Uzkrājošā apdrošināšana

Pirms kāda laika, kad runāja par to, ka valsts varētu palielināt procentus jeb summu no kuras par uzkrājošo aprdošināšanu atmaksās 25% no nodokļos nomaksātās summas, es apsvēru domu, ka tas varētu būt labs naudas uzkrāšanas veids. Bet tā es domāju tikai pirmajā brīdī, līdz biju iepazinies ar uzkrājošās apdrošināšanas piedāvātāju administratīvajiem izdevumiem.

Pēc maniem necilajiem aprēķiniem un čuja, ņuha, kā arī poņas, sanāca, ka patiesībā es uz 5 gadiem iesaldēju savus līdzekļus, izdzenu tos cauri apdrošinātāja rokām, ļauju tam uzvārīties un pašās beigās man ir jābūt vēl priecīgam, ja pēc visas šīs operācijas es palieku plusos. Es nekādi nevarēju saprast, kāpēc pie lielāka riska nekā depozītu noguldījumos, apdrošinātāji man sola mazākus ienākumus? Protams, viņi grūž sejā tos 25% no taviem 20%, ko tu esi samaksājis nodokļos, bet to jau sola valsts. Apdrošinātājs sanāk tāds haļavščiks, kas veiksmīgi notrallinā manu sūri grūti nopelnīto naudu, lai es pēc tam kā lohs to mēģinātu atgūt no valsts.

Dace ir uztaisījusi interesantu aprēķinu par to cik izdevīga ir uzkrājošā apdrošināšana. Paredzu, ka šis ieraksts sakustinās tirgu un esošie uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēji sarosīsies, kā arī mēģinās sacerēt kādu taisnošanās stāstu.

Pēc viņas piemēra sanāk, ka pēc visas šīs sarežģītās operācijas un darbībām, tas nabaga cilvēks vēl arī samaksā par to, ka ir uzķēries uz šī āķa un parakstījies uz pakalpojumu. Un tas arī ir pie nosacījuma, ja apdrošinātājs ir bijis veiksmīgs un ieguldītie fondi ir nesuši ienākumus, nevis kā tagad, kad visi iet pa mīnusiem.

Ikmēneša apdrošināšanas prēmija – 20 EUR;
Apdrošināšanas termiņš – 5 gadi;

Izmaksas, kas saistītas ar līguma noslēgšanu un uzturēšanu:
Atskaitījumi no katras apdrošināšanas prēmijas – 5 %;
Ikmēneša līguma noslēgšanas izdevumi pirmajā gadā – 3.33 EUR;
Ikmēneša atskaitījumi no uzkrājuma summas par apdrošināto risku – 5-6 EUR;
Ikmēneša līguma uzturēšanas izdevumi – 1 % no uzkrājuma summas.

Līguma efektivitāte, izmantojot nodokļu atvieglojumus:
Iemaksātās prēmijas 5 gadu laikā – 1200 EUR;
Nodokļu atvieglojums – 276 EUR;
Uzkrājuma summa pie 3 % investīciju atdeves – 797 EUR;
Uzkrājuma summa + nodokļu atvieglojumi – komisijas maksas – 1073 EUR;
Ieguvums (zaudējumi) – –127 EUR jeb – 11 %!

Tas, kas man ir palicis atmiņā no fondu lietām ir nosacījums, ka tu vari ieguldīt jebkur naudu, bet skaties, lai ne vienu gadu nav mīnusu, jo tiklīdz vienā gadā ir mīnusi, tā tev būs nepieciešams vismaz gads vai pat vairāki, lai atgrieztos iepriekšējā pozīcijā un tikai pēc tam sākt pelnīt. Iedomājies, kas notiek, kad tavi fondi jau vairākus gadus iet mīnusos.

Šajā sakarā man patika diskusija Cāļa forumā.

“es to kraju vecumdienam. Ta ir sveta lieta visur.” – Mērķis ir pareizs, tas gan. Bet vai esi pārliecināta, ka pēc uzkrājošās apdrošināšanas līgumā noteiktā termiņa atgūsi vismaz tikpat daudz naudas, cik ieguldīji? ASV pensionāri un topošie pensionāri jau pirms gadiem četriem pārliecinājās, ka, pārdodot fondu daļas un akcijas, viņi saņem mazāk nekā par tiem maksājuši pat desmitiem gadu. Un toreiz pat vēl nebija sākusies ASV ekonomikas krīze, kas ir šodien!

Vai arī.

Uzkrājošās apdrošināšanas līgumā atšķirībā no bankas depozīta NETIEK garantēti nekādi procenti termiņa beigās (nejauc ar vēsturisko ienesīgumu). 25 %, ko var saņemt jau nākamajā gadā pēc iemaksām, nav peļņas procenti, bet daļa no iemaksām. Es tos 25 % sauktu par valsts garantēto atgūstamo iemaksātā kapitāla daļu. Tas nozīmē, ka ja līguma termiņa beigās, kad pārvaldnieks pārdos fondu daļas, izrādīsies, ka to pārdošanas vērtība (“Kas gan to varēja paredzēt?!”) būs tuva nullei, tad iemaksu veicējs varēs sevi mierināt: “Esmu zaudējis tikai 75 % no iemaksām nevis 100 % kā tie ļautiņi, kuri vienkārši pirka fondu daļas!”

Tāpēc es tā arī līdz pat šai dienai brīvos līdzekļus turu depozītos.

25 thoughts on “Uzkrājošā apdrošināšana

  1. hvz

    Principā tiek piemirsts viens – runa ir par APDROŠINĀŠANU! Jā, uzkrājošo, bet vispirms jau apdrošināšanu. Uzkrājums ir kā papildus bonuss apdrošināšanas pakalpojumam.

    Atbildēt
  2. CooLynX Raksta autors

    hvz, protams, vienīgi pārdots šis pakalpojums tiek tieši kā UZKRĀJOŠĀ apdrošināšanu un pozicionēts tieši uz līdzekļu uzkrāšanu un PELNĪŠANU, nevis apdrošināšanu. Ja vēlies apdrošināties, tad šādu pakalpojumu var arī ņemt atsevišķi un uz citiem nosacījumiem.

    Stāsts jau ir par to, ka pakalpojumu sniedzēji reāli neko papildus nepiedāvā, bet tikai palīdz apgrozīt līdzekļus un savas izmaksas pabāzt apakšā zem šiem 25%, ko valsts atgriezīs.

    Atbildēt
  3. Rolands

    Es ieteiktu ieguldīt veselībā, it īpaši zobos, jo tur nav nekādu ierobežojumu.
    Es būtu pateicīgs, ja CooLynX izpētītu arī šo iespēju, jo tā ir pietiekoši vilinoša.
    Te var arī palasīties: http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=4124&hl=1&mod=33
    Vispār, žetons VID’am, šogad mājas lapā ir smuki piemēri no kuriem kaut ko pat var saprast.

    Atbildēt
  4. CooLynX Raksta autors

    Rolands, jau esmu izgājis arī šo eksperimentu 🙂
    http://pods.lv/2008/10/08/beidzot_palielinas_attaisnotos_izdevumus_par_medicinu_un_izglitibu/

    Atbildēt
  5. Rolands

    Par izglītību piekrītu, vienīgais pluss ir tas, ka to summu var dalīt trīs gadus.
    Bet, pievērs uzmanību tam, ka zobārstniecībai un plānotām operācijām netiek pielietots limits 150LVL

    Atbildēt
  6. ImissimI

    cāļu forums izcēlies ar kategorismu..

    1. visas kompānijas iespējams arī negarantē minimālo procentu.. bet tā gan nav ka neviena!
    2. kā nu kurā valstī apdrošināšanas likumdošana sakārtota..

    3. kas tas bija par murgu skarā ar 25% pēc pirmā gada tajā cāļu citātā :/ kāda daļa no iemaksām? nevajag balstīties uz šitādiem citātiem, patiešām nevajag…

    Atbildēt
  7. marcis

    clx tak, ja apdrošināšana, tad par to ir jāmaksā.
    ja izvēlies pakalpojumu “uzkrājošā apdrošināšana bez apdrošināšanas” vai kkā tā saucas, tad tev visa tā summa aiziet uzkrājumam.

    Atbildēt
  8. RedStar

    Tie 25% tiek bāzti acīs kā nez kāds mega bonuss. Arī es savulaik apsvēru domu parakstīties uz to pasākumu, bet pēc tam, kad biju pastudējis nosacījumus, pārgāja jebkāda vēlēšanās.

    Atbildēt
  9. Un kā ar šo?

    http://www.eurolife.cc/eurolife.lv/LAV/index.php
    http://www.calis.lv/aprunasimies/forums/thread.php?id=8357552&page=2#page-2

    Atbildēt
  10. trrr

    Uj… no sākuma nez kāpēc izdomāju ka runa ir pa pensiju fondiem 🙂
    So.. enivei.. tā ir apdrošināšana. Tādi fondi ir pasaulē pieņemta prakse un daudzi no tādiem ir vienkārši krāpnieki.
    Labs piemērs ir te pat Latvijā savulaik populārais SaveInvest.
    Arī dzīvības apdrošināšana ar uzkrāšanas un peļņas fīču. A reāli tas ir instruments ar kādu pumpēja arā naudu no valsts uzņēmumiem apdrošinot darbiniekus.
    Darbinieki to pat nezin, bet pēc apdrošināšanas termiņa beigām kā labticīgā ieguvēja konts tiek norādīts tās valsts iestādes vadošās personas privātais konts.
    SI gadījumā viss notika ātri un bez liekām aizturēm. Vadošajai amatpersonai pat nebija jāgaida 10mit gadi lai saņemtu “atpakaļ” apdrošināšanas prēmiju.
    LV tas nebija uzņēmis tik grandiozus apmērus kā Krievijā. Tur uzņēmīgie ļaudis iemanījās drošināt uzņēmumus kur ir vairāki tūkstoši darbinieku un iemaksa par KATRU darbinieku bija 10 000$!
    🙂

    Atbildēt
  11. budzis

    hvz, tikai apdroshinataju tekstos apdrosinasana ir kaut kur 3.plana. Tas pakalpojums tiek pasniegts ka labs uzkrasanas un “pelnisanas” veids. Turklat, neatceros, ka tajas prezentacijas, kuras i bijusas par so temu, kads no apdrosinatajiem butu kaut ar vardu minejis par visam tam komisijam, ko vini ietur no iemaksata

    Atbildēt
  12. Andris

    1. Apdrošināšana!!!
    2. + Uzkrāšanas iespēja

    Ja grib aprēķināt korekti, tad jāizņem no izdevumu daļas apdrošināšanas prēmija. Man ir vecs līgums no 2002. Nekādas komisijas + fiksēta peļņa 4% no atlikuma pēc apdrošināšanas prēmiju nomaksas + bonuss 1-3%, ja apdrošinātājs pamanījies uzvārīt. Un protams, IIN atsitiens apdrošināšanas prēmijai un uzkrājumam. Tāds manuprāt ir LABS produkts. Nezinu, vai tik vienkārši un labi ir jauno laiku piedāvājumi. Ja nav, tad sūtiet bekās, gan jau atgriezīsies ar labākiem priekšlikumiem 🙂

    Fondi arī ar 50% nodokļu atsitienu šodien būs mīnusos 🙂

    Atbildēt
  13. Kloons

    Iesaku pievērst uzmanību mūsu LV apdrošinātāju stabilitātei un garantijām…

    Ja gribas saglabāt naudu un būt pārliecinātam par to, ka dabūsi atpakaļ to tādā pašā vērtībā (naudas pirktspējas indeksācija) kā esi iekrājis un ar garantētu peļņu, izvēlies uzņēmumu no attīstītākām valstīm, kur apdrošinātājus regulē likumdošana!

    Letiņu likumdošana arī šajā jomā nav sakārtota un kā jau pienākas reklāma ir apjājiens…

    Atbildēt
  14. karuuzo

    Nu man arī ir tā uzkrājošā apdrošināšana (nu jau Swedbank), bet ar garantēto procentu (3.5%). Paskatījos, uz šo brīdi (1,5gadi) rezultāts ir -46% vai -21%, ja pieskaita nodokļu atmaksu. Bet šīm apdrošināšanām un vispār uzkrājumiem ir viena nianse, jo ilgāk, jo vairāk, jo nauda taisa naudu. Nu lab, cita lieta, ja nav garantētie procenti, tad toč, ja ir mīnusi, tad ir mīnusi 🙂

    m

    PS. Tik lieli mīnusi man ir tāpēc, ka apdrošināšanas objekts riskants 😀 Man gan ir divas apdrošināšanas, vienai ir krietni lielāks risks (~50%), kā otrai. Ja skatās atsevišķi, tad: -65% (-40%) un -27% (-2%). Man gan slinkums rēķināt, bet toreiz, kad uz viņām pieteicos, tad sanāca ka viena paliek ar mīnusiem (riskantā), bet otrai ~50% plusā.

    Atbildēt
  15. Shadowbird

    Atzīstu, ka neesmu sīkumos pētījis visu to apdrošināšanas padarīšanu, bet pagaidām iespaids par visu to ideju kopumā ir kā par vienkārši azartspēli. Tu liec likmi, teiksim, 500 Ls, ka gada laikā tev vajadzēs iet pie zobārsta un pirkt zāles, un, ja tā tiešām notiek, apdrošinātājs nosedz kaut kādu daļu. Ja nenotiek, tad nauda 100% paliek apdrošinātājām. Un es īsti nesaprotu, ar ko šāda sistēma ir labāka par vienkārši naudas turēšanu depozītā un vajadzības gadījumā izņemšanu, kad vajag. Sanāk gan apdrošināšana, gan uzkrājumi (jo veselīgāka dzīvosi, jo vairāk naudas atlec).

    Es, piemēram, būtu daudz priecīgāks, ja darba devējs man kā darbiniekam to piķi, ko ikgadu iegrūž apdrošināšanā, kuru tāpat reti kuram sanāk izmantot 100%, vienkārši turētu kaut kādā depozītā, no kā man atlektu “veselības procenti”. Nepieciešamības gadījumā es atrādu čeku/kvīti no ārstniecības/sporta iestādes un darbs to nosedz no minētā depozīta.

    Labprāt uzzināšu, ko esmu palaidis garām vai nepareizi sapratis.

    Atbildēt
  16. Mateo

    Nu nez! Es paņēmu šādu uzkrājošo produktu bez apdrošināšanas, fondu vietā izvēlējos opciju piemērot 1M depozīta procentu (nav tik liels ienesīgums, bet vismaz garantija, ka neiebrauks mīnusos, kā tas notiek pašlaik ar fondiem), beigās sanāk, ka administratīvie izdevumi noēd manu depozīta procentu, bet pašam paliek 25% (atgūstamā daļa). Neviens parastais noguldījums (depozīti) nepiedāvā 25% ienesīgumu.

    Atbildēt
  17. Pow

    Uzkrājošās apdrošināšanas līgumā atšķirībā no bankas depozīta NETIEK garantēti nekādi procenti termiņa beigās (nejauc ar vēsturisko ienesīgumu).
    Atvainojiet, bet tās ir buļļa kakas. Eksistē plāni, kas ir ar garantētu procentu, piemēram SEB Uzkrājums ar garantētu peļņu, tā ka nevajag tirzt, pirms izpēta visus piedāvājumus. Es, ja būtu lietojis to uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas štelli, noteikti būtu ņēmis plānu ar garantētu peļņu un/vai iespēju reālā laikā mainīt fondus ar minimālu komisiju vai bez komisijas, kā Hansabankā (ja pareizi atceros). Parēķināju, ka tomēr nobloķēt naudu uz 5 gadiem nav interesanti.

    Atbildēt
  18. Pow

    Mateo,
    Neviens parastais noguldījums (depozīti) nepiedāvā 25% ienesīgumu.
    Tā nav īsti korekti teikt. No sākuma aprēķini gada procentu likmi (GPL) un tad salīdzini ar depozītu. Piemēram, pieņemot, ka maksājumu veic 1 reizi gadā, un atceroties, ka minimālais termiņš ir 5 gadi, sanāk, ka 1/5 summas (pirmā gada iemaksa, kas tur stāvēs vēl 5 gadus) ir ar GPL 25/5=5%, 1/5 summas ir ar GPL 25/4=6.25%, utt., 1/5 summas (pēdējā iemaksa) ir ar GPL 25%. Kā redzams, shēma ir iekačāt naudu iekšā pēdējā gadā, ja grib kaut ko tuvu minētajiem 25%.

    Atbildēt
  19. tomaac

    Ja nemaldos, tad tie 25% no šī gada ir samazināti uz 23%. Es arī veicu iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā (kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana), bet es to daru pirmkārt tieši dēļ apdrošināšanas un tikai otrkārt dēļ peļņas.

    Atbildēt
  20. Aldis

    Pow,

    vai tik nebija tā, ka iekačājiens, kas kvalificējas 25% cashback’am ir ierobežots ar 10% no bruto algas? Tā kā pilnīgi visu uz pēdējo gadu gluži nevarēs atlikt.

    Atbildēt
  21. Kloons

    Līdz 20% no gada bruto algas, un tie vairs nav 25% no iemaksātās summas, bet gan 23% (no 2009 gada).
    Pievērsiet uzmanību dzīvības apdrošināšana – par zobārstu neviens nemaksās!

    Atbildēt
  22. Atbalss: Kā saņemt nodokļu atmaksu no valsts? | Pods.lv

Atbildēt uz komentāru ragnarok Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *