Šlesera 4000 zīmju programma

Kolēģe ieteica izlasīt Šlesera 4000 zīmju programmu pie Jealousy blogā.

Lai saprastu par ko ir runa un radītu interesi par to, te ir neliels izrāvums.

Šis ir laiks vienotībai, ne sašķeltībai, celšanai, ne graušanai. 90-to gadu krīzes laikā es piesaistīju Latvijai ap pusmiljardu latu. Es atvedu RIMI, Dressman, Narvesen.

-Citiem vārdiem sakot nogalināji vietējo tirgu un ievedi skandināvus, nodrošinot mūsu naudas aizplūšanu uz Norvēģiju. Nu riktīgs supermens!

Uzbūvēju T/C Alfa, Dole, Olimpija, galeriju Centrs ar kopumā vairāk nekā septiņtūkstoš darba vietām.

-Piesienos vārdiem, bet Dole un Centrs jei bogu bija jau tad, kad tu vēl pats spēlējies ar maziem buldozeriņiem.

Manā vadībā Rīgas lidosta kļuva par veiksmes stāstu Eiropā.

-Jo lidojumus dotē valsts no mūsu visu nodokļu naudas.

Bēdīgākais ir tas, ka viņš varētu būt vienīgais biznesmenis-kandidāts, kas jau vismaz 3 gadus ir mērķtiecīgi gatavojies, lai kandidētu uz šo amatu. Atšķirībā no viņa konkurentiem, kas to tik vien var kā noliet viņu ar sūdiem, bet pēc būtības neko sakarīgu nespēj piedāvāt.

Nu, nav variantu – vai nu mērķtiecīgi nobalsojam un parakstam valstij krahu, jo viņš tiks klāt pie tām lietām, kur līdz šim nebija pieejas, vai ievēlam kādu amatieri no kura tāpat jēgas nebūs nekādas. Citus variantus es neredzu.

229 thoughts on “Šlesera 4000 zīmju programma

  1. karuuzo

    Kirila piedāvātā feikā balsošana ir kaut kāds murgs. Ir pīrāgs – 100%, katra partija saņem Np%. Ja partijai balsis ir mazāk par A%, viņa paliek aiz borta. Katra partija saņem no pīrāga: pīrāgs/SUM (N1% … Nn%) * Np, tas nozīmē, ka visas feikās balsis paliek turpat, kur partiju balsis, kas paliek aiz borta. Tā kā, nebalsot vai balsot par neko ir gandrīz viens un tas pats.

    Šīs toč ir pirmās vēlēšanas, kur es gribu balsot pret. Vēlams ar šaujamo. Un vairākas reizes. Un ne tikai pret tiem, kas kandidē, bet arī pret tiem, kas aizgājuši no politikas biznesā.

    m

    Atbildēt
  2. sivns

    Mērs nav tas amats, kurā vispiemērotākā kandidatūra ir balts, pūkains zaķītis vai apgarots Saules tēvs, kas brīvo laiku pavada, nododoties dainu vākšanai. Mēram ir jābūt enerģiskam un ar mugurkaulu. Tas cik šis cilvēks ir likeable.. kuru tas interesē? Un kāpēc gan ne Šlesers?

    No Latvijas pilsētu mēriem es zinu tikai Lembergu un rezultāts ir normāla, sakopta pilsēta, ar atpazīstamību, ar kultūras, sporta un atpūtas kompleksiem. Ar augstskolu. Un nevarētu teikt, ka ventspilnieki baigi pārdzīvotu, ka Lembergs kādu no viņiem būtu apzadzis. Cik zinu, tur algas ir virs vidējā rādītāja valstī. Ja cilvēks savā brīvajā laikā patiešām zog (kas cik zinu, joprojām nav tiesā konstatēts), tad tā ir tiesu kompetence, bet pilsētas attīstīšana ir pavisam cita lieta. Ko vidējs latvietis zina par Bausku, Aizkraukli vai Krāslavu. Nav [normāla] mēra – nav pilsētas!

    Atbildēt
  3. Pēteris Krišjānis

    sivns: ieliksim tevi laika mašīnā un aizsūtīsim uz 38. gadu. Ar visiem jaukumiem un plusiem un mīnusiem no tās situācijas.

    Jā, letiņiem problēmas ir ar pašapziņu, obligāti saimnieks jāmeklē.

    Atbildēt
  4. Pēteris Krišjānis

    Coolynx: ir citi varianti, tikai latvieši ir kā emocionālas bābas – grib to smukāko un tūlīt. Nebūs smukākais. Nebūs tūlīt. Vēl ļoooooooti ilgi nebūs. Ir jādzīvo un jāspēlē ar tām kārtīm kas ir.

    Un Šlesers NEBŪS mērs. Pārāk daudz tilti noedzināti, bet vairākumu viņam neiegūt.

    Atbildēt
  5. sivns

    Pēteris, uz kuru 38. gadu? Uz Ulmaņlaikiem vai uz to, kuru es pats personīgi plānoju piedzīvot arī bez laika mašīnas palīdzības? 🙂

    Atbildēt
  6. sivns

    Starp citu, kāpēc NEVIENAM antišleseristam nav konkrētu argumentu pret Šleseru? Ir tikai kaut kāds abstrakts naids (kompleksi? bailes no iespējamās disciplīnas pieauguma?)… Kāpēc nevienam nav konkrētu alternatīvu piedāvājumu?

    Atbildēt
  7. Maiklz

    Sivns, ja Bauska, Aizkraukle vai vēl jo vairāk Krāslava atrastos ģeogrāfiski tur, kur atrodas Ventspils ar tādu iekšējo kapitālu, kāds bija Ventspilij pēc CCCP sabrukšanas, tad šīs lietas būtu salīdzināmas. Neesmu tik dziļi zinošs ciparos par un ap VPili, bet nu tas ir skaidrs, ka no naudas, kas ieplūst šīs pilsētas budžetā pateicoties visiem tranzīta uzņēmumiem ir tikai prātīgi nelielu daļu novirzīt arī pilsētas labiekārtošanā, lai vietējo atbalstu nākošajās vēlēšanās saņemtu un raudošās tantiņas pie tiesas mājas AL varētu pasveicināt.

    Es piesliešos Jeulousy pusē. Varbūt mazāk es piekrītu lidostas jautājumam, jo tomēr lētās lidsabiedrības nosacīti patērē valsts līdzekļus. Drīzāk nē nekā jā. Un šaubos vai kādam ir iebildumi pret šīm sabiedrībām, kad jālido kautkur tepat pa Eiropu. Bet par naudas aizplūšanu un mazo veikalu izspiešanu no tirgus ir 100% taisnība. Problēma AŠ kā mēram manuprāt arī ir tāda, ka viņam šķiet nav ne mazākās nojausmas par terminu makroekonomika un kā tā vispār darbojas. Mikroekonomika, uz kuras pamatiem balstās AŠ postulāti, nav piemēroti valsts vai pašvaldības līmeņa plānošanā.

    Atbildēt
  8. Vaards

    sivn, antišleseristiem pretargumentus nevajag. Viņi ir kā karūzō (tur, augšā, nr.2), viņi vienkārši ir statisti, kas parasti tiek izmantoti sūdu savārīšanai. Tas ir, viņi šobrīd dzīvo pēdejā treknajā gadā, bet sapņo par sūdīgākiem apstākļiem. Iejūtas, iejūtas.

    Šajās vēlēšanās jābalso par lielākajiem naidniekiem – pie sarukušiem nodokļu ieņēmumiem, pie tautas neapmierinātības, pie bardaka un uzblīduša administratīvā aprātā un galvenais – pie karūzō tipa frīkiem, kas sajūtot patiešām personīgu dzīves līmeņa pasliktinājumu, ies galveno naidnieku klapēt.

    Viņi jau neies klapēt savu pamatskolas skolotāju, kas viņiem nav iemācījis rēķināt vai domāt.

    Viņi jau neies klapēt Rubiku, kurš nepaspēja 1989.gadā dzelzceļu uz Bolderāju uzbūvēt.

    Viņi neies klapēt Gorbunovu. Un Godmani. Un Birkavu.

    Viņi takš ir gatavi tikai dusmas izgāst uz esošo “slikto”.

    Bet vispār – šīs nav Saeimas vēlēšanas.

    Un Šlesers ir saeimas deputāts. Kas, viņam tur nemaz nav jāstrādā, ka taisās arī pašvaldībā kandidēt? Bezkauņa tāds.

    Atbildēt
  9. Kirils

    karuuzo: ja savaaksies bars ar “pret” balsiim, tad ir iespeeja, ka neieveel arii nevienu, tachu visdriizaak taadas balsis buus uz vienas maajas cilveeku roku pirkstiem saskaitaaamas, liidz ar to taam peec buutiibas nekas nebuutu jaaietekmee, tachu varbuut azhiotaazhu par suudiigo kandidaatu piedaavaajumu prese saceltu un varbuut kas mainiiitos. ja ne no shii, tad laikam tieshaam tikai no lodes.

    Atbildēt
  10. atis

    hehe, saņēmu šitādu.. varbūt kādu ieinteresē 😀

    ————————–
    Izlasi un pārsūti tālāk.

    Vai esi plānojis/-usi 28.maijā doties uz balagānu arēnā Rīga?
    Ja esi, tad padomā par:
    – Latvijas pasta, Lidostas “Rīga” u.c valsts uzņēmumu izsaimniekošanu,
    – Latvijas ceļu stāvokli,
    – Jūrmalgeitu,
    – Šofera dēlu labā amatā,
    – LPP/LC deputātiem kas raustās Jaunās paaudzes rituālos,
    – Draudiem valsts kontrolierei I. Sudrabai,
    – citām nebūšanām, kam pie vainas ir nekompetentas personas, kam, tāpat kā Aināram, nav normālas izglītības,
    – Vai viņam ir vīzija kā padarīt Rīgu labāku un skaistāku? Diezin vai! Drīzāk viņam ir vīzija, kā padarīt savu maku biezāku,
    – Kāpēc viņš nekad nestāsta, ka pirms kāda laika viņa uzvārds bija Leščinskis? Vai tāpēc, ka cilvēks kaunās no šāda uzvārda?
    – Atceries, ko TU par viņu domāji pirms četriem mēnešiem!!!

    Vai esi ievērojis/ -usi, ka viņa kampaņas taisa cilvēks, kurš TEV ir jau paspējis iesmērēt nederīgas un nevajadzīgas preces. Vai TU pirktu nestrādājošu televizoru? Tad kāpēc TU balso par nestrādājošu politiķi?

    Kad dodies uz balagānu, paņem līdzi svilpi un IZSVILP ŠĻESERU!!!

    Atbildēt
  11. sivns

    ati, tavs debilisma līmenis porožajet! Pirms pārsūti katru spamu (lasīt “sūdu”), ko tev piesūta, pārliecinies par faktiem, citādi atstāj tādu blondīnes līmeņa iespaidu.

    Atbildu Šlesera vietā…

    – Kas tā par Latvijas pasta vai lidostas izsaimniekošanu? Skaitļi… fakti… statistika…? Es joprojām saņemu pastu un es joprojām regulāri lidoju un nekādas problēmas lidostā “Rīga” neredzu. Nu iespējams tās tur ir, bet… tad lūdzu skaitļus… faktus…. un statistiku!
    – Kas tas par Latvijas ceļu stāvokli? 10-15 gadus atpakaļ bija sūdīgi, bet pēdējos gados neesmu braucis pa krimināla rakstura ceļiem. Ceļu stāvoklis ir viennozīmīgi uzlabojies. Saulkrastu apvedceļš ir Eiropas līmenī.
    – Un kas tieši ar Jūrmalgeitu?
    – Un kas tieši ir par problēmu ar cilvēkiem, kuriem viens no vecākiem ir strādājis par šoferi?
    – Kas tie par draudiem valsts kontrolierei? I. Sudrabai ir izgājusi kaut kādu Katoļu baznīcas rituālu, kura rezultātā viņa ir iecelta Svēto (neaizskaramo) kārtā, kā dēļ viņas darbus nevar komentēt?
    – ati, kāda ir Tava izglītība un ar kādām atzīmēm tu vari palepoties? 🙂
    – Kāpēc lai cilvēks stāstītu par savu iepriekšējo uzvārdu? Tad jau 99% sieviešu pamatnodarbošanās būtu sabiedrības regulāra informēšana par savu iepriekšējo uzvārdu (pie šī punkta es vēlreiz vēlos īpaši uzsvērt – ati, Tu esi debils!)
    – Pirms četriem mēnešiem es par Šleseru domāju tieši to pašu, ko šobrīd – ļoti enerģisks cilvēks!

    ati… vai es jau pieminēju, ka, manuprāt, tu esi debils?

    Atbildēt
  12. Kirils

    sivns,
    neesmu sanjeemis nekaadus spamus, ne par ne arii pret kaadiem kandidaatiem vari partijaam
    atbildu no personiigaas pieredzes
    – Tev laikam ar PASTU paveicies. varbuut vienaa indeksaa ar Š-menu?
    – vai Tu pa Latvijas CELJIEM paarvietojies tikai vienaa marshrutaa visu laiku? shogad vieteejos (LV) komandeejumos esmu izveeleejies un arii turpmaak izveeleeshos nevis braukt ar personiigo auto, ko peec tam jaalabo par savu naudu, bet gan ar autobusu (abos gadiijumos benziins/biljete apmaksaata), jo dazhos virzienos celju staavoklis ir vienkaarshi katostrofaals. atceries bija taads “kasko bedres”? kur palika? AAS nolikvideeja pakalpojumu, jo tas saaka nest zaudeejumus.
    – par JURUMALGEITU un shleseru gan neesmu neko dzirdeejis.
    – SHOFERIS ir shlesera iecelts (pats to ir atzinis. “un arii turpmaak taa dariishu), sanjem neadekvaatu atalgojumu un nav kompetents (nezin pat savas algas apmeeru)
    – arii manuprat cilveekiem valsts paarvaldee ir jaabuut adekvaatai IZGLITIIBAI, nevis vidusskolas vai pamatskolas. ja Tevi ljoti satrauc cilveeku, kas sheit izsaka viedokljus izglitiiba: augstaakaa, atziimes bija да х** и выше.
    – PIRMS 4 MEENESHIEM par shleseru arii es domaaju gandriiz to pashu. klaat naakusi tikai viena lieta – baigaa lapsa vinjsh ir, davaj par sliktajiem darbinjiem ne, bet parunaasim labaak par soliijumiem un dumjaam idejaam (no kuraam es daudzas personiigi nemaz neatbalstu).

    Atbildēt
  13. e-remit

    7 sivns: 2009.05.27 @ 17:42:09
    Starp citu, kāpēc NEVIENAM antišleseristam nav konkrētu argumentu pret Šleseru?

    sivns, es neesmu rūdīts antišleserists, bet nu te tu šauj pār strīpu. Šlesers ir labs biznesmenis, bet, kā politiķim, viņam ir pārāk šaurs skatījums. To pierāda kaut vai tas, ka satiksmes ministrijā viņš dažās jomās pamatīgi kapājās, bet citās jomās ielika savus cilvēkus un tās atstāja novārtā. Var jau viņš stāstīt, ka liek amatos “strādājošus cilvēku”, šofera dēla gadījums pierādīja ko citu (pasts un ceļu stāvoklis bija kritisks par “treknajos gados”). Pat savu viedokli viņš nemāk aizstāvēt, bet, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, vārās par ko citu – par sev izdevīgiem tematiem.
    Rīgā visa šī pieeja, visticamāk, izpaudīsies, ka trīs, četras jomas Rīgā būs neadekvāti attīstītas, bet nabadzību apkaros ar nabagu izdzīšanu kaut kur patālāk.

    Atbildēt
  14. sivns

    Kiril, man ar pastu ir vairāk nekā paveicies – pienāk 10x vairāk nekā es vēlos 🙂
    Kuri ir tie superkriminālie ceļi, pa kuriem pārvietojies? Starp citu, noasfaltēt 1 km ceļa maksā vidēju 1 milj. Ls.
    “Šofera dēls” jau sen kā ir atkāpies (pēc “privātas sarunas ar Gerhardu”). Kiril, ne tev viņa kompetenci vērtēt! Pāris informācijas druskas to nenodrošina.
    Kiril, Tavu dzīšanos pēc divciparu atzīmēm es ļoti labi zinu un LU Datorikas fakultātē tā jau ir tāda kā “vietējā anekdote”. Bet… zin darbadevēji atslaukās ar studentu atestātiem. Galu galā visu tik un tā izšķir profesionalitāte, attieksme pret darbu, rezultāti, sastrādāšanās spējas… Tas viss ar augstskolas diplomu nekā nekorelē. Lūk, laacz-am arī nav augstākās izglītības, bet tāpat – viena no Latvijas IT autoritātēm.
    Šleseram ir idejas.. Citiem to nav vispār!

    Atbildēt
  15. sivns

    e-remit, ja es redzu, ka cilvēka komentārā ir vārdu kombinācija “šofera dēls”, tad es šo cilvēku automātiski klasificēju kā idiotu pēc definīcijas un pat nemēģinu lasīt pārējo tekstu! e-remit, par ko strādā tavi vecāki? Kā dēls tu esi?

    Atbildēt
  16. atis

    sivn, nu nevajag tak visu tik personīgi uztvert.. šāds te apkopojums ceļo apkārt, es vienkārši nokopēju pie atbilstošas tēmas.

    ar izglītību man viss ok, ja mācos – tad teicami, ja ne – tad ne.

    btw, orģinālais raksts ir labs 🙂

    Atbildēt
  17. Kirils

    sas: kameer nebuus tiira skatuve politikaa apsveru neraaditiies. tur jau taa kaa pie saveejiem – vai nu ar bandu vai pret bandu. un ja pret, tad sagaidi meeslus un apmelojumus.

    sivns,
    celji: paarvietojos starp pilseetaam Rīga, Krāslava, Rēzekne, Valka, Madona, Aizkraukle. bedre uz bedres. protams, nebuutu godiigi nepiemineet arii forshos vai normaalos celjus, ar ko naakas sastapties paarvietojoties starp p. Rīga, Ainaži, Jūrmala, Ogre, Valmiera, Ventspils, Bauska.
    + nez kaapeec valstiis, kur (man gribas ticeet, ka shis ir iistais iemesls) nav paradums baazt kabataa pusi vai vairaak no projekta budzheta, 1km asfalteeshanas izmaksaa 0.3-0.5mlj Ls, nevis 1mlj ls (20m plats asfalta segums!!! ja vien mees neveelamies asfalteet juurmaleni, kas ir gandriiz 30m plata un Latvijaa ir retums.)

    izglitiiba: par privaato sektoru man pajaat, katrs uzstaada savas prasiibas, bet valsti vajag vadiit cilveekiem ar pareizo domaashanu, nevis plikaam biznesa haiziviim (kas nenoliedzami ir pozitiivi privaataa sveeraa).

    shofera deels: ja cilveeks nezin savu algu, tad vinjsh aciimredzami nav ieintereseets attieciigajaa darbaa. ja cilveeks melo buudams valsts amataa, tad liekams aiz resteem.

    lai shlesers taisa Šideju banku un paardod idejas citiem politikjiem par naudu. par daudz sagribeejis shobriid, njemot veeraa savus liidzshineejos darbus.

    Atbildēt
  18. budzis

    Un cik mums, pilsonjiem, izmaksaja profesionālā “šofera dēla” atkapshanas?
    Vai arī Latvijas Pasta vadītāja un Šlesera protēzes atkāpšanās? Nemaz nerunājot par to, ka sačakarēja Latvijas Pastu līdz galam, panāca to, ka pasta pakalpojumus izmanto arvien mazak (un ne jau tikai jauno tehnologiju del).

    Vienvardsakot, krietni vien vairak var uzrādīt lietas, ko Šlesers ir sadir…s, neka tadu, kur izpaustos vinja spejas un energija. Vai vispar tadas labas lietas ir? Un vai tas, ko tu ta slavini, nebutu notikusas pat tad, ja par ministru butu kada pilniga nulle?

    Atbildēt
  19. aksels

    Sivn tev tiešām vajag, lai tiesa tev pateiktu, ka cilvēks, kas stradājis par mēru, un viņa bērni pēkšņi mistiskā veidā tikuši par bijušo valsts (tātad mūsu) uzņēmumu īpašniekiem, ir sazadzies ? Pašam pelēko šūniņu pietrūkst ? Cita lieta, ka kā izskatās, tu tādu rīcību atbalsti un grābtu pats, ja tiktu pie siles.
    Nav Ventspilī algas lielākas, tur pat treknajos gados stradāja par minimalo, jo Lembjaprāt strādniekiem daudz maksāt nevajag.

    Atbildēt
  20. tiri-piri

    mani pārsteidz tie, kas te dzied slavas dziesmas štepselim. Jūs pēdējos pāris gadus zem segas esat dzīvojuši un neko neesat manījuši, kas apkārt notiek? Kas bija pie varas, kad LV tā vietā, lai veidotu uzkrājumus ekonomikas atslābuma periodam, deva pilnā ručkā, slēdzot super dārgus līgumus par būvniecībām, bez iespējas tos lauzt. Aparatčiki, kas audzēja birokrātu aparātu bez jebkādas funkcionāla pamata. Jampapiņi, kas pārdeva, iznomāja, ieķīlāja utt valsts īpašumus saviem čomiem paši kļūstot par miljonāriem uz mūsu (nodokļu maksātāju) rēķina. Nu taču TP, LPLCC, LZZ, TBLNNK. Tieši viņi uzgrūda mums nekam nevajadzīgo stikla būri daugavmalā, Eiropas dārgāko tiltu, superdārgo eko-elektroenerģiju un izvarotas mazās upītes ar mazajiem hesiem, rīgas brīvostu, kur visi, kas tiek pie siles, kļūst par miljonāriem. Ja reiz štepselis ir tāds super-duper saimnieks, tad kur viņš bija visu laiku??? Viņam ko — kāds rokas bija aiz muguras sasējis un viņš visu laiku sēdēja kaktā un šņukstēja? Gribi darboties? Aiziet! Esi saimnieks! Karogs rokās un pierādi to, iespējas tev ir bijušas atliku likām.
    Tā kā — jā, es uzskatu, ka cilvēki, kas joprojām balsos par kādu no šiem zagļiem, ir prātiņā pavāji.
    PS. Un te, protams, nopelni reklāmas kampaņas veidotājiem, kas māk iepārdot aborigēnu ciltij sapuvušu kartupeli par sārtvaidzi tomātu. Un tā jau kuro reizi katrus četrus gadus! Un pamuļķi nopērk, iekož, nospļaujas un nolamājas. Bet pēc četriem gadiem pērk atkal… 🙂

    Atbildēt
  21. sivns

    tiri-piri, tev nekam nevajadzīgs šķiet “stikla būris daugavmalā”, jo acīmredzot, bibliotēkā savu mūžu neesi bijis un nemaz nezini, kas tur ir. A man, piemēram, nekam nevajadzīgas šķiet pilnīgi visas slimnīcas, jo es neslimoju jau gadiņus padsmit un man viss Veselības budžets ir viena vienīga naudas šķērdēšana. Man nekam nederīga šķiet Labklājības ministrija, jo es neesmu ne pensionārs, ne invalīds, ne maznodrošinātais. Manis pēc varētu likvidēt Aizsardzības ministriju, jo es no viņu budžeta nesaņemu ne santīma.

    Es varētu turpināt šo ultra-egoistiskās domāšanas stila virknīti vēl un vēl… un nonākt pie secinājuma, ka valstī ir vajadzīga tikai viena minstrija “sivna personīgās labklājības” minstrija. Ar šādu uzskatu (ja netiek personīgi man, tad lai netiek nevienam) dzīvo vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju. Tai skaitā, it kā privātā saskarē inteliģenti cilvēki, bet tad kad nonāk līdz runāšanai un komentēšanai internetā, tad tāāāādi sūdi nāk pa muti laukā…

    Atbildēt
  22. aksels

    Sivn, es nerakstīju par Šleseru, bet par tavu autoritāti – Lembi.
    Saspringti domāju, bet nevaru atcerēties nevienu zagšanas gadījumu, pat no bērnības ne 🙁 Tā nevar būt, ja ? Visiem jāzog ?

    Atbildēt
  23. kmm

    sivns, iesaku pastudēt “Jūmalgeitas” materiālus, un to, kapēc šlesers nesēž aiz restēm. Kārtējā LV sistēma burvīgā puse. Bet ir interesanti, iesaku, tiešām! nevis tikai piesieties cilvēkiem par to ka neraksta tev 5000zīmju paskaidrojumus par katru šlesera šmuci.
    Man personīgi, nepatīk viņa seja. Bet ko nu par to, piemēram, interesants arī bija gadījums, kur bija iesaistīts Šlesera īpašums Jūrmalas kāpās un pēkšņšs dabas lieguma izsvītrojums no papīriem…
    Mani fascinē, tas gan bija pirms gadiem 5iem, viņš kā primāts katru teikumu beidza ar “,ja”. Iesaku uzmeklēt un palasīt. Tagad PR’išņiki viņam gan labas frāzes ir iemācijuši – “es jums šodien nemelošu” 🙂
    +Rynair izmaksāja 11 miljonu latu, jo šlesers iedeva lielu atlaidi. Manuprāt vēljoprojām notiek izmeklēšana par to, cik viņš pats par šito joku dabūja. Pārējās lidsabiedrības pašas atnāca.
    +”Šlesera laikā SM sāka subsidēt vietējos reisus uz Ventspili un Liepāju, kuri lidoja pustukši, bet valstij izmaksāja 2.33 miljonus latu. Sāka subsidēt arī lidostu – divos gados 10.3 miljoni samaksāti par «drošības pasākumiem”.
    Vienīgā lieta, kur es saprotu Šleseru, ir savējo likšana amatos. Es arī tā darītu. Vienīgi es šķirotu kur ko var likt.
    Bet tas nemaina faktu ka viņam ir trula seja, ļoti labi slēpta/nesmuka pagātne, un šausmīga frizūra. ā, un tieksme tēlot biznesmeni par nodokļu maksātāju naudu 🙂

    brēc tikai tie, kam nav zināšanu par ekonomisko, biznesa aparātu un pamatprincipiem, sivin.

    Atbildēt
  24. kmm

    sivns, tu laikam arī neesi bijis nevienā bibliotēkā 🙂 jo ja būtu, tad zinātu, ka viss kas bija vajadzīgs, bija, uzlabot grāmatu reģistrēšanas sistēmu, un varbūt, lielu glabātavu, kur būtu grāmatas x2. Plus x1 katrā lielākajā pilsētā. jo patreiz ir tā, ka bibliotēkas paņem obligātos x15 no metiena, un tad tos vairs nevar sazvejot, jo sistēmā reti kad tiek ievadītas kur kas tiek atdots. Vienīgi Misiņu biliotēka turās līmenī. Gaismas pils ir tīra izrādīšanās, un neveiksmīgs lēmums no cilvēkiem, kas nesaprot ko dara. Tapēc vēlreiz saku – analizē, un apdomā, ievāc informāciju un vēlreiz padomā, pirms par kaut ko akli iestājies vai muldi par lietām kur tev nav pat šlesera līmeņa “čujs”.

    Atbildēt
  25. tiri-piri

    ok, sivns. Varbūt eksistē cilvēki, kam ir svarīgi, lai būtu superliels, superdārgs stikla būris, kuram nejaušības dēļ ir piekarināta birka “bibliotēka”. Pat ja tāpēc nogrimsim parādu jūgā. Es starp citu skolas gados biju ļoti aktīvs bibliotēkas apmeklētājs, gan skolas, gan centrālās. Tomēr mans viedoklis ir, ka bibliotēku sistēmā daudz lietderīgāk būtu bijis turpināt līdzekļu investēšanu veikt daudzās mazās, reģionālās bibliotēkās un vienotajā IS. Bet, protams, šādā gadījumā izpaliek lielā “superbūve” ar no tās izrietošajiem jaunajiem miljionāriem pie visu veidu (piemēram, būvniecības) līgumu noslēgšanas. Šeit visi atceramies deršmakovu, jaunā gada (protams, nelaužamo!) līgumu un pēkšņo saslimšanu. 🙂
    Un Tavas simpātijas vai antipātijas vienā stikla būra jautājumā šā vai tā nesniedz atbildi uz visu pārējo. Kā tad paliek ar pārējo sū*** kalnu, ko mums uzgāza izcili intiliģentie vīri pie valdības grožiem — cūkmens, štepselis, sarauktā bārda u.c. Štepselis ir gana darbojies un man nav iemesla ticēt medum, ko viņa reklāmisti man mēģina iesmērēt. Visu reklāmās minēto viņam ir bijis iespēja realizēt, kad viņš ilgstoši bija valdībā, un neko no tā visa viņš nav sācis iedzīvināt. Toties intensīvi ir darbojies savā un savu troļļu labā…

    Atbildēt
  26. sivns

    tiri-piri un kmm, es apbrīnoju ar kādu vieglumu jūs lietojat tādas frāzes kā “pastudē rūpīgāk materiālus…”, “superliels, superdārgs…”. Ar domu, ka jūs pretendējat uz eksperta zināšanām šajos jautājumos, bet let’s be honest… labākajā gadījumā jūsu izziņas avoti ir pāris avīžraksti, pāris raksti internetā, trīs Panorāmas sižeti un pārsimt tādu pašu “ekspertu” kā jūs komentāri internetā. Tā, draugi mīļie, NAV informācijas analīze, jo tādā gadījumā es jau vairākus gadus esmu kosmisko raķešu būves inženieris – jo, redz, es esmu vismaz 7 (varbūt pat 8) reizes ieskatījies NASA mājas lapā.

    Mani pārsteidz ar kādu vieglumu cilvēki ļaujas programmēties no masu medijos atrodamās informācijas. Vienam lielam masu medijam ir daudz lielāka kontrole pār sabiedrību nekā 10 000 politiķiem, jo no jebkuras informācijas pat nemelojot – vienkārši veicot ļoti selektīvu atlasi var pasniegt vēlamo par esošo dajebkādā gaismā. Kad reiz iedzēlu Kasparam Dimiteram par viņa pārāk antišleseriskajiem izteicieniem viņa dienasgrāmatā, tad Dimiters atzinās, ka tas jau tik tāds komisks skatījums, jo tas pats Šlesers vispār esot sponsorējis vienu no viņa pēdējiem albumiem. Tādas lietas avīzēs nez kāpēc nemin. Skandālus tak vieglāk pārdot..

    Atbildēt
  27. e

    sivns tak ir pilnīgs idiots. ar muļķi strīdā neuzvarēsi. lai viņš iet un balso par šleseru, pasniedzot viņam ikrīta minetu.

    Atbildēt
  28. sivns

    Un ja jau te kādam komentētājam vienkārši par katru cenu gribas gūt orgastisku apmierinājumu no atziņas, ka Šlesers ir maita (kamēr pats komentāra autors – pūkains, rozā zilonīts) un 0..100 punktu skalā Šleseram labākajā gadījumā var dot vērtējumu -10 (mīnus 10), tad pati svarīgākā atziņa ir tā, ka tad vairāk par -10 nevienam arī nav. Kristovskis tad ir tā uz -15, Jaunups uz -20, Ušakovs uz -38, utt.

    Atbildēt
  29. sivns

    e, un tādi “superintelektuāļi” ar tādiem “superargumentiem” ir visi antišleseristi, ko es jau savā 17:42:09 komentārā atzinu un man prieks, ka tu tikai kārtējo reizi pierādi šo tēzi 🙂

    Atbildēt
  30. e-remit

    tā vien liekas, ka sivns uzdodas par “super pieredzējušu viedu večuku”, kura vienīgā argumentācija ir:

    ka cilvēka komentārā ir vārdu kombinācija “…”, tad es šo cilvēku automātiski klasificēju kā idiotu pēc definīcijas un pat nemēģinu lasīt pārējo tekstu!

    , t.i. ir divi viedokļi – sivna un nepareizais.
    Patiesībā sivnam ir zināma līdzība ar pašu Šleseru – pēc būtības neko neatbildu, tikai stāstu pareizās lietas.

    Atbildēt
  31. normunds

    palasīju komentārus, malači! man vairs nav jābrīnās kāpēc mēs esam tādā ānusā kādā mēs esam. iemesls pavisam vienkāršs: sabiedrības atmiņa ir tieši trīs mēnešus liela. to kas ir noticis senāk mēs vienkārši aizmirstam un savās sarunās apaudzējam ar personisko vēlamo viedokli: es gribētu lai šlesars (šķēle, marsieši, amerikāņi etc) ir pie vainas.

    es pat nezinu kā lai komentē piemēram arnolda rakstīto par to ka tc Dole īpašniekus apšāva, bet šleseru nē. no kura gala lai sāk? vai no tā gala, ka apšāva divus no trim (laikam, visus toč nenošāva, viens no bijiušajiem īpašniekiem pagājušajā gadā noorganizēja savas sievas slepkavību un pats tagad sēž aiz restēm) pašreizējā tc Mols īpašniekiem tālajos deviņdesmitajos? un norvēģi pārpirka pamesto būvi tikai divus vai trīs gadus pēc šaudīšanās?

    kā lai komentē to ka SM dotēja airbaltic reisus uz Liepāju, ja man atmiņā stāv tas ka šos reisus dotēja Liepājas pašvaldība? ja liepājnieki nemaksātu ~1 vai 1.5 ļimonus (nevis 10 kā min ārkārtīgi informēts avots) gadā, tad šo reisu nebūtu.

    es pat nezinu kā lai komentē augstāk nosaukto vainu dienvidu tilta būvniecības uzsākšanā, ja tajā laikā pie varas rīgas domē nebija ne tp, ne lpp/lc, ne tb/lnnk, ne jl, bet nenosauktie sociāldemokrāti ar Bojāru priekšgalā.

    un te var turpināt bezmaz vai par katru komentāru. kas notiek, kāpēc cilvēki, kas ir atraduši internetu ir aizmirsuši pārbaudīt kaut vai to ko paši saka? jums pašiem liekas ok kā vecām tirgus bābām atgremot vecas baumas un nepatiesību?

    Atbildēt
  32. sivns

    e-remit, tevis citētajā gabalā es runāju nevis par savu neapstrīdamo patiesību, bet par to, ka balstīt “argumentāciju” tikai uz cilvēka vecāku profesiju ir stulbi. Un ja cilvēks lieto frāzes no sērijas “šofera dēls”, tad, acīmredzot, arī viss pārējais teksts ir pupu mizas.

    Atbildēt
  33. ivanZ

    pa punktiem, kā Godmanis dažreiz skaidro:

    1) Pasts tika novests līdz kliņķim. Tikai šogad tas pamazām sāka strādāt plusos, bet pirms tam no valsts bija vajadzīgi lieli līdzekļi, lai mākslīgi uzturētu pie dzīvības šo monstru.
    2) Ceļi vienkārši iespārda. Esmu apceļojis vairākas valstis, un redzu kā tur labo/veido ceļus, un tikai pie mums redzu, kā viena monopolkompānija veic ļoti dārgus remontus, un tie ceļi pēc pāris gadiem kļūst bedraini (Rīga-Daugavpils, Rīga-Valmiera utt). Var jau teikt – jā, mums pirms tam bija sūdīgi ceļi, bet kādēļ tad tos nevarēja salabot viņa valdīšanas laikā?
    3) airBaltic/Rīgas lidosta un reģionālās lidostas – pa šiem gadiem to peļņa bija kopā ~20 milj. Ls. Dotācijās tika izmests daudz vairāk nekā nopelnīts – labs bizness? :))

    Varētu vēl sarakstīt uz 4000 zīmēm, taču nav vēlmes. Ir tikai vēlme saņemt atbildi – kā, strādājot tikai valsts darbā, ir iespējams nopelnīt 3 000 000 Ls cash’ā?

    Atbildēt
  34. japets

    sivns, ja vieniigais kriteerijs ir “vajag energjisku un darboties speejiigu”, tad man zheel.
    Komenteejot par celjiem: laikam maz esi braukaajis.
    Un ja parunaasi ar esoshiem/bijushiem celjiniekiem, tad uzzinaasi, ka celju industrijaa cilveeks ar kaut mazaako godapraatu nav speejiigs straadaat.

    Atbildēt
  35. e-remit

    sivn, tas viens konkrētais personāžs bija tikai uzskatāms piemērs, kuru, starp citu, Šlesers aizstāvēja ar putām uz lūpām. Tur nebija runa par tēva profesiju, kā tādu, bet par to, ka personāža alga jūtami neatbilda kvalifikācijai.

    metodi, kad no teksta izrauj vienu frāzi, kuru vienkārši norej, tā vietā, lai atbildētu uz būtību, diemžēl, izmanto ne viens vien politiķis. labi, ka nesāki komatiem piesieties….

    Atbildēt
  36. Mr. Black

    Kamēr jūs te visi cepjaties par sūdiem, sivns mierīgi sūkā Sļasaram pipeli. Vot tā!

    I paēdis, ir rubuls kabatā ripo!

    Atbildēt
  37. tommac

    Es ari esmu parliecinats anti-Sleserists. Skatos, ka te dazi ar putam uz lupam megina aizstavet Sleseru, bet jo vairak es lasu sos vina aizstavibas tekstus, jo vairak mana anti-Slesera parlieciba aug. Kapec esmu pret Sleseru? Daudzi punkti jau bija piemineti:

    – Slesers labs biznesmenis? Kurs ir tas uznemums, kuru ir vadijis/dibinajis Slesers un, kur vins ir ieguldijis SAVU naudu? Cik cilvekus ir nodarbinajusi Slesera uznemumi? Slesers vienmer ir izmantojis valsts resursus savas kabatas pildisanai. Labakaja gadijuma Slesers ir labs starpnieks starp valsti un norvegiem.

    – Budams satiksmes ministrs, Slesers ir labakaja gadijuma nav darijis neko!! Bet patiesiba jau vins ir vairak kaitejis Latvijai. Piemeram tie pasi Latvijas celi. Es saprotu, ja cilveks visu laiku parvietojas starp Rigu un Saulkrastiem, tad jau viss ir ok. Bet aizbrauciet no Smiltenes uz Gulbeni, aizbrauciet no Berzkroga uz Madonu, aizbrauciet no Madonas uz Gulbeni, aizbrauciet no Gulbenes uz Rezekni, aizbrauciet no Jekabpils uz Aknisti, aizbrauciet no Aknistes uz Neretu!! Tur ir jabrauc vai nu uz 50 vai nu uz 150 (lai lidojot nejustu bedres). Tie celi ir katostrofala stavokli! Tur bedre pie bedres, kas katru pavasari tiek lapitas un katru ziemu atkal tiek izsistas. Un ta jau tas ir gadiem. Lielaka dala Latvijas iedzivotaju lidostu izmanto labi, ja 2 lidz 3 reizes gada, bet Latvijas celus katru dienu. Varbut vajadzeja sakt ar to? Un es nemaz nerunaju par to, kas notiek ar valsts celiem ziema kad ir uzsnidzis vai apledojis.

    – Lidosta. Var jau curat bikses un teikt – re, Slesers atdzivinaja lidostu! Bet par kadu cenu? Ko tas mums ir maksajis? Pirmkart, vins to ir izdarijis nelikumigi (Konkurences padomes lemums, nevis mans izdomajums), otrkart, pateicoties tam atlaidem, ko Slesers iedeva dazam kompanijam, lidostai katru gadu iet secen vairak neka 10 milj. latu. Un cik vel milj. tiek maksati dotacijas no valsts budzeta? Taja pasa laika Slesers nav papulejies izveidot normalu satiksmi uz lidostu. Turistam ir jaizvelas – braukt ar taksi, kur jau zinams, ka tevi taksists apjas, vai braukt ar autobusu, kur tevi apjas kontrolieris.

    – Jurmalgeita. Tiem, kam atmina isa, varu atgadinat, ka Slesers tur bija viens no lielakajiem biditajiem. Tur nekas nenotika bez vina zinas un var tikai minet kapec vins saja lieta (tapat ka Skele) bija tikai liecinieka statusa. Starp citu, pec Jurmalgeitas skandala, Slesers bija spiests atkapties no amata, tikai nezin kapec jau nakosaja valdiba bija atpakal. Vai visus grekus jau bija izpircis? (Varda tiesaja nozime).

    – Latvijas pasts. Te viens otrs teica – ka , bet man tacu vestules pienak, ta jau viss ir ok. Tikai sis cilveks aizmirsa, ka LP bija praktiski jau bankrotejis un tikai valsts budzeta (tatad visu musu) miljoni spej to vel noturet virs udens. Pie si vel japiemin Valsts kontroles atzinums, ka LP savas saimniecibas rezultata, valstij ir radijis vairakus miljonus latu zaudejumu. Atcerieties stastu par veco pasta eku, kuru atdeva norvegiem (kada sakritiba) par sviestmaizi

    – Sofera dels. Seit es nerunaju par to, ka cilvekam tevs ir Slesera soferis, bet gan par to, ka liela valsts uznemuma padome tiek iecelts pilnigi nekompetents un nepieredzejis cilveks tikai tapec, ka Slesera pazina. Galu gala, tas ir valsts uznemums nevis Slesera privatbodite. Ja jau liek savu cilveku, tad vismaz tadu, kurs kaut ko saprot joma, kura darbojas.

    – Rigas pasazieru osta. To skuni pat nevar par ostu nosaukt. Cik ta vel nesen prami vajadzeja caur masintelpu ieiet. Un veljoprojam paverojiet, kas turistam ir jadara, lai no ostas noklutu Rigas centra.

    – Latvijas dzelzcels. Dzelzcela pasazieru parvadajumos tiek iegrusti miljoni, bet viss ko iedzivotaji lidz sim ir sanemusi preti slegtas dzelzcela linijas un auksti, netiri un parpilditi dzelzcela vagoni. OK, ir dazi sastavi, kas ir atjaunoti, bet tas ir piliens jura. Es nemaz nesalidzinasu Latvijas vilcienu ertumu, atrumu un parklajumu ar R-Eiropas dzelzcelu. Te vienkarsi nav ko salidzinat. Latvijas dzelzcels (pasazieru) ir joprojam dzivo 25 gadu sena pagatne.

    Sis ir tikai dazas lietas, kas man nak prata dzirdot vardu Slesers. Bet, ja patitu filmu atpakal, gan jau izpeldetu vel kaut kas, piemeram ka LPP/LC apgaja ieprieksejas velesanas terinu grieztus.

    Sis ir tikai mans viedoklis. Es nevienu par idiotu nesauksu, ja kads tam nepiekrit.

    Atbildēt
  38. sivns

    Labi, pārfrāzēsim jautājumu vēlreiz: a kurš tad ir ideāls Rīgas mēra kandidāts? Jo kāds beigu beigās būs Rīgas mērs tik un tā – ja ne Šlesers, tad kāds cits. Tikai kurš?

    Mr. Black, pasprēgā, pasprēgā! Labāk uzmini, kas šis ir pa tel. nr.: +353 1 867 3600. Domā, baigi grūti uzzvanīt un aprunāties? 🙂

    Atbildēt
  39. aksels

    Sivn, drīksti uzskatīt mani par meli, jo melot pa laikam sanāk 🙂 Zagt gan ne. Nekad un punkts. Ja tev zagšana liekas tik elementāra lieta, mums nav īsti par ko diskutēt – dažāda vērtību sistēma. Ej uz šleseršovu un balso nost.

    Normund, pie tava komentāra gribu tikai piebilst, ka ļaunais pie Dienvidu tilta vainojamais (paldies viņam par to, no darba uz mājām 1,5h vietā tagad jābrauc 0,5h) Bojārs ir Šlesera sarakstā. Jocīgi sanāk, iepriekšējos Rīgas mērus līdz Armistedam Ainārs kritizē, bet tik slikti nemaz nav, lai neņemtu kompānijā. Arī Ameriks, piemēram. Jau kuro gadu Rīgā pie varas, tad jau varēja sen lielas lietas sadarīt, bez Aināra vadošās rokas nekas nesanāk ?

    Atbildēt
  40. sivns

    tommac, lai izdarītu visas tevis uzskaitītās, grozies kā gribi – vajag naudu, bet jebkurai ministrijai jāstrādā ierobežota budžeta ietvaros. Nu pieņemsim, ka šlesera vietā Satiksmes ministra amatā būtu bijis Mesija Jānis Bērziņš. Un – būtu labāk? Mesija Jānis Bērziņš zīmētu papildus naudu pa vakariem vai uz kā tieši rēķina būtu labāk? Nu pieņemsim, ka tommac tiek par Satiksmes ministru. Pēc mēneša visa Latvija ir noasfaltēta, uz Madonu var aizbraukt ar modernu ātrvilcienu un Latvijas Pasts no pārbagātības nezin kur likties?

    Man tak, galu galā, arī Šlesers bijis nebijis. Man vienkārši besī, ka te daži metā baigos superspējīgos, kaut gan pašiem lielākie sasniegumi dzīvē noteikti ir strūklas trāpīšana podā. Tas pats Šlesers vienas dienas laikā paveic vairāk labu lietu nekā te dažs labs pa visu savu apzinīgo dzīvi.

    Atbildēt
  41. aksels

    Nu pieņemsim, ka šlesera vietā Satiksmes ministra amatā būtu bijis Mesija Jānis Bērziņš. Un – būtu labāk? Mesija Jānis Bērziņš zīmētu papildus naudu pa vakariem vai uz kā tieši rēķina būtu labāk?
    ——————————
    Varbūt ja Satiksmes ministra amatā būtu Jānis Bērziņš, Latvijas ceļu būvniecības izmaksas nebūtu dārgākas kā kaimiņvalstīs ? Jo objektīvu iemeslu jau šādai cenu atšķirībai nav, tikai dažādas šeptes ar pasūtījumiem un konkursiem, lai iegūtu savu desmito tiesu.

    Atbildēt
  42. sivns

    aksels, tavā rīcībā, acīmredzot, ir kaut kādi dokumenti, kas pierāda to, ka Šlesers ir kaut ko nozadzis. Dīvaini tikai, ka tu tos nesniedz prokuratūrā. Vienīgi, man ir aizdomas, ka “Vakara Ziņu” pielikumu izgriezumus prokuratūra diez vai traktēs kā dokumentu, tāpat kā baumas, tāpat kā slikta garastāvokļa izraisītas personīgās pārdomas par dzīvi. Tas, ka vecmāmiņa saka, ka Šlesers ir zaglis – arī nav nekāds pierādījums.

    Atbildēt
  43. tommac

    Sivns, to mes varam noskaidrot tikai tada gadijuma, ja ievelesim Jani Berzinu. Tagad es uzskatu to, ka Slesers nespej pildit savus pienakumus un solijumus un rada kaitejumu valstij. Un tava piebilde “Nu pieņemsim, ka tommac tiek par Satiksmes ministru. Pēc mēneša visa Latvija ir noasfaltēta, uz Madonu var aizbraukt ar modernu ātrvilcienu un Latvijas Pasts no pārbagātības nezin kur likties?” bija lieka. Es te nereklameju sevi. Ja es sevi reklametu, tad tu varetu sadus pienemumus izteikt.

    Atbildēt
  44. sivns

    tommac, bet kuru tu reklamē? Rīgas mēru kandidāti ir pavisam konkrēts saraksts. Nu ok, ne-Šlesers ta ne-Šlesers, bet kurš? Ievēlēsim un paskatīsimies – kas sanāks? Šī filosofija atgādina neseno gājienu ar PVN. Pacelsim un paskatīsimies – kas sanāks…

    Atbildēt
  45. sivns

    Starp citu, ja neesat pamanījuši mums jau labu laiku Satiksmes ministrs nav Šlesers. Es tā saprotu, ka nu gan viss milzu tempiem lido uz priekšu.

    Atbildēt
  46. normunds

    es goda vārds negribu aizstāvēt šleseru, bet piedomājiet pie argumentācijas. 90% no jums raksta lietas kuras jūs gribētu lai būtu notikušas. diemžēl vienīgais arguments, kam es varu pievienoties 100% ir jūrmalgeita. man ir grūti pievienoties kaut vai tam, ka lidostā neieņemtie miljoni ir nodarījuši postu tautsaimniecībai, jo tas kurš atlidoja un nesamaksāja 5 eiro lidostas nodevu, tas iztērēja vismaz 80 eiro par viesnīcu, 100 eiro par ēšanu un vēl 50 par suvenīriem.

    Atbildēt
  47. tommac

    Es nevienu nereklameju. Es savu izveli izdarisu pec izslegsanas metodes. Luk Sleseru jau esmu izsledzis no sava saraksta. Lidzigu apsverumu del esmu izsledzis gandriz visas pie varas esosas un neesosas partijas. Un galu gala man nevienam nav jaatskaitas par savu izveli un man nevienam ta nav japamato un japierada. Es jau zinu par ko balsosu, bet es cienu ari cita cilveka izveli un par idiotu vinu nesaucu tadel, ka vina izvele nesakrit ar manejo.

    Atbildēt
  48. sivns

    tommac, es arī par idiotu nevienu nesaucu viņa politiskās pārliecības dēļ. Varbūt tikai reizēm saistībā ar necieņu pret cita cilvēka vecākiem un cilvēku šķirošanu pēc vecāku profesijas.

    Atbildēt
  49. japets

    normunds, kaa ar celjiem? 🙂
    Vai Tev arii shkjiet, ka cena/kvalitaate ir OK?
    Shii industrija ir taa sap1sta, ka es personiigi nemaz nesaprotu, kaa tur kaut kas var uzlaboties tuvaakajaa laikaa, ja ne uzriidot armiju, lai patreneejas kaa poligonaa, izmantojot tur iesaistiitos cilveekus.
    Un Shleseru vainoju taadeelj, ka vinja laikaa nekas nav uzlabojies, bet izmaksas ir pieaugushas. Arii un galvenokaart vinjam ir jaabuut atbildiigam par to, kas notiek shajaa sfeeraa.

    Atbildēt
  50. Vaards

    39. normunds: 2009.05.28 @ 09:02:52

    Ko nu cepies. Visi tāpat zin, ka Tev nav sirds, tu aizstāvi sliktos un esi politiskās mafijas sponsorēts. Lūk tā! Neviens neies iedziļināties visādos te safabricējumos.

    Es tikai nesaprotu vienu – kamdēļ latvietis grib būt cietējs, nabags un dzīvot sūdīgi? Latvieša ļaunākie ienaidnieki ir visi tie kuru laikā algas dubultojās, IKP auga griezdamies un valstī ienāca reāla nauda? Šamie labāk būtu gribējuši turpināt dzīvot 1991.gada līmenī. Bez inflācijas, tpu, algas izaugsmes, bez RIMI, tpu, pērkot spirķiku tirgū. Toties ar skaidru apziņu – krīze nebūs, sliktāk vairs nevar palikt. 🙂

    Atbildēt
  51. japets

    Vaards, vispaar jau videejaa latviesha ljaunaakais ienaidnieks ir vinjsh pats 🙂
    Videejais latvietis nav izslimojis jaunbagaatnieka slimiibas.
    Ja videejais latvietis sanjem mantojumaa 2 dziivokljus Riigas centraa, tad viens tiek nopaardots, lai vareetu braukt jaunaa “mersii”, nevis tiek domaats, kaa no turienes dabuut stabilu ienaakumu. Un tamliidziigi.
    Liidz ar to treknajos gados sapelniitais tik pat aatri aizskreeja projaam no LV 😉

    Bet cepos es par ko citu. Cepos par to, ka redzu, ka kaiminjvalstiis daudz kur tiek investeets mazaak, bet rezultaats ir labaaks. Kaut kur tachu tai skaidai jaapaliek? Ja tas notiek valsts liimenii, tad atbildiiba jaaprasa no tiem, kas tur seezh pie grozhiem. Vai ne taa?

    Atbildēt
  52. aksels

    Sivns. Ja konkrēti, es balsošu par KRRRistovski. Reklāmas kampaņa gan viņam ir debīla, nav spējis noalgot tik labus smadzeņu skalotājus kā buldozers, bet, pirmkārt, neko sliktu un neētisku par viņa darbu iepriekšējos amatos neesmu dzirdējis, otrkārt, ir bijusi sadarbība kad viņš vēl vadīja Ventspils VAK, normāls vecis.

    Atbildēt
  53. Gz

    Šņukurotas politiķis aktīvi blogo Twitterī – http://www.spotnet.lv/news/id/4882/%22pedejais_lacplesis%22_antivaronis_dr.knukurs_civina_twitter.com

    Atbildēt
  54. normunds

    japets, vai tu varētu pateikt pie kura ministra ceļi bija kārtībā? tiem nekad nav pieticis naudas, vienīgie ceļi kas ir rekonstruēti vai uzbūvēti no jauna ir tie kas saņēmuši ES līdzfinansējumu, pārējiem pēdējos 20 gadus ir lāpītas bedres vai labākajā gadījumā nofrēzēta vecā virskārta un uzliets jauns piķis.

    uzvelt vainu par par sliktajiem ceļiem šleseram ir dīvaini, jo faktiski viņa laikā ceļus par to pašu eiropas naudu sāka rekonstruēt 🙂 īstenībā atbildību par ceļiem ir jāprasa no bijušajiem satiksmes ministriem krištopāna (95-98), gorbunova (98-2002) un Zīles (2002-2004). Tiesi viņi bija tie kas kuru laikā tika ieviests ceļa nodoklis kurš līdz pašam ceļam nenonāca.

    p.s vai es jau teicu, ka tautas atmiņas ilgums ir trīs mēneši?

    Atbildēt
  55. japets

    Es nevienaa briidii nesaku, ka citi bija labaaki 🙂
    Bet man jau nav izveele no bijushajiem celju ministriem.
    Eiropas naudas ir forshi. Sveshu naudu visi protam teereet. Bet celju remona kvalitaate ta nav uzlabojusies (pa lielam). Celjsh, kursh uzlikts, peec 2 gadiem ir sliktaaks par celju, kursh uzlikts padomijaa pirms xx gadiem. Tas NAV normaali.

    Atbildēt
  56. tommac

    Normund, bet Slesers tacu savos plakatos raksta, ka aiz vina stav vina darbi! Kuri tad tie ir? Bet taisniba ir ari ta, ko tu teici – ieprieksejie ari neko nav darijusi saja joma. Ta nu tas ir. tapec pajautajiet sev – vai ir atkal verts balsot par tiem pasiem cilvekiem, kuri jau gadiem neko nedara?

    Atbildēt
  57. normunds

    japets, es savulaik samērā bieži braukāju uz Tallinu, un es atceros kā sāka ainažu-tallinas ceļa rekonstrukciju un es labi atceros kā pēc otrās ziemas igauņi frēzēja laukā izbrauktās rises un lēja iekšā jaunu asfaltu. tā ka ir grūti pateikt vai viņu lētākais piķis tiešām ir labāks par mūsu dārgāko, to rādīs laiks, es neesmu ceļu būvnieks, vaards noteikti var pakomentēt.

    tiem kas ir safanojušies par labajiem lietuvas ceļiem, es iesaku pabraukt nost no lielajām šosejām (lai gan arī viļņas klaipēdas highway sen vairs nav ideāls, vietām ir tā ka ātrāk par 100 labāk nebraukt), pabraukt pa pilsētām, kur centrālās ielas brīžiem atgādina kurmju rakumus (un tas pats attiecas uz tallinu)

    Atbildēt
  58. Vaarna

    A man patīk Šlesers un lidosta. Patiecoties šim duetam, man 2007 – 2008 bija darbs pāri acīm, un šobrīd lidostai skrejceļs 3200 m garumā, kas atbilst starptautiskajiem standartiem priekš lielajām ļodenēm. Un tāds 3200 metrīgais ir vienīgais Baltijā – tātad ne leišos, ne ikauņos šādu starptautisko nebūvēs, un būs pārlidojumi NY – Rīga – Viļņa, nevis NY – Viļņa. Nelaime tik, ka termināļi pie mums ir kā domesticā, un ka šo prodžektu vinnēja Skonto + turku čurkas.

    Atbildēt
  59. normunds

    japets, šim es gribētu pamatojumu: nosauc to ceļu, kurš ir likts padomijā un ir labākā stāvoklī nekā tas kurš ir uzlikts šlesera laikā.

    Atbildēt
  60. pikc

    Norvegija es satiku Frenku Varneru.Frenks bija miljardieris,es- zals puika. blablabla. ja kadam vel nav skaidrs no kadas PSRS organizacijas buldozeram kajas aug.

    p.s. sivns, iedzer indi kopa ar visiem saviem sektantiem !

    Atbildēt
  61. e-remit

    es arī par idiotu nevienu nesaucu viņa politiskās pārliecības dēļ. Varbūt tikai reizēm saistībā ar necieņu pret cita cilvēka vecākiem un cilvēku šķirošanu pēc vecāku profesijas.

    sivns, Tu uzcepies par frāzi “šofera dēla gadījums”, kur bija norāde uz visiem zināmo gadījumu, nevis uz paša cilvēka vecāku un viņa profesiju. Ja Tev asinis nebūtu galvā par daudz sakāpušas, būtu to pamanījis.

    Starp citu, ja neesat pamanījuši mums jau labu laiku Satiksmes ministrs nav Šlesers. Es tā saprotu, ka nu gan viss milzu tempiem lido uz priekšu.

    Vot salīdzināji – Šlesera iespējas “treknajos gados” un pašreizējās iespējas krīzes laikā, kad jāmeklē, kur naudu ieekonomēt. Tiesa, pašreizējais ministrs arī nav nekāds zelts – arī iepriekšējā valdībā sevi jau parādīja ne tai pozitīvākajā gaismā.

    Šlesera un LPP/LC partijas vēlmi strādāt tautas labā labi parādīja LPP/LC vēlme strādāt šajā valdībā – vienīgā prasība – ultimāts saņemt Satiksmes ministrijas pārvaldi. Grūti jau iedomāties šāda ultimāta iemeslus….

    Atbildēt
  62. ragnarok

    Slesers ar sektantiem paaraak ietuseejis, kas ir vieniigais iemesls, kaapeec par vinju noteikti balsot nedriikst. Veertiibas, ko sektanti sludina nu pavisam nav kristiigas.

    Atbildēt
  63. normunds

    Biedējošākais, ka pateicoties šādiem sivniem, Šlesers tiešām var tikt pie vadības grožiem Rīgā.

    šlesers tiks pie grožiem ne jau sivna dēļ. par viņu balsos tie kas izlasīs šāda veida diskusijas, iedarbinās smadzenes un pamēģinās atcerēties kā bija braukt cauri saulkrastiem un kā ir pabraukt tiem garām, kā bija rīgas lidostā pirms desmit gadiem, cik maksāja biļete un kā ir tagad. es jau minēju – šlesera oponentu argumentācija ir ļoti vāja. tā vietā lai visiem bāztu degunā reāli sliktās lietas – jūrmalgeitu, lai atminētos saules akmeni (nez, to visi jau ir paspējuši aizmirst???) tiek stumdīti kaut kādi sūdi par lidostu vai ceļiem. jebkurš kurš ir lidojis pirms desmit gadiem un tagad drīzāk pateiks paldies šleseram par to ka tagad ir patīkami aizbraukt uz lidostu, ka ir n reizes vairāk reisi un galapunkti etc.

    Atbildēt
  64. x-f

    Tas pats Šlesers vienas dienas laikā paveic vairāk labu lietu nekā te dažs labs pa visu savu apzinīgo dzīvi.

    Slēpta politiskā reklāma? 🙂

    Atbildēt
  65. ZBH

    “Šis ir laiks vienotībai, ne sašķeltībai”

    bajaans, 1998. gad kampans saukls “vienot, nevis šķelt” ar Paul plakaatos, aceramies. pillai deja-vu pietruukst toreizeejaas TV reklaams ar saaksan lietisk bazareet pa mobilo, kameer paareejaa gimen turpin pozeet.
    Stendzeniekam radosaa kriiz, vai?

    Frizūra II. es jau redzeej vien tant, kas pa shito fanoj ar taadiem pat saukliem kaa savulaik par Gorbunov. paldies, man shitais “93 strikes back” jau seezh ar vien pas Goldman.

    ko vins veel bez kupi-prodai stil biznes iraid uztaisiijs? daaljaajs valsts subsiidijs? izsits zems zoneejum mainjs? ja figeju, kaads biznes tveeriens. uz shitais muus izvediis sauliitee? tikai no kuriens shoreiz babkas nems, budzets izriits. vai arri ko veel uz 99 gadiem iziirees turkiem-offshoristiem? tiltus, ievieshot brauksans maks? tas iedereetos vin stilaa.
    tas kaa lidostaa – kaa biij jaabeidzs atlaideem un peso pluusmai jaanonaak valsts kabataa, taa pa vid ielik turk starpnieks – “investors”. nee nu, dzekiem vismaz pietiek godpraat vai pietruukst izteels neizmantot saukl “latvieši-saimnieki savā zemē” :g:
    es nesaprot, nafig vien un tie pas cilveek fano par prihvatizatoriem un reizee par “normaalaam valstiim”, kurs, btw, nemaz taa neraujs atdot naudiigs bizness un pat monopolee sho to uz nebeed. galvaa pretruns netraucee, lec taam paar neaizdomaajoties?

    CooLynX – peec taa, ka atklaajaas, ka Krauklis notinaas paars nedeels pirms LP nespeejs atmaksaat Parexam krediitmaksaajum v razi lielaak par LP noraadiitajiem plusiem – Tev veel iraid kaads izluuzijs par shiis brigaads profesionalitaat un stil? vai apskaidrot biznes tveerien? tad apskaidros – savaakt krediits, iesnaukt un notiities no SIA. Ceplis II.
    ja jau fanojat par darbvietaam, ta vienaa strunt galeraa var sataisiit simtiem darbviet. tikai vai juus par to “standartliigum” un taa gribeesiet rukaat, smag shaubos. :g:

    man kaa ne-riidziniekam buut po, bet, nemot veeraa, ka jaato Kupraino Zelt Tilt ceel pa vis LV pasvaldiib liidzekliem (pagraabaas no kopeejaa fond), man neir po, kas shitai Potjomkin Saadzaa notiek. un 40 sanj pa sabtrans bilet atsaucs arri uz man. un maksaat par iebrauksan Riigaa vai paarbrauksan paar padomj laikaa celtiem tiltiem (vai paar to tilt vietaa (peec nojauksans) uzceltiem citiem) – zvinjaitje.

    Atbildēt
  66. normunds

    japets 🙂

    es tev varētu pateikt kur ceļš (tik nezinu vai tiešām taisīts padlaikā, bet sen noteikti) ir labā stāvoklī, bet tas ir saistīts ar to ka pa to ir ļoti maza satiksmes plūsma.

    ņemot vērā, ka asfaltbetona ceļu mūžs pie normālas lv satiksmes (pārkrāmētie baļķu vedēji) ir labi ja 10 gadi rekonstruētam un 3-4 gadi tādam kur ir tikai nofrēzēta virskārta, ir naivi cerēt atrast pirms 20 gadiem taisītu ceļu labā stāvoklī un neremontētu visus šos gadus.

    tāpēc es varu tikai atkārtot: argumentācija ir ļoti vāja.

    Atbildēt
  67. ZBH

    sivns : Lemberg fan neir atbildeejus uz jautaajum, nafig Ventspilii ielaas iraid maz mashiin, nemot veeraa vins ta geograafisko izmeetaatiib? pie lielveikal mazaak mashiin kaa pie liidziigs bods Dobelee, un tas veel treknajos gados. zhigulji! es zhiguljs taadaa baraa ne-uz-kapusveetkiem redzeej bez Ventspils veel tikai Latgalee. Ventspils-Riigs pats saakums – mashiin mazaak kaa Dobele-Jelgava.
    b!, taapee jau neir probleem Ventspilii noparkoties, ka tur vieteejie nevar atlauties auto. juus nopietn domaajat, ka tur vis sanem kaa Lembergi un Stepanovi? juus negribat uz turien paarcelties pavisam, lai beidzot atskirt tuurism no imigraacijs?
    btw, pret Sleser finansiaalaa zinaa – cik maksaa Audi A6 originaalaa panna? uz celj noraav, i!. ljitaki, riepas, visa hadene – paaraak regulaar. neaizmirsiisim tos, kas gaaj bojaa vai “tikai” tik savainot Sleser piesegtajaa Zorgevic LDz katastrofaa tepat Riigs centraa (uh ti, pasaa centraa neir automaatik). da i vispaar uz muus genitaalajiem celjiem sitaas nost deelj riseem. cik maksaa tas, ka jaabrauc ar pazeminaat paarnesum, jo pa granten, atvainojiet, taa vaig.

    Atbildēt
  68. ivanZ

    tiem kas ir safanojušies par labajiem lietuvas ceļiem, es iesaku pabraukt nost no lielajām šosejām (lai gan arī viļņas klaipēdas highway sen vairs nav ideāls, vietām ir tā ka ātrāk par 100 labāk nebraukt), pabraukt pa pilsētām, kur centrālās ielas brīžiem atgādina kurmju rakumus (un tas pats attiecas uz tallinu)

    :))))))))))))))))))

    Tu esi vai nu melis, vai arī idiots.

    Šobrīd tie, kas zin, kādā stāvoklī ir šoseja Rīga-Daugavpils, izmanto ceļu Rīga-Bauska-gar Lietuvas robežu. Un iedomājies – šī nav krutākā šoseja, bet pat vissūdīgākos ciemos ir perfekts asfalts, pie tam tāds, kāds nav pat Rīga-Ainaži ceļaposmā.

    Atbildēt
  69. pikc

    # normunds: 2009.05.28 @ 12:37:04

    par lidostu gribi paplapat ? ko ta slesers tur labu izdarija ? sacakareja pelnosu uznemumu ? ielika par valdes priekssedetaju maskavas valsts blabla universitates starptautisko attiecibu un politologijas trekni, attiecigi- turpinat ? vienkarsi nevajag tirst par lietam, kuras neko nejedz. letas lidsabiedribas atvedis, phe, dazu ls lidostas nodoklis gan bij varen nozimigs iemesls kapec nenaca ieprieks…

    Atbildēt
  70. ZBH

    normunds : atmin iis tomeer tev. Kuprainaa Tilt izmakss saleecaas kaa reiz peec RD nomains, kad tur voistinu no Bojaardeelin tikai smak un portrets biij palikus.
    nu un tas pats Ameriks, kurs gandriiz visiem lielaakajiem un skalaakajiem suudiem nez kaadeel blakaam atradies (talants laikam, vai arri karm taad), pa RD vien grozaas, un Sleser partijaa. kas vinam liidz sim, nez, trauceej? vai arri Slesis Amerik vilks uz prokuratuur? tiesaam?

    Atbildēt
  71. Vaarna

    Jū, Šlesers slikts, Šlesers maita, Šlesers zaglis un vispār nekāds. Tikai baigi inčīgi, kuru ta ievēlēs beigās, tb par kuru ta jūs – mūžam neapmierinātie nobalsosiet 😀

    Atbildēt
  72. ZBH

    btw, celj pie mums netur pat gad. Ķeipene-Taurupe ielaap pa vis josl jau gad peec nodosans ekspluataacijaa, a pirms paar gadiem pie Bauskas jaunaa shosej izjuk peec mazaak kaa 3 meenesiem. izraadiijaas, celj buuveetaaj negaidiij, ka skiidonis buus novembrii, nevs martaa. tas buut biijs ROFLiig, ja buut Krievijaa.
    oi, kad pagaasgad Leedmanee tilt chiniij, tas apbraucamais cels – i!, it kaa ar miinmeteejiem buut apsaudiits. nemaz nerunaajot par to, ka uz Leedmans-Glaazskuun asfalt var tanks testeet uz izturiib, vai mashiins vadaamiib uz slalom.

    ja es buut riidzinieks, es balsot par Loskutov. nopietn un piekaast, kas shim tur balastaa.

    Atbildēt
  73. Vaards

    79. japets: 2009.05.28 @ 12:39:38
    Normund, baidos sameloties, bet iespeejams, ka Aizkraukles raj. uz Neretas pusi. Nezinu situaaciju shobriid.

    Atsaucoties uz normunda tēzi par trīs mēnešu atmiņu, nedaudz izklaidēšu pūli ar aizmirstām lietām. Citēšu Autoceļu avīzi, 2004.gads:

    “Nepietiekamā autoceļu uzturēšanas un attīstības finansēšanas rezultātā ik gadu strauji pasliktinās Latvijas valsts un pašvaldību autoceļu tehniskais stāvoklis. Pašreizējais finansējums sastāda 40% no nepieciešamā apjoma ceļu uzturēšanai. Paredzot naftas produktu akcīzes nodokļa pieaugumu pēc 2004. gada maija ceļu nozare zaudēs aptuveni 14 miljoni latu, tai skaitā pašvaldību ceļi finansējumu aptuveni 4 miljonu latu apmērā. Valdības lēmums ieskaitīt visu akcīzes nodokli naftas produktiem valsts pamatbudžetā apdraud stabilitāti un prognozējamību valsts un pašvaldību ceļu remonta plānošanā, samazina pašvaldību iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļus, radot nopietnus draudus ceļu nozares tālākai attīstībai.

    Uzturēšana – tas ir tikai uzturēšana. Saglabāšana LPSR 1989.gada līmenī. Nav šeit runas par jaunu ceļu izbūvi.

    Tad vēl pie uzturēšanas jāņem vērā trīs padomju ceļu kvalitātes faktori:

    a) Padomju Gaziki, Kamaziki un pat Kraziki nespēj pat tuvu blakus stāties mūsdienu Volvo, Mersedesu, Skāniju un citiem baļķvedējiem, fūrēm un citiem vilcējiem.
    b) Šādi vilcēji ir pilnas šosejas – transporta intensitāte kopš padomju gadiem ir daudzkāršojusues.
    c) Padomju Latvijā nebija spējīga ceļu institūta – pat tā laika slodzēm ceļus būvēja neatbilstošus. Pelnīja prēmijas ar noziedzīgi samazinātām pamatu kārtu izbūves biezumu – tamdēļ fūres mūsdienās visos šādos ceļos smuki atstāj rises. Tur nepalīdz asfalta nomaiņa, tur jārukā pa dārgo – jārok ārā pilnīgi viss pamats, jāber vietā jauna un atbilstoša smilts, tad šķembas u.t.t.

    Un tagad galvenais prikols – lai arī LPSR ceļu būve bija ļoti vājā līmenī (pie leišiem atradās galvenais kantoris), tad pēc PSRS sabrukuma finansējums ceļu būvē līdz Krištopānam bija 0. Pa to laiku (1990-1996) jau tā vājā nozare vispār izsprāga. Tad pārādoties naudai, šeit ceļus mēģināja būvēt un domāt KĀ būvēt. Pāris gadus šeptēja pēc ROAD 94 (zviedru specifikācijas), tomēr mēs gluži neesam uz granīta klints, un arī granīts pie mums nekur kokos neaug. Un daudz citas problēmas, Krievu bitumenu ar savadākām ķimiskajām īpašībām, ieskaitot. Tā arī tas viss ir evolucionējis ar maziem solīšiem. Šobrīd ir uz puņķiem sabīdītas vietējās autoceļu specifikācijas, kuras ir balstītas uz EN standartiem.

    Un tagad atbilde īsumā – tie ceļi, kas būvēti pēc pilnas programmas (lai gan arī nav neviens būvēts pa skaisto – visos gadījumos valsts ir ekonomējusi un jau projektā samazinājusi biezumus, šķembas u.c. līdz minimāli pieļaujamam), tie ceļi stāv kā prieks. Baltezerā jau 6.gadus asfalts stāv bez problēmām, vai ne?

    Un tagad par izmaksām un igauņiem.

    Latvijā tallinas virziena ceļš Padomju gados bija uzbūvēts krimināls (igauņiem mantojumā bija nedaudz labāks), kā rezultātā faktiski visā garumā ceļu pārbūvēja izrokot ārā veco pamatu un ieliekot iekšā pilnīgi jaunu. Igauņi mainīja tikai asfalta virskārtu.

    Šeit mums paveicās – pa jevropas naudu tikām pie viena normāla ceļa, pabarojām vietējās ceļu būves kompānijas, Eiropas birokŗati iemācija šo kompāniju pārstāvjus strādāt – būvuzraudzība ar ES pārstāvjiem pieņēma katrus darbus, veica auditus u.t.t. Tas reāli palīdzēja pašiem latvju bāleliņiem iemācīties kā jāstrādā.

    Tad vēl var atbildēt Ivanam par to kamdēļ nevarēja ceļus salabot Šlesera laikā. Vienkārši.

    Vispirms apstirpina attīstības plānu, tad sagaida, ka jevropa tādiem projektiem atvēlēs finansējumu (piem, infrastruktūras un ceļu sakārtošanai), tad ir skaidrs, ka budžētā tiek ieplānots piķis, jevropā arī,

    veic sākotnējo izpēti, gatavo pamatojumus, analizē, ņemās… 1.gads

    izsludina konkursu uz projektēšanu. pusgads.

    Projektē 1-2.gadi.

    Izsludina konkursu uz celtniecību būvuzraudzību u.c. 1.gads parasti paiet ar visām tāmēšanām, konkursiem, sūdzībām u.t.t..

    Ceļ. 1-4.gadi

    Šlesers paspēja tikai uzmest vīziju 2014 un 202* kādam tur gadam, kur trekenākie ceļi bija divvirzienu u.t.t. Sasolīt, sniegt valsts garantijas. Uz šo garantiju un solījumu bāzes latvijā ir saceltas vairākas modernas asfaltbetona rūpnīcas (tiko kā pēdējos divos gados tās ir pabeigtas).

    Un tagad ir tā, ka projektēšana netiek veikta. Un ceļu būves konkursi arī tiek atlikti un netiek izsludināti. Esošās kompānijas šobrīd atlaiž vismaz pusi darbinieku (pašā sezonas laikā) un cīnās par esošajiem konkursu krikumiem uz nāvi. Paies gads, un nozare atkal nobruks un varēs to atkal audzēt no nullītes. Ar ko gribu teikt, ka visu laiku metot nost vienus saimniekus un liekot vietā citus “taisnīgākus” un “labākus”, šī dumjā tauta nekad nedzīvos kā normāli cilvēki. Lai attīstītos industrija, ražošana, jebkas, ir nepieciešama daudzu gadu stabila politekonomiskā vide. Un nav tik būtiski vai tur Šlesers lobē savējos, vai Šķēle. Vai kāds jauns banānu solītājs.

    Atbildēt
  74. ZBH

    Vaards : IKP principaa neder, lai secinaat pastaaviigo iedziivotaaj dziivs liimen griid. NKP – tas gan drusk vairaak. IKP mums dereej pirms padsmit gadiem, kad zabugor “investori” veel nebiij, jo tad tie ab bij saliidzinaam lielum. a taalaak – tikai skaitliits, ar kur spalvs uzprishinaat, apmeeram tikpat ietekmeejoss dziivs liimen kaa zinjs par PSKP programms izpild kokvilns ieguvee.

    Atbildēt
  75. ivanZ

    Vaards,

    paskaidro man tikai vienu – kādēļ pie mums ceļš turās tikai gadu-divus? Pēc tam tas kļūst par bedru un rīsu maisījumu? Kādēļ nevar izbūvēt kādreiz kārtīgi un uz ilgu laiku? A es pateikšu – tad jau liels piķis tikai vienreiz tiks apgrozīts, un nebūs vairs iespēju dabūt “uzturēšanas līgumus” uz 5-10 gadiem, kas principā apsola par valsts naudu remontēt to, ko paši nav sataisījuši kārtīgi līdz galam.

    Šādas štelles SM ir ļoti daudzās vietās – tas pats vagonu bizness, ko Sļesars mums solīja nu jau kopš 2004-tā. Daugavpilī, RVR varēja sen izveidot jaunus vagonus, taču nē – labāk nokrāsot un paremontēt vecos, lai tur saņemtu naudiņu, lai pēc 2 gadiem atkal to pašu darīt.

    Atbildēt
  76. ZBH

    Vaards: mans jau piemineetais Kjeipens-Taurups cels neir padomj mantojums. e, kas tur ar taam nesosajaam kaartaam, kureejie ekonomist to saekonomeej? a cels ta Maskavens dubliers peec idejs plaanots laikam biij.
    un prasiibs uz biezumiem, skembaam etc. pasuutiijumos ekonomeej nevs kaukaad abstrakt valsts, a pilliig konkreet aazh, kur parakst uz liigumiem un liigumprojektiem staav. un tie aazh tomeer no SM.
    un Slesers paguv ne tikai viizijs samest, bet arri saveejos pa svariigiem amatiem un sav foto pie visaam remontvietaam (ar kuraam, peec Tevs teiktaa, vinam znacit nekaad sakar neir).

    Atbildēt
  77. normunds

    paskaidro man tikai vienu – kādēļ pie mums ceļš turās tikai gadu-divus?

    tu gribi zināt par tiem ceļiem kuriem ir veikts bedrīšu remonts, asfaltbetona kārtas nomaiņa vai rekonstruētiem ceļiem? konkretizē lūdzu (japets arī izvirzīja tēzi kuru nespēja pamatot) kuri ir tie ceļi kas turās vienu-divus gadus?

    Atbildēt
  78. Avellano

    Ar interesi izlasīju iepriekšējos 95 komentārus. Ar interesi, bet bez prieka. Tā jau ir – tieši priekšvēlēšanu laikā mēs ieraugām, cik stulba ir sabiedrība.

    Ja Latvijā kādreiz pie varas pārmaiņas pēc pagadīsies būt sakarīgam un godīgam cilvēkam, tad viņam vislielākā uzmanība būs jāpievērš, lai iemācītu sabiedrībai saprast politiku.

    Šlesera aizstāvjiem – sāksim ar to, ka jūs izlasiet viņa amatpersonas deklarāciju. Ļoti skaista bilde. Vienā gadā iegādājas uzņēmuma kapitāldaļas par 10 000 Ls, bet nākamajā gadā pārdod par 1 000 000 Ls. Klasiska naudas atmazgāšanas shēma.

    Visiem lasītājiem – centieties lasīt līdzi tekstu un atcerēties, ar ko sākās saruna. Piemēram, sivns apgalvoja, ka Šlesers ir salabojis Latvijas ceļus. Tagad, kad citi to sāka apstrīdēt, tā Šlesera atbalstītāji ir pārmetušies – lūk, viņš, nabadziņš, jau nepaspēja utt. Klasiska demagoģija un savu kļūdu neatzīšana.

    Par Latvijas pastu. Es ļoti labi zinu, kā Šlesers piespieda pasta vadību pieņemt lēmumus, kas noveda pie pasta bankrota. Vadība jau tobrīd (īsi pirms Saeimas vēlēšanām, priekšvēlēšanu periodā) lieliski apzinājās, ka tas ir strupceļš. Bet ministru nevarēja neklausīt – zināja, ka pavēļu neizpildes gadījumā amatā tiks ielikts kārtējais astoņkājis.

    Tāpat arī es atceros, kā amatus dabūja pamest vecie profesionāļi Rīgas Lidostas vadībā (vietā tagad ir saliktas visādas politiskās personas, kuras no lidostām un biznesa vispār nejēdz neko). Nu, gluži kā komunistu laikā.

    Atbildēt
  79. Vaards

    1. Kapēc turas gadu-divus? Lasi manu palagu Nr.91. vēlreiz, varbūt pieleks. Īsumā atkārtošu: ja ceļam NEPĀRBŪVĒ NEATBILSTOŠU PAMATU, tad asfalta virskārtas remontam nav lielas jēgas. Asfalts ir kā krāsa uz sarūsējuša bleķa. Tas nav dzelzbetons, slodzi netur un slodzes rezultātā pēc gada tiek sajāts. CEĻA PAMATS ir atbilstošs smilts pamats (zem kura ir izrakta, kūdra, māli u.c.!) uz smilts pamata tiek bērtas rupjās šķembas, ar vibroveltņiem tās sablīvē (to lielie akmeņi sablīvējas un saķeras – tas ir tas nesošais slānis, kas nosaka vai ceļam būs rises, bedres u.t.t.). Atkārtoju – ja pamats netiek uzbūvēts un tiek atstāts vecais, tad transporta plūsmas iespaidā asfaltā rodas mikro u.c. plaisas, tur iekļūst mitrums, tas drūp, jūk, bedrojas un ir kirdauskas.

    2. “A es pateikšu” Tu savā slikto atmaskošanas kārē esi nedaudz saputrojies. Ceļu būves firmas baidās no ceļu uzturēšanas kā no mēra :)). Tieši tāpat no garantijas uzturēšanas, kas parasti ir 3.gadi, dažās vietās 5.gadi, piem, Jūrmalā. Tur ir zināms knifs paslēpts – garnatijas laikā ceļu būves firma ir atbildīga par līniju krāsojumiem, par izdauzītiem bortiem, par sačakarētām ceļu zīmēm u.t.t.t.

    Bet ceļu būves process patiešibā notiek tā – katrus darbus būvējot pašutītājs ir pieaicinājis neatkaŗigu savu pārstāvi, citu sertificētu būvinženieri (būvuzraugu), kura misija ir pieņemt būvdarbu vadītāja uzbūvētos darbus. Šo kungu starpā tiek saskaņoti visi darbi, tie visi tiek pārmērīti, materiāli tiek testēti akreditētās lapboratorijās, ieklātie asfalti arī (reku, ZBH Ķeipeni pieminēja, tur redzams, ka būvētājs frēzējis jaunā asflatā robus un lāpījis, jo būvuzraudzība to nepieņēma). Tādejādi pēc ‘būtības ceļš tiek uzbūvēts kā pienākas un to pieņem neatkarīgs eksperts esot klāt katram darbam un katrai niansei – katru dienu. Par cik ir “garantijas shēma”, tad projektā tiek ielikts, piemēram, ceļa krāsojumiem izmantot pašu lētāko variantu. Tādejādi būvētājs principā tos trīs garantijas laika gadus spiests čakarēties un pats pa savu naudu pārkrāsot tos lētos krāsojumus.

    Un ceļu būvniekiem NAV UZTURĒŠANAS NODAĻU. Tās ir VALSTS štelles: www.lau.lv Tādejādi parasti dara tā – ja objektam ir 3.gadu garantija, tad tas projekta vadītājs, ka būvēja, tas arī čakarējas, laiku pa laikam apseko to savu uzbūvēto objektu, nolīgst apakšniekus, kas uzstāda zīmes, krāso u.t.t. Kaut gan faktiski viņam tajā laikā vajadzētu būvēt jaunus ceļus (viņs tajā ir profesionālis un sertificēts (n-gadu pieredze lielos objektos) inženieris. Bet nē – viņam garnatijas objekti visus gadus velkas līdzi un ir ik pa laikam jāčakarējas ar tiem.

    Atbildēt
  80. normunds

    ivanz, tu esi bijis lietuvā un braucis pa mazajiem ceļiem? tu esi izbraukājis tallinas, viļņas un kauņas “centrālas” ielas? ko dod gludā tallinas šoseja, ja iebraucot mustamae rajonā braucot pa mūsu deglava vai brīvības ielas analogu tu vari izdauzīt visus zobus?

    latvieši ir dīvaini, viņi paši, nevienam neprasot, savā acī sameklēs skabargu un izliksies nemanot baļķus citu acīs.

    Atbildēt
  81. NU

    Kāpēc Jūs strīdaties ar sivnu?

    Nevajag strīdēties ar muļķi, cilvēki redzot šo strīdu var nesaprast kurš īsti ir tas muļķis.

    Atbildēt
  82. Vaards

    ZBH,

    Cik man zināms, tad Ķeipenes ceļu tā arī nepabeidza 🙂 Tur bija būvētājam iegadījies nepietiekoši izpētīts projekts (izrādijās, ka nepieciešams daudz fundamentālāk parbūvet, nekā projektētāji to paredzējuši, kuriem, savukārt nebija iedalīts fiansējums pamatīgai esošā stāvokļa izpētei), savukārt valsts pieaicinātāis būvuzraugs arī bija ambiciozs, un tā viņi tur ņēmās, līdz būvniecības firma konstatēja, ka mazāki zaudējumi būs no soda naudām un nepabeigta objekta, nekā mēģināt to dabeigt. Kaut kā tā. Klāt ar sveci nestāvēju, baumoju, tobiš’, sapnī man tāda vīzija rādijās :).

    No tā vari secināt sekojošos – jā – valstī bardaks. Bet varbūt nedaudz tas ir uzlabojies? Nometot no amata tos, kas tur uz kļūdām (ieekonomējot izpētē, ieekonomējot projektēšanā, neesot saprātīgām normām kā un kam jābūt) jau iemācījušies un ieliekot vietā jaunus, kas pa jaunam uz kļudām mācīsies.

    Atbildēt
  83. japets

    Ok, normund, peedeejais meegjinaajums.
    Ir celjsh. saakumaa aptuveni vienaads visaa garumaa. Vienaa posmaa vecu kaartu nonjem un uzliek jaunu. Peed 2 gadiem patikamaak braukt ir pa vecaa seguma posmu, nekaa pa “jauno”. Comprende?
    Neesmu eksperts shajaa jomaa, kaa varbuut Vaards, bet shii situaacija man neshkjiet ok.

    Naakamo vari norakstiit pie “tantinju tenkaam” un nelasiit, jo pats pieraadiit neko nevaru.
    Cik esmu dzirdeejis, tad celju industrijaa straadaajoshie saka, ka da nehuja tur nekaadi standarti liidz tam celjam neaiziet. Vismaz lielaakajaa daljaa gadiijumu.
    Vaards noteikti to var apgaazt, kaa zinoshs cilveeks 🙂

    Atbildēt
  84. Vaards

    83. japets: 2009.05.28 @ 13:03:00
    Normund 😉
    Vai tieshaam ir atshkjiriigas noslodzes vienam celjam dazhaados posmos? 😀

    Viss šajā pasaulē ir relatīvs.

    http://www.lad.lv/LV/?i=231

    Atbildēt
  85. japets

    Un vispaar, esmu dumjsh pateereetaajs 🙂
    Ja redzu, ka nauda kaut kur ripo, itkaa uz kaadu meerkji, bet rezultaata kaa nav taa nav, tad man iisti neinteresee, vai tur nav saakumaa pamats uzlikts, vai tur nav izpeetiits pietiekoshi. 😛
    Tautas priekshaa ir atbildiigi tautas kalpi. Ja tie nespeej sadot pa mizu zemaak atbildiigajiem, tad jaadod pa mizu vinjiem! 😛

    Atbildēt
  86. normunds

    japets, es esmu ievērojis, ka interneta diskusijās vislabāk strādāt neargumentēta biedēšana, kaut vai: a man laukos (diespasarg, es taču neteikšu kur) pa veco ceļu braukt ir labāk nekā pa jauno, pasaki man kāpēc tā. ja nepateiksi – tu esi muļķis, jo es taču tev uzdevu jautājumu, nu kas tev grūti atbildēt?

    Atbildēt
  87. normunds

    Un vispaar, esmu dumjsh pateereetaajs 🙂

    uz tādiem arī viss balstās, paši neko nezina, pagrābsta kaimiņu tenkas un spriedums gatavs.

    lai tomēr diskusija atgrieztos pie šlesara, jāatzīmē, ka viņam laikam ir kaut kāda īpaša spēja sajust kur notiks lietas un viņa iesāktie darbi (kaut vai tie paši norvēģu lielveikali) iet uz priekšu un nes peļņu, ko nevar teikt par šķēli, kurš visu ko bija sagrābies izpārdeva un pokuj par visu pārtikas rūpniecību, vekselis kabatā. vai lembīts, kurš paša personisko ambīciju dēļ ir sagrāvis visu ko pats bija uzbūvējis, tagad vēl sēž kā suns uz siena kaudzes un neļauj vencpilī strādāt nevienam citam.

    Atbildēt
  88. ivanZ

    konkrēts piemērs – Šmerļa iela. No jauna būvēja, apakškārta utt. Bedres redzēji? Un viss ir cmuki, “ņikto nepričem, sama pojavilasj”.

    Aizbrauc uz posmu Nīcgale-Daugavpils. Konkrēti Sļesarja laikā 2 reizes tur tika remontēts ceļš. Jo tālāk no Rīgas, jo dzīve neliekas tik forša.

    Bet nu kopumā jā – mēs jau tak stulbi esam, neredzam, cik daudz laba ir Šlesers sadarījis. Balts un pūkains čalītis.

    Atbildēt
  89. aksels

    Vēl daži ceļa gabali.
    Ventspils – Liepāja pirms Užavas. Smagā tehnika ilgi ņēmās, izraka milzu grāvjus,mainīja virskārtu, cik dziļi nezinu, neesmu tāds experts kā Vaarss, bet pēc mazāk kā pusgada asfalts bija saplaisājis kā māls sausumā.
    Uz ceļa Ventspils – Rīga remontēja tiltu par vienu sīkupīti, mainīja visu, bija pagaidu apbraucamais ceļš. Nu jau asfalts tur ir baisāks nekā posmos kuros nav remontēts nekas.

    Protams, pats Šlesis ceļus neremontē un avīzes neiznēsā, bet man jau līdz kaklam viņa sludināšana, ka viss viņa vadītajās jomās zeļ un plaukst un attīstās. Nu nav tā. Štrunts vien ir tāpat kā viņa konkurentu vadītajās jomās, nav ar ko lepoties.

    Atbildēt
  90. aksels

    Normunds: vai lembīts, kurš paša personisko ambīciju dēļ ir sagrāvis visu ko pats bija uzbūvējis,
    —————————-
    Ko gan lembītis pats ir uzbūvējis ? No projektiem ar ko puisis visvairāk lepojās zinu bankrotējušo kurpju fabriku, kurā maksāja minimālās algas, maksātnespējīgais sulu termināls, graudu terminālu, kas knapi velk dzīvību. IMHO pārējie objekti bija jau padomju laikā, lembīts tos tikai pievāca.

    Atbildēt
  91. normunds

    ivanz, ja nemaldos, šmerļa iela nemaz vēl nav pabeigta. tur ir posms kur nav uzlieta pēdējā asfalta kārta. bez tam šmerļa ielai nav nekāda sakara ar šlesaru.

    aksel pateic sīkākas koordinātes tiltiņam, es sestdien braukšu uz vencpili, ievērtēšu.

    Atbildēt
  92. ivanZ

    #101

    vēlreiz – tu esi stulbs vai izliecies?

    Es tev konkrēti saku – ceļš no Rīgas uz Daugavpili daudz labāk, ātrāk un drošāk ir veicams caur Lietuvu, kur ceļa segums posmā Biržai-Pandelys-Rokišķis ir daudz reiz labāks nekā autobānis Rīga-Ainaži. Un tu vari ieskrieties sienā – šis ceļa posms NAV Lietuvas valsts nozīmes ceļš, tāpat kā lauku ceļi apkārt Rokišķiem, kuri ir labāki nekā Rīgas fantastiskie ceļi.

    Un nezinu, par kuriem ceļiem Tallinā tu saki – diezgan regulāri uz Tallinu šauju (ok, nebraucu uz viņu vietējiem “Maskačkas tipa” rajoniem), taču tur ceļi arī ir diezgan labi, vismaz labāki, nekā Maskavas iela/Brīvības iela un citas lielākās ielas Rīgā.

    Atbildēt
  93. normunds

    aksel, lembītis varēja ap deviņdesmito gadu vidu izshēmoties laukā no ofšoriem, kļūt par normālu biznesmeni un būtu godājams pilsonis, kas tur roku uz naftas vada pulsa. bet viņam bija nepamatotas ambīcijas sēdēt uz trim krēsliem vienlaicīgi, kā arī nepārvarama vēlme bāzt savu snuķi tur kur neviens viņam neprasīja bāzt, tāpēc viņš smagi aplauzās. kas lembergs ir tagad? tik vien viņam ir vara vēl pacīnīties ar saviem bijušajiem čomiem un tas ir viss, reāla biznesa, kas ģenerētu ienākumus 93-98. gada līmenī viņam vairs nav.

    Atbildēt
  94. sivns

    Cik var cepties par tiem ceļiem. Par Latvijas autoceļiem atbild “Latvijas Valsts ceļi”. Visus savus ieteikumus un komentārus var viņiem sūtīt mājaslapā: http://www.lvceli.lv/LV/?i=112&t=4&f=0

    Tur var atrast arī visus ceļu rekonstrukcijas plānus, projektus, asfaltējamo grants ceļu shēmas, utt.

    Atbildēt
  95. normunds

    ivanz, es joprojām neesmu sapratis, kāpēc diskusijā, ja oponents nepiekrīt, viņš ir jāsāk aplamāt? kas tā ir tāda par vietējo interneta etiķeti? kad skolā tev ielika divnieku, tu apsaukāji skolotāju?

    bet birži ir labs piemērs, biržos kādreiz pamēģini pagriezt uz pasvalys pusi 🙂 bet diskusija paliek neauglīga, es nespēšu izbraukāt visas meža taciņas lai pārbaudītu vai tiešām velns ir tik melns kā to mālē.

    Atbildēt
  96. Avellano

    sivnam – un kas tos Latvijas Valsts ceļus pārrauga? Ka tik ne tā pati Satiksmes ministrija, kur jau gadiem sen par ministru ir sēdējis mūsu jaukais buldozeriņš. Ak tad nepamanīja, ka tur ‘bezpreģels’ notiek? Nabadziņš.

    Neveiksmes Latvijas pastā arī nepamanīja? Un tās pavēles, ko deva pasta vadībai, laikam reliģiskā transa stāvoklī izrunāja. Un tā tīri nejauši sagadījās nopirkt uzņēmumus, kuri jau pēc gada kļūst 100 reizes vērtīgāki.

    Atbildēt
  97. Vaards

    Turpinot Normunda uzsākto atgriežanos pie Šlesera tēmas

    ((piedod, japet, bet par standartu neesamību man slinkums rakstīt palagu, reku ir Autoceļu Specifikācijas 2010.gadam http://www.lad.lv/LV/Download/?t=1&i=594 , ja esi tik ieinteresētas, tad šobrīd visas puses (valsts, būvuzraudzība, ceļu laboratorijas, būvnieki, projektētāji u.t.t.) pie tām strādā un labprāt uzklausa citu ieinteresēto ieteikumus. Tur arī norādīti visi standarti. Tādi paši standarti ir arī Leišos, Ikauņos, Zviedrijā vai Portugālē.))

    Man par Šleseri nesanāks balsot (citā pašvaldībā balsošu), bet domāju, ka lēmums būtu jāpieņem nedaudz savādāk, nekā visi paraduši skaldīt matus par jautājumiem, no kuriem, patiesībā, neko nesaprot.

    Visdrīzāk, ka tuvējos piecus gadus dzīve būs skarba. Visdrīzāk, ka šis nav krīzes gads, visdrīzāk, ka šis vē ir treknais gads. Un no šī skatu punkta raugoties un atceroties “lietussargu revolūciju”, atceroties “13.janvāri”, atceroties “zemnieku streiku”, atceroties, ka valsts bankrota priekšvakarā pat māmiņu algas biezajā galā bišķuc neizdevās apgraizīt, ir jāsecina: Dzīves apstākļiem pasliktinoties, tautas agresija pieaugs un dažādi “slikto ķērāji-populisti” to izmantos vēl vairāk visādām bezjēdzīgām demonstrācijām (ar domu, ka to rezultātā Saeima dzemdēs zelta olu)…

    Pašvaldības vadītājam vajadzētu būt ar iekšām. Tobiš, “tautas vēlētajam prezidentam”. Mums tādi ir tikai trīs, Šlesers, Šķēlis un Lembergs, kas gatavi virzīt lietas pāri līķiem. Ja shēmotājs šlesers ir nobriedis – viņš ir mazākais ļaunums, nekā tirliņi, kas vispār neko nedarīs un tos politiskie konkurenti vienkārši atspārdīs, kūdot tautu un cenšosties noraut sev kādu labumu. 🙂

    Atbildēt
  98. ragnarok

    Avallon => “Ar interesi izlasīju iepriekšējos 95 komentārus. Ar interesi, bet bez prieka. Tā jau ir – tieši priekšvēlēšanu laikā mēs ieraugām, cik stulba ir sabiedrība.”

    He he, cik stulba ir sabiedriiba mees ieraugaam tad, kad ieraugaam, ko esam ieveeleejushi 🙂

    Atbildēt
  99. Avellano

    Vaardam:
    Gaidīt populistu nākšanu nevajag, populists jau ir atnācis. Tas pats Šlesers. Kurš gan, ja ne viņš apsolīja 50 000 jaunas darbavietas Rīgā? Rīgā, starp citu, nav nemaz tik daudz bezdarbnieku un nav arī to dzīvokļu, kur apmesties atbraucējiem no citurienes. Otrkārt – kādā nozarē tās darbavietas būs, kā tās tiks izveidotas – vai tiks veidotas vietējās rūpnīcas, vai tiks piesaistīti lielie ražotāji no rietumiem? Kas? Klusums.

    Un vidējo algu 800 Ls apmērā? Starp citu, pirms iepriekšējām vēlēšanām viņš solīja 500 Ls pensijas. Nu, kur tās ir palikušas?
    Un kas tās par tukšām frāzēm ar “birokrāti strādā ar 20% atdevi”? Ko tad īsti viņš piedāvā – samazināt birokrātu skaitu, palielināt veicamo darbu apjomu? Ņifiga, par tādiem sīkumiem Šlesers, redz nerunā. Plāns, redzies, skaitās.

    Atbildēt
  100. Vaards

    Avellano, nu ok, tad jāmēģina pielauzt Šķēlis. Moš viņš ir gatavs uzņemties atbildību par iepriekšējo vīru padarīto un nepadarīto. Skaldīt un valdīt ;)?

    Atbildēt
  101. sivns

    Avellano, neesmu klāt stāvējis un svecīti turējis ne Šleseram un Latvijas Ceļiem, ne Šleseram un Latvijas Pastam, tāpēc nemēģinu te izteikties tik kompetenti kā daži labi, kas pēc apgalvojumu formas, acīmredzot, ir bijuši tiešie notikumu aculiecinieki – bez maz turējuši čemodānu vaļā, kamēr Šlesers tur krāmē iekšā banknošu čupiņas.

    Es tikai kā vērotājs no malas varu teikt, ka tas CSDD džeks (kā viņu tur?), ko ielika Latvijas Pasta vadībā, izskatījās sakarīgs cilvēks. Un sakarīgu cilvēku, kā mēs redzam pēc šī ieraksta komentāriem (kur otru nosaukt par p***i vai piedāvāt noindēties ir vienkārši tradicionāla izteiksmes forma) – nav daudz. Sakarīgi cilvēki apkārt nemētājas.

    Atbildēt
  102. normunds

    Visdrīzāk, ka šis nav krīzes gads, visdrīzāk, ka šis vē ir treknais gads.

    tas tiesa. pašlaik pa lielām bumbām krīzi pagaidām ir sajutuši privātuzņēmēji. pēc pusgada krīzē iebrauks valsts un tad būs dirsā mati. nevajag sevi mierināt ar domu, ka tā viņiem vajag, ar vārdiem valsts krīzē es domāju to ka pienāks diena, kad nevarēs izmaksāt pabalstus, pensijas, algas ierēdņiem, skolotājiem, policistiem etc. tad arī mēs varēsim iespraust mietiņu un pateikt: let teh krīze begins. valsts nav tikai rīgas dome, valdība un saeima, tieši tāpat kā valsts nebūvē ceļus, ceļus būvē privātas kompānijas par kuru “saldo” dzīvi vaards rakstīja pirms neilga laika.

    Atbildēt
  103. normunds

    CSDD džeks (kā viņu tur?), ko ielika Latvijas Pasta vadībā, izskatījās sakarīgs cilvēks

    tikai šo sakarīgo cilvēku, kā izrādījās, interesēja nevis pasta uzstutēšana (kas tipa bija viņa uzdevums), bet personiskais kāposts.

    Atbildēt
  104. Avellano

    Vaardam:
    Ar spokiem biedēt nevajadzētu. Neticu, ka uz 2 300 000 cilvēkiem tikai 3 gabali ir tādi, kas kaut ko spēj. Šķēle taču arī 1994. gadā izlīda no nekurienes (pats, starp citu, toreiz uzprasījās. Godīgie neuzprasījās).

    Bet taisnība vien ir, ka neviens normāls cilvēks negrib tajā purvā līst. Normālos cilvēkus vajag atrast un pēc tam pierunāt.

    Atbildēt
  105. losthighway

    Man pilnībā nav nekādu šaubu ka Šlesera kungam ir labas attiecības ar Latvijas un Krievijas bandītiskajiem grupējumiem: bijušajiem MONO īpašniekiem (kas vel dzīvi), SPI grupu, visādiem milošiem utt. Tāpat nav nekādu šaubu, ka visi viņa panākumu SM jomā ir saistīti ar naudas vienkāršu paņemšanu no budžeta un tad vel smuku savas daļas paņemšanu. Bet….

    Vienmēr esmu uzskatījis ka labāk gudrs zaglis (viņs, lembis, makoņtēvs), nekā pamuļķīgi Tūdaliņi (kalnietes, kristovski, marsieši, utt)…. tā kā domāju nebūs labi nevienā gadījumā, bet nu sliktāk arī jau vairs nu nebūs pie jebkura sadalījuma…

    p.s.: Ceļi, Latvijā būs sūdīgi jebkurā gadījumā, tur pat Andersens ar visām pasakām līdzēt nevarētu.

    Atbildēt
  106. normunds

    et taisnība vien ir, ka neviens normāls cilvēks negrib tajā purvā līst. Normālos cilvēkus vajag atrast un pēc tam pierunāt.

    un pareizi dara, ka neviens nelien, jo latvieši vienmēr atradīs pie kā piekasīties. mēs esam tādi mazi fašistiņi, kas grib lai visi būtu vienādi, bezsejas radījumi. ja kāds ir nopelnījis nedaudz vairāk naudas kā kaimiņam – tas ir zaglis, ja kāds ģērbjas nedaudz savādāk: gejs, ja kādam ir otrā vai nedo dies trešā sieva: izvirtulis. birkas mēs esam iemācījušies piekārt ne pa jokam, tikai karinot birkas un lamājot mēs aizmirstam to foršo aņuku par piedirsto krogu kurā nenāk neviens apmeklētājs.

    Atbildēt
  107. kintu

    Avellano: Man šķiet, ka Rīgā algas jau sen ir 500 Ls apmērā. Pat manai jau pensijas vecuma mammai, kas ir vienkārša tramvaja vadītāja, alga ir ap 500 Ls. Izglītotiem cilvēkiem algas noteikti ir krietni augstākas.

    Bet diploms nav vienīgais izglītības rādītājs. Es strādāju vienā projektā, kurā diezgan svarīgu amatu ieņem dāmīte ar maģistra grādu. Vis jau būtu labi, ja vien viņas izpratne par dažām svarīgām lietām šajā projektā nebūtu tukša nulle. Tas ir tik frustrējoši, kad tā vietā, lai ražīgi strādātu, nākas tērēt tik daudz laika, skaidrojot viņai elementāras lietas.

    Nezinu Šleseru pietiekoši labi, lai varētu galvot par viņu, bet domāju, ka viņš no biznesa tomēr saprot daudz vairāk nekā viens otrs diploma īpašnieks. Pat ja viņš ir pieļāvis kādas kļūdas, viņš vismaz ir cilvēks ar uzņēmību.

    Atbildēt
  108. Avellano

    sivnam:
    Jā, es patiešām esmu toreiz tur bijis diezgan tuvu un varu izteikties kompetenti. Tikai nevajag sagrozīt manis teikto, labi? Es neteicu neko par aculieciniekiem, bet runāju par to, ko tobrīd apzinājās pasta vadība.

    Krauklis patiešām izrādījās diezgan sakarīgs cilvēks. Tikai toreiz Šleseram jau bija skaidrs, ka pasts tūliņ nogrims, ja viņš turpinās rīkoties kā līdz šim. Tāpēc arī nekas cits neatlika, kā ielikt puisi, lai cīnās.

    Toties pārējās Šlesera vietās (LDz, Lidosta utt.) viss turpinājās pa vecam, līdz kamēr džeks saprata, ka jātinas no tās vietiņas prom uz citu, kamēr vēl nav nobrieduši citi sūdi, piemēram, uz Rīgas domi.

    Atbildēt
  109. kintu

    Objektīvi vērtējot Rīgas lidosta ir ieturējusi pareizo kursu, jo ir pārspējusi konkurencē Viļņu vai Tallinu. Salīdzinājumā kā absolūti nemākulīgu rīcību var uzskatīt to, kā tika novērsts informācijas trūkums svešvalodās 22. autobusā, kā arī krāpniecisko klubu darbību Rīgā. Nu kāda jēga no tiem augstskolas diplomiem, ja nevar saprast pašu būtību, ka Rīgai ir ikviens tūrists ir ļoti vajadzīgs? Taisni jābrīnās kā vēl tie tūristi tik daudz lido uz Latviju pie tik zema servisa. Bez Šlesera rebēm tas nu nekad nebūtu bijis iespējams.

    Atbildēt
  110. Vaards

    kad nevarēs izmaksāt pabalstus, pensijas, algas ierēdņiem, skolotājiem, policistiem etc. tad arī mēs varēsim iespraust mietiņu

    Ja patinam filmu atpakaļ, tad nemaz tik sen atpakaļ tas viss rezultējās taustāmos rādītājos – tiek atrasti sliktie, tos liek koncentrācijas nometnēs, šauj, dedzina. Citi koriši atrod savus sliktos, nāk ciemos, saliek vagonos buržujus, apšauj fašistus. Līdz dažāda veida aktīvākie un veiksmīgākie slikto meklētāji savstarpēji atrod viens otru par gana sliktiem esam, kas ir jāapkaro sliktuma izplatīšanā.

    Šeit, podā, ir redzams tipisks vēsturisks pagrieziens – līdz ko paliek nedaudz sliktāk ar dzīvi, cilvēki momentāli un aktīvi meklē sliktos, nevs mēģina koncentrēties uz darītājiem un sekmēt darīšanu. Visiem svarīgi meklet sliktumu. Slikto meklēšana (parasti jau tiem, kas da-jeb-ko dara arī vairāk ir kur piesieties) automātiski nokauj iespējamos darītājus, shēmotājus,rausējus, veiksmīgos uzņēmējus un brīdī, kad tie būtu riktīgi jābīda un jātbalsta. Tādejādi sliktums, slikto medības, razborkas dzen attīstību uz leju, neapmierinātība un dzīves līmenis krīt, līdz tiek sasniegts kaut kāds atskaites punkts – iespējams dažādu novirzienu slikto meklētāji savstarpēji nogalina pietiekamu daudzumu ar slikto meklētājiem. Pārpalikušie pofigisti tad lēnām sāk no nullītes atkal visu būvēt. Aptuveni kā krievu 50,60,70 gadu filmas – pilnas pozitīvisma un cerību. Jo ir atkal cerības uz izugsmi un gaišāku nākotni.

    Atbildēt
  111. Vaards

    Un vēl – neviens jau nevar pateikt kā būtu ar pastu, lidostu, ceļiem bez šlesera. Labāk sliktāk, tāpat?

    Balsojam! 😀

    Atbildēt
  112. aksels

    normunds

    Nosaukumu nepateikšu, šķiet jau Ventspils rajons vai Talsu rajona beigas, tāds stipri līkumains posms un tiltiņš uz augstiem balstiem pāri dziļai gravai. Ja būsi aizmidzis, no kratīšanās pa bedrēm pamodīsies 🙂

    Atbildēt
  113. Vaards

    Aksel, “šķiet jau Ventspils rajons vai Talsu rajona beigas, tāds stipri”

    Taču pofig! Man ir nelabas aizdomas, ka Šlesers ar buldozeri tur pamatus nelīdzināja. To tu labāk caur paziņam meklē, to buldozeristu Kārli, Jāni vai Grigoriju un tam personīgi iedod bietē! Būsi īsts latvietis, labu darbu padārījis! Galvenais vērtīgu, IKP augs griezdamies.

    Atbildēt
  114. Kaspars

    pec Jurmalgeitas vispar Sleseram ja ne bija jasezh cietuma, tad ka minimums japazud no politikas. nezkapec mums atminja ir parsteidzoshi iisa.

    Atbildēt
  115. normunds

    pec Jurmalgeitas vispar Sleseram ja ne bija jasezh cietuma

    mūsu sabiedrībai nezn kāpēc labāk patīk apdirst plusmīnus izdarīto nevis atminēties tādas lietas kā jūrmalgeita. mēs visi piemirstam, ka gan saeima, gan valdīga, gan ierēdņi ir tādi paši kā sabiedrība. secinājums uzprasās tikai viens: sabiedrība “piemirstot” jūrmalgeitu, leģitimē šlesara lomu tajā. tāpēc arī viņš var sajusties tik nozīmīgs un nesodāms.

    Atbildēt
  116. budzis

    normunds, to tu pareizi pamaniji, ka Bojar-bebis uzsaka visadus divainus projektus (izmaksu zinja) tieshi Satiksmes Ministrijas aprupetajos laucinjos – kugis, tilts… Un tagad peksni vins atrodas nevis LSDSP, bet gan, kads parsteigums, Slesera saraksta!

    Atbildēt
  117. Avellano

    hvz:
    Kāpēc tu domā, ka tie ir vieni un tie paši? Es, piemēram, CP neko nekad neesmu mēģinājis dot, lai gan sodus ir nācies maksāt. Bet Jūrmalgeita man pamatīgi atvēra acis uz to, kas man aiz muguras notiek.

    Atbildēt
  118. ZBH

    Vaards : nemot veeraa, ka Keipens celam neir otboinik salikt (nu, blekj bort, es nezin, kaa shos pareiz sauc), a prasaas IMHO, vins laikam toc neir pabeigts. vai arri kaad nepabeigtiib biij domaat? asfalts uzklaats, striips savilkts (iznemot ielaaps), ko tur, ar medu noziest veel? 🙂
    un, aceroties Bausks virzien megaprojekt megatankodrom (es jau te rakstiij par negaidiito skiidon novembrii (laikam, mozj cirks jau decembrii iekrit)) – es neredz, kas iraid kluvs labaak. nu taad jok, ka 3 meeness netur, nebiij liidz sim noveerot. tur kantors ar garantijaam iekrit AFAIR.
    btw, a kas iist nodrosin garantij pie generaaluzneemeej-apaksuzneemeej sheems? tobish kurs atbild, un kurai SIA jaabankrotee?
    un es savaam aciim iru netiisaam redzeejs, kaa pieneemeejs skaab giim luur uz to haltuur, bet tomeer pienem.
    btw, seit jau piemineetaa Smerl iel – kas tas pa segum? izdedz ar pikji vai kas? tas suuds katraa zinaa pie boteem liip, kameer ar smiltiim nav sarijies. a tur skirbaas uudens sasalstot to popkorn peec cik ziemaam izcilaas pa elementaardalinaam? es shitaad materiaal kaa ilgmuuziig cel segum nekur neaceros, staavviet shitaa var “asfalteet”.
    btw, Kuprainaa Tilt slogosan – kaa tev kaa profam patiik – slogot tikai iekseejaas josls? 🙂 un pat to neiztureej godam, lai man tas sakaarns-alpiinists gumijniekos, kas domburshovaa aizstaaveej to meesl, nestaast par 10cm. buut vin tur uz aareejaam joslaam uzliidus, malins nolociitos kaa slapjai huutei drosvien 🙂
    nepietiek, ka vadiitaajs iraid “ar ieksaam”, vaig, lai vins maaceet izvilkt kantor kriizs apstaaklos. uvi, ne katrs ar ieksaam to maak. pareizaak sakot, retais no taadiem to maak. un Slesis nerad iespaid, ka to maaceet un taisiitos maaceet. moto izlasiij? viss, Ceplis-Benders. soliijumos tikai starpgalaktiskaa shah cempionaat pietruuk.

    normunds : Sleser no Varner-Hakon Invest sen paluudz aiziet. atpirk akcijs un au-revoir.

    sivns : Krauklis no LP notinaas paars nedeels, pirms atklaajaas, ka LP nespeej atdot paraad Parexam. chem ne Ceplis? krediits nemts taa pas Kraukl laikaa. vot taad vot gad bilanc ar plusiem – caals skait rudenii, nevs 1. janvaarii.

    ko taut neir piemineejus – Slesers piesedz digitaalgeit, liekot nolikvideet DLRTC. taads siikums, valstij vairs neir, caur ko peec muus likumdosans piedziit AFAIR 2+MLs zaudeejums. Rossija-shedraja dusha. un to juus saucat par saimniek? personiig es taads sauc par izsaimniekiem.

    Atbildēt
  119. Aldis

    => Vaards
    [Šeit, podā, ir redzams tipisks vēsturisks pagrieziens – līdz ko paliek nedaudz sliktāk ar dzīvi, cilvēki momentāli un aktīvi meklē sliktos, nevs mēģina koncentrēties uz darītājiem un sekmēt darīšanu.]

    Bet Hitlers jau arī kā reizi tādā “vēsturiskā pagriezienā” nāca pie varas. Kāpēc man būtu jāpiever acis uz to, ka atslēdznieks ir vienkārši liela mēroga rausējs, pat ja viņam ir “talants” uzmest visu tautu?

    Atbildēt
  120. oscuba

    Paldies BlackHalt #143 par saiti!
    Domājams daudziem noderētu izlasīt atmiņas atsvaidzināšanai un ne tikai par Šleseru…

    Atbildēt
  121. kintu

    Es palasīju Delnas lapu, un, tā vērtējot, var piekrist, ka kā politiķim Šlesera reputācija ir diezgan aptraipīta. Bet no uzņēmējdarbības viedokļa, tas ir ļoti veiksmīga uzņēmēja stāsts. Piemēram, salīdzinot ar Bilu Geitsu vai Stīvu Džobsu, kurš ir darījuši vēl apšaubāmākas lietas. Ja viss tiktu darīts saskaņā ar katru birokrātijas punktu, nebūtu nekādas attīstības.

    Piemēram, par to pašu lidostu – protams, tur bija pārkāpti brīvas konkurences principi, bet realitāte ir tāda, ka citādi varbūt nebūtu bijis iespējams piesaistīt Ryanair. Ir muļķīgi spriest, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi naudu, ja tūristi Rīga ir iztērējuši desmit reizes vairāk.

    Protams, tas var izraisīt diskusiju, vai mērķis attaisno līdzekļus. Es neuzskatu kukuļošanu un likumu pārkāpšanu par normālu lietu, mums ir jātiecas uz likumīgu valsti. Bet tai pašā laikā mums ir jāizvēlas arī viens no diviem ļaunumiem – likumīgi darbojošies, bet attīstību bremzējoši līderi, vai tādi, kas varbūt nav ideāli, bet spēj iedvesmot uz attīstību. Es izvēlētos otro, jo bez ekonomiskās attīstības demokrātija ir farss. Citādi tas ir komunisms, kurā visiem vienlīdzīgi izdala pārtikas, ziepju un šņabja talonus. Savukārt ekonomiski attīstītās valstis var veiksmīgi darboties pēc dažādiem modeļiem – gan Zviedrijas sociālisms, gan ASV meritokrātija.

    Svarīga lieta ir nevis tas, ka kāds ir pārkāpis vienu vai otru būvnormatīvu, bet, vai netiek pārkāptas cilvēktiesības. Ja Šlesers Rīgā aizliegs geju gājienus, tad tas mani satrauc. Viņa personīgie uzskati šajā jautājumā nav svarīgi, bet tas ir rādītājs, vai viņš ir spējīgs ievērot cilvēktiesības un nekļūt par “Hitleru”.

    Atbildēt
  122. normunds

    kintu, nepiekritīšu. mums ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj aktīvi un produktīvi strādāt likuma ietvaros.

    faktiski tu pasaki to ko grib dzirdēt šlesars un co: tauta atbalsta šmaukšanos, nodokļu nemaksāšanu un kukuļošanu, tāpēc labāk lai mums ir līderis kas dara tāpat un mēs viens otru ļoti labi sapratīsim.

    tas ir garām, es neatbalstu tādas lietas, ir gana daudz cilvēku kas ir spējuši strādāt bez mahinācijām.

    Atbildēt
  123. kintu

    Es trīs gadus nostrādāju ASV un tagad esmu atpakaļ Latvijā, un mans redzējums tagad ir tāds, ka Latvijā 90% cilvēku nevis domā, kā labāk strādāt, bet vienkārši atskaitīties sava priekšnieka, likumu vai birokrātu priekšā. Rezultāts ir tāds, ka tas, kurš patiešām grib kaut ko izdarīt, ir spiests iztērēt ārkārtīgi daudz laika, lai izlavierētu starp šo likumu un ierēdņu kaprīzēm. Ieguldot vienādu daudzumu laika un enerģijas, uzņēmējs Latvijā sasniegs ievērojami mazāk nekā ASV. Rīkojoties ar tādu pašu attieksmi kā ASV, uzņēmējs noteikti nespēs konkurēt. Starptautiskie ASV uzņēmumi ārzemēs cenšas pielāgoties vietējo uzņēmumu darbības stilam. Ja vietējie uzņēmumi labvēlīga rezultāta panākšanā bieži dod kukuļus, starptautiskie uzņēmumi šajā valstī dara tāpat.

    Dīvaini, ka ASV birokrātija ir vēl lielāka, tur nodokļi arī lielāki, taču tas viss kaut kā ievietojas lielajā plānā, kas nepieciešams, lai lietas virzītu uz priekšu. Došu vienu reālu piemēru ar elektronisko rēķinu nosūtīšanu. Likums to atļauj, daudzi tā dara, bet manam paziņam VIDā pateica, ka tas nav pareizi un visi rēķiniem ir jābūt parakstītiem. Protams, viņš var iet strīdēties, citēt likumus, rakstīt sūdzības utt., bet kā tu pats domā, cik daudz viens pašnodarbinātais var panākt, ja viņš jau tā raujas savā darbā no rīta līdz vakaram un brīvajā laikā grib redzēt savus bērnus? Bet viņa darba ražīgums būs zemāks nekā tam privātam uzņēmumam, kurš pārkāptu šo VID ierēdņa norādījumu un nosūtītu visus rēķinus pa e-pastu.

    Cits piemērs, IBM aizgāja no Latvijas, tāpēc ka VID nepatika, ka viņiem grāmatvedība netiek kārtota latviešu valodā. Acīmredzot, IBM latviskā localizācija izmaksātu vairāk nekā potenciālā peļņa. Taču Latvija no tā zaudēja daudz vairāk nekā IBM. Bet tagad iedomājies, ka IBM Latvijas nodaļu vadītu Šlesers, kurš uzliktu mīksto šim VID lēmumam un turpinātu darbību Latvijā ar angliskajām grāmatvedības programmām? VID iesūdzētu Šleseru tiesā, bet Šlesers uzpirktu tiesnesi, lai noraida šo prasību. Bet beigās IBM Latvijā atvērtu lielu programmatūras centru, kas dotu darbu tūkstošiem programmētāju. Galu galā Latvija radītu lielu uzņēmumu, kā kaut ko līdzīgu “Nokia”. Vai šajā hipotētiskajā gadījumā Šlesers būtu noziedznieks vai varonis?

    Atbildēt
  124. Vaarna

    > bet vienkārši atskaitīties sava priekšnieka, likumu vai birokrātu priekšā.

    Bet protams, jo latvieši ir kalpi. Un ja kalpi no sava vidus izvēl vienu citu kalpu, kuram būtu jāsaucas par vadoni, tad tas nenozīmē, ka tas kalps arī būs vadonis. Viņš arī paliks kalps savā būtībā. Tāpēc… man kaut kā gribētos, lai tie daži trīs ar pusi cilvēki visā LV, kas savā būtībā ir vadoņi, tādi arī būtu.

    Bet ok – šobrīd runa ir par pašvaldības, nevis Saeimas vēlēšanām (kaut gan Rīgā tas ir stipri līdzīgi)

    Atbildēt
  125. kintu

    Interesanti arī tas, ka ASV strādā aptuveni 6 miljoni nelegālo imigrantu. Vairumā gadījumu darba devēju ļoti labi apzinās, ka tas, ko viņi dara, ir nelikumīgi. Bet amerikāņi piemiedz acis uz šo likumpārkāpumu, jo kā viņi paši to sauc, tas ir “victimless crime”. Tā ir pretrunīgi vērtēta lieta, bet no ekonomiskā viedokļa, ASV šajā ziņā ir tikai ieguvēja. Un meksikāņi arī, jo savā zemē viņi tikai sēdētu bez darba.

    Protams, ja uzzinās, ka kāds politiķis ir algojis kādu nelegālo imigrantu, tas būs skandāls. Bet kamēr tas nav atklāts, tikmēr neskaitās 😉

    Atbildēt
  126. japets

    kintu, taads demagogs 😀
    Kas buutu, ja buutu… Kas buutu, ja shlesers vienkaarshi noshautu vienu otru vid darbinieku, nevis piekukuljotu.
    Re, es ar protu demagogjeet… 😛

    Atbildēt
  127. normunds

    IBM aizgāja no Latvijas,

    kad aizgāja?

    ja nemaldos kašķis nebija par uzņēmuma iekšienē lietoto grāmatvedības programmu (rēķinus viņi mācēja izrakstīt latviešu valodā), bet par kaut kādām VID atskaitēm.

    Atbildēt
  128. Vaarna

    > Interesanti arī tas, ka ASV strādā aptuveni 6 miljoni nelegālo imigrantu

    Diemžēl Latvijā skolotājiem algas maksā valsts. Un pensijas un māmiņalgas arī maksā valsts no tiem līdzekļiem, kas ienāk sociālajā budžetā, kur tā savukārt nonāk no legāli maksātajiem nodokļiem.

    Atbildēt
  129. sivns

    x-f, kas tur ko apstrīdēt? Izlasi tās DELNAS raksta 2. punktu. Galu galā, mēs te varam tikai tā emocionāli papļāpāt par dzīvi, balstoties tikai uz plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju. Ar faktiem un dokumentiem strādā tiesībsargājošās instances un viņu darba rezultāts ir ļoti kodolīgi apkopots DELNAS raksta 2. punktā.

    Atbildēt
  130. sivns

    Un nobeidzot par to DELNAS rakstu, viņiem tur zem katras sadaļas ir uzrādīti informācijas avoti un praktiski viss tur ir balstīts uz avīzēm. Nu tas nav nopietni! Vēl nenopietnāk ir tas, ka “Astoņkāja” sadaļai viens no informācijas avotiem ir… pati DELNA. Vot kā tas izpaužas? Savācās DELNAS biedri, uzsmēķēja zāli un sāka redzēt vīzijas par Šleseru?

    No avīzēm ņemtie “fakti” tiek ievadīti, piemēram, ar sekojošām frāzēm: “Laikraksts “Dienas Bizness” izteica aizdomas…” vai “Mediji ziņoja, ka VK publiskotie dati rada aizdomas…”. Vairākas reizes tekstā lietots vārds “iespējams”, utt, utjpr.

    Protams, nav dūmu bez uguns, bet nu common – vajag nopietnāk strādāt! Nu vismaz kaut ko ta varēja balstīt uz reāliem dokumentiem nevis uz “viena tante teica”-stila informāciju.

    Atbildēt
  131. kintu

    Vaarna: Vai ir tādi nelegāli maksātie nodokļi? ASV lielākā daļa nelegālo imigrantu maksā nodokļus tieši tāpat kā visi pārējie, bet nesaņem pabalstus. IRS neinteresējas par imigrācijas statusu, bet iekasē nodokļus no visiem strādājošiem. Ja cilvēks nevar dabūt SSN (personas koda analogs), jo atrodas valstī nelegāli, tad IRS viņam izsniedz TIN (nodokļa maksātāja kodu). Plus vēl katru gadu tiek iesniegtas miljoniem nodokļu deklarāciju ar fiktīviem kodiem. Un tas viss vēl neskaitot nekustamā īpašuma nodokli, ko netieši maksā jebkurš, kurš īrē dzīves vietu, vai tirdzniecības nodokli (PVN analogs), ko maksā ikviens pircējs.

    Atbildēt
  132. kintu

    Mana doma bija tāda, ka latvieši bieži žēlojas, ka Latvija ir izpārdota, viss lielais bizness pieder ārzemniekiem, bankas zviedriem utt. Un tas pie visa tā, ka šī ir viena no korumpētajām valstīm, ar grūti prognozējamu likumdošanu un lielu birokrātiju. Skaidrs, ka ārzemju uzņēmumi ir ātri atkoduši vietējos spēles noteikumus un nepavisam nav darbojušies saskaņā ar tiem tīrās morāles un likuma principiem, kādus viņi ievēro savām mītnes zemē. Kāpēc lai latviešu uzņēmēji nedarītu tieši tāpat?

    Kāpēc mums jāpiemēro savējiem vēl stingrākas prasības? Nedrīkst būt tā, ka kādam peļņa nozīmē zaudējumus citam. Bet ja šajā spēlē visi ir ieguvēji, tad kur ir problēma?

    Atbildēt
  133. Vaards

    110. ivanZ: 2009.05.28 @ 15:11:01
    konkrēts piemērs – Šmerļa iela. No jauna būvēja, apakškārta utt. Bedres redzēji? Un viss ir cmuki, “ņikto nepričem, sama pojavilasj”.

    Normunds tur kaut kur augstāk sašuta par viena no poda.lv piepļūtītāju kompānijas rupjajiem izteicieniem, bet es šodien braucu un domāju… Bļa, Ivan, tu urla debīlais – kas Tev Šmerļa ielā neiepatikās?! Speciāli šodien izbraucu apskatīties, nevienu bedri neredzēju. Varbūt man acis nerāda, koa!? Vienā vietā bija (pavēss laiks, dēļ čakariem ar darbu apturētājiem) bija sūdīgs sablīvējums, tur tika nofrēzēts un ieklāts pa jaunu, un kas? Tu, urla, kodējot vienmēr visu izdari uzreiz perfekti, ja? Esi kaut reizi iedomājies kāds process izveidojas, lai vienu kravu asfalta uz ceļa izlīdzinātu?

    Sāksim jau ar to, ka mūsu urlu zemē (latviešu urlu, ne jau tikai krievu) nav iespējams normāli izplānot un izdarīt darbus – visādas sūdzības frīki raksta, oficiālie pārstāvji uz to laiku aptur darbus, izkskata, bet līguma termiņus nepagarina, citi frīki ir padomju gados izbūvējuši komunikācijas, kuras, savukārt, nav projektā, tad būvētājs spiests kasīt pakausi un domāt pats ko darīt, kā darīt, kāds normas pārkāpt un kā dabeigt darbus. Tad beigu beigās viņš speists darbus veikt sūdainā laikā, kas nekā labvēlīgi galarezultātu neietekmē.

    Un tad vēl pie reizes atbildēšu otram urlam, kurš pirmā urlas nepamatoto spamu paķēra un tik kladzina:

    146. ZBH: 2009.05.28 @ 20:40:44
    btw, seit jau piemineetaa Smerl iel – kas tas pa segum?

    SMA 16
    Iemet Googlee, palasi.

    izdedz ar pikji vai kas?

    Izdedži ar piķi (no Liepājas Metalurga) ir pats cietākais no iespējamajiem ceļa segumiem. Latvijā to nepielieto, jo tas vienā rāvienā noēd asfalta ieklāšanas tehniku un arī automobīļu riepas tā vīle noēd ļoti intensīvi. Bet ceļš stāvētu ilgi.

    tas suuds katraa zinaa pie boteem liip, kameer ar smiltiim nav sarijies.

    Grūti Tev laikam starp ikarusiem skraidelēt? Tu, lūdzu, uzmanies, pielipsi vēl un hlibis – viens urla mazāk poda komentāros.

    a tur skirbaas uudens sasalstot to popkorn peec cik ziemaam izcilaas pa elementaardalinaam?

    Saskaņā ar šo http://www.lad.lv/LV/Download/?t=1&i=376 (lpp 67) tam ieklātajam popkornam vajadzētu stāvēt pietiekami ilgi. Pārskatīju urbumu un masu paraugu testēšanas rezultātus, porainība ir ikurāt normām pa viduci. Satraukumam nav pamata.

    es shitaad materiaal kaa ilgmuuziig cel segum nekur neaceros, staavviet shitaa var “asfalteet”.

    Man akal ienāca prātā doma, ka ceļu strādnieki varētu ievērtēt programētāju darbu un secināt, ka šādi pumpaini tīņi noteikti neko jēdzīgu nespēs dzīvē paveikt. Un principā jau tā tas ir – tamdēļ koderi lien jomās, no kurām neko nejēdz, jo dzenāt nullītes un vieniniekus datora ekrānā – 99% gadījumos šie cilvēki neko lietderīgu nerada. Tādu, par ko pašam būtu prieks, ka reku, esmu uztaisījis šādu foršu un sabiedrībai vajadzīgu štelli.

    A bet man gan prieks par Šmerļa ielu! 🙂

    P.S. Latvijā dzīve nebūs laba nekad, jo lohus vada lohu vēlēti lohi. Ja kāds centīgāks, prātīgāks, vai godīgāks gadīsies, tak atradīsies lohi, kas to nesaprātīs, vai apzināti nomelnos, kas to nogāzīs, kas to apgānīs. Tamdēļ ir tikai divas iespējas par ko balsot:

    Ušakovs vai Šlesers.

    Par cik Šlesers tiek atšķaidīts ar bezjēdzīgiem cilvēkiem kā Kristovskis, Jaunups, Ārgalis un citi vājbalsnieki, kuri no attiecīgās mērķauditorijas noknābs daļu balsu, tad atliek vien domāt, ka Rīgas etniskie 70% (vai cik viņu tur ir) spēs vienoti ievēlēt Ušakovu. Ar ko arī apsveicu rīdziniekus. Gudra izvēle vienmēr ir cieņas vērta!

    Atbildēt
  134. osc

    Vaards:
    Par Šmerļa ielu, bez nekādiem personīgiem pārmetumiem būvniekiem vai kādam citam, noskaties lūdzu Zebras video:
    1. http://tv.delfi.lv/video/y9OLp1iL/ no 0:33 līdz 1:52.
    2. http://tv.delfi.lv/video/XxT3665u/ no 0:41 līdz 2:05.
    Bij tur šaizes sataisījuši, bet, iespējams, tagad jau ir paspējuši novērst.

    Uz 1. video redzamā “tramplīna” pirmajā reizē ar nācās piedzīvot mazu WTF? – nekādu ceļa remonta zīmju vai ātruma ierobežojumu pirms tā nebij…

    Atbildēt
  135. CooLynX Raksta autors

    sivns, medijiem, atšķirībā no politiķiem, par saviem vārdiem ir jāatbild tiesas priekšā un neapstiprinātas patiesības gadījumā ir jāsedz morālais zaudējums naudā. Tas, ja nu gadījumā tiešām vakar esi piedzimis un nezināji kāpēc lieto šādu formu, kā arī neesi dzirdējis kādas summas pieprasa shēmotāji kompensācijās. 🙂

    Atbildēt
  136. sivns

    CooLynX, es vispār par Delnas metodēm runāju nevis par medijiem. Ja tu gatavo nopietnas apsūdzības, tad labāk tā kā būtu balstīties uz oriģināldokumentiem nevis uz avīzēm.
    Esmu sniedzis intervijas avīzēm un praktiski vienmēr kaut kas no manis teiktā ir pasniegts vai nu apzinātā vai netīšā žurnālista interpretācijā, totāli sagrozot sākotnējo domu. Pie tam, praktiski visas lielās Latvijas avīzes ir pieslējušās kādam konkrētam politiskajam spēkam un informāciju atspoguļo tikai no tam vēlamā skatu punkta. Par avīzēm pat saka: “ā, nu tā jau ir Lemberga avīze” vai “nu tā jau ir Jaunā laika avīze”, utt.
    Visbeidzot, ja cilvēks ļoti, ļoti saņemas, tad argumentējot var iztikt bez frāzēm: “tiešām vakar esi piedzimis…” un tādā stilā. 🙂 Blogu komentāri ar to atšķiras no “DELFU diskusijām”, ka tie parasti arī mēdz būt lasāmi, bet ja pats autors strādā pie tā, lai sava bloga komentārus novestu līdz DELFU “līmenim” nu ta žēl…

    Atbildēt
  137. ivanZ

    166

    Vaards, man tiešām liels prieks par to, ka ielu sataisīja – bez ironijas un jokiem. Laternas, vieta riteņbraucējiem, gājējiem diezgan labs trotuārs – ir ok. Veinīgais, kas mani iztracināja, ka pēc pāris mēnešiem asfalts vienkārši iebruka pāris vietās. Un tad sākās slavenie “bedrīšu remonti”. Paldies vismaz par to, ka to mežonīgo bedri aizvilkuši ciet (nav zināms uz cik ilgu laiku – bet tomēr). Taču ir jāatzīmē – ka Tu noteikti skrietu uz autosalonu un prasītu kompensāciju, ja tu nopirktu jaunu mašīnu, bet pēc pāris mēnešiem būtu jālabo ritošā, jo redz čaļi rūpnīcā kļūdījušies (kā tu saki – “nu kam negadās?”).

    Starp citu – par plānošanu piekrītu. Vot šito vispār vajadzētu sistēmu lauzt kardināli, un te jau ir tieša SM vaina, ka nespēja izveidot vienotu darba grafiku konkrētām vietām (ok, ok, ir protams arī izņēmumi ar ārkārtas gadījumiem).

    Atbildēt
  138. e-remit

    Alternatīvs viedoklis par Šleseru:
    http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=23323&pid=4955440
    (vajadzēs dr.lv loginu, lai izlasītu)

    Atbildēt
  139. ZBH

    kintu : pameegin graamatvediib ASV savaa latvies valodaa uztureet, a?
    ja zafts lielaakajam razotaajam pasaulee savs zafts lokalizaacij izmaksaa vairaak par potenciaalo peln, ta kauks neir iist kaartiibaa ar legend. ja iri pergaataajs, ta zini, kaa jaabuut taisiitai zaftei, lai to vareet lokalizeet, un cik iistniibaa vienkaars tas iraid. nu, ja nez kaadeel nezin, apsties kaut vai IceWM zurci, tur viss uz sejs.
    jaa un incant, ko ar taad varon Sleser izdariit ASV ties par miikstaa liksan :g: drosvien vareet kert zivs cietum kamers podaa kaa AlKapone :g:

    Vaards: Smerlens bedr celam pa vid iis peec remont veel Zebraa raadiij. nu, caals skait rudenii, paluureesim uz to iel peec 2 gadiem, man tur pietiekam regulaar sanaak staigaat. kaa reiz busi (pamosties, Ikarus sen no striips iraid nonemt) to celj iznesiis gaismaa.

    sivs : a kaad originaaldokument iraid mutisks vienosanaas gadiijumaa? panemsim kaut vai to pas Juurmalgeit – vin tur kaukaads pavadziims kukulim izrakstiij, vai pienemsans-nodosans akts, vai rakstisks pilnvars? var jau advokateet, bet nu neuzskat muus par idiotiem.

    Atbildēt
  140. Janka

    Neesmu rīdzinieks, bet ja jūs viņu pielaidīsiet pie varas, pazudināsiet ne tikai Rīgu, bet arī visu valsti. Tam “cilvēkam” nav ne mēra sajūtas, ne morāles normas.
    Īsi sakot tā – Kad iesi mētāties ar bruģi, atceries par ko nobalsoji (īpaši attiecas uz svinu)

    Atbildēt
  141. normunds

    aksels, reportēju. Tilts pār sīkupīti ir pie puzes ķeizara īpašumiem un šim tiltam nav sakara ar diskusijā izskanējušo uzstādījumu: ceļi, kas remontēti pirms pāris gadiem ir sliktākā stāvoklī nekā krievu laikos taisītie.

    es šo tiltu atceros. to neremontēja pirms 2 gadiem, pat ne pirms 4 gadiem ne. šo tiltu remontēja pirms 6-7 gadiem, līdz ar to šis tilts ierakstās tikai kopkorī “blē, cik mums slikti ceļi” un tam nepienākas divgadnieka solo partija.

    tautas atmiņa, kā jau minēju ir fenomenāla. viena no atmiņas īpatnibām ir nelinearitāte kurā laiks ir logaritmisks. ja mēs vēl puslīdz labi atminamies to kas ir noticis pēdējo trīs mēnešu laikā, tad laika posms divu līdz desmit gadu ilgā pagātnē no astoņiem gadiem ir saspiests kādos divos. Viss kas ir vecāks par 10 gadiem ir pilnīga aizvēsture, to neviens vai adekvāti neatceras. tāpēc nav nekāds brīnums ka pirms sešiem gadiem remontētu ceļa gabalu iesviež šlesara ģīmī, lai arī šlesars tam pat tuvumā nav stāvējis.

    Atbildēt
  142. aksels

    normunds: tāpēc nav nekāds brīnums ka pirms sešiem gadiem remontētu ceļa gabalu iesviež šlesara ģīmī, lai arī šlesars tam pat tuvumā nav stāvējis.

    ——-
    Būsi atradis pareizo tiltu, es arī vakar pa to palēkāju 🙂 Divi gadi nebūs, bet par 6-7 arī negribu piekrist, tik senu remontu es vispār neatcerētos. Tomēr to un arī pārējos perfektos ceļus un tiltus var un vajag sviest Šlesera pašapmierinātajā ģīmī. Ja viņš var publiski paziņot, ‘VISS manis vadītajās jomās zeļ un plaukst un attīstās’ un ceļi ir viņa vadītās ministrijas kompetence, tad vismaz valsts galvenajiem ceļiem būtu jābūt labiem, bet tie ir sūdīgi.

    Atbildēt
  143. kma

    normund Par mustamae un deglavielas analogu tev nav taisnība. Šosvētdien tur izskatījās akurāt, kā Helsinkos. Nevajag likt nekvalitatīvus fajansa zobus, vecīt.

    Atbildēt
  144. Vaarna

    > Vaards: Smerlens bedr celam pa vid iis peec remont veel Zebraa raadiij.

    Bā, es ar sestdien izbraucu pa Šmerļa ielu. NU NAV TUR NEKĀDAS BEDRES! Timrots ir lohs kvadrātā, jo cilvēkam, kas sevi pozicionē LAtvijas auto guru, jau nu vajadzētu saprast, ka nepabeigti darbi (neesošs hor, apzīmējums) nozīmē nepabeigtu objektu. Un normāla būvfirma neies ziemā asfaltēt pa smuko, jo pavasarī to vajadzēs pārtaisīt. Pie tam Timrots ir aizmirsis pateikt, ka pa pilsētu ir jāpārvietojas ar maksimālo ātrumu 50 km/h. kas ļautu laikus pamanīt bedri (ja tāda ir) un laikus noreaģēt. A nē – šoreiz Timrots to piebilst aizmirsa, a citreiz tik smuki savā Zjobrā rāda bremzēšanas ceļus utt. Un vislielākais Timrota lohisma rādītājs ir fakts, ka viņš, gudri diršot par to, kam jāparādās pēc ceļa pabeigšanas tabļicām, nav painteresējies par objekta nodošanas termiņiem.
    Tādi tie latviešu masu mēdiji – zombētāji ir – ka tik gudri padirst tā vietā, lai painteresētos par situācijas apstākļiem vairāk nekā vienā iestādē.

    Atbildēt
  145. normunds

    aksels, Divi gadi nebūs, bet par 6-7 arī negribu piekrist

    Redzi, es ventspilī nebiju bijis kopš bērna piedzimšanas, tb sešus gadus. Pirms tam es turp vizinājos vismaz divas reizes mēnesī, tāpēc labi atminos gan to kā tika liets piķis pie puzes ķezariņa mājas, gan šo tilta remontu.

    ko no visa šī var secināt: šlesaru tagad visi mēģina padarīt par atlaišanas āzi pierakstot viņam visu ko vien slinkums pierakstīt. problēma visā šajā ir tā, ka viņu publiski sit par to ko viņš ir paveicis: ievedis norvēģu rimi, viņa laikā ir rekonstruēti (lai vaards paskaidro, ka rekonstrukcija nav bedrīšu remonts) vairāk ceļu nekā iepriekšējos piecpadsmit gados, lidosta ir augusi etc. neviens vai reti kurš atcerās šlesaru kā korumpantu. un kas notiek, kad sabiedriskajā telpā kādu sāk sist par to ko viņš ir izdarījis? atgādināt lembīti? visi kliedza, visi pūta un ZZS ierikšo jau kurā Saeimā uz balta zirga, jo katru reizi kad kāds saka ka vencpile ir sakārtota un tur kaut kas nav tīrs, viņš netieši atzīst, ka, jā – vencpile ir sakārtota, jo tur bija lembis, pokuj, ka viņš iešņauca nāsēs, kurš to nedarītu, bet viņš ir foršs vecis.

    Ja kāds grib sasist šlesaru lupatās nevajag viņu sist par to ko viņš ir izdarījis, jebkurš āzis māk paņemt eiropas naudu ceļiem, viņam vajag atgādināt jūrmalgeitu, viņam vajag atgādināt viņa darījumus ar nekustamo īpašumu nevis sakārtotos ceļus.

    bet ar to korupcijas atgādināšanu lielai daļai ir reālas problēmas, jo mēs mīlam dot ceļu policistam piečuku un kliegt, ka valsts ir korumpēta. mēs nespējam saprast to, ka valsts esam mēs paši un korupciju, protekcionismu un draugu būšana mums no sākuma ir jāizskauž personiskā līmenī un tikai tad augšām vairs nebūs pamata uz ko būvēt savas shēmas. lai paceļ roku tie, kas tikuši iepirkumu komisijas sastāvā neaizies ar pusdienās ar čomu un neaprunāsies par iespēju viņam vinnēt konkursu, lai paceļ roku tie kas tikuši pie “siles” nekāps tajā ar kājām un neēdīs kamēr krīt. katrā latvietī kaut kur dziļi iekšā snauž maziņš korumpants un kamēr mēs netiksim galā paši ar sevi nevajag cerēt, ka tur augšā kaut kas mainīsies.

    Atbildēt
  146. kintu

    >> kintu : pameegin graamatvediib ASV savaa latvies valodaa uztureet, a?

    Aizrādījums nevietā, jo ASV neviens nekontrolē, kādā valodā tu to dari. IRS pat piedāvā visas nodokļu veidlapas spāņu valodā.

    Ar IBM problēma jau nebija iesniedzamās atskaites, bet tieši iekšējā grāmatvedība, ko audita gadījumā viņi bija gatavi pat tulkot. Bet VID pateica, ka jābūt latviski un viss, jo tāds ir likums.

    Tas ir stulbi, ka Latvijā baidās sniegt informāciju tūristiem viņu valodā un labklājības ministrijas ierēdni soda par to, ka papildus sniedz informāciju krievu valodā.

    Atbildēt
  147. osc

    Vaarna:
    Par Šmerļa ielu, konkrēts video un jautājums – http://tv.delfi.lv/video/y9OLp1iL/ no 0:33 līdz 1:00 – vai ir pieļaujams(kaut vai līdz darbu pabeigšanai) bez nekādām brīdinošām zīmēm(nu nebij tur ātruma ierobežojums 30 km/h, bet vajadzēja) atstāt šadu “tramplīnu”?

    Atbildēt
  148. normunds

    vai ir pieļaujams(kaut vai līdz darbu pabeigšanai) bez nekādām brīdinošām zīmēm(nu nebij tur ātruma ierobežojums 30 km/h, bet vajadzēja) atstāt šadu “tramplīnu”?

    un atstājot zīmi 30 kmh pilns internets būtu ar raudātājiem, kas stāstītu, ka darbi jau sen pabeigti, bet zīme nezin kāpēc atstāta…

    Atbildēt
  149. dlb

    Zini sivns esmu ļoti inerts ierindas pilsonis, bet tie tavi teksti mani tomer “iekustināja”.
    Saku uzreiz, ka esmu tā saucamais antiŠleserists un derzas man tas frukts jau kopš 2003.gada, ja ne pat agrāk.

    Un lūk iemesls tam ir tas pats “Saules akmens” un ta buvnieciba. Bez minētajiem notikumiem Delnas lapā, šim pasākumam ir samera interesanta priekšvēsture. Es nepretendēju uz pilnīgi precīzu faktu attainojumu (nav man laika un ari vēlmes to darīt) un notikumu gaitu, bet galvenais ir ieskats.
    Tas zemes pleķītis (kur šobrīd atrodas ēka) sākumā bija vienkārši “aizaudzis ar krūmiem” un nevienam nevajadzīgs. Tā ka uz to varēja pieteikties kurš grib, ko Hansabanka (tagad Swedbank) arī izdarīja. Bija tikai nosacījums, ja ~1 gada laikā neviens papildus nepiesakās, tu pretendē uz tiesībām rīkoties uz šīs zemes. Nu ko, gads paiet, neviens papildus arī nepiesakās. Līdz ar to banka iegūst tiesības rīkoties ar zemi (nepateikšu, vai reāli tika noslēgts līgums ar RD, bet pielauju, ka jā) un skaļi paziņo, ka viņiem pieder tiesības uz to pleķīti un ka plāno būvēt tur administratīvo ēku, kas pēc tā laika dizaina bija līdzīga Preses namam – stikla taisnstūris. Taču izrādās banka nedaudz kļūdījās, procedūrā tika izlaists viens butība neloģisks solis – konkursa izsludināšana. Tas netika darīts diezgan loģiska apsvēruma dēļ, vairākus gadus nevienam tā zeme neinteresēja un banka bija vienīgais pretendents, kas izrādīja interesi uz zemesgabalu.
    Nu ko aptuveni pēc nedēļas V.Koziols sāk bļaustīties, kā tas var būt, ka par zemi tuvu Rīgas centram nav ticis izsludināts konkurss? Nju ko, frukti atrada caurumiņu. Banka, lai nekristu aizdomas, ka kaut kas ticis sarunāts vai samaksāts, paziņo, ja jābūt konkursam, labi, lai ir konkurss. Nu ko izsludina konkursu, piesakās, cik atceros, vismaz 6 projekti. Rezultātā no 11 komisijas locekļiem 5 nobalso par Koziola&Šlesera projektu “Saules Akmens”, 4 par Hansabankas, un pārējie 2 katrs pa 1 citu projektu. Urāā, kāda sagadīšanās!!!
    Kas notiek tālāk? Jau nākamajā dienā Koziols klauvējas pie Ingrīdas Blūmas kabineta durvīm un “ofciālajā” versijā piedāvā vinētajā projektā iegādāties biroja telpas. Taču man karstajā dienā sareibst galva un parādās “vīzija”, ka I.Blūmai tiek piedāvāts par attiecīgu summu skaidrā naudā nopirkt projektu līdz ar to tiesības uz Ķīpsalas zemes pleķīti (ņemot vērā cik Merks samaksāja abiem brašuļiem, varat stādīties priekšā cik, iespējams, viņi prasīja ). Apzinoties cik ļoti šāds pasākums grautu bankas reputāciju, Koziols tiek pasūtīts 3 mājas tālāk. Tā protmas ir mana pēķšņā transa vīzija, taču ja kādam interesē detaļas pieļauju, ka Ingrīda Blūma (cik nu liela būtu viņas vēlēšanās) varētu dot sīkāku informāciju.
    Aptuveni gadu uz tās zemes nenotiek nekas, vismaz vizuāli, un arī nekas nav dzirdams vai kaut kas notiksies. Principā, ja gada laikā nekas tur netiktu sākst būvēt, Koziols&Šlesers saskaņā ar vienošanās līgumu zaudētu vinēto konkursu. Tāpēc burtiski pēdējā brīdī tomēr notiek darījums, kurā Merks nopēk projektu no abiem fruktiem. Pārējo jau mēs zinām un tas vairs nav tik svarīgi.

    Un tagad pasakiet man, cik ciniskam ir jābūt cilvēkam, lai viņš “Saules Akmeni” minētu kā savu “labo” darbu? Ļoti labi izmantoja procedūras nepilnību, saņēma par to labu naudu un principā par gadu aizkavēja bankai ēkas būvi. Es te izpalīdzēšanu Hansabankai nu nekādi nevaru atrast. Var protams atrunāties, ka visus darījumus veica Koziols, bet naudiņu ta beigās dalījāt abi! Kā biznesmenim kurš pelna, darījums ne pārāk tīrs, bet ienesīgs un ok. Kā politiķim nepieņemams.

    Tad lūk lai pēc šādiem un vēl citiem “labajiem” darbiem es atbalsītu Šleseru, nu tur ir jābūt korumpētam vai ar galvas traumu.

    Atbildēt
  150. dlb

    Un principā ko jūs te brūkat Šleseram virsū par kaut kādām bedrītēm? Tie ir pilnīgi sīkumi attiecībā uz citiem viņa “darbiem”. Pētiet viņa darījumus, tur manuprāt ļoti daudz interesantu moment, kur viņu var “aiz pautiem nogrābt”.

    Atbildēt
  151. AMB

    Normund, nepārcenties vispārinot “mēs daram …”

    “mēs mīlam dot ceļu policistam piečuku un kliegt, ka valsts ir korumpēta.”

    Es tos dažus retos sodus esmu maksājis oficiāli. Ieskaitot vienu palielu ar soda punktiem tipiskā barotavas vietā. Es nekliedzu, bet saku, ka valsts ir korumpēta un mūsu pašu bāleliņi, kuriem būtu jānorauj olas par nedarbiem, manu dzimteni nepilnos 20 gados ir noveduši dziļākā postā kā visādi iekarotāji un okupanti daudz ilgākā laika posmā.

    “Lai paceļ roku tie, kas tikuši iepirkumu komisijas sastāvā neaizies ar pusdienās ar čomu un neaprunāsies par iespēju viņam vinnēt konkursu”

    Paceļu roku. Kāpēc man būtu jāpierunā choms uz krimināli sodāmu rīcību?

    “Lai paceļ roku tie kas tikuši pie “siles” nekāps tajā ar kājām un neēdīs kamēr krīt.”

    Paceļu roku. Bagāts ir tas, kuram pietiek, nevis kuram ir X miljoni. Laikam neesmu tik liels materiālists – man pietiek. Vienmēr var gribēt vēl, bet nu neizskatās ka mūsu AAA jūtas laimīgi. Jā, viņiem ir nauda, viņi var dabūt praktiski jebko no materiālās pasaules, bet viņiem vajag VISU un VĒL, VĒL, VĒL. Kapā tachu neko nepaņemsi.

    P.S. Neesmu algots darbinieks, cīnos pats, ar pašvaldības un valsts iestādēm neiesaistos, tā kā par laimi man nav bijis jārakājas tajā korupcijas zampā.

    Atbildēt
  152. aksels

    normunds:
    bet ar to korupcijas atgādināšanu lielai daļai ir reālas problēmas, jo mēs mīlam dot ceļu policistam piečuku un kliegt, ka valsts ir korumpēta.
    —————————————————
    Nevajag vispārināt. Es cēpistiem kukuli nedodu (nemāku 🙁 ), tu dod ?
    Brīvdienās cēpisti mani apstādināja par +20 ārpus pilsētas. Kādu laiciņu gaidīja, bet sapratuši ka gaidu protokolu, atlaida pat bez brīdinājuma. Kam viņiem protokolus stādīt, nauda jāpelna.

    Atbildēt
  153. Vaards

    > osc: 2009.05.29 @ 23:58:24

    Noskatījos tos video. Ar tādiem video var tikai garastāvokli sabojāt. 🙂

    Vispirms jau būtu jāņem vērā, ka Būvniecības likums attiecas arī uz ceļu būvi. A bet tur skaidri un gaiši ierakstīts – būvniecības laukums ir jānorobežo ar sētu un jānoliek vārtu priekšā puļemjotčiks, lai visus Timorotus atšauda & visi tramplīnlēcēji lido pa gaisu, nevis brauc pa būvlaukumu. 🙂

    Ok, tā nenotiek. Parasti buvnieks saprot, ka arī intensīvas satiksmes ielas jāremontē un taisa tās pa naktīm, pa joslām un citādi saskaņo ar Domi šādus visādus risinājumus. Un tad jau Timorots ir klāt ka likts. Un timrots nav vienīgais. Valsts Darba Inspekcija un citādi ieinteresētie Būvniecības likuma pārzinātāji arī.

    Timrots, protams, neredz ielu abos galos n-metrīgi lielos plakātus ar visiem telefoniem, kur uzreiz var uzzvanīt konkrētajam projektu vadītājam un smuki uzzināt par attiecīgo objektu. Tad jau Timrota ziņa pavisam garlaicīga sanāks :)) Bet tā viņš smuki varētu palepoties ar atrisinātu problēmu un moš pat gandarījumu noķert. Un varbūt iepatiktos, sāktu Ceļu Būvē strādāt un pats risināt visus šādus čakariņus. A bet šādas te populārās ielas ceļu būvētāji savās sapulcēs uztver ar ovācijām – tās būvdarbu laikā ir kā karulaukā, tur nedēļā vismaz vienreiz ir kādi preses pārstāvji, kāds iedzīvotājs sūdzību srakstījis, inspekcijs visādas un citi visādi agresīvie urlas gatavi uzkarot ar ceļu būves tautu.

    Nepateikšu par konkrētās bedres cēloņiem un čakariem ap to (varu uzprasīt un uzreiz noskaidrot, bet nav tik būtiski), jo faktiski zem visām ielām tiek izbūvētas komunikācijas. Komunikācijas būvē komunikācij-visāda-veida būvētāji. Ja tie norauj šaizi, tad ceļinieku uzbūvētajam ceļam arī neklāsies labi. Un tad var iestāties scenārijs, ka tiek meklēts vainīgais, tiek skaņots ar domi, ka to bedri jātaisa ciet un jāapstādina satiksmi, varbūt projektā ir gļuks, varbūt vienkārši tur gruntī avots kāds gadās u.t.t. Bet parasti ceļu būvētājs atbild par ceļu, tādejādi čakarējas arī ar pārējo sadarītajiem darbiem. Tādejādi mūsu kantoris ir izveidojis savu elektrotīklu nodaļu un arī ūdenstīklu. Gan piķis uz malu mazāk aiziet, gan arī lielākā jēgā var saprast ko šitie frukti ar savām trubām dara. Tobiš, tādu bedru daudzumam teorētiski vajadzētu samazināties.

    > osc: 2009.05.30 @ 00:01:42

    Dienvidu tilta (no centra skatoties) kreisās puses asfaltus taisīja Binders, labās puses ACB. Uz estakādēm u.c. tur taisīja visvisādākie latvju taisītāji, pa maziem gabaliņiem un sadalītiem posmiem – nepateikšu kas, kur, ko un kā precīzi darīja.

    Dienvidu tilts bija čakarīgs pasākums, samuģīta projekta dēļ. Turklāt tur tika izveikts mazākas cenas princips, kur ģenerālis uz katra veida darbiem taisīja konkursiņu un ņēma lētākos. Tie lētākie vēl zem sevis meklēja dažādu specifisko darbu veicējus. Un visi draudzīgi sitās par kapeiku un čakarējās 🙂

    Un visa sapbiedrība taga uz šiem dikti dusmīgi, lai gan bieži vien tie būvnieki uz sava entuziasma un riska pamata risināja nekādi neatrisināmus projekta nepilnību un nesakritības jautājumus.

    Nu aptuveni tā – banka padsmit gadu laikā pilnīgi neko nedarot saņem 50% no naudiņām (nepērk pat materiālus par šiem procentiem), būvnieki piedalās iekšējos konkursos, pērk materiālus un cīnās par minimālajām cenām, dabū darbam lētāko projektu, čakarējas, un vēl sabiedrības acīs tāpat paliek korumpanti un sliktie. Šis mani parasti pārsteidz – ja ceļus kāds sāk taisīt, tad šiem pārmet visus sliktos latvijas cēlus, visas skabargas saskaita kur gadījušās. Diez, ir vēl kāda šitāda populāra joma :)?

    Atbildēt
  154. normunds

    nepārcenties vispārinot “mēs daram …”
    Nevajag vispārināt.

    man ir nelāgs niķis runājot par sabiedrību necensties sevi distancēt no tās, tāpēc es runājot lietoju vārdu mēs. un es iesaku citiem sabiedrības (valsts vai varas) kritizētājiem darīt tāpat.

    Atbildēt
  155. kintu

    dlb: Ja godīgi, es nesapratu, kur ir problēma ar Šlesera Saules akmens darījumu? Es par neko agrāk neko neesmu dzirdējis, bet pēc tava stāstītā izriet, ka Hansabanka gribēja uzcelt neglītu preses namu, bet Šlesers piedāvāja labāku projektu. Protams, juridiskās nianses tur ir diezgan interesantas, bet tas, ka Šlesers uzdāvināja Rīgai skaistu ēku un vēl pamanījās nopelnīt krietnu žūksnīti, tikai vēlreiz apliecina viņa uzņēmēja spējas. Turklāt viņš neļāva zviedriem mūs apčakarēt, kā tas, manuprārt, ir noticis Stockman un Origo variantā.

    Atbildēt
  156. osc

    > Vaards: 2009.06.01 @ 17:30:19

    Paldies par skaidrojumu.
    Pret Dienvidu tiltu un tā braucamo daļu nav nekādu iebildumu. Vienīgi brīnījos par gājēju daļas asfaltējuma kvalitāti – tāda sajūta, ka klāts nevis vienlaidus, bet pa dažiem m2 vienā reizē(tas tā, vērojums pēc brauciena ar velosipēdu pa kreisās puses(no centra) gājēju celiņu).

    Atbildēt
  157. normunds

    Vaards, Diez, ir vēl kāda šitāda populāra joma :)?

    tu drīzāk varētu pameklēt to jomu kurā visuredzošā tautas acs nesameklēs vismaz piecpadsmit skabargas 🙂 internetā tagadiņās ir visu jomu eksperti, kas zina visu par visu 😉

    Atbildēt
  158. atis

    hehe, osc – es to pašu vakar izjutu – vēl nobrīnījos – kāpēc asfalts liets kopā.. lai nu kādas būtu manas būvniecības zināšanas – bet nesaprotu – kā lejot asfaltu virsū dzezsbetonam var dabūt tādu grubuli..

    Atbildēt
  159. Oto

    Cik atceros konkursā uzvarēja šis projekts t.i. “saules akmens” http://www.a4d.lv/_fl/library_thumbs/SANoprezid-1.jpg

    Savukārt uzceltā ēka bija cits projekts, kas pēc akmens nemaz neizskatās, kur nu vēl saules 🙂 Caurspīdīgs akmens, jē right….Projekts saucās “vēja bura” un tad pavisam nejauši pārvērtās līdz nepazīšanai. Lai cik dīvaini nebūtu konkursa piedāvātos projektus internetā atrast īsti vairs nevar, pirms tam Dienā bija visu ēku attēli ar nosaukumiem, bet tādu vienkopus salikumu vairs neatrast. Konkurss bija tikai ķeksītim, jo bija absolūti bez rezultāta, vinnēja skice, kuru nemaz nerealizēja dzīvē, tad kāda jēga, tikai iešņaukt kāpostu.

    Atbildēt
  160. dlb

    kintu: Kur problēma ar darījumu? Tu vispār būtību stāstam saprati, jeb tevi interesēja tas, ka Hansabanka būtu ,iespējams, uzbūvējusi neglītu ēku, respektīvi teksta nebūtiskās detaļas?

    Kopš kura laika Šlesers ir uzdāvinājis Rīgai skaistu ēku? Viņa darba pienesums tur ir 0, rupji runājot, iebāza savu purnu un nokoda svešu gabalu. Hansabanka tāpat ar vai bez viņa iejaukšanās būtu būvējusi sev centrālo ēku. Turklāt šis darījums nu galīgi neparāda viņa “uzņēmēja” spējas. Taču to gan, ka amatpersonu uzpirkšana viņam nav svešs arods.

    Ja nu tu tomēr baigi fano pa viņu, tad lūdzu analoģija. Pieņemsim esi noskatījis skaistu māju kurā dzīvot, bet tā pieder RD. Kamēr kārto pirkšanas dokumentus, tāds spekulants iespējami līdzīgs Šļesarjam piekukuļo RD amatpersonas un māju dabū savā īpašumā. Pēc tam tev piedāvā nopirkt par dubultcenu, jo zin ka tu ļoti to māju gribi. Tu protams to nopērc samaksājot divtik.
    Vai tu tiešām priecājies un uzskati, ka šis spekutants tev ir “uzdāvinājis” skaistu ēku? Ja jā, tad vietā ir teiciens “cērpjama aita”.

    Ha ha ha! Jā, kā tad, Šlesers neļāva zviedriem mūs apčakarēt, sasmīdināji! Zini, ka Hansabankas gadījumā tā bija pašu vietējo letiņu iniciatīva un būvniecībā tika tērēta Latvijā nopelnītā bankas nauda + nauda par pardotajām bankas administratīvajām ēkām. Taču tevis pieminētajā Origo variantā man ir nelāgas aizdomas, vai tik tam “zviedram” nav Šlesera vaibsi, jo LDz un Pasts tomēr bija Satiksmes ministrijas pakļautībā.

    Atbildēt
  161. ZBH

    Vaarna : lohs iri tu, nevs Timrots, ibo neviens neteic, ka taas bedrs biij sosesdien.
    un kurs tad iraid vainiigs, ka objekt nodosans termin beidzs ziemaa, ja ne SM? nafig ta SM paklautiibaa iraid taad kaartiib, ka viens kantors var sagraabties pasuutiijums uz vis gad un tad vilkt gumij? sagraabjs 5 objekts, no kuriem vienlaiciig atrods tikai vienaa, un tad tai pashaa viens duhs skipelee, a djedi seezh malaa un piipee. staav ziim “cela remonts”, a tur darbdienaa ne tehniks, ne darbiniek. kas Sleseram trauceej ieviest kaartiib, ka paars km celj saremontee meenesii, nevs pusgadaa?

    kintu : LM neir uzdevums sniegt info tuuristiem, IMHO.

    normunds : tad, kad saki “mees”, ierobezo to dodoso pidar shaik kaukaa, jo ne vis latvies pieder juus kopienai. taapat arri ne vis latvies iraid rauseej, silee 4×4 kaapej etc.

    Vaards : paarsteigums par slikto teel nevietaa. pietiek ar paars kretiiniem, kas TV kastee un aviizees tais raspalcovk par sav profesionalitaat un uzreiz meegin iestaastiit, ka mells iraid balts peec pasauls standartiem, un viss, shaikai reitings kriit. varbuut Tu piekriit tam kjeemam, kas klaareej, ka Kuprainaa Tilt kupri nepaarsniedz 10cm?

    Oto : jep, shitais pats biij “uzvareetaajs”. dabaa vin taa stikl, protams, neizlociit.

    Atbildēt
  162. normunds

    un kurs tad iraid vainiigs, ka objekt nodosans termin beidzs ziemaa, ja ne SM?

    es nesapratu. runa ir par Šmerļa ielu? kāds sakars Šmerļa ielai ar SM?

    Atbildēt
  163. ZBH

    nja, palasiijos http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/velesanas/pasvaldibas/article.php?id=595525 , izbiidiijaas daz kopsauceej:
    1. Slesis “spiezh” uz darbviet skait (pagaidaam nenemsim veeraa, ka vinam taas darbviets iraid 100 gad vaidziigs, tas kaa blaksefekts, ja nu sanaaks). secinaajums – nekaads hitech ar vin nespiid. leets, masveidiigs, ne iipas kruts kvalifikaacijs skudr bars. nu, kaa jau es teic, nevien ruupniic shis uzceels neir, kur nu veel par kaad automatizaacij runaat.

    2. tomeer Slesis beidzot paraadiij sav intres par ost. ja vins kaa iespeejams RBO kekss/patrons taisaas konkureet ar visaam tuvaakajaam ostaam, to varees izdariit tikai vienaa veidaa – subsideejot RBO darbiib no Latvijs Dzelzcel kabats. taad shup ar kravaam paarvadaat var tikai pa dzelcel, preteejaa gadiijumaa ar celjiem buus vispaar kubisk polaarlaps. sekas – LDz infrastruktuurs dalj tiks nolaist pa burbul taapat kaa LP un AirBaltic. protams, ka peec tam tiks prihvatizeet kaa “nerentabl”, “valsts nespeej vadiit” etc.

    3. pilliigs Napoleons – gigantomaanij, voluntaarisms un tiesiskais nihilisms. Putins II. vin biij jaasit jau mazin.

    4. Sleser aritmeetik iraid no taas pass seerijs kaa neaprakstaamie LV zaudeejum no programmatuurs “piraatism”. Loskutovs paraadiij, ka speej domaat kaa ekonomists, atskir IKP no NKP, un zin, kur gabariit uzneemum LV dod lielaako dal darbviet.

    Atbildēt
  164. Vaards

    > atskir IKP no NKP, un zin, kur gabariit uzneemum LV dod lielaako dal darbviet.

    A tu pats zini kura gabarīta uzņēmumi dod visvairāk darbavietu :)? Problēma parasti ir jautājumā – vēl ir jāpadomā kāpēc tā gabarīta uzņēmumi dod tās darbavietas.

    Atbildēt
  165. Vaards

    > Tu piekriit tam kjeemam, kas klaareej, ka Kuprainaa Tilt kupri nepaarsniedz 10cm?

    Protams, ka piekrītu. 🙂

    Es no jelgavas puses no rītiem esmu braucis tam kupru tiltam pāri ar 160kmh (lai piedod augstāk iekomentējušie glumie tipi, kas pat mušu neapbižos, tobiš, policistu nepabaros). Nelīdzenums šādas intensitātes ceļiem ir paredzēts līdz 2mm uz metru. Tur nekur nav nelīdzenāks.

    Lai gan iedomājies kāds ir tas nelīdzenums, ja lido 100metri sekundē un tajā sekundē pēkšņi nokrīt par 20cm. Ok, kuprainums iraid tapēc, ka spriegotājiem bija dzelžains līgums par spriegošanu, bet betonētāji vēl nevarēja novākt savas sabetonētās ietvju formas. Tā nu spriegošanas rezultātā ietves sanāca kā sanāca. Un asfaltētāji pēcāk to ieliekumu ar katru kārtu asfalta vizuāli palielināja, jo centās savus līdzenumus ievērot – ieliekumos asfalts ir biezāks, droši vien tilts tur ieliecas bišči vairāk.

    A bet braucamā virsma taisna ka prieks 😀

    Un par to slogošanu Tev kā datortārpam vispār būtu kauns spamot. Slogo nevis pēc sentēvu metodēm – sadzen smagos virsū un skatās kad iebruks. Ir takš mūsdienā tāda štelle kā dators, datu pārraide, sensori, softs. Nu tu saptroti, ja?

    Tiltu slogo pēc izstrādātas shēmas un projekta aprēķiniem. Un skatās ko tur tie sensori rāda – kādi svārstību impulsi rodas, kādi ieliekumi, kāda slodze uz kuru devēju iraid.

    Protams, var jau saprast zemniekus, tiem jau itkā šovs ar smagajiem (nu tur žurnālistiem un publikai), bet patiesībā dzīve nav tik vienkārša.

    Atbildēt
  166. Sarky

    Vaards tikmēr domās kā policistus baros, kamēr tārpus baros.
    Cerams – pēc iespējas ātrāk, ja reiz tam jānotiek..
    Lai pārējiem drošāk.

    Atbildēt
  167. ZBH

    Vaards: jaa, es zin. un taad pat tendenc iraid arri citaas jevrops valstiis, atskirs procent, izmeetaat virs 70 🙂
    kaapee – a taapee, ka jebkur organizaacij ar laik tiecs uz chista sevs atrazosan.
    es prasiij par 10cm, nevs 20. un ne par mm/m.
    un, jezuiits taads, amortizaacij ko neiereekinaaj, ja jau ar pakalj meeri?
    a es kaa kompjuuterists lot lab saprot, ka modeleesan iraid prieks tam, lai nebuut smagos peec tam no Daugavs jaalas aaraa kaa 1986. tikai taapee, ka aizmirs piereekinaat vecaa asfalt svar. es lot lab saprot skaistaa matmodelj atskiriib no reaalaas dziivs un ideaalas softaa dotaas detals atskiriib no reaalaas. es lot lab zin, ka kaut vai tikai elektonikaa modeleejot n-tie parametr vispaar netiek nemt veeraa – to DB vienkaars neir.
    tas kaa F1 – ar Tev liidziig umnik domaaj, ka var aerodinamiskajaa trubaa testeet mazaaks models un tad vienkaars 1:N. un iztikt ar Fluent. aha, shas. naacaas tomeer tautai atpogaat par pill izmeer trubaam.
    incant, modeleejot tilt nestspeej, tur tik ievadiits plaiss balstos, ko veelaak kaukaa aizdriiveej? :g: gi gi, protams diez vai, jo pieneem balsts kaa absoluut stabils un dross. :g:
    neapvainojies, bet es kudii primitiivaakos profesor taisiitos modelos iru klusaas shausms, aizmaarsiibs un neprasm riikoties ar soft redzeejs pietiekam, lai man vareet paarliecinaat ar prezervatiiv pacins uzrakst “electronically tested”.

    Atbildēt
  168. Vaards

    Nu re, ja jau tilts iebruks, tad beidzot esam nonākuši pie galvenā vainīgā! Podā mītošie un neko nedarošie datortārpi galīgi negarantē softveidīgo mērījumu un aprēķinu ticamību. 😉

    Kas tie par taviem 10cm, kā lai es to zin? Es neir tiltbūvētājs, es ir asfaltsmēr speciālists, tobiš testētāju priekšnieķels, kas izdod papīr vai ir labs vai neir labs sanācs. Nu un arī par to smilkt, un akmeņiem kas zem tā asfalt pastūķēts apakšā i.

    Bet tev pārdomām varēt pateikt, ka “nelīdzenums” dēļ zemes rādiusa ir 4cm uz kilometru. Tad kā to dienvidu tiltu jābūvē, ivērojot zemes riņķa līnijas rādiusu, vai kā perfektu taisnīti :D?

    Tavs jautājums par 10cm ir tāds pats kā būtu mans pārmetums, piem Coolynxam, ka viņš pa tukšo tik daudz gadus nodzīvojis un datortārpu nozarē viss tikai sliktāk palicis. 95`gadā tikai dažus papīrīšus vajadzēja sagatavot, tagad datortārpu bezdarbības rezultātā papīrīšus drukā nenormāli daudz. Pilnīgs regress. Visi datortārpi tikai blogo par svešām skabargām, neviens BarCampos nesavācas, lai izveidotu kaut kādu savu elektronisko paraksta projektu un datu apmaiņas sistēmu.

    Vismaz no ceļiniekiem būtu ņēmuši piemēru – Šlesers tak jums arī priekšņieķels? Lai šamējā ministrija bīda projektus (kur jūs Barcampos savāktos, uzpīpētu, tad nāktu klajā ar funktieri, ka vajag! vajag valstī izstrādāt tādu infra-futūristisku fīču. Tur jevropas attīstības plānā uzreiz ieparedzētu kādu piķi, tad izstrādātu prodžektus, visādi sīkie tirliņi (DATI, piem) varētu šeptēt.

    Ņekuja nenotiek.

    ZBH, esi redzējis kādā iestādē normālu sisadminu? Datorspeciālistu vai kā nu to ībli sauc? Nav neviena paša normāla latvijā. Dauņi tikai pēdējie. Tas ir – esi redzējis, ka šams vāktu kopā savas apkalpojamās blondīnes un mācītu šamām ko un kā ar Exceli (katu vai) darīt? Kapēc tā nav? Viņš taču parasti ir intelektuāls un izglītots pīpls.

    Bet redzi, ar tehnikuma izglītību visādi veči nošmulētos ķirzavniekos tā dara – viņi vāc kopā strādniekus un māca kā, kas kāpēc tajā ceļu būvē nepieciešams.

    Tāpat arī ceļu būves ībļi caur asociāciju ņemas un izstrādā visādus noteikumus, specifikācijas un ko tik vēl ne. Parasti prosķaki, retajam ir augstskols izglītība.

    Tobiš, tas rezultējas projektos un ceļu būvēšanā. Un tad šo jomu, kur kaut ko dara, ībļi, kas vispār neko nedara, bet ir pat bijuši ik pa laikam pasludināti par svētājiem, par nākotni un gaismu tuneļa galā, šie ņekujā – tik dirš. Windows sux, linux 4eva.

    Iespējams, ka tur ir pie vianas tas, ka lielākas ceļu būves firmas latvijā pieder džekiem ,kas 90-tajos gados atbrauca mājās no BAMa celtniecības, kur bija aizbraukuši kā entuziasma pārņemti studenti un padsmit gadus norukājuši extremālos apstākļos un attīstījuši sevī nenormālas caursišanas spējas. Iespējams, ka daudzu šo džeku rūdījums arī ir palīdzējis, ka tā nozare vēl pieder vietējam kapitālam, ka ir kas bīda projektus, ka ir kas ceļ, ka ir kas kaut ko ņemās.

    Starp citu – izlasīju TVnet šlesera interviju. Skarbi. Tik skarbi, ka paliek bail. Kikbokseris šlesers, slepeno aģentu Loskutovu Nr.007 atskalda kā mazo dēlu. Reizē arī skumji, jo domāju, ka Šlesers ir sūdīgs kandidāts, bet neviens nav pat tāds, kas viņu kaut nedaudz spētu aizstāt. tikai tas, no citas pasaules, Ušakovs – ar solījumu atļaut pašvaldībā lietot divas valodas.

    Atbildēt
  169. ZBH

    Vaards : 10cm iraid tie, ko tehnisk krutaakais kakls (kas vins tur biij – buuvuzraugs, vai) nosauc kaa neliidzenum robez, kuraa tilts ieklaujs. atvaino, ne uzvaard taga, ne link uz Delfi rakst nemeklees. man lieks, taa sej driiz peec tam pensioneejaas (a mozj so punkt jauc).
    btw, ja jau tik strikt, ta es kaukaa nemaniij projekt skicees/raseejumos/uzmetumos vilniiss, zinies 🙂 a dabaa vin iraid. pie tam neatmahaajies uz printer/ploter/rok liikum, es ar lot lab zin, kaa iraid jaabuut raseejumaa noraadiitam plaanotam lokam, taa ka “cara pirksts” caur neies 🙂
    un nepaardjorgaa, es nepaarmet Tev, es tikai prasiij, vai Tu piekriit tam kjeemam, kas… nu, izlas originaal, a? koments #198. korekts analogs buut biijs uzprasiit CooLynxam, vai vins piekriit Geitsam, ka ar 640KiB pietiks jebkuram 🙂
    admins neir lietotaajuzraugs – tobish neir gans. vins neir pat ne darbdeveejs vai pasuutiitaajs (darb, nevs na3bukvi) un adminam ar apmaaciib neir jaanodarbojs. konsulteesan neir apmaaciib. tas kaa cepistiem neir jaamaac brauceejs, prieks tam iraid autoskols. izjuut starpiib? 🙂
    btw, Slesers LV kompjuteristiem nesanaak prieksniekels, un nekad neir sanaacs AFAIR. IUMEPLS funkcijs tik nupat nodots Zalaan vadiitajai RAPLM. bet arri ar to vis vins man nesanaak prieksniekels, jo es nestraadaa RIX, kas iraid shajas rebees tradicionaalais generaaluzneemeejs 🙂
    a Loskutovs ieveeroj princip nenolaisties liidz idiot liimenim, jo tajaa idiots jebkur sasitiis ar sav pieredz. man lieks, ka shito jok ne tikai anglisk iru lasiijs.

    Atbildēt
  170. kintu

    Šlesers Latvijā ir īpašs ar to, ka atšķirībā no pārējiem viņš aktīvi strādā. Ir labi redzams, ka viņš raujas melnās miesās no rīta līdz vakaram, maksimāli ieliekot visas pūles savā darbā. Tas protams neko neliecina, vai viņa motīvi ir labi vai slikti un to, cik viņš ir piemērots politiskam amatam. Drīzāk jau ka nav, bet kaut kādā ziņā viņš man atgādina kārtīgu caurmēra amerikāni, kurš tāpat raujas no rīta līdz vakaram, lai sasniegtu savu amerikāņu sapni.

    Atšķirībā no caurmēra latvieša, kuram ir tikai divas idejas, kā tikt pie labklājības – vai nu neko nedarīt un gaidīt, kad valdība visu iedos, vai arī nozagt. Trešā opcija, ka to varētu sasniegt ar smagu un neatlaidīgu darbu ienāk prātā tikai retajam.

    Bet domāju, ka šāds Šlesers IR ļoti vajadzīgs, kaut vai tāpēc, lai piespiestu arī pārējos politiķus sākt aktīvi strādāt. Konkurence ir ļoti veselīga, pat politikā. 🙂

    Atbildēt
  171. ivanZ

    Bišku offtopiks:

    Vaards –

    vai esi lietas kursā, kas notiek ar Brīvībeni krustojumā ar Šmerļa ielu? Šoreiz ir vēlme paņemt lāpstu, un dažiem praida dalībniekiem vienkārši pa muguru iekraut – tas asfalts tur ir jau PIEKTO REIZI UZLAUZTS gada laikā! Vakar gandrīz bez rata paliku, jo sastrēgumu laikā skuju pamanevrēsi.

    Atbildēt
  172. Janka

    Mēs latvieši esam nolādēti!! Es tiešām piekrītu tam cilvēkam, kurš teica, ka sreselŠ ir Latviešu veselā saprāta tests! Nevajag ne ilgi meklēt ne tālu skatīties, lai ieraudzītu areselŠ patieso seju. Bet laikam latvietis ir tik slinks un tik īsatminīgs, ka viņam pietiek ar reklāmas kampaņu, lai izklātos areselŠ priekšā.

    Atbildēt
  173. Anonīms

    ZBH,

    Tātad mans subjektīvais viedoklis par Dienvidu tiltu.

    1. Vispirms jāmeklē kretīnus, kas steigā iedzina pirmo pāli – bija tāda presē ažiotāža. Iespējams var sagooglēt, man neizdevās. Cik zināms, tad parasti NEKAD nebūs iespējams dabūt ES finansējumu, ja šādas nelietības sastrādās – uzsāks darbus pirms izlaiž projektu caur ES finansējuma saskaņotājiem.

    2. Principā to tiltu varēja projektēt un taisīt arī citur – kur nav supersarežģīts stahanoviešu aplis. Citā vietā to uzceļot, to varētu ērtāk pieslēgt kādiem apvedceļu koridoriem un pamatot to kā tranzīta kustību – lasi piesaistīt ES piķi. Bet ceļot to iepretim stahančikam, visa satiksme tiek savilkta jau tā uz šo saspringto sastrēgumu vietu, tā ir riktīgi jāpārbūvē ar n-tajiem līmeņiem un karuseļiem. Nav ne pieredzes baltijā, nekā – lasi – dārgi.

    2. Tādejādi 75% no finansējuma nevarēja na haļavu dabūt, jo pālis tiltam fiksi iedzīts, tādejādi varēja pamatot ka nepieciešams piesaistīt kredīta līdzekļus. Par cik projekts uzstaisīts vietā, kur attiecīgi tilta dēļ uzreiz visa apkārtnes satiksme savelkas klāt un veido stastrēgumus – viss ir jāpārbūvē. Kredīts riktīgi liels ir jāņem točna!

    3. Šeit ieliekās kabatā lielais kāposts par kredītu piesaisti.

    4. Tālāk būvnieki piedalās konkursā, projekts ir tik bezatbildīgs un samakarēts, ka īpaša interese tajā sveiestā līst iekšā nav nevienam. Otreiz nostrādā savējo shēmas.

    5. Savējo ģenerāluzņēmējs tālāk šo samakarēto projektu sadala mazākos konkursiņos un nobaro n-to baru ar LV mazākiem uzņēmējiem, kas konkurē par lētāko cenu.

    6. Lētākās cenas cēlāji + lētākās cenas projekts + neizdalīta nauda būvuzraudzībai + pieredzes trūkums visiem = kuprains tilts.

    7. Jā, es domāju, ka tilts ir kuprains. Jā, baumo, ka kuprains tas ir tamdēļ, ka spriegot tiltu sāka tad, kad vēl betonētāji nebija ar saviem margu darbiem tikuši galā – tādejādi tas tāds vizuāli sanāca.

    Atbildēt
  174. Anonīms

    Ivanz,

    Jā, esmu ievērojis Brīvības ielas rakšanas darbus. Nekā palīdzēt nevaru. Neiru no Rīgas domes un rīgas ūdens.

    Atbildēt
  175. Vaarna

    Brīvībenes ielu remonti notiek, jo tur pirms simtpiecdesmit gadiem onkas zem zirgu pajūgu ceļa ieprojektēja ūdensvadu, kura trasi izmainīt nevar. Ar ūdens vadiem ir vēl lielāks gemorojs nekā ar cēliem – tur ir aizsargjoslas gan horizontāli, gan vertikāli. Fig izsekosi, kur sūces rodas. Bet pārmest sen jau mirušajiem par trases nospraušanu nebšu nedz prātīgi, nedz rezultatīvi.

    Tiem, kas nesaprata – nekur nav zvanīts, ka Br un Šm krustā vainīgs ir asfalts vai tā pīrāgs (ja tāds tur vispār ir). Varbūt komunikācijas. Un atkal sākam minēt – kuras tieši?

    Atbildēt
  176. ivanZ

    Ne, nu skaidrs, ka tur ir trubas vecas – to jau klārēja pirms gada, kad veiksmīgi (nu – kā kur) tās arī nomainīja. Jautājums ir par kārtējiem darbiem – vai tiešām neviens mudaks domē satiksmes departamentā izfiškot un izveidot kautkādu globālu sistēmu, kurā ir vairāki plāni salikti kopā? Saprotu, ka investīcijas utt ir jāizmanto pēc iespējas ātrāk – nu bet uz priekšu – šeit ir perfekts veids kā ietaupīt uz asfalta rakšanu 5 reizes un kustības noslogojumu akurāt pēc mēneša, tjipa “štob ne rasslabļalisj”.

    Atbildēt
  177. ZBH

    taa iel, kas ved no Bikerniek priedeem uz Oskaln tilt, ar iraid vienaas komunikaacijaas, peec kontrolak vaakiem spriezot, bet to taa nelauzh. ties gan, tas, ka RD juuzo aizpagaajusaa gadsimt inzenierkomunikaacijs, neir SM laucins un veel arri ne Sleser. buusim reaal, to vis nomainiit izmaksaat drosvien veel vien Kuprainaa Tilt izmaks.
    man jau “patik” pagaasgad (?), ka Riigai beidzot saluuz viens no arhaiskajiem magistraalajiem kraaniem un kjuu, puspilseet gandriiz sutk bez uudens.

    Vaards : ja jau par Kuprainaa Tilt biznes projekt, ta pieskait mauciibaam veel 2 liets – mans jau mineeto taa finanseesan no vis LV patvaldiib kopeejaa katl un sheem saneemeejs(RD)-pasuutiitaajs-izpildiitaajs, ja es pareiz saprat taas hameleon rotals. siis sheems deel RD vareej slaukt un santazeet kaa mazo, kas arri tik intensiiv dariits. so pas sheem lieto arri gov.lv IT laucinaa, btw.

    Atbildēt
  178. Vaards

    ZBH,

    Nu redz, kuprainais tilts tulīt būs gatavs un dižķibeles laikā būs arī jāsāk kredīts atdot. Domāju, ka visjautrāk šo uzdevumu varētu paveikt Šlesers, kurš gan cits. :)) Tobiš, saņemt sodu par citu frīku sadarītajiem darbiem un procentiem.

    Atbildēt
  179. aksels

    Vaards, pēc vakardienas gribas nedaudz uzbraukt taviem amatabrāļiem, šoreiz Šlesers nav vainīgs 🙂
    Juglā, plikā vietā no jauna (tas lai neatrunātos, ka kautkas traucēja izbūvēt kārtīgi) tika uztaisīts jaunais super duper divlīmeņu aplis. Īpašu sūdzību nav, dzīvi man kā Juglas iedzīvotājam tas atvieglo. Bet pēc nelielā vakardienas lietus, aplī, kas ir tieši pie kanāla, uz brauktuves veidojās tāda peļķe, ka knapi (sieva, kurai zemāks auto, pat izvēlējās citu maršrutu) varēja izbraukt cauri. Saprotu, ka citur Rīgā, kur applūst, esot vecas un aizdambētas notekas, dārgi mainīt un tīrīt utt., bet šeit ir 5m līdz kanālam, kur ūdeni var liet kamēr Juglas ezers pārplūst :). Vai daži lati trubai pietrūka vai vājš projektētājs ? Spriežot pēc tā kā sākotnēji bija izplānoti gājēju celiņi un, ka no apļa netiek nost uz Juglas Centru, sliecos domāt, ka otrs variants.

    Atbildēt
  180. Vaards

    Aksel, par Juglas apli prasi ACB, es citā kantorī strādāju. Bet cik atceros, tad pārējie būvnieki (tobiš, darbinieki) bija dikti priecīgi un smējās vēderu turēdami kādā čakarā ACB iekūlās vinnējot šo objektu. Un cik atceros, tad viņus tur arī būvuzraudzība stingri ņēma pie dziesmas. No kā jāsecina, ka visdrīzāk tur projektā ir ietaupīts uz noteku diametriem. Diemžēl vakar nebraucu uz centru (es pa to aplīti nedēļā 8-10reiz braukāju), neredzēju. Domāju, ka vakardienas visu dienu spēcīgi lijušais nokrišņu mm daudzums vienkārši pārsniedza ieprojektēto normu. Lasi – uztaisīt pārspīlētu noteku un spēcīgi sadārdzināt objektu, lai tikai Akselim 1x vai 2x gadā nebūtu peļķē jāiebrauc nebūtu prātīgi. Tomēr mēs neesam paša bagātākā valsts pasaulē un “lieko naudu” labāk būtu ieguldīt kaut vai kāda rīgas perifērijas celiņa noasfaltēšanai.

    Vaarna, ja šeit ienāks, varbūt paskaidros par trubu izbūves izmaksu atšķirībām – viņa šo to līdzīgu projektē un būvē.

    Atbildēt
  181. Vaards

    > Vienvārdsakot, angļu sekstūristus sponsorējām mēs paši.

    Nanotech,
    Redzi, savā zemnieka prastumā neesi sarēķinājis, ka angļu sekstūristam rīgas klubi piestāda rēķinus 1.šampanietis=1000LVL.

    Pieņemsim, ka vienā lidmašīnā atlido 50 sekstūristi (patiesībā vairāk pasažieru atlido). 499 euro dalam ar 50, uz katru degunu sanāktu 10 eiro.

    Viņi jau to naudu atstāj lidostas valūtas maiņas punktā (delta stapr pirkšanas un pārdošanas kursiem tur ir iespaidīga un parasti atlidojušie keksi tur pa pārsimts jevrām samaina, cik esmu novērojis), nemaz jau nerunājot par vecrīgas abarotu. Ja vēl uztādītu kases aparātu pie brīvības pieminekļa – viens čurājiens = 500 LVL, tad vispār varētu zvērā uzvārīties.

    Bet vispār jau raksts iekš Lemberga partijas rupora 2.dienas pirms vēlēšanām – hmmm… Dīvaini, ka tik vājš trumpis pietaupīts saldajam ēdienam. Ja raktu labāk, droši vien varētu arī interesantākus trumpjus sameklēt. Šis ir galīgi vājš. Tādus Šlesers ķer un ēd. 🙂

    Bet nu, lai jau būtu!

    Vismaz prieks par tulkiem, dokumentu formētājiem un birokrātiskā aparāta dubultošanos! Jo jaunais rīgas mērs gan jau būs apzinīgs un vēlētājiem dotos solījumus pildīs. Ticu, ka pilsoņi būs prātīgi un ievēlēs Ušakovu, nevis krāpnieku Šleseru.

    Atbildēt
  182. osc

    Par “kuprainajiem” tiltiem runājot – bildēs visu ko var pasniegt tā, kā izdevīgāk konkrētajam medijam.
    Rekur tagad arī jauno Ogres ceļu “izskaistina” http://www.fotoblog.lv/rep/13735/?cid=16559

    Atbildēt
  183. Vaards

    ZBH, ja taizemes maukās, tad jēga nekāda. Ja latvju daiļavām nopērk Mercedesas un Bentlijus, tad jēga bišku labāka (vismaz ES fondu naudas devējs kādu daļu % iemaksā obščagā un tad mūsu programmu apguvējiem kāda drupača tiek).

    Delfi pirmajā lapā skaista bilde – lika man no sirds iesmieties:

    http://www.delfi.lv/news/munip09/other/article.php?id=24967949&pictureID=24967975

    Šlesers jau bīda štelles: “Austrumu pārvadu būvēšu es, Tev iespējas Rīgas Domē ieviest divvalodību” :)))

    Atbildēt
  184. Vaarna

    Kurš te brēkāja par Juglas apli, kas lietus laikā ir pārplūdis? Šodien paskatījos un zemākajā vietā, kas pēc loģikas un vizuālās pārbaudes sanāk tunelī, neieraudzīju gūliju (lietusūdeņu savācējaka ar kantainām restītēm). Tātad vai nu slikti skatījos, vai arī lietusūdenim tur nav, kur notecēt, un tam pašam ir jāiztvaiko. Vai arī ir gūlija, bet diametri mazi, vai arī gūlija pavasarī nav iztīrīta. Būvniekus, značit, liekam mierā.

    Atbildēt
  185. Atbalss: Patiesība par Šlesera priekšvēlēšanu kampaņu | Pods.lv

Atbildēt uz komentāru ZBH Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *