E-bibliotēka internetā

Šodien LNT redzēju sižetu par vēl vienu elektronisko bibliotēku internetā – E-biblioteka.lv. Kāpēc vēl vienu? Tāpēc, ka pirms gada Latvijas Nacionālā Bibliotēka palaida savu elektronisko bibliotēku Periodika.lv, kur var lasīt elektroniskā veidā dažādu gadu periodikas izdevumus.

Atšķirībā no Periodika.lv, E-biblioteka.lv ir privāts veidojums. Ja pareizi sadzirdēju, tad tur ir investēti jau ap Ls 800 000. Ceru, ka kļūdījos, jo pretējā gadījumā tur ir kādi Eiropas fondi notriekti.

Teikšu uzreiz, ka atšķirībā no LNB periodikas, e-bibliotēka man nepatika vairāku iemeslu dēļ.

Pirmās negatīvās emocijas sāka parādīties brīdī, kad LNT ēterā pēc vārdiem “bezmaksas pieejama” izskanēja investīciju apjoms. Bezmaksas var būt tikai siers peļu slazdā.

Protams, ka pēc tādas reklāmas – investīciju apjoms un bezmaksas pieeja tam visam – nespēju noturēties un iegāju ievērtēt.

Lai kaut ko apskatītos, ir nepieciešams reģistrēties. Šajā momentā es sajutu metāla klātbūtni kaut kur blakus pie smaržīgā bezmaksas siera gabaliņa par kuru LNT diktors tik saldi stāstīja no gaišzilā TV ekrāna.

Būdams neautorizētais lietotājs, es kā muļķis klikšķināju uz dokumentu FLASH objektos piedāvātajām saitēm, kur bija rakstīts “reģistrēties”, bet nekas nenotika. Tas man sāka nedaudz tracināt. Nostrādāja profesionālais kretīnisms un uzmetu acis uz lejas daļu, kur ir minēts izstrādātājs. Skaidrs – šo lapu ir taisījuši mākslinieki (manā žargonā tie ir speciālisti, kas zīmē mākslu un par lietojamību un pieejamību nekad neko nav dzirdējuši). 🙁

Atradu autorizēšanās saiti augšā un caur to nonācu uz reģistrācijas formu. Piereģistrējos, nospiedu uz saites, kas atnāca uz e-pastu un laimīgs atgriezos uz lapu.

Tālāk sekoja nākamais aplauziens. Viņiem nepietika ar e-pasta saites apstiprināšanu, bet jau gribēja ielīst manā kabatā un prasa autentificēties caur banku. Te es pamanīju kārtīgu stieni, kas atvilkts gaida, kad es pieķeršos pie siera gabala.

Šajā momentā es aizgāju uz lietošanas noteikumiem, kur gribēju atrast kaut vienu rindiņu, kur būtu rakstīts par samaksu. Diemžēl bezcerīgi.

2. Digitālajā bibliotēkā pieejamā satura izmantošanas noteikumi

2.1. PILNS DIGITĀLĀS BIBLIOTĒKAS SATURS VISIEM KLIENTIEM PĒC REĢISTRĀCIJAS UN AUTORIZĒŠANĀS IR PIEEJAMS BEZ MAKSAS.

Vai nav skaisti vārdi?

Parasti krāpnieku lapās raksta šādus vai līdzīgus tekstus, lai naivie lietotāji noticētu – ar lieliem trekniem burtiem stāsta, ka viss būs skaisti un bez maksas. Vienīgi legālo krāpnieku lapās kaut kur ar ļoti maziņiem burtiem ir minēts, ka noteikumus jebkurā laikā var mainīt un, ka maksa tiek noteikta par kaut ko citu.

Autentifikācija ir nepieciešama tikai tāpēc, lai varētu precīzi noteikti patapinājuma maksu uz kuru pretendēs autori un parazītorganizācijas.

3.2. Reģistrācijai Digitālajā bibliotēkā nepieciešama personas AUTENTIFIKĀCIJA, lai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par bibliotēkas lasītāju būtu reāla fiziskā persona un tāpēc publiskā patapinājuma maksas aprēķināšana būtu precīza. Visi dati tiek aizsargāti saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Tikai reģistrējoties viņi piedāvā daļu no satura.

Sākumā es padomāju, ka izstrādātājiem ir ļoti līkas rokas. Dokumentu apskate bija ļoti lēna un nebaudāma, bet kad ielādējās, tad pasaka, ka nav pieejams.  Salīdzināt ar Googles PDF lasītāju, protams, ka būtu nekorekti. Video vispār nerāda. Tad sapratu, ka bez manas bankas koda viņi neko nerādīs. Aizgāju pameklēt, kas vēl labs rakstīts lietošanas pamācībā.

Neautentificētiem lietotājiem ir pilnībā pieejami audio darbi, daļēji ir pieejami teksti (pārsvarā– 30% apjomā), taču video un attēli nav pieejami.

Tā kā par samaksu es neko neatradu, tad nolēmu informāciju meklēt citur.

Atradu šo te interviju ar veidotāju, kurā ir pastāstīts, kas un kā. Tur arī atradu atbildi uz savu jautājumu.

Izklausās iespaidīgi. Bet te pamatjautājums – cik par šiem priekiem maksās lasītājs?
Gada maksa – LVL 4.99. Studentiem, skolēniem, mācībspēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un autoriem – par brīvu.

Šeit arī aizcirtās peļu slazds.

Digitālajā bibliotēkā autentifikācija notiek caur Swedbank, Latvijas Krājbankas, Nordea un Mobilā ID pakalpojumiem. Tavu datu pārbaude un bibliotēkas lietošana  ir BEZ MAKSAS. Autentifikācija, izmantojot Mobilo ID ir maksas pakalpojums: Ls 0,05, tie tiks pieskaitīti mobilā tālruņa rēķinam.

Digitālajai bibliotēkai nav un nebūs pieejams Tavs bankas konta numurs vai cita informācija no bankas!

Tagad mani interesē, kad un kā viņi mainīs noteikumus un kā ieviesīs maksas pieeju.

Teksts par investīcijām izklausās diezgan neveikls. Lai gan jāsaka, ka malači, ja reiz atraduši tādus līdzekļus, ko investēt projektā, kur nav redzams kā tos reāli atpelnīt.

Mēs neesam nekādi filantropi, kas izmet lielu naudu, lai darītu ko sirdij tīkamu. “Ideju Foruma bibliotēka” ir ilgtermiņa projekts, ko pamatā veido mūsu pašu ieguldījumi, – patlaban ap 800 000 latu, un mēs saprotam, ka ne pirmajā, ne otrajā un arī ne trešajā gadā šo naudu neatpelnīsim. Pēc desmit gadiem – tad jā. Ceram atpelnīt ar piesaistīto reklāmu naudu, ceram uz atbalstītājiem – jau šobrīd ir līgumi ar organizācijām, kas ieinteresētas atbalstīt lielās kolekcijas.  Teiksim,  Latvijas laikmetīgās māk­­­­slas kolekciju atbalsta tāda un tāda banka. Varbūt vēlāk maksās arī pašvaldības un valsts – par to, ka “Ideju Foruma bibliotēka” pieejama vietās, kur parasto bibliotēku nav un nebūs. Paskatīsimies, kāda būs realitāte. Mēs rēķināmies, ka mainīsies attiecības starp autoru, izdevēju un grāmatu, veidosies jauni ekonomikas modeļi un līdz ar to parādīsies arī jaunas peļņas iespējas, tostarp, piemēram, atbrīvosies milzīgas naudas, kas katru gadu tiek tērētas mācību grāmatu pārizdošanai. Cik tur meža netiek bezjēdzīgi izcirsts! Ir arī grāmatas, kuru saturs noveco dažu gadu laikā, – un tad tās vienkārši jāizmet. Arī tās lietderīgāk būtu publicēt e-teksta formātā.

Man nav nekādu pretenziju tam, ka kāds taisa biznesu. Tas, kas man nepatīk ir, ka jau pašā sākumā tiek atklāti melots.

101 thoughts on “E-bibliotēka internetā

  1. Verners

    Cien. Autor! Ieguldīt tik daudz enerģijas aplamā informācijas pasniegšanā – tas ir vismaz neveselīgi pašam pret sevi.

    Autentifikācija nav nekāds bubulis, no kā jābaidās. To izmanto arvien vairāk organizāciju. Tā ir kā digitāla savas pases parādīšana – apliecināt, ka es esmu es, nevis anonīms Saulstariņš 47, JānisXXX vai Saldā69. To izdara vienu reizi un bez turpmākas saistības ar banku. Šāds bezmaksas serviss ir alternatīva dārgajam e-parakstam.

    Savukārt, sūdzēties par to, ka nevar izmantot pakalpojumus, stāvot aiz durvīm un neejot iekšā, ir vismaz bērnišķīgi.

    Ar cieņu un vēlot labu veselību.

    Atbildēt
  2. lauris

    o šitas ir kautkāds [CooLynX] “reāls” džeks! operatīvs un destruktīvs, varāk štādu “gaišu un analītisku” prātu, tad nekādas krīzes nebūtu bijis. Es kās students lietoju bibliotēku par brīvu, turklāt daudzu manu draugu paziņu bērnu lietotais pasaku portāls, kuru veido šie paši cilvēki, ir pierādījis, ka labi darbi atmaksājas. so.. paliec savās bažās vienots ar letoniku un pārdzīvo krīzi ar baudu.
    peisējos krīzei, jo sānos šitas:
    Kā Tevi skāra dižķibele?

    * Samazināja atalgojumu
    * Viss vēl ir priekšā
    * Zaudēju darbu
    * Vēl neesmu sapratis
    * Nekā

    Atbildēt
  3. normunds

    Šonedēļ lasīju viena rakstnieka vai dzejnieka komentāru, ka šādi izveidojot resursu internetā ko nosauc par bibliotēku tiek pārkāptas autortiesības. tb autori no šī visa nesaņem neko. jo bibliotēka. tipa. un bibliotēkai nav jāprasa autoru atļauja. kr4 tur viss smird.

    Atbildēt
  4. CooLynX Raksta autors

    normunds, cik es zinu, tad autoru atļaujas nav jāprasa, bet ir jāmaksā parazītorganizācijām ikmēneša maksa.

    Atbildēt
  5. zoom

    piekrītu raksta autoram… izmantot autorizācijai internetbanku.. paldies nē. pārāk tas viss aizdomīgi. iztikšu bez tās bibliotēkas.

    Atbildēt
  6. zigis

    Ha, es arī to pašu padomāju, kad pētīju to e-bibliotēku. Nu tiešām – neviens tak neiebilst pret kāda biznesu, bet nevajag to pacelt tādā apgarotā labdarības līmenī un tad pamazām sākt kačāt no cilvēkiem naudiņu! Tas nav smuki. Jādomā, ka arī izdevēji un autori tiek krietni čakarēti stāstot, ka tas viss ir domāts “kolektīvajam labumam”.:)

    Atbildēt
  7. Cool Down, indeed

    Dārgo Arti Āre, ja nemaldos:

    Re, esi mazliet izgāzies. Pirms apkās citu darbu (bibliotēkas un vai Cubes), izlasi noteikumus. Tajos uzzinātu, ka pilnu saturu saņemsi pēc autentificēšanās, uzzināsi arī, kāpēc- jo reģistrējoties jebkurā bibliotēkā, nākas uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ar kādām metodēm, godātais interneta metr, lai to veic personu autentifikāciju digitālajā vidē, Tavuprāt?
    E-Paraksts? (cik tam ir lietotāju?)?

    Tālāk. Ja patiešām būtu Latvijas lielākais interneta guru, tad arī zinātu, ka bankas sniedzot autentfikācijas pakalpojumus NEIZSNIEDZ lietotāja bankas konta numuru.

    Pārējo- par sieru, slazdiem nav vērts komentēt.

    Atbildēt
  8. normunds

    coolynx, whatever kā tu sauc autortiesību organizācijas, šis projekts, manuprāt, uzmetīs visus. es rīt mēģināšu atrast kas bija tas kurš rakstīja par šo projektu.

    Atbildēt
  9. normunds

    šis ceturtdienas dienā ir Egīla Ventera vēstule. slinkums meklēt pa kaudzi, diena.lv no tās ir izlasāmas pirmās trīs rindas.

    Atbildēt
  10. CooLynX Raksta autors

    Cool Down, indeed, kas vainīgs tas bailīgs? 😀

    Ja būtu izlasījis visu ierakstu, tad saprastu, ka par to nav cepiens un esmu sapratis kāpēc it kā ir nepieciešama autorizācija caur banku. Piekrītu, ka šāda veida autentifikācija risina abus jautājumus – kā identificēt lietotāju un kā no viņa pēc tam vienkārši noskaitīt naudiņu.

    800k labdarībai un pēc tam nesekos uzmetiens? Kaut kā neticās. Vai nu Eiropas nauda “investēta” vai arī netīrā nauda atmazgāta. 😉

    Atbildēt
  11. Grrr

    Nu, tai intervijā ar Bereli ir pēc tam pierakstīts kaut kur klāt, ka palaižot to projekti viņi tomēr ir atteikušies no tās gada maksas it kā — kas tā arī ir, vismaz man reģistrējoties nekur nebrīdināja par to, ka kaut kur kaut ko iekasēs.

    Cita runa ir, ka pelnīt ar bibliotēku internetā nav viegli, un tiešām ar vieglu ziņkāri vēroju šo desmit gadu investīciju projektu — vai viņiem neuzradīsies kārdinājums kaut kādā brīdī paprasīt valsts naudiņu projekta turpināšanai.

    Atbildēt
  12. CooLynX Raksta autors

    Grrr, nu jā – valsts nauda pirms vai pēc projekta palaišanas jau izklausās ticamāk.

    Es būšu tikai laimīgs, ja būšu kļūdījies un šis izrādīsies altruistu projekts, kur nesekos uzmetiens.

    Atbildēt
  13. Cool Down, indeed

    nē. nav ne vainas, ne baiļu, par ko gan?

    kurā brīdī tu sajuties uzmests? vai kurā brīdī tev šķiet, ka tevi- tieši tevi, A.Ā. uzmetīs? un kā?

    un tas, ka tajās pašās divās intervijās, kurās ir pateikts, ka bibliotēka gūs ieņēmumus ar reklāmu, ar pakalpojumiem, tas nesniedz atbildi uz jautājumu- kā?

    Atbildēt
  14. Kafkins

    CooLynxX, man domāt tā auth bankai ir uztaisīta tā ka nodod bibliotēkai tikai datus par personu (vārds uzvārds, personas kods) un neko vairāk… vismaz jācer.

    Atbildēt
  15. Anna

    Dārgais pods, ņemot vērā, ka neesmu nevienas no šo banku klientēm, nācās vien rakstīt redakcijai ar lūgumu palīdzēt. Ļoti ātri un operatīvi man tika piešķirta piekļuve arī bez bankas starpniecības. (: Nezinu gan pēc kādiem principiem tiku identificēta, ņemot vērā, ka arī mans personas kods palika pie manis un netika izpausts.
    Līdz ar to: ilgu mūžu e-bibliotēkai! 😛

    Atbildēt
  16. CooLynX Raksta autors

    Cool Down, indeed, es nezinu, kas slēpjās aiz šī nika, tāpēc nevaru spriest cik daudz zini par to kā pelna/nepelna ar interneta projektiem.

    Pēc manas necilās pieredzes varu teikt, ka tas konkrēti šim projektam ir nereāli. Teorētiski tas ir iespējams, bet ne šādā izpildījumā un ar šādu pieeju. Tikai tāpēc man ir pārliecība, ka vienā brīdī būs uzmetiens.

    Cilvēkam daudzu tūkstošu gadu garumā ir izstrādājušies izdzīvošanas instinkti, interneta lietotājiem dažu gadu garumā izstrādājas līdzīgi instinkti. Labāk šādās reizēs izvēlēties aizsardzības pozu un iedot mazāk nekā prasa, bet palikt sveikā, nekā uzticēties un tikt uzmestam pēc pilnas programmas.

    Piemērs nav tālu jāmeklē – šeit komentāros tas ir uzskatāmi redzams. Kā, neprecizēšu. Atstāšu tiem, kas šos komentārus analizēs. 😉

    Atbildēt
  17. AMB

    Cik saprotu, tad tā stingrā autentifikācija (personas noskaidrošana) nepieciešama, lai izpildītu noteikumu būt par publisku bibliotēku. Cilvēks Vulgaris darbus nevarēs nokačāt (IT džeki protams neskaitās), darbi “tiek aizlienēti lasīšanai” kā reālā bibliotēkā. Un visa tā padarīšana, lai varētu skaitīties bibliotēka un izmantot to, ka visādām kakām/lakām bibliotēkas maksā par autordarbu publisko patapinājumu, BET laikam 5% no iepriekšējā gadā izdotiem līdzekļiem grāmatu fonda papildināšanai. http://www.likumi.lv/doc.php?id=162311

    Un ja māk pareizi noformēt papīrus, tad tie 5% tiecas uz 0 Ls 🙂

    Domāju, ka uz līdzīga pamata var taisīt alternatīvas digitālās bibliotēkas.

    Ja nemaldos, tad vai tik šī bibliotēka nesākās ar digitālo bibliotēku redzes un dzirdes invalīdiem, kad par autortiesībām vispār var nedomāt. Izmantot gan varēja tikai attiecīgo grupu invalīdi. Un ja nemaldos, tad tieši tajā laikā arī tika piesaistīta kaut kāda Eiropas nauda, grāmatu digitalizācijai.

    Atbildēt
  18. Cool Down, indeed

    Tad kā tava, glaimosim, necilā pieredze un gadiem izst’rādātā aizsardzība, ļauj domāt, ka šis projekts nepelnīs?

    Atbildēt
  19. Kafkins

    Coolynx, to e-bibliotēka bīda tie paši, kas pasakas.net. Pasakām jau uzmetienu apnika gaidīt? Bet nu par publiskā patapinājuma maksāšanu gan labs jautājums.

    Atbildēt
  20. Cool Down, indeed

    Un tad nu vēl viens jautājums, AĀ- kas tad ir tik piepeši mainījies kopš šī ieraksta?

    http://pods.lv/2007/09/25/gaismas_pils_un_tracis_ap_to/

    Atbildēt
  21. AMB

    Nu par tiem ieguldītajiem 800 000 Ls atļaušos pasmaidīt. Ja nu vienīgi pēc iztērētās naudas Eiropas projekta realizācijā 🙂 Jebkurš normāls biznesmenis esošajā bibliotēkā atrodamo materiālu daudzumu digitalizēs kā minimums pāris reizes lētāk, no kurām droši vien ierunāšana ar pazīstamām balstīm varētu aizņemt nozīmīgu daļu. Bet tā grāmatas bez labota OCR saskanēt – pupu mizas.

    Atbildēt
  22. CooLynX Raksta autors

    niitro, lietotājiem tiek stāstīts, ka maksas nebūs, bet intervijā parādās informācija par to, ka būs gada maksa.

    Cool Down, indeed, nespēju savilkt paralēles.

    Atbildēt
  23. Kafkins

    AMB: tu taču redzi ka mājas lapā meklētājs darbojas… OCR viņiem ir… tikai mums viņu neredzēt, kamēr tādi autortiesību likumi.

    Atbildēt
  24. AMB

    Kafkin, lai mājas lapā darbotos tekstu meklētājs, pietiek batchā palaist OCR. Mūsdienu OCR programmām atpazīšanas procenti ir tik tuvi 100%, ka tās nedaudzās pielaistās kļūdas neko daudz netraucē. Toties batch OCR izmaksā nesalīdzināmi lētāk nekā manuāli pārbaudīt visus tekstus. Ja nu tomēr visi atpazītie teksti ir manuāli pārbaudīti, tad tas būtu nozīmīgs izmaksu pieaugums projektam.

    Atbildēt
  25. Cool Down, indeed

    Klau, ja saņemies un vēlreiz izlasi pēdējos teikumus pie Bereļa intervijas, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka lietošanas maksas NEBŪS, tad kur, nu kur tu redzi draudus, ka to var, turklāt, IEPRIEKŠ nebrīdinot lietotājus tā paņemt un iekasēt? Veselību, autor, kazi, vēl vari izglābties.

    Atbildēt
  26. niitro

    CooLynX, nesapratu. Ja viņiem ir plāni prasīt naudu, bet viņi to tomēr nedara, kur tur ir meli?

    Tas tik būtu numurs, ja Latvijas bankas piedāvātu interneta uzņēmumiem pakalpojumu “apkās savus klientus ar mūsu svētību!”

    Atbildēt
  27. CooLynX Raksta autors

    Cool Down, indeed, draudi jau, ja? 😀

    Ja tur viss ir balts un tīrs, tad nav jēgas te lieki deldēt klaviatūras un dzenāt baitus. Šis ir tikai mans subjektīvais viedoklis, kas balstīts uz ierobežotu informāciju.

    Atbildēt
  28. CooLynX Raksta autors

    niitro, Tavos ierakstos ir lasāmas tik prātīgas domas, bet šeit izliecies pēc vientieša. Kāpēc tā?

    Ja cilvēkiem ir ilgtermiņa projekts, tad gluži loģiski, ka pirmos gadus ievilinās savā sistēmā kritisko masu un tikai pēc tam mainīs noteikumus un ieviesīs maksu par pakalpojumu.

    Atbildēt
  29. Reinis

    Jā…. Autors noplosījies, visas bailes, visi kādreizējie pāridarījumi, nerealizētie sapņi utml. vienkopus. To varētu saprast.
    Ko nevar saprast, ir beigu frāze par melošanu. Cienījamais autor, par tādiem vārdiem ir jāatbild. Kur ir melots?
    Ja cieni sevi un tos, kas lasa Tavus komentārus, norādi, kur Tu redzi melus vai atvainojies cilvēkiem, kas atšķirībā no Tevis kaut ko dara šajā skumju ielejā.

    Atbildēt
  30. Mfz

    Vai varētu parunāt nedaudz plašāk par lapas lietojamības trūkumiem? Es, labprāt, uzlausītu viedokli, jo personīgi jau šķiet, ka lapa ērta un smuka.

    Atbildēt
  31. archaic

    Prožekts smuks. Cerams, ka tās 800 naudiņas ir iztērētas, lai tuvākajā nākotnē nebūtu jādomā par tehniskajām jaudām. Jo lai nu kas, bet šitāda bibliotēka ir vājprātā resursrijīga. Patreiz tur ir daži tūkstoši vienību, bet vajadzēs turēt dažus miljardus:) Biznesa modelis apakšā droši vien ir korporatīvie klienti. Principā, tas pats ko dara Leta, BNS. Praktisks jautājums – vai šis nav saistīts ar dižo Eiropas bibliotēkas prožektu, kas teju izkonkurēšot googli 😀

    Atbildēt
  32. N.R.

    Man arī nebija skaidrs par dažām no rakstā minētajām lietām, es gan pirms lamāšanās paprasīju saita autoriem, un redzi ko man atbildēja:

    Re: Ieteikums/Atsauksme

    Inbox X

    Reply

    |
    Liene Kupca
    to me

    show details Oct 1

    Labdien, Normund:

    Paldies par ziņu un norādi, izlabosim noteikumus, lai būtu saprotamāk. Bibliotēkas lietošana un autentifikācija visiem lietotājiem un visām lietotāju grupām ir bez maksas. Izņemot, ja autentifikācijai izmanto Mobilā ID pakalpojumu, tas maksā Ls 0,05 par īsziņu, kā pati pakalpojuma maksa un tā tiek pieskaitīta mobilā tālruņa rēķinam.

    Arīdzan, bibliotēkas izmantošana pirmo gadu būs par brīvu, drīzumā gan ieviesīsim atsevišķus maksas pakalpojumus, taču mūsu mērķis ir nodrošināt katram piekļuvi saturam bez maksas.

    Allaž gaidīti bibliotēkā,
    Ar cieņu,
    Liene Kupča

    Atbildēt
  33. dooh

    CooLynx

    “kā no viņa pēc tam vienkārši noskaitīt naudiņu”

    Pa pa pa – te jau netiek paprasīts bankas konts. Lietotājs tiek aizsūtīts uz banku, un tad no bankas atpakaļ. Šādā veidā pieslēgšanās notiek arī, piemēram, Mans LMT un (bēdīgi slavenajā) latvija.lv – konta numurs nekur nekā neceļo un nekādu naudu nooskaitīt NAV IESPĒJAMS. Palasi par šādu iespēju.

    Atbildēt
  34. CooLynX Raksta autors

    dooh, protams, ka:
    lietotāja bankas dati netiek nodoti trešai personai (e-biblitotēkai), bet tikai apstiprina, ka lietotājs nemānās;
    nekur nekas netiek automātiski un bez lietotāja ziņas vai apstiprināšanas noskaitīts, vai aizskaitīts;
    bankas dati ir un paliek drošībā un nesankcionēta pieeja e-bibliotēkai tos neapdraudēs;
    jebkuras izmaiņas, kas notiks notiks ar iepriekšēju lietotāju apzināšanu un brīdināšanu;
    maksa par pakalpojumu būs samērīga un katrs pats varēs pieņemt lēmumu par to vai viņš grib turpināt lietot bezmaksas iespējas, vai ir ieinteresēts izmantot maksas pakalpojumus, kas tiks piedāvāti;
    bla bla bla.

    Šādi laikam vajadzēja rakstīt, lai visi saprastu.

    Es dažreiz par to aizmirstu. 😀

    Atbildēt
  35. Antinacionaliste

    Projekts visāda ziņā ir foršs. Taču konkrētu norāžu trūkums e-bibliotekas tīmekļa vietnē par to, cik un par ko nākotnē būs jāmaksā, autentifikācija caur banku (pat ja banka neizpauž klienta konta numuru), nesapratne no kurienes radusies tā investēta summa, rada aizmodas un daudzus jautājumus.

    Un, ja jau viss ir tik bezmaksas, tad kādēļ šī neuzticība attiecībā pret tiem, kas vēlas izmantot e-bibliotēku? Kādēļ jāprasa autentifikācija caur banku? Ja e-bibliotēka solas godīgi autoriem maksāt (ja arī caur kaut kādām ağentūrām) par izmantotajiem darbiem atkarībā no tā, cik bieži tie tiek lietoti, un, ja gala lietotājam par to nav jāmaksā, vai nav vienalga, kas to izmanto – reāls vārds uzvārds vai tikai reāla cilvēka niks? Uzskaite taču tiek veikta tā vai tā.

    Mīļie e-bibliotēkas veidotāji, kļūstiet konkrētāki! Paskaidrojiet kādēļ tas ir tā vai šitā… Piem., ja nebūtu nejauši caur twitter uzdūrusies šim bloga rakstam, neuzzinātu, par to, ka bankas autentificējot lietotāju nesniedz ziņas par bankas kontu. Šādas lietas ir jānorāda! Tas aiztaupītu laiku gan e-bibliotēkas veidotājiem, gan tās izmantotājiem.

    Atbildēt
  36. Grrr

    Vispār papētīju drusku tālāk un jau interesantākais pat ir tas, kurā brīdī Ideju forums ir sabiedriskā labuma organizācija — (biedrība, atbilstoši Lursoftam) un kurā tā ir organizācija, kas “cer nopelnīt” (atbilstoši viņu intervijai Berelim). Un kā, teiksim, šī pelnošā daļa ir tikusi pie digitālajiem materiāliem. Var jau būt, ka tas viss ir normāli — ja vien, teiksim, neizrādīsies, ka ieguldītie 800’000, ko cer atpelnīt, ir, piemēram, bijuši ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijai nodokļu atlaižu dabūšanai.

    Atbildēt
  37. agisp

    Teorētiski meteorīts – TRUE.
    Teorētiski piekļuve bibliotēkai mājā izmantojot tīmekli – FALSE.

    Varbūt pods.lv loģikā jāievieš jaunas loģiskās vērtības – ALMOST un BETWEEN. Tas pasargātu lasītājus no pārspīlēta pozitīvisma vai negatīvisma attiecīgi un nejauktu jauniem “nenobriedušiem” prātiem galvas 😀

    Kā jau kāds minēja, tas pats kolektīvs veido pasakas.net portālu. Cik esmu dzirdējis, abi projekti sākumā izveidojās, jo vienam (vairākiem) cilvēkam nebija, kur likt lieku naudu. Tagad, krīzes laikā, protams, naudas pietrūkst… Samazinās arī, starp citu, atalgojumi par audio grāmatu ierunāšanu.

    Par LNB periodika.lv, tur ir tikai periodika. Savukārt, e-biblioteka.lv – viss bez tās, kas ir pieejams Latvijas bibliotēkās un, izskatās, arī ārpus tām. Vienādības zīme? ALMOST. Naudas atpelnīšana – BETWEEN. Šā vai tā, ja valsts nespēs novērtēt privātu iniciatīvu, bet spēs iegrūst pūstošā e-valdībā u.c. projektos naudu, tad tā jau ir valsts problēma.

    Beigās, saprotams, ka gīkam ar porno saitu apmeklēšanas pieredzi un, acīmredzot, uzraušanos uz problēmām, liekas, ka arī viss pārējais tīmeklis ir vella mašīna naudas kāšanai, taču ir arī citi piemēri. Kaut vai blogeru vidū – citi ar to pelna, citi – ne gluži.

    Atbildēt
  38. vigo

    nu vai zini. studentiem, skolēniem un mācībspēkiem, kas IR ŠĪS LAPAS GALVENĀ MĒRĶAUDITORIJA ir bez maksas. (tiešām, godīgi, piereģistrējos). un ar to LNB mēslu salīdzināt nevar. tu vari skatīties kā baigais guru uz līko pdf-u integrāciju un tamlīdzīgiem mēsliem, bet man kā lietotājam, kurš raksta bakalauru, ir visai patīkami, ka nav jākratās uz bibliotēku vairāku kilometru attālumā. bet to jau tu sapratīsi tikai tad, kad tev tiešām savajadzēsies kādu grāmatu un tā būs pieejama e-bibliotēkā.

    šis projekts domāts tiem, kas lasa

    Atbildēt
  39. fxz

    agisp: spēcīgs komentārs un vārds vietā

    tā vietā, lai priecātos, ka kaut kas patiešām labs notiek – tiek atkal meklēti zemūdens akmeņi, būvētas konspirāciju teorijas, un, piedodiet, tukši nodirsts normāls projekts

    shame

    Atbildēt
  40. Traktorists

    No raksta un komentāriem škiet, ka E-bibliotēka ir jauka privāta kolekcija, kas atjautīgā un radošā veidā pieeiet autortiesību lietai 🙂

    Vienīgais risks – ja šādus projektus sāks taisīt, piemēram, katra izdevniecība, lai apietu Paklones kantori, tad Ideju foruma iespējas kaut ko atpelnīt pilnībā tuvosies nullei. Vai tas ir risks, nezinu.
    Otrs risks, ka šādu e-bibliotēku var sarasties 100 un tad būs sajukums kurā vietā kuru lietu skatīties.

    Pareizāk liktos attīstīt LNB produktu www.periodika.lv, kas manuprāt ir lielisks un apjomīgs resurss. Visi privātie varētu mijiedarboties kaut vai katalogu līmenī.

    Atbildēt
  41. agisp

    Coolynx: biju domājis par to mazliet pasmīkņāt. Tāpēc jau arī ir iespēja komentēt, lai rastu to īsto viedokli un arī vērtējumu. Vidējās loģiskās vērtības jau slēpjas TE.

    Atbildēt
  42. agisp

    Coolynx: un vēl… Vairāk par loģisko vērtību ieviešanu, Tev vajadzētu padomāt par reģistrācijas maksu visam pods.lv, lai “ingus: 2009.11.02 @ 11:02:44” & Co beidzot varētu justies pelnījuši lasīt Tevis rakstīto un pieprasīt viņuprāt nepieciešamo kvalitāti 😛

    Atbildēt
  43. ezis

    nav ne vainas – jauna kolekcija. Vai drīzāk varētu teikt – interneta grāmatu bodīte, kurā pagaidām var lasīt bez maksas.
    Lietotāju satraukums jau ir tikai viens – privātais, lai arī solītu, bet garantijas nav nekādas, ka pēc tiem pašiem 10 gadiem nemetīsies uz citu biznesu un … kas notiks ar materiāliem?
    Tur tas nedrošums. Garantiju nav. Labi, gadu bez maksas, bet pēc tam?
    Materiāli – kaut kas uz obligātās literatūras pusi, bet vajadzētu jau paskatīties mazliet globālāk.

    Atbildēt
  44. es

    Tipisks narkodīleru veids, pirmā doza bezmaksas, otrā par puscenu trešā par pilnu cenu , bez ceturtās jau vairs neiztikt….

    Atbildēt
  45. dooh

    Traktorists
    Tas nekad nenotiks. Projekta autori ir minējuši, ka mērķis ir parādīt, ka lielus projektus var pacelt bez miljarda latu. 800k gan šķiet padaudz (man ir aizdomas, ka sākotnēji paredzēts bija ievērojami mazāks finansējums), taču uz miljarda tilta, 70 miljonu dē-talona un n-simtu miljonu gaismas pils fona tādas drupačas vien ir. E-bibliotēka līdz ar to ir atklāts konkurents periodikai.lv un līdz ar to visai LNB naudas kāšanas mašīnai.

    Hmm, tikko paspēlējos ar cipariem. Lai uzceltu 100 miljonu projektu, tas katram latvijas iedzīvotājam izmaksā ~45Ls. 10 gados tas ir 4.5Ls no tavas kabatas, bez izvēles iespējām nemaksāt. E-bibliotēkas gadījumā sanāk, ka ar nelielu summu (5Ls/gadā) var iltermiņā (teorētiski) nopelnīt pietiekami, lai nodrošinātu savu eksistenci. Pie nosacījuma, ka tautai šis produkts patīk.

    es
    Tas ir tipisks jebkura biznesmeņa gājiens. Pirms nedēļas kaimiņš piedāvāja pamēģināt nedaudz malku – bija laba, tagad pērku :).

    Atbildēt
  46. to agisp: 2009.11.02 @ 11:41:19

    Comoon.. Ja blogs pa brivu, tad varu rakstit ko gribu? ;D
    Ja pretendee uz godpilnu apzimejumu – blogeris – tad jaievero ari zhurnalistikas profesionalitates principi. Ne jau tapec, ka vienkarshi jaievero, bet tapec, ka neta kultura pec butibas ilgterminja pateiks kas ir kas.

    Atbildēt
  47. Tīna

    es savu reģistrēšanos pārtraucu pie uzziņas par banku. man liekas, ka bezmaksas resursam piedien arī lietotājs Trekā Berta vai Sauļuks98.
    Man raksts patika, bwet komentāri vēl vairāk.

    Atbildēt
  48. Sarky

    Tai` pasakā par kazlēnu, kuŗš mācēja skaitīt arī bija “āāāāāā!!!! Viņš mani saskaitīja!!”. Bailēm lielas acis.

    Savādi, ka IT (!) cilvēki var nobīties, izdomājot, ka bankas autorizācija nozīmē konta (un – nākamais domas lidojums – pieeju tam (!!)) nodošanu.

    Rau, – etalona cena ar` jau izaugusi līdz 70 miljoniem. Tā tās baumas rodas..

    Atbildēt
  49. Pēteris Krišjānis

    Man personiski šis projekts ir “dead in the water” pēc divām definīcijām:
    1) Bibliotēka – piedodiet, bet ja viņi ir bibliotēka, es esmu baletdejotājs 60 kg kategorijā 🙂 Nevar tā vienkārši pasludināt sevi par bibliotēku. Autortiesības būs jāmaksā un atļauja jāprasa. Nemaksās – agri vai vēlu kāda no lielajām izdevniecībām uzvilks. Un punkts.;
    2) Neredzu biznesa plānu. Tādējādi apšaubu gan iztērēto summu, gan arī nākotnes nodomus. Izskatās pēc naudas kāšanas;

    Un tas, cik vieglprātīgi viņi analizē autortiesību likumu diemžēl ne par ko labu neliecina.

    p.s. LNB savu biznesu var bīdīt tāpēc ka tai ir likumā norādīta atļauja. Turklāt bibliotēkai ir jāatbilst tādai virknei prasību….

    Atbildēt
  50. dooh

    Sarky
    Un kāds būtu tavs cipars? 14 miljoni? Tas ir tikai par pirmo posmu. Pārējā summa ir sistēmas uzturēšana dažus, teiksim, 10 gadus. “āa, nu tas jau uzturēšana, tas neskaitās” – un tā tas latvju aitas, khem, cērp un cērp un cērp…

    Atbildēt
  51. MC_

    1. Info maz. Par IT piem. viena 2009 gada grāmata ar abšaubāmu info. [cerības uz priekšdienām]

    2. Ja es atrodu grāmatu, tad es vinju gribu “nokačāt”. Kaut vai par maksu. Es nebūšu tas cilvēks, kas grāmatu lasīs portālā online. [neredzēju/neatradu lejuplādēt kā PDF]

    3. Neatradu kā izdzēsties no portāla. Tātad, es teorētiski nevaru atteikties no šī pakalpojuma. Tātad mans vārds, e-pasts un uzvārds šobrīd atrodas datubāzē, kaut gan es to nevēlos. Vai Datu Valsts inspekcijas papīrs neparedz, atteikšanos pēc brīvas gribas? Kā es varu sevi dzēst no šī portāla? [uzsit nepatiku]

    4. Autorizējos caur ORTUS, bet ar universitati (RTU) neesmu sledzis akceptu, ka tas (ortus) ļaus nodot manus datus trešajam personam. Pieļauju, ka ar bankam ir šāda pati situācija.

    Ideja laba – cerības uz kvalitativu saturu.
    P.S. ludzu salabojiet 3. punktu 🙂

    Atbildēt
  52. Liene

    Paldies visiem šo komentāru autoriem, jo īpašs paldies ieraksta autoram: apmēram skaidrs ir “blogosfēras veterānu” domāšanas veids, bailes un fobijas. Kas nav mazsvarīgi, jūs nenodevāt sava zīmola- pods.lv – vērtības un izturējāt poda aktivitāšu līniju līdz galam. Tā turēt.

    Tomēr, ja ir kādi jautājumi par e-bibliotēku: allaž tos var uzdot, lūk, arī e-pasts.
    Iespējams, ka vispirms pavaicāšana, tikai tad histērija varētu pasargāt no turpmākas publiskas izgāšanās, rūgtuma, bažām un ļaunuma meklēšanas tur, kur tā nav. Veiksmi katram un visiem.

    Atbildēt
  53. ivanZ

    Ideja laba, izpildījums pagaidām tāds so-so, nākotne varētu būt arī laba, ja vien nenotiks brutāla naudas kāšana par “gada maksām” utt.

    Sasmējos par citu – par AKKA/LAA, kuri arī grib savu parazītdaļu no šī visa pasākuma 😀

    Atbildēt
  54. redstar7

    Reģistrējos jau pirms laba laika un paranojas autentificēties ar bankas ID man nebija. Cik paskatījos, tik patika. Var noskatīties visādus video, ko citur neredzēt.
    Var jau būt, ka pēc laika tas viss sāks smirdēt. Bet pagaidām nesmird. Un es rūpīgi izlasīju visus noteikumus, arī to interviju.

    Atbildēt
  55. Jānis

    Kaut kā izbrīnu izraisa cilvēku bailes no autentifikācijas ar banku “līdzekļiem”. Acīmredzot e-komercija un cilvēku izglītotība šajā sfērā ir zema. Jau n gadus pērku biļetes, apmaksāju dažādus pakalpojumus -ārējās- lapās, kur apmaksa tiek veikta autorizējoties/maksājot caur internetbanku. Kaut kā nekad nav bijis bail, ka kāds varētu sūtīt manu bankas kontu or whatever. Nē, neesmu vieglprātīgs, taču BAILES no autentifikācijas ir nepārspējamas un nesaprotamas.

    Starp citu, tieši tāpat var autorizēties arī visu zināmajā Latvija.lv portālā.. kāpēc par to nav diskusija?

    Par pārējo vispār nav vērts komentēt, auditorija nemainās jau gadiem.

    Atbildēt
  56. es

    100% peec laika buss jamksaa, un banku dati kas tiek ievadiiti tur lai it kaa idenficeetu sevi – iespejams ka paliek vinju db un kraajas. Neieteiktu tur vadiit savus datus, un vispaar kam jums tas portaals, pilns nets ar visime briinumiem vajag tik pamekleet… Ja jau nauda ir ieguldiita tanii projektaa tas noziime ka projektam taa janess atpakalj…

    Atbildēt
  57. Mārtiņš

    Tiešām pārsteidzoši, kas vainas autentifikācijai? Bez atļaujas neviens naudu paņemt nevar. Un arī neprasa. Esmu tur izlasījis jau 3 grāmatas un lasīšu vēl, bezmaksas siers garšo.

    Atbildēt
  58. Pēteris Krišjānis

    Liene: Kritiķus nosaukt par nobijušies un fobiju pārmāktiem cilvēciņiem vienmēr nostrādā. Tikai dīvaini, ka tu praktiski neatbildēji uz nevienu no jautājumiem.

    Atbildēt
  59. kas

    “kā identificēt lietotāju un kā no viņa pēc tam vienkārši noskaitīt naudiņu”

    Pods izgāzās, kā veca sēta. Pirms šitādu rakstīt, vajadzēja ielikt rakstu, kura banka tad piedāvā tādu fīču, kā “parakstīšanos uz regulāru maksājumu bez internetbankas lietotāja ziņas”…! Ja tāda fīča būtu, tad tas būtu liels tracis arī mainstream media…!

    Bet piekrītu par galveno domu – kāda fking bankas autentifikācija, priekš kam?! Bankas autentifikācija ir pieņema divās vietās: 1) kaut ko apmaksājot, kur parāda cik jāmaksā un tad vēl prasa ievadit koda kalkulatora kodu apstiprināšanai 2) pašvaldību portālos, kur tiešām ir vajadzīgs zināt kas Tu esi, ar visu savu personas kodu.

    Viss cits arī manī izraisa paranoju un diezin vai apmeklētu tādu vietu, kur no manis prasa pirkstu nospiedumus, pirms ļauj apskatīt stendā izliktos žurnālus.

    Atbildēt
  60. CooLynX Raksta autors

    Kaspar, arī uz Tevi attiecās pilnā versija ar visām nūbu atrunām. 😀
    http://pods.lv/2009/11/01/e-biblioteka_interneta/#comment-21667

    Atbildēt
  61. Vaards

    Jebkuras bibliotēkas problēma ir tāda, ka zinātgribošu lasītāju skaits samazinās. Ja šādas interneta krātuves šo jautājumu kaut nedaudz atrisinās – lai notiek! 🙂

    Paldies Coolynxsam par reklāmu. Iešu ielogoties un pastīties kāda tipa informāciju tur vispār iespējams atrast.

    Atbildēt
  62. Atbalss: mosties.org

  63. Kāds lietotājs

    CooLynX! Netēlojiet nu te tautas interešu aizstāvi un nez kādu cēlo! Visdrīzāk Jūs nomāc skaudība, ka kāds kaut ko ir paveicis… Skolās priecājas gan par pasakas.net, gan par e-biblioteka.lv. Varējāt nevis skaust un nozākāt, bet gan pats kādu labu projektu norealizēt. Laikam jau tam ne zināšanu, ne enerģijas, ne organizatora prasmju nepietika….
    Laikam jau jānovēl, lai Jūsu Interneta Pods nogrimst tur, kur tam pēc šī ķengu raksta vieta …. (Jūsu vietnes nosaukums jau pats vietu norāda! Atliek Interneta ūdeni nolaist….).

    Atbildēt
  64. es

    Nē nē, pods.lv būs un paliks kur ir. bet baigi cerēt ka eeee bibliotēka nesīs lielo piķi un grandiozu lietotāju apmeklējumu, ir gan naivi. drīzāk kāds Podā noraus to eeee bilitoteeekuu 😀

    Atbildēt
  65. kas

    Kāds lietotājs – Liene:

    Ak šīs aizvainotas sievietes, gatavais humors. Nu tā luncinās, kā tāda kucīte apkārt, kā nu varētu iekost kaut kur. LOL.

    Nu nepatika viņam Jūsu projekts, nu nav no viņa nekas īpaši atkarīgs, ja jau bērniem patīk un skolas priecājas – tad jau viss labi. Būs jau vēl citi raksti, pozitīvi. Ja jums ir 100 USD lieki – samaksājiet kādam zināmam blogerim – uzrakstīs šādu pat rakstu, tikai dikti pozitīvi. Būs jau labi! :DDD

    Atbildēt
  66. Andzha

    Jā, tā autorizēšanās sistēma daudzos rada nedrošības un apmāna sajūtu. “Bezmaksas” un “vajag bankas autorizāciju” cilvēkiem nelimējas kopā.

    Bet projekts lielisks. Piesaistīs masu, tad ieliks maksas pakalpojumus – piemēram, video lekcijas vai tamlīdzīgas lietas.

    Es no šī projekta jūtos tikai ieguvējs. Žēl, ka par to autorizāciju tik sarežģīti viss skaidrots nevis “e-paraksts dārgs, šādi ir lētāk”

    Atbildēt
  67. Unabomberz

    Yeah, nosaukt sevi par bibliotēku protams ir cool, to mēģināja arī GOOGLis, bet kā viņa izgāja tiesā mēs labi zinām… (100 Mio ieberziens un iespējama projekta aizklapēšana, jo ja nemaldos ASV kongress un ES iebilst pret iespējamo mierizlīgumu, uzskatot, ka tas ir antikonstitucionāls). Drīzāk esmu tā autora pusē, kurš pa DIENU noplosījās par savu autortiesību pārkāpumu. Cita lieta, ka viņš viens var nepacelt tiesāšanos ar organizāciju, kura iespraudusi projektā 800 K naudiņu, kas jāatpelna.

    Atbildēt
  68. Evija

    Visi komentētāji nez kāpēc raksta tikai par formu, nevis par saturu, respektīvi, e bibliotēkas izmantošanas iespējām. Mani uztrauc kas cits: kāpēc e bibliotēkas saturs ir tik tendenciozi vienpusīgs (nav neviena Klāva Elsberga, Arijas Elksnes un Jāņa Jaunsudrabiņa darba, toties mūsdienu “klasiķi” Pauls Bankovskis pārstāvēts ar 12 “šedevriem” un Guntis Berelis – 6 ne jau nu gluži ģeniāliem sacerejumiem, Nora Ikstena – ar 9, to skaitā vecas publicistikas apkopojumu). Salīdzinājumam – Regīna Ezera un Zigmunds Skujiņš izpelnījušies godu tik iekļautiem šai elektroniskaja brīnuma katrs ar 1 darbiņu. Savādi gan, nudien.

    Atbildēt
  69. Unabomberz

    Evija, domāju tāpēc, ka Berelis, Bankovskis un citi mūsdienu “klasiķi” (ļoti trāpīgi ieliki pēdiņās) ir piekrituši savu “šedevru” izmantošanai jo saprot, ka nafig neviens viņus negribēs normālā grāmatā izdot. Elsbergs, Elksne etc turpretī ir ļauži, kuri saprot, ka ja viņu sacerējums tiek ielikts ebibliotēkā, tad neviena izdevniecība normālā grāmatā izdot nevēlēsies, jo tam zūd komerciālā jēga. Par to arī izdevniecību cepiens LETĀ (04.11.2009).

    Atbildēt
  70. bomberman

    Unabomberz: tieši tā.
    Gan Jaunsudrabiņš, gan Elksne un pat arī Elsbergs ir ļaudis (ļāūži!) kas to saprot un nav devuši piekrišanu savu darbu ielikšanai e-bibliotēkai, jo savādāk neviena izdevniecība nevēlēsies izdot viņu darbus. Līdz ar to viņiem ies garām naudiņas.
    Tas viss būtu labi, ja vien 3 minētās personas nebūtu jau labākos rakstniecības laukos.
    Šāds fakts gan netraucē Bereli un Bankovski nosaukt par “klasiķiem”, jo esam ļooooti rūdīti latviešu literatūras patērētāji (lasītāji) un aizstāvji no ļaunās e-bibliotēkas, kas tos tieši pretēji – grib iznīdēt no zemes virsmas.
    Unabomberz, pareizi?

    Atbildēt
  71. Unabomberz

    bomberman, so what, ka viņi ir labākos laukos? Nesēžu ar enciklopēdiju pārbaudot katru autoru, kad šis atstiepies un skolas sols man gana sen garām jau lai uz sitienu visu atmiņā atsauktu. Neuzstāju tak ka esmu literatūrzinātnes eksperts. Kā tu gana labi saproti komentārs ir ironija par Bankovska “klasiķa” statusu un viedoklis, kāpēc šis tur ir biezā slānī salīdzinot ar citiem.

    A par labākiem laukiem: nu un tad viņiem takš ir mantinieki… (nu labi Jaunsudrabiņš laikam vispār jau vairs nav aizsargāts, sen jau labākajos laukos, tiešām slinkums gadus pārbaudīt). Kāpēc lai mantinieki nevarētu plūkt savu senču darba augļus? Redz centra mājas ir uzceltas pirms 100 gadiem un īri tur prasa vēl šobaltdien visādi mantinieki, kas atguvuši iepriekš nacionalizētos īpašumus.

    Varētu tak tā Ebibliotēka sākt ar piemēram Garlība Merķeļa “Latviešiem filozofiskā laikmeta beigās sevišķi Kurzemē un Vidzemē” (liekas kaut kā tā pilnais nosaukums skan) un citu drazu (Merķeļa Latviešus es tiešām uzskatu par drazu, kuru sarakstījis kārtīgs vācbaltu okupants, kura viedoklis tik un tā paliek – “Letiņiem vācu kungs vajadzīgs”), kas sarakstīta tik sen ka uz to autortiesības vispār neattiecas. Kautvai Tautasdziesmas. Kautvai Bārda laikam. Daži gadi tikai Skalbem atlikuši. Rainis. Aspazija. Bračkas Kaudzītes. Kronvaldu Atis. Pumpurs Andrejs. Blaumanis. Viss latviešu literatūras zelta fonds. Bet te redz TILDE un letonika.lv ir pasteigusies priekšā. 🙂

    http://www.letonika.lv/literatura/default.aspx?

    http://www.letonika.lv/literatura/default.aspx?r=149

    Atbildēt
  72. kintu

    Vai tiešām visi sakarīgie cilvēki ir aizbraukuši palikuši un Latvijā ir palikuši tikai IT ludīti? Tad nav brīnums, ka esam tādā bedrē. E-grāmatas jau ir realitāte. Protams, būs daudz neatrisinātu jautājumu par e-bibliotēkām, bet cilvēki pamazām pāriet uz grāmatu lasīšanu no Amazon Kindle un līdzīgām ierīcēm. Vakar izmēģināju Sonny e-lasītāju Londonas Nacionālajā Bibliotēkā. Drīz autori, kas nevēlēsies savus darbus izdot e-grāmatu veidā, būs retums.

    Atbildēt
  73. e-bibliotēka smird

    E-bibliotēkai jābūt pieejamai ikvienam arī nereģistrētiem lietotājiem. Reģistrācija ir kaut kāda mazohistiska coderu iegriba nevis vajadzība. Īstajā bibliotēkā vārds, uzvārds un p.k. ir vajadzīgs, lai tu nenospertu grāmatu. Bet kam tas vajadzīgs e-bibliotēkā? Patīk bāzt savu degunu kur nevajag?

    Atbildēt
  74. kintu

    e-bibliotēka smird: Es varu iedomāties, ka nav tik vienkārši. Ja par katru lasīto darbu tiek atskaitītas autoratlīdzības, iespējams, pat no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tad bibliotēkas veidotāji un visi nodokļu maksātāji varētu gribēt, ka tie ir tieši LR iedzīvotāji, kas saņem šos labumus. Citādi, kāds negodīgs autors varētu uztaisīt skriptu (vai noalgot miljons indiešus), kas taisa viltus profilus un pāršķirsta lapas.

    Kritikai par šo projektu trūkst konsekvences – vai nu e-bibliotēka ir gan pārāk visatļaujoša, vai pārāk ierobežojoša. Tas vairāk liecina, ka šī projekta juridiskais pamats tomēr ir pietiekami nopietns.

    Atbildēt
  75. Kalisto

    Grāmatu teksti veras vaļā lēni, pagrūti pārskriet vairākas lapas uz priekšu, tad atpakaļ. Var lasīt tikai lapas pakāpeniski pēc kārtas. Nav iespējas tekstu lejuplādēt, kas bezmaksas versijai ir saprotams. Lai pameklētu teksta failu, iegāju Temporary Internet files. Un atklāju, ka grāmatas teksts tur ir saglabājies kā fotogrāfiju sērija jpg formātā. Cita grāmata bija saglabājusies kā bmp attēlu sērija.
    Pārkopējot šos failus, grāmatas tekstu var aplūkot ar fotoredaktoru. Taču failiem nav secības, lapaspuses iznāca haotiskā kārtībā, pašam nācās rūpīgi izkārtot pārfotografētās vai noskanētās lapaspuses, ieraksot secīgu failu nosaukumu numerāciju.
    Neesmu nevienas minētās bankas klients, vēl man nav pieejams viss bibliotēkas saturs. Bet tas ir stimuls atvērt kontu Swebank. Ja autentifikācija ir caur banku, tad laikam jau kāda maksa būs. Taču pieci lati gadā tik traki nav.

    Atbildēt
  76. ggg97

    …”vietnēm”, kurās prasa “autentifikāciju” caur i-banku eju ar līkumu, Izņemot tādus grandus, kā LMT vai LTC. I-banku aktīvi lietoju ja 9 gadus un tapēc visādu “glumo” un Cool Down, indeed apelējumus, ka esmu vecmodīgs vesi laižu gar ausīm. Visādos šitādos “autorizācijas” pieprasijumu gadijumos der atcerēties, ka LV civillikumā prasības celšanas termiņš ir 10 gadi…

    Atbildēt
  77. Atbalss: Policija arestē E-bibliotēkas serverus | Pods.lv

  78. Trollis

    Lasu un smejos, smejos un lasu – jesus kā visu ir iespējams novārtīt dubļos un kvēpos un savas “zināšanas” celt mākoņos. Šo lapu uztveru kā kautko vienkārši brīnišķīgu. Iespēja klausīties aktieru ierunātus daiļdarbus man vienkārši pavēra jaunu pasauli. Principā par jebkuru lapu var pateikt, ka viņa ir pilnīgs s***, taču atcerēsimies, ka šīs lapas ir jāprot lietot. Pilnīgi bez jebkādām grūtībām izturēju autentifikācijas procesu un baudīju savu (tik tiešām bez maksas!) atradumu. Tas ka tev patīk piekasīties un nepatīk redzēt to, ka dzīvē notiek arī kaut kas patiešām labs, nozīmē tikai to, ka esi tipisks latvietis, kam patīk skatīties cita makā un skaitīt otra skabargas, kamēs baļķis nemanīti liek tavai galvai uzpūsties.
    Un pat ja man būtu jāmaksā mēneša abonēšana 5 līdz 10 Ls apmērā, es to pilnīgi noteikti darītu, jo vēlos šo kultūras daļiņu savā dzīvē.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Towza Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *