Sēžu un ēdu saldējumu. Nu un, visi normāli cilvēki vienos naktī ēd saldējumu. Ēdot, baigi labi paralēli var lasīt, tajā skaitā arī ložņāt pa tīklu. Atvēru kaudzi ar lapām un sāku tās pārskatīt ar acīm un pa vienai vērt ciet, tad uzklīdu uz šīs lapas diskonta lasāmgabali. Uzmanību piesaistīja šis te lasāmgabals Lībiešu krasta kaislības. Bija nojauta, ka teksti būs *savdabīgi*, attiecīgi šis varēja būt vis *savdabīgākais* 🙂
Sāku lasīt. Sākumā šķita nedaudz stiepts tas teksts, bet aizvērt to neļāva tas cik detalizēti autors apraksta dažas nianses. Patiesībā tas bija mājiens, ka tur gaidāms kaut kas interesants.
Izskaidrošu domu. Var uzrakstīt šādi: “sēž cilvēks un pīpē”, var nedaudz izvērsties jeb kā es saku “izvirst” un uzrakstīt šādi: “vēlā vakara stundā uz sliekšņa, atstutējies pret stenderi, sēž cilvēks zaļā cepurē un pīpē zāli”, bet perversi būtu šādi … nē tas būtu perversi un tapēc es nerakstīšu, jo kaut kas uz to pusi ir atrodams augstāk minētajā lapā.
Man patika domu gājiens – savērpt visu vienā rakstā. Te viens citāts no raksta kuru neizlasīju līdz galam, jo acis līp ciet un saldējums beidzās, 🙁 bet šis citāts mani pamudināja izlasīt pirmās 3/4 no teksta ēdot saldējumu… nākošreiz jāņem vairāk, lai sanāktu visam rakstam.
Lasīt tālāk →