MMK ieskats par integrēšanos Eiropas Savienībā

Turpinājums rakstiem Ceļā uz Eiropas Savienību un Eiropas Savienība – aprēķina laulību spožums un posts.

Es negribu politizēt šo projektu, bet dzīve ir dzīve un gadās visādi. Domāju, ka būs godīgi, ja tiks nopublicēts arī viedoklis, kas atspoguļos pozitīvos aspektus integrācijai ES. Ceru, ka ar šo rakstu arī beigsim kaislības ap ES un atgriezīsimies pie tām pēc kāda laika.

MMK iesūtīja savu viedokli par šo tēmu:

Labi, tomēr uzskatu, ka ir vērts tērēt laiku un dot ieskatu ES. Pats esmu ekonomists pēc izglītības, un tādēļ man ir skaidrāki ekonomiskie mērķi. Referendumā balsošu PAR, lai gan, protams, ir lietas, kas nedod pozitīvu nostāju.

1) Kas ir ES?
ES ir tīri ekonomiska savienība bez kopējas politikas (drošības un ārpolitikas). Ekonomikā saka, ka ES ir sasniegusi ceturto ekonomiskās integrācijas līmeni, kur ir brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība. Tā ir pirmā tāda veida savienība pasaulē, un tādēļ neviens nezinu par ko tā izveidosies tālāk.
Uzskatāms pierādījums, ka tā nav politiska organizācija – atšķirīgi viedokļi Irākas kara jautājumā, kad GB aktīvi piedalījās karadarbībā, bet Francija un Vācija bija aktīvi pret.

ES pilnībā nosaka tikai lauksaimniecības politiku, pārējās nozares, ievērojot standartus, var vairāk vai mazāk brīvi darboties. Šīs politikas realizēšanai tiek ievāktas dalības maksas no ES dalībvalstīm. Tās sastāda 1,4 % no iekasētā PVN (nabadzīgām valstīm 1%) un daļa no valsts IKP, kas ir atkarīga no attīstības līmeņa. Lielākā daļa (šobrīd 48%) nonāk lauksaimniecības subsidēšanai, pārējais citiem mērķiem, piemēram, reģionālās politikas realizēšanai (35%). Nākotnē ir paredzēts samazināt lauksaimniecības subsīdijas un palielināt atbalstu reģionālajai politikai. Reģionālas politikas līdzekļus saņem tikai tie reģioni, kas ir mazāk attīstīti. Patlaban visvairāk saņem ES mazattīstītās valstis – Grieķija, Spānija, Portugāle un Īrija. Tāpēc arī šīs valstis ir visvairāk pret paplašināšanās procesu, jo būs jādalās ar „pīrāgu”.

Kopumā situācija ir tāda, ka attīstītās valstis iemaksā vairāk un saņem mazāk (Vācija, Francija), bet mazattīstītās maksā mazāk un saņem vairāk.
Latvijas PVN ieņēmumi 2003.gadā ir plānoti 414 miljoni LVL, no kā attiecīgi vajadzēs samaksāt 41 miljonu. Tikpat daudz varētu būt no IKP, nu teiksim kopā 100 miljoni gadā.

Savukārt no tikai struktūrfondiem (reģionālā politika) mēs laikā no 2004.-2006.gadam saņemsim aptuveni 680 miljonus LVL (dati: FM mājas lapa – ES atbalsts). Tādējādi droši varam apgalvot, ka saņemsim vismaz 2 reizes vairāk kā samaksāsim, neskaitot kaut kādas subsīdijas zemniekiem.
Starp citu, no struktūrfondiem līdzekļus var saņemt uzrakstot projektu, piemēram, par siltumtrases vai ceļa būvi Madonā, un pēc apstiprināšanas ES finansē 50 – 75% izdevumus.

2) Kādēļ mēs esam vajadzīgi ES, ja jau saņemsim vairāk?
Tam visam pamatā ir ekonomiskas intereses, pievienojoties ES iekšējais tirgus palielināsies par 1/3 – būs daudz jaunu patērētāju. Vispārēja globalizācija prasa nepārtraukti attīstīties, savādāk ES var izjukt. Tiek minēts, ka ES ir veidota ar mērķi būt līdzvērtīgs pretinieks ASV tirgum. Jā, tas nozīmē, ka būs lielāks imports un nāks jaunas kompānijas iekšā, taču Latvija tā vai tā nav nekāda ražošanas lielvalsts un vienmēr tas imports būs lielāks nekā eksports.

Pozitīvais ir tas, ka vienlaicīgi ES veiks investīcijas mūsu valstī, lai mēs spējam vairāk pirkt un tādēļ arī ir sagaidāms dzīves līmeņa pieaugums, kas ir pamata arguments kā dēļ es personīgi vēlos iestāties ES.

Šeit automātiski rodas jautājums par cenu līmeņu celšanos, taču par to nav jāsatraucas. Jau tagad nepārtraukti pieaug cenas, bet spējam visu iegādāties. Vienkārši, ja cena būs par lielu neviens neko nepirks vai pirks no Krievijas. Tas ir jebkura darījuma pamatprincips. Jā, ES ir ievērojami augstāks cenu līmenis, bet arī mums ir augstāks par to pašu Krieviju. Tas gluži vienkārši ir atkarīgs no dzīves līmeņa, bet es nepavisam nevēlos dzīvot Krievijā. Kad mums būs tāds dzīves līmenis un ienākumi kā ES, tad arī cenas būs atbilstošas. Viss ir līdzsvarā.

3) Lēmumu pieņemšana un imigranti
Viena lieta, kas patiešām ir Latvijai ir par sliktu ir lēmumu pieņemšana. Pamata orgāns lēmumu pieņemšanai ir Ministru Padome (Council of the EU http://ue.eu.int/en/summ.htm), kur Latvijai ir tikai 4 balsis no 345, Igaunijai arī ir četras, bet Lietuvai 7. Tur neliels paldies mūsu valsts vīriem, bet patiesībā tik daudz balsu ir atbilstošas mūsu mazajam iedzīvotāju skaitam un nelielajai teritorijai. Protams, lielāko daļu jautājumu izlems lielās valstis, taču īpaši svarīgu jautājumu pieņemšanas bloķēšanai mazās valstis var apvienoties un noteikt veto .

Jebkurā gadījumā par savu valsts politiku joprojām paši atbildēsim un vismaz nevarēsim kaut ko dēlī salaist Eiropas Savienībā.
Par imigrantiem viens jautājums? Kādēļ gan lai dienišķais krievs vai turks brauktu uz Latviju dzīvot, ne, piemēram, uz Vāciju, kur dzīves līmenis ir daudz labāks? Par šo varētu būt jāsatraucas pēc gadiem 10-20, kad mēs būsim kaut kādu līmeni sasnieguši (cerams).

Šeit ir apskatīti tikai daži no jautājumiem, kas, manuprāt, ir svarīgākie. Pārējie nav tik svarīgi, taču varu sniegt arī tiem skaidrojumus.

Peace,
MMK

P.S. Labs informācijas avots ir Eiropas Integrācijas Birojs (www.eib.gov.lv).

89 thoughts on “MMK ieskats par integrēšanos Eiropas Savienībā

  1. red

    ” … Šeit automātiski rodas jautājums par cenu līmeņu celšanos, taču par to nav jāsatraucas. Jau tagad nepārtraukti pieaug cenas, bet spējam visu iegādāties. Vienkārši, ja cena būs par lielu neviens neko nepirks vai pirks no Krievijas. Tas ir jebkura darījuma pamatprincips. Jā, ES ir ievērojami augstāks cenu līmenis, bet arī mums ir augstāks par to pašu Krieviju. Tas gluži vienkārši ir atkarīgs no dzīves līmeņa, bet es nepavisam nevēlos dzīvot Krievijā. Kad mums būs tāds dzīves līmenis un ienākumi kā ES, tad arī cenas būs atbilstošas. Viss ir līdzsvarā… ”
    shitais man makjeniit nepatika. mazliet par daudz utopijas. nekaada briivaa tirgus ES nebuus. briivais tirgus vispaar ir briivais izdomaajums tautas musinaashanai. mees pirksim par tik par cik mums liks pirkt no ES vai arii mirsim badaa.
    red

    Atbildēt
  2. ZBH

    2 MMK: negribu peec 10-20 gadiem satraukties par turkiem.
    vari atrast, no kuriens rods tie 680 ljimon divos pirmajos gados, un tas veel bez zemniekiem? tas iraid 6.8% no IKP (mums 5 miljard gadaa skaitaas, vai tad ne?), mums tik daudz nesoliij pat “pirms iemaksaam jevrohoz budzetaa”, kur nu veel lai tas buut tiirais vinnests.

    Atbildēt
  3. MMK

    Tu veelies saciit, ka buus komandekonomika (taa kaa padomju savien.) ar reguleetu cenu politiku??? Tad jau konkurences arii nebuus! Tas nu gluzhi nav tiesa, jo kaa ir redzams ES tur ir briiva konkurence…
    Labi, kaut ko jau ES liks piemaksaat (nodoklju veidaa), tachu kaada starpiiba vai taa ir ES vai LV?? arii tagad degvielas cena pieaug, un mees nepavisam neesam ESaa, un taas tirgu…

    Atbildēt
  4. MMK

    to ZBH, taa ir summa, kas sadaalaas pa triis gadiem 2004,2005,2006.
    Skaitlji no FM maajas lapaa publiceetas info pie ES atbalstsstruktuurfondiattīstības plāns
    http://www.fm.gov.lv/image/file/SPDlv_03.zip

    Atbildēt
  5. red

    MMK: nelieto tik pretiigus terminus kaa komandekonomika. un kas Tavupraat ir briivaa konkurence ES. Kur te vispaar ir briivaa konkurence? Nekaa tamliidziiga nav. Lielie puikas veido tirgus peec saviem ieskatiem un tas vinjiem arii tiiri labi sanaak.

    red

    Atbildēt
  6. MMK

    –> red
    OK, tad runaa par lielajaam kompaanijaam nevis ES. Tas ir skaidrs, ka lielaas kompaanijas visu kontrolee, piem., LV paartikas tirdznieciiba jau gandriiz ir sadaliita starp Rimi, Maxima, utt… Taa ir globalozaaija, tas taapat notiek.
    Tas nav ES miinuss…
    Bet patiesiibaa shii saruna jau ir tiiri ekonomiska, un neattiecas uz vispaareejaam nostaadneem.

    Atbildēt
  7. MMK

    2 ZBH:
    sanaak sanaak! ES meerkjis jau nav mums tagad veidot IKP pieaugumu, tikai to stimuleet… Pareekjini, ja nav taada bonusa?? Piem., Eesti, ja iestaajas un mees ne, ar taadu bonusu mieriigi aiziet priekshaa…

    Atbildēt
  8. ZBH

    2 MMK : baigais stimuls, ja pats pieaugums pie taa nokriit par kaadiem 60% az minimum 🙂 griekiem, portugaaliem un iiriem tak nokrit.
    netiesaa sirds masaaz ar kaaj 🙂

    Atbildēt
  9. MZM

    Šajā rakstā nav pieminēts arī tas, ka virzoties uz ES notiek dažādu standartu pielāgošana ES prasībām, kas ir daudz daudz stingrākas nekā līdzšinējās. T.i. ja eiropas uzņēmums līdzšim varēja kaut kādai tur latvijai (ar mazo burtu) nogrūst preci, kas bija nekvalitatīva/potenciāli bīstama, tad uz ES valsti Latviju viņš to vairs nevarēs.
    Neviens tevi nevar piespiest veikalā izvēlēties Francijā ražotu pienu Latvijas piena vietā. Paši vainīgi, ka bariem skrienam uz TMArket, lai iepirktu leišu pienu.
    Vai Jūs, īpaši CLX, esiet dzirdējuši par SAPARD? Vai Jūs ziniet, ka uztaisot projektu var saņemt naudu iekārtu/tehnoloģijas modernizēšanai, lai tā atbilstu ES prasībām? Es pagājušogad par šo rakstīju referātu LU un, ja ir interese, varu sameklēt.
    SAPARD: http://www.zm.gov.lv/sapards/
    Par ES Zemkopības Ministrijas lapā: http://www.zm.gov.lv/eu_policy/
    ES un LV lauksaimniecība – par un pret: http://www.zm.gov.lv/ES7/?id=7510
    ES un LV lauksaimniecība – forums: http://www.llkc.lv/forums/
    PS. Atcerieties: mūs drāzīs tik daudz, cik mēs paši ļausimies.

    Atbildēt
  10. MZM

    Es balsotu pret, ja vien mēs būtu, piem., viena no lielākajām naftas ieguvējvalstīm eiropā/pasaulē; lielākā elektroenerģijas ražotājvalsts uz vienu iedz.; valsts ar senām banku tradīcijām utml. Šobrīd mēs esam tikai nelielas trubas vergi, kuri baidās no ES, jo tad draud trubu aizgriezt. Bēdīgi.

    Atbildēt
  11. Jok`R

    kaut kur nesen lasiju laikam www.nato.lv ka ES jau tiek izstradaats projekts par kopeejo policiju un kaut kaadiem tur militariem speekiem.
    Un tas jau runaa pretii tam ka ES ir tikai ekonomiska savieniba.
    Tachu pats galvenais ir tas, ka lai cik viss tiktu veidots pozitiivi, bet vienmer notiek taa ka tiko valdibas viiri sajuut varu taa vinjiem vajag vairaak, taa vienkarshi ir cilveka daba. Un kapeec Briseles cilv. lai butu savadaki par citiem???
    Agri vai velu bet vienota valdiba tiks megjinaata izveidot, vai izdosies tas ir cits jautajums.
    P.S. kaa arii jaatceras ir tas, ka biznesaa un politikaa NEKAD nekas nenotiek altruiski.

    Atbildēt
  12. ZBH

    2 MZM : btw, kaa tu atskirs Latvijaa razot produkt no Latvijaa pildiit? btw, Balticovo jauds iraid paaraak mazs, lai vin speet sarazot tik ols, cik zem sitaas birks tiek paardots. tas pats ar Kekavs vistaam.

    Atbildēt
  13. MMK

    Jaa tieshi taa, ar Sapard var sanjemt ar laukiem saistiitem visaadiem projektiem 45% atpakalj. Ir veel arii Phare un ISPA. Shie fondi ir pirmsiestaashanas, bet pec tam buus struktuurfondi…
    Tagad jau tiek smukas summas sanjemtas, bet peec iestaashanaas apjoms 10x pieaugs…
    P.S. pac paliidzu nopietni sarakstiit Sapard projektus.

    Atbildēt
  14. ZBH

    2 MZM : SAPARD dabon tikai peec pirksans fakt, so peso pillaa apjomaa jaahavo pasam. jaapeerk jaun, jevrohozaa razot (znacit daarg, lai gan tehnologisk ne vienmeer paaraak) apriikojum. peso var arri neiedot (iraid arri apdedzinaajusies taut).

    Atbildēt
  15. xtra

    Jok`R :
    Jā, kaut kādā mērā var runāt par Eiropas policijas veidošanu. Tiesa, līdz tam vēl ir gana tāls un ilgs ceļš ejams. Vienkārši, atverot ekonomiskās robežas, parādās arī daudzas citas problēmas, kriminālo cilvēciņu vazāšanās apkārt ir viena no tām. Šobrīd tā situācija ir tāda, ka Lielbritānijas pilsonis var visai brīvi izdarīt noziegumus citās ES valstīs, bet viņi notiesāt ir daudz sarežģītāk nekā, ja viņš to būtu izdarījis Lielbritānijā. Tur pilsoņu aizdardzība un visādi citādi birokrātiski sūdi traucē. Skat. kaut vai problēmas ar to zviedru, kurš Latvijā divas policistes sabrauca. šobrīd ir runa par šādu problēmu risināšanas vienkāršošanu, kas, iespējams, bet atkārotoju, iespējams var ar laiku pārraugt veidojumā, kas varētu tikt nosaukts par vienotu ES policiju.
    Nato.lv reti kad iedziļinās lietās par kurām raksta, balstās uz citos līdzīgos ārzemju portālos rakstīto, maz paskatoties, kas tad tur īsti notiek un par ko tiek runāts.

    Atbildēt
  16. centrs

    ES un lauksaimniecība. Baigi inchiiga teema – njemot veeraa, ka Latvijaa ar lauksaimnicību tieshi (vieniigie ienaakumi) vai pakāartoti (lielaakaa dalja ienaakumu) nodarbojas vairaak kaa puse ekonomiski aktiivo iedziivotaaju (plus veel oficiaalie bezdarbnieki, kam naturaalaa saimnieciiba ir vieniigaa iespeeja peec nokluseejuma), bet shii lauksaimnieciiba ir siika, piemeeram, runaajot par liellopiem, ganaampulkaa to ir skaits ir 1-5. Njemot veeraa tieshaas tirdznieciibas kvotas, pusmonopolizeetos piena iepirkshanas uznjeemumus un ES aarjeedziigo konkurenci+alkohola pateerinju laukos (kas ir apgriezti proporcionaals videejam IQ) padomaajiet – kas notikas ar lielaako zemnieku dalju. Latvijaa nabadziiba tikai palielinaasies, neskatoties uz to, ka dazjiem – to skaitaa arii lielajiem zemniekiem, kam paveiksies (buus attieciigi “draugi”) – algas/ienaakumi buus varbuut pat reizes 3 lielaaki (reaali gan, labi, ja 1.5, except atsevishkjus eksemplaarus).
    Nabagi nepirks Latvijas preci (paartiku), jo to nav iespeejams sarazjot leetaak kaa klon_modificēti_hormonaali_doteeto ES produkciju. Liidz ar to veel vairaaki razjotaaji “izstaasies” no aprites…
    Par paareejo – algas pieaugshot? Interesanti, ja ES noteiks, ka Latvijai jaauznjem migranti (tik un tik gadā un obligaati), kuri buus gatavi straadaat bezmaz par “veederu” (kaadi ir, piemeeram, kjiinieshi), kursh darba deveejs njems vieteejo darbinieku, kam prasiibas pret atalgojumu anyway buus lielaakas?
    Un visbeidzot – es neveelos dziivot “kraasainaa” valstii. Vai man buutu jaabrauc uz Antarktiidu, taapeec, ka kaukaac nigers vai dvieljgalva grib paarcelties? Te tomeer ir vieniigaa vieta pasaulee, ko varu nosaukt par SAVU. Par krieviem – labaak starp baltiem, integreetiem (gan jau pamazaam integreesim) krieviem, nekaa pasaules salashnjaam, kuriem nekas nepieder, liidz ar kuri “nes liidzi” kriminalitaates piegarshu…
    ESMU PRET.

    Atbildēt
  17. ff

    pilnīgi piekrītu aabelei – a jūs ziniet, kāds pirmā līmeņa domēns ir eiropas centrālajai mājas laipai? un kam tādus dod? tāds varēja būt raksts podā par ES.

    Atbildēt
  18. centrs

    Veel jautaajums par sekojoshu citaatu: “…Vispārēja globalizācija prasa nepārtraukti attīstīties, savādāk ES var izjukt.”
    So, panjems tagad muus, peec tam – Krieviju (?), ko peec tam? Kjiinu/Araabiju taks nepanjems? Taatad – ES peec kaada laika neizbeegami izjuks – ja pienjem, ka ieprieksheejais citaats ir aksioma.

    Atbildēt
  19. ZBH

    centrs> piemeeram, runaajot par liellopiem, ganaampulkaa to ir skaits ir 1-5
    nu jau, nu jau. Valmiers pusee ne vienam vien pien razotaajaam ragulop skaits desmitos meeraams, kur 1-5 iraid pie telj, kur tiek fiks paardot (paars dienaas) to audzeetaajiem, kas uz galj specializeejusies. vienam pat simtiem ragulop, tas bijusais kolhoz ciekurs. ok, vins tos simts mozj pa vairaakiem ganaampulkiem sadaliijs, jo netur to vis vienuviet, bet nu ne jau pa 1-5 goviim registreetaa ganaampulkaa, zato vienaa kuutii 🙂

    Atbildēt
  20. MZM

    To centrs: taatad tu uzskati, ka visa valsts nabadziibaa kopaa ar dzeroshiem zemniekiem ir Latvijas naakotne? “Njemot veeraa tieshaas tirdznieciibas kvotas, pusmonopolizeetos piena iepirkshanas uznjeemumus un ES aarjeedziigo konkurenci+alkohola pateerinju laukos (kas ir apgriezti proporcionaals videejam IQ) padomaajiet – kas notikas ar lielaako zemnieku dalju.” Vai tieshaam iedomaajies, ka neiestaajoties ES jamie paartrauks dzert un slinkot atceroties par labajiem padomju laikiem, kad vareeja dzert un sanjemt algu? (Runaaju no personiigaas pieredzes)
    Es nesaku, ka ES buus medusmaize, bet suudi buus mazaaki nekaa shobriid aarpus taas 🙂

    Atbildēt
  21. ZBH

    2 ff:
    zinaam – .eu
    coolynx’am par to rakstiit neir jeegs, jo tad buus optom comment “da par to jau pirms diviem gadiem rakstiij visaas malaas” 🙂

    Atbildēt
  22. Centrs

    ZBH–>tici man, par kopeejo valsts statistiku es zinu vairaak (darbs taads), runaajot par ganaampulkiem un kuutiim – baigaa probleema, jo ganaampulks ir kaukas “virtuaals” un pashlaiks nav piesaistiits kuutiim (novietneem) bet buus (ES prasiibas :)))).
    Vai muusu zemniekiem ir reaala iespeeja izdziivot ES? Taads ir galvenais jautaajums, un atbilde diemzjeel ir negatiiva. Un veel – ES ar lauksaimnieciibu nodarbojas labi, ja 5% iedz. Cik Latvijaa (Baltijaa, paareejaas kandidaatvalstiis)? VISIEM vietas nepietiks. Savukaart no taam vietaam, kuras teoreetiski pietiks lielaako dalju savaaks Polija. Taa kaa Lietuva ir tuvu Pilijai – arii tiem kas atleeks. Bet Latvijai?
    Reaalaak buutu mekleet tirgu Aazijaa, tajaa pashaa Krievijaa (cik miljonus kg paartikas dienaa pateeree taa pati Maskava ar saviem n (15 vai?) miljoniem iedziivotaaju)…
    Tas ar ko muus baro pilotikji patiesiibaa nav gluzji taisniiba. Tie nav arii meli. Vienkaarshi – daudz kas tiek nokluseets.

    Atbildēt
  23. ZBH

    2 MZM:
    un kaapeec lai suud buut mazaak? atbrauks apakal tie, kas nedzer, taapeec Spaanijaa zemens las? co to pirmaak biij tekst, peec kuriem cilveek par jevrohoz balsot gatav taapeec, lai vieglaak vareet prom aizbraukt 🙂

    Atbildēt
  24. andza

    to MZM
    Visus standartus var apiet un tagad jau daudzi to dara, jo viens ir tas, ka uznneemums sannem iso14000 (vides) un iso9000 stabdartu, otrs ir tas, kaa to naakotnee ieveero. Zinot kaa tiek veiktas kvalitaates analiizes dazzaas laboratorijaas un kaadi cilveeki taas taisa, es teiktu, ka tie standarti ir s… veerti.
    Iestaajoties ES galvenokaart cietiis Latvijaa jau taa knapi esossaa zinaatne, jo iepaziistoties ar ES projektu noteikumiem ar Latvijas meerogiem tos nav iespeejams pildiit, pat taadaam zinaatniskaam instituucijaam kuraam gad apgroziijums ir meeraam 10 miljonu LVL.
    Un muusu LU vadiiba piemeeram vispaar gandriiz piegrieza skaabekli vieniigajam ES projekta daliibniekam Latvijaa uz doto briidi. 🙁 nu beediigi vispaar.
    un kur vispaar ir tie miljoni, kas ieguldiit ES popularizeessanaa, es nekaadas akcijas neesmu noveerojis.

    Atbildēt
  25. ZBH

    2 Vaards:
    mees jau sen zinaajaam, ka eirosektantiem homoseksuaalaa kultuur lot tuv. kuutii neiri biijs, to var redzeet. pastaasti man, zootehniks doktor, kaa var sapaaroties govis? imenno govis, jo no bull iraid tikai safaseets genofonds, sabaazts konteineraa ar skidro slaapekl, pataalaak no kuuts.

    Atbildēt
  26. centrs

    MZM–> suudu buus vairaak.
    Dzershana diemzjeel buus probleema ar ES vai bez taas…
    Bet mans uzskats ir sekojoshs – Latvijai vajag veel laiku (~5 +- gadi). Ja ES veel tad nebuus izjukusi – tad buus iistais laiks iestaaties. Piemeeram – tikai tagad, nedaudz varas elite KAUTKO dara, nevis tikai zog (nesaku, ka nezog vai dara daudz). Ja ieprieksheejos gados buutu dariits vismaz tik daudz, kaads liimenis tagad buutu Latvijaa?

    Atbildēt
  27. ZBH

    2 andza:
    iraid pietiekos daudz viet, kur kvalitaats analiizs laboratorijaas tais nopietn. ja tais suunain, tad tikai pavisam saviem cilveekiem 🙂 (attieciig, ja paaraak stingr, tad galiig ne saviem 🙂

    Atbildēt
  28. MZM

    Es gan pagaidaam te tikai redzu nevis ES truukumus, bet .lv truukumus – peerkami iereednji, kas neko nedara, neizgliitoti cilveeki, .lv iedziivotaaji, kas uzspljauj likumam utt. Ja mees neiestaasimies ES tas vis pazudiis pac no sevis?

    Atbildēt
  29. Vaards

    ZBH:
    Ilgi raustiijos no vienn liel` smiekll leekmiit!
    Tas nav viens ES kuuts, tas i latvij`s labais – naturaalais, kur kaiminj tant`s bull`s ar taj patt vienaa kuutee butt iespundets! Mann tikko sakk rastes sajutt, ka tik Tu nees pakjeers muus idejs par ruupniecisk lielfermm attiistiib, bet centies taas pielaagott no kautkaad pusnaturaal latvij`s attiistibs modeljj skatienn?

    Atbildēt
  30. Vaards

    Andzha:
    Tev taisniiba par to ISO standartu falsifikaaciju. Bet paroc dziljaak to buutiibaa – ja tev nepatiik tas ko tu nopirki, veersies sertifkikaata izniedzeeja instituucijaa, un prasi tai paskaidrojumu. Vinja jau savu vaardu neriskees sabojaat – uzreiz atklaas, ka sanaacis nesmukums konkreetajaa uznjeemumaa, un uznjeemums buus spiests kautko dariit lietas labaa, vai arii tam atnjems sertifikaatinju – un kas no vinja kautko pirks, ja vinjam publiski atnjeema to ISO !?. Taadejaadi tas ir tas viens no principiem – tirgus regulee attieciibas.
    Veel ir kaudze taadu principu (vinji jau saak iedziivoties jomaas, kas vairaak pielaagojushaas).
    Bet sodien pietiks – lai visiem jauks piektdienas vakars!

    Atbildēt
  31. ZBH

    2 Vaards:
    attiistiib? da bez jums attiistiijusies. tie, ko nenogremdeej ne ar likumdosan, ne bank kriiz, protams. lauj viniem taalaak attiistiities, viniem lab sanaak taapat, bez jevrohoz.

    Atbildēt
  32. Pink

    Ar kartīgu valsts atbalstu netikai zemnieki saaks dzert. Kaapeec Latvija pati sevi nolaizh liidz klinkjim un tad pasaka ka glabinsh visaam bedaam un likstaam ir tikai ES. Tas mani visvairaak tracina. Kaapeec daanju valdiiba atbalsta daanju zemniekus sheit pat Latvijaa ar subsiidijaam, nepiecieshamaam finanseem (bezprocentu kredits vai atbilstoshie fondi, kuri apmaksaa liidz 75%) tehnikas iegaadei un pat zemes. Kapeec Latvijas valsts nevareetu liidziigi atbalstiit zemniekus jau tagad pirms iestashanaas ES. Vieniigais atbalsts no valsts ir, ka dizeljdegviela ir par 10 santiimiem leetaak. Kaapeec, jau tagad daanju nomnieki saak iepirkt zemi pat pa 300ls par hektaaru, un no kurienes shii nauda naak? Vai juus zinat? Es uzskatu ka konkurencei ir jabuut godiigai. Ja valsts atbalstiitu ne tikai ar vardiem, bet arii ar realaam subsiidijaam, izdziivotu arii latvijas zemnieks un nebuutu jabaidaas par to ka mees iestasimies ES, bet ja jau tagad notiek netiira speele, tad kas buus kad iestaasies ES. Par shiem 13 neatkariibas gadiem mieriigi vareej sakartot valsti. It seviski tik mazu kaa Latvija.

    Atbildēt
  33. ZBH

    2 Pink:
    kaartoj jau te… biznes vid 🙂 it iipas, kad div lielaakie ciekur izleem sakaartot pavisam, viss tik sakaartots peec labaakaas saprasans pat tur, kur 10 gads nespeej sakaartot 🙂

    Atbildēt
  34. Pink

    Uz vietas paliks tavi vecāki, jeb tu viņus ņemsi līdz? Domāju ka viņiem, ir lielas izredzes iegūt darbu attīstītajā Eiropā.

    Atbildēt
  35. Marcis

    Būtu interesanti redzēt komentu statistiku (nu labi komentārus no coolynxa par šo statistiku). Tas ir valsts org., firmas, skolas, universitates, nolidzinot to visu līdz PRET un PAR. Ja kas es PRET.

    Atbildēt
  36. Pink

    Marcis, varbuut teu veel dziivoklja atsleegas iedot kur nauda uz tumbachkas gulj. Nu nedos tev neviens statistiku par IP adreseem, ne coolynx, ne Blefi. Esi reals. Ar tiesas leemumu tik. 🙂

    Atbildēt
  37. ZBH

    2 Marcis:
    un tad veel atliek paluugties baram purn ar pieej pie dazaad gan provider, gan organizaacij proxy logiem, un pie provider klient datubaazeem 🙂 a to taalaak par darbaviet vai hdsl007 netiks 🙂

    Atbildēt
  38. Dreef

    Man besii aaraa shitie optimisti, kas cer, ka vinjiem maksaas par skaistaam aciim. Nekaada nauda divreiz vairaak kasee neienaaks – izejot cauri visam birokraatiskam aparaatam taa nauda smuki sadaliisies un pazudiis. Nabaga caacieshi savu Austrumvaaciju jau vairaak nekaa 10 gadus meegjina rekonstureet un iegulda neiedomaajamus liidzekljus, bet tur lohi nemaak straadaat un domaa, ka viss no gaisa kriit un juustaas kaa komunisma laikos. Liela dalja, kas kaut ko grib panaakt dodas uz Rietumvaaciju un Austrumvaacijaa tagad ir vieni lielveikali, mashiinas tirdznieciibas vietas, magjistraales un varbuut veel kaut kas, bet razhoshana, ruupnieciiba un taa pati lauksaimnieciiba ir pilniigaa pakaljaa. Tur kur ienaak Rietumvaacietis ar savaam investiicijaam (tipa visu paarnjem), tur arii kaut kas notiek, bet paareejie taa arii knapi galus savelk un nedziivo vinji daudz kurtaak. Bet tas, ka tirgus paplashinaasies, tas tik tieshaam ir izdeviigi lielaam kompaanijaam, kas Eiropaa jau stabili nostiprinaajushaas. Pajuks pie mumsiim ljoti daudz mazaas saimnieciibas un uznjeemumi. Kam tad ir tie lielaakie ienjeemumi? Tieshi taa – uznjeemuma iipashniekiem. Un ja tagad buus puse aarzemju iipashumu un mees straadaasim par “krutajaam” algaam, tad jebkuraa gadiijumaa lielaakaa dalja no naudinjas aizpluudiis un tur vari maksaat kaut vai divas reizes vairaak no ES savaaktaas naudinjas atpakalj Latvijas laukiem un taadaam lietaa, bet ar to dziives liimeni nepacelsim.
    Bet lielaakais stulbums ir tas, ka mees nevareesim pashi sev noteikt prioritaates. Visas valstis Eiropaa nav vienaadas un taadeelj arii nodoklji, finanseejums un visaadas taadas lietas ir jaanosaka katram pasham. Panjemsim par piemeeru to pashu lauksaimnieciibu. Man liekas, ka tie valdiibas paarstaavji ir vienkaarshi naivulji, ja tic, ka shaadi “pacels” lauksaimnieciibu. Vajag reaali uz lietaam skatiities nevis teoreetiski. Taatad, ja Itaalijaa novaac divas razhas, tad mees ciinamies ar siltumniicaam un knapi vienu speejam novaakt. Ja finanseesim no ES “katla” visu vienaadi, tad kursh kuru lauksaimnieku izputinaas? Ja Polijaa ir pa 500ha aramie lauki, tad mees aram mazos 5ha laukus – aptuveni var piemest, ka ekonomiskais izdeviigums buus par 1/4 lielaaks Poljiem nekaa mums. Ja Ukrainaa ir taas lielaas stepes, kuras nav pat jaameeslo un labiiba taapat aug griezdamaas, tad kaa lai konkuree? Tur pat subsiidijas neliidzees. Taatad puse no Latvijas iedziivotaajiem buus bez darba ;-). Es tikai taa biki dramatizeeju, bet princips saglabaajas. Ja vaacijas zemniekam viss jau ir atstraadaats un sagaadaats, tad muuseejie veel cer uzcelt kaut ko. Veel var cereet, ka maksaas par to, ka neapstraadaasim zemi, tad varees tos neaugliigos laukus patureet novaartaa, bet tas arii man liekas bija tikai kaut kaadi 5% vai kaut kas taads. Kam mees savu paiku paardosim, ja jau pashi pirksim leeto ES paiku? Ar naturaalo saimnieciibu ilgi neizvilksi. Tieshi tas pats ir ar citaam nozareem.
    Vispaar gribeeju pateikt, ka nauda no gaisa nekriit un tai kaut kur ir jaarodas. Taa pamatdoma, ka 2x vairaak dabuusim atpakalj nekaa iemaksaasim ir pilniigs bulshits. Varbuut, ka tas buus tiiri uz papiira un valsts noreekjinu starpaa, bet ne reaalaa dziivee. Nav jaalasa tikai ekonomikas graamatas vai arii to, ko ES sagatavo kaa lasaamvielu jaunajaam daliibvalstiim. Jaadomaa arii ar galvu ir. Tajaa pashaa Griekjijaa un Portugaalee dziives liimenis iestaajoties ES nav ceelies. Īrijai laikam vieniigai ir kaut kaadaa veidaa paveicies, bet ja pareizi atceros, tad taa bija prezideejoshaa valsts ES ;-). Tipa bonuss.
    Kaa jau teicu, tad balsoshu par, bet esmu pret ;-). Shie tukshi salmi tika izkulti bez iista pamatojuma.

    Atbildēt
  39. K|NG

    Sveiks coolynx!
    par to PRET ES (EU)
    Gribu vēlreiz atkārtoties, jo tā briesmīgā raksta iekš pods.lv komentāros
    tas nobruka:
    vispirms links (nevaru pagaidām uzskatāmāku tabulu atrast, ja ir, varbūt
    padalies?):
    http://www.yahooligans.com/reference/factbook/density/s_density.html
    Tā kā mēs nākotni nevaram izrēķināt uz papīra, bet varam balstīties uz
    pieredzi, intuīciju, kolektīvo pieredzi (tāda arī ir), emocijām, tad…
    Viens no daudziem maniem PRET ir “Population Density” Iedzīvotāju blīvums uz
    vienu kvadrātkilometru.
    Atkāpe: Biju reiz aizbraucis uz kādu fotofestivālu, kurš norisinājās
    Bratislavā.
    Čehijā un Slovākijā tas iedzīvotāju blīvums vismaz man bija reāli jūtams, es
    pat teiktu – fiziski uz ādas jūtams.
    Šis iedzīvotāju pieplūdums Latvijas teritorijā būs, pretēji tam ko domā
    daudzi eirostatistiķi, jo
    Investīcijas, ja tādas būs (uz kurām cer eirooptimisti), nesīs līdzi arī
    svešu cilvēku invāziju/investīciju, jo parasti “savējais” ir tuvāks.
    Atkāpe: “Vsje svoji”, latviešiem pasvešs jādziens.
    Nu lūk, iebrauks svešie (cittautieši).
    Bet šoreiz viņi varēs arī palikt uz dzīvi šeit, ja visu labi nokārtos.
    2. Latvijā salīdzinoši ir ļoti zems Population Density, (skatīt statistiku)
    un vienkārši fiziski, ja robežas tiks atvērtas, sabrauks sveštautieši, jo to
    ir cik tik uziet, bet latviešu ir tik, cik ir. Igauņi par šo problēmu jau ir
    sākuši domāt un pasūtījuši pētījumu līdz nobalsošanai, bet mēs…?
    protams ‘erobomži’ šeit nebrauks, bet tas tik vēl trūka 😉
    Investors brauks ar visu būdu.
    Lai izcirstu kokus arī vajadzēs savu bandu.
    eiroatbalstītāju viens no varbūtējiem argumentiem; ko tad viņi te meklēs, te
    jau viņiem nav nekā saistoša – ne algas, ne dzīves līmenis, mani pilnīgi
    šokē un nepārliecina,
    kaut vai atcerēsimies nelielo vjetnamiešu invāziju gadus atpakaļ ???
    Ja tomēr nepārliecināju, parēķiniet kaut vai teorētiski matemātiski un
    “varbūtiski”!
    Mazākais – ka būs daudz cilvēku, bet mums nebūs ērti no tā biezuma.
    Es negribu lai izzūd latviešu tauta!!!
    Es negribu lai izšķīst latviešu tauta!!!
    Es negribu divreiz vairāk atkritumu!!!
    coolynx gaidīšu atbildi, ko Tu par to saki, jo gribu iepostot arī savā
    lapelē 😉
    P.S. Es kā mākslinieks stāvu pāri politikai. 🙂
    K|NG

    Atbildēt
  40. mazmaz

    Tātad, eiroskeptiķi, kādas ir jūsu prioritātes pēc tam, kad Latvija nobalso pret, Igaunija un Lietuva par. Kādai būtu jābūt mūsu virzībai? Izolacionisms mūsdienās neder. Piemēram, kaut vai enerģētika. Mēs esam pie Krievijas piesaistīti Latvenergo elektrības saitēm un, ja mēs paliekam ārpus NVS un ES, kas mūs aizstāvēs no pastāvīgi pieaugošā Krievijas ekonomiskā un politiskā spiediena? (Piemērs, Ventspils Nafta) Tikai un vienīgi starptautiskās organizācijas. Un, kā jūs domājat, labāk izvēlēties NVS vai ES??
    Runājot par suverenitāti…. Grieķija, Īrija, Spānija, Portugāle kļuvušas par pilntiesiskām vergu zemēm Eiropas Savienībā, vai ne?
    Eiro…… būtiskā naudas maiņas problēma. Lai cik tas dīvaini varbūt neizklausītos( 🙂 ), mūsu uzņēmējiem (kas darbojas ne tikai Latvijas tirgū) daudz vieglāk ir operēt ar vienotu Eiropas valūtu, kas ir stabilāka nekā mazas valsts kaut kāda naudiņa.
    Ieviešot Eiro zaudēsim kaut kādus suverēnas valsts simbolu… Nu ja simbolus ceļam pāri lielākai labklājībai, tad patiešām, šis ir milzīgs zaudējums Latvijas tautai
    Milzīgs bezdarbs….. Jāsaka tā, padomju laiki ir aizgājuši, kad valsts nodrošināja ar darbu katru kaut cik strādātgribošo, tikai – bez jebkādas jēgas. Ja indivīds nespēj konkurēt darba tirgū, tad ne jau sistēma ir vainīga, bet tādam indivīdam vaidzētu padomāt par attieksmes vai kvalifikācijas maiņu (šādi kvalifikācijas maiņas punkti ir izveidoti ar ES materiālo atbalstu).
    Es neapgalvoju, ka ES ir leiputrija, kur tik atver mutīti un naudiņa kritīs iekšā, tomēr vaidzētu katram apsvērt visus par un pret un uzklausīt dažādus viedokļus (vēlams, no dažādiem avotiem ;)).

    Atbildēt
  41. mazmaz

    Jā un vēl kas, tas pilnīgi nepamatotais nacionālisms (vācu fašistiskā devīze, kaut kā tā: darbu-vāciešiem, neiet cauri), un ka te būs pilns ar kurdiem un vēl visādiem “ne tik pareiziem” cilvēkiem, nebūtu īsti pareizā pieeja Latvijas daudzkulturālajai sabiedrībai. Turklāt, cik es esmu ticies ar “ne tik ļoti latviskiem” iedzīvotājiem (latvijā nedzīvojošiem), tie pārsvarā ir daudz interesantāki nekā “tīrie latvieši”, jo tie nav n-tos gadus vārījušies savā sulā un savos stereotipos.

    Atbildēt
  42. mazmaz

    2 K|NG
    Zini, kāpēc ES sāk savas paplašināšanās sarunas? Tāpēc ka Vācijai Francijai ir daudz lētāk novirzīt nedaudz līdzekļus A-Eiropas valstīm, nekā pēc tam cīnīties ar nelegālo darbaspēku, kas palielina bezdarba līmeni, grauj iekšējo darba tirgu un veicina noziedzību. Viņi ir ieinteresēti, lai visādi latvieši, igauņi, leiši turpina dzīvot mazliet labāk nekā līdz šim un nesāk migrēt. Tieši tāpēc jau vācieši tik briesmīgi jau grib ieviest visādus pārejas termiņus, lai noslāpētu visādu morīšu vēlmi paceļot.

    Atbildēt
  43. ff

    a vot nepareizi – http://www.europa.eu.int/
    pirmā līmeņa domēns ir – .int

    2 ff:
    zinaam – .eu
    coolynx’am par to rakstiit neir jeegs, jo tad buus optom comment “da par to jau pirms diviem gadiem rakstiij visaas malaas” 🙂
    Autors: ZBH :: 09.05.2003 / 16:28

    Atbildēt
  44. Axl

    Nu vechi juus dodat… Triis dienas nebiju podu paskatiijies, a izraadaas, ka Delfi paarcelti uz shejieni 😉
    ok, tagad paaris jautaajumi par buutiibu.
    1) Citeeju no raxta:
    Šīs politikas realizēšanai tiek ievāktas dalības maksas no ES dalībvalstīm. Tās sastāda 1,4 % no iekasētā PVN (nabadzīgām valstīm 1%)…Latvijas PVN ieņēmumi 2003.gadā ir plānoti 414 miljoni LVL, no kā attiecīgi vajadzēs samaksāt 41 miljonu. Tikpat daudz varētu būt no IKP, nu teiksim kopā 100 miljoni gadā.
    Paga paga… Ja uzskatam, ka neesam nabadziiga valsts un jaamaxaa 1,4%, ta man sanaak tikai 414/100*1,4=5,796 ((c) MS Calculator). No kurienes radaas 41 miljons? Vai arii es vairs neasprotu, kaa procentus reekjina???
    2) Man shitaas lietas kaut kaa neiet kopaa:
    Pirmkaart visi raud, ka celsies cenas, ka paartika Eiropaa ir tik daarga (alus Somijaa maxaa 2 eiro!) un arii mums taas cenas tiks uzspiestas. Otrkaart visi raud, ka sasubsideetaas Eiropas valstis izkonkurees muusu lauksaimnieciibu ar savu leeto paartiku un muusu lauksaimnieki bankrotees. Kaa raxtiija Dreef: Kam mees savu paiku paardosim, ja jau pashi pirksim leeto ES paiku? Tad kaa iisti buus? Cenas celsies liidz daargajaam EU cenaam, vai nokritiis liidz leetajaam EU cenaam???
    Un es gribeetu redzeet, kursh var izkonkureet kaut vai “Laachu maizi”, ja jau tagad ar muusu nelielajaam algaam un vinju pietiekoshi augsto cenu cilveeki tomeer to maizi peerk.
    P.S. Veel nezinu PAR vai PRET.

    Atbildēt
  45. ff

    @#$% ekonomisti un analizētāji. Nav vieglāk paanalizēt – kas notiks, ja neiestāsimies??? Visa mūsu likumdošana, institūcijas utt. utjp. ir stipri saaugusi ar ES, nespēj bez tās eksistēt. Visa dzīve mums ir saskaņota ar ES prasībām. Cho ta pēc neatkarības atgūšanas, kad jaunu valsti vajadzēja celt, nebij šaubu uz kuru pusi doties. Tagad sāksim no jauna? Jeb domājat, ka varēsim turpināt tāpat kā līdz šim, bet neiestāties?

    Atbildēt
  46. Streelniex

    ir daudzi plusi un arī mīnusi, bet ir divas buutiskas lietas kas spiež balsot par :
    1) Tranziits, kas galvenokārt iet no Krievijas uz ES – Polija iestāsies ES, un Baltkrievija vienojas klāt Krievijai – tātad jāšķērso tikai viena robeža, līdz ar to, ja Latvija paliek ārpus ES, būs zaudētājos , jo kurš tad gribēs šķērsot divas robežas…
    2) Ražošna tāpat ir pakļauta ES standartiem – iestājoties ES mums būs balstiesības ietekmēt arī šos standartus, kā arī citu eiropas likumdošanu… protams vieni paši jau to nespēsim, bet tāpēc jau ir jāspēj atrast kopēja valoda ar sev līdzīgiem…

    Atbildēt
  47. Laimis

    Ja arī kāds vinnēs no iestāšanās (ES) , tad tikai ne JŪs nabadzīgie sapņotāji un
    tukšu salmu kūlēji ar klaviatūras palīdzību.
    Nepatīk … BET tā ir realitāte
    Kas tagad visiem “uzliek” liks arī pēc ES iestāšanās, Tā nu tas ir.Kāpēc nesaskati
    ka Tevi drāž pašu bāleliņi. Neredzi, vai izliecies par muļķi.
    NU varbūt saksim ar to> lai ievero tavas tiesības še pat- Lai par tavu darbu TEV
    ir pienācīga alga, sociālie nodokļi , lai nav jābrauc vergot uz ārzemēm .
    Vai tad nevaram sakārtot paši savas mājas un tad muldēt par- ES_???.

    Atbildēt
  48. Dreef

    2eheee – tu kas lohs esi vai tikai izliecies? Es teicu, ka Iirija bija visu laiku prezideejoshaa valsts? Vienkaarshi vinji panaaca savu ekonomisko augshupeju tieshi prezideejoshaas tajaa briidii, kad bija prezideejoshaa valsts. Neieshu striideeties, jo siikumos to lietu neesmu peetiijis un neesmu arii nekaads politologs. Ja ES buus 30 daliibvalstis, tad jaagaida kaadi 30 gadi, lai guutu kaut kaadu priekshrociibu, kas arii ir diezgan formaala. Bet tas nebija manas pirmaas domas pamataa. To es tur tikai taapat biju piemineejis

    Atbildēt
  49. mazmaz

    2 Dreef[www]
    Ja tu nezini, tad prezidējošās valstis ES mainās KATRU pusgadu (atkārtoju – KATRU) tātad, neiztur kritiku tavs arguments par Īriju, jo, kas gan mums liedz piedzīvot tādu pašu augšupeju kā īriem? Tas ir atkarīgs tikai no tā, kā mēs paši varēsim sev labumus izsist

    Atbildēt
  50. eheee

    Nē Dreef, lohs esi tu!
    Jebkuram pirmā kursa ekonomikas studentam būtu jāsaprot, ka pusgada laikā (kamēr esi prezidējošā valsts) nekādu lielo uzplaukumu neiegūsi. Tu vispirms pabeidz savu profeni un tad te īdi gudrības.

    Atbildēt
  51. Vaards

    OOooo! Jau paarejam asaakos tonjos 😉
    Davai – labaak eheee un Dreef uzloca piedurknes un kaartiigi izvicojas – ja uzvar Dreef, tad ejam balsot par ES, ja ehee – tad pret EeS.
    😛

    Atbildēt
  52. MZM

    Ja visi eiroskepikji apvienotos ciinjai ar Latvijas probleemaam (korupcija, algas aploksnees, al-hohlisms, narkomaanija, SLINKUMS un neveeleeshanaas maaciities), tad, iespeejams, musm ES nebuutu vajadziigs, jo te pat buutu pietiekami labi. Pagaidaam gan par ES sliktumu bljaut maakat, tachu neredzu ne1 konstruktiivu priekshlikumu ko dariit, ja neiestaajamies. Mees jau 13 (!) gadus buuveejam uuberc00lo valsti, bet kautkaa nekas nav sanaacis. Vai tieshaam shaabriizha situaaciju uzskataat par normaalu? Ja jaa, tad aizbrauciet uz laukiem, izejiet ielaas un paskatieties kas notiek.
    Zemnieciiba izputees? Jau ir izputeejusi. Juus esiet redzeejushi kaadu ar 5ha saimnieciibu, kursh ar lauksaimnieciibu buutu bagaats palicis? Labi ja vinjam iznaak $$ par ko elektriibu samaxaat. Neticat? Kad peedeejo reizi Latgalee bijaat?
    Eiropa nebuus medusmaize, bet gan IZVEELES iespeeja. Liidziigi kaa OpenSource – gribu – laboju kodu, gribu – nedaru neko, bet MAN ir izveele.
    PAR

    Atbildēt
  53. Dreef

    Bljiin toch te kaut kaadi Delfu siikie komenteetaaji savaakushies. TU ZIVI NECEERT, ka runa nebija par Iirijas augshupeju? Es vispaar tikai iemineejos, ka bija noveerots vienu briidi taads fenomens, bet kopumaa njemot arii Iirija nogaaja dziljaakaa pakaljaa nekaa buutu bez ES – nu tipa attiistiiba piebremzeejaas. Labi, citeeshu “profinju” sarakstiito:
    “Analizējot četru mazāk attīstīto ES dalībvalstu – Īrijas, Portugāles, Grieķijas un Spānijas – pievienošanās rezultātus, pētījuma autori konstatē, ka juridiskā pievienošanās jeb iestāšanās ES nevienai no jaunajām dalībvalstīm nav devusi ieguvumu. Tieši otrādi – visas šīs valstis pirms juridiskās integrācijas ES (nevis pēc tās) strauji tuvinājās ES vidējam labklājības līmenim, bet tūlīt pēc iestāšanās ES dzīves līmeņa tuvināšanās temps ES līmenim būtiski samazinājās un sākās stagnācija, kas pat tādām dinamiskām valstīm kā Īrija un Portugāle ilga gandrīz desmit gadus.”
    Tad veel viena doma:
    Faktiski iestāšanās ES un NATO tika pasludināta par augstāko Latvijas prioritāti, kurai pakļaujamas visas pārējās. No valsts interešu viedokļa šāda nostādne, kura diemžēl stūrgalvīgi īstenojas, ir pilnīgi absurda. Valsts mērķis varētu būt attīstība, sabiedrības labklājības celšana, drošība, bet iestāšanās kādās organizācijās būtu tikai līdzeklis šo mērķu sasniegšanai. Un tad būtu rūpīgi jāizsver, vai iestāšanās kādā organizācijā uz tās piedāvātiem noteikumiem veicinās vai kavēs pasludināto mērķu sasniegšanu. Diemžēl šāda izvērtējuma nebija, bet integrācija ES un NATO tika pasludināta par pašmērķi. Līdz ar to mērķu un līdzekļu sistēma tika nostādīta ar kājām gaisā jeb ačgārni.
    Vienkaarshi gribeeju teikt, ka domaat vajadzeetu vairaak ar galvu nevis podu pied.. .(piesaarnjotu) ;-). Shobriid mees visi akli skrienam pret sauli vai arii taisam leecienu no kraujas. Saucat kaa to gribat, bet man radaas taads priekshstats, ka praktiski lielaakaa dalja nesaprot uz kurieni mees ejam.
    Ak jaa, un es kuro reizi jau saku, ka balsoshu par, bet esmu pret ;-). Man pienjemamaaks variants buutu apvienoties visaam 3-jaam baltijas valstiim kopiigai attiistiibai.

    Atbildēt
  54. Dreef

    2eheee: Klau man ir doma – aizejam kaut kur paseedeet pie kaada alinja un noskaidrot attieciibas ;-). Nezinu kuraa profenee vai skolaa maaca jau pirmajaa kursaa par ES. Kad es maaciijos, tad par to tikai peedeejaa kursaa kaut ko pastaastiija. Pirmajaa kursaa visi machiija matemaatiku, ekonomiku statistiku un veel visaadus eksaktos priekshmetus.

    Atbildēt
  55. otto

    Dreef – Nav labi izmantot citātus un nenorādīt autoru. Pasaki kurš ir tos Tavus citātus sarakstījis un tad mēs novērtēsim cik ļoti tam (ne)ticēt. 🙂

    Atbildēt
  56. es

    ES nav gluži tikai ekonomiska organizācija. Piemēram pašlaik tiek aktīvi diskutēts par ES kopējas armijas izveidi. ES konventā notiek debates par ES prezidenta posteņa izveidi. Turklāt plāno arī pāriet uz sistēmu, ka ES oficiālas būs tikai dažas lielās valodas(iedomājieties, kas notiktu, ja ES būtu >20 oficiālās valodas un visi ES dokumenti tajās būtu arī jāpārtulko).

    Atbildēt
  57. Dreef

    Divkosiiba sanaak taadeelj, ka mees esam iedziiti praktiski strupceljaa. Ja buutu piemeeram Lietuva ar Igauniju ar mums vedushas kopiigas sarunas, tad taa buutu cita lieta. Mees ar kaiminjiem maakam tikai striideeties – tipa kontrabanda, doteetaas lauksaimnieciibas preces no Lietuvas, juuras robezhas striidi (tipa nafta, bet reaali tur ir zivtinjas ;-)) utt.
    Aa, un tie citaati ir njemti no sheit pat podaa noraadiitajaam saiteem – laikam no ieprieksheejaa raksta ;-). Nav nekas sleepjams.

    Atbildēt
  58. Vaards

    Leishi izskataas jau ir pievienojushies, pusdienaas bija tikai 27% balsojushi, tagad savaakushies 52.15%
    Visaapr jau sviests – aaraa sauliite, bet cilveekiem pilniigs poo… Labaak sauliitee paseedeet – piekaajas viss 🙂
    http://www.delfi.lt/news/daily/euronews/article.php?id=2303431&s=1&com=1&no=3980&s=1
    Bet buut vienotiem ar Leishiem un Igaunjiem mums nespiid – tikko biju iesleedzis hokji, un tur somi klaji fano par kanaadieshiem, kuri speelee pret Zviedriem. Taa jau tas ir: “mans draugs ir mana kaiminja kaiminjsh” /Niiche/
    ——
    TO:
    Autors: es :: 11.05.2003 / 12:53
    No kurienes izziidi taadu sviestu? Davai, kaljis!

    Atbildēt
  59. Dreef

    Cik es sapratu no shodienas dienas, tad Lietuvaa keksi pashi paarkaapushi likumu un balsoshanas dienaa agjiteejushi veeleetaajus balsot par ES ;-). Jautri odnako. Visi “ierochi” ciinjai ir labi, kur iet runa par lielaam summaam. Te tev nav parastas veeleeshanas. Un liidz ar to Igaunijai un Latvijai nekas neatliks kaa pievienoties ;-).

    Atbildēt
  60. ehee

    Vai ta Lietuvā tādi likumi, ka vēlēšanu dienā aizliegts aģitēt? Vismaz Latvijā to drīkst droši darīt, tikai jāievēro kaut kādi 100 vai 150 m no iecirkņa.

    Atbildēt
  61. Vaards

    Tad viss atkariigs no pilsonju godapraata – atliek vienam blakus iecirknim iesleegt televizoru, un skaties – valsts valdiiba ir paarkaapusi nosodaamos 150.metrus…

    Atbildēt
  62. mazmaz

    2 Dreef [www]
    Nez, kas tev tie par “profiem”?? Neko teikt, jauks citaats – bez faktiem, bez analīzes, tikai tukša, jauka spriedelēšana. Tieši ko tās zaudēja.
    Tu minēji stagnāciju – kur ir tā statistika, kur IKP, vai whatever uz ko tu tur esi balstījies, dinamika pa gadiem. Ja tie tavi “citāti” ņemti no www.nato.lv “kompetentās” lapas nu tad mazliet padomā u pameklē vēl…

    Atbildēt
  63. MMK

    –> Dreeef
    ar Īriju ir tā, ja nebūtu ES, tad Īriem joprojām visdrīzāk būtu 25% bezdarbs un totāla stagnācija. Bet par tiem IKP pieauguma tempiem, tas tā ir, ka jaunattīstības valstīm tie tempi ir daudz straujāki kā attīstītām valstīm…Attīstības valstīm ir grūti noturēt augstus tempus, jo naudas izteiksmē tas pieaugums visu laiku pieaug… Piemēram, Šveices 2% pieaugums naudas izteiksmē ir daudzas reizes lielāks kā Latvijas 7%..
    Procenti ir relatīvi, un svarīgs faktors ir valsts attīstības līmenis.

    Atbildēt
  64. Dreef

    Puishi juus vispaar saprataat ko katrs gribeejaat pateikt? Vismaz buutu graamatinjas kaadas palasiijushi vai vismaz ja slinkums pakalju pacelt no kreesla, tad tos linkus, ko coolynx iemeta pie rakstiem. Kaa jau mineeju, tad tie nebija mani “tukshie” stagnaatiskie spriedeleejumi (vispaar es stagnaaciju nemineeju ;-)).
    Taatad meegjinaashu tiem kas tankaa ieliet ar karotiiti mutee – veram lapas faculty.stcc.edu/zagarins un kopija podā un mekleejam to ko es biju nociteejis ;-). Viss baigi vienkaarshi. Es jau saprotu, ka lielaakaa dalja nemaz liidz beigaam netika, bet vismaz vajadzeeja paarskriet ar aciim paari svariigaakajam un pasham paanalizeet kas un kaa. Un kas es kaads politologs vai analiitikjis, kas kraajis gadiem datus par kaut kaadu Iiriju un reekjinaajis kaa vinji buutu bez taas ES attiistiijushies? Ja keksi secinaajushi, ka attiistiibas tempi samazinaajushies iestaajoties ES, tad tas jau ir raadiitaajs, kuru nevar tik vienkaarshi apstriideet. Kaut kaa neviens mums nebaazh degunaa saliidzinaajumus (no ES atbalstiitaajiem), ka redz taada un taada valsts iestaajoties savu IKP pieauguma tempi ir palielinaajushies par tik un tik procentiem saliidzinot ar ieprieksheejo gadu. Nu tipa togo. Visi tikai vaavuljo, ka kruta un kur ir dati? Tieshi taapat tagad bljaujat par Iiriju.
    2ehee: un tu vispaar zini kas ir aviize? Izlasiisi rakstu un tad spamosi taalaak.
    Laikam ar shauraam pieriiteem shii diskusija buus neaugliiga. Laikam buus uz Delfiem jaapaariet ;-).

    Atbildēt
  65. Dreef

    Anjuks par teemu ES:
    Seez vaarna kokaa ar sieru mutee… skrien garaam lapsa un redz ka vaarnai siers mutee un prasa:
    “Vai staasies Eiropas Savieniibaa?”
    Vaarna:”Jaa”
    Siers izkriit no mutes……
    Veelaak varna seez un domaa: “A kas buutu savaadaak, ja pateiktu NEE?”

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru MMK Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *