Eolas plug-inu patentēšanas lieta turpinās

Pirmajā septembrī rakstīju par Eolas tiesas prāvu pret Microsoft, kur pēdējai bija jāsamaksā 521 mlj. dolāru liela naudas kompensācija par patentēto tehnoloģiju izmantošanu savā pārlūkā Internet Explorer. Tāpat arī, lai turpmāk nebūtu jāmaksā naudas sodi ir nepieciešams izvākt no pārlūka šīs tehnoloģijas.

Šiem notikumiem seko līdzi visi pasaules web-izstrādātāji, jo tas lielākā vai mazākā mērā skārs visus izstrādātājus kā arī interneta lapu īpašniekus un, protams, arī visus pārējos interneta lietotājus.

Izvācot no pārlūka plug-in tehnoloģiju vairs nebūs iespējams aplūkot Flash animāciju, Quicktime, RealVideo, Adobe Acrobat, Java Appletus kā arī citus failus, kas tika palaisti izmantojot plug-in tehnoloģiju.

Pagaidām Eolas ir paņēmusi pie pakaļas tikai Microsoft, jo šo kompāniju var kārtīgi izslaukt, bet, ja radīsies apetīte un tāda visticamāk, ka radīsies, tad piestādot rēķinu Opera Software un Mozillai, nezinu kā ar Netscape vai AOL, tad šie pārlūki varētu vienkārši atstiept kātus, jo nespēs atmaksāt attiecīgās summas par patentētās tehnoloģijas izmantošanu.

Katrā gadījumā ņemtne ap šo lietu turpinās un skaidrības nav, bet Microsoft pārstāvji silti iesaka izstrādātājiem padomāt par alternatīviem risinājumiem, ja nu gadījumā viss ir slikti un Internet Explorer vairs neatbalstīs šīs tehnoloģijas kā tas bija līdz šim.

Detalizētāks problēmas apraksts ir atrodams News.com lapā.

Tajā pašā laikā uzpeld arvien jauni fakti par to, ka Eolas jaunievedums un patentētās tehnoloģijas nemaz nav bijis nekāds jaunums, jo Lotus līdzīgas tehnoloģijas izmantoja savos produktos pāris gadus pirms šī patenta.

Ray Ozzie, kompānijas Iris Associates dibinātājs, kas izstrādāja to, kas vēlāk pārtapa par Lotus Notes, savā blogā apraksta par eksperimentiem kurus veica, lai pierādītu, ka jau pirms Eolas patenta Lotus Notes tika izmantotas “embeded” (iekļauto) objektu tehnoloģijas.

Šeit var palasīt par pašu eksperimenta gaitu kurā detalizēti tiek aprakstīts viss tas, kas tika darīts, lai interaktīvi iekļautu failos citus failus. Principā tas, ko ir nopatentējusi Eolas, lai gan to vēl vajadzēs pierādīt tiesā.

Ja kādam ir interese un vēlme sekot līdzi visiem notikumiem aizkulisēs, tad to var izdarīt apmeklējot W3C publisko meilinglisti, kas tika izveidota speciāli plug-inu patentu lietām.

23 thoughts on “Eolas plug-inu patentēšanas lieta turpinās

  1. ThA-B

    Es neko no taa nesaprotu, bet IE tika piestaadiits reekjins tjipa dazhu $ apmeeraa par katru paardoto IE kopiju, kura izmantoja shitos pluginus/aktiviksus. Tobish par katru nopaardotu W95/98/ME/XP/W2K/dajebko citu.
    Mozilla netirgojas, ibo nav par ko piestaadiit reekjinu. Ja MS ir reekjini par ietirgotiem ienjeemumiem, tad procentuaali vareeja izreekinaat Eolas dalju. A neatkariigie izmanto tehnoloogij, bet nepaardod to talaaak ar noluuku ieguut peljnju. Tobih ja Ljaunaa eola gribees slaukt Mozillu, tad varees iet deet, vai?
    Vai arii es kauko nesaprotu.

    Atbildēt
  2. coolynx

    ThA-B: Opera is shareware. Un Netscape arii tika tirgots CD versijaa, bet nu iisti nezinu kaa ar to. Operai noteikti buutu kirdik 🙂

    Atbildēt
  3. cu

    ThA-B:
    tad ja es sakachaatu daudz piraatu muuzikas, sakloneetu un daliitu visiem par briivu bez kaada meerkja guut pelnju tas buudu godiigi?!?!?

    Atbildēt
  4. einsteins

    man gan loti loti gribetos, lai MS dabutu pa mizu, daudz pamatigak, bet lai neciestu ne opera ne ari citi mazie…
    Butu labi, ja Ray Ozzie un Eolas sadarbojoties nokastu kapostu no MS un sadalitu sava strapa…. !!!!!! 🙂

    Atbildēt
  5. docent

    Nē nu, neviens, manuprāt, tai Eolai neliedz iesūdzēt Mozillas veidotājus un iekasēt vienreizēju sodu, ja lieta nonāks līdz tam. Taču par pārdotajām kopijām iekšās var dabūt visi tie, kas savus Linux distributīvus pārdod par naudu un tur iekļauj Mozilla – Redhat, Suse, Mandrake etc.

    Atbildēt
  6. DelNett

    Vienkaarshi kaadds resns Eolas ipashnieks, direktors un vel sazin vinj kas grib uzvariities, a kas notiks peec tam? Weboshanaas toch nekads nebus kaada bijusi…
    Un ja microsoft vai kaada cita kompaaniuja gribees patenteet html lagudzu? Ja gribees patenteet internetu kaataadu? Tie visi ir izgudrojumi un izstraadajmi…visi tie frichi un amrikaanji ar savu naudas kaari bojaa mums pasauli aciis vinjiem vien spiid “$$$” un bus bagaati laiems pec tam nebuus un varees pa savu lielo pikji algot zemnieksu kas kanjepes un magones audzees!!! Un berni visu muuzhu vinjam nodziivos nelaimiigi…
    Sviests vai apokalipse?

    Atbildēt
  7. cyberspace

    Internets visa pasaule kllust par gardu kumosu!! Par to jau tagad liecina peedejie peetijumi, tikai Eiropaa, internetu lieto jau aptuveni 39% iedzivotaju, un lieli onkulissi rosas, kaut tik kaadu likt maksaat.

    Atbildēt
  8. juris

    docent: ja nemaldos tad pashu linux neviens netirgo tirgo linuxa supportu, CD disku kur atrodas linux, smuki izdrukaatu manuaali, utt

    Atbildēt
  9. cyberspace

    http://lhv.delfi.lv/news/index.cfm?id=3676 – kolosali, ipassi pieversiet uzmanibu Microsoft skaidras naudas uzkrajumam:) 🙂 Laikam pasaule nav taada cilveeka kas negribetu M$ nolaadet:)

    Atbildēt
  10. kriptohitons

    docent:
    taa ar ir, kaa Juris teica(vinsh chista nemaldas). Tie kas paardod linux distributiivus paardod CD ar konkreeto distributiivu, manuaali(lai te pasham nav instal ISO jaameklee, jaavelk, jaacep un tad veel jaachakareejas, ja kas neiet, manuaalji jaameklee, tad par attieciigu summu, tev piedaavaa service(to visu nopirkt)) kaa to lietot un veel ar citiem niecinjiem(siikaak pac neesmu peetiijis). Kuachur lasiiju, ka vinji to darot gandriiz par dempinga cenaam, tam gan neticu, bet katraa zinja lielo pikji vinji tur nepelna(vismaz taadu ka M$). Taa gari un murgaini sanaaca, bet iisumaa veeleejos paskaidrot.

    Atbildēt
  11. karuuzo

    Vienaa graamataa bija labi pateikts par Linux izplatiishanu. Apmeeram:
    1) Jebkursh var briivi lietot, kopeet, izplatiit un paardot Linux distributiivus (t.i. Disketes, CD, images ar konkreetu Linux);
    2) Tam, kursh nopircis Linux ir taadas pashas tiesiibas, kaa aprakstiits pirmajaa punktaa.
    No tā izriet, ka var pārdot arī Linux, bet tam, kursh to nopircis, nevar uzlikt nekaadas saistiibas, t.i. autortiesiibas. Faktiski iznaak ka paardod nevis Linux, bet darbu un matereaalus, kas izlietoti sagatavojot Linux paardoshanai.
    m

    Atbildēt
  12. binary

    nezinu, kaa citiem, bet man ir radies iespaids, ka MicroSoft vairs netur slodzi un driiz mirs =)
    1 labu lietu gan vinji ir izdariijushi – veicinaajushi Linux attiistiibu [nedomaaju, ka tas taa buutu noticis, ja MS buutu vismaz nedaudz jeedziigaak iztureejushies pret citiem]

    Atbildēt
  13. Jozefats

    Taatad, ja naudinju iekasee par paardotajaam wina versijaam, tad Microsoftam vajadzeetu buut mums pateiciigam par to, ka mees lietojaam zagtaas versijas un shamiem par to nav jaamaksaa.

    Atbildēt
  14. ndqc

    no slashdot kommentiem par shito teemu “…but Opera is produced in Norway, where software patents such as these do not exist. Thus it won’t have an effect on Opera. If it does, it proves to me the the US is acting as a dictator in the world: Others’ laws are irrelevant in the US, but its laws are forced down the throats of the rest of the world.” taatad speciaala apgraiziita versja amiishiem. a mees serfojam kaa agraak 🙂

    Atbildēt
  15. ndqc

    veel bishkinj no turienes “Well, IE is developed in the US. The Mozilla Foundation is in the US. Safari is developed in the US. Konqueror gets significant development in the US (at the very least, due to Apple’s contributions, if not others). That pretty much leaves Opera as the only significant browser that’s in the clear. In the end, you’re probably going to have to deal with the results of this lawsuit.” Eiropa veel pagaidaam rullee 🙂

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru einsteins Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *