Seminārs par programmatūras patentiem ar Ričardu M. Stallmanu

Pēteris Krišjānis iesūtīja sekojošo ziņu.

LAKA organizē tikšanos ar Ričardu M. Stallmanu, kas ir viens no atvērtā koda filozofijas pamatlicējiem, GNU projekta un GPL licenses idejiskiem autoriem, kā arī GCC un daudzu citu brīvo programmatūru izstrādātājs.

Tikšanās būs semināra formātā un galvenā tēma būs programmatūras patenti – tā kā mēs gaidam notikumu attīstību tālāk Eiroparlamentā, šī tēma varētu būt saistoša ne tikai atvērta koda lietotājiem, bet jebkuram mazam un vidējam programmēšanas pakalpojumu uzņēmumam, kā arī daudziem neatkarīgajiem programmu izstrādātājiem.

Seminārs ir bezmaksas un notiks angļu valodā, rīt 22. jūlijā, RTU Būvniecības fakultātē Azenes 16-105, plkst. 10:00 – 13:00. Sīkāka informācija LAKAs lapā.

40 thoughts on “Seminārs par programmatūras patentiem ar Ričardu M. Stallmanu

  1. Neonz

    Tur noteikti jābūt! Katru dienu tādi onkas uz Latviju nebraukā.
    Vienīgs kāda viņam tā angļu valoda, cerams ka runās saprotami, nevis bērs kā pupas (kā Britu salu iemītniekiem raksturīgi, par jenķiem tik smalki nezinu).

    Atbildēt
  2. Maita

    Neonz, angļu valoda viņam saprotama, vai tad nēsi klausījies citas viņa lekcijas? Man personīgi, nekad nav bijusi problēmas ar saprašanu, ja arī novada pieskāriens jūtams 🙂

    Atbildēt
  3. koko

    Bļin – bez maz vai jātprasās no darba… Pateikt, ka tas man vajadzīgs un viss. Gribētos jau paklausīties, ko jaunu pastāstīs 🙂

    Atbildēt
  4. wassups

    Es nu gan neies tādu sēni klausīties 🙂 lai trakie matainie programētāji iet un klausās uz viņu kā dievu atplēstām mutēm 😀

    Atbildēt
  5. KrizZ

    Runājot par angleni – Maita esi kādreiz kādu kārtīgu īru vai teksasieti klausījies? Tas gan me sagādā bik problēmas…

    Atbildēt
  6. Pecis

    Es sapratu cilvēku velmi to dzirdēt, ļoti iespējams, sagādāšu kādu rekoderi, lai varētu vēlāk pārvēst Ogg Vorbis formātā LAKA lapā.

    Atbildēt
  7. valodnieks

    Starp citu, coolynx, ja mana atmiņa neviļ, tad "turpinam testēt" nav uzrakstīts gramatiski pareizi. "Turpināt" nenoteiksmē ir ar garo "ā", tātad garajam "ā" jābūt arī vārdā "turpinām".

    Atbildēt
  8. Droom

    Valodnieks: Ui, ka var ņemties tie valodnieki, nu ja pamaniji kādu kļūdu, tad uzraksti autoram! Ko liec pa visu pagastu? Sajuties biki gudrāks? Nu, sorryy par spamu.

    Atbildēt
  9. Spameris

    Runājot par angleni – Maita esi kādreiz kādu kārtīgu īru vai teksasieti klausījies? Tas gan me sagādā bik problēmas…

    Es gadu nodzīvoju Īrijā 😉

    Atbildēt
  10. me

    Lupus paskaidro …. Hmmm taa gribeetos aizliist paklausiities bet B.O.S.S. maita nelaidiis. Domaas atkal Alus seeta. 🙂 Buutu feini ja vareetu CLX vai LAKA lapaa ielikt atref teiksim lv . lai atraak lasaas.
    CLX iztulkos ko? Alu sabiidiisim .

    Atbildēt
  11. Lupus

    Paskaidroju: Linux un ar to saistītā kopiena man uzdzen vēmienu. Līdz šim no Linux un OSS kopienas esmu redzējis tikai solijumus un nelietojamu programmatūru. Viss kas iekš OSS ir atrodams, lietojams un elegants ir izstrādāts in_house un parasti ne jau zem GPL.
    Nu bet tas tā. Mani divi centi. Varētu arī paklusēt un paskatīties kā pāris gadu laikā linux nomirst dabīgā nāvē, kas, šobrīd, šķiet ir neizbēgami.
    Neaizstāvu microsoft, bet par lietotāju viņi domā vairāk.

    Atbildēt
  12. Droom

    To Lupus: nu nez, nez. Es gan bumbieris esmu Linuxa, bet man te viens choms reāli spārda un nu jau ir pierunājis uzlikt Linuxoidu. Gribu pastrādāt paralēli un pamācīties. Testējot un pastrādājot ar grafiku, video, audio un parastajiem ofisa-niekiem secināju, ka viss notiek krietni ātrāk un vienkāršāk. Atkārtošu, ka neesmu datorists, bet ikdienas useris. Pagaidām secinu, ka ir vērts vismaz pamēģināt pāriet uz lētākām lietām un tad skaļi bļaut, ka Linux suck un M$ rulle. Jej bogu, pagaidām sapratu, ka Linux ir vienkāršāks, ātrāks un par cenu es nerunāšu 🙂

    Atbildēt
  13. EGA

    Labi jau labi bija. Interesanti paklausiities. Ilgi nerunaaja – Stallmans viens pats tikai stundinu. Teema bija TIKAI un vieniigi `nee softu patentiem`, kaa tas ietekmee citus (mazos un videejos) uzneemumus – proti, negatiivi; kaa meegjinaat patentus apiet vai pret tiem ciiniities; un kaapeec ASV valdiiba censhas lielo ASV zhiidu uznjeemumu veelmju deelj panaakt to ievieshanu arii Eiropaa u.c. Paareejie 2 vechi bija M. Schulze no neliela Vaacijas softu developeru uzneemuma un kaut kaac Zviedrs, kura runas laikaa gandriiz aizmigu.
    R.M.S. vispaar uz ne-pa-teemu jautaajumiem nemaz neatbildeeja, kaa arii atteicaas dot atbildi, kad kaads vinjam netiishaam piedeeveeja darbu pie Linux nevis tieshi pie GNU.
    Nebuutu vinsh bijis, es vispaar nebuutu gaajis klausiities. Vai arii, ja priekshnieks buutu labi samaksaajis par neieshanu, jo iisteniibaa viss runaatais jau sen bija zinaams.
    Siikaakai infai gaidiet citu garaaku komentu sheit vai mekleejiet LAKA.lv.. kaut kad…

    Atbildēt
  14. KLausītājs

    >> R.M.S. vispār uz ne-pa-tēmu jautājumiem nemaz neatbildēja, kā arī atteicās dot atbildi, kad kāds viņam netīšām piedēvēja darbu pie Linux nevis tieši pie GNU.
    Es gan sapratu to, ka cilvēks vēlējās aktualizēt lielo uzņēmumu riska ietekmi uz OSS kustību. Seminārā runāja par cross-licencing, un, cik man zināms, IBM ir spēcīgs tajā; tai pat laikā IBM aizstāv Linux intereses. Izvirzās jautājums – vai nevar galu galā piesavināties programmētāju pūliņus?

    Atbildēt
  15. Krotow

    Šorīt biju tur. Labs pasākums, beidzot sakārtoja manu saprašanu par copyleftiem un patentiem vispār.
    Īsumā – programmām var pielietot autortiesības (copyright), bet ne patentus. Jo autortiesības attiecas uz konkrēto programmu vai programmu paketi, bet patenti attiecas uz idejām un līdz ar to skar identiskas lietas, kas var būt (un šobrīd jau ir) dažādu izstrādātāju dažādās programmās. Elementārs piemērs – kāds uztaisījis programmu, kas lieto izlecošās izvēlnes, otrs tādas savās programmās vairs nevar lietot vai viņam par to jāmaksā pirmajam. Te ir brīnišķīgs piemērs, kā tas izskatās dzīvē. Vēl par sviestu, ko sataisīja Eiropas Padome, nobalsojot par patentēšanu tehniskām inovācijām, kas skar ne tikai dzelžus, bet arī programmas u.c, ko tajos lieto. Te būs vietā piemērs no absurda teorijas, kas izriet no iepriekš minētā: ja filmu atskaņojam videomagnetofonā un skatāmies uz TV, kas abi ir dzelži, tad filma arī ir dzelzis un to drīkst patentēt. Ar mūziku tas pats.
    Ar patentiem visā pasaulē šobrīd ir pamatīgs bardaks, jo ar tiem daudzi saprot dažādas lietas. Pati patentu ieviešana ir dārgs un ilglaicīgs pasākums, ko reāli var atļauties lielās kompānijas, kas savā starpā var noslēgt kroslicencēšanas līgumus. Mazie uzņēmumi šajā gadījumā bieži vien pat nevar sākt darbu, jo nav par ko maksāt patentu reģistrēšanai. Bet visa šī šaize savukārt ir ļoti izdevīga patentu turētājiem, advokātiem utt., jo uz tā var brīnišķīgi vārīties (summas, kas apgrozās, tiesās apmuļļājot katru patentu, ir vismaz ar 6 nullēm). Pēdējā laikā ir parādījušās arī parazītkompānijas, kas uzpērk patentus no to turētājiem un pēc tam vienkārši brauc augumā visiem, kur liekas, ka varēs kaut ko iekasēt. Tā arī ir lielākā nelaime, jo šī publika nekādā gadījumā nevēlēsies, lai viņu kormušku kāds piever, pie kam viņiem ir nauda, ko smērēt partijām un valdībai.
    Pilnu info par šo pasākumu varēs lasīt LAKA mājas lapā nedaudz vēlāk.
    2 Neonz: Stallmans ir jauks cilvēks un runā brīnišķīgi. Lēnām un saprotami, bez liekiem vārdiem un ar skaidri formulētu domu. Es ar savu nepilno anglenes saprašanu sapratu pilnīgi visu teikto.
    2 wassups: Neesmu matains, drīzāk otrādi. Droom un Karuuzo var apliecināt 😛

    Atbildēt
  16. Krotow

    2 endrjuu: Stallmans ierullēja, kad beidzot savu runu gāja laukā un jautāja klātesošajiem, kur var iehavot latviešu folkmūziku. Sāku viņu cienīt vēl vairāk 🙂

    Atbildēt
  17. Pecis

    MZM: man telpā, kurā logi šobrīd vaļā un durvis vaļā, gaiss parādījās tikai tad, kad uzlija 30 min lietus. Šodiena vienkārši ir baigi smagā diena no laika apstākļiem. A te 5 cilvēki sēž.
    Bet pasāciens bija labs, Stalmans, neskatoties ar savu vienkāršumu un dažreiz skarubumu, runā skaidri, saprotami un patiešām ir diezgan harizmātiska personība – vienaldzīgs imho par viņu nav neviens. Paša pasāciena saturs bija labs un saturīgs un vienkāršos vārdos tika "ielikts ēdiens mutē", informācija bija viegli sagremojama. Tā kā cerams, ka ne tikai LAKA tagad drusku "patracinās" Lujāna kungu un arī mūsu jaunos Eiroparlamenta deputātus – bet Lujāna kungu varētu vispirms.

    Atbildēt
  18. ss

    Krotow. ja tev pieleca, ka "autortiesības attiecas uz konkrēto programmu vai programmu paketi, bet patenti attiecas uz idejām", tad jāsecina, ka tev trūkst pamatzināšanu par šiem jēdzieniem, un maz kas tev ir pielecis.
    Jo tevis rakstītais mans citāts ir pilnīga ačgārnība.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru KLausītājs Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *