Amerikā nepalielina nodevu uz mūziku

Izrādās, ka mūsu bāleliņi no AKKA/LAA sāka bīdīt datu nesēju noteikumu izmaiņas vienā laikā ar līdzīgām aktivitātēm Amerikā. Tur līdzīga tipa organizācijas vēlējās palielināt starpnieku nodevu no 9.1 centiem uz 15 centiem par vienu dziesmu (Bildi no šejienes paņēmu).

Apple has decided against pulling it from existence. The Copyright Royalty Board in Washington declined a request by the National Music Publishers Association to increase royalties from 9 cents to 15 cents per song purchase.

Līdz šim veiksmīgais biznesa modelis, kas strādāja mūzikas tirgotājam iTunes, varēja sabrukt, ja tiktu pieņemts lēmums par nodevas palielināšanu.

Apple pat draudēja pievērt iTunes bodīti, ja tiks pacelta starpnieku maksa par mūzikas izplatīšanu. Bildītē var redzēt, ka no 99 centiem, kas ir vienas dziesmas cena, ko var nopirkt iTunes, 70 centi aiziet ierakstu kompānijām, no kuriem 9 tiek starpniekiem par autoratlīdzībām un tikai 29 centi paliek Apple, kā arī no šīs summas tīrā peļņa varētu būt pat mazāka nekā 10 centi. Līdz ar to sanāk, ka paceļot nodevu, parazītorganizācijas pa taisno lien iekšā Apple kabatā.

Artemijs Troickis savā prezentācijā Rīgā minēja šo biznesa modeli, bet arī teica, ka šis bija kompromiss starp pirātisko mūzikas izplatīšanu un daudz maz legālu tās tirdzniecību, kā arī, ka tas drīzumā nomirs dabīgā nāvē.

Ultimately, the music industry could suffer if Apple were somehow forced to raise its prices, some analysts say. “If the price is too high, everyone is going to go the other way, which is free,” says Daniel Ernst, an analyst at Soleil-Hudson Square Research, which has a buy rating on Apple.

Līdzīga situācija ir arī Latvijā, tikai cipari ir lielāki.

Neliels izrāvums no kādas diskusijas, kas norisinājās pirms diviem gadiem.

AKKA/LAA sniegtā informācija: Satura nodrošinātājs maksā aģentūrai atlīdzību 12% apmērā no satura nodrošinātāja bruto apgrozījuma, tomēr ne mazāk kā 0,10 EUR vai Ls 0,07 par vienu melodiju. Pašlaik mobilo tālruņu lietotāji par vienu monofono melodiju maksā no Ls 0,35, par polifono – Ls 0,59–0,79, par real tone – Ls 0,95

Kā tiek sadalīta iekasētā summa.

Anita Sosnovska: AKKA/LAA starpniecības procents ir 15%. No autoratlīdzības tiek ieturēts ienākuma nodoklis 25%. Pārējais aiziet autoram. Es nevaru spriest par pakalpojuma cenu kopumā, jo šī ir summa, ko saņem autors, saskaņā ar mūsu tarifiem.

Viedoklis par to kāpēc Latvijā šis bizness īpaši nekustējās.

Mārtiņš Labāns: Septembrī apritēs pieci gadi, kopš Inpoc pārdeva pirmo melodiju. Tehnoloģijas pa šo laiku attīstījušās, monomelodijām sekoja polifonās* un balss melodijas (real tones), kas joprojām ir aktuālas. Tagad pievienojušies arī MP3 faili. Skandināvijā un Eiropā gandrīz neviens vairs nepasūta polifonās melodijas, visi ielādē t. s. full track, kas ir vesela dziesma MP3 faila veidā. Agri vai vēlu tās atnāks arī līdz Latvijai. Tas notiks, kad tādas kompānijas kā mēs spēsim apsēsties pie viena galda ar mūzikas izdevējiem un vienoties, cik kuram no šī pīrādziņa jāsaņem un kāda būs melodijas gala cena. Mēs esam rēķinājuši, ka, lai visi vilki būtu paēduši, full track melodijai būtu jāmaksā apmēram divus latus. Pagaidām cilvēki Latvijā nav gatavi maksāt divus latus par dziesmu.

Bet tie ir tikai ziediņi. Lielākos rēķinus piestāda radiostacijām un televīzijām.

AKKA/LAA kopš 1994. gada iekasē autoratlīdzību par muzikālo darbu atskaņošanu ēterā. Sākot no 2004. gada – arī par atskaņošanu interneta vidē. Domstarpības ar raidorganizācijām par tarifiem pastāvējušas vienmēr, notikušas arī vairākas tiesas. Tā pērn no SIA “Radio Skonto” piedzīti 35 273 lati (AKKA/LAA pieprasīja 137 996), 14 476 lati no SIA “TV Rīga” (pieprasīti bija 204 720 latu). AKKA/LAA par abām lietām iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Toties sadarbība ar Latvijas radio esot izveidojusies ļoti laba, apgalvo AKKA/LAA. Jautājums par muzikālu darbu izmantošanu bez licences 2002. un 2003. gadā veiksmīgi esot atrisināts pirms lietas skatīšanas tiesā, pusēm noslēdzot izlīgumu par 101 683 latu samaksu līdz šā gada beigām (sākotnēji, pēc LETA ziņām, tika pieprasīti 825 853 lati).

Starp citu, lai arī viņi visur stāsta, ka gada pārskatu publicē Latvijas Vēstnesī, tomēr man kaut kā nav paveicies un es nekur tā arī nespēju sameklēt kaut mazāko norādi uz AKKA/LAA gada pārskatu. Būtu ļoti interesanti apskatīties ar kādiem līdzekļiem šī biedrība rīkojās.

53 thoughts on “Amerikā nepalielina nodevu uz mūziku

  1. BigUgga

    Paši mūziķi vien ir vainīgi, ja paraksta ligumus par šādu procentu sadaļu. Ak tad tu nespēj pats izplatīt, reklamēt un pārdot savu dranķi? Noslēdz līgumu ar ierakstu kompāniju (ja viņai tavs draņķis patiks) un sēdi rāms. Nepatīk – nubettadtak izplati pats. Tajā pašā iTunes gadījumā nav iespējams autoriem pašiem reģistrēties?

    KKAKKAKKA arī labie fīrmaņi, cepuri nost šitādu shēmu izbīdīt.

    Atbildēt
  2. normunds

    Paši mūziķi vien ir vainīgi, ja paraksta ligumus par šādu procentu sadaļu. Ak tad tu nespēj pats izplatīt, reklamēt un pārdot savu dranķi? Noslēdz līgumu ar ierakstu kompāniju

    BigUgga, nevajag jaukt divas principiāli atšķirīgas lietas: autortiesības un ierakstu izplatīšanas tiesības. Manis citētajā ir patiess pirmais teikums, tikai tas ir patiess attiecībā uz ieraksta izplatīšanu nevis uz autortiesībām, tā ir tā lieta kur visi iesūkā, jo neviens mūziķis nesaņem lielu piķi no izplatīšanas/pārdošanas ieņēmumiem. Tie parasti ir daži procenti, lauvas tiesa tiek ierakstu kompānijai.

    Nupat mūziķi ir sacēluši troksni, jo tie mākslinieki, kas nav autori, bet izpilda citu autoru dziesmas, jūtas apmesti, jo viņi nesaņem pienācīgu naudu no savu ierakstu pārdošanas ieņēmumiem un viņiem parasti nav nekādas teikšanas par to kur tiek izmantoti viņu ieraksti. Lai būtu skaidrāks, es iztirzāšu vienu piemēru:

    P. Makartnijs ir uzrakstījis Yesterday. Dziesmu, kas pēc tam ierakstīta simtos un tūkstošos reižu. Par katru atskaņošanas reizi Makartnijs saņem savus 0.07Ls kā royalty maksājumu. Cilvēks, kas ir ierakstījis šīs dziesmas savu versiju saņem gandrīz neko no savas ierakstu kompānijas un neko par katru atskaņošanas reizi. Lai lietas būtu interesantākas, The Beatles dziesmu katalogs nepieder pašiem The Beatles, bet kādam mazpazīstamam “nēģerim” Maiklam Džeksonam. Līdz ar to Makartnijs saņem savu royalty fee, bet viņam nav nekādu iespēju ietekmēt lai viņa dziesmas netiktu izmantotas reklāmās vai tās ierakstītu tikai viņa izvēlēti mākslinieki, jo to lemj kataloga izplatīšanas tiesību turētājs.

    Kāpēc es to stāstu. Tāpēc, ka ripinot bumbas, vajag tās ripināt uz pareizo adresātu. Naudas sadalījumā ir skaidri un gaiši redzams, ka ierakstu kompānijas patur neadekvāti lielu maksu par dziesmas pārdošanu itunes veikalā, jo viņu daļa visā procesā ir niecīga, ar reklamēšanu nodarbojas apple, tātad viņiem atkrīt visi mārketinga pasākumi etc.

    Un otra lieta ir tā par ko parasti piemirst, tie ir manis minētie mākslinieki, kas ir ierakstījuši cita autora dziesmu. Viņi principā nesaņem neko. Nu labi, ir megastāri, kas saņem nenormāli lielu piķi par albuma izdošanu vai avansa maksājumu pie ierakstu kompānijas nomaiņas, bet pēc dziesmas ieraksta viņiem ir ļoti maza teikšana par tā tālāko likteni. Ierakstu kompānija gribēs – pārdos dziesmu reklāmai un mūziķis nesaņems par to ne centa.

    Līdz ar to, diskusiju vietā par to cik ļoti akka-laa, riaa sukcz, es ieteiktu pievērsties tam kas tad suckz vairāk un kur vairāk ir nepieciešamas izmaiņas mūziķu labā. Noslēgumā viens G. Rača [micrec šefs un lai cik tas jocīgi nebūtu arī viens no pelnošākajiem autoriem Latvijā] citāts par to kā strādā ierakstu kompānijas tepat Latvijā:

    “Kāpēc gandrīz uz visu kasešu, plašu un CD-u noformējumiem aiz © zīmes seko gads un izdevniecības nosaukums (piem., © 2000 MicRec), nevis dziesmu autoru vārdi?
    Tāpēc, ka izdevniecības no autora ir ieguvušas (pērkot vai savādāk) viņa mantiskās autortiesības vai to daļu. Izdevniecības ir ieinteresētas no autora iegūt pēc iespējas lielāku šo tiesību daļu, jo tas izdevniecībai ir papildus ienākumu avots. Šādā gadījumā izdevniecība saņem naudu ne tikai par fiziski pārdoto kasešu, CD-u apjomu, bet arī saņem autoratlīdzību par katru dziesmas publiskās atskaņošanas reizi, un tas ir stimuls izdevniecībai izdot darbu.

    Es tikai nezinu vai pats Račs ir atdevis micrecam administrēt pats savas autortiesības…

    Atbildēt
  3. ithink.lv

    Vēl jau vairākas radio stacijas cīnās ar AKKA tiesā. Nav jau tā ka negrib maksāt, bet AKKA grib nereālus apjomus (5% vai vairāk no apgrozījuma). Tiesā ar Skonto AKKA pēc būtības pakāsa un tāpēc iet uz apelācijas tiesu. Tā kā cīnīties vajag.

    Atbildēt
  4. normunds

    Nav jau tā ka negrib maksāt, bet AKKA grib nereālus apjomus (5% vai vairāk no apgrozījuma).

    To cik šie apjomi ir reāli vai nereāli lai lemj tiesa. Jāatzīmē, ka Latgales radio bez problēmām spēj nomaksāt šos 5%, bet lielie Rīgas radio ir tādi nabagi, ka nespēj… Šis ir vienkāršs biznesa strīds, swh Liepiņš ar akka-laa tirsās daudzus gadus kamēr tiesa izlēma cik viņam būs maksāt, es tikai nezinu vai šamie ir izgājuši pārsūdzības visās instancēs un beiguši šo teātri vai nē.

    Atbildēt
  5. Pēteris Krišjānis

    normunds: Zigmārs vs. AKKA/LAA beidzās ar to, ka SWH bija jāmaksā summa, bet Zigmārs dabuja savukārt tiesu piekrist tiesvedības izdevumu sekšanai no AKKA/LAA puses. Rezultātā AKKA/LAA samaksāja Zigmāram. Bija ritīgi rēcīgi.

    Konceptuāli tev ir pilnīga taisnība. TAČU…ir liels liels ķīsēlis ar to visu. Un vislielākais caurums likumā ir tas, ka AKKA/LAA it kā “enforce” likumu, taču juridiski nav pat valstij piederoša organizācija. Viss autortiesību koncepts, kāds tas ir uzcepts šobrīd, smird pēc kartelisma maksimālajā augstumā. Diemžēl lai to globāli izmainītu, nozīmētu iet pretī gigantiskajai autortiesību industrijai, kas kā vidutājs ir šobrīd tas, kas negrib adot savas pozīcijas un peļņu. Tāpēc visi tie fantastiski stulbie datu nesēju nodokļi (kaut reālajā dzīvē dzērāju, pirms tas nav nositis savu biedru, netupina cietumā vēl), visas dubultās pārmaksas un kolosālās starpniecības summas, kas turklāt jāmaksā izplatītājam PIRMS (!!) vispār kāds disks ir pārdots.

    Tas viss skaļi bļauj pēc sačakarētas likumdošanas un principiem. Diemžēl cilvēki, slānis, kurš no šī brīža stāvokļa gūst kolosālu peļņu, ir ļoti bagāti un piekopj korupcijas principus jau no sākta gala. Viņiem ir savi princip, kā viņi redz šo pasauli un izraut soliņu no kāju apakšas nozīmētu saniknot ļoti ietekmīgus idiotus.

    Atbildēt
  6. Pēteris Krišjānis

    normunds: palasīju tavu vakardienas komentārus.

    No manis īss skaidrojums – pirmām kārtām, autortiesības balstījās uz ļoti vienkāršu principu – tiek izveidots balanss starp autora un sabiedrības vajadzībām. Autors saņem savu darbu aizsardzību uz 20 – 30 gadiem, sabiedrība – darbu publiskajā domēnā pēc šiem gadiem un citiem autoriem iespēju būvēties UZ šī darba pamatiem un veidot citus darbus. Šī sistēma strādāja. Tikai tevis aizstāvētie autori ir bijuši vai nu sentīli, vai nu rijīgi, vai nu viņu starpnieki – autortiesību aģentūras – absolūti bezkaunīgi, kuru rezultātā ir kolosāls disbalans.

    Pats teici, ka nodoklis nedod tiesības cilvēkam lejupielādēt pirātiskos mp3 un likt uz CD. TAD KĀPĒC TAS NODOKLIS VAJADZĪGS? Uz kāda pamata tas ir? Tipa mēs zinām, ka tu vienalga būsi noziedznieks, tāpēc maksā vien ragā? Parādi kurā vietā pasaulē tā tiek kārtotas attiecības starp pārdevēju un pircēju?

    Tev laikam ir ļoti grūti sagremot, ka cilvēki pasaulē VISUR sāk ļoti aizdomīgi skatīties uz autortiesību likumiem. Bija laiks, ka lielākajai daļai bija vienalga, bet šobrid vairs nav. Nu nebūs jūsu vara. Nebūs “Intelectual Property” laiks. Tas NAV īpašums. Tās ir tiesības, LIMITĒTAS tiesības, kas nostiprinātas likumā. Un šos likumus drīz vien apmainīs atpakaļ un dabūsiet pieciest faktu, ka autortiesības ilgst 20 gadus. Jo savādāk nekas nenotiks nākotnē.

    Atbildēt
  7. BlackHalt

    Es tagad saprotu, kādēļ tie bandīti algo tos normundus un citus muļķus.

    Viņi tautai iezombē “Tā vajag!”.

    http://img206.imageshack.us/img206/3271/banditiem6.png

    Atbildēt
  8. normunds

    TAD KĀPĒC TAS NODOKLIS VAJADZĪGS?

    Paskaidrošu pēdējo reizi: uz jebkura CD vai DVD ir rakstīts ko ar to nedrīkst darīt. Uz visiem maniem CD un DVD ir rakstīts: aizliegts kopēt. Ja tu esi iegādājies matricas par kurām ir nomaksāts autortiesību nodoklis, tad tu drīksti šādu CD vai DVD pārkopēt savām vajadzībām. Tikai nevajag tagad atkal aizsākt bezjēdzīgo fleimu par to ka neviens nezina ko tu esi pārkopējis, kā akka-laa zinās kam samaksāt etc.

    Stāsts par ierakstu kompānijām [distancēsimies šoreiz no autortiesību uzraugiem, viņi ir un nekur nepazudīs un piestādītā tabuliņa parāda, ka viņi dabonu un autoriem izmaksā labi ja 2-3% no itunes ieņēmumiem] ir pārāk komplicēts lai varētu pateikt tās viennozīmīgi suckz. No vienas puses, ja paskatās uz revenue sadalījumu, tas tiešām ir pizģec, viņi dabon 70% no pārdotā muzona. No otras puses ja nebūtu tādu globālu ierakstu kompāniju, mūzikas pasaulē nebūtu iespējams rasties globālām zvaigznēm.

    Es esmu izlasījis daudz, tiešām daudz mūziķu biogrāfijas un tām visām ir viena fabula: puiši satiekas, spēlē muzonu no sākuma draugiem, pēc tam vietējā krogā, ballītes un top slaveni lokālā mērogā. Paiet gads, divi un nekas nemainās, viņi turpina dzīvot no rokas mutē, jo maksā viņiem maz, jākoncertē daudz un liela daļa atklāti pasaka, ka agri vai vēlu pienāk brīdis, kad viņi ir domājuši par normāla aroda apguvi, jo mūzika nenes nekādu peļņu. Un dienā x viņus pamana ierakstu kompānija un piedāvā līgumu. Un tikai no tā brīža viņi no lokālām zvaigznēm kļūst par nacionālām un globālām zvaigznēm. Un tikai tajā brīdī viņiem parādās piķis. Neviens no mūziķiem kuru biogrāfiju es zinu nav ieguvis pārticību vai relatīvu labklājību pirms līguma noslēgšanas ar ierakstu kompāniju, neviens nav kļuvis zināms ārpus sava reģiona. Un tas ir neraugoties uz to, ka lokāli viņi ir bijuši ļoooooti pieprasīti.

    Kāds no tā visa ir secinājums. Šī ierakstu izplatīšana sistēma nav godīga, fakts. Bet ir jāņem vērā, ka labākas nav, nav mehānisma kā vietējai, lokālai grupai izsisties bez līguma. Parakstot līgumu jaunie mūziķi nav vienādās pozīcijās ar ierakstu kompānijām, tāpēc ir spiesti piekrist niecīgam % no tirdzniecības, bet tas laikam pat nav trakākais, jo ja izdodās labi notirgot, viņi saņem labi, sliktākais ir, ka liela daļa ierakstu kompānija parakstot līgumu nopērk no tevis izplatīšanas tiesības, un tas sūkā. Jo tu vairs neesi noteicējs pār saviem garadarbiem.

    Protams, var darīt kā Peter Gabriel, kas savu jauno disku izplatīšot bez ierakstu kompāniju palīdzības, bet pirmkārt: viņš ir Peter Gabriel nevis average Joe, otrkārt: izplatīšana Amurikā viņam izmaksā ap 6M$, treškārt: neba viņš par savu naudu to dara, viņš atrada sponsorus 🙂

    To sum up: nav vērts septies par autortiesību aģentūrām, daudziem autoriem tā ir vienīgā iespēja tikt pie godīgi nopelnītās naudas. Par ko ir jāuztraucas, ir lielie record leibli, kuru darbība skar daudz lielāku skaitu cilvēku un kam ir dziļi pajāt uz daudzām lietām, skat. tepat augstāk citēto G. Rača komentāru.

    Atbildēt
  9. Pēteris Krišjānis

    normunds, visu tavu garo pātaru sakauj viens vienīgs arguments – fair use. Šāds koncepts, kaut juridiski likumos nav ierakstīts, tiesiskā ceļā ir ne vienu reizi vien pieradīts. Līdz ar to viss tavs bla bla bla ka es kopēšu uz CD svešu mūziku (kaut sen to nedaru) ir kaķim zem astes.

    Un par līgumiem lūdzu tikai nevajag dēt – Artistic Monkeys, NIN un vēl liela čupa mākslinieku ir liels pierādījums, ka lai bīdītu štelles, baigais backings no ierakstu kompānijas NAV vajadzīgs. Un ar interneta ieviešanu tās praktiski ir nulles vērtībā.

    Atbildēt
  10. normunds

    Un par līgumiem lūdzu tikai nevajag dēt – Artistic Monkeys, NIN un vēl liela čupa mākslinieku ir liels pierādījums, ka lai bīdītu štelles, baigais backings no ierakstu kompānijas NAV vajadzīgs.

    Es noteikti nebāztu vienā katlā arctic monkeys un NIN. Par NIN ir grūti teikt, ka viņi bija absolūti nepazīstami pirms sāka savas aktivitātes “visu darām paši”. Tas ir tas pats stāsts kas par Peter Gabriel – average Joe to visticamāk neizdosies atkārtot.

    Arctic Monkeys ir cits stāsts, tas vairāk attiecas uz viņu mūzikas izplatīšanu fanu starpā pirms viņi tapa populāri, jo lai izlaistu albumu viņi tāpat noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju. Pēdējais, protams, tiek smalkjūtīgi noklusēts.

    Atbildēt
  11. trakais purva aazis

    offtopic: daudzi psihologi apgalvo ka ja cilveeks maanaas, vai saka nepatiesiibu tad vinsh tajaa pashaa laikaa censhas aizsegt ar roku muti vai luupas

    http://www.tvnet.lv/izklaide/images/upload/inese-paklone_l_0.jpg

    Atbildēt
  12. ZBH

    Normunds : a ko briinies par Rach pelnosaako status? vins savs vaards sabaazs gandriiz vis MicRec izdoto grup dziesm tekstos, pat Liiviem. veel klejo basnja (neir garantij, ka neir taisniib), ka vins pieregistreejies kaa tipa autors Nezinaams.
    a no biograafijaam White Stripes. vispaar bezmaz vieniigaa jaudiigaa peedeejos gados paraadiijusies grup.
    tur taa liet, ka pill muuziks pasaul ar globaalaam zvaigzneem, tikai kaukaa taad, ko nosaukt par Ultimate Album, kakjis pieraudaajs.
    un man neir jaamaksaa nodokl, lai taisiit rezervs kopij tam, ko es iru nopircs. pie kaajs, kas tur uzrakstiits, man par backupiem neir jaamaksaa. vainiigum prezumpcij vienaam pasaam pravaam, no kur paarkaapsans neviens nemirst, iraid kropl un aciimredzam nopirkt.

    Atbildēt
  13. hmm

    Visa šī lieta ļoti atgādina tos pašus DVD ar zonām. Reāla labuma patērētājam no tā nav, tikai galvas sāpes.
    Autori, ierakstu kompānijas, izdevēji neaizmirstiet – patērētājs ir jūsu darba devējs. Kāpēc jūs iedomājieties, ka jums ir tiesības uz jebkādu no datu nesējiem? Jūs šos nesējus esat izstrādājuši, iegādājušies licenci? Kas autoriem ir devis tiesības ierakstīt cd matricā kaut ko? Vai katrs autors ir saņēmis atļauju (licenzi) no Philips par to ka viņš drikst kopēt tukšajā kompakdisku nesējā savus murgus? Un vai Philips ir atļāvis pēc tam autoram nodot šo ierakstīto matricu tālāk izdevējam komerciālos nolūkos? Vai jūs paši prasat atļauju? Maksājat autoratlīdzību datu nesēja autoram? Man domāt neviens.

    Jā, te Normunds saka ka viņam pieejamiem cd/dvd ir klēbe virsū ka nedrikst kopēt. Piekrītu tādai ir jabūt, BET tas nenozīmē ka kopēt nedrīkstētu privātām vajadzībām. To klēbi lika virsū lai cilvēki neiedomātos kopēt rūpnieciski. Lai šādā gadījumā neciestu ierakstu kompānijas, kurām katrs ripulītis ienes prāvu peļņu.
    Man kā patērētājam ir būtiski lai tas pats dvd/audio cd kalpotu visu mūžu, bet kā zināms nav tādas iekārtas , nesēja kas šādas vajadzības nodrošinātu. Tās pašas ierakstu kompānijas pēc laika pārstāj izplatīt ierakstus. Un nav nekādu garantiju, ka ar to ierakstu kaut kas nenotiek. Kas kompensēs zaudēto? Autors? Ierakstu kompānija? Nesēja ražotājs? Uzskatu ka autortiesību likums ir jāmaina savā būtībā, jo tas neaizstāv ne autorus, ne patērētājus, bet tikai ierakstu kompānijas, kuras diktē patērētājiem kādā formātā šis ieraksts jālieto.

    Kapēc autori iedomājās ka legāli kopējot privātām vajadzībām tiek pārkāptas jebkādas autortiesības? Vai tiek modificēts autora vārds, saturs, tiek gūts kāds labums? Es nedomāju ka man šāda darbība sagādā pat kādu baudu, ne estētisku ne materiālu. Tiek tērēts savs laiks, resursi. Kapēc tad es to nedrīkstētu darīt? Kapēc man par šādām privātām darbībām būtu jamaksā mistisks datu nesēja nodoklis? Uz kāda pamata?
    Ja jau tas dvd/audio cd nepieder man nopērkot veikalā, kas tad man pieder? Tiesības tikai atskaņot, piedodiet, kapēc jūs arī ierobežojiet arī tās.
    Kopējot privātai vajadzībai, vienīgais labums ir apziņa. ka oriģināls tiek pasargāts nākotnei. Ka nākotnē kopijai pēkšņi sabojājoties, būs no kurienes paņemt. Bet ja autors, ierakstu kompānija šādu apziņu nevar dot, tad nav arī tiesīgi liegt kopēt privātām vajadzībām.

    Atbildēt
  14. AMB

    hmm, zini kāpēc “nedrīkst” kopēt? Iedomājies, kāda nauda ierakstu kompānijām aizietu garām, ja nevarētu pārizdodot vienu un to pašu mūziku dažādos formātos (kasetes, CD, DVD utt.) un piespiest pircējus par vienu un to pašu lietu maksāt atkal un atkal 🙂

    Atbildēt
  15. AMB

    Nu un protams, pasarg dievs, pircējam sabojāsies vai pazudīs legāli iegādātais CD un viņš to atjaunos no backup kopijas 🙂 Tāds čungurs garām ierakstu kompānijām aizies par atkārtotām tiesībam klausīties to mūziku (jo tagad jau pārdod tikai tiesības klausīties) 🙂

    Atbildēt
  16. normunds

    BET tas nenozīmē ka kopēt nedrīkstētu privātām vajadzībām.

    Kapēc autori iedomājās ka legāli kopējot privātām vajadzībām tiek pārkāptas jebkādas autortiesības?

    Ehh, zini ko es ieteiktu? Uztaisīt pašam savu muzonu, filmu, progammu vai sarakstīt grāmatu. Iespējams tad kada daļa sapratīs kam īsti ir domātas autortiesības un pārstās jaukt ar izplatīšanas tiesībām. Nevajag tās abas mest vienā katlā, tie ir divi dažādi mehānismi no kuriem viens attiecas uz autoru, bet otrs uz izpildītāju/ierakstu/producentu kompāniju.

    Atbildēt
  17. ...

    Jautājums Normundam. Kādēļ Tu tik ļoti uztraucies, ka tie, kas ieraksta autora derbus savās versijās nesaņem neko? Viņi taču nevarētu neko ierakstīt, ja otrā ousē aiz stikla, pie pults neviens nesēdētu, vai ne? Un tas aiz tā stikla nevarētu pasēdēt, ja apkopēja tur visu nesakoptu.
    Tad kādēļ neviens neizmaksā apkopējai pienākošos daļu no visām ierakstītajām dziesmām, ko a?

    Atbildēt
  18. bocha

    Interesanta diskusija.
    Normunds:
    Iespējams tad kada daļa sapratīs kam īsti ir domātas autortiesības un pārstās jaukt ar izplatīšanas tiesībām. Nevajag tās abas mest vienā katlā, tie ir divi dažādi mehānismi no kuriem viens attiecas uz autoru, bet otrs uz izpildītāju/ierakstu/producentu kompāniju.
    ————————————————————————–
    Vai tas īsumā nenozīmē to pašu, ko te daži jau rakstīja un par ko izteicās cienījamais Artemijs Troickis, ka mūsdienās šie autortiesību likumi ir tā sa#$%$^ ka laiks tos mainīt un mainīt radikāli. Ja 99% procenti no datoru vai telefonu lietotājiem tīši vai netīši pārkāpj autortiesību likumus, tad nevis tauta ir rūdīti kriminaļņiki, bet likums nekam nederīgs ?

    Vēl par tiem uzrakstiem uz CD par kopēšanu ? Vai tiem ir kāds saistošs spēks vai tas ir tikai atgādinājums kas nostiprināts citos likumos ? Mani vienmēr mulsina tas, ka paņemot DVD disku oficiālā, legālā nomas punktā, uz diska ir rakstīts viss tas pats un televizorā jānoskatās rullītis, ka šo disku nedrīkst iznomāt. Vai samaksājot kādam papildus čunguru šie disklaimeri pēkšņi zaudē spēku ? Un ja, piemēram, uz DVD atskaņotāja būs rakstīts, ka nedrīkstu ar to dauzīt riekstus, vai tas tiešām man kā mantas īpašniekam varētu aizliegt to darīt ? IMHO sliktākajā gadījumā es tikai zaudēšu garantiju.

    Atbildēt
  19. normunds

    Kādēļ Tu tik ļoti uztraucies, ka tie, kas ieraksta autora derbus savās versijās nesaņem neko?

    Es paskaidrošu vēlreiz kur, manuprāt, ir lielākā netaisnība. Autors tiek aizsargāts ar autortiesību likumiem. Visā pasaulē. Bet, kas attiecas uz izpildītājiem, kas nav autori, tur sistēma sucks, jo viņi nav aizsargāti no ierakstu kompānijas patvaļas. Par autoriem rūpējas autortiesību aģentūras, par izpildītājiem nerūpējas neviens, lai gan, ja ir runa par izpildītājiem, bieži vien viņi ir tie kas autora radīto nes pasaulē. Ļauži bieži vien iedomājas, ka Frenks Sinatra, Robijs Viljams un daudzi jo daudzi citi ir paši sarakstījuši savas dziesmas. Diemžēl tā nav. Viņi tikai izpilda citu autoru dziesmas. Līdz ar to lai cik bieži nespēlētu “new york, new york” Frenkam Sinatram no tā ne silts ne auksts, visa nauda ripo John Kander maciņā. Un ja Reprise Records izdomās izdot kārtējo The Best Of Frank izlasi, pats Frenks arī tad no tā nedabūs neko, visi kases ieņēmumi ieripos Reprise Records makā.

    A kāpēc es uztraucos? Divu iemeslu dēļ – lai manis cienītiem māksliniekiem būtu piķis par ko ierakstīt jaunu mūziku un pabarot savas ģimenes un lai cilvēki saprastu, ka mūzikas industrijā autoru lietas, atšķirībā no izpildītāju lietām ir puslīdz sakārtotas. Mūzikas industrijas problēma ir izpildītāju un ierakstu izplatīšanas tiesības nevis autortiesības. Es varu tikai atkārtot to ko līdz šim neviens nav spējis atspēkot: vienīgie, kas ir apmierināti ar akka-laa darbību ir paši autori 🙂

    Atbildēt
  20. normunds

    Vai tas īsumā nenozīmē to pašu, ko te daži jau rakstīja un par ko izteicās cienījamais Artemijs Troickis, ka mūsdienās šie autortiesību likumi ir tā sa#$%$^ ka laiks tos mainīt un mainīt radikāli.

    Es pateikšu godīgi, man bija baigais slinkums klausīties 42 minūtes garu ierakstu 🙂 Bet no tā ko es dzirdēju intervijā ar Troicki Dienā, viņš runāja par izplatīšanas pusi. Tai ir jāmainās, tur nav divu domu, bet pārlasi ko es rakstīju vakar 16:09, tas viss nav tik vienkārši kā sagraut un lai viņi visi izplata savus ierakstus par velti internetā.

    Vēl par tiem uzrakstiem uz CD par kopēšanu ? Vai tiem ir kāds saistošs spēks vai tas ir tikai atgādinājums kas nostiprināts citos likumos ?

    Uzraksts ir saistošs. Ja autors ir aizliedzis pavairot šo ierakstu tas nozīmē: autors ir aizliedzis. Trivializējot: tās ir viņa tiesības, jo šī diska saturs ir viņa īpašums, tu par to samaksājot veikalā esi ieguvis tiesības klausīties. Par nomām ir cits stāsts, es neesmu tajā iedziļinājies, bet es domāju, ka tās arī maksā kaut kādus %. Tas ka tajās tu nevari paņemt disku, kam ir uzraksts, ka tas ir domāts speciāli nomai, man nav komentāru.

    Atbildēt
  21. Anonymous Coward

    kaa lai vini nebuutu apmierinaati? sanjemt pikji par nehuja. zaebis. kaads iepeerk 10000 matricas ieraksta tajaas triis nulles un kaukaadi zingjeri + hujvinjzin kaadas vaaveres sanjem kaapostu.

    Atbildēt
  22. bocha

    normunds:
    Uzraksts ir saistošs. Ja autors ir aizliedzis pavairot šo ierakstu tas nozīmē: autors ir aizliedzis.
    ————
    Negribu tev piekrist ka kautkāds uzraksts sīkiem burtiņiem uz CD var būt saistošs pircējam. Pieņemu, ka tas ir saistošs tikai tāpēc, ka tas dublē rakstīto autortiesību likumā. Ja autors uzrakstīs, ka disku aizliegts atskaņot, arī būs saistoši ?

    Atbildēt
  23. AMB

    normund, ja nopērkot CD, es esmu nopircis “tiesības klausīties”, tad pilnīgi loģiski, ka es darīšu visu, lai šīs tiesības saglabātu un izmantotu pilnā apmērā:

    1) es veikšu backup kopijas tādā skaitā, kādā es uzskatīšu par nepieciešamu, lai nepazaudētu datus, jo, ja orģinālais disks sabojāsies vai nāks citas datu lasīšanas ierīces, man veikals atkal nāksies maksāt par tām pašām “tiesībām klausīties”, kuras man jau ir oficiāli nopirktas.

    2) es pārveidošu mūziku jebkurā formātā (WAV, MP3, AC3, FLAC utt.), kādā man ērtāk izmantot manas “tiesības klausīties” un ierakstīšu datu nesējā (CD, HDD, Flash), kurā man šīs tiesības ērtāk izmantot. Es to darīšu pats, jo nevienā veikalā nav iespējams nopirkt dziesmas, kuru “tiesības klausīties” man jau ir, citos formātos, nemaksājot atkal pilnu maksu par “tiesībām klausīties”. Ja būtu tikai minimāla maksa par fizisko datu nesēju + kopēšanas izmaksas, tad šī punkta nebūtu

    3) Pret kopēšanu aizsargātus autortiesību subjektus es centīšos nokopēt, lai netraucēti izmantotu savas “tiesības klausīties” vai “tiesības lasīt” (skat punktu 1. un 2.). Es vienreiz no Amazon nopirku divas grāmatas PDF formātā. Ja es nebūtu ar cirvja metodi dabūjis ārā datus no tām, tad būtu pakāsis ap 80$, jo uz cita datora es tās lasīt nevaru, bez kaut kādas tur aktivācijas, kuru es vairs nevarēju izdarīt, jo pazaudēju kaut kādus nepieciešamos papildus datus. Kopš tās reizes digitālie faili ar “apgrieztām” iespējām man nav interesanti un es tādus vairs nepērku.

    Atbildēt
  24. normunds

    bocha, tu, protams, vari man nepiekrist. Bet uzraksts, no juridiskā viedokļa, tev ir saistošs.

    AMB: Nē, tavi secinājumi nav loģiski. Tiesības klausīties ≠ es veikšu bekapus vai pārveidošu. Tiesības kaut ko darīt ar disku tev rodas brīdī, kad autors to ir atļāvis.

    Interesanti, ja tautai nepatīk šāda shēma, kad autors var neļaut veikt kopijas, kā jūs spējat sadzīvot ar softa izstrādātāju prasībām? Tās taču zināmā mērā ir līdzīgas: OEM licence pārsvarā gadījumu darbojas tikai uz konkrēta dzelža ar ko kopā iegādāts un to nevar transfērēt uz citu dzelzi, parastu programmatūru [te pat var distancēties no MS un apskatīt Adobe vai kādu citu ražotāju] var uzstādīt tikai vienā kompī, ja kādam ir softs, kas strādā uz viena servera un grib lai tas strādātu redundant režīmā uz otra servera, ir jāpērk papildus licence, lai gan softs jau no tā nemainās, mainās serveru skaits uz kura darbina softu.

    Atbildēt
  25. KakTussss

    Normund, šo, kas te ir rakstīts Tev aizliegts lasīt. Kategoriski.
    BTW, ja nu Tu tomēr esi to izlasījis, lūdzu pārskaiti manā kontā 1 LVL par katru lasīšanas reizi. Konta Nr izsūtīšu uz e-pastu pēc pieprasījuma. Apmaksa obligāta, jo esmu 100% šī teksta autors, neļauju to lasīt, kopēt un pavairot. C ar aplīti, KaTussss, Rīga, 2008.

    Atbildēt
  26. KakTussss

    BTW, ja mēs pērkam ” tiesības klauīties”, tad aizejot uz veikalu ar neatskaņojamu (sašvīkātu) CD, veikalam tas bez maksas jāmaina pret jaunu. Jo pērkam jau mēs tiesības. Tiesības ir nopirktas, pie tam uz visiem 20 vai cik tur gadiem, cik darbojas autortiesības (pēc tam var kopēt un izplatīt uz vella paraušanu, ja pareizi saprotu)

    Atbildēt
  27. hvz

    Vakar konkrēts gadījums. Ir man bērniem viena kasete, ko klausīties. Tā kaut kur pazudusi, vāciņš mētājās. bet patīk. Nu labi – nopirkšu internetā. tagad tak mp3 tirgo. A nekā. Tikai vienā veikalā CD pa 6,99 + 3Ls piegāde. Risinājums – laižam DC un meklējam.
    Jautājums – es biju pirāts? Man ir legāli pirkta kasete. Autoram ir samaksāts, tātad.

    Atbildēt
  28. AMB

    normund, neizliecies par ēzeli – es uzrakstīju, ka man, lai pilnvērtīgi izmantotu “tiesības klausīties”, vienkārši jāvar izdarīt manis aprakstītās darbības.

    Tavs salīdzinājums ar OEM softu ir nevietā – OEM licence tiešām ir ar ierobežotām tiesībām (derīga tikai kopā ar iegādāto dzelzi). Ir tikai viens BET – tādas licences cena ir nozīmīgi zemāka, piemēram, Windows OEM versija maksā 2 mazāk nekā pilnā versija. Kur var nopirkt CD par puscenu?

    Ja auto iznomātāji rīkotos pēc Tavas loģikas, tad tie pārdotu “tiesības braukt” bez iespējas ieliet papildus benzīnu (izmantot tiesības ilgstoši).

    Atbildēt
  29. Shadowbird

    Paskaidrošu pēdējo reizi: uz jebkura CD vai DVD ir rakstīts ko ar to nedrīkst darīt. Uz visiem maniem CD un DVD ir rakstīts: aizliegts kopēt. Ja tu esi iegādājies matricas par kurām ir nomaksāts autortiesību nodoklis, tad tu drīksti šādu CD vai DVD pārkopēt savām vajadzībām. Tikai nevajag tagad atkal aizsākt bezjēdzīgo fleimu par to ka neviens nezina ko tu esi pārkopējis, kā akka-laa zinās kam samaksāt etc.

    Par kopēšanas nezināšanu ir nevis fleims (jo riktīgam fleimam vajag divas puses, un pagaidām neviens, tevi ieskaitot, nav spējis pamatoti aizstāvēt šo nodokli. Pats vēl iepriekšējā rakstā uzstāji, ka neaizstāvi), bet pamatota sūdzība. Es tieku apsūdzēts noziegumā un sodīts ar naudas sodu tajā brīdī, kad iegādājos līdzekli ar kuru ir iespējams šo noziegumu paveikt (ir ļoti maz tādu lietu, ar ko nevar paveikt tādu vai citādu noziegumu). Man pat netiek piedāvāta iespēja apstrīdēt sodu vai kā citādi aizstāvēties, es tieku automātiski pieņemts par vainīgu un sodīts, un tad manā ziņā ir tērēt laiku un līdzekļus, lai cīnītos par taisnību un pierādītu savu nevainību. Iedomājies, ka tev katru rītu noskaitītu no konta 1 Ls par to, ka tev ir auto, jo, kā jau zināms, 90%+ vadītāju ik dienas pārkāpj atļauto ātrumu, un šis nodoklis ļauj tev netikt sodītam par ātrumā pārsniegšanu 5 km/h robežās.

    Pret autortiesībām būtu daudz mazāk protestētāju, ja ar to “aizstāvību” nodarbotos uzņēmums, no kura jau pa milzu gabalu nedvakotu tāda korupcijas un vienkārši ieraušanas smirdoņa, ka elpu sit ciet (tīri subjektīvi, protams). Kamēr nesākās šitie datu nesēju nodokļi, lielākā daļa par AKKA/LAA pat ikdienā neiedomājās, par kaut kādiem protestiem vai cīņu neviens nerunāja. Tikai ar matricu aplikšanu sākās pirmā bļaušana, un tagad otrais vilnis. Tātad ne jau autortiesības kādam pogas griež, bet gan tas, ko AKKA/LAA dara to vārdā. AKKA/LAA pati kūda tautu pret autortiesību likumu un autortiesībām (nemaz jau nerunājot par to, ko valsts zaudē, jo, piemēram, es jau kopš pirmās nodokļa ieviešanas dienas nevienu matricu neesmu nopircis Latvijā), jo iedzīvotāju acīs to padara par sinonīmu ar reketu.

    Atbildēt
  30. normunds

    es uzrakstīju, ka man, lai pilnvērtīgi izmantotu “tiesības klausīties”, vienkārši jāvar izdarīt manis aprakstītās darbības.

    Lai es izmantotu pilnvērtīgi tiesības klausīties, man pietiek ka es varu cd ielikt atskaņotājā un nospiest play.

    Pats vēl iepriekšējā rakstā uzstāji, ka neaizstāvi

    Joprojām neaizstāvu. Vai tas man var traucēt aizrādīt uz neloģiskiem apgalvojumiem šajā diskusijā?

    Atbildēt
  31. angelz

    tāpat mūziņiem labāk saņemt kapeikas nekā nesaņemt neko..
    sliktākā gadījumā, ja kaut kā iznīdētu failu apmaiņas sistēmas varētu ar draugiem samesties vienam diskam un sakopēt 😉
    tākā nav ko te cepties

    Atbildēt
  32. AMB

    normund, nejauc pim.i ar pirkstu – ielikt cd atskaņotājā un nospiest play ir tikai viena maza daļa kā var izmantot “tiesības klausīties”. Ja Tu esi tāds cirvis ka nevari/nemāki izmantot nopirktās “tiesības klausīties” pilnvertīgi (dažādi formāti un datu nesēji) un bez laika ierobežojuma (aizsardzība pret datu nesēju sabojāšanos un datu lasītāji paaudžu maiņa), tad nav ko pasludināt savu neprasmi par pareizo un uzspiest to citiem.

    Atbildēt
  33. normunds

    PJa Tu esi tāds cirvis ka nevari/nemāki izmantot nopirktās “tiesības klausīties” pilnvertīgi

    Nu šis arguments spārda 🙂 Atliek izteikt līdzjūtību cilvēkiem, kas pirms 60 gadiem bija spiesti savas tiesības klausīties mūziku izmantot nepilnvērtīgi 🙂

    Ar cieņu,
    Cirvis

    Atbildēt
  34. AMB

    normund, ja Tu esi palicis 60 gadu vecā pagātnē un nekādi nevari saprast, ka dzīve tagad ir savādāka un ir ienākušas daudz un dažādas tehnoloģijas, kas kādreiz tikai sapņos rādījās, tad tās ir Tavas un mūzikas dinozaurkompāniju problēma, kas nespēj saprast, ka laiki mainās un jāpielāgojas tiem, vai arī tiksi atstāts “aiz borta”.

    Atbildēt
  35. AMB

    Vispār, normund, ja Tev patīk tik ļoti dzīvot vēsturē, tad varbūt atgriezīsimies 1710. gadā?

    http://en.wikipedia.org/wiki/Statute_of_Anne

    Mantiskās autortiesība 14 gadus no RADĪŠANAS brīža, nevis dzīves laiks + 70 gadi. Lūk to tiešām var nosaukt par sabalansētām sabiedrības un autoru/izdevēju interesēm.

    Atbildēt
  36. AMB

    Varam atgriezties arī 1790. gadā ASV.

    http://en.wikipedia.org/wiki/Copyright_Act_of_1790

    Mantiskās autortiesība 14 gadus no RADĪŠANAS brīža (+ iespēja pagarināt vēl uz 14), nevis dzīves laiks + 70 gadi.

    Atbildēt
  37. KakTussss

    Es varu parādīt. Ir tādi kompaktdisku pleijeri, kas atskaņo MP3. Man jāpiekāpj ar savu pižiku, jeb Tev ir kāds lieks :):):):)

    Atbildēt
  38. Mr.SergE

    Klau, bet tie gada pārskati tā arī nekur nav uzzīmējušies? BlackHalt – tas tak ir tavs lauciņš. Atrodi, lūdzams.

    Atbildēt
  39. BlackHalt

    Mr.SergE, A, tur Lursoftā jālien:

    http://www.lursoft.lv/appserver3?Form=URpCI&code=VIVJXBTKPUYJGSDYWOXKRHBNRTXTRM&l=LV

    http://www.lursoft.lv/appserver3?Form=URpCI&code=SXRVBWLDURYTTRTYXTUJURMRSEJEJK&l=LV

    Atbildēt
  40. kaaposts

    nebūtu jēdzīgāk ar to autortiesību nodokli aplikt oriģinālo CD/DVD? jo nokopējot savām vajadzībām CD divus eksemplārus, par tiesībām pārkopēt samaksāju divas reizes.
    Un kāpēc man ir jāmaksā autortiesību nodoklis par to, ka diskā ierakstu savas bildes (varbūt kādam pieder autortiesības arī uz tām?)?

    Atbildēt
  41. kalnietis

    [q]normunds: 2008.10.07 @ 16:09:15

    TAD KĀPĒC TAS NODOKLIS VAJADZĪGS?

    Paskaidrošu pēdējo reizi: uz jebkura CD vai DVD ir rakstīts ko ar to nedrīkst darīt. Uz visiem maniem CD un DVD ir rakstīts: aizliegts kopēt. Ja tu esi iegādājies matricas par kurām ir nomaksāts autortiesību nodoklis, tad tu drīksti šādu CD vai DVD pārkopēt savām vajadzībām. Tikai nevajag tagad atkal aizsākt bezjēdzīgo fleimu par to ka neviens nezina ko tu esi pārkopējis, kā akka-laa zinās kam samaksāt etc. [/q]

    Pastaasti, man vienkaarsham cilveekam vai tieshaam Tu uzskati, ka cd un dvd matricas ir domaatas tikai, lai kopeetu savus origjinaalos diskus?

    Atbildēt
  42. normunds

    Pastaasti, man vienkaarsham cilveekam vai tieshaam Tu uzskati, ka cd un dvd matricas ir domaatas tikai, lai kopeetu savus origjinaalos diskus?

    Nē, protams. Ja tu esi pārliecināts, ka diskos esi sarakstījis ar autortiesībām neizsargātus materiālus, tu drīksti prasīt atpakaļ nomaksāto nodokli un es zinu kantorus kas tā dara un saņem atpakaļ savu naudu. Tiesa, vai šis prieks ir pieejams privātpersonai – nezinu, bet ja tevi interesē dabūt atpakaļ savu naudu, var taču uzzvanīt un pajautāt nevis gruzīties forumos.

    Atbildēt
  43. kalnietis

    Juus labi ziniet, ka cilveeki deelj paaris diskiem nekur pakalj neies! Kaapeec sho nodokli uzreiz nepieliek pie taa muuzikas diska, kursh ir ar autortiesiibaam aizsargaats?
    p.s. un prieksh kam vispaar internets? Var tak noskatiities panoraamu, aiziet uz biblioteeku vai pazvaniit uz 1188.

    Atbildēt
  44. l30ns

    Man tiešām interesē 1 jautājums par datu nesēju atlīdzībām.
    Vai ne1 no importētājiem nav mēģinājis uzsākt tiesas procesu?

    Ok, es saprotu kāpēc radio vai kādam citam jāmaksā un kāpēc viņi nevar viennozīmīgi vinnēt.

    Bet pieņemsim, ka tiesājas importētājs V.S. LKKA/LAA vai valsti
    Mani interesē, kāda jurista vai pusjurista viedoklis, kā “nesēja nodoklis” iztur konfrontāciju ar satversmes 92. pantu – “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.”

    zinu, ka neesmu 1 gurdinieks, kas šo jautājis, bet nekad neesmu lasijis šādu diskusiju.

    Atbildēt
  45. Atbalss: Eiropā sarosījušies autortiesību aizstāvji | Pods.lv

  46. Atbalss: Lielbritānijā plāno pieņemt interneta lietotājiem draudīgus likumus | Pods.lv

Atbildēt uz komentāru normunds Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *