Elektronisko dokumentu likums

Krosiņš iesūtīja Ministru kabineta noteikumu projektu, kas drīzumā tiks pieņemts un tāpēc būtu nepieciešami komentāri, lai gadījumā netiktu pieņemti aplami noteikumi, kas varētu kaut kādā veidā negatīvi ietekmēt elektronisko dokumentu apriti:

“Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”

Iepazīties ar šo dokumentu var Ministru kabineta lapā Projekts kā arī Paskaidrojums Worda dokumenta formātā. Atļāvos uztaisīt spoguli (.doc) 60KiB.

Šie Ministru kabineta noteikumi attieksies uz Elektronisko dokumentu likuma 6.panta otro daļu.

(2) Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Un tagad pie lietas būtības.

Es neesmu izstudējis visus noteikumus, bet tikai to daļu, kas attiecas uz pašiem dokumentu formātiem. Atļaušos pakomentēt noteikumu 10. punktu ar apakšpunktiem.

10. Elektroniskā dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā lieto šādus datņu formātus:
10.1. nestrukturētam tekstam – TXT;
10.2. strukturētam tekstam – RTF, SGML (XML);
10.3. grafiskai informācijai – JPEG vai TIFF;
10.4. vektoru grafikai – CGM.

Priecē tas, ka nav prasība izmantot kāda konkrēta teksta redaktora formātu (teiksim Microsoft Word, ko kādreiz pieprasīja vairākas valsts iestādes savos noteikumos), bet gan TXT vai RTF un SGML(XML). Šajā sakarā nebūtu nekādu iebildumu, jo lietotāji varēs iesūtīt dokumentus izmantojot jebkuru sev pieejamu operētājsistēmu.

Toties par punktu 10.3. gribētos nedaudz iebilst vai papildināt. JPEG ir ideāls standarts priekš fotogrāfijām un bildēm kurās tiek izmantota liela krāsu palete un šis formāts būtu visoptimālākais, jo JPEG formātā var saglabāt bildes ar labu kompresiju. Attēliem, kurus ir nepieciešams nosūtīt ideālā kvalitātē var izmantot otru formātu TIFF, kas būs bez kompresijas un attiecīgi aizņems vairāk vietas.

Bet gribētos, tomēr ieteikt arī tādus formātus kā GIF un PNG, kas ir ideāli bildēm, kas satur mazāku krāsu paleti un/vai ir ar animāciju. Patents uz GIF formāta LZW kompresijas algoritma izmantošanu arī Eiropā beigsies nākamā gada jūnijā tā kā arī ar šo formātu nevajadzētu būt problēmām. Lai gan patiesībā visās grafiskajās programmās šis formāts jau sen bez problēmām tiek izmantots un vairāk attiecas uz tā izmantošanu dinamisku attēlu veidošanā. Kā piemēru varētu minēt ar PHP palīdzību veidotie grafiki.

PNG savukārt ir vairāk izplatīts atvērtā koda programmās, kas ir pieejamas uz alternatīvām operētājsistēmām. Tā kā, ja ne GIF, tad PNG jau nu gan derētu tā kā atļaut izmantot. Šis grafiskais formāts sākotnēji tika izstrādāts kā alternatīva GIF, jo bija bezmaksas.

Lai gan pēc būtības nākošais punkts nosaka, ka pašvaldības varēs noteikt arī citus failu formātus.

Neliela atkāpīte no tēmas:Man šis vārdiņš “datne” diemžēl nav iegājies un es izmantoju vārdu “fails”, kas arī ir atzīts par pareizu esam. Vārdu “datne” es izmantoju gadījumos, ja runāju par kādu sīku failiņu, kas ir lielāks par sīkdatni, bet to nevar nosaukt par failu.

11. Papildus 10.punktā minētajiem datņu formātiem valsts un pašvaldību iestāde var noteikt citus datņu formātus, norādot par to informāciju savā interneta mājas lapā.

Tik tālu būtu par failu formātiem, bet ir viens BET attiecībā uz izmantotajiem kodiem. Šo pašu MK noteikumu 9.punktā ir minēts, ka jāizmanto valodas kodi atbilstoši standartam LVS 8 – 92.

9. Elektroniskā dokumenta izstrādāšanā un noformēšanā lieto kodus saskaņā ar standartu LVS 8 – 92.

Diemžēl par šo standartu sīkāk neko neatradu kā tikai informāciju, ka tas ir “Baltic RIM jeb LVS 8-92 jeb Microsoft cp1257”. Jautājums rodas vai šo kodējumu sagremos visu alternatīvo operētājsistēmu lietotāji. Esmu dzirdējis, ka Linux ar papildus bibliotēkām tiek galā, bet kā būs ar Mac OS vai kādu citu? Man ir pārliecība, ka tagad arvien vairāk, vismaz webā noteikti, pāriet uz UTF-8 kodējumu, kas atbalsta gandrīz visas valodas un ir pieejams uz visām platformām. Rezultātā tādu dokumentu varētu rakstīt uzreiz divās vai trijās valodās. Ņemot vērā to cītību ar kādu mēs ejam uz Eiropas Savienību šis vairākvalodu atbalsts varētu būt svarīgs.

Tāpēc būtu lūgums zinošiem cilvēkiem izteikties ne tikai par šiem punktiem, bet arī par citiem punktiem kuros varbūt vajadzētu izdarīt izmaiņas. Ja nav vēlmes izteikties komentāros, tad var mēģināt sūtīt e-pastu uz dokumentā atrodamo e-pasta adresi, lai gan nezinu vai tas kaut ko ietekmēs, bet var sūtīt uz manu adresi un es tālāk nosūtīšu cilvēkam, kas ies uz attiecīgo MK sēdi un tur mēģinās ieteikt izmaiņas.

33 thoughts on “Elektronisko dokumentu likums

  1. Krotow

    TIFF ir gan ar gan bez kompresijas (un uz 2. variantu patents neattiecas :). Vienkāršiem grafikas failiem, kas nav fotogrāfijas, vislabāk gan būtu izmantot PNG. Attiecībā uz tekstiem – ISO8859-13 (tas pats CP1257) un UTF-8 tur, kur lieto vairāk nekā 1 valodu.

    Atbildēt
  2. karuuzo

    A zrja nelieto vaardu “datne”. Sarunvalodaa es praktiski vienmeer lietoju “fails”, bet dokumentos principiaali “datne”. Uzskatu vaardu “fails” par analogjisku “kompjuuterim”, kursh angliski izklausaas pat labi, bet latviski nedaudz komiski.
    m

    Atbildēt
  3. Krotow

    2 VDL: Mums ar Karuuzo te abiem reizēm (viņam gan daudz biežāk) sanāk rakstīt dokumentus, ko lasa hmmm… ar IT ne pārāk saistītas amatpersonas, un tad bez latviskojumiem diezko neiet.

    Atbildēt
  4. Pecis

    Manupraat atlaut abus kodeejumus vajag ISO-13 un UTF-8 Unicode. Par atteliem – noteikti visus cetrus vai vismaz triis – JPEG, TIFF, GIF, PNG, kuri ir standarti de facto.
    Par to kodu tabulu kaut kaa neizprotu sho ideju – ir UTF-8, ir ISO-13, kas ir standarti, un ljoti liela dalja programmu bez probleemaam ar to straadaa.

    Atbildēt
  5. flipo

    Vai kaads ir izdomaajis vispaar kaa varees uztaisiit teiksim txt failu, kuram buus uzlikts elektroniskais laika ziimogs un to nevarees viltot? Vienkaarshi centos visaa tajaa iebraukt visaa shijaa parakstu lietaa un kaa NEkoderim man tomeer liekas shii vareetu buut probeema taadu lietu realizeet uz pasha dokumenta.

    Atbildēt
  6. /dev/null

    karuuzo: a man stulbs izklausās tieši vārds “datne”, it īpaši daudzskaitļa locījums “datņu”. Kāda vaina vārdam “fails”?
    Par kodējumiem. Nebija LVS-8-92-1 un LVS-8-92-2? Pirmais aka cp1257, otrais cp775? Un vispaar pareizaak cp1257 vietaa lietot ISO8859-13.

    Atbildēt
  7. coolynx

    man ir aizdomas, ka vismaz ar teksta dokumentiem windows videe straadaa tomeer cp1257 kodu tabula nevis ISO8859-13 vai vecaa ISO8859-4, kas joprojaam ir defaultaa ieksh e-pasta klienta Microsoft Outlook. tad jau driizaak UTF-8. Vismaz UTF-8 droshi var izmantot XML failos.

    Atbildēt
  8. e-remit

    flipo: papēti PGP.
    Par UTF-8 un cp1257: būtu jāpieļauj abi standarti, ņemot vērā, ka mēdz būt programmas, kas nepieļauj vienu no šiem standartiem.
    Par vārdu “datne” – lielākais trūkums ir burtu “tn” salikumā, kas latviešu valodai nav raksturīgi. Tad jau drīz valodnieki var ieviest vārdus ar poļu salikumu “žšč”.

    Atbildēt
  9. ndqc

    briinums ka muuseejie tik gudri un nav office dokus par obligaatiem padariijushi. m$ veel nav visus uzpircis laikam. un datnes un paareejaas vietnes ir vienkaarshi smiekliigas. fails arii tiem kas neko no kompjiem neceersh ir fails. jautri buus kad peec 10 gadiem skolaas maaciis kaa ir angliski datne vai vienums, jo ar aarzemem tak jaastraadaa ne latvieshu valodaa. 🙂

    Atbildēt
  10. ZBH

    uzprasiij par shito, koroce tak. izstraadaajus Tiesliet ministrijs cilveek (vaards var dabuut, bet vai taa buus lab, man sanaak nolikt pa sitienam to, kas iedot). kodeejum vareej likt tikai taad, kaads iraid kaadaa LVS. neir LVS ar UTF-8, znacit nevar likt UTF-8. par PNG – kompetencs truukums drosvien. tur visoaar baig inertie bijus uz shitaa izstraadaasan.

    Atbildēt
  11. ZBH

    2 ndqc : negribaas samuldeet, bet sitie formaat, ja pareiz aceros, tik savulaik likt ar apreekin – nekaad proprietaar buusan, ko vareet sadomaat un ar licenceem noveert, pat ne pdf. ties gan, taa, kas shito imho savulaik rakstiij, valsts paarvaldee jau lab laik nerukaa.

    Atbildēt
  12. ndqc

    2 ZBH: priecee ka proprietaaro atshuj. tieshaam priecee. piem www.nmc.lv kur es sanjemu rekinu tas ir pdf formaataa. kad paargaaju no winnt4 uz mandrake baidiijos (tad veel nezinaaju kaadaa formaataa vinjiem tur taa shtelee ir) ka buus kaads excel vai doc…

    Atbildēt
  13. ZBH

    2 K|NG : a EPS neskaitaas Adobe iipasums? CGM – paguugleej, atrad CGM Open. taa ka “bil bi .swf, OpenOffice naidjotsa” 🙂
    2 ndqc : MA-1 ar reekins maalaa suut pdf formaataa, btw 🙂

    Atbildēt
  14. karuuzo

    2 flipo: Visi elektroniskie paraksti ir vienkaarshi nokodeeti faili (datnes :)), izmantojot divpuseejo vai divu atslēgu (nu nezinu kaa tas saucas) kodeeshanu, t.i. ar vienu nokodee, ar otru atkodee. Princips ir ljoti vienkaarsh, njemam kodeejamo atsleegu, liekam seifaa, bet atkodeeshanas dodam pa labi, pa kreisi (tipa, tiem, kam vajag). Tad, kad vajag parakstiit dokumentu, noshifreejam to ar savu koda atsleegu. Tie, kam buus atshifreeshanas atsleega, varees to atshifreet un ieraudziit normaalu textu, bet tie, kam nebuus – kaut ko liidziigu, kas bija pirms kodeeshanas – ASCII (vai hex-bin) simbolu cjupinju.
    Kaa garants ka dokuments nav viltots ir atkodeeshanas atsleega, jo atlauzjot dokji, ieguust tikai atkodeeshanas atsleegu, bet, ja to grib pamainiit, tas peec tam ir jaanokodee, bet nokodeejot ar citu atsleegu, nederees vairs atkodeeshanas atsleegas.
    Nu labi, kodeeshanas atsleegu arii var atlauzt, bet gruutaak. Taa kaa praktiski es par to neko nezinu, tikai teoreetiski, tad varbuut kaads lielabos.
    m
    PS. “Datne” jau nemaz nav stulbaakais latviskojums, labaak pasakiet, kaapeec jalieto “direktorijs”, ja labi skan “direktorija”, nemaz nerunaajot par clipboard teemu :))

    Atbildēt
  15. ZBH

    2 karuuzo : to sauc par asimetrisko kripteesan vai tipa tovo. pie elektroniskaa parakst nopietnaa liimenii nevs tu dos visiem taas atsleegs pa lab pa kreis, a tu maksaas taadam Verisign par to, ka vin taas atsleegs glabaas un dos visiem, kam vaig, jo, redzies, saneemeejam jaabuut drosam par to, ka atsleeg vins sanem no pareizaa purn, tobish jaauztics. protams, praksee, ja divs puss uztics vien otrai (vaig tomeer nodrosinaaties, lai parols sanemt drosaa veidaa, tipa apmainaas ofisaa ar disketeem), dragaa taapataas bez kaad autorizeetaaj, jo autorizeetaajs gadaa nopleesh zinaam peso, maz neliksies.

    Atbildēt
  16. MZM

    Par to kodējumu tauta var neiespringt – raxtu Linuxā iekš ISO8859-13 un iekš totan window$ veras vaļā ar cp1257, tā kā IMHO jamie irad vienādi. Ja neticat – browseros pārslēdziet lapas kodējumu uz cp1257 lapas par ISO8859-13 un nekas neatšķirsies.
    PNG gan vajadzētu iekļaut.

    Atbildēt
  17. e-remit

    par paraxta algorimu – to dokumentu parakstot parasti nevis nošifrē, bet uzliek PGP signatūri, t.i. tiek norādīc sākums un beigas, un beigās piemet klāt PGP texta blāķi. Ja kaut simbolu izmaina tajā tekstā signatūrei pa vidu, tad ar PGP pārbaudot, neiegūst tādu pašu PGP texta blāķi, kā beigās piemests, un tad skaidrs, ka nau īsts.

    Atbildēt
  18. japets

    2 e-ramit: ja tiktu texc kodeec ar publisko atsleegu, tad es vareetu panjemt cita publisko atsleegu un suutiit pa labi pa kreisi miilestiibas veestules no shii cilveeka ar elektronisko paraxtu, piebaazhot textam klaat nokodeeto gabalu..
    tapeec manupraat, cik aceros no dazhaam lekcijaam, tad kodeec tiek ar privaato atsleegu, tiek nosuutiic gan parastais texc, gan nokodeetais; sanjeemeejs atkodee ar publisko atsleegu nokodeeto textu un saliidzina rezultaatus.. (tomeer ir zinaama varbuutiiba, ka atkodeejot kaadu citu kautvai random gjenereetu textu sanaaks kaukas sakariigs).
    par latviskojumiem:
    ja cilveeks nerubii datorus, tad vinjam po kaadaa valodaa ir tie termini, jo latviskojumi jau nav labaaki par anglicismiem (naw ne jausmas kas ir vienums un nemaz negribu uzzinaat, lai nenomirtu no smiekliem vai no sashutuma…)
    Jautaajiens: kapeec netiek njemtas priekshaa citas zinaatnes, piemeeram lai shamie njem un tulko famaceetiskos nosaukumus, nez ko aptiekaari teix :)) vai labaak iztulko savus terminus (padomaajiet, kaadas mokas dazhiem skolniekiem sagaadaa taadi vaardi kaa “sinoniims”, “deklinaacija”, “hiperniims”, “daktils”, utt)
    Ja shamiem vajg tikai terminologjiju sakaartot, tad jaunvaardi, kuri ir darinaati pieliekot kaadam vaardam klaat ‘-ne’ (saskarne, datne…) vai kaa citaadaak paarveidojot visiem labi zinaamu vaardu, naw tas labaakais risinaajums,
    Arii skeneri saukt par nopeetiitaaju naw taa labaakaa doma, labi ka shamie pashi to saprata….
    Ja vinjiem vienkaarshi naw ko dariit, tad, lai izdomaa paariiti jaunu lamuvaardu, pamaz vinju latvieshu valodaa, tapeec parasti tiek njemta paliigaa kaada slaavu izcelsmes valoda… :))
    …manupraat…

    Atbildēt
  19. e-remit

    —–BEGIN PGP SIGNED MESSAGE—–
    Hash: SHA1
    Japets: tas texc tiek paraxtiic ar privaato atsleegu, bet paarbaudiic
    tiek ar publisko.
    apmeeram shaadi, kaa shajaa postaa.
    Ja Tu zinaatu manu publisko atsleegu, Tu vareetu to textu
    paarbaudiit, vai coolynx nav izmainiijis, ko saku.
    Paraxtot ar publisko atsleegu, Tu nespeetu to ar publisko
    paarbaudiit.
    —–BEGIN PGP SIGNATURE—–
    Version: PGPfreeware 7.0.3 for non-commercial use
    iQA/AwUBP27OJ3tqfE6crRksEQLWIQCeMl6JsZ1MZYERtOdKnsCIqQLoFjcAnidq
    oFgMEdr+4KL/oq7P4Z4HUcDi
    =ntAR
    —–END PGP SIGNATURE—–

    Atbildēt
  20. arose

    —–BEGIN PGP SIGNED MESSAGE—–
    Hash: SHA1
    Tai parakstu sistēmai patiesībā nav jādara nekas vairāk par PGP/GPG publisko atslēgu apstiprināšanu (t.i. jāparaksta tā ar pāris officiāliem parakstiem). Papildus effekts būtu ka ar jebkuru varētu kodēti sazināties, labs effekts. 🙂
    —–BEGIN PGP SIGNATURE—–
    Version: GnuPG v1.2.2 (GNU/Linux)
    iD8DBQE/b4cLjKIFHXii+lURAhZUAKDpImY/IXJ+imLqtoAPCywMjT8RlQCfVY3+
    YN8Fk6kIsDdxsAfoH40lbCE=
    =uf9s
    —–END PGP SIGNATURE—–

    Atbildēt
  21. japets

    2 e-remit: es jau neteicu, ka tiek kodeec ar publisko, tikai saku, ka paarbaudes sisteema ir otraadaaka nekaa Tu apraxtiiji.
    Es gribeetu domaat, ka zinot Tavu publisko atsleegu es atkodeeju Tavu PGP signature un paskatos, vai rezultaac satur to pashu, ko esi uzraxtiijis nenokodeetajaa veidaa. ja shie textinji nesakriit, tad cien. coolynx ir pamainiijis vai nu PGP signature vai arii Tavu textu, vai arii abus divus.
    Bet peec Tava ieprieksh raxtiitaa sapratu, ka Tu domaa, ka ar publisko atsleegu tiek nokodeets cilveekam salasaamais texc un rezultaac tiek saliidzinaac ar PGP signature.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru ndqc Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *