Edgars Zalāns atzinis, ka E-paraksts ir izgāzies.
E- paraksts pašreizējā tā veidolā Latvijā nedarbojas, un valdībai būs jālemj ko darīt tālāk.Tā forumā «ES iespējas plaukstošai Latvijai» Pirmā piecgade, kāda būs nākamā?» atzina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Viņš uzsvēra, ka ir divas iespējas — taisīt visu no jauna un iepriekšējos tēriņus vienkārši norakstīt, vai arī mēģināt to atdzīvināt. Proti, tuvākajā laikā valdība pieņems konkrētu lēmumu un arī skatīs koncepciju par identifikācijas karšu ieviešanu Latvijā. «Būtībā identifikācijas kartē varētu būt divi mikročipi, kur viens ļautu šķērsot valsts robežu, bet otrs būtu tas, kurā ir e- paraksts, vien tikai tad ir jārisina jautājums par šo datu attiecīgajiem nolasītājiem publiskās iestādēs,» skaidro E. Zalāns. Viņš atzina, ka process līdz šim bijis sadrumstalots un nepilnīgs, kas arī esot galvenais tā neveiksmju iemesls.
Ģeniāls atzinums. Bravo, Zalān! Pirms tam, kad tur vīri shēmoja, tā kā nevarēja līdz tam aizdomāties? Es šoreiz neatkārtošos, jo par šo esmu izteicies daudzu gadu garumā – Latvija ir iespēju zeme. Salīdzinājums ar igauņiem, ja kādam interesē, kur šobrīd pāri pa 90% lieto e-parakstus ar ID kartēm.
Varbūt ir pienācis laiks arī atzīt, ka E-pārvalde Latvijā ir pilnībā izgāzusies? Iespējams, ka varētu ieekonomēt dažus miljonus uz šo pasākumu.
Ja būsim godīgi – Zalāns šeit ir nepričom. E-parakstu ar visām tām izrietošām sekām ieviesa LP, kuras patrons ir un bija SM, kuras patrons savukārt bija visiem zināmais labdaris un vispār foršs džeks Ainārs Š.
Joprojām uzskatu, ka sistēma pati kā tāda ir ok, vienīgi sistēmu vajag atjaunot, un tur pat nevajag traki daudz naudas, tik vien kā normālus ieviesējus, kā arī vairākus likumdošanas aktus, kas padarītu e-parakstītus dokumentus par leģitīmiem dokumentiem.
No tehniskās puses e-paraksta ieviesējiem būtu vienkārši jāizveido normāls manuālis, līdzīgi kā tas ir http://www.id.ee/11020 , ar visiem testa sertifikātiem un testa kartēm.
Pilnīgi piekrītu!
Skumji odnako, ka šādi projekti, kur vīri tendēti tikai uz atkatu, mums varētu būt vairākums.
Ivanu par projekta vadītāju! :)))
Viņam viss ir skaidrs, nomainīs ” vajadzētu” un “būtu” uz konkrētiem datumiem un atiet!
Domāju, ka sistēmai vajag vienu (pēdējo) grūdienu – uzsaukt čipkartes visiem ekonomiski aktīvajiem LV iedzīvotājiem. Savādāk tā ir up & running. Ja tur kāds vēl tagad taisās kautko norakstīt – tur jau parādās darbs knābim un prokuratūrai.
piedod, es neesmu ieviesējs 😀 Es vienīgi varētu parādīt, kā eestijā šis strādā ar visām testa štellēm, instalācijām utt, neskatoties uz to, ka pats esmu LV
Man vajag Window, lai varētu izmantot viņu bez čakarēšanās? Es atteikšos un pateikšos… Ja būtu padomājuši vairāk par “cross-platform” risinājumu un labi dokumentējuši to visu savā e-me.lv tad visticamāk, ka sāktu lietot.
Slinkums komentēt. Es arī uzrakstīju.
ko?????????????????????????????????????????????????????
Nesaprotu, kāpēc vajag divus čipus tai vienai kartei? Manai Igaunijas ID kartei ir tikai viens tāpat kā visiem igauņiem. Ar to var gan robežu šķērsot, gan izmantot kā e-parakstu.
Offt:
Kūlink, Tu par kaut ko labu izrakstīt vari? Vai Tu pieturies pie žurnālistu – marodieru principa – vislielākais labums nāk no sliktajām ziņām?
Pārāk dārgs tas pasākums vidējam Latvijas iedzīvotājam (tikai par iekārtu un karti).
Man domāt, ka klupšanas akmens bija 1) galvenokārt izmaksas priekš lietotāja 2) relatīvi nelielā un sarežģītā pakalpojumu pieejamība. Piemēram, es, pat neizskatīju iespēju iegādāties visu to krāšņo buķeti, jo zināju, ka man tas neko vairāk, kā liekus izdevumus nesola. Nu nav man tāds papīru “aborots”, lai būtu jākrāmējas ar tām muļķībām.
Kad būs lēts, + būs servisu nodrošinājums, noteikti paņemšu. Ja būs riktīgi lēts, paņemšu kaut vai lai varētu balsot vēlēšanās. Bet izskatās, ka Latvijā tā vēl ir tāla nākotne.
Vaarna, atver pods.lv pirmo lapu un saskaiti labās ziņas. Man šķiet, ka Tev ir kaut kādi aizspriedumi, klapes uz acīm vai citādāka dzīves uztvere, jo ieraksti pārsvarā ir tikai labi. 🙂
Arī šis ieraksts ir labs, jo godīgi atzīties, ka ir izdarīta kļūda un atrisināt to pēc būtības tāpat kādreiz vajadzēs. Krīze ir laba reize, kad to darīt.
Varbūt, ka zini kaut ko vairāk un šī patiesībā ir priekšvēlēšanu kampaņa, jauns mājiens par kārtējo TP afēru vai vēl kaut kas – tad padalies ar nosapņotām lietām.
Pirmajā lapā dominē “ai cik slikti”.
Da es jau vispār par to, ka apzināti stāstot sev, ka ir sūdīgi, tev arī ies sūdīgi. Pašnozombēšanās.
A vispār jau lapa Tava, hozjain – barin.
p.s. Pie kura radinieka Tu esi mācījies demagoģiju? ;)))))
Nevajdzeja prasit tik lielu naudu par e-paraxtu un katru datuma valideshanu, tad ari aizietu…piekam, kapec vel nav tas ID kartes?
Prieks, ka kāds beidzot atzīst, ka e-paraksts ir caur un cauri izgāzies. Esmu šīs burvīgās štelles “lietotāja” jau 2 gadus, jo savā laikā valsts iestāžu darbiniekiem IUMEPLis šito pasākumu sponsorēja. Varu atzīties godīgi, ka šo 2 gadu laikā esmu parakstījusi tieši 3 dokumentus – turklāt pirmo no tiem tikai tādēļ, lai viens datoriķis varētu paskatīties kā izskatās mūsu slavenais e-paraksts. Pārējie divi iekšējie papīri savā kantorī…. Un es noteikti vēl biju viena no cītīgākajām e-paraksta izmantotājām savā kantorī 😀
Offt. Vaarna imho vismaz pēdējās divas ziņas ir pozitīvas, turklāt pārskrienot pāri “Jaunākie ieraksti” sarakstam varu apgalvot, ka negatīvas tur ir tikai 3 ziņas…. Vai netiekot klāt pie “radinieka” sākam knābt Coolynxam? (joks)
Stefuk, joks tāds neizdevies, bet tur pie vainas droši vien būs Tev pieejamā šaurā loka subjektīvā informācija.
Ja Zalāns pasaka, ka e-paraksts ir izgāzies, tad tas nozīmē, ka izgāzies ir arī viņš pats kā Rapalma (lasi: pašvaldību) lielākais čiekurs.
Problēmas nav normatīvajos aktos, ar tiem viss ir +/- kārtībā. Problēma ir ar politisko gribu. Jo tad kad šī gada sākumā dzīve piespieda ja ne taupīt, tad veikt pasākumus, kas izskatītos pēc taupīšanas, tad pāris nedēļu laikā tika panākts, ka visai sarakstei publiskās pārvaldes starpā (izņemot dažus specifiskus dokumentus) jānotiek elektroniski un man gribētos apgalvot, ka tā arī notiek vismaz par procentiem 90, manis pārstāvētajā iestādē tas procents varētu būt ļoti tuvs 100, t.sk. ne tikai izejošie, bet arī ienākošie.
Ja tāda pati griba būtu bijusi 2007. gada sākumā (nerunāsim par 2006. gada rudeni, jo tad e-paraksts vēl de facto nebija lietojams kaut oficiāli palaists), tad sākot kaut vai ar tiem nelaimīgajiem valsts pārvaldes 50000 lietotājiem būtu sasniegta pietiekoša masa, lai rastos vairāk pakalpojumu un pēc tam jau pa šiem diviem gadiem būtu pamazām sākusi velties sniega pika.
Vaarna, tavs vaards ir vaarna, jo tev nav viena spaarna
Nu beidzot 🙂 Principā sistēma jau strādā, bet lai viņu palaistu, ui kā bija jānoņemas. Labi, ka ne man 🙂 Ko tur Šlesers runāja par IT? Vai viņš ar to domāja e-paraksta pārtaisīšanu 😀
m
Kamēr citās lapās ir sliktās ziņas par labo, tikmēr kūlinka lapā ir labās ziņas par slikto. 😛
divus čipus jau nu noteikti nevajag. viedkartes standarti (tie pkcs vai kādi nu viņi bija) paredz, ka tajā bez kādām problēmām var būt n-tie sertifikāti un vēl visāda papildus draza.
Vaarna : sav pozitiivism ikdiens dev prasi diilerim Stendzeniekam. kaukaa tas vin “Pa saulei” pieklus peec iepriekseejaas kampans, izcaaksteej vis soliijum.
a par teem – TP znacit sheemo naakamo kropliit. dyk, akustiskaa ogl cup neaizgaaj, a peso ikdiens teeriniem vaig. murgs par diviem cipiem neir briinums, papiir taut nespeej iebraukt cipar tehniks iespeejaas un kategorijaas. vinam neir, kas pasak, ka vis var glabaat vienaa chipaa, un tas neir analogs ar vien ausweis.
Nē, parakstu neieviesa LP un SM.
Parakstu ieviesa IEMEPLS.
LP bija infrastruktūras turētājs un izpildītājs.
Joprojām par e-paraksta attīstību ir jādomā IUMEPL (RAPLM)
SM tik nodod infrastruktūru no viena uzņēmuma uz citu. Šai nodošanai nav nekāda sakara ar to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs ir projekts.
Vaarna – un, kas gan sanāktu, ja provētu atrast labās ziņas? Manuprāt – aplūziens. Tādu ziņu praktiski vienkārši nav. Un tad ar nevar prasīt to kā nava.
Varēja ieklāut pasēs by default i visa probza pazustu. 🙂
Forši tak, vai ne? Varēs taisīt no jauna un vēlreiz kaut ko iepirkt. Gan jau ka Zalānam un TP tas patīk.
Paldies Šleseram (SM) , Gudelei (ĪUMEPLS), Škodovam (LP) un Kolomenskim (Microsoft) par izniekotiem 4 miljoniem mūsu naudas.
Tas ka neviens liels projekts bez rebēm un interesēm neiztiek (ne tikai Latvijā bet arī visur citur) ir ezim skaidrs un pilnīgi pofig kāda iestāde to velk cauri… Bet nu šito “e-parakstu” tehniski ir realizējuši vienkārši tik debīli, ka laikam tas jau sākotnēji darīts ar domu nokancelēt un močīt pa jaunu… Tagad tikai buldogu cīņa zem paklāja kas pārņems stafeti – vai telekomisti ar savu mobilo parakstu, vai ID kartes, vai biometrija, vai softa risinājumi tipa e-lock utt. zārks jau nevar palikt tukšs… A žaļ 4o vsjo opošļiļi, konceptuāli e-pakalpojumi ar e-parakstu ir laba, ērta un vajadzīga lieta… Luikumdošana arī, protams, ir pilnīgā tūtē, bet nu tas mums ir visur…
as gan sanāktu, ja provētu atrast labās ziņas? Manuprāt – aplūziens. Tādu ziņu praktiski vienkārši nav.
nevajag pārspīlēt, ir arī pietiekami daudz labo ziņu. diemžēl mūsu žurnālistika pēdējā laikā ir uz tik zema līmeņa, ka žurnālisti publicitātes vairošanai koncentrējas uz slikto, jo ar skaļu virsrakstu par kārtējo izdomāto problēmu ir iespējams piesaistīt vairāk auditorijas nekā tad ja sakarīgi izstāstītu ar ko labs ir tekošā konta deficīta samazinājums. un auditorija arī labāk redz mellās krāsās izkrāsotu tagadni vai nākotni, negatīvisms tagad ir stilīgi.
starp citu, arī igauņiem ir tāds joks, ka Firefox atbalsts tika izveidots tikai pēc pāris gadiem iekš tās id-kartes 🙂
Doto sistēmu var un IR jāreanimē, tikai ar sakarīgu mārketingu un adekvātu politiku. Labprāt līdzi staipītu id-karti, nevis 3 vai vairāk koda kartes un 1 kodu kalkulatoru ibankām, kā arī id-karte būtu iespējams izmantot, pasūtot da jebkāda tipa izziņas vai atļaujas no valsts iestādēm.
ivanZ, igauņiem Firefox izplatība nebija tik liela kā pie mums – viņi lieto/ja tādas lietas kā IE un MSN čatu komunikācijām, lai gan paši uztaisīja Skype.
Domāju, ka vēl krietnāk jāaizver kods, jāapdullina tauta un tad par kādiem nieka 100 ļimoniem “jāatjauno uzticība”.
Balsoju par to, ka šis pasākums jānoraksta un jāsāk no jauna.
1.E-paraksta kartēm jābūt apvienotām ar ID kā igauņiem, lai būtu motivācija ņemt, pat ja nelieto priekš e-. Esošās dizains ir vienkārši drausmīgs. Ja tur būtu mans noģīmis un varētu lietot visur pases vietā, paņemtu.
2.Cenai jābūt saprātīgai.
3.Jāatvieglo saņemšana. Paziņa, kam šo karti vajadzēja, ilgi meklēja vispirms pareizo pasta nodaļu, kur tās izsniedz, pēc tam pareizo tanti, kas to prot izdarīt.
4.Softs paraksta pārbaudei man arī nepatīk, tiešām bija jāuztaisa kautkas tik kreiss ?
Pietiek ar vienu čipu, tur visu var sabāzt un paliek pāri vieta vēl tankam. 2 čipi izklausās pēc mākslīgi sadārdzināta pasākuma. Nevajadzīgi!
Risinājumam NOTEIKTI ir jābūt cross-platform.
Valstij visiem iedzīvotājiem (fiziskām pers.) jāizsniedz 1 augstākā līmeņa sertifikāts, kas apliecina ka viņš ir viņš – praktiski pases vietā – bez maksas. Pēc būtības ID karte, ar plašām tās izmantošanas iespējām (kas arī pakāpeniski radīsies). Visi protams tos neizņems, bet tiem kam tas interesēs, tos izņems. Nolasītājus, lai pērk paši. Pārējie sertifikāti jau ir pakārtoti un tie var būt par maksu. Maksas ņemšana par laika zīmogu – nu tāds slidens variants – principā pierādījās, ka projekts neaizgāja.
khe 🙂 pagājšgad mums uz skolu atnāca papīrs, ka var pieteikties e-parakstam. bet viss jādara pa fikso (uzvārdi, P.K. u.t.t.)! Pa fikso visu izdarījām. Tā, vot, gaidam jau gadu+
nja. lai nu ministra kungs nešvilpo, kā vakar atceros sarunas par to, kas notiks pēc diviem gadiem, kad eparaksta projekta plānotais termiņš beigsies. ka par to vispār nav domāts un ka pēc tam vajadzēs visu taisīt no jauna.
divi čipi laikam pasaulē nekur netiek lietoti, jo to vairāko aplikāciju bibliotēkas un datu struktūras gan jau ka mierīgi var sabāzt vienā, ja pareizi izvēlas kartes tipu.
a crossplatform… tikai no tehniskā uzdevuma atkarīgs. (paskatījos, visās trīs baltijas valstīs kartes nāk no gemalto. bet re cik atšķirīgi rezultāti)
E-paraksta coders teica, ka iekš javas softs tāpēc iešot uz visām os…
problēma tā, ka e-parvaldes gadījumā ierēdņu/klientu komunikācijas laikā trūkst kukuļa došanas momenta. otkārt,smiekligi maz pielietošans iespēju, rezulatāta absoluti nav skaidrs par ko maksāt tos pārdesmit ls..
Idioti taj valdībā strādā. Ja būtu uzņēmība, tad sen jau būtu ieviests e-paraksts, un vislabāk to būtu ieviest kopā ar ID karti, kā alternatīva LR pasei.
Disklaimeris. Esmu e-paraksta lietotājs, nevis ieviesējs.
Pāris fakti:
1) Igauņu kartes tiek stipri dotētas no valsts, tāpēc arī izmaksas lietotājam mazākas.
2) LV e-paraksts reāli darbojas tai ziņā, ka ir iespējams pa e-pastu sūtīt e-parakstītus iesniegumus valsts iestādēm, uz kuriem viņām ir jāreaģē tāpat kā uz papīra drukātiem. Vienīgais catch — kā man paskaidroja, piemēram, VSAA, viņi grib e-parakstu ar laika zīmogu, kas individuālam lietotājam maksā ~Ls 0,40 par vienu zīmogu. Labi vismaz, ka šo laika zīmogu var iegādāties internetā vai ar mobilo.
3) VIDa elektronisko sistēmu var lietot ar e-parakstu un tur ir vairākas būtiskas lietas, kas noderīgas arī personiskai lietošanai, piemēram, dažādu pabalstu pieprasījumi un IIN deklarācija, ko aizpilda, lai saņemtu atpakaļ no valsts maksāto par mācībām un ārsta pakalpojumiem. Pluss ir tas, ka daudzas ailes kā jau normāli pienākas, tiek aizpildītas automātiski balstoties uz tevis ievadītajiem datiem, so tas nav tikai “viss kā uz papīra tikai elektroniski”.
Kas patīkami, ja arī VIDa EDS ir drusku dīvains (bija kādas 5min jāiebrauc, ko drīkst un ko nedrīkst darīt un ak jā — IE-oriented), tad piereģistrēties var ar to pašu e-parakstu (lai arī nedaudz sarežģītā veidā, jo sākotnēji EDS bija domāts, ka reģistrēsies fiziski).
Citādi principā infrastruktūra ir, un strādā. Var padarīt parakstu lētāku iedzīvotājiem, to dotējot, var izdomāt vēl ko citu. Bet principā, ko reāli darīt, manuprāt, atlicis ir tikai piebūvēt klāt jaunus pakalpojumus, lai šos e-pakalpojumus var lietot vairāk.
http://www.latvija.lv/ ir patlabanējais pakalpojumu saraksts. Nav laika tagad čekot vai visi (sakarā ar e-ministrijas peripētijām) strādā, bet šis tas strādā gan.
Tehnoloģiski it kā var izmantot to pašu esošo. Īpatnības šādas tādas ir, bet lietojams viņš ir.
Lielākā bēda ir cena. Kā saprotu, tad tie trakie cipari par kartēm un laika zīmogiem ir ar domu atpelnīt iegrūstos 5 ļimonus (Microsoft gan ir dārgs). Vot tos gan varētu ierakstīt skurstenī un sākt kartes dot par demokrātisku cenu – teiksim Ls 5 gadā un lietošana ar laika zīmogu – 0.
Otra bēda ir tā, ka Valsts iestādes joprojām lieto papīra dokumentus. Ja dokuments ir radīts elekrtoniski – to elektroniski paraksta un ārā nedrukā. Ja tante atnes papīra iesniegumu, to ieskenē, elektroniski paraksta un atdod tantei atpakaļ. Un neko ārā nedrukā. Vispār valsts iestādēs vajag aizliegt printeru un papīra izmantošanu.
@archaic: piekrītu.
Tikai ir nelielas ķibeles saistībā ar dokumentu glabāšanu.
Daudziem no šiem dokumentiem ir jāglabājas 10 gadus vai ilgāk.
Masveidā pāriet uz digitāliem arhīviem (arī iestādes ietvaros) ir dārgs prieks. Tas nav tur CD bibliotēka vai viens serverītis, kam ik pa brīdim nomaina RAID diskus.
Piemēram, nupat dzirdēju, ka Spānijas valsts arhīvs, kurš lepojās, ka nu viņiem viss ir digitāli, tagad krīzes laikā rūpīgi plēš matus un krauj kaudzītē, jo dokumentus ilgstoši glabāt digitāli ir ahūni dārgi, salīdzinot ar papīru.
bullshit.
slinkums mekleet manu peernaa gada bakalaura darbu par sho teemu, bet eesti taa karte ir daudziem, jaa, bet e-parakstu lieto, ja nemaldos, 4%.
biju pat uz ministriju par sho teemu runaties, bija priekshlikumi, bet nu viss apstajas delj kriizisa.
un zajebis buutu apvienot ar e-talonu, protams. ja vel iebazt bankas karti un tiesiibas, ka ari studenta aplieciibu, tad tev ir viens the ultimate dokuments.
Kāpēc nevarēja uztaisīt vienkāršu sistēmu – līdzīgu interneta bankai. Cilvēks pieslēdzas lapai izmantojot paroli un kodu karti, ielādē tur dokumentu, pretī saņem parakstītu variantu. Nevajag ne kartes, ne lasītājus, ne softus uz lietotāja PC.
Šāda sistēma strādātu un būtu daudz reižu lētāka!
OKi – ja jāparaksta milzums daudz dokumentu – tad jā – karte, lasītājs, speciāls softs. Bet ierindas cilvēkam nekas tāds 100 gadi nav vajadzīgs!!!
p.s.
Valstij nav jānodarbojas ar biznesu, tā nav valsts funkcija. Virsraksts to kārtējo reizi apliecina.
Valstij ir jānodrošina savu pilsoņu (iedzīvotāju) identifikācija. Līdz šim to nodrošina pasu sistēma. Varbūt ka veco pasu sistēmu būtu lēnā garā jāaizvieto ar ID karšu sistēmu – tā kā 21.gs. aiz loga!? ;)) Pie tam, tas ir jānodrošina bez maksas, jo tas jau tiks ieviests un uzturēts par nodokļu naudu. Maksu var prasīt par nozaudētu karti utml gadījumiem, bet ne par pašu bāzes pakalpojumu. Valstij ir jānodrošina augstākā līmeņa sertifikātu izdošana un uzturēšana. Lūk tā ir valsts funkcija.
Pārējais viss ir bizness – komersantu funkcija: E-paraksta infrastruktūra, pakārtoto sertifikātu infrastruktūra, elektronisko dokumentu aprites sistēmas, laika zīmogošana, galu galā – karšu lasītāju tirdzniecība, un citi pakalpojumi, kuri vēl rastos uz šī pamatpakalpojuma bāzes un ar ko nodarbotos komersanti. Tikai tad rodas konkurence un līdz ar to rodas arī “citas cenas”.
Ko es ar to visu gribēju pateikt – tikai to, ka valsts pilda savas funkcijas un komersanti savas. Ja tās sāk jaukt un likt “vienā komplektā”, tad šādi pasākumi agrāk vai vēlāk cieš fiasko .. 🙂
E-paraksta izmantoshanai jābūt bezmaksas! Amen! Savadak to lietos (ka jau tas ir apstiprinajies) tikai un vienigi visadi friki un ne masas. Visas tas softu lietas ir tehniskas dabas jautajumi, kas visai minimali varetu iespaidot pasakuma globalos panakumus
PIN : valstij ar biznes iraid jaanodarbojs, jo funkcij veiksanai vaig peso. no nodokliem vis finanseet, ja? nu un kaa tev ar nodokl maksaasan sastaav, iri gatavs maksaat veel vairaak?
taa pat vairum piesauktaa zocgaranteetaa Zviedrij, piem., mieriig seezh dziivokl iirs tirguu un nezhagojs. monopols uz alkohoiskajaam dziraam ar, btw.
ZBH: Ir simts un viens variants, kur ņemt peso no jau esošajiem nodokļiem. Galu galā, pasu sistēma jau tiek uzturēta no nodokļiem.
Tas ir tā, kā spēlēt futbolu, tikai pretinieki ir tiesneši.
Vajstij ir jādefinē standarti, jānosaka visiem spēlētājiem vienādi noteikumi un jānodrošina šo noteikumu ievērošana. Tā ir valsts funkcija.
.. nu tad padomā, kāpēc skandināvi brauc uz Ikauniju dzert?! :))
PIN : 101 variants no irosajiem nodokliem nekanajet, jo ar iroso nodokl ienesto peso nepietiek. sliv zascitan.
dzert skandinaav brauc uz Igaunij, a dziivo Skandinaavijaa. muuseejie maukaas brauc uz Taizem, bet dziivaat tur nepaliek. kaarteejais, kas neatskir tuurism no imigraacijs.
ZPH: padomā vēlreiz … 🙂
PIN : a tu padomaa vispaar.
ZPH: Labi palīdzēšu tev.
Ja skadināvi aizbrauc uz Ikauniju padzerties, tad kur viņi samaksā nodokļus? Tas tev tā sākumā, lai uzreiz nepārslogotu tavas smadzenes ..
.. un kad būsi izdomājis, tad vēl nākamais – ja jau valstij ir jānodarbojas ar biznesu, tad kāpēc mēs par to šeit diskutējam? (mazliet pačukstēšu tev priekšā – izlasi virsrakstu) 😉
PIgeoN : skandinaav nebrauc uz Igaunij padzerties katr viikend vai peec katr pols, ko aiznest ciemkukulii.
es neredz biznes ieziims ne tikai M$ produkt pirksanaa, a vispaar pirksanaa. shis projekts biij nevs bizness, a peso paarlaapstosan. btw, privaatkantoros tas taapat notiek, iru pietiekam redzeejs, kaa direktor aptiir iipasnieks.
a, piem., Lattelecom veel avien iraid pelnoss valstij piedeross uzneemums. uzsvars uz vaard “pelnoss”. par eetik nerunaasim, jau lab privatizeetajai Latvijs Gaazei taas iraid veel mazaak.
PIgeoN : btw, par virsrakst turpinot – es nezin, nafig neviens nekur neapspriez, kas taa par lot daargo traktorprogramm, ar ko Bensons ielidoj, un cik ta taa iist izmaksaaj.
zametj, privatbizness, pie tam pat lot privaat – prieksnieks=iipasnieks.
CooLynX : hmm, vai es kaukaa ne taa uzrakstiij blockquote cite URLi, vai arri to neir jaaraad?
ZPH: Nu tad jau es, tā pat kā, drošvien, arī tu, gribētu saņemt savu daļu no Latvenergo, Lattelecom, Latvijas pasta, Dzelzsceļa, Lidostas, CSDD u.c. “biznesu” peļņas, kur es tā kā skaitītos īpašnieks .. ;))
Tvinky: nē, nev nevajag vindous. Visiem debiāņiem pasen ir jau draiveri, par citiem linukšiem nezinu – palasies http://info.e-me.lv/lv/atbalsts/prod_download.html , http://info.e-me.lv/lv/aktuali/diskusijas/?forum_a=thread&forum_tid=82&forum_gid=1
mani 2 santīmi:
* projekta vadība ir mazdrusciņ aprobežota. Kā var prasīt 25Ls no vienkārša cilvēka + 10 par lasītāju? cenām ir jābūt pieejamākām, lai parādītos pieprasījums. es neticu, ka kartes štancēšana izmaksā 20 latus – lētākais piedāvājums ir 7Ls (50 kilpoparakstus uzreiz pasūtot). cilvēki kaut vai lai pazīmētos par piecīti paņemtu, bet ne jau par tādām summām. Ja baisi gribas piķi noplēst, tad to varēja darīt haipa laikā, kad tas tiko nāca tirgū – Kalvītim paprasot 500Ls par pirmo parakstu :). tagad vajadzētu taisīt atlaides 50%, lai cilvēki beidz šķībi skatīties uz šito pasākumu. Es labprāt nopirktu, ja tā maksātu max 10Ls un ar to varētu piedalīties kādā svarīgā nobalsošanā vai petīcijā Internetā.
* Eksistē EU direktīva, kas nosaka droša elektroniskā paraksta izmantošanu (http://europa.eu/eur-lex/pri/en/oj/dat/2000/l_013/l_01320000119en00120020.pdf) . Grozies kā gribi, bet tāda infrastruktūra ir bijusi jāveido, un pēc Elektronisko dokumentu likuma (kurš ir vāji un bez sajēgas tulkots direktīvas atreferējums), “droša atslēga” prasa, lai “elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība”. Var strīdēties par to, vai privātā atslēga ar passphrase un bez bruteforce limita ( kā tas ir VID vai kurai tur iestādei pašdarbība) ir uzskatāma par slepenu. viedkarte ar PIN kļūdu limitu un nepieejamu privāto atslēgu tāda viennozīmīgi tāda ir.
Rezumējums: nav ko gausties, lietas ir uztaisītas ar labu ideju, jautājums tikai, vai visi miljoni ir izmantoti lietderīgi.
xxx2: Ievadīt PIN kodu visur vajag tāpēc, lai ar Tavu viedkarti neviltojamām, pārbaudāmā veidā tiktu uzlikts paraksts. uz servera pilnīgi bez klienta aktīvas līdzdalības varētu parakstīt tikai ar servera atslēgu.
esmu sataisījis risinājumu, kurš paraksta failus uz servera – lietotājam izlec PIN koda pieprasījums ar Javascript un veic parakstīšanu. Smuki un žigli strādā, prasa tikai JS klienta pusē + iespēju klienta brouzerim parakstīt tekstu (IE/Mozillas), izmanto to daži simti valsts iestāžu darbinieku. :> Integrējams PHP lapās un citur, kur vien var saukt new Java() servera pusē. Tas pagaidām ir vieglākais thin-client, kas eksistē priekš parakstīšanas, darbojas ar IE, ar FF var izdarīt tieši to pašu, ja vien konkrētais FF spēj parakstīt tekstu (Lasi: window.crypto spēj izmantot paraksta kartiņu).
PIgeoN : sauc zocpakalpojumiem (preciizaak – to pieejamiib), pensijaam, ucuk pieejamiib, skol pieejamiib, skolotaaj pieejamiib, policijs eksistenc etc arri iraid jaasanem apakal. jebsu kaads veel avien domaa, ka vins ar saviem algs nodokliem vis nosedz? nu nenosedzam, taapeec jau Goldmanis PVN ievies.
lai LV buut Irijs minimaalaa alg un pensij, kas nosegt atteiciig pieaugus iztiks minimum, mums te pietruukst vismaz 5 miljard Ls budzetaa. az minimum. un iraid po, cik dazaados veidos var no irosaas kastiits pagraabt irosos kraasainos papiiriiss – to tajaa iraid vienkaars pa maz, un reizs ar kaart 2 (az minimum :).
usver: “esmu sataisījis risinājumu, kurš paraksta failus uz servera” – WTF? Visas privātās atslēgas glabājas uz servera? WTF?!
japets: nekādi WTF, tas risinājums reāli strādā un ir valīds *visās* ē-paraksta pārbaudes utilītās (e-Parakstītājs, SignAnywhere free, eDoc java libi). 🙂
Klients paraksta failus, kas reāli atrodas uz servera un pirms parakstīšanas ir brīvi apskatāmi (atbilstoši EDL). Funkcionalitāte ir galvenokārt servera pusē. Klientam ar JS tikai paprasa iedot savu publisko sertifikātu + parakstīt nelielu teksta gabaliņu. Ja klients vēlas laika zīmogu – tad viņam palūdz arī nosūtīt datus uz LP serveri un atgriezt rezultātu.
Rezultātā tiek izveidots pilnībā valīds klienta e-paraksts ar laika zīmogu. Viss vienkārši, vajadzēja tikai iebraukt paraksta uzbūvē un uzprogrammēt smuku risinājumu. 🙂
Kā klienti var būt gan Win32 IE gan, ja nokonfigurē, tad arī FF uz Win32/*NIX. Tas ir dzīvs piemērs tam, ka e-paraksts der ne tikai vindozei.
ak, jā – šis risinājums ir pilnībā integrēts PHP dokumentu vadības sistēmā (“Edus” no Softikom, ja interesē) un labi darbojas uz Debian/Gentoo serveriem, līdz ar to nav vairs pamata valstij pirkt tikai .NET risinājumus (DocLead, DocLogix), aizbildinoties ar ē-paraksta atbalstu.
Tā kā klientu skaitā ir LTV, Stradiņi u.c (visi uz linux serveriem), tad cerams, ka arī citas valsts iestādes sāks vairāk izmantot opensource risinājumus. Vismaz precedenti tagad ir 🙂
ZPH: Par to, ka valstij naudas nepietiek, tas ir mīts. Tur mans viedoklis arī krasi atšķiras no tavējā. Nauda valstij ir pietiekoši. Pac tajā putrā kādu brīdi vārījos un ļoti labi redzēju, kā tur, kas notiek 😉 Tā vnk netiek racionāli tērēta. Ja piem. zāles vajag iepirkt par 900kls un algu fonds darboņiem, kas to dara ir 600kLs, tad tas vairs nav racionāli. Un tādi piemēri ir 1000 un viens valsts pārvaldē. Tā ka nenāc te ar tekstu, ka valstij naudas nepietiek, tāpēc vajag vēl un vēl papildus. Ja visu sakārtotu, naudas paliktu pāri. Cilvēki nemaksās lielākus nodokļus, kamēr neredzēs, ka arī valsts darbība tiek optimizēta. Godvīrs pacēla PVN .. nu un? .. pēc mēneša jau paņēma savu īkšķi un iegāja sēvī. Nu tik ciniski to nevar darīt. Piekrītu tam, ka iedzīvotājiem vajag policistus, skolotājus, medmāsas, ugunsdzēsējus nevis ierēdņu armiju un ministrijas .. 😉
PIgeoN : tu to, ko es uzrakstiij, izlasiij pa diagonaal? es par valsts aparaat funcikleesans izmaksaam un to pamatotiib neko neteic. izlas veelreiz.
e-sistēmas pilnveidošanas process turpināsies……Redz, ievieš tak’ e-talonu – ieviesīs arī e-parakstu ( kaut kad jau arī Valsts Kontrole atkal ziņos par revīzijā atrasto ).
Atbalss: Par E-parakstu | IT Blogs
Atbalss: Eparaksts v2.0 | Pods.lv