LocaleDB

Nejauši uzklīdu LocaleDB, kas ir LAKA veidotā terminu datu bāze. Ja nemaldos, tad pirms gada par tādas izveidi lasīju LAKAs listē. Fiška ir tāda, ka tur var ne tikai atrast datubāzē esošos tulkojumus, bet arī aktīvi piedalīties diskusijās un aizstāvēt savu viedokli par izvēlētā tulkojuma pareizību. Pasākums nedaudz iebremzē un vēl nav līdz galam pieslīpēts.

ES piedāvā likvidēt pēdējās ražotnes Latvijā

To, ko nepaveica mūsu pašu izsaimniekotāji paveiks ES saimnieki. Latvijā jau tā uz pirkstiem var saskaitīt uzņēmumus, kas vispār kaut ko ražo, bet likvidējot tos dažus uzņēmumus mēs kļūstam par vergiem, kas pat sev iztiku nespēs saražot. Rakstā par cukurfabrikām pat muļķim būs skaidrs, ka rūpnīcas nebūs spējīgas maksāt 5 miljonus gadā par to, ka tās vēl strādā, ja iepriekš gada peļņa ir bijusi tikai 2.5 miljoni latu. Ņemot vērā mūsu valdības mazspēju, nav ne mazāko šaubu, ka rūpnīcas tiks izputinātas un zemnieki varēs nošauties, jo pie dotācijām tāpat viņi netiks un kredītus nespēs atdot. Ko dara cilvēki, kas ir iedzīti stūrīti?

Ikauņi mums ieliek

Kamēr mūsējie plāno paaugstināt akcīzes nodokli sisadminu, programmētāju un vispār mūsu nacionālajam dzēriemam alum, lai sadārdzināt gala produkta cenu un tuvinātos jevropas līmenim, tikmēr karstie ikauņu puiši plāno ieviest WiMax visā Tallinas teritorijā un daudzviet to piedāvāt arī bez maksas.

Šobrīd akcīzes nodoklis alum ir 1,22 lati par alkohola tilpumprocentu uz simt litriem, t.i., alum, kam parasti ir pieci procenti alkohola saturs, iznāk 6,1 lats uz simt litriem. Valdība pagājušajā nedēļā akceptēja grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz alum nodokli palielināt par astoņiem santīmiem – 1,3 latiem uz simt litriem.

Runājot par WiMax, kaut kad nesen biju uzskrējis kādai lapelei, kur bija rakstīts, ka pie mums WiMax pieslēgums izmaksā kaut kur ap 60ls/mēnesī. Līdzīgs kā tas bija agrāk ar DSL, kas sākumā arī bija pieejams uzņēmumiem un tikai pēc pāris gadiem to varēja atļauties arī privātie. Starp citu, interesanta teiksma par bezvadu tīkliem PDF formātā. Ja kādu interesē mūsu bāleliņu plāni uz tuvākajiem trim gadiem, tad var palasīt Platjoslas attīstības stratēģiju (DOC) vai arī caur googli HTML formātā. Interesanti, kas būs ar Triatel jauno bezvadu pieslēgumu.

Latvijā par platjoslas piekļuvi valsts investīciju un atbalsta piesaistei ir mērķtiecīgi atzīt piekļuvi, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

Pēc visa šitā man šķiet, ka mūs pilnīgi droši varēs saukt par bremzēm.

Apollo portāla pirmais rīts ar jauno seju

Vakar ap nakti notika Apollo portāla sejas maiņa, cikos tas bija es nezinu, jo pavisam aizmirsu par to pasākumu tā kā aizrautīgi spēlēju Age of Empires III. Neko neteikšu šajā sakarā, jo vēl neesmu īsti sapratis, kas ir noticis, saistībā ar portālu, ne spēli – tur es ņemos ar kampaņām. :) Sapratu vienīgi to, ka bija nepieciešamas nelielas izmaiņas savā eksperimentā ar apollo pielāgošanu savām vajadzībām. LongT un JanisL norādīja uz kontaktinformāciju, kas ir atrodama Apollo kājelē. Vai nu Lattelekom ir ticis pie jauniem kontaktiem vai arī kāds tur var sākt ieziepēties.

Dreamweaver 8 un standarti

Lai arī kopš Dreamweaver MX versijas iznākšanas uz to pusi vairs neskatos, tomēr ik pa laikam painteresējos vai tur ir notikušas kādas vērā ņemamas izmaiņas, piemēram, tas klucis palicis mazāks un ātrāks. Parasti man atbild, ka mazāks palicis nav, bet nedaudz ātrāks par iepriekšējo versiju ir gan. Līdz 4.x versijai, protams, vēl tālu, bet, ko padarīsi. Jebkurā gadījumā, tiem, kam nav vēlmes pašiem testēt to brīnumu uz savas ādas, bet interesē tāda lieta kā standartu atbalsts, jo WYSIWYG redaktoriem viena no lielākām sāpēm, vismaz kā to daudzi apgalvo, ir nesmuks un standartiem neatbilstošs kods, tad brienam uz sitepoint un lasam Dreamweaver 8 Does Standards.

Parotaļāsimies ar Laacz.lv stiliem?

Mierīgi, bet vispirms nedaudz lirikas. Nevar taču uzreiz tā – Снимай трусы – знакомится будем… :)

Es tagad netaisos apcelt laacz.lv jauno dizainu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka man bija lieliska iespēja to izdarīt jau pirms kāda laika, kad to pirmo reizi dabūju redzēt. Toreiz gan es padomāju, ka tā tāda darba skice vien ir, un “īstais” dizains tiks vēl pieslīpēts līdz to palaidīs tautās. Lai vai kā, bet šīs pārmaiņas bija pārsteigums arī man. Bet nu kā ir ir – dzīvosim tālāk. Visā visumā jau nav nemaz tik slikti – pēc pāris dienām pieslīpēs un pēc nedēļas jau būsim pieraduši. Domāju, ka laacz no rīta, izlasot visu to drazu, kas bija sarakstīta komentāros kā arī manu apcerējumu, pakasīs pakausi un kaut ko izštukos. Es teiksim, pats neesmu labāks, jo arī visu laiku, kad uznāk luste, eksperimentēju. Jebkurā gadījumā cita skabarga vienmēr ir tuvāka, lai tas baļķis tur stāv. :D

Nu labi, pietiks muldēt. Galvenās problēmas jau bija pieminētas komentāros – nelasāms un nepārskatāms. Pārspīlēju? Pilnīgi noteikti, ka pārspīlēju, jo pretējā gadījumā man nebūtu par ko rakstīt. Man gan tā šķiet tipiska situācija ar tā saucamajiem “dizaineriem” vai “māksliniekiem” un parasti tam nepievēršu tik lielu vērību. Liela daļa cilvēku to nesaprot un man ir pārliecība, ka to arī nekad nesapratīs pat, ja viņi saka, ka tā nav. Vienkārši mēs runājam dažādās valodās. Esmu mēģinājis daudziem skaidrot, bet, ja cilvēkam pirksti gaisā, tad viss veltīgi. Tāpēc ar tādām muļķībām vairāk nenodarbojos – lieka laika izšķiešana. Esmu pat ieguvis ne vienu vien ienaidnieku, kura mākslu esmu izbrāķējis, jo tā manā skatījumā ir bijusi nelietojama. Nu ja – no mākslas neko nesaprotu – man vajag, lai būtu praktisks nevis “smuks”. Vienkārši ļoti bieži iegriežos blogos, lai atpūstos no darba vai arī pēc darba, kad acis jau ir nogurušas, lai kaut ko palasītu un, tad par nelasāmu tekstu esmu gatavs egli iesprauzt tur, kur tas būtu ļoti sāpīgi, nu aptuveni tāpat kā manām acīm lasīt blāvu tekstu uz gaiša fona. Tāpēc, parasti, ja ir iespējams, tā klusu daru savu – palielinu burtu izmēru un uztaisu lielāku kontrastu. Zūd estētiskais … vai vēl kaut kāds līdzīgs sviests? Mēs taču gājām lasīt tekstu nevis skatīties uz lapu, kurā nekas netraucē izbaudīt jauko krāsu gammu. Vismaz es tā domāju. Bet, ja runājam par estētisko baudījumu, tad es labāk paskatos kādus bilžukus ar plikiem zaķiem – i tev krāsu gamma, i kontrasts, galu galā smuki un runā, ka dažreiz, ja tā ilgāk paskatās, varot pat it kā mašīnas saskatīt. :D

Arī šoreiz rīkošos līdzīgi. Tas, ko es piedāvāšu nebūt nepretendē uz kaut ko īpašu, vienkārši uz ātru roku uzmeistaroju alternatīvu stilu kurā komentāri būtu spēcīgāk izcelti un teksts nedaudz lasāmāks. To kā es redzu laacz.lv var redzēt šajā bildē, bet to kā lapa izskatīsies pēc izmaiņām var redzēt fināla variantā. Baigi raibs? Bet tas ir tikai piemērs.

Tā kā esmu ļoti slinks, tad nolēmu īpaši nesaspringt un uztaisīt raibus komentārus – izmainot katra otrā bloka krāsu. Pirmajā momentā es jau biju izštukojis, ka dažādās krāsiņas panākšu ar viltīgu paņēmienu – katram pāra skaitlim, kas ir komentāru id beigās, piešķiršu alternatīvu krāsu. Aptuveni šādi var piesiet vajadzīgo stilu li[id$="2"], kur 2 ir viens no pāra skaitļiem, tādus saliek 0,2,4,6 un 8. Protams, sanāca tā, ka lielākā daļa bija glīti – viena tāda krāsa, otra tāda, bet brīžiem komentāru id divi pēc kārtas bija pāra skaitļi… Kodu, protams, sākumā nemaz neizpētīju, bet, kad ieskatījos, tad pamanīju, ka katram otrajam tiek piešķirta klase .alt un te nu man kārtis aizgāja. ;) Jebkurā gadījumā nekas jauns tas nav. Vienkārši izmantoju to pašu veco metodi, ko cīņā ar baneriem. Tie, kas lieto kādu no betām (uz Mozilla 1.8 beta 3 un jaunākas) vai kādu citu no zara versijām, piemēram, Firefox 1.4+ un atbalsta @-moz-domain alternatīvā stila paraugu, var lejupielādēt šeit userContent-laacz.css, bet pārējiem nāksies palasīt kā to pašu realizēt ar paplašinājumu palīdzību.

Papildināts
Nu re, nebij’ nemaz tik ilgi jāgaida – laacz jau ir ieviesis šādas tādas izmaiņas. No viņa teiktā es sapratu, ka šis bija pirmais solis izmaiņu ceļā, tā kā var droši teikt “процесс пошёл”.

Vispasaules interneta diena

Vakar webplaneta.ru izlasīju, ka šodien 30.septembrī Krievijā svin “vispasaules” interneta dienu.

Считается, что Всемирный день интернета был утвержден в 1998 году Папой Иоанном Павлом II.
Вообще, католическая церковь отличается своей любовью к технологиям: например, официальный сайт Ватикана был открыт еще в 1996 году, а Всемирный день коммуникаций церковь празднует уже более 30 лет.

Parokoties googlē tā arī netiku skaidrībā, kad tad īsti pasaulē atzīmē interneta dienu, nejaukt ar Arpanet. Piemēram, Yahoo ir ieraksts par 1.oktobri, vairākās lapās ir minēts 29.oktobris, vēl pāris lapās ir minēti citi datumi. Jo vairāk informācijas, jo mazāk skaidrības.