Tomēr tas notika. Žēl. Tā nu ir sanācis, ka Kuģim nācās aiziet no Cietnis.lv.
Diemžēl, dzīves skarbā realitāte vienmēr atgādina par sevi. Ko var gribēt – cietnis ir nekomerciāls projekts, bet maizīti ēst grib visi, arī cietņa autori. Nostājoties izvēles priekšā – sēdēt uz ielas un raksīt cietnim rakstus vai sēdēt kādā siltākā vietiņā un nerakstīt cietnim, es domāju izvēle ir skaidra. Vismaz normāls cilvēks izvēlēsies to, kas viņam svarīgāks un nozīmīgāks. Kas šajā gadījumā arī notika.
Pirms apvainot vai pārmest Kuģim par šo soli, vajadzetu tā kārtīgi padomāt, kāda būtu jūsu izvēle šādā situācijā. Lai gan spriežot pēc privāto projektu pārpilnības Latvijā jau ir skaidrs kāda būtu šī izvēle.
Visi parasti atrunājas – laika nav, jāstrādā, bet, kur tad ir tie paveiktie darbi, projekti, galu galā – nopelnītā nauda? Kāpēc daudz strādājot tāpat sūdzamies, ka nav naudas?
Tāpat visu šo privāto projektu autori kaut kur strādā un pie visas savas aizņemtības atrod laiku kaut ko sakarīgu uzrakstīt.
Labi, pietiks moralizēt. Nobeigumā tikai gribēju pateikt, ka tās nav beigas, bet tas arī nav vienīgais pārsteigums, kas mūs sagaida šajā gadā.
P.S.
Ceru, ka mani Kuģis nenolinčos par šo rakstu 🙂
bush informēja par jauno 