Cnet.com ziņo, ka Kanāda izlaidusi jaunas polimēru (plastikāta) banknotes.
Kanādas bankas mājaslapā ir pastāstīts nedaudz vairāk par to kā ir aizsargātas šīs banknotes un kāds ir tās paredzamais dzīvescikls, kā arī, protams, ietekme uz dabu.
Otra puse.
Ja vizuāli banknote izskatās labi aizsargāta un dizainiski glīta, tad mani fascinēja tās praktiskā puse. Kanādieši ir sagatavojuši veselu dokumentu (PDF), kurā ir aprakstīta šīs jaunās banknotes dzīves cikls.
The functional unit for this study is set to be:
“Provision of $2,000 (CDN) of cash value over a time span of 7.5 years”Accordingly, the reference flows are chosen to be multiples of a $20 (CDN) bank note since it is the most commonly used in Canada, and the predominant denomination (approximately 95%) distributed
through ATMs. Inflation has been disregarded in the context of this study.To be able to do a comparative study of two products with similar performances, this study takes into account the fact that the two types of bank notes have different lifetimes.
1. The cotton paper substrate bank note has been considered to have a lifetime of 3 years, and the impact associated with manufacturing and End of Life have been adjusted accordingly.
Its weight is 0.102 kg per 100 bank notes.2. The polymer substrate bank note has been considered to have a lifetime of 7.5 years.
Its weight is 0.093 kg per 100 bank notes.
Nākamā gada martā iznāks arī $50 dolāru banknotes.
Un nobeigumā arī video.
izskatās baigi glauni
tikai cik izmaksā vienu tādu banknoti uzražot salīdzinājumā ar parasto
Man kautkur meetaajas 100 000 vjetnamas dongu un taa arii ir no plastmasas un ar caurspiidiigu vietu. Austraalijaa un Iirijaa arii ir plastmasas naudinjas redzeetas.
tiko atradu – patiesiibaa taa ir 200 000 banknote 🙂
Droši vien, ka tā ir ļoti vērtīga, ja reiz tā mētājās mājās. 🙂
Miljons dongu ir ~30 britu maarcinjas.
Rumānijai arī viņu lejas ir plastikāta.
Toties, mums ir šāda, kaut, ne no plastikāta.. 🙂 http://www.spoki.lv/ligo/Jauna-banknote-/378972
Starp citu mūsu pašu 100 & 500 latu banknotes ar polimēra “lodziņu” bij’, godpilnās, otrās šāda veida banknotes pasaulē. Ļoti grūti viltojams elements.
Polimēra nauda jau ļoti ir daudzās valstīs pasaulē (Nikaragvā, Papua Jaungvinejā, Rumānijā, Vjetnamā, Austrālijā, Brunejā, Dominikānas rep., Kuveitā, Meksikā utt.)
Āzijā pat ir vesela polimēra banknošu kolekcionāru biedrība, tur tas ir topā.
Ja nemaldos, tad 2002. gadā vienā Latvijas Bankas pasākumā tika rādītas dažādu valstu banknotes un jau toreiz bija plastikāta banknotes. Diemžēl neatceros kas tā bija par valsti / valūtu. Nesaprotu, par ko ir cepiens?
Pipuks, $5 Australian note 1988.
http://en.wikipedia.org/wiki/Australian_dollar#Polymer_series
Nav tak cepiens. 😉
nav tak cepiena… coolynx vienkārši vajadzēja ko uzrakstīt, lai trafiks nesarūk 🙂