Ministrijas komentārs par datu nesēju nodokli

Engelis iesūtīja LETAs ziņu (pārpublicēts Delfos) kurā tiek aprakstīta neapmierinātība ar AKKA/LAA izsūtīto “draudu” vēstuli uzņēmējiem par datu nesēju nodokļa likuma ievērošanu.

Nez kāpēc, bet man parādījās velnišķīgs smaidiņš sejā, lasot šīs rindiņas par to, ka vairumtirgotāji varētu pārtraukt ievest šīs preces Latvijā. Manuprāt, tas tik būtu notikums. Vairumtirgotāji iedod čupa-čups, lai puikas ministrijā pasūkā. Katram pēc nopelniem.

Tirgotāji uzskata, ka noteikumiem nav objektīva pamata, jo vairākās Eiropas valstīs atlīdzība no tukšajiem datu nesējiem netiek iekasēta vispār, citās ES valstīs tā tiek iekasēta tikai par atsevišķām datu nesēju grupām, bet par cietajiem diskiem atlīdzība netiek iekasēta nekur.

Tāpat noteikumos atlīdzības lielumu aprēķinos un iekasēšanas kārtības procedūru izstrādē pieļautas vairākas rupjas kļūdas, uzskata tirgotāji.

Maksājot atlīdzības, Latvijas datortehnikas ražotāji varētu kļūt nekonkurētspējīgi ar kaimiņvalstu uzņēmumiem, jo mūsējiem komponentu izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina cenas. Tādējādi, piemēram, Lietuvā komplektēti datori Latvijā turpmāk varētu maksāt lētāk un būtiski graut godīgas konkurences apstākļus, uzskata Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas izpilddirektors Dzintars Zariņš.

Dienas pērle – noveļam visu uz Eiropas Savienību.

Savukārt Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas vadītājs Guntis Jēkabsons laikrakstam paudis viedokli, ka tirgotājiem nav pamata celt pretenzijas. Ministru kabineta noteikumi esot izstrādāti, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un balstoties uz tās valstu praksi.

52 thoughts on “Ministrijas komentārs par datu nesēju nodokli

  1. koks

    kā jau delfos izskanēja doma – lieliska iespēja kādam jurisprudences studentam palikt populāram un iesniegt prasību satversmes tiesā ar mērķi atcelt šīs absurdās likuma normas normas.
    Īstenībā diezgan laba bakalaura tēma sanāktu…

    Atbildēt
  2. TypeR

    Piedodiet ja atkartoshos, bet
    Pirmkart, saksim ar to, ka shi atlidziba ir paredzeta par iespejamo legalas produkcijas kopiju izgatavoshanu, ko Janim vai Peterim ir atlavis likums.
    Otrkart, vai vispaar ir veikts kaads zinatniski pamatots peetijums, cik daudz no iepirktajiem datu nesejiem izmanto rezerves kopiju taisishanai. Ja nav, tad kaadas ir tiesibas iekaseet atlidzibu par iespejamu, nakotne sagaidamu darbibu? Tas ir taapat kaa makat prieksapmaksu par pakalpojumu, par ko tu neesi parliecinats vai vispar kadreiz izmantosi!!!
    Treshkart, apshaubama ir Autortiesibu likuma norma, kas paredz vairakus nosacijumus, lai klutu par autoru mantisko tiesibu kolektivo parvaldijumu organizaciju un organizaciju, kas iekasee likuma paredzeto apsurdo atlidzibu par datu nesejiem. Sho te gan varetu apstridet Satversmes tiesaa, jo shos nosacijumus nav reali vispar kadam izpildit.
    Ceturtkart, kaa AKKA/LAA atspekotu argumetnu, ka daudziem CD un DVD diskiem ir uzlikta pretkopeshanas aizsradziba. Tad jau sanaak personigaam vajadzibaam nekaa! Bet te jau AL paredz sodu par shadas te aizsardzibas apieshanu! Sanaak normu koliizija vai ieintereseeto personu izlikshanas, ka viss kartiba, jo savadak legala celaa iekaseet naudinu veel neesam iemacijushies.
    Piektkart, ievacot so nodokli nav atsifrets autoratlidzibas sanemejs un AKKA/LAA ir tiesibas noguldit sho naudu uz bankas procentiem, kamer kads nav pamatoti pieprasijis savas tiesibas konkretas atlidzibas sanemshanai.

    Atbildēt
  3. TypeR

    Buutiba, varetu ari sudzeties ari Eiropas Kopienu Tiesa, jo minetais aizliegums ir uzskatams par pasakumu ar kvantitates ierobezhojumiem lidzvertigu iedarbibu, jo janem vera, ka kada cita ES valsti shadas prasibas pret datu nesejiem netiek izvirziitas. Tadel varetu apshaubiit Latvijas valstij prasit atlidzibu no vietejiem tirgotajiem, jo tas kroplo brivo tirgu un konkurenci.

    Atbildēt
  4. Kirils

    me peec jaanjiem, ka buus kaac briivs briitinjsh dosies uzzinaat savas, kaa eiropiesha, tiesiibas. kur un kaa es varu suudzeeties. vot i ieshu un suudzeeshos =D

    Atbildēt
  5. Murmulis

    Principā, ja mēs runājam no loģikas (un ne aku, riju un MSSUX viedokļa), tad varētu uzgavilēt visi elektronisko datu (t.i. mūzikas un programmu) kopētāji. Jo tīri loģiski iznāk, ka no šī brīža visas programmas un mūzikas diskus var brīvi kopēt: nodoklis par to jau ir ierēķināts!

    Atbildēt
  6. Pecis

    Bļeģ, nu ko var liet, NEKO ES neuzliek par pienākumu, it īpaši šito. Vienkārsi WTO un Amīšu koorporācijas pamāja ar rociņu, kājiņu, vidējo locekli (atvainojos par rupjībām) un Letiņi kā sunīši ir gatavi šīs normas pildīt. Tas nekas, ka šamās NEKAD Eiropā nebūs pilnībā. Tas ir sviests, ko izdomāja Amīšu ‘Intelectual Property’ feisi un vienkārši Latvija kā dirsā līdējvalsts (atvainojos otro reizi :)), seko norādēm.
    Nezinu, vai valstsvīri un amatpersonas sev šādi rīkojoties neriebjās?

    Atbildēt
  7. she`ka

    hmm…varbūt jau laikus iegādāties kaudzi matricu… vispār te ož pēc tā, ka šos noteikumus drīz vien mainīs… ticiet man…

    Atbildēt
  8. Eds

    Sēž ministrijās visādi, piedodiet, diletanti un zīž likumus no pirksta. Ja nemākat nekko normālu izveidot tad labāk vispār neķeraties klāt! Vai to tiešam ir tik grūti saprast?
    Vai mainīt likumu kurš ir tikai nesen pieņemts nav stulbi? Par ko tad tiek maksāta nauda to izstrādātājiem? Sanāk, ka viņi taisa paši sev darbu par kuru mēs esam samaksājuši ar saviem nodokļiem. Sviests kaut kāds!

    Atbildēt
  9. TypeR

    Piekritu Pecim, jo AKKA/LAA tikai aizbildinashans pec piemin ES prasibas. Nu tad lai ari paraada konkretu direktivu, kas uzliek dalibvalstim par pienakumu ieviest shadas stulbas normas.

    Atbildēt
  10. Rukicc

    Bet kā sanāk ja tas matricas optam iepērk lietuvā piemēram, tad ievedot jau kontrolēts takš netiek vai tomēr tiek, ir kadam kāda info.

    Atbildēt
  11. japets

    cik saprotu tas maksaajums attiecas uz *tukshiem* datu neseejiem?
    Vai kaads ir defineejis kas ir tukshs datu neseejs?
    Datu neseejs satur informaaciju (kaut vai random bits vai visas "0"), bet taa *IR* informaacija! Un, ja logjiski, tad pat cietais disks, kuram ir iznjemtas iekshas satur informaaciju, vismaz par to, kaads gaisa daudzums tur ietilps. 😛
    Vai arii kaads domaa, ka ir informaacijas vieniibas "0", "1" un "nekas"? 😀

    Atbildēt
  12. oyster

    me dosies uz veikalu iepirkt matricu bundzhas, lai kaadam laikam pietiktu, vareetu uztaisiit taadu pashu prikolu, kaa ar saali:) iedomaajieties cilvi staav rindaas peec matricaam:D:D

    Atbildēt
  13. taku

    WTO neuzliek par pienākumu piemērot šādas nodevas, taču arī neaizliedz: TRIPS runā tikai par procesuālām normām un nepieskaras šāda veida enforcement (Article 41), jo tas taču būtībā ierobežo tirdzniecību -> savukārt GATT Article III tādas neierobežo, jo tās tiek piemērotas vispārējā kārtā (visiem) -> varētu skatīties GATS Article VI virzienā, taču arī maz cerības uz panākumiem. Visdrīzākais jau pēc mūsu Satversmes un Eiropas tiesā ir iespējams strīdēties.

    Atbildēt
  14. TypeR

    Jaa, bet kadel shis nodoklis netiek piemerots legalajiem CD, DVD utt. ??? Jo butiba rezerves kopijas jau taisa no legalas produkcijas.

    Atbildēt
  15. TypeR

    coolynx – varbut uzrakstam AKKA/LAA vestuli uz shiem un vel citiem jautajumiem pods.lv varda un nosutam, ko? Kaa nekaa atbildi shamiem bus jasniedz, bet gribetos dzirdet, ka to visu atspekos.

    Atbildēt
  16. Dreef

    He he. Tiko biju saviesīgā pasākumā un dzērām ar "lieliem" keksiem no nopietniem uzņēmumiem, kas saistīti ar šo biznesu. Džeki tieši par šo tēmu sprieda un skatos Podā jau viss nopublicēts. Bet galvenais prikols ir tāds, ka ES ir tikai 3 valstis, kur šādas stulbības notiek (tā nav kāda ES direktīvas prasība vai WTO kaprīze). Un mēs esam starp tām 3 banānu republikām, kurā valdība ir korumpēta un pieļauj šādas nekārtības… Cik saprotu, tad tas skar ne tikai matricas, bet visus datu nesējus, tai skaitā arī cietos diskus, kuri tiek komplektēti jaunajos datoros, visādas zibatmiņas (CF, SD u.c.). Līdz šim keksi (vairumtirgotāji) zobus sakoduši maksāja kaut kādus 3%, bet apetīte aug ēdot… Līdz ar to būs jānogremdē IT bizness Latvijā un par to mēs atkal varam pateikties… Un tas par importa pārtraukšanu arī ir samērā nopietni. Ja daži labi nesaprot kas ir bizness, tad lai tiešām sūkā čupa čups.

    Atbildēt
  17. kriptohitons

    Man aju putninsh pirms laika pachuksteeja, ka draudeeshot (konkreeti CD matricu) cenu kaapums, bet ka viss aizies tik taalu tajaa, neraadiijaas pat pirmsexaamenu murgos. NU iepirka me 50 matricas, un jutaas laimiigs, bet tagad domaaju, ka vajadzeeja vesalu kugji pasuutiit, un tagad melnajaa tirguu paardodot ar minimaalu uzcenojumu, vareetu kjuut bagaac 😛

    Atbildēt
  18. LittlePirat

    Iesaku suutiit meilus ar neapmierinaatiibu par siem MK noteikumiem dazaadu partiju "lokomotiiveem", piem., uz Jauno laiku
    einars@jaunaislaiks.lv
    Varbuut kaut kur atradiisies sapraatiigi cilveeki, kas paarskatiis so likumu.
    Veel var bombardeet ar meiliem Pateereetaaju tiesiibu aizsardziibas centru, jo buutiibaa mums liek maksaat par pakalpojumiem, ko mees nesanemam.
    Taapat var suutiit meilus uz Cilveektiesiibu aizsardziibas biroju, jo valsts praktiski visus cilveekus ir nosaukusi par zagliem, par ko arii tiek uzlikts sods (nodoklis).

    Atbildēt
  19. Kuuminsh

    kaadelj buutu jaapaartrauc ievest datu neseejus??
    Kamer tas ir izdeviigi tikmer ievediis.
    Tirgotaajam ir pie kaajas uz nodokljiem.
    Nodokljus maksaa pirceejs.
    Tas ir muljtjiibas pa partrauks ievest LV kautkaadus datu neseejus.
    Kamer ir pieprasijums tikmer ir jeega paardot un attieciigi ir jaaieved.
    Multiibas ka iestaasies datuneseeju deficiits.
    Pacelsies cenas un tas arii viss.
    Kaa pie jebkuraam mahinaacijaam tirgotaji pacels cenu vairaak kaa bija japacelj delj nodoklja un pelniis vel vairaak.
    Viss kedaa 🙂
    Nemiizh tauta 🙂
    IT nozare nenomirs :))
    Tirgonjiem mosh bus mazaaka peljnja un tas arii viss.
    Tiesa nevareetu teikt ka datortirznieciibaa vispaar buutu paaraakais peljnjas %
    Cik man zinaams 10%-15%
    Nu ok
    Valsts tenderi 5%
    Tas nekas daudz nav.
    Bet nu jamie uz servisa vaaraas 🙂

    Atbildēt
  20. afigel

    Pareizi te minēja – apetīte rodas ēdot.ar šādu korupciju un ierēdņu visatļautību mēs nekad nesasniegsim pat mūsu kaimiņu – lietuviešu un igauņu līmeni, kur nu vēl attīstītāko ES dalībvalstu līmeni.tas ir murgs kas nekad nebeigsies un lavija ir un būs maza banānu valstiņa.un tas tracina un izraisa riebumu pret visu kas šeit darās.

    Atbildēt
  21. Platais

    Me parēķināja matricas cena pieaugs aptuveni par 11 saņiem – domāju tas ir diezgan būtisks kāpums (atsvevisķos gadījumos gandrīz 50%) :(((

    Atbildēt
  22. Budzis

    "balstoties uz tās valstu praksi"
    Vai vīriņš nevarēja nosaukt šīs valstis? Un pastāstīt cik valstīs no visām ES dalībvalstīm tā ir?

    Atbildēt
  23. strike boy

    Hehehe. Ja shito marasmu ieposteetu kaadaa aarvalstu zinju lapelee, tad domaaju, ka vinji tur ne pa jokam izpriecaatos par to cik atjautiigi mums tie darbonji :)))

    Atbildēt
  24. Pauluss

    Ja es, peerkot datu neseeju, esmu samaksaajis autortiesiibas (caur vairumtirgotaaju), tad es uz diska varu tureet ko gribu – ar visaam no taa izejoshaam sekaam. Kanaadaa jau turienes izspiedeejus tiesa atshuva balstoties uz shaadas logjikas.
    No otras puses, ja es varu pieraadiit ka uz manaam matricaam ir datu backup, man jaavar dabuut no akas naudu atpakalj – bet sakaraa ar lielo kjeepu vinji droshi vien sareekjinaajushi ka neviens to nedariis un shie varees uzvaariities.
    Te nu tieshaam laucinjsh jaunam studentam kas grib izcelties – aizstaaveet mp3 downloaders no akas uzbrukumiem (ja taadi buus). Analogi – es maksaaju autoratliidziibas nodokli arii par ievesto audiotehniku – taatad aka vairs nedriiksteetu pieprasiit papildus naudu par radio atskanjoshanu kafejniicaas, ja atskanjoshanas aparatuura ir legaali pirkta…
    Juristi – jums darbs.

    Atbildēt
  25. ManInBlack

    un taapat neesmu veel nekur neko skaidro no tautas vadonju mutes dzirdeejis. toch vareetu dumbrovskovichs ieksh ltv1 uztaisiit raidiijumu par sho teemu. tik man ir aizdomas, ka nav iisti cilveeku, ko saukt uz raidiijumu, jo tie, kas pienjem likumus, vareetu arii nebuut tik siiki iedziljinaajushies lietas buutiibaa un apsurdumaa.

    Atbildēt
  26. xp

    Gaidi vien, ka tad varēs visu zagto drazu bāzt uz tās matricas.
    Tu vēl samaksāsi par matricu+autoratlīdzība, pēc tam tev vēl piešūs pantu par intelektuālā īpašuma zādzību (ja tur būs zagta draza uz tā CD)
    Iesi pa ielu ar to CD, pie tevis pieskries ātrās reaģēšanas grupa, kas tevi izkratīs un ieliks cietumā uz pāris gadiem.
    Tā mūsdienās iet ar parastajiem mirstīgajiem 🙁

    Atbildēt
  27. bljaaviens

    nez no kurienes AKKA raava, ka viss muzons, kas uzglabajams .MP3 formata ir nelegals? un kaa tad ar iTunes utml? cieto disku var piedzit ari ar .VOB failiem, vienkarshi parkopejot no DVD, kas tadejadi kljust neskataami…

    Atbildēt
  28. Melnais_Muuks

    Šai tēmai pievērsīsies Vakara Ziņas… tādēļ jau laikus publicējiet jautājumu listi. nopietni. ja ko sīkak vēlaties uzzināt, tad uz mailu, kas ir norādīts.

    Atbildēt
  29. zhurnalists

    Latvijas datortehnologiju asociacija tagad ir noligusi juristu, lai shos jautajumus risinaatu. Peec trispuseejaam sarunaam – KM (zem kuras ir autortiesibu un blakustiesiibu nodalja, kura it kaa shos noteikumus izstraadaajusi), tirgotaajiem (LDTA) un vienaa gadiijumaa ISB vadiitaaju Inu Gudeli, otraa – kaadu saeimas deputaatu vaardaa Dzintars Zakis (par kuru vismaz es nekaa nezinu) tika panaakta vienoshanaas, ka LDTA iesniegs priekshlikumus groziijumiem noteikumos. Tachu asociaacija nonaakusi pie atzinjas, ka groziit tik absurdus noteikumus nav iespeejams, tapeec tie jaapaarstraadaa, izveidojot jaunu darba grupu. Diemzheel, tikmeer karavaana iet taalaak – AKKA/LAA ir pieshkirts iekaseetaaja statuss un tie ljautinji nekaveejas.
    Ljoti bremzee lietas buutiibu apstaaklis, ka teema ir paaraak specifiska parastam juzerim, lai saprastu lietas buutiibu. Plus veel pirmaa neveiksmiigaa LDTA preses reliize, kuru gandriiz neviens zhurnaalists taa arii nesaprata. Esmu jau divus gabalus publiceejis Dienas biznesaa (no kuriem peedeejam to labaako fragmentu zinju redaktori izsviitroja iisinot tekstu), bet citur taa arii nekas faktiski nav paraadiijies. Lielaakie klupshanas akmenji shajos noteikumos, peec manas saprashanas ir:
    1. Taa nav obligaata ES prasiiba
    2. Nodeva nav jaattiecina uz visiem datu neseejiem, pat ja to atziistam par pamatotu
    3. Audio ieraksta stundas ietilpiiba ir noteikta pilniigi nekorekti – 11 reizes lielaaka, nekaa tai buutu jaabuut un nekaa taa ir citaas valstiis (muusu gadiijumaa tie ir 64 Mb par stundu – taatad 700 Mb CD = 11 stundaam. Pareizi buutu 700 Mb = 80 min, kaa to uz diska noraada razhotaajs) *video ietilpiiba ir vairaak vai mazaak OK
    4. AKKA/LAA nav tiesiibas patvaljiigi trakteet MK noteikumus, peec publikaacijaam presee, no apliekamo neseeju vidus sviitrojot backup lentes – vispirms taas jaasviitro noteikumos.
    5. Noteikumos nekas nav teikts par liidzeklju atgrieshanas terminjiem, ja neseeji tiek taalaak izvesti no valsts
    6. AKKA/LAA kaa monopolista un kaa finansu pakalpojumu sniedzeeja darbiibu buutu jaaregulee attieciigajiem likumiem
    7. Pirms noteikumu ievieshanas, bija jaabuut analiizei, kaa tie ietekmees valsts budzetu. jautaajums vai taada ir un kas tajaa rakstiits.
    8. Uznjeemeejiem nav nekaadu garantiju par shiis organizaacijas darbiibas stablitaati – kas notiks, ja taa bankrotees?
    9. AKKA/LAA nespeej nodroshinaat elektronisku komunikaaciju ar uznjeemumiem
    10. Noteikumos nav nemtas veeraa produktu izplatiishanas keedes, kuraas nav vairumtirgotaaja
    utt. utt.
    11. Un pats galvenais – nozares paarstaavji nav vareejushi piedaliities noteikumu izstraadee – LDTA luugumus iesaistiities noteikumu izstraadee vairaakas reizes atshuuvis KM autortiesiibu un blakustiesiibu nodaljas vad. Guntis Jekabsons. Peec LDTA domaam, noteikumus uzrakstiijusi AKKA/LAA un peec tam taalaak piespeeleejusi attieciigajam iereednim.
    Viens no riskiem, par kuru briidina tirgotaaji, ir AKKA/LAA kljuushana par monstru, ar kuru veelaak nebuus iespeejams ciiniities, pateicoties vinju riiciibaa esoshajiem milziigajiem finansu liidzekliem. Taa jau esot noticis Vaacijaa, kur gan shie noteikumi ir krietni miikstaaki…
    Tracis ir jaacelj nezheeliigs,jo kaut kas tik absurds Latvijas IT veesturee laikam veel nav noticis…

    Atbildēt
  30. TypeR

    Dazi jautajumi no manas puses varetu but shadi:
    – kaa AKKA/LAA atspekotu argumetnu, ka daudziem CD un DVD diskiem ir uzlikta pretkopeshanas aizsradziba. Tad jau sanaak personigaam vajadzibaam nekaa! Bet te jau AL paredz sodu par shadas te aizsardzibas apieshanu! Sanaak normu koliizija, ko?
    – uz kadu ES direktivu atsaucaas AKKA/LAA aizbildinoties ka taa ir ES prasiba?
    – kadel dotais nodoklis netiek piemerots gatavaj produkcijai ar filmam, muziku, programmam, jo tieshi shos datus likumdevejs ir paredzejis kopet rezerves vajadzibam.
    – vai ierakstot diska rezerves programmaturas kopiju, obligati ir jaglaba ari shis programmas originalie ieraksti
    – vai nakotne varam sagaidiit ari nodokli uz papira lapam, jo faktiski tas ari kopeshanas materials, lidzigi kaa CR-R vai CD-RW diski.
    – vai shadas valsts instituciju izvirzitas prasibas nekroplo ES brivo tirgu un konkurenci, jo citas valstis shadas prasibas produkcijai netiek izvirzitas? Un, kaa zinams, muitas un tiem lidzigie nodokli ES ir aizliegti.

    Atbildēt
  31. bljaaviens

    es gribetu zinat, kaa un vai vispar ir paredzets atmaksat nodokli tiem, kas iegadatajos nesejos raksta rezerves kopijas sevis pashu sarazhotiem datiem un to var pieradit

    Atbildēt
  32. putipu

    jā, jaut ir, 1) ja es pierādīšu, ka neesmu kopējis ar autortiesībām aizsargātus materiālus, tad kāda būs no manis nepamatoti iekasētā nodokļa atmaksas shēma? un 2) kur es varu iepazīties ar šās organizācijas pilnu finansu atskaiti?

    Atbildēt
  33. putipu

    stulbi ir tas, ka ja cilvji sāks iet un principa pēc prasīt atpakaļ nodokli katrai matricai, tad tas radīs tiem mūdžiem attaisnojamu iespēju pieņemt darbā tam nepieciešamo birokrātijas aparātu naudas tērēšanai. būs jāpieņem darbā visi blatņiki uz labām algām, kuri slinki bīdīs papīrus labos ofisos un dzers šā nodokļa maksātāja apmaksātu kafiju un minīšus un attaisnojums tam būs acīmredzams… 🙁

    Atbildēt
  34. Boo

    Piekrītu komentētājam, kurš teica, ka mūsu valsts ēd uzņēmējus brokastīs – pamēģiniet nodibiniet uzņēmumu jau šis process atsit jebkuru vēlmi strādāt godīgi – pat nodokļus var sakostiem zobiem paciest, bet visa tā gliemja ātruma cienīgā birokrātija liek domāt, ka viņi nemaz negrib lai pie mums kāds vispār strādātu, ražotu un pelnītu… un nemaz nerunāsim par to, ka jebkurā iestādē tu defaultā esi tas kurš taisās apzagt šo valsti…

    Atbildēt
  35. koko

    Mūsu ierēdņi grib kļūt lielāki katoļi par Romas pāvestu:)))
    …bet īstenībā, manuprāt, uz lietu jāskatās pavisam no citas puses. Neaizmirsīsim kaadaa valstī dzīvojam. Domāju, ka šī nodokļa rašanās iemesls nebūt nav kaut kādu likumu vai direktīvu pārprasti cītīga ievērošana. Droši vien vienkārši kādam valsts darbonim aptrūkusies naudiņa privātmājiņas celtniecībai un tad nu piemeklēta lieta kur varētu nokāst no tautas naudiņu. Kur gan citur tā naudiņa varētu palikt? Neviens tak neuzzinaas ko konkreeti Jānis vai Pēteris ieraktījis tajā matricā un kam konkrēti pienāktos tā autoratlīdzība.

    Atbildēt
  36. gusc

    Vēlos piebilst, ka es personīgi klausos mūziku par kuru atlīdzību mūziķi neprasa, jo tā ir brīvi lejuplādējama no interneta – tā sauktā underground mūzika, un es skaidri zinu, ka nopērkot to nolāpīto matricu vai cieto ne kapeikas neatleks šiem lāga ļautiņiem, toties britnijai būs mazliet vairāk par ko nopirkt sev jaunus stringus ar dimantiem jaunajai turnejai. Komercija cer uzvārīties! Lai dzīvo underground!

    Atbildēt
  37. TELEVIZORA_NODOKLIS

    Tas ir tas pats, ko tie praatveederi noleemushi dariit ar OBLIGAATI apmaksaajamo VALSTS televiiziiju.
    Negodiiga konkurence arii TV kanaalos vajadziiga, kur jaaskataas taa REKLAAMA ar ko VALSTS agjitee pensionaarus, un vel piespiedu kaartaa par to jaamaksaa.
    Pie likumdoshanas nonaakushi noziedznieki, kuri nekautreejas ielaist savas rokas cilveeku kabataas, lai ar noziedziigiem normatiiviem stuteetu augshaa kroplus likumus (kaa shis piemeeram).

    Atbildēt
  38. Picaroon

    viņi man maksās autora kompensāciju par maniem autora izveidotajiem dokumentiem, kuri stāv uz mana cietā diska? =DD
    Vai es esmu naiva?

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru gusc Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *