Latviskosim vārdu “weblogs”

Apollo lasītāji būs pamanījuši, ka portālā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. No neoficiāliem avotiem ir zināms, ka portālā ir nomainījušies gandrīz visi autori kā arī augstāk iedotajā norādē var atrast informāciju par to, ka tiek meklēti jauni žurnālisti, tulkotāji un korektori. No to pašu neoficiālo avotu sniegtās informācijas sapratu, ka Apollo portāls grib uzlabot savu saturisko kvalitāti ar jauniem un spējīgiem autoriem. Kā viens no tādiem autoriem ir Laacz, kas nesen uzsāka rakstīt šajā portālā.

Un tagad pie lietas. Laacz savā lapā raksta:

Savā apollo rakstā es norādīju, ka LZA terminoloģijas komisijas informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija nav pacentusies latviskot visnotaļ aktuālo terminu weblog.

Es te pa podu vai arī laacz savā migā kā arī jebkurš cits censonis savā privātprojektā ar putām uz lūpām var ņemties aizstāvēdami savu taisnību, bet tas pēc būtības nevienu neuztrauc. Ja nu vienīgi attiecīgo projektu līdzīgi domājošos apmeklētājus.

Cita lieta ir, ja šī informācija parādās kādā no komercprojektiem, kur apgrozās daudz vairāk cilvēku, piemēram, Apollo gadījumā, vismaz 4x vairāk apmeklētāju nekā podā. Diemžēl man nav datu par laacz lapas apmeklētāju skaitu un tāpēc salīdzināju ar to informāciju, kas man ir pieejama.

Pavisam loģiski, ka LZA ņem vērā to informāciju, kas ir publicēta Apollo portālā un mēģina risināt problēmu griežoties pie raksta autora, kas ir laacz.

Laacz kā kārtīgs savas valodas patriots (es vismaz tā iedomājos) un cilvēks, kas ikdienā izmanto valsts valodu, lai komunicētos ar citiem cilvēkiem par darba lietām, kas ir saistītas ar IT jomu, ir ieinteresēts, lai izmantotie specifiskie termini būtu pēc iespējas saprotamāki, sakarīgāki un loģiskāki.

Domāju, ka arī katrs no mums būtu ieinteresēts, lai vienreiz izbeigtu šo stublo bezsaišu beidzēšanu galvenē un kājenē ar datnēm no diskziņa. Vai kaut kā tā.

Jebkuram no jums ir dota iespēja izteikt savu variantu laacz raksta komentāros par iespējamo latviskojumu vārdam “weblog”, lai viņš varētu apkopot šo informāciju un tālāk to nodotu LZA komisijai, kas pieņemtu pareizu lēmumu izvēloties latviskojumu šim vārdam.

18 komentāri par “Latviskosim vārdu “weblogs”

  1. Vārds

    Nu neesat jūs īpaši sakarīgi, es runāju par cilvēkiem kas kritizē terminu latviskotājus.
    Piemēram jums nezkādēļ liekas ka Galvne un kājne ir daudz tizlāk nekā header un footer, kaut gan patiesībā tas ir tiešais tulkojums, vēl sakarīgā iztulkot diezvai ir iespējams.
    Aptveriet taču vienreiz faktu, ka nejau vārdi ir tizli jūs vienkārši neesat pie viņiem pieraduši.
    Man jau arī liekas dīvaini un nepierasti tie visi latviskotie termini, bet man kaut kā nesilda ideja lietot saturiski tieši tos pašus vārdus tikai angliski.
    ta kā nākošreiz pirms sākt kritizēt kādu jaunu termiņu uzvāriet tēju un apdomājiet.

    Atbildēt
  2. Vistu Zaglis

    Vārds – tieši tur jau ir tā problēma, ka viņi ir tieši tulkoti. Jo redz angliski šiem terminiem ir loģiska, semiotiska jēga, un tieši šī iemesla dēļ viņi arī ir bez pretošanās iegājušies. Izdzirdēji terminu un tev ir asociatīvā saite ar reālo pasauli. Normāli un intuitīvi.
    Savukārt mūsu valodas korifeji šo faktu ignorē un gluži vienkārši rada jaunus vārdus, kas ir aptuveni līdzīgi oriģināla tulkojumam. Tikai piebliež klāt kādu -ne vai -nis. 1) asociatīvā jēga ir zudusi, 2) ir radies kaut kāds jauns un pilnīgi stulbs vārds.
    Ak jā, Vārds, un vēl – nevis “termiņi”, bet “termini”. Tā, par valodu runājot! 😉

    Atbildēt
  3. sudrabs

    A vai tā nav vienkārši virtuālā dienasgrāmata? Nesaprotu kas te vēl ko domāt. Un par tiem stulbajiem latviskojumiem pilnīgi piekrītu raksta autoram. Mīnēšu vēl vienu piemēru Ja programma ir lietotnem, tad programmētājs ir litotnētājs? ….

    Atbildēt
  4. Anonīmais

    Varbūt, kādreiz tie jaunvārdi būs iegājušies, un būs visiem saprotami, var jau būt..
    Bet pagaidām tie vairāk uzjautrina:
    pārslēgties starp galveni un kājeni..
    iegūt printera portu..
    beigt porta iegūšanu..
    :–)

    Atbildēt
  5. Dexter

    “….lai vienreiz izbeigtu šo stublo bezsaišu beidzēšanu galvenē un kājenē ar datnēm no diskziņa.”
    Tas mani varen uzjautrinaaja 😀

    Atbildēt
  6. Benvenuto

    Vārds: header un footer vareeja lieliski iztulkot kaa augsha un apaksha vai vismaz augshdalja un apakshdalja nevis galvene un kaajene, kas man asocieejas tikai ar vienu lietu – latvieshu valodas pasniedzeeja starpeni.

    Atbildēt
  7. Riks

    Piekrītu: “Vārds”
    Lielākā problēma ir nevis pašos tulkojumos, bet gan samērā lielajam laikam kamēr tauta pie tiem pierod. Tas ka tauta pukstēs par jaunajiem terminiem to ieviešanas sākumā ir pašsaprotami – siltus ieradumus nekad nav patīkami mainīt.
    Atceros vienu no pirmajiem tulkojumiem kad “kompjūteru”, “kompi”, “tačku” izdomāja pārdēvēt par “datoru”. Ui neviens i neticēja ka tas ieiesies. Tagad skat viss notiek – “dators” un cauri.
    Pēc idejas jau neviens nespiež pierast. Es saruna valodā ar kolēģiem tāpat lietotoju pierasto slengu “Bugi”, “defalts” utt. Šaizes sākas kad vajag to visu uz papīra uzrakstīt uz kura oficiāls zīmogs jāliek. Kādreiz kad latviešu IT terminoloģija vēl bija autiņos, lai oficiālu papīru lapas garumā uzrakstītu par IT pusdiena pagāja, jo bija pašam jādomā kā piemēram nosaukt scrollBar vai popupMenu.

    Atbildēt
  8. Kaspars

    Terminu ieviešanā valda tipiska birokrātiska attieksme, kad «nav svarīgi cik tie vārdi ir ērti lietojami un pieņemami, bet gan tas, ka kāda organizācija ir noteikusi tos lietot, tāpēc tev būs tos lietot». Apsveicama ir vēlme ieviest kārtību terminos, taču tai pašā laikā tiem nav jābūt tik idiotiskiem, kā piemēram, dzinis (draiveris), saskarne (interfeiss), datne (fails), tērzētava (čats), atspējot (atcelt) un daudzi citi.
    Idiotiski šie vārdi ir tāpēc, ka pat datorspeciālistam šie vārdi reizēm ir neskaidri vai izraisa dziļu smīnu, turpretī iekavās minētie vārdi ir ikdienā lietoti, skaidri, latviski lokāmi vārdi, kas aizgūti no angļu valodas. Ja tev būtu jāraksta dokumentācija lietotājam vai biznesa partnerim, tad, izmantojot tieši šos tautā lietotos vārdus, rezultāts būs daudz labāks, nekā izmantojot oficiālo terminoloģiju.
    Izdomāt jaunu vārdu ir nepieciešams tikai tad, ja angliskais vārds latviski neskan labi, kā jau pieminētais “kompjūters”, vai šeit apspriežamais “weblog”. Bet tas arī nozīmē, ka nav jēgas aizstāt vienu neskanīgu vārdu ar vēl neskanīgāku, kā tas tika izdarīts ar vārdu “rūteris” – “maršrutētājs”.
    Svarīgi arī tas, vai vārds tiek lietots galvenokārt speciālistu aprindās, vai arī tas ir sadzīvē lietojams vārds. Manuprāt, Laazc ir ieteicis ļoti veiksmīgu tulkojumu vārdam “weblog” – (interneta) dienasgrāmata.

    Atbildēt
  9. kex

    Pēkšni ienāca prāta uzjautāt – vai kāds no klātesošajiem lieto latviskoto windu, vai office. Cik daudz cilvēku Latvijā lieto šo gramatiski pareizo programmatūru? Esmu saskāries ar šo produkciju un teikšu, ka uz sava datora brīvprātīgi to nekrāmetu nekad! Vienīgais termins no šī programmas, ko šobrīd skaidri atceros un ir grūti saprotamais vārdu salikums “pēc noklusējuma” (default), bet iedomājoties vien, ka visapkārt tajā programmā ir līdzīgi latviskojumi šermuļi skrien pār visām ģenitālijām.
    Bet ja pieet tam visam pramatiski – man ir jāpatērē vismaz divreiz vairāk laikā, strādājot ar latviskoto versiju, nekā ierasto angļu, jo
    1-kārt Man ir jāpārtūlko termins no latviešu valodas uz angļu, lai to saprastu
    2-kārt Ar trīcošām rocinām jaspiež poga uz kuras rakstīts “veidne”, cerot ka esmu sapratis pareizi un šī poga izpildīs tieši to, ko es vēlos, nevis pilnīgi pretējo…
    Latvieši mēs izmirstam, zinu, bet tiešām lai saglabātu valodu ir jāizdomā jaunu latviešu valodu?

    Atbildēt
  10. Grrr

    Interesanti.
    1. mums ir jāgaida uz komisiju, lai varētu runāt par kaut ko? tak izdomājam paši savus terminus, un ja būs pietiekoši labi, ieiesies un komisijai būs tikai faktu konstatējošs raksturs.
    2. laacz – tu brauc virsū savam netiešajam priekšniekam, ja kas 🙂

    Atbildēt
  11. Peecha

    Diemzheel latviskotais office tiek masveidaa iepirkts un lietots valsts iestaadees… :(( Tas jau nekas ka visas blondiines breec, ka no jamaa tak neko saprast nevarot. A tiesa, breec ne bez iemesla :E latviskotais offiss manam veedera saturam liek uz augshu kaapt 🙁

    Atbildēt
  12. Laps

    sore gljuks
    try Nr.2
    wot iegaaju LZA TK lapaa shitajaa sadaljaa un palasiiju nu mlja garumziimes taksh vareeja uzlikt, savaadaak, kaut kaa neerti lietot LZA izveidoto terminologjiju, njemot veeraa, ka pashi nejeedz latviski pareizi pat savas iestaades nosaukumu uzrakstiit.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.