Izlasīju vienā saitā, ka IBM zinātnieki esot nodemonstrējuši jaunu datu nesēju, kas ir izstrādāts balstoties uz nanotehnoloģiju. Būtiskākais ir tas, ka šie datu nesēji ir vismaz 20 reizes ietilpīgāki nekā šobrīd izmantotie magnētiskie datu nesēji.
Interesanti ir arī tas, ka darbības princips ir līdzīgs tam kā agrāk pirmajos datoros izmantotajām perfokartēm. Principā tas ir jāredz. Piedāvāju divus klipiņus, kurus aizņēmos no IBM saita Millipede klips #1 16Mb un Millipede klips #2 9Mb.
Par laimi lat.times.lv ir iztulkots šis raksts, lai gan diezgan neveikli un neinteresanti pasniegts, tomēr kaut kādu priekšstatu var gūt, ja angļu valoda sagādā grūtības.
Sīkāk par šo jaunumu vislabāk būs lasīt IBM saitā šeit tālāk preses relīze un ilustrācijas.
Raksts ir iztulkots arī te http://www.apollo.lv/portal/topics/index.php?id=756806
Iespaidīgs verķis. Labu brīdi nepieleca, kā tas adatu rāmis kustās, kamēr no IBM nesavācu PDFu, kurā viss process bija detalizēti aprakstīts (mikromagnēti ar uz rāmja plēves “uzdrukātām” spolēm kā bezkontakta elektromotoros). Ietilpība arī tā neko – 500 Mb uz 3 kvadrātmilimetriem jau prototipam un nākamajam uz to pašu platību būšot jau 2 Gb. Bet vislabākais jau ir pats darbības princips 🙂 Nu jā, perfokartēm jau pa virsu uzrakstīt vairs nevarēja, tikai ar zīmuli vai pildspalvu :))) Bet te “Format C:” tiek veikts, to plati elementāri uzsildot.
Ja kāds vēl atceras, pašas pirmās magnētiskās atmiņas iekārtas arī izmantoja līdzīgu principu, tikai tur caurumu vietā bija uz stieplēm savērti ferrīta gredzeni.
ok, es sapratu kaa tiek ierakstiita informaacija, sapratu kaa tiek noformateets tas disks, bet nekaadi nesaprotu, kaa tiek izdzeesti paari shaadi cauruminji. video failaa netika paraadiits.
Bet cik es sapratu no times.lv tas process itkaa baig leens… ??
Sorre par lat.times.lv versiju, bet es tur nebiju vainiigs. Es to zinju pasniedzu sameeraa interesanti un iztulkojis biju jau tajaa pashaa dienaa, kad iznaaca preses reliize. Bet naakoshajaa dienaa (kad kjeeraas klaat redaktors ;-)), tad pazinjoja, ka mans raksts ir ar kljuudaam un taadu nevar publiceet. Taa man liidz shodienai veel nav pateikts preciizi kuraa vietaa bija kljuudas. Pie tam es biju to zinju sagatavojis taadaa aatrumaa, ka ne vienaa krievu un anglju saitaa nebija shii zinja paraadiijusies. Jo kaa nekaa to bija izstraadaajushi Shveicee un jamie uzrakstiijushi bija preses reliizi vaaciski un anglji maitas http://www.ibm.com/news/us/2002/06/11.html bija iztulkojushi tikai to dalju, ko pashi sapartushi, liidz ar to sanaaca taa, ka vis pilniigaakais info bija vaacu valodaa (aptuveni 3x garaaks). Un beigaas sanaaca taa, ka zinja tika tulkota no rus times.lv un redaktors par tik svariigu zinju negribeeja uznjemties uz sevis atbildiibu, liidz ar to ja ir kluudas, tad ir arii vainiigie ;-). Vispaar jau sviests, bet man veel tagad ir shkrobe, ka es ar vairaaku graamatu paliidziibu, interneta paliidziibu visu vakaru seedeeju pie viena raksta un veelaak man pasaka, ka tur ir kljuudas ;-(. Taada dziive. Kaut gan jau shobriid esmu kaadas 5-as kljuudas atradis lat.times.lv versijaa un aizraadiiju, bet times.lv versijai jaasakriit ar lat.times.lv versiju ;-). Un pats galvenais tik tieshaam ir tas, ka diezgan sausi pasniegts un taa, ka taa nemaz nebuutu sensaacija, kaut gan peedeejos gados tas ir viens no buutiskaakajiem sasniegumiem magneetisko datu neseeju izstraadeem.
Nu vo. Tagad akmens no sirds noveelaas, jo nebija iedvesmas neko vairaak rakstiit, jo kaada jeega tad shitaa rauties un mekleet sensacionaalus jaunumus, ja beigaas pasaka, ka tas nekam neder un viss kljuudaini ;-). Pie tam 1/3 no taa teksta ir maneejais un tur kljuudu nav (vismaz man taa likaas) ;-). Un par shitaadiem nesaprotamiem atklaajumiem vispaar ir gruuti rakstiit, jo nav skaidri tie jaunie vaardi un vispaar darbiibas principi.
Dreef: moš uzmet kaut kur vai iedo man 😛 Man jau ar times.lv nav nekāda sakara tā kā es varu publicēt ;)~
coolynx: Būtu labi, jo mēs kas taupām, un pa dienu sēžam aiz žoga pie IBM netiekam. Beztam, tiešām apollo un times raksti ir diezgan sausi un pretrunīgi.
2 Dreef: Ar magnētisko datu ierakstu tai devicei nav nekāda sakara. Tajaa ir tikai tie magnēti, kas kustina plāksni, kurā cepina caurumus, bet pats ieraksts ir mehāniskas dabas. Cita lieta, ka šis izgudrojums zinamaa meraa atgadina vinc’esteru (drizaak gan CD :), ja skataas uz taa iespejamo pielietojumu.