Ja par iepriekš aprakstīto webserveri mušā dažs labs pasmīnēja, jo tiešām tas tika realizēts tajā tālajā 2001. gadā, tad mikro-dators uz DNS molekulām ir šodienas realitāte.
Atzīšos godīgi, ka man šī visa molekulārā zinātne ir ķīniešu ābece. Pieminēšu tikai tās vienkāršās lietas, kas liecina par šo izgudrojumu spēku.
Israeli scientists have devised a computer that can perform 330 trillion operations per second, more than 100,000 times the speed of the fastest PC. The secret: It runs on DNA.
Tā raksta National Geographic.
Par šo brīnumu sīkāk var palasīt PhD student Yaakov (Kobi) Benenson mājas lapā kā arī DNS datora preses telpā. Muša salīdzinājumā ar DNS datoru ir milzis skudru pūznī (pie tam ļooooti lielā).
Sci-Fi today raksta:
…when they created a computer so small that a single drop of water would hold a trillion of the machines…
Pēc gadiem X aiziesim uz veikalu un palūgsim iepilināt burciņā jaunāko Pentium vai AMD DNA datoru nu un par atlikušo naudu, lai piepilina vēl pāris spēles klāt.
jaa, un iedzerot pie kompja alinju, neaizmirstam piepilinaat arii kompim, lai arii vinjam rozhainaaka dziive 🙂 Pret riitu gan users, gan kompis buus labs
Un pavisam driiz buus arii mazi androiidi mikronu lielumaa, kas uzskatiis muus par bariibu un rullees paar pasauli.
nekas nesanaaks ar tiem androiidiem. intelekts nepavilks. cilveekam jau ir dns kompis kjiirbii (tobish galvaa), taa ka maaksliigajam intelektam vajag mauciigi lielu processing speedu.
te atsaucoties uz pedejo komentaru: gribejas jau teikt, ka vajadzetu milzigu dzeseejamo sisteemu. varbut ja sanak coolynx varetu uzbliezt kaut ko par overlocking vai nu ka vinju tur sauca. var but ka parejiem zinamas lietas , bet varbut ne. viens boot.lv forumaa reiz stastija kaadi tik nesot bijushi meginajumi overlokot tos procesorus – viens pat udzinis uz 9,2 Ghz – pat taadc amurs CPU sisteemas kaa es saprotu ka tas ir diezgan neiespejami 🙂 bet sheit molekulas atomos un dns iespiest. mazgajos dusha un domaju ,kaa gan tadaa udens pilee var kompi veel iedziit 🙂 nu nevaaras man tas podc.
System Error: Beer overflow.
Please try to throw out some files and try again later.
Bet runajot par speelju piepilinaashanu datoriem par atlikusho naudu… Datori paliks arvien leetaak, bet softs arvien daargaks.
Par Biodatoriem runajot. Kaut kaa biju iedomaajies, ka zinaatnieki aatraak par sho iemaaciisies adapteet gatavas dziivnieku vai cilveeku smadzenes kaut kaadu uzdevumu veikshanai, bet laikam jau izdeviigak ir pasham buuveet biologjiskaas sisteemas. Nedomaaju, ka shie buus personalie datori, vismaz ne tuvi videejaa naakotnee. Katraa zinjaa ne tikmeer, kameer tiks izgudrotas ieriices, kas speej noadiit jebkaadu DNS un nolasiit izvaddatu DNS 😉
Nevajag arii sapriecaties, ka tuuliit tuuliit buus – kvantu datoriem arii bija jaabuut, bet kaut kaa nomierinaajaas (vai arii es vienkaarshi neesmu neko dzirdeejis atkal)
Kaitniekam: nu itkaa jau esot uzbliezushi kvantu datoru, kas tur stradaja ar daziem kvantiem, ja nemaldos 🙂
nu ja tas ir labi. 🙂
Loti smiekligi lasit – DNS molekuli 😉
Es domaju ka tada gadijuma labak juzot anglu vardu.
Un ko vimba par sho teiks? 😉
nu vispaar jau tur tas dns tikai kaa mugurkauls – taa jau viss ar fermentiem tiek dariits un arii infu laikam fermetni deva …
to djhurio. Rakstu veel lasiijis neeesmu, bet cik varu spriest tad taads dators nav speejiigs ne uz ko dizhu. Pat ja arii vinja aatrums ir tik astronomisks, tas veel nenoziimee ka vinjsh vareetu kaut ko skaitljot vai reekjinaat. Driizaak informaacijas glabaatava gan. Vieniigais klupshanas akmens – mutaacijas. Nav iespeejams radiit apstaakljus kuros DNS neveidotu mutaacijas. Kuram gan patiktu kad ik peec ~10000 “bitiem” bags?
Rakstinjsh nu taads… Ja tantei buutu ritenji, tad nu juus pashi zinaat kas buutu. Mazinjsh gan vinjsh ir, bet vai vinji var: 100% kontroleet savu fermentu aktivitaati, kaads energjijas avots ir nepiecieshams, kas dodroshina informaacijas uztvershanu un paaraidi, kas veic transport molekulu lomu, utt.
Pilniigi norakt gan negribas liidz ar zemi, jo cilveeki ir izdariijushi iespaidiigu darbu, tomeer ljoti daudzas perspektiivas idejas it sevishkji biologjijaa ir aatri sevi izsmeelushas.
Ja jau panesaas, zinaashnas atkaartoshanas maate. Cilveeks tikai peedeejais lietotaajs.
Nu vot vismaz komentaars no cilveeka, kas kaut ko saprot no shiim (DNS) lietaam. 😉
Izskataas, ka taas mutaacijas ir baigaa probleema. No tevis dotaa skaitlja sanaak apmeeram viens bad sektors uz katru megabaitu. 😉
Taapeec jau arii mees esam tik dazhaadi. Dabas kljuudas 🙂
Praktisks piemeers. Pameegjiniet izvilkt caur adatas aci videeja resnuma diegu ar aatrumu kaut vai 5m/s. Protams diegs kraasu neizmainiis, bet kaada ir garantija kad ar tik lielu aatrumu vinjsh nepaartruuks?
Kaut kaa neiebraucu tavaa praktiskajaa piemeeraa. Vai ar diegu shoreiz jaasaprot DNS spiraali? Un kas buutu tas adatas caurums? Vai tas nebija taa domaats?
energijas avots ir taa pati dns molekula, informaacijas uztversana nau paredzeeta – ir saakoneejaa dns struktuura, kas arii ir saakotneejaa informaacija, ir _software_ molekulas – kas satur informaaciju par to kas jaadara un _hardware_ (transporta) molekulas kas to arii izdara …
iisteniibaa pasaakums ir leens – vienas molekulas apstraade ilgst dazus desmitus sekundes, bet labaas zinjas ir taas ka vienlaiciigi var dauuudz molekulas apstraadaat, kaa rezultaataa pasaakums saliidzinot ar PC ir daudz aatraaks …
muudienu datori straadaa peec van Noimena (neatceros preciizi kaa sauc) modelja, kur atminjaa glabaajaas informaacija peec noteiktas adreses un tad informaacijas vieniibas pa vienai tiek njemtas prieksaa un izpildiitas. Shitie datori straadaa peec vienkaarsota Tjuuringa modelja.
un veel – tas nebuut nau dators kas speej visu – matemaatiskais modelis to stipri ierobezo, nemaz nerunaajot pa norises vidi. Ideologiski shie datori speej pildiit tikai taadus uzdevumus kur ir predefineeta saakotneejaa problemaatika un kur vajag dabuut tikai rezultaatus – muuziku klausiities, speeleets speeles, rakstiit spamu un skatiities beernu pornograafiju uz shaadiem buus _diezgan_ pagruuti :)))
to buu:
Tas Tevis piemineetais onka (Noimens) vispaar jau ir fon Neimans 😉 Vismaz man taa universitaatee maaciija…
:DDD He he… nu oke.. uztaisam tadu kompi. Iepilinam softu kopejaa traukaa.. Bet vajadzetu ari moni pieslegt :)) vajag normalu videokarti, kas shuunu zinjojumus parveido elektriskos signalos. Un tad jau tas kompis vairs tik miniatrus nebus..
Un vispar.. cik plaans var klut portativais? es vel labu laiku gribesu normalu 14″ vismaz moni un normalu keyboardu portativajam… Un negribu mazu chipinju, kas ar mani sarunajas…
Njaaa, cilveeks pats par sevi ir viens kolosaals DNS dators…. Tikai diemzjeel taa OS ir taada pashvaka vairumam … 😉 ..ieskaitost mani 🙁
Cheers