BSA patiesā seja

Lasītāji satraucās un uzskata, ka vajag apspriest rakstu par BSA, kas publicēts Apollo portālā.

Personīgi man patika šī daļa, jo tā, manuprāt, visprecīzāk atspoguļo situāciju ar licencēto programmatūru un summām par kurām tik traki cīnās BSA pārstāvji.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa internetā, jūnijā Latvijā slēgti divi lieli darījumi par «Microsoft» datorprogrammu licenču iegādi valsts sektorā: «Latvenergo» licences iegādājies par 1 983 149 ASV dolāriem, bet Aizsardzības ministrija — par 1 132 285 ASV dolāriem. Taču līgumi tiek slēgti nevis ar «Microsoft Latvia» vai kādu «Microsoft» Latvijas partneri, bet gan ar «Microsoft Ireland Operations Limited». Kāds no tā ieguvums Latvijas valstij? Cik jaunas darba vietas tas rada? Kā tas ietekmē iekšzemes kopproduktu? Cik Latvija saņem nodokļos?

Ja nemaldos, tad šī raksta autore pirms kāda laika uzrakstīja diezgan “skaļu” rakstu, kas daudziem IT nozares speciālistiem šķita nekompetents. Manuprāt, šoreiz šis raksts ir izdevies godam.

Varbūt valsts ir tik bagāta, ka var ziedot miljonus Īrijas «Microsoft» nodaļai, akli cerot, ka tādējādi tiek uzlabota valsts ekonomika, bet tie, kas skaita naudu, it īpaši, ja skaita savējo, varētu būt tik gudri un parēķināt, kas tad īsti dotu Latvijas ekonomikai labumu — vietējo speciālistu darba apmaksa par konsultēšanu un palīdzību darbā ar informācijas tehnoloģijām vai naudas pārskaitīšana ārpus valsts par mēmām licencēm.

Es pilnīgi piekrītu raksta autorei par to, ka tie, kas skaita naudu jau sen ir izdarījuši pareizo izvēli. Tie, galvenokārt, ir tikai privātuzņēmēji, bet ne valsts iestādes.

Mūsu zemē ar vārdu “valsts” tiek saprasta korupcija, kur dažādu apsvērumu dēļ, ierēdņiem ir daudz izdevīgāk saņemt kukuļus un izšķiest naudu par licencēm nekā nedaudz pasvīst un atrast risinājumus kā ieekonomēt līdzekļus. Viņiem tas vienkārši nav vajadzīgs un nav izdevīgi, jo ieekonomējot valsts līdzekļus algas netiks palielināta, peļņas nebūs – valsts iestādes ir budžeta iestādes kurām ir jāiztērē noteiktas summas, pretējā gadījumā nākamā gada budžetā var nemaz nesapņot par papildus finansējumu. Bez tam pārejot uz atvērtā koda risinājumiem radīsies papildus problēmas kā arī izmaksas saistībā ar izglītošanos. Vai šādu atbildību ir spējīgs uzņemties kāds no mūsu ierēdņiem? Domāju, ka nē. Tāpēc turpināsiem vien maksāt nodokļus, lai “valsts” varētu nomaksāt maksu par licencēm un amīšu bērniņi nemirtu badā…

94 komentāri par “BSA patiesā seja

  1. daysleeper

    tas otrs citaats bija baigi labs. Principaa taisni vaardi. Mums veel ilgi augt un augt. Pietiek tik kaadu no valsts iereednjiem aizvest uz Iiriju paraadiit kaa viss notiek un darbojas, kaa tiek pakoti kompaktdiski, taa uzreiz uzrodas personiga patika pret konkreeto vietu un, raugi, netishaam sanaak ari tieshi pasuutit no Iirijas 🙂 cik jauki.

    Atbildēt
  2. Lupus

    Neredzu problēmu – no kurienes gribam, no turienes pasūtam. Tāpat tā nauda aizplūst prom no latvijas. Un šādi pat labāk – latvijas patriotiskie naudas slaucēji nevar krējumu noslaukt (un par to jau laikam arī trādirīdis, vai ne?)

    Atbildēt
  3. Yoda

    Attiecībā uz valsts kantoriem var izdalīt 2 lielas problēmas:
    1-mā un pati lielākā – nevēlēšanās neko darīt vai mainīt (cik zinu, tad gandrīz bez jebkādām pūlēm lielākā daļa valsts iestāžu darbinieku varētu pāriet uz OO, ja ne uz Linux sistēmām. Tas ietaupītu nieka Ls 200 uz kasti vismaz)
    2-trā, mazāka ir tā, ka ja migrē uz citiem risinājumiem, jāmigrē visai sistēmai. Tas arī prasa lielas naudas un milzu darbu. Ja, piemēram, kādai man zināmai ministrijai būtu jāpāriet vien uz citu OS – būtu šance uz nošaušanos…
    Protams, ar office ir vieglāk itkā…

    Atbildēt
  4. Budzis

    Par ko brēka? Par to, ka vietējais MS kantorītis uzskrullējis tādu cenu, ka izdevīgāk iegādāties to pašu pa taisno Irijā, un tapec vainigs ir pircējs? Man domāt tas būtu tikai normāli, ja pircējs izvēlas lētāko piedavajumu, ja piedāvata tiek viena un tā pati prece. Diemzēl pie mums ir tik interesanti rezultāti valsts/pasvaldibas iepirkumu konkursos, kur biezi vien izvēlas tieši dārgākos risinājumus.

    Atbildēt
  5. Devil_Inside

    Es nesapratu šo tekstu: …vietējo speciālistu darba apmaksa par konsultēšanu un palīdzību darbā ar informācijas tehnoloģijām vai naudas pārskaitīšana ārpus valsts par mēmām licencēm. Vai tad Īrijas speciālisti tagad konsultēs? Ja programmatūra ir licencēta, tad ir vienalga uz kuru M$ supporta centru es zvanu un prasu konsultāciju.

    Atbildēt
  6. Budzis

    Devil_Inside: turklāt vēl ir jautājums – vaitad Latvijas filiāle neskaitītu naudu tālāk uz lielo MS? Vienkārši daļa paarmaksātās naudiniņas iesēstos kāda privātuzņēmēja kabatā, bet daļu valsts paarliktu no vienas kabatas (uznemumi ar valsts daļām) otrā (nodokļos).
    Lietderīgāk tiešām būtu balstīt atvertā koda plašāku izmantošanu valsts struktūrās. Bet tas jau ir sarezgītāk – paarmācīt darbiniekus, paarprogrammēt visus specsoftu, kas ir dazādu organizāciju rīcībā. Vienkāršāk ir nopirkt licences un neko nemainīt

    Atbildēt
  7. Devil_Inside

    Lietderīgāk tiešām būtu balstīt atvertā koda plašāku izmantošanu valsts struktūrās. Bet tas jau ir sarezgītāk – paarmācīt darbiniekus, paarprogrammēt visus specsoftu, kas ir dazādu organizāciju rīcībā.

    Tici man, tā ir nāves smaka. 🙁 Darbiniekus varbūt vēl varētu iemācīt strādāt ar OO, bet esošos softus un DB pārnest uz atvērto kodu prasītu nenormālus līdzekļus (gan naudā gan arī laikā). Un tas neko nemainītu, jo kādam jau vienalga būtu jāmaksā par to softu uzturēšanu.

    Atbildēt
  8. baz

    saapiigi skatiities uz taadiem cipariem…, beediigaaakais ir tas, ka sho naudu neviens nemeegina ieekonomeet, galu galaa taa tachu ir valsts nauda….. dusma!

    Atbildēt
  9. IT positive

    Nu ko Tu padarīsi.
    Nelaimes, protams, nav tikai divas. Žēl, bet jāatzīst, lielākā daļa no tām ir lielas. Mūsu ierēdņi ir neizglītoti gan kā datoru lietotāji, gan kā datoru programu nodrosīnātāju pircēji. Droši vien, ja nav pirmā, tad par otro nevar sapņot. Man ne gribās būt tādam, kas sūdzas, ka viss ir slikti, bet laikam ir gan. Jo šķiet, ka ļoti maz ir gudru prātu, bet tas nozīmē, ka tos varētu no pirkt.
    Latvijas IT elite principā ir 3 cilvēki. Manuprāt, tie ir J.Bičevskis, J.Borzovs un E.Karnītis. Šķiet viņiem ir gan zināšanas, gan sabiedriskais stāvoklis. Tomēr viņi ir vienaudži un jau gados veci. "Jaunās strāva"? Hmm. Nu nezinu. It kā jau veidojas. Te nu laikam jāmin CLX, X-cat, tomēr nezinu cik viņi ir populāri "akadēmiskajā vidē". Andris Ambainis? Bet kā var lasīt šeit tad "šobrīd" Latvijā viņš nav. Ja padomā arī par studentiem, kas izvēlējās IT. Cik lielas ir viņu zināšanas par rakstā minētajām lietām? Vai viņus tas vispār interesē? Vai Latvijas augstskolas interesē, lai viņu topošos ne tikai IT speciālistus, bet arī juristus, ekonomus norūpētu rakstā minētās lietas…. Atbilde jau zināma tāpat. Tā kā jādzīvo vien tālāk…

    Atbildēt
  10. Maita

    Darbiniekus varbūt vēl varētu iemācīt strādāt ar OO

    Es tavā komentārā saklausu šaubas. Vai tā ir?

    Un tas neko nemainītu, jo kādam jau vienalga būtu jāmaksā par to softu uzturēšanu.

    Paldies, es zināju, ka mums būs kādam jāmaksā. Vienmēr kādam ir jāmaksā!

    Atbildēt
  11. Budzis

    Maita: zinot, kads ir lielais vairums valsts institūciju darbinieku (parēkiniet, cik ir visādu parvalzu un nodaļu – ministrijas ir piliens jūrā, kuras tiek savākti tomēr cilvēki ar +/- normālu izglītību), es arī šaubītos 🙂 Bet tur arī būtu problēmas iemācīt strādāt arī ar MSO.
    Jāmaksā būtu jebkurā gadījumā. Tāpēc atv.kodu ir jēga piekopt taisot kādu sistēmu no 0. Jau gatavas sistēmas paartaisīšana – tas tiešām varētu būt vēl dārgāk par esošā uzturēšanu + vēl visādu kolīziju iespēja ieviešanas etapā.

    Atbildēt
  12. Neonz

    Njāā, izsakot savu viedokli par rakstu taču pavisam aizmirsu par nabaga amerikas trūkumcietējiem, kuri tur badā mirst. Nevaram mēs būt tādi egoisti, jādalās turībā arī ar citiem… 😉

    Atbildēt
  13. Pow

    Taču līgumi tiek slēgti nevis ar «Microsoft Latvia» vai kādu «Microsoft» Latvijas partneri, bet gan ar «Microsoft Ireland Operations Limited». Kāds no tā ieguvums Latvijas valstij? Cik jaunas darba vietas tas rada? Kā tas ietekmē iekšzemes kopproduktu? Cik Latvija saņem nodokļos?

    Nu tad raksta autore vareetu muus visus apgaismot kaads buutu ieguvums valstij un cik jaunu darba vietu veidotos, ja vinji pirktu programmatuuru latvijas microsoft kantorii.
    Bet kaapeec gan meegjinaat to noskaidrot, ja var panjemt plikus skaitljus un uzdot daudz jautaajumus…

    Atbildēt
  14. Spameris

    Man ir saskare ar valsts iestādēm un tāpēc +/- zinu darbinieku zināšanu līmeni. Pārsvarā ir tantuki jau gados, kuri pat ar Word un Excel strādā pēc pierakstītiem algoritmiem. Tikko kaut kur pa vidu izlec error logs, tas tiek vienkārši noignorēts vai arī sākas histērija. Gados jauni cilvēki atnāk, pastrādā un iet tālāk.
    Sākt taisīt kādu sistēmu no 0 arī būs grūti, jo tagad viss tiek tendēts uz vienotību. Tātad būs ilgi jāpiedomā parsavietojamību ar jau esošajām. Prakse tomēr pierāda, ka vieglāk ir uzturēt esošo (vai veidot jaunu uz jau esošas bāzes) nekā izstrādāt pilnīgi jaunu no 0 un mēģināt to integrēt citās jau esošajās.

    Atbildēt
  15. Devil_Inside

    vai tad runa neiet arī, piemēram, par apmācību? nu tipa labāk, lai apmāca LR spēks, nekā īrijas spēks…

    Kāda mārrutka pēc Microsoft būtu jāsūta savi darbinieki no Īrijas, ja viņiem jau šeit ir savs štats? Tas taču ir viens koncerns.
    P.S. Es neesmu spameris 🙁 Kādreiz bija tāda forša fīča ar cookies, ka vārds visu laiku jau bija tajā laukā.

    Atbildēt
  16. karuuzo

    Man zināmā valsts iestādē pāreja no Win uz *nix būtu smaga, bet ne neiespējama. Ir sistēmas, kuras būtu jāpārtaisa praktiski no nulles, ir, kurām būtu jāveic nopietnas rekonstrukcijas, bet runa jau ir par ieguldījumu nākotnē. Ja pāreja, piem., izmaksā 10 milj., bet licencēs katru gadu jāmaksā 1 milj., liekas smieklīgi, kāpēc būtu jāpāriet. Bet, ja pāreju var veikt, piem., 2 gados, tad 10 milj + 2 milj. (licencēm, kamēr veic pāreju) = 12 milj. Tas nozīmē ka 12 gados tas jau būs atmaksājies. Ja vēl pierēķina klāt Win risku, kā te bija muitai, kad 1. maijā vīrus bija noēdis visu tīklu un vairākas dienas nevarēja nevienu muitas deklarāciju ievadīt, tad varbūt atmaksāsies pat vēl ātrāk.
    Ja kāds iebildīt par uzturēšanu, nedomāju ka Linux ir grūtāk uzturēt kā Win. Varbūt ir lielāki sākotnējās konfigurēšanas izdevumi, bet pēc tam admins var sēdēt un pautus kasīt (Joks :))
    m

    Atbildēt
  17. rokijs

    Viens tur minēja, ka valsts iestādes varētu pāriet uz Linux.
    Nu ko. Jāsaka, ka tas tad bija jādara pašos pirmsākumos, kad tika ieviestas IT tehnoloģijas. Šobrīd valstij ir n-tie projekti (IT sistēmas, aplikācijas, u.t.t), kas rakstītas uz MS bāzes. Pāriešana uz Linux nozīmētu vismaz 10-15 gadus (jo visi šie projekti ir jāpārtaisa) + mežonīgus miljonus, jo par pārtaisīšanu arī, protams, būtu jāmaksā.
    Pie tam vēl nav skaidri zināms vai šajā laikā nemainīsies Linux distributīvu uzturēšanas prasības, jo cik zināms, tām ir tendence augt, par cik pieprasījums palielinās.
    Tajā pašā laikā Billijs jau lēnām sāk kustināt savu ķirbi, saprot, ka ir konkurence un saviem produktiem cenas pazemina.
    Tur būtu nepieciešama smagi intelektuāla speciālista tirgus pētījums, lai noteiktu, kas ir izdevīgi un kas nav…

    Atbildēt
  18. aabele

    Tajā pašā laikā Billijs jau lēnām sāk kustināt savu ķirbi, saprot, ka ir konkurence un saviem produktiem cenas pazemina.

    Esi tik laipns un pastāsti, kurā vietā, kas latvijai ir tuvāka par 10 000 km viņš ir pazeminājis cenas? Minhenes izmisuma kliedziens neskaitās. Piemēram malaizijā viņš tirgoja windu + ofisu zem 100$ robežas. Gribētos zināt kad kaut kas tamlīdzīgs būs latvijā.
    Ja tendences būs tādas pašas, kā tagad, tad laikam nebūs nekad – jo kāpēc nolaist cenu precei, kuru tāpat labi pērk?

    Atbildēt
  19. Pecis

    Nu interesants raksts, parāda Microsoft "divsejainību" un muldēšanu par vietējo nodokļu maksāšanu. Birkavs var aiziet, atvainojiet, ieberzties 🙂

    Atbildēt
  20. Peecis

    …vismaz 200 uz kasti naivi daudz mazak uz kasti licencešanas politiku izlasit vajag un tad komentēt
    …Muita ja kadam maksatu 150 Ls par adminestrešanu nopietnu sistēmu kurš no jums spečukiem uzņemtos laikam jau ka ne vien nu vot tur ari sež tadi un tas kas muita nestrada uz Linuxa griezās un vainigs bija Berga kunga birojs Dzirnavu iela.

    Atbildēt
  21. coolynx

    P.S. Es neesmu spameris 🙁 Kādreiz bija tāda forša fīča ar cookies, ka vārds visu laiku jau bija tajā laukā.

    Joprojām ir tāda lieta – Atcerēties ievadīto informāciju? Jā Nē

    Atbildēt
  22. Tha-B

    Es no tā neko nesaprotu bet man domāt, ka MS Latvijā pilda tikai reprezentatīvu plus support (tjipa) funkciju. Līdz ar to – pirkt licences no vietēja piegādātāja – tas ir maksāt starpniecības naudu kādam uzņēmumam. Takš varbūt tomēr šajā gadījumā ir labi, ka licences ir ņemtas "pa taisno" no rūpnīcs?
    Par atvērto kodu valsts iestādēs labāk neizteikšos. Nolinčos.

    Atbildēt
  23. Devil_Inside

    Joprojām ir tāda lieta – Atcerēties ievadīto informāciju? Jā Nē…

    Sorry, nebiju pamanījis. Man tas rozā fons mazliet krīt uz nerviem tāpēc cenšos sevišķi uzmanību nepievērst. 😉

    Atbildēt
  24. aabele

    bet no otras puses padomājiet – cik tad ir mums to nopietno uzņēmumu, kas to opensourci bīdītu??? Nevaru nosaukt nevienu normāla lieluma kantori, kas varētu uzņemties projektus par paaris miljoniem. Toties par M$ zinu daudzus.
    Pie mums vienmēr ir otrādi – piedāvājums nosaka pieprasījumu 🙂

    Atbildēt
  25. Kaklz

    #30 – tieši 10niekā. Visi mēs brēcam par to, ka OpenSource ir ideālais risinājums visām problēmām, taču kad ir jānosauc kāds uzņēmums, kas būtu spējīgs izpildīt valsts pasūtījumu šajā jautājumā, tā uzreiz ir klusums. Te vēl der atcerēties, ka tie, kas tagad bļauj nu nemaz nebļāva pirms gadiem 5, kad, iespējams, liela daļa no šobrīd realizētajām sistēmām vēl bija izstrādes sākuma stadijā un bija iespēja izvēlēties citu realizācijas vidi.
    Gribētos jau lai tie n-tie miljoni, kas katru gadu aizplūst pāri okeānam tomēr paliktu tepat kaut vai kā darbinieku algas, bet diemžēl vēl ilgi tā nenotiks, vismaz valsts institūcijās jau nu noteikti.

    Atbildēt
  26. Dreef

    Īsti nesaprotu par ko tur ir brēka un nesaprotu par ko tā džuse (raksta autore) ir satraukusies. Viņai laikam ekonomika, grāmatvedība, finanses vai kaut kas tāds ir galīgi sveša lieta. Ja ir spiestā kārtā jāpērk licences, tad jārēķina kā to izdevīgāk nokārtot. Visticamāk tai Īrijas pārstāvniecībai tika dota labāka produktu cena "Microsoft" produktiem, bet varbūt pavisam vienkārši – mūsu PVN vai kādi citi nodokļi ir iebremzējuši šo produktu iegādi tepat Latvijā. Skarbi ir vienīgais tas, ka valsts iestādēs iegādājoties datoru ir standartā jābūt "Windows". Tur pat nevar būt citas runas, ka tam lietotājam neko no tā "Windows" nemaz nevajaga. Pilnīgi pietiktos ar kaut kādu Red Hat, kur viss izskatās kā Windows OS, plus vēl visa Office pakete ir iekšā (var veidot tādus pašus dokumentus un atvērt MS dokumentus). Par to nekas nav jāmaksā. Ja administrators mēnesī vienu šādu datoru sainstalētu vai labāk divus, tad viņš jau būs sev nopelnījis visu mēneša algu un nebūtu jātērē nauda par MS licencēm. Vienkārši sākumā vajadzētu pieņemt vairāk administratoru un visi miljoni paliktu Latvijā. Tāpat arī var dot uzdevumu mūsu mācību iestādēm – lai studenti izstrādā vēl nepieciešamās lietas atvērtā koda videi. Un tas atkal būtu bez maksas. Tikai neviens negrib uzņemties atbildību un iniciatīvu. Vispār par šo tēmu var diskutēt un diskutēt.

    Atbildēt
  27. grr

    ne ne, jautajums ir par to, ko tagad darisim ar lotus notes datubazeem, ko darisim ar windowsiskajiem oracle klientiem, ko darisim ar tadam programmaam kaa bentley microstation, autocad, vbasic stafu utt.
    biju vienu dienu dominaa, tur audio preces sadaljaa, meichas seezh uz linux distriba, pamaniju, jo wallpeipers bij LINUX 😉
    tur jau problemu nav.
    zinu ka daudzi kantori pariet uz lunix+smb lai nebutu japerk wiin2000 server licenze par paris taukshkjiem. bet ir vietas, kuraas tas ir klinkjis.

    Atbildēt
  28. Rukicc

    Autocad tā ir problēma zem linux, Access ir pārceļams uz citu vidi, protams darbs jāieliek, bet CAD rīki linux vidē nav manīti ( Labi ir dzirdēts par LINUX CAD, bet funkcionalitāte ne tuvu nav ).

    Atbildēt
  29. grr

    ak tad access ir parnesams? ar ko ar wine [droshi vien daahuujaa fichas nestradaas]? pat ja taa, tad cik maksaa access paka [ja vinju vispar vienu pardod] ? bet luuk ja buutu kaut kada alternativa accesam zem nix, vai ir?

    Atbildēt
  30. Yoda

    Neba uz visām kastēm jābūt CADiem un Axesiem. Gribu atzīmēt, ka, piemēram, 75% vidējas ministrijas darbinieku nezin ko ar tādiem verķiem dara. Sāpe jau ir par parastajām Windiskajām darba stacijām, kur, piemēram, ir instalēc MS Office SB. Nah to nevar grūst uz OO par baltu velti??? Tas būtu vismaz labs iesākums. Un ja kāds treknāks doķis savādi rēgojas priekšā – kādreiz bija tāda lieta kā word view (tiesa sen gan, un ja nemaldos 97. versija…). Bet nu neskatoties uz visiem iebildumiem, man nav gadījies Word dokuments, ko OO vērtu vaļā nekorekti, ja viņš ir puslīdz normāli formatēts Wordā. A tie, kas ar Wordu nemāk vispār normāli strādāt, spēj samurgot tādus dokumentus, ka arī atšķirīgās tā paša Worda versijās tie ir nelasāmi.

    Atbildēt
  31. Rukicc

    OpenOffice ver vaļā visādus mega coolos blondu sekretāru un tamlīdzīgu gudrīsu darinājumus. Izskatās ne paarāk bet ir var leitot, Words parasti zagojas.

    Atbildēt
  32. Budzis

    Yoda: tad tev ir veicies, tās dazas reizes, kad nācās stiept no OO uz MSO un otrādi, atsita vēlmi to atkārtot.
    Lielākai daļai sekretāru ne tikai ar OO, bet ar Wordpadu pietiek 🙂

    Atbildēt
  33. Sherlock

    bla-bla-bla
    Cienītie! Jūs tiešām domājat, ka šī liekā mutes dzesēšana nu tagad kardināli izmainīs visu situāciju?
    Visu šajā pasaulē nosaka -> N A U D A < –

    Atbildēt
  34. IT positive

    Par OO.o un Access.
    Jaatzīst, ka nav ierastā veidolā, bet, kas traucē Strādāt ar MySQL caur ODBC (šāds draivers ir pieejams paraktiski visām platformām) Pie tam vēl paskatījos, ka 1.1.2 versijā jau ir realizēts tiešs MySQL atbalsts protams sviestanākiem uzdevumiem vr izmantot dBASE formātu. Varbūt veidojot arežģītas relācijas būs problēmas, bet nedomāju, ka arī iekš access tas ir vienkārši, pie tam diez vai cilvēks, kas to saprot to nevarētu uzrakstīt SQL valodā.
    Bet tabulu veidošanai un datu vilkšanai viss ir elementāri. Vajag Helpu reizēm palasīt. Īpašiem sliņkiem ietiktu taustiņu F4, (var arī F1 un tad pēc apraksta).
    Bet jaatzīst, ka mani sajūsmina "lielie" OO.o zinātāji….

    Atbildēt
  35. Yoda

    Nu nez, mēs te kantorī šad tad staipam dokumentus uz 100 lpp. un 20 Mb kā minimums, ar tabulām, bildēm un grafikiem. Nav jau ik pa 5 min, bet šad tad sanāk. Dzīvot var. Un Exeli vispār saprot bez bēdu.
    Jāska, ka ar treknākām lietām gan pieredzes nav. Betnu cik tad ir, piemēram, tādi doķi ar 600 lpp. ikdienas lietotājam???

    Atbildēt
  36. Vaards

    Linuks, windous… Visi pabljaava, tagad praats mieriigaaks, ne 😉
    Man tiko bija taada probleema iegadiijusies, ka piesuutiitu paroli kautkaa nochekoju & izraadijaas – nerullee… Tak pasham liekas, ka esmu saliidzinoshu advanceets spameris, visaadas paroliites chekojis kaudzeem, bet redz kaa gadijaas :

    da vienkaarshi parasti lietotaaji kaa Vilnis nesaprot, kad normunds
    pirmajaa rindinjaa paroli uzrakstiijis, bet otrajaa vaardu, kaut arii
    linkaa piedaavaatajaa lodzinjaa prasa otraadaa seciibaa 🙂
    Krisjanis, admins

    Tad iedomaajaties – kas buus ar lietotaajiem un valsts paarvaldi, ja saaktu shaadu augstaak apspriesto linuksizaaciju 😛
    Tas windows produkts vismaz vienkaarshi un pusliidz stabili darbojas – un labi ka taa. Jo parasti tak veicot riiciibas ar nedroshaam un nestabilaam fignjaam izmaksas gaidaamas daudz lielaakas. Un no kaa tad paprasiit peec pilnas programmmas, ja tas linuksis kaadaa Balvu VID filiaalee peekshnji nerullees? 😛

    Atbildēt
  37. MZM

    Un no kaa tad paprasiit peec pilnas programmmas, ja tas linuksis kaadaa Balvu VID filiaalee peekshnji nerullees?

    No līkroča admina 😛
    Pac esmu redzējis, kā valsts iestādē veselas nodaļas nevar pastrādāt ar M$ produktiem, jo vīrusi uc. herņa. Vai dīkstāve ar M$ produktu atšķiras no dīkstāves ar Linux?!?!?

    Atbildēt
  38. Ed

    viiiri viiri! visi saaka tagad blaut par OOo coolumu! juus reaali esat ar vinju saskaarusies???? man tika taa laima paarmigreet valsts iestaadiiti ar 50 kompjiem uz OOo! juus nemaz nevarat iedomaaties kaadas taas bij probleemas:
    1) vinsh straadaa leeeeni! ar OOo var straadaat tikai saakot no 64mb RAMa kameer ar Office 97 no 16mb pilniigi normaali
    2) lietotaaji ir stagnaati! ja kaads no jums ir straadaajis valsts iestaadee tad zin kaadus lietotaajus tur var atrast! jaa, protamz jaunam lietotaajam apguut vinju nebuus nekaadu probleemu bet ja tantei kura knapi ir apguvusi M$ office liek apguut taadu kjeemu…
    3) OOo nerulee! bet vissliktaakaa iipashiiba ir taa ka openoffice tomeer nestraadaa korekti! ar exceli man gadiijaas noveerot paaris siikumainas probleemas bet kaadas vinjas bija ar wordu… brrr – ja kautko grib saglabaat .doc formaataa un peectam atveert no M$ tad tas nebuus iisti tas dokuments ko juus saglabaajaat!
    secinaajums: TAS NAV REAALI ne lietot OOo ne atrast taadu adminu kas ar to nonjemtos (es arii no taas iestaades aizgaaju)

    Atbildēt
  39. Ed

    PS neesu principaa pret opensorci bet tikai ne darbstaciju liimenii – serveriem JAA LUUDZU… patc zinu ko noziimee M$ serveris ar zilu logu pie startapa (((;

    Atbildēt
  40. aabele

    secinaajums: TAS NAV REAALI ne lietot OOo ne atrast tādu adminu kas ar to noņemtos (es arī no tās iestādes aizgaaju)

    vai tik tu gadījumā smagi neglaimo sev tagad?

    Atbildēt
  41. ns

    uz beigām jau sāka parāīties tamlīdzīgi viedokļi, bet varbūt vēlreiz – tie lielie bļāvēji, kas saka, ka var pāriet uz OOo bez problēmām – viņi to uzņemtos? viņi to ir darījuši? ne S*** viņi nav darījuši, ja var teikt, ka nav nekādu problēmu šurpu turpu failus veidot un atvērt. ja visi varētu strādāt ar OOo sfx formātiem – tad gan burvīgi būtu, bet tā kā viss joprojām notiksies .doc veidā, tad aizverieties…

    Atbildēt
  42. ZBH

    Vaards : es neiebrauc Tav piemeer jeegaa, vai ar to Tu gribeej teikt, ka Windos parol un vaard var login logaa bakstiit kaa pagadaas? v smisle Windos juuzerim tas joks buut aizgaajs no pirmaa [OK]?

    Atbildēt
  43. Yoda

    Nebrīnos gan :). Ņemot vērā kādas algas tur piedāvā :).
    Betnu man tomēr liekas, ka lielākā problēma ir lietotājs.
    Me daudz lieto tādas progas. Protams, nevaru lielīties, ka lietoju tikai OO, jo kantorim itkā nav problēmas ar licencēm. Bet OO man ir, tāpat lielākā daļa to progu, ko lietoju ir freeware. Par $$ nāk tik Windoze, antivīruss un Office, g.k. dēļ Aseksa (nu, protams, Wordu, un Exceli arī lietoju, ja jau man viš ir). Abet pārējais – browseri, download manageri, mail, arhive, audio un video iraid free :))) Nelielam kantorim manuprāt arī MS Ofisu var mierīgi svītrot.
    Līdz ar to, pērkot jaunu kasti, programmas sanāk zem Ls 150. 🙂

    Atbildēt
  44. jan09

    Par to paariešanu uz openSource – pac strādāju AM strukturā, ir piestrādāts arī citur. Secinājumi: tjip Nato standarti pieprasot MS – nu nav jau problēmas, paņem W2k vai WXP pamatā, pieliec OO uc freijās progas, un viss notiek… Tik problēma ir sekojoša – ministrijas līmenī neviens šo lietu neplāno, nevienam tas neinteresē. Iniciatīva? – tā ir SODAAMA 😉 piedevām LV modē ir taisīt krutās prezentācijas ar MS Poverpoint, kas uz OO neies… tās pašas grāmatvedes pat uz Exel nemāk strādāt, piedāvāju Tildi – pašam nāksies mēnesi datus ievadīt, šamām par grūtu… piem grāmatvedībā OO paarākums par MS Exel tabulu izdrukāšanas ziņā ir nenoliedzams 😉
    ko teikt jau ir daudz, bet kāda jēga? 🙂

    Atbildēt
  45. Vaards

    ZBH – ar savu piemeeru gribeeju uzskataami nodemonstreet tavu shauro taisnvirziena domaashanu 🙂
    Tobish – peec pieraduma kopeejot-peistojot nepamaniiju, ka parole un logins otraadi iekopeeti (lai arii rakstiits, kas ir parole, kas logins). Ja mana nesankcioneetaa riiciiba intereseejoshaas lietinjas ieguvee nobremzeejaas, un pagaaja stunda, kameer probleema atrisinaajaas – tad kaa chakareesies "jaunizceptie" linuksisti, koa :P?
    Tas, ka windowsam samaksaas par attieciigo produktu paaris naudinjas ir fufels, saliidzinot ar to ka tiem cilveekiem, kuru darbam ir visai lielaaka noziime nekaa taisnvirziena domaataaju darbam, ir nesaliidzinaamas lietas.
    Es peec izgliitiibas mechaanikjis – braukaaju bez tehniskaas apskates, pats ieliku gaazes iekaartu un taa – shad tad autinjsh nospraagst… Bet man ir savs Open sorce – nevienam servisam par jaunu detalju piegaadi nepikjoju, pats visu "konfigureeju". Nedomaaju, ka uz shaadu pashu metodi vajadzeetu paariet arii policijai, aatrajai paliidziibai un citiem.
    Punkts.

    Atbildēt
  46. Ed

    jan09: 3 meeneshus no savas dziives njeemos ar to vien lai nomigreetu darbstacijas uz 00, apmaaciitu vinjus un paartaisiitu visaadus dokumentus lai vinji korekti izskatiitos uz openoffice! un zini TAADAS probleemas man vairs negribaaz redzeet!!! tikai viens piemeers – uztaisi parastu teksta failu openofficaa ieraksti vinjaa kautko un nodefinee kautkaadas savaadaakas atstarpes no malaam! saglabaa vinju .doc formaataa un peectam ej un noshaujies meeginot izdomaat kaapeec uz M$ produktiem atstarpes ir pilniigi citas! nu pasakiet man kaa lai uzers taadu dokumentu suuta uz aarpusi????
    aa un veel jan09 uz 95-taas windowzes pentium tipa procesora ar 16mb ram 97 officss iet taapat kaa uz p2 200MMX ar 64mb ram openoffice! taa ir realitaate!
    jan09: a Tu patc esi reaali kaadu kompaaniju migreejis uz OpenOffice un straadaajis suportaa ka taa vari izrunaaties???

    Atbildēt
  47. Ed

    pievienojos 65 kommentam par 100% ! ja taa mees dariisim tad nonaaksim atpakalj komunismaa! bet iisteniibaa shitais jautaajums ir dzilji filozofisks – kaadeelj vispaar tehnologijas ir radiitas??? lai paliidzeetu vairaakiem! kas ir vairaakums cilveeku??? useri! kaadeelj jaaspiezh vidusmeera tupais juuzeris apguut kautkaadus murgainus openofficus ja vinsh ir pieradis lietot M$ ???? cik tas viss maksaa ? cik maksaa lietotaaja laiks un puules ieurbties kautkaadaa jaunaa programmaa kura vinjam jaapguust tikai taadeelj ka redz firma negrib maksaat par M$ licenci???? a ja peec pusgada paraadaas piemeeram labaaka opensorce programma kuraa atkal viss uztaisiitc pilniigi savaadaak??? var jau riet uz M$ ka vinsh ir daargs glukainc utt utjp! bet ir viena lhoti laba lieta ko ir izdariijis M$ – vinsh ir ieviesis STANDARTU!!! tieshi standartizaacija ir taa lieta par ko mees te tik lhoti striidamies! opensource pagaidaam nav standarts (katraa zinjaa ne darbstaciju liiimenii) !!!!

    Atbildēt
  48. ZBH

    [b]Vaards[b] : ja Tu vesel stund cakareejies, jo "Tobish – peec pieraduma kopeejot-peistojot nepamaniiju, ka parole un logins otraadi iekopeeti (lai arii rakstiits, kas ir parole, kas logins)." – tad kuram te taisnvirzien domaasan? :g:

    Atbildēt
  49. ZBH

    Ed : w95 tos 16MB aizliek viens pats. nee nu, var jau w95 ar office 95 laist uz vispaar 4MB un priecaaties… biij jau taa kaadreiz, bet nu HDD LED praktisk nedzis nost.

    Atbildēt
  50. ZBH

    Ed : daudz tu no komunism iri pieredzeejs? buut pietiekam no CCCP pieredzeejs, zinaat, ka mees nekad nedziivojaam komunismaa, taa ka mums neir kur tanii apakal nonaakt pat ar straadaajos laikmashiins un teleport krustojum.
    jautaajums par dzil filozofisko atklaasm, ka tehnologijs radiits vairaakumam – cik % no cilveek iraid biijs kaut vai uz tomograaf. M$ Office vispaar neir jaunradiit tehnologij, vin nebiij pirmie shajaa laucinaa, un, kameer neparaadiijaas Windows95, vin pat nebiij populaaraakie.
    standarts ieviests? kur var ieveerteet to standart (tobish vin definiicij) par cen, liidzveertiig IEEE, ISO vai EuroNorm standartu cenaam?
    tas, ka vin par dokument apmains formaat pasludinaaj Skeels valdiib, nepadar to formaat par globaal standart.
    ja reiz tu taa uztraucies, ka peec pusgad paraadiisies labaak opensource programm, ta kaapeec tu neuztraucies, ka ik pa paars gadiem paraadas "labaaks" M$ Office, kur dokuments vairaak vai mazaak nesaprot shameejaa iepriekseejaas versijs? uhh, kaa taut aplauzaas ar makrosiem, kad paraadiijaas OfficeXP 🙂
    Excel 2000 dokuments Excel 97 ar slikt sagremo. pat tikai divs dazhaads Office versijs dokument apmainaa izcelj visaads shii "standart" nestandart paraadiibs, nemaz nerunaajot par vairaak Office versij lietosan vien virtuaalaa zveerudaarz ietvaros.
    viss shitais "standarts" velk uz situaacij, kad metra reaalais garums ik pa paars gadiem tikt paarmeeriits peec citiem meridiaaniem.

    Atbildēt
  51. MZM

    a ja peec pusgada paraadaas piemeeram labaaka opensorce programma kuraa atkal viss uztaisiitc pilniigi savaadaak???

    Un M$ programmas jau kopš až tālā 1984 (vaikura tur) gada ir nemainīgas? Ja uztaisa apgreidu, tad viss izskatās kā iepriekš?
    Ja useris ar programmu strādā nevis tikai spiež sev pazīstamās podziņas, tad viss ir OK. Userus var iedresēt ne vien tādus vien trikus taisīt 😛
    Un par M$ slēgto dokumentu standartu vispār labāk nerunāsim.
    Ed: savu roku liekumā nevaino atvērto kodu!

    Atbildēt
  52. Kaklz

    Ed, standartus gan lūdzu nepiesauc saistībā ar MS. Ja viņš būtu ieviesis kaut kādu standartu Office ziņā, tad arī OpenOffice 100% varētu saprast viņa failu formātus. Ir neskaitāmas reizes jau runāts par Bila izteicienu, ka MS failu formātus nedrīkst saprast citu ražotie softi. Attiecīgi – manis pēc izsaki jebkādus argumentus, tikai nepiemini standartus, jo tā nu tiešām ir MS vājā vieta.

    Atbildēt
  53. codeine

    opensource gadiijummaa naudinja, kas pashreizeja gadijuma tiek maksata MS hamburgeru rijeejiem, nonaaktu muusu specialistu rokaas – paliktu tepat Latvijaa!
    vai shis nav speeciigas arguments??

    Atbildēt
  54. Rukicc

    Bija problēma ar MS OFFICE licenču skaitu un viens bars ar lietotājiem kam nevajadzēja pieejau access tika veiksmīgi atbrīvoti no MS office, bija neliela problēma un jautājumi, kas tika atrisināti, bet sev nepieciesamās darbības visi nez kāpēc var izpildīt un nav viņi nekādi dižie guru PC jomā tāpat sēņo pēc burtiem pa klaviatūru…..:)

    Atbildēt
  55. Budzis

    codeine, ko tad mūsu vietējie speciālisti opensorce jomā ir paveikuši? Ir dzirdēts, ka daza laba kompaška paņem opensorce cms, momaina logučus un tirgo aukšā kā pašu veidotu produktu. Kaut kas jau ir, bet vai to var lietot plašas masas?

    Atbildēt
  56. Puika

    te daži saka, ka tantiņas valsts iestādēs jau knapi mSO apgūst, tad kur nu vēl OO. Tad kāpēc tās tantiņas turēt tajās valsts iestādēs? Visu apgūst lēni, strādā lēni, apkalpo lēni. Tad kāda tā nelabā pēc viņas tur darbā? Bet nu, tāda jau mūsu "valsts" politika laikam.. Tipa pēc principa – jo dārgāk, jo labāk..

    Atbildēt
  57. codeine

    Puika, ja tu saki, " tad kur nu vēl OO", kas tur taads uber sarezgits?
    Tas pats vien ir!
    Budzis, es saku, par tiem ljimoniem, kuri aiziet aiz okeaana, par kuriem vareetu nomainiit iesviiidushaas vagiinas pret savaigaam un samaksaat puishiem, lai sainstalee. tur nav ko dariit, softs jau ir, kraamee tik virsuu, pie tam ar visu nepiecieshamo valodas supportu.

    Atbildēt
  58. Ed

    saprotiet standarts M$ ir taadaaa liimenii ka vinju vismaz uuseri zin! vot piem uz valsts uznjeemumu atnaak jaunc uuseris – vinsh protamz zin tikai M$ produktus! vinjsh vismaz dienu ir jaapmaaca lietot OOo bet peectam nedeelju pie vinja jaaskraida jo ir kautkaadas probleemas! nu nafig tass viss??? jaa piekriitu M$ ir cuukas ar saviem standartiem bet vismaz probleemu ar M$ office ir diezgan maz patc lietoju Office 2000 un viss rulee! ja vajg macrosus tad office tam vienk nav iistaa vieta! taisiet uz mySQL vai postgree! labi M$ ir uztaisiijis savus standartus cheres vienu vietu bet tad labaak taadi standarti nekaa njemties ar OOo kura .doc failus nevienc normaali nemaak atteelot!
    to Puika: jauniibas maksimaalists… man konkreetc jautaajums – esi straadaajis valsts iestaadee??? zini kaadi sviesti tur notiekaas? kaada birokraatija jaataisa? kaa naudu vienmeer iegulda nepareizajaas nozarees? biezhi vien naudas vispaar nav!! uz taadu vietu nevienc normaals cilveeks vispaar neiet! vai arii aiziet lai atspertos nopietnaakam darbam tieshi taadeelj tur taas tantes arii seezh

    Atbildēt
  59. Ed

    tauta veel jau redziet kur ir probleema – neviens negrib maksaat! ir divas iespeejas vai nu iepirkt legaalu softu pa afigennajiem miljoniem vai arii paarmigreet uz opensourci! kaadeelj vairums valsts iestaazhu izveelas pirmo variantu??? cilveeka butiiba ir taada ka vinsh vienmeer baidiisies no kautkaadaam paarmainjaam jo vienmeer liekas ka taa buus sliktaakas! taa domaa gan prieksnieciiba gann darbinieki! taalaak jaamaksaa kaadai firmai kas visu datubaashu klientus paaraksa opensource videi – kaa noskaidrojaam LV zonnaa to nav nemaz tik daudz! taalaak ir taadc faktors kaa admins(admini) un darbstacijas! vinjam buutu jaapaarmigree darbstacijas! pienemsim ka vinjam maksaa 200 ls uz rokaam! (valsts iestaadee normaala alga) priekskam vinjam tas viss? visdriizaak ka algu nepacels, preemiju iedos minimaali, paliigus/paliigu nepienems visdriizaak (jo nav stata vietu un arii nav ko normaalai algaa vinjam samaksaat!) a darbs to visu ieviest dziivee un apmaaciit ir afigennais! priekskam tas viss? ja peectam pat normaali atsuutiitu .doc failu openoficaa nevar atveert un tad prieknieciiba/useri ir neapmierinaati jo redz paarmigreejushi uz sliktaaku sisteemu! i visss
    a no otras puses ir variants iepirkt legaalu softu! pashi ziniet kaadas paslaik ir softu cenas kaadas summas tas var sastaadiit… tur jau paaris cilveeki berzee rokas kuri tiks pie konkursa organizeeshas un 10% iekaseeshanas luuk taa
    UN FIGU JUMS VISU OPENSOURCI!

    Atbildēt
  60. ]{aspars

    Francija laikam ir nabadzīgāka par LV ???

    Moreno Valley, California; Paris, France; July 9th, 2004 – The French Ministry of Equipment’s migration to Linux project is replacing 1,500 office and infrastructure Microsoft Windows NT servers with Mandrakelinux Corporate servers. Mandrakesoft, the premier European Linux player, was also chosen for deployment, training and support for its Linux solution.
    The French Ministry of Equipment has approximately 100,000 agents, located throughout France, in several services: central administration, local administration, technical services and navigation services. With 160 remote locations, including 102 local administrations, the Ministry’s IT infrastructure is composed of more than 60,000 workstations and 2,000 Microsoft Windows NT servers near end of useful life.

    Atbildēt
  61. ]{aspars

    Francija laikam ir nabadzīgāka par LV ???

    Moreno Valley, California; Paris, France; July 9th, 2004 – The French Ministry of Equipment’s migration to Linux project is replacing 1,500 office and infrastructure Microsoft Windows NT servers with Mandrakelinux Corporate servers. Mandrakesoft, the premier European Linux player, was also chosen for deployment, training and support for its Linux solution.
    The French Ministry of Equipment has approximately 100,000 agents, located throughout France, in several services: central administration, local administration, technical services and navigation services. With 160 remote locations, including 102 local administrations, the Ministry’s IT infrastructure is composed of more than 60,000 workstations and 2,000 Microsoft Windows NT servers near end of useful life.

    Atbildēt
  62. Puika

    to codeine:
    praktiski nekā savādāka nav, bet tiem cilvēkiem, kurivtur sēz un knapi MSO apguvuši liksies liels murgs, par nedzirdētu OO

    Atbildēt
  63. Spameris

    to ED:
    Nē, neeus strādāis valsts iestādēs un nemaz netaisos tur strādāt. Bet ja reiz cilvēks ir aizgājis strādāt valsts iestādē, tad lai arī strādā, nevis sēž un deldē savu pakaļu, nekā nedarīdams. Bet tas redz ir par grūtu.
    biezhi vien naudas vispaar nav!! uz taadu vietu nevienc normaals cilveeks vispaar neiet! vai arii aiziet lai atspertos nopietnaakam darbam tieshi taadeelj tur taas tantes arii seezh
    Nemēģini man iestāstīt, ka tantiņas tur sēž, lai varētu atsperties nopietnākam darbam.

    Atbildēt
  64. unknowen

    būtu jau labi tas OO, tikai kas to visu pavilktu????
    Ta jau ir grūti atras labu C/C++ koderi, atrast labu kas zin *nix ir vel grutak.
    Un linux admini ari autobusu stavietas nestav, vinus var nozagt ;). Nav mums tik daudz resursu lai visi ta vienkarši parietu uz OO.

    Atbildēt
  65. Ed

    to Spameris: nu redzi vecais! taakaa nerunaa par lietaam par kuraam Tev nav ne mazaakaas nojausmas! domaa valsts iestaadees admini baigi slinko???? iespeejams dalja slinko, dalja piepelnees citur un dalja reaali straadaa! probleema jau taa ka lielaakajaa daljaa valsts iestaazhu nav normaalas attieksmes pret tehnologijaam. attieksme un liidzeklju truukums noved pie taa ka nav normaalas standartizaacijas kas rezultaataa noved pie taa ka adminam ir pilnas rokas darba! un ja veel admina ir jaanodarbojas ar birokraatiju tad negribaas taadaa vietaa vispaar straadaat!
    Spameris ja redz valsts iestaazhu admini ir taadi lohi kaadeelj tad Tu tur neej straadaat? vareetu mainiit situaaciju uz labo pusi! bet ne – Tu ar neesi stulbs pa kapeikaam neiesi tur ciiniities!
    redzi ja Tu buutu pastraadaajis taadaa iestaadee tad saprastu ka tass viss ir bezjeedziigi! vadiitaaji ir stagnaati, birokraatija milziiga, naudas maz bet ja ir tad vinja tiek iegruusta absoluuti bezjeedziigos projektos taa vieta lai izmaksaatu normaalas algas…
    par tanteem gan es steigaa nepareizi izteicos: ir 3 veidu cilveeki kas seezh valsts iestaadees:
    1) tie kuriem vairs nav kur iet (slavenaas tantes)
    2) tie kuriem jaaieskrienas (studentinji)
    3) sava darba fanaatikji (taadus es nesaprotu)

    Atbildēt
  66. eermaniitis

    Ed
    klau es straadaaju valsts iestaadee un viss kulee – tiiraa alga uz rokas figuree apmeeram taada pati kaa tirguu
    taa ka luudzu ievies veel 4 kategoriju
    Par to, ka valsts teeree naudu MS un ne briivajam OS, tad tas taapeec, ka freijai sisteemai ir veel savas probleemas (cerams, ka to nenoliegs ne1 – taa pati savienojamiiba) un galu galaa svariigi ir lai VISAS aplikaacijas, kas cirkulee valsts ieksienee un no aarpuses ir pieejamas VISIEM lietotaajiem ar vismazaakiem izdevumiem
    Ir iestaade, kam par to jaaruupeejas – ISB pie valsts kancelejas
    UN es galvoju, ja radiisies ieveeriibas cieniigs konkurents MS, tad tas tiks ieviests arii valsts iestaadees – piemeeram vaacijaa un kiinaa jau tagad notiek eksperimenti ar linuxi – bet tie ir tikai eksperimenti – viniem savas probleemas. Kameer atbilde nebuus viennoziimiigi JAA, tikmeer svariigaakais ir nevis liidzekli, bet drosiiba – tas, ka aplikaaciju, ko es sagatavoju var lietot jebkurs cits ierednis tuuliit un uz vietas bez kautkaadiem konvertoriem un izkroplojumiem.

    Atbildēt
  67. ZBH

    Ed : juuzer defaultaa nezin neko, un tas iraid pilliig normaal, neviens M$ perdukt manuaals nevienam neir geenos, par cit firm perduktiem i nerunaajot. pirms trim gadiem vienai personai (profesionaalai mashiinrakstiitaajai, btw) nomainiij vins pierasto Win3.11 un Word 6.0 pret Win95+Office97. domaa, ka vin maak ar to straadaat? ne vella, probleems veel avien iraid, veel avien viss izmains neir speejus apguut.
    "labaak taadi standarti nekaa njemties ar OOo kura .doc failus nevienc normaali nemaak atteelot!"
    he, M$ Office .doc fails arri neviens cits nemaak normaal atteelot :g: tas liecin tikai par to, ka .doc iraid viens no vis laik liikaakajiem formaatiem :g:

    Atbildēt
  68. janis

    Manupraat uz atveertaa koda baazes ir labaak un drosaak taisiit jaunus projektus, nekaa paartaisiit vecos. Tas tieshaam prasiitu nenormaalus liidzekljus. Bet ja taisa kaut ko jaunu, tad kaadeelj nemakasaat latvijas linuxistiem, jo kaadam tieshaam par to visu jaamaksaa 🙂

    Atbildēt
  69. nav svarigi

    Var redzet ka autore maz rubi par licencu iegadi. Divi pieminetie kantori tapat licences iegadajas no Latvijas kantora par to atliekot zinamu %. Pieminetais ligums ir par licenci ar M$ Eiropas bazi, kas ir Irija.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.