Latvijas mediju reklāmas tirgus 2009. gadā

Vakar LRA preses konferencē tika prezentēti Latvijas mediju reklāmas tirgus 2009.gada dati. Tāpat kā iepriekš, kad paziņoja par 2009.gada pirmā pusgada rezultātiem, tad līderis joprojām ir internets.

Pozitīvo tendenci uzsvēra Andis.

„Interneta reklāmas tirgus daļa ir būtiski pieaugusi par 18%, neskatoties uz to, ka kopējā Latvijas reklāmas tirgū joprojām vērojams kritums par 46%. Pieaugumu būtiski ietekmē lielie interneta portāli, savukārt kopējos rādītājus būtiski ietekmēja vidējo un mazu portālu neveiksmes.
Reklāmas devēju izvēle par labu internetam ir skaidrojama ar vēlmi meklēt aizvien efektīvākus mēdiju kanālus. Arī mediju aģentūrās ir vērojama tendence digitālo nodaļu izveidē.
Taču interneta reklāmas efektivitāte Latvijā joprojām ir nepienācīgi novērtēta, jo piemēram, Lielbritānijā, interneta reklāmas tirgus ir apsteidzis citus segmentus, ir sasniedzis 23,5% no kopējā reklāmas tirgus apjoma.”
Tā par interneta reklāmas tirgu izteicās Andis Kulinskis, SIA „Inbokss” pārdošanas nodaļas vadītājs.

Ja neapaļo tirgus daļu, tad interneta tirgus daļas pieaugums procentuāli bija nevis 18%, bet vēl lielāks — 21%, jo 2008.gadā interneta medija tirgus daļa bija 8.7% un 2009.gadā attiecīgi 11%.

Ir cerības, ka reklāmdevēji šajos apstākļos skaita naudu un izvēlas efektīvāko mediju, kur var izmērīt arī efektivitāti.

12 komentāri par “Latvijas mediju reklāmas tirgus 2009. gadā

  1. zips

    Nesapratu. Tabulā parādās interneta kritums – 32%, kopējais, kā jau minēji – 46%
    Tad kā sanāk tie +18% vai pat 21%??

    Atbildēt
  2. Jānis Polis

    Jāsāk ar to, ka dati, it īpaši attiecībā uz internetu, ir ļoti neprecīzi, jo TNS šeit izmanto metodoloģiju, kas visnotaļ pamatīgu reklāmas naudas daļu nespēj uzskaitīt. Visi reklāmas naudas apjomi, ko reklāmdevēji tērē, lai uzrunātu Latvijas auditoriju ne-Latvijas medijos (Google Adwords, citas lielās ad serving sistēmas) tur pavisam noteikti nav iekšā, un šis neuzskaitītā apjoma īpatsvars ar katru gadu strauji pieaug. Turklāt, ja šie aprēķini tiek veikti pēc “rate-card” cenām, nevis neto cipariem (neesmu 100% drošs par to),tad tas nozīmētu, ka dažādos tirgus segmentos pastāvošie nevienādie atlaižu līmeņi vēl vairāk izmaina reālo budžeta splitu. Pēc maniem pieticīgajiem aprēķiniem sanāk, ka interneta daļa no total ad spend budžeta jau šobrīd ir vismaz 14%, ja ne vairāk, turklāt šogad šim pieaugumam vajadzētu būt vēl straujākam, jo arī daļa TV naudas aizies uz internetu, kuru arvien vairāk reklāmdevēji izvēlas kā nesošo kanālu, pārējiem atstājot atbalsta funkciju.

    Zips – reklāmas naudas kopējā apjoma kritums internetā, salīdzinot ar pagājušo gadu, pēc šiem datiem ir -32% (reāli nav vairāk par 20%), savukārt tirgus daļa, salīdzinājumā ar pārējiem kanāliem, ir 2009. gadā ir pieaugusi no 8,7% līdz 11%. Respektīvi, kopējais reklāmas pīrādziņš ir palicis mazāks, bet internetam tiek salīdzinoši lielāks kumosiņš.

    Atbildēt
  3. hren

    Coolynx tikai gribēja uzsvērt to, ka Internets procentuāli (ne jau naudiņās, jo naudiņās ir krituši visi segmenti) ir nedaudz pacēlies – 8.7% no pīrāga uz 11% no pīrāga un pēc tam paspēlējies ar cipariem vēl izrēķinot šo % relatīvo pieeaugumu. starp citu TV ir audzis vēl vairāk, jo sācis atdoties vēl intensīvāk, bet ne par to šis stāsts… ar procentiem jau spēlēties var skaisti, tikai baidos, ka % neviens uz maizes uzmērēt nevar. A pati būtība ir graujoša – reklāmas tirgus ietilpība Latvijā ir nokritusi no 97 ļimoniem uz 52 ļimoniem (46%)!!! Tālāk var bīdīt % kā grib un klaigāt par “virtuālo” izaugsmi, tikai fakts paliek fakts, ka reklamščikiem kabatā ir gandrīz uz pusi mazāk piķa nekā 2008. gadā….

    Atbildēt
  4. budzis

    Smiekligi runat par interneta pieaugumu, ja reali tas ir sarucis. Tas ka sarucis biki mazak, nenozime, ka nu tas ir baigos plusos. Reklamdeveji smagi nogriezusi savus marketinga budzetus, bet internets tiek uzskatits par “leto” reklamesanas veidu. Bet vai efektivu?

    Atbildēt
  5. deni2s

    Iztulkojiet man šo teikumu, lūdzu: “Pieaugumu būtiski ietekmē lielie interneta portāli, savukārt kopējos rādītājus būtiski ietekmēja vidējo un mazu portālu neveiksmes.”

    Atbildēt
  6. Jānis Polis

    Budzim – interneta lētuma ir mīts. Televīzija šodien ir lētāka, kā jebkad, un tāpēc arī tur parādās tādi reklāmdevēji, kas treknajos gados pat aizdomāties nevarēja par TV spotu. Budžeti pāriet uz internetu pavisam citu iemeslu – reach pieauguma, tehnoloģiju attīstības, precīzas tārgetēšanas iespējamības, efektivitātes izmērāmības, labāka ROI un citu – dēļ.

    Atbildēt
  7. Digitālās Televīzijas fans

    Jāni, interneta adspend daļu no kopējā apkopo LRA, tur TNS metodoloģija neko neietekmē. Kā arī lielākie reklāmdevēji pieļauju arī izmanto adwords utml., līdz ar to TOP5 tas diez vai ietekmē, zemāk esošos reklāmdevējus, protams, adwords u.c. reklāmas veidu pieskaitīšana gan ietekmētu.

    Atbildēt
  8. budzis

    Jāni, salīdzini banera izveides un klipa izveides izmaksas.
    Cenas medijos ir kritushas, bet to pamata jut mediju agenturas, ne individuals reklamdevejs.
    Plus vel interneta auditorija ir visai ierobezota gan skaita, gan ari pec vecuma strukturas.

    Atbildēt
  9. Atbalss: Otrais jauno mediju projektu konkurss | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.