Nevienam noteikti nav noslēpums, ka datoržurnāls “E-Pasaule” (nejaukt ar firmu E-pasaule) manā skatījumā ir nenopietns izdevums. Godīgi atzīšos, ka neesmu izlasījis nevienu no šī gada E-pasaules numuriem un principā man nebūtu tiesības kaut kādā veidā komentēt vai aprunāt izdevumu kuru es nelasu, jo es vienkārši nezinu, kas tajā ir rakstīts. Priekšstats par šo žurnālu man radās gadus divus atpakaļ, kad manās rokās nejauši nonāca viens no tā numuriem.

Nu lūk. Sāku es šķirstīt žurnālu un nolēmu izlasīt kādu no rakstiem, kas izskatījās diezgan interesants. Palasīju vienu pēc tam otru un trešo, bet visos rakstos bija jūtama nosliece uz reklāmu. Starp rindām varēja lasīt, ka autoram aiz muguras stāv siekalains reklāmdevējs ar naudas čupu. Tiešām paanalizējot šo žurnālu nācu pie slēdziena, ka lielākā daļa no rakstiem ir vienkārši reklāmas pasūtījums vai arī zināšanu trūkums attiecīgajā jomā, kas vairāk liecinātu par šo žurnālistu kompetenci. Dažādas programmatūras analīzes un apskati ir vienpusēji un tikai daļēji atspoguļo patieso situāciju, galvenokārt izceļot reklāmdevēja produkta labumus. Raksti bija sausi, jo lielākā daļa tika vienkārši iztulkoti no kāda ārzemju resursa pat neizprotot par ko tajā rakstīts. Labi pietiks spamot! Tagad reāls piemērs no pēdējā novembra numura (nezinu vai tas jau ir iznācis vai nē, bet digitālā versija jau ir pieejama internetā).
Atveram šo rakstu Korporatīvā interneta izvēles džungļos un izlasam to. Tēma ir izvēlēta ļoti aktuāla un raksts nav slikts, ja nu vienīgi dažas neprecizitātes, kas zinātājiem ieduras acīs.
Sākšu ar to, ka tiek jaukti saīsinājumi – IPS un ISP, kur pirmais nozīmē Interneta pakalpojumu sniedzēji, bet otrais Internet Service Provider. Tādā lapelē kā manējā var atļauties izmantot saīsinājumus no angļu valodas, lai gan es ar vienmēr cenšos pierakstīt izskaidrojumu, ko tas nozīmē. Šajā rakstā bija paskaidrots tikai IPS, bet ne ISP. Citāts:
“…Savus pakalpojumus Latvijas tirgū piedāvā vairāki desmiti IPS (interneta pakalpojumu sniedzēju). ….
…Tikai dažus IPS var uzskatīt par tiešām lieliem uzņēmumiem, kuri darbojas visā Latvijā. Tomēr arī mazajiem IPS ir sava vieta. Parasti tie piedāvā lokālus pakalpojumus kādā konkrētā reģionā un orientējas uz mazajiem uzņēmumiem. Dažreiz šāds darbības modelis ļauj piedāvāt personalizētāku servisu nekā to sniedz lielie ISP. Tomēr lielākoties pakalpojumu klāsts mazajiem ISP ir ievērojami šaurāks, lai gan arī cenas šiem pakalpojumiem mēdz būt zemākas. …”
Ejam tālāk…
Pēc šīm rindiņām es gandrīz apraudājos:
“…Tomēr jāņem vērā, ka vecās analogās līnijas un lauku rajonos netiek nodrošināta maksimālā datu pārraide līdz 54 KB/s. Pārraides ātrumi vietām ir pat 2–3 reizes zemāki par teorētisko maksimumu. Reāli tos var izmantot tikai e-pasta lietojumiem. Web lapu pārlūkošana ar ātrumu, kas zemāks par 33 KB/s, praktiski nav iespējama vai arī ir ļoti apgrūtinoša. …”
Nabaga lauku rajonu iedzīvotāji, ka viņiem jāsēž uz 33 KB/s (kilobaitiem sekundē, kas ir 264 kbit/s un ir tāds ātrums, ko piedāvā Mājas DSL pilsētās). Protams, ka es ironizēju un autors bija domājis nevis kilobaitus sekundē, bet gan kilobitus sekundē. Ja mēs palasam šī paša raksta sadaļu, kas saucas “Biti un baiti nav viens un tas pats”, tad sanāk tieši tas ko es augstāk aprakstīju. Šeit ir skaidrojums par to kā pārvērst no bitiem uz baitiem:
“…Jāņem vērā, ka, pārvēršot bitus baitos, iegūstam astoņas reizes mazāku skaitli. Tātad, ja vēlaties aprēķināt interneta pieslēguma caurlaides spēju pārvietot reālu, liela apjoma datu porciju, pieslēguma ātrums bitos jādala ar astoņi. Iegūtais skaitlis norādīs, cik baitu sekundē maksimāli iespējams pārraidīt pa konkrēto līniju. Piemēram, ja datu pārraides ātrums ir 512 Kb/s, iegūstam aptuveni 64 KB/s, jeb minūtes laikā var tikt nosūtīti apmēram 3,8 Mb datu. Ja pārsūtāmo datu apjomi ir lieli, atbilstošo laiku viegli izrēķināt, izdalot kopējo datu apjomu ar 3,8. Rezultātā uzzināsim, cik minūtes nepieciešamas attiecīgā faila pārsūtīšanai….”
Kā redzam no skaidrojuma, tad sanāk, ka autora saīsinājumu sistēmā kilobaitus apzīmē ar KB (B lielais) un kilobitus ar Kb (b mazais). Tā kā Latvijā ir haoss ar apzīmējumiem, tad vislabāk izmantot starptautiskos, kur kilobitus sekundē apzīmē ar Kbps un kilobaitus ar KB var izmantot arī attiecīgi Kbit/s un Kb/s. Šoreiz nav problēma ar saīsinājumu izvēli, bet gan ar to jaukšanu. Ja raksta vienu, tad pie tā arī jācenšas pieturēties savā rakstā. Tā kā visi mēs mācamies, tad ir ieteicams paskatīties internetā par jēdzieniem, ko mēs neizprotam. Teiksim es izmantoju tādu saitu kā Whatis.com. Tur arī var atrast skaidrojumu par šiem nelaimīgajiem baitiem un bitiem. Kilobit un Kilobyte
Arī šajā rakstā vienīgā firma, kas pazibēja tā starp citu bija www.pastsargs.lv. Ja reiz apskata šo pasākumu, tad vajadzēja iedalīt 3 kategorijās:
1. instalēt antivīrusu programmas uz katra datora;
2. instalēt antivīrusu programmu uz servera;
3. izmantot trešās personas palīdzību jeb šajā gadījumā pastsargs.lv, lai gan šī firma nav vienīgā tirgū, kas piedāvā šādus pakalpojumus.
Ne jau no ļauna prāta, bet nu tādejādi tas nekristu tik traki acīs un varbūt nebūtu manāma šī reklāmas ievirze. 🙂
Un nobeigumā vēl gribētu pieskārties rakstā apskatītiem IPS pakalpojumiem. Šeit tika uzskaitīti lielākie Latvijas IPS, bet diemžēl Telia dabūja trūkties, jo viņi kā izrādās nepiedāvā radiolinkus. Jāatzīst, ka Telia.lv mājas lapa tiešām ir nedaudz papelējusi un svaigākā informācija tā vien gāžas no plauktiņiem, bet tas jau netraucē vienu reizi uzzvanīt uz firmu un apjautāties par piedāvāto pakalpojumu klāstu.
Iespējams, ka rakstā ir vēl kāda nepilnība, bet nu necentos iedziļināties, jo manuprāt ar šiem elementāriem punktiem jau pietiek, lai izdarītu secinājumus par rakstu kā tādu. Varbūt es kļūdos, bet tās ir manas domas.
Noteikti, ka E-pasaule nemaksā nekādu lielo honorāru saviem žurnālistiem, bet, ja reiz esi ķēries un uzņēmies kaut ko uzrakstīt par ko tu saņemsi naudu, tad dari to pēc iespējas kvalitatīvāk, jo tas, ko tu raksti paliks atmiņā un iespējams, ka tavs jaunais darba devējs tieši šī raksta dēļ tevi nevēlēsies pieņemt darbā. Tas nekādā ziņā nav apvainojums vienkārši es tā domāju un izteicu savu viedokli.
Vēl tikai pateikšu, ka šī raksta autors ir tas pats, kas uztur savu jaunumu lapu webā par kuru jau agrāk biju pieminējis, jo priecājos, ka uzrodas jauni censoņi, kas vēlas izglītot un informēt apkārtējos par to, kas notiek mūsu mazajā banānu republikā Latvijā Newsbox.

Ar šo rakstu es nekādā ziņā negribēju apvainot kādu konkrētu personu, bet nu sanāca kā jau vienmēr. Vienkārši šis ir uzskatāms piemērs kāpēc šo žurnālu nepērk neviens sevi cienošs datorlietotājs – autori tēlo, ka ir uzrakstījuši labu rakstu un žurnāls tāpat notēlo, ka ir samaksājis labu honorāru. 🙂 Tā kā man nav informācijas par to cik maksā par rakstiem, tad spriežot pēc to saturu izsecināju, ka maz. Tāpēc lūdzu atvainot mani, ja es kļūdos, jo tiešām nezinu cik maksā par rakstu žurnālā.