web.hc.lv – jauns vortāls tīmekļa veidotājiem

web.hc.lvdeni2s ir atvēris jaunu sadaļu jauniešu kultūras portālā, kas būs paredzēts tīmekļa veidotājiem – web.hc.lv.

Vortālā web.hc.lv ir apkopota kvalitatīva un daudzveidīga informācija latviešu valodā par mājaslapu veidošanu, uzturēšanu un apmeklētāju piesaistīšanu, sākot ar pašiem pamatiem un beidzot ar profesionāļu padomiem un knifiem.
Veidotāji sola arī turpmāk regulāri pievienot jaunumus, rakstus un pamācības, kā arī analītiskus dažādu mājaslapu apskatus.

Manuprāt laba ideja. Bet, tomēr atļaušos bilst pāris skarbus vārdus.

Mums ar deni2s ir bijušas diskusijas par tīmekļa veidotājiem sāpīgo tēmu – HTML vai XHTML. Nespēju atturēties no komentāriem par šo tēmu.

Lai arī šajā cēlajā veidojumā ir sakarīgas atsauces uz tādu personu kā Jakob Nielsen, tomēr kaut kas velk uz grāvi.

Neliela liriska atkāpe. Savulaik, kad sāku apgūt tīmekļa gudrības, viņš bija viens no maniem skolotājiem. Nāk prātā teiciens krievu valodā – скем поведёшся того и наберёшся. Visu savu apzinīgo tīmekļa veidotāja karjeru turēju prātā galveno bausli, ka mājas lapai ir jābūt pieejamai un lietojamai uz jebkāda pārlūka. Vizuālam izskatam ir sekundāra nozīme. Esmu pārliecināts, ka šajā sakarā nekas nemainīsies arī turpmāk. Ja reiz pēdējo 10.gadu laikā nekas nav mainījies, tad kāpēc gan, lai kaut kas mainītos?

Jaunajā veidojumā jau pirmās divas tēmas ir pilnīgi šķērsām. Priekš kam jaunajiem censoņām borēt galvā muļķības par to kādā standartā veidot savu mājas lapu? Vēl jo vairāk, ja tiek celts debesīs tas, ka dievu dievs tagad ir “xhtml strict”. No pirmā kursa viens citāts:

Zināms, ka labs veids pierādīt, ka kaut kas ir kruts, ir totāli noliekot visu pārējo. To mēs tagad arī izdarīsim:

  • xHTML Strict: kā jau teicu – kruts!
  • xHTML Frameset: Domāts lapām ar freimiem. Kas ir freimi? Freimi – tas ir leimi! Freimus sāka un beidza izmantot pagājušajā gadsimtā, jo no lietojamības viedokļa tie bija galīgi garām. (Ja kāds jums atkal prasa kāpēc freimi ir leimi, tad pasakiet tam kādam, lai atšujās un iet labāk kaut ko derīgu padarīt.)
  • xHTML Transitional: kaut kas pa vidu starp HTML un xHTML Strict – īsāk sakot, ne šis un ne tas. Domāts tiem, kas nav spējīgi veidot xHTML Strict, taču vismaz ir apjēguši, ka HTML ir pagātne. Īsāk sakot tāds pārejas periods starp pagātni un nākotni.

Ja šis teksts ir domāts kā parodija, tad domāju, ka lielākā daļa auditorijas šo smalko joku neuztvers. Savukārt, tie, kas izprot nianses, nemaz neizlasīs tik tālu.

Otrajā kursā jau braucam dziļāk auzās. Šoreiz tiek salīdzinātas vairākas lapas – pods.lv (xhtml transitional), alistapart (xhtml transitional) un laacz.lv (xhtml strict).

Tātad šodienas praktiskajā darbā mēs:

  • Iemācījāmies atšķirt kruti kodētas (tās kuras ir xHTML Strict) no mazāk krutām (nav xHTML Strict) lapām.
  • Iepazināmies ar dažu tautas varoņu mājaslapām.
  • Zinām, kuros gadījumos jāsavelk nicinoša sejas izteiksme un kuros var savilkt sarežģīto sejas izteiksmi.
  • Iemācījāmies apskatīt lapas kodu, kurā ir redzams (x)HTML kods.

Manuprāt, secinājums ir nevietā, jo no šīm lapām skaidri var redzēt pavisam citu lietu – ja lapa ir sakarīga, tad nav būtiski pēc kādiem standartiem tā ir veidota. Uzsvars ir jāliek nevis uz to kādus standartus izmanto, bet gan, ko tajā lapā noderīgu var atrast. Par standartiem runājot, esmu jau vairākkārtīgi rakstījis, un savu nostāju līdz šim neesmu mainījis. Pēdējo reizi plašāk par to var lasīt rakstā – W3C turpinās darbu pie HTML.
Nu nevajag cilvēkiem mācīt muļķības. Šādā veidā tiek veidoti aklie sekotāji, kam galvā ir salmi. Rezultātā mēs turpināsim štancēt nestrādājošas xHTML lapas un čakarēt tīmekli. Protams, šie skolotāji mazgās rokas nevainībā, jo it kā jau neko sliktu viņi nav iemācījuši. Vai ne? Nav pateikts būtiskākais – “kruts” speciālists taisīs lapu, kas korekti strādā un izmantos tos standartus, kas konkrētajā gadījumā būs vispiemērotākie. Ja jūs man neticiet, tad palasiet iepriekšminēto rakstu par W3C plāniem un padomājiet kāpēc tas tā notiek.

13 thoughts on “web.hc.lv – jauns vortāls tīmekļa veidotājiem

  1. Atbalss: Jakob Nielsen jaunie tīmekļa lietojamības norādījumi » Latvijas interneta pods

  2. esuntu

    Pilnībā piekītu. Visvairāk par “kruts” speciālists taisīs lapu, kas korekti strādā un izmantos tos standartus, kas konkrētajā gadījumā būs vispiemērotākais.

    Atbildēt
  3. Shadowbird

    Ja kāds jums atkal prasa kāpēc freimi ir leimi, tad pasakiet tam kādam, lai atšujās un iet labāk kaut ko derīgu padarīt.

    Izvairīšanās no izaicinošiem jautājumiem (bieži vien agresīvi uzklūpot jautātājam) ir viena no bezsmadzeņu fanātisma izteiktām pazīmēm.

    Atbildēt
  4. Didulis

    Es neņemos apgalvot, ka perfekti pārzinu doctype pielietojumu, taču šis ir totālākais murgs. Zinu, ka doctype norāda pārlūkam kādu parsēšanas metodi izmantot un tam nav ne mazākā sakara ar “lame or not lame”. Ja jau viņš ir tik kruts kādēļ nepaskaidroja kādēļ frame`i ir novecojuši. Laikam jau nav pamanījis, ka pasniedzot kaut kur tiešo linku uz kādu freima saturu, lapa pazaudē 90% no savas funkcionalitātes (piemēram, menu vienā freimā, satura ievads otrajā un izklāsts trešajā). Savā ziņā aktuāla problēma arī vairumam AJAX based lapu, tās arī būtu tikpat lame`as kā Frame based lapas?

    Atbildēt
  5. deni2s

    Ja jau viņš ir tik kruts kādēļ nepaskaidroja kādēļ frame`i ir novecojuši.

    Tāpēc, ka pamācība ir par citu tēmu, nevis par lietojamības jautājumiem (protams, ka neiztiks arī bez to aizskaršanas).

    Jā arī AJAX based lapās ir lielas problēmas ar lietojamību, jo 99,99% gadījumos tiek lauzta kaut vai “browsers Back button functionality”.

    Atbildēt
  6. Grrr

    “Filmu neesmu skatījies, bet pāris vārdus gribu teikt”.

    Principā izlasot Coolynxa citātus no web.hc.lv palika pilnīgi skaidrs, ka uz to resursu iet nav jēgas. Cilvēki, kas neargumentē savus uzskatus labāk kā ar “kruta”/”leimi” ir uzrakstījuši tekstu bērnudārza līmenī.

    Atbildēt
  7. BlackHalt

    Pizģēts:
    Iemācījāmies atšķirt kruti kodētas (tās kuras ir xHTML Strict) no mazāk krutām (nav xHTML Strict) lapām.

    Palasi pats kaut vienu rindiņu:
    http://en.wikipedia.org/wiki/XHTML

    Kaut kur ieciklējas. Tur arī palika un tagad visu to `mācīs` citiem. Māku Flash – Flash kruta. Nemāku – XHTML 1.1, XHTML 2.0. A kas tas tāds? Neko nerakstu.

    Anekdote oneeleven. Demagogi.

    Atbildēt
  8. eerms

    uzskatu par pilnīgu idiotismu mācīt web-veidošnu vienas tēmas ietvaros, neizskaidrojot to kāpēc atšķirīgu projektu veidošanai, noderīgi lietot dažādas web tehnoloģjas.

    pirmkārt lapas struktūra un saturs, tad kods, tad dizains.

    hmmm
    adobe.com/apple.com/digg.com/cnn.com/bbc.com utt utt
    ir transitional.
    es jau nez un no tā neko nesaprotu, bet man liekas tās lapas lohi nav taisījuši.

    kādam maza peņa sindroms 🙂

    Atbildēt
  9. Dzhonijs

    Pukiņam “+” par centieneim kaut ko rakstīt par web izstrādi latviski, bet “-” par to ka puikiņš vēl daudz par zaļu lai izprastu web izstrādi. Trūkst pieredzes un pieredzes brieduma.

    Atbildēt
  10. Elvis Kvalbergs

    Nu, nu Coolynx – pats nodarbojies ar demagoģiju un nemaz nekaunies. Nevar jaukt kopā vienā katlā tika tšķirīgas lietas kā lietojamība, pieejamība, lapas saturs (“ko tu var atrast”) un satura iezīmēšanas tehnoloģiju. Tās ir saistītas savā starpā, protams, bet nav bāžamas vienā maisā.

    Savukārt par strict un trans. Manuprāt, ir mazāk svarīgi, vai lieto XHTML vai HTML, bet it ļoti svarīgi censties lietot Strict Doctype. Pieminētie argumenti par “lielajām” lapām, kas ir iekš Transitional ir nevērtīgi, jo pārsvarā tur Transitional ir izvēlēts vecā un grūti kontrolējamā (lielā apjoma dēļ) satura dēļ, nevis tādēļ, ka veidotāji ir baigi gudrie un zinātu kādus plusus Transiotional pār Strict. Visur, kur iespējams, būtu jāizmanto Strict. Vispār būs kaut kas par šito jāuzraksta. Esmu pilnīgi uzcepies.

    Atbildēt
  11. deni2s

    Atvaļinājums 3 mēnešu garumā 🙂 Un sapratu, ka es tikai ieekonomēšu laiku vienreiz uzrakstot, nevis n-tās reizes stāstot cilvēkiem, kas man par tādām lietām jautā 🙂

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Didulis Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *