Cik cilvēku Latvijā saņem algas virs 1000Ls?

Ha! Pēc oficiāliem datiem nav nemaz tik daudz to cilvēku, kas saņemtu normālas algas.

2006.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu palielinājies par 4.4%, liecina CSP apkopotā informācija. Katrs desmitais (9.8%) darba ņēmējs šajā periodā saņēma algu 300.01-500.00 latu robežās, 2.4 % saņēma algu 500.01-1000.00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0.5%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem.

Atliek tikai minēt cik daudz naudas izmaksā konvertos un nenonāk valsts budžetā. Reāli daļa no šīs te naudas, kas nav aplikta ar nodokļiem, arī tiek novirzīta kredītu segšanai un ar nevāju sparu pumpē nekustamo īpašumu burbuli Latvijā.

Internets kļūst interesantāks

Es ik pa laikam ielūkojos TNS veikto pētījumu publikācijās un nevaru vien nopriecāties par to, ka beidzot situācija Latvijas internetā uzlabojas. Kaut vai pēc pēdējā pētījuma kurā rakstīts, ka aktīvo interneta lietotāju skaits ir sasniedzis 693 tūkstoši lietotāju.

TNS Latvia veiktā jaunākā interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2006 rezultāti liecina, ka internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši 44 % jeb 797 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 38 % jeb 693 tūkstoši iedzīvotāji internetu ir lietojuši regulāri – pēdējo 7 nedēļu laikā.

Ir vēl pāris lietas, par kurām šobrīd negribu rakstīt, kas uzlabo manu omu kā arī kopējo skatu uz dzīvi.

Jauna pagaidu mītne iekš saturs.blogiem.lv

Novembra vidū blogiem.lv pavēra savas durvis un visi, kam nebija slinkums varēja arī piereģistrēties bez jebkādiem ierobežojumiem un paziņu būšanām. Es atļāvos neizmantot privilēģiju, būt to nedaudzo vidū, kas varēja patestēt šo brīnumjauko sistēmu vēl pirms palaišanas tautās, bet piereģistrējos kā reizi tikai tagad kā parastais mirstīgais. Neizplūdīšu garās runās, bet teikšu īsi – sistēmu ir izstrādājis programmētājs, jo nav tur nedz dizaina, nedz draudzīga un lietotājam saprotama darba vide, bet gan jau ar laiku lietotāji izteiks savu sāpi un sistēma tiks pilnveidota un uzlabota. Starp citu, dotā sistēma piedāva tādu lietu kā veidot savu tēmu jeb dizaina variantu. Es sākumā uztaisīju sev “privāto” stiliņu, ko ielikt iekš Firefox paplašinājuma Stylish, bet tad to iekopēju blogiem.lv stilu sagatavē un tagad to var baudīt visi lapas lietotāji.

Patiesībā es gribēju padalīties ar trafiku un paziņot, ka uz nenoteiktu laiku es atļaušos pablogot iekš saturs.blogiem.lv, kur arī ir visas nepieciešamās fīčas, lai doto lapu droši varētu saukt par blogu. Tā būs vieta, kur es iesildīšos, iekustināšu pirkstiņus un sapratīšu – ir jēga atgriezties un sākt blogot vai nē. Kā arī atrisināšu tehniskās problēmas, kas liedz šo eksperimentu uzsākt savā dzimtajā domēnā.

Firefox pārsitis 10% latiņu

Statistikas cienītājiem derētu uzmest aci kārtējai OneStat.com atskaitei par pārlūku tirgu. Firefox ir pārsitis 10% latiņu un pasaulē ieņem godpilno otro vietu ar 11.51%. Aprīlī vēl bija tikai 8.69%. Latvijā, lai arī nav nevienas normālas un vērā ņemamas statistikas, atļaušos izmantot līko puls.lv brīnumu, kas rāda, ka Gecko bāzēto pārlūku lietotāji aizņem ceturto daļu no tirgus. Tas jau ir ļoti zolīds skaitlis ar kuru ir jārēķinās. Tehniski orientētās lapās Firefox lietotāju skaits tuvojās un dažviet pat pārsniedz 60% latiņu.

The total usage share of Mozilla increased 2.82 percent since April 2005. Microsoft’s Internet Explorer still dominates the global browser market with a global usage share of 85,45 percent which is 1.18 percent less as at the end of April.

Ņemot vērā to, ka izstrādātāji ir reāli iebremzējuši ar 1.1 palaišanu, kas vēlāk pārtapa par 1.4, bet netika oficiāli izlaists un pēc tam tika pārdēvēts par 1.5 un cerams, ka drīzumā arī tas beidzot tiks palaists, var pieņemt, ka vēl pāris procentiņi varētu nosvērties par labu šim pārlūkam. Būs kārtējais bums un lietotājiem bāzīs sejā jaunās “fīčas”, kuru šeit tiešām ir gana daudz. Pamanīju tādu niansi, ka Operai lietotāju skaits ir nedaudz sarucis no 1.03% līdz 0.77%. Iespējams, ka tas bija galvenais iemesls kāpēc šis pārlūks tagad ir bezmaksas. Tas skanēs mazliet ciniski, bet šo pārlūku, ar visām tā dīvainībām, joprojām var mierīgi ignorēt, protams, saprāta robežās. 😉

Microsoft Excel un Word 2007 blogi

Šodien būros ap Exceli un sapratu, ka esmu šo to piemirsis. Pagooglojot atradu dažus interesantus resursus, kas ir veltīti jaunajiem Microsoft produktiem – Microsoft Excel 2007 un Microsoft Word 2007. Patiesībā jau sākumā es uzdūros Excel blogam un tikai pēc tam sadomāju, ka derētu apskatīties arī līdzīgu resursu, kas būtu veltīts jaunajam Wordam – Word komandas blogs. Viena no lietām, ko Microsoft vīriem nācās sagremot, bija saderība ar atvērto dokumentu formātu. Par šo tēmu ir izvērsusies interesanta diskusija, kas ir atrodama ne mazāk interesantā blogā par Open XML failu formātiem (arī Microsoft blogs).

Torpark – uz Firefox bāzēts anonīmais pārlūks

Pirms dažām dienām pazibēja informācija par jaunu pārlūku, kas ir veidots uz Firefox bāzes – Torpark. Principā tas ir gatavs risinājums senāk publicētam rakstam par anonimitāti internetā. Pārlūks ir veidots uz pārnēsājamā Firefox bāzes kurā ir iebūvēts Tor tīkla modulis un pieejams šis komplekts ir vismaz gadu. Publicitāti TorParkam taisa visticamāk tāpēc, ka tas šobrīd jau ir nobriedis un gatavs lietošanai plašākai publikai. Tā kā pārlūks tika veidots uz Deer Park bāzes, tad arī nosaukums tapis no divu vārdu apvienošanas Tor + Park.

Pēdējā pārlūka versijas dzinējs ir no Firefox 1.5.0.7, tam ir sava tēma, sainstalēta kaudze ar paplašinājumiem un integrēts Tor modulis. Ir vērts pamēģināt. Vienīgi slikti ir tas, ka nevar palaist paralēli citai Firefox versijai. Lai gan pats neeksperimentēju, tomēr domāju, ka tīri teorētiski varētu palaist abus paralēli. Interesanta fiška (tā saucamā “Lieldienu ola”) ir palaižot no komandrindas ar parametru torpark.exe /DEADBEEF.

Kā noteikt vai tas ir īstais Googles robots?

Laikā, kad visapkārt ložņā dažādi nenoteiktas izcelsmes indeksētāji, ir būtiski nodalīt “labos” no “sliktajiem”. Vienā gadījumā mūsu lapa tiks noindeksēta un parādīsies kādā resursās, kas mums dos papildus trafiku, bet otrā gadījumā mūsu komentāros parādīsies nelūgti viesi, kas tīksmināsies par mūsu foršo lapu un aicinās pie sevis aplūrēt lolitas vai arī sūtīs uz sazvejotām e-pasta adresēm jaunākos vi4gras piedāvājumus. Google vīri piedāvā savu risinājumu kā noteikt vai tas, kas sauc servi par Googlebot, tiešām ir savējais.

Telling webmasters to use DNS to verify on a case-by-case basis seems like the best way to go. I think the recommended technique would be to do a reverse DNS lookup, verify that the name is in the googlebot.com domain, and then do a corresponding forward DNS->IP lookup using that googlebot.com name; eg:

> host 66.249.66.1
1.66.249.66.in-addr.arpa domain name pointer crawl-66-249-66-1.googlebot.com.

> host crawl-66-249-66-1.googlebot.com
crawl-66-249-66-1.googlebot.com has address 66.249.66.1

I don’t think just doing a reverse DNS lookup is sufficient, because a spoofer could set up reverse DNS to point to crawl-a-b-c-d.googlebot.com.

Internet Explorer 7 Release Candidate 1 paralēli Internet Explorer 6

Jāsāk laikam ar to, ka kopš IE7 beta 3 versijas mazā mīkstā zeļļi sameistaroja tādu versiju kuru vairs nevar palaist paralēli vecajai Internet Explorer 6 versijai. Nezinu vai tas bija ar nolūku tā uztaisīts, vai nē, bet tas galīgi nerullēja. Savukārt vīriem jau bija āķis lūpā un šis triks ar divām paralēlām ēzelīša versijām ir tas, kas visiem šobrīd ir nepieciešams. Attiecīgi, izdomāt kā palaist jauno IE7 versiju un “apiet” iespējamos šķēršļus, bija tikai laika jautājums. Yousif Al Saif savā blogā piedāvā instalējamu IE7 RC1, kas nesačakarēs esošo Internet Explorer 6 versiju, bet tajā pašā laikā piedāvās paralēli jauno eksploreri ar jauno HTML parseri. Ir savi ierobežojumi attiecībā uz programmu kā tādu, bet galvenais jau ir parseris un tas strādā uz nebēdu. Te būs mans ekrānuzņēmums ar abiem ēzelīšiem 45KiB.

Масяня

Izskatās, ka Telecoms ir pacēlis kasti un atkal kādu laiku man tīkls kustēsies. Svētdien bija atliecies pavisam, bet tagad ripo normāli. Ja nu kādam rūp, tad ātrumiņus var notestēt iekš speedtest.net. Noisex sola, ka net.apollo.lv arī kaut kad varēs notestēt augšupielādes ātrumu, bet tas noteikti nebūs tik drīz…

Bet vispār es gribēju iebliezt ar pāris klipiņiem, kamēr tīkls rullējas. Масяня autors Олег Куваев ir uzcepis parodijas par videoblogiem. Saiti nospēru no ziza.ru, kur ir izvietoti šie klipiņi un pastiepti lielāki – viens un divi. Rēcīgs džeks.

Nelielā ķibele ar internetu

Aivakar nedaudz izbesīja Mājas dsl jeb mājas komplekts 2 augšupielādes ātrums, kas tiecās uz nulli. Rezultātā uzmest uz serveri 19KiB mazu failiņu ar pieciem piegājieniem tā arī neizdevās. Es nospļāvos un atmetu ar roku savai iecerei. Tā kā fails jau bija sačakarēts, tad tā vietā ierakstīju savu sāpi mazākā failiņā un šo jauku uzrakstu atstāju vecās lapas vietā. Nākamās dienas vakarā mēģināju atkārtot eksperimentu, bet rezultāts bija identisks. Šoreiz biju apņēmīgāks un nolēmu noskaidrot, kas ir par vainu šādam ātrumam. Vienkārši dažreiz gadās arī tā, ka ilgi lietojot tehniku tā sagurst un prasa, lai to nedaudz paspārda. Šajā gadījumā domāts – pārstartē vai izslēdz/ieslēdz utt. Nu, tas, ko parasti iesaka palīdzības dienestā. Te es izdarīju vienu kļūdu, par kuru savulaik pats biju rakstījis.

Problēma ir tāda, ka IP adresi Mājas DSL tīklā piešķir DHCP serveris – kaut kas līdzīgs virtuves darbiniekam, kas izsniedz porcijas – bez viņa var iztikt, ja virtuvē ir savs cilvēks vai arī, ja pats zini kā ieliet zupu no katla. Agrāk salīdzinoši bieži biju piedzīvojis problēmas ar šo serveri, jo tas vienkārši neatbildēja un nepiešķīra IP adresi. Attiecīgi, ja nav IP, tad nav arī zupas (lasi interneta). Kas vienreiz ir palicis bez tīkla, tam jau amats ir rokā – saglabā visu vajadzīgo informāciju failiņā un nākamreiz, kad kaut kādu iemeslu dēļ ir jāpārstartē dators vai sanāk tā, ka DHCP serveris neatbild, ierakstam visu konfigurāciju statiski un lietojam internetu tālāk. Ja ir lielas ziepes, tad tas nelīdzēs, bet, ja nomiris ir tikai DHCP serveris, tad viss būs kedā.

Kā jau var noprast no teksta, tad es atļāvos nesaglabāt datus par savu tīkla konfigurāciju kā rezultātā paliku bez IP adreses un interneta. Nedz veco, nedz arī jaunu IP vairs nevarēju dabūt, jo DHCP serveris neatbildēja. Jāsaka, ka palīdzības dienests jau ir palicis advancētāks un datora pārstartēšana vairs netiek ieteikta kā brīnumlīdzeklis – tagad jau piedāvā lietot ipconfig /all|renew|release. Progress ir jūtams. Bet visiem pārējiem, tomēr silti ieteiktu neatslābināties, jo liels ātrums vēl nenozīmē, ka tas atrisinās vecās problēmas – tāpēc saglabājiet tīkla konfigurāciju pirms izslēgt DSL modēmu vai atbrīvoties no IP adreses, jo tā var arī noderēt.

Interesanti ir tas, ka palīdzības dienestā nav attiecīga aprīkojuma vai kaut kādas sistēmas, kas noteiktu, ka kāds no serveriem ir uzkāries. Lai gan, ja tā labāk padomā – iespējams, ka kaut kāda tāda sistēma ir, bet bija lielas ziepes ar kurām tehniķi netika galā un palīdzības dienesta darbiniekiem bija jātēlo muļķi un jādzied ierastā dziesmiņa. Lai vai kā tur arī nebūt, ja reiz tu lasi šīs rindiņas, tad tas nozīmē, ka esmu ticis pie tīkla un viss atkal rullē.

Page 140 of 359
1 137 138 139 140 141 142 143 359