36 thoughts on “Necenzētā intervija ar afgāņu puiku

  1. usver

    Aiz ausīm puiku ciet un uz gramatikas kursiem prom. Vietējiem valodnieku kantoriem pirmais asniņš, lai piedāvātu tik eksotisku valodu kā latviešu.
    Puika savam vecumam un saskarei ļoti labs poliglots – žetons!

    Atbildēt
  2. konuss

    Super,

    … man patika – atbrauks Gunča – pamaaciis latvisski- super!
    Vajag turpināt! Gunču nelaižat mājās, kamēr neiemācīs rakstīt.

    Atbildēt
  3. budzis

    Nez, no ka vins to samacijies? Gan jau no musu elitarajiem karaviriem. Un tas jau ir nozelojami…
    Diemzel liela dalja letinu Latvija runa visai lidzigi. 🙁

    Atbildēt
  4. umurkumurs

    @budzis
    Tu no tā visas intervijas dzirdeeji tikai blja, nahuj, utt utt.. Bet nepamaniiji to, ka chaliitis ir iemaaciijies jau +/- logjiski runaat Latviski..

    Atbildēt
  5. Runcio.....

    nu tik traki jau nemaz nelamājas! Tad jau mūs Latvijas sētās bērni to vien tik dara ka “maķ pere maķ” …. , ja jau šis skaitas lamājas! Un kas teicis, ka viņu mācīja lamāties!? Pats kautko padzirdējis un samācījies, kā jau mēs vis kādreiz bērnībā!
    Malacis! 😉

    Atbildēt
  6. budzis

    Runcio

    Tas jau ir tas nozelojamkis, ka sikais leksiku ur macijies no musu rmijniekiem, kam, acimredzot, ir tada leksika, ko sikais ar demonstre.

    Atbildēt
  7. Skarbums

    No vienas puses: lamāties ir sūdīgi, bet no otras puses – dažs labs krievs, kas šeit nodzīvojis 40-50 gadus neprot ne vārda latviski, bet afgāņu 13 gadīgs puika runā tīri sakarīgi. Apkārtesošā vide ietekmē – karavīri nav tie zolīdākie džeki. Es to saucu par “sabojātajām domāšanām”, jo huiņa, bļē tiek uztverts pozitīvi, taču jautājums vai karavīri var būt solīdi džeki … viņiem jāņemās ar visādiem sūdiem, jākaro, utt. attiecīgi nemanot viņi pielāgojas tam visam. Teorētiski viņi, protams, pirms kāda nošaušanas (vai aizsardzības) varētu iet un lūgt pieklājīgi – “atvainojiet, cienītais, vai jūs lūdzu varētu nošaut” “o, paldies par atļauju”, “tā lūdzu nostājieties, tagad pagriezieties – pif, paf”.

    Atbildēt
  8. Krauklis

    “Teorētiski viņi, protams, pirms kāda nošaušanas (vai aizsardzības) varētu iet un lūgt pieklājīgi – “atvainojiet, cienītais, vai jūs lūdzu varētu nošaut” “o, paldies par atļauju”, “tā lūdzu nostājieties, tagad pagriezieties – pif, paf”.”

    Ko ta tu apēdi :)))

    Atbildēt
  9. budzis

    # Skarbums

    Pec tavas teorijas visiem polichiem ir jabut tadiem pashiem shaurpierishiem ka bomziem, ar kuriem njemas? Leksika norada uz individa IQ un sabiedribu, kada tas ir apgrozijies, bet tas nepadara to par stipraku vai drosmigaku.

    Atbildēt
  10. KZ

    Man vislabāk patika atbilde, kad viņam prasīja, ko tev ģimene dara. Ko mamma dara? Neko. Un tētis ko dara? Arī NEKO. Un plati smaida. Pozitīvais čalis vobšim 🙂 Lai viņam veicas.

    Atbildēt
  11. spoo

    BĻĒ, nahuj, kā jūs nesaprotat!?! Karavīriem stresains darbs. Šāda leksika palīdz izlādēties kā arī ļoti īsi pastāstīt kas nafig uz sirds sakrājies. Vietējie afgāņi gan jau ka vēl atceras krievu matu 🙂 Var salīdzināt kā armija ir mainījusies uz labo pusi no krievu lupatām uz riktīgiem večiem – elitēm.

    Atbildēt
  12. kontrabandists

    zjbis ble 😀 ta tik turpinat un TE IR PIEMĒRS krieviem kas nevar iemācīties runāt latviski…. pohuj ka lamuvārdi bet mazais runa latviski… un tā ir cieņa 😉

    Atbildēt
  13. Skarbums is back

    to budzis:
    “Pec tavas teorijas visiem polichiem ir jabut tadiem pashiem shaurpierishiem ka bomziem, ar kuriem njemas? Leksika norada uz individa IQ un sabiedribu, kada tas ir apgrozijies, bet tas nepadara to par stipraku vai drosmigaku.”

    Es nedomāju, ka viņi kļūs līdzīgi kā bomži, bet tā kā pieklājīgi daudzi nesapratīs, tad tā spēka prizma (un dažkārt var iet arī tālāk skarbuma, dusmu, vulgārisma, naida, absolūtā ļaunuma prizma) var pielipt, jo, lai panāktu savu nepakļāvīgo gadījumā ir jālamājas, dažkārt jāsit, dažkārt arī jānošauj. Tā tā skarbā dzīves realitāte un skarba tā armijnieku dzīve – skatījumi var būt dažādi, protams – “es daru savu darbu, esmu profesionālis, jā jāšauj, tad šauju – nulle emociju”, “es uzskatu, ka tie visi ir deģenarāti un viņi ir jāiznīcina miera labad”, “es mīlu savu darbu un man patīk šaut cilvēkus”, “es ienīstu [tautība] un es šauju bez žēlastības”, “man pohuj, pif paf”, “es gribu viņus padarīt par labākiem cilvēkiem un tāpēc, ja vajadzēs, tad ” … kā nu katram tās domas virmo un nez par ko nu katrs kļūst pēc 20 gadu karošanas, mans apgalvojums nav 100% patiess, taču es centos norādīt uz iemesliem, kāpēc tas puisēns tāds un uz ar policistiem ir līdzīgi – ir tjipa “labie” piemēri – skarbs, stingrs, sakarīgs policists [būsim reālisti – man personīgā pieredze rāda, ka vidēji reti gadījumi – ar top galu man nav bijusi liela saskarsme, bet nu tie jau dzīvo aiz biezākām sienām un nedaudz citā realitātē], bet ir arī citādi – ka tikai $$$, jā jūsu zādzību pieņemu zināšanai, izmeklēt neizmeklēsim, liecies mierā. Galu galā dažas gadījumos policistiem nav īsti taisnība … lai arī likums saka, ka ir, jo cilvēcīgo faktors tas nevar nomodulēt un likums dēļ sarežģītības dažos gadījumos ir izpildāms tikai un vienīgi mašīnai.

    Atbildēt
  14. Karavīrs

    Nevarēju neuzrakstīt…vienkārši tracina tie komentāri. Jūs domājat, ka kāds stāvēja pie Ali ar ābeci rokā un mācīja latviešu valodu? Viņš tur tusē jau 5 gadus un loģiski, ka ir iemācījies arī krievu lamuvārdus, kurus lieto (un te būs pārsteiguma moments) arī jūsu bērni pagalmā, čaļi gaterī, meitenes devčatnikā un Dzintris Kolāts aizkadrā!

    Atbildēt
  15. Karavīrs

    uzrakstīju, un tālu nebija jāmeklē arī piemērs, mani Izglītotie un Pieklājīgie latvieši..
    http://pods.lv/2008/08/14/hui_dabuja_olimpisko_zeltu/#comment-22458

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru japets Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *