Recolored – izkrāsojam melnbaltās bildes

Recolored – ļoti jauka programmiņa, kas melnbaltās bildes pataisa krāsainas.

Dreef iedeva norādi uz kāda foruma ierakstu kurā ir aprakstīta kāda “necila” programmiņa Recolored, kas ar pāris neveiklām peles kustībām, derēs arī manāmi iereibuša lietotāja drebošās rokas, var izkrāsot jebkuru melnbalto bildi.

Pirmajā momentā, protams, es kaut kā īpaši neticēju, ka tas notiek TIK vienkārši, bet, kad pamēģināju biju mēms. Sākumā var paskatīties, ko citi ir sameistarojuši.

melnbalta puķe
Bildi paņēmu no viņu lapas un nedaudz paķēpājos.

krāsaina puķe
Daile.

Manuprāt, tas ir pavērsiens.

Linksys WRT54G modeļi pāriet uz VxWorks

Uzmanību vajadzētu pievērst tiem, kas ir Linksys WRT54G modeļu īpašnieki vai par tādiem gatavojās kļūt, jo sākot ar pagājušo mēnesi jaunākie 5.versijas modeļi ir bāzēti nevis uz Linux, bet gan slēgtā koda programmatūras VxWorks bāzes un alternatīvās Linux bāzētās programmaparatūras (firmware) vairs nederēs. Linksys paši saka, ka konkurenti jau sen ir pārgājuši uz VxWorks, jo tā programmatūra ir mazāk prasīga pret resursiem un tas ļāva samazināt atmiņas un flaša apjomu divkārtīgi.

The new, VxWorks-based WRT54G “series 5″ models have 2MB of Flash, and 8MB of RAM, compared with 4MB of Flash and 16MB of RAM in the earlier, Linux-based versions.

Domājot par dažādiem eksperimentētājiem un hakeriem, Linksys piedāvās arī linux bāzēto versiju WRT54GL, kas varētu būt nedaudz dārgāka par parasto versiju – orientējoši par $5-$10. Visa šī versiju maiņa un ar to saistītie jautājumi ir apskatīti Liksysinfo rakstā. Tātad, ja pērk kādu no šiem modeļiem, tad es ieteiktu ņemt WRT54GS, jo šis modelis ir “jaudīgāks”, bet arī dārgāks vai arī WRT54GL, kas ir nedaudz lētāks, bet arī “laužams”, nu un tiem, kas grib tikai lietot un neeksperimentēt, tiem atliek parastā versija WRT54G.

Tagad tikai jāgaida kādas būs atsauksmes. Nezinu kāpēc, bet ir nojauta, ka VxWorks bāzētās kastes būs tik pat nestabilas kā konkurentiem. Jo Linksys rūteri tika atzīti par lābakiem tieši stabilitātes ziņā. Konkurenti gan cepās, gan kārās. Varbūt, ka problēmu iemesls bija programmatūra? Nezinu, bet man patīk Busybox bāzētās ierīces. Būs jāpalasa, ko speciālisti par to visu saka…

Francijā aizliedz atvērtā koda programmatūru

LongT iesūtīja saiti uz rakstu kurā ir teikts, ka Francijā par atvērtā koda izplatīšanu varēs iesūdzēt tiesā, jo tas tiks ar likumu aizliegts. Es domāju, ka mūsu puišiem Saeimā nebūs tik daudz jāmaksā, lai pieņemtu līdzīgu likumu.

Friday November 18th, 2005, French Department of Culture. SNEP and SCPP have told Free Software authors: “You will be required to change your licenses.” SACEM add: “You shall stop publishing free software,” and warn they are ready “to sue free software authors who will keep on publishing source code” should the “VU/SACEM/BSA/FA Contents Department”[1] bill proposal pass in the Parliament.

Firefox 1.5 fināla versija jau otrdien

Runā, ka otrdien 29.novembrī iznāks Firefox 1.5 fināla versija, kas būs bāzēta uz Firefox 1.5 RC3 versijas. Nevarētu teikt, ka esmu stāvus sajūsmā par šo notikumu, jo nekas īpašs jau tur nebūs. Ir izlabota jūra ar kļūdām, patīkami ir tas, ka ir parādījušās daudzas jaunas lietas pie kurām jau esmu paspējis pierast, bet ir arī daži visnotaļ nepatīkami trūkumi. Ja nemaldos, tad 1.5 rc3 versija bija bāzēta uz 20051118 Branch versijas un, ja palūkojās kļūdu sarakstā, tad nekā iepriecinoša tur nav. Personīgi man nepatīk tas, ka kopš 1.0.7 versijas 1.5 versijā atkal ir sačakarēta funkcionalitāte ar WYSIWYG redaktoru (pamēģinam pārslēgties no WYSIWYG uz html un atpakaļ), teksta laukos vairāk nemeklē u.c. Bet visvairāk kretinē problēmas ar atmiņu.

Pilnībā vēl neesmu notestējis, bet kaut cik piekonfigurēt to rīmu var mēģināt ar dažiem parametriem. Sākam skatīties to daļu, kas attiecas uz browser. cache.*. Var paspēlēties ar “browser.cache.memory.capacity” vērtībām. Vēl var pievienot jaunu vērtību config.trim_on_minimize, izveidojot ierakstu kā “Boolean” tipu ar vērtību “True”, pārlūks katru reizi, kad tas tiks samazināts, atbrīvos operatīvo atmiņu līdz kādiem 4-10MiB. Aptuveni tā.

E-pasta sarakstes drošība

E-pasta sarakste ir visai interesanta padarīšana. Pavisam nesen man pārsūtīja kādu vēstuli, kas svēra gandrīz 2.5MiB. Vienkārša e-pasta vēstule html formātā bez jebkādiem pievienotiem failiem. Laikam tā bija pirmā tik smagā e-pasta vēstule, ko biju jebkad saņēmis. Tā bija kaut kāda mēstuļu ķēde, kuru viens pēc otra pārsūta citiem upuriem. Bet tas nav būtiski. Uzmanību piesaistīja mēstules apakša.

This message and any attachments are confidential and intended solely
for the addressees. If you receive this message in error, please delete
it and immediately notify the sender. If the reader of this message is
not the intended recipient, you are hereby notified that any
unauthorized use, copying or dissemination is prohibited. E-mails are
susceptible to alteration. Neither [atpazīstama firma] nor any of its subsidiaries
or affiliates shall be liable for the message if altered, changed or
falsified.

Tā vietā, lai sūtītu šādu sviestu, kur vienkāršā tekstā ir kaut kāds brīdinājums par sūtījuma konfidencialitāti, būtu labāk šo e-pastu sakriptējuši. Par to ko un kā labāk darīt, lai jūsu saraksti neredzētu trešās personas ir aprakstījis Aivis – pasta šifrēšana.

K-MeleonCCF ME 0.047

Šodien kaut kā izbesīja pēdējo Firefox 1.5 betu atmiņu rīmas un tika pieņemts kardināls lēmums uzlikt K-Meleon. Pēdējo stabilo versiju ar veco Gecko dzinēju nav jēgas likt, jo tur nekā interesanta nav. Tāpēc izraku (atkal pie ķīniešiem) paštaisīto versiju uz Gecko 1.8b4 bāzes K-MeleonCCF ME 0.047. Vilkt vajag šo versiju (atpakojam kādā direktorijā bez instalēšanas), kas ir bez CN beigās, jo pretējā gadījumā sanāks tā kā pagājušo reizi. :D

Ja gadījumā bļaustās pēc .dll failiem, tad varētu būt, ka jāatvelk paciņa ar bibliotēkām, nezinu. Man iztrūka tikai MFC71.dll. Tā kā es bez sesiju glabātāja nespēju iedomāties normālu pārlūku, tad arī tas tika atrasts. Tā gan ir vēl tikai beta, bet labāk tāda nekā nekāda. Kaut kāds francūzietis ir uztaisījis šo sesiju glabātāja spraudni. Rezultātā mēs iegūsim kā krievi saka “Убийца Оперы” – viegls, ātrs un visādām fīčām pārbāzts pārlūks ar “grūti” konfigurējamiem uzstādījumiem. Grūti tāpēc, ka vēl nav pierasts pie konfigu labošanas ar teksta redaktora palīdzību. Pagaidām vēl pietrūkst Firefox iespējas. Ja izdosies piekonfigurēt visu kā esmu pieradis, tad būs jāmēģina pāriet uz K-Meleonu.

Google Analytics

Aizvakar no rīta paspēju vēl pirms lielā bara piereģistrēties iekš Google Analytics. Sākumā viss bija jauki, tad pa dienas vidu kā savēlās tauta tā arī serviss aizgāja pa pieskari – ik pa laikam rādījās paziņojums par “maintenance” darbiem un lapa nežēlīgi bremzēja. Atļāvos uztaisīt nelielu Googles analītiķa apskatu.

Neliels Googles analītiķa apskats

Patiesībā tāds paviršs ieskats vien būs, jo detalizēti aprakstīt visu nav ne laika, ne arī vēlmes.

Aizvakar pamanīju, ka Google piedāvā iemēģināt jaunu bezmaksas servisu Google Analytics. Īsumā varētu teikt, ka tā ir profesionāla statistikas sistēma, ko pirms kāda laika nopirka Google. Patīkami, ka maksas pakalpojums tiek palaists tautās bez maksas. Protams, ne bez aprēķina un saviem ierobežojumiem. Par aprēķinu neko neteikšu, jo ir tikai pieņēmumi, bet ierobežojums uz bezmaksas Google Analytics servisa izmantošanu ir noteikts – nedrīkst pārsniegt 5 miljonu lapu parādīšanas reizes mēnesī. Cik daudz Latvijā atradīsies tādu lapu kurām būs tik liels apmeklējums? Ierindas “blogotājs” var nesaspringt. Piemēram, pirms kāda gada, kad Podā bija vērojams lielākais apmeklējums pie kādiem 3-5 tūkstošiem unikālo apmeklētāju varēja sakasīt līdz 15 tūkstošus lapu parādīšanas reizes dienā. Ja nav nopietnas diskusijas un tautieši pārāk neplosās komentāros, tad sanāk, ka cilvēki vidēji iegriežas lapā kādas 3 reizes. Googles ierobežojums paredz vidēji 160 tūkstošus lapas rādījumus dienā, kas ir reizes desmit lielāks nekā karstākajā dienā Poda vēsturē. Nu vecīt, ja tev ir tik liels apmeklējums, tad es domāju, ka par to var arī samaksāt, ne? :)

Google analītiķis ir kruts verķis. Skatos, ka laacz arī fano par to. Viņš te vakar adresīti iemeta uz vienu ierakstu, kur kāds neapmierināts bijušais Urchin, tagad Google Analytics klients izliek savu žulti un apraksta kā kopš aizvakardienas ir pasliktinājies serviss par kuru viņš maksāja $200.

Es viņu saprotu. Škrobe jau ir, ka viņš par pakalpojumu maksāja apaļu ciparu, bet, tad Google vienu dienu ņem un palaiž tautās to kā bezmaksas servisu – saskrien bars ar haļavščikiem un apgāž servisu. Rezultātā tas nestrādā nevienam.

Bet tā ir vēsture. Šodien beidzot ir pieejami dati. Atskaites izskatās lieliski. Vienīgais, ko viņi nepasaka ir tas vai cilvēks ir paēdis brokastīs vai nē, bet domāju, ka arī to ar laiku noteiks.

Ķeramies pie lietas. Piedāvāju apskatīties pirmās atskaites par 14. un 15.novembri. Esmu apmierināts ar atskaitēm, jo, lai arī tagad manai lapelei ir neliels apmeklējums, tomēr nospiedošais vairākums ir līdzīgi domājošie, kas lieto pareizos pārlūkus, proti, Firefox. Ja mēs lietojam vienu pārlūku tātad mums jau ir kaut kas kopīgs. Lai arī kā tur nebūtu, tomēr būtiski ir arī tas, ka cilvēki atgriežās, tātad kaut ko vēl, tomēr cilvēki cer te atrast. Kopš pēdējām reizēm, kad taisīju statistikas atskaites, piefiksēju tādu lietu, ka linux lietotāju skaits ir nedaudz palielinājies un drīz jau sasniegs 5%, iepriekš bija zem 3%. Ekrāna izšķirtspējas ir diezgan interesantas, bet visvairāk šokēts biju par ģeogrāfisko atskaiti jeb precīzāk par to cik smalki par rajoniem un reģioniem tie tiek sadalīti. Šī ir pirmā sistēma, kur kaut ko tādu redzu. Nu un nobeigumā ne mazāk svarīgā lieta mūsu platuma grādiem ir pieslēguma veids. Pēc atskaites ir redzams, ka joprojām 20% lieto iezvanpieeju.

Protams, šī ir tikai neliela (cerams :)) daļa no kopējā apmeklētāju skaita, kas te ieveļās un pēc kāda mēneša varēs redzēt daudz interesantāku atskaiti.

CSS izkārtojuma revolūcija

Uzcepu nelielu rakstiņu webizstrādātājiem kuri interesējas par vairākkolonnu CSS izkārtojumiem.

Patiesībā tā to nodēvēja Eric Meyer savā ierakstā par labākā izkārtojuma meklējumiem. Vienkārši ar CSS ir tāpat kā ar citām tehnoloģijām – vienu un to pašu lietu var realizēt dažādos veidos, bet ne visi varianti ir vienlīdz labi, jo katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, rezultātā sanāk izšķirties par labu vienam un tajā pašā laikā pabīdīt malā kaut ko citu. Un beigās tāpat pie visa ir vainīgi nabaga izstrādātāji, kas cīnās ap šiem izkārtojumiem, mēģina iztukšot alus jūras un plēš matus uz galvas, apmētā ar akmeņiem visus, kas nelieto pareizos pārlūkus vai arī vēl trakāk – izstrādā tos.

One of the article’s primary aims is nothing less than enabling multi-column layout using no extra markup (beyond a div to enclose each column’s content) and allowing the columns to be in any document source order. Impossible? No. It appears to have done just that in all current browsers, and several non-current browsers as well.

Pirmkārt, es gribēju piesaistīt uzmanību šim rakstam In search of the One True Layout kā tādam, lai izstrādātāji apgūtu jaunu paņēmienu kā veidot lapas ar CSS izkārtojumu un panāktu tik ilgi gaidīto (tabulu) efektu, kas varbūt pat strādā ārpus testa vides, neizmantojot tabulas un papildus viltības un, otrkārt, protams, kārtējo reizi, lai parādītu to, ka Firefox izstrādātāji uzklausa web lapu izstrādātājus un labo kļūdas, ja viedoklis ir labi argumentēts, kā šajā gadījumā.

Problēma bija tajā, ka iekš Gecko 1.8 tika ielaista kļūda ar negatīvām malām (margin) kā rezultātā uz Firefox 1.5 betām šis revolucionārais izkārtojums, kas strādā uz visiem citiem pārlūkiem tajā skaitā arī uz iepriekšējām Firefox versijām, vairs nestrādāja. Вот блин… tālāk seko dažādi vārdnīcā neatrodami vārdi vietējā izloksnē jeb kā teiktu komandējumos esošie koderi Yorbunnywrote

Lai saprastu kā šī problēma izpaužas dabā, uztaisīju ekrānuzņēmumus ar 3 kolonnu izkārtojumu uz Firefox 1.5 neizlabotās versijas un to pašu lapu jau pēc veiktajiem labojumiem kā tas izskatīsies Firefox 1.5 fināla versijā (šodienas “hourly branch” versijā jau to var notestēt). Ja kādam radās vēlme paeksperimentēt ar revolucionāro CSS izkārtojumu, tad to var darīt šim mērķim speciāli veidotajā lapā ar dinamiski ģenerējamu izkārtojumu.

YAST jeb Yet Another SVG Tetris

Pirms kāda laika biju iemetis vienu spēlīti, kas darbojās pateicoties SVG. Šoreiz pavisam nejauši uzskrēju spēlei, kas ir veidota izmantojot to pašu SVG tehnoloģiju. Klasiskais tetris SVG izpildījumā. Lai to uzspēlētu būs nepieciešams Firefox 1.5 vai Internet Explorer 6.x ar Adobes SVG spraudni (sīkāka informācija Adobes lapā par SVG priekšrocībām). Tagad varam draudzīgi pamāt flašam, jo viņš būs šodien brīvs.