Sadaļas arhīvs: Viedoklis

Pavisam nedaudz par klauniem no Latvija.lv grupējuma

Es tiešām neizturēju un nolēmu nocitēt vienu Delfu komentētāja teikto par aptuveni Ls 215 000 vērto Latvija.lv projektu. Autors ir trāpījis tieši desmitniekā.

z, 11.08.2006 09:03

Šī portāla konkurss bija apsolūti godīgs. Un nav nekā aizdomīga faktā, ka uzvarētāja RIX piedāvātā summa precīzi santīms santīmā sakrita ar ministrijas aprēķinātajiem līdzekļiem. Tāpat arī nav nekā aizdomīga, ka RIX bijušais direktors Anspoks bija iepriekšējā ministra Reira un vēl joprojām ir pašreizējās ministres Gudeles padomnieks. Un protams, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka pašreizējā RIX direktore Butāne ir liela draudzene Gudelei. Butāne pirms tam bija direktore firmā Softeks (un tad vienbrīd Softex aizdomīgi vinnēja valsts pasūtījumus) un Butānes direktorēšanas laikā Sorteks nobankrotēja. Butāne kopā ar lielu daļu izstrādātājiem pārgāja uz RIX un turpina izstrādāt un uzturēt Softeks projektus.

z, 11.08.2006 09:08

Un kopš Butāne ir RIX direktore, RIX neproporcionāli bieži uzvar valsts pasūtījumos, īpaši ĪUMEPLS konkursos, bet tas jau arī nav nekas aizdomīgs.

Esmu pārliecināts, ka KNAB šajā gadījumā ir bezspēcīgs, jo Latvijas nodokļu maksātāju naudu izsaimnieko profesionāļu grupējums, kas jau gadiem ilgi to dara un viņi ir piešāvuši roku šāda tipa projektos. Lai gan no otras puses – vai KNAB ir kaut reizi kaut ko nopietnu atklājis? Es vismaz neesmu neko dzirdējis…

Hackers.lv atdzimšana

Viss sākās aptuveni pirms mēneša. No Kristapa ieraksta es uzzināju, ka Artis Avotiņš (Nexodus – pirms gada kļuva “populārs” ar bēdīgi slaveno NRA blogu Horizonts.info) ir salecies ar Datuves adminiem. Tā kā es esmu diezgan rets viesis šajā resursā, tad arī nespēšu nokomentēt, kas un kā tur ir noticis. Jebkurā gadījumā, puisis šo strīdu ir ņēmis nopietni pie sirds un ar karstu galvu ir sataisījis ekspresaptauju par to vai vajag atjaunot hackers.lv, vai nē. Loģiski, ka lielākā daļa tīmekļa slaistu garlaikojās un atbalsta šādu ideju, jo tāpat darīt taču nav ko – būs vismaz uz kādu brīdi kaut kas jauns ar ko pabakstīties. Ilgi nebija jāgaida līdz komanda tika savākta un darbs varēja sākties. Forums, ko viņi toreiz palaida testēšanas režīmā, bija vienkārši šausmīgs – kauns un negods, ka kaut kas tāds tika palaists publiskajā testēšanā. Es nolēmu, ka tādu forumu nav jēgas reklamēt, jo tas varētu kaitēt topošā projekta sejai un aizbaidīt potenciālos apmeklētājus. Beidzot arī sagaidījām tā saucamo beta versiju kurā ir gan forums, gan arī rakstu arhīvs, kas izskatās daudz maz ciešami. Bet es gribētu iestarpināt vēl vienu lirisku atkāpi, ja nu kāds vairs nevar saturēt, tad sit pa pogām un iet uz hackers.lv.

Kā jau no ievada varēja noprast, tad es piederu pie tiem, kas diezgan skeptiski skatās uz dotā resursa atdzīvināšanas mēģinājuma. Ideja kā tāda nav peļama, bet realizējums, maigi izsakoties, pieklibo. Raksta tapšanas brīdī tur bija nopublicēti 3 ieraksti no kuriem viens tiek klasificēts kā pamācība (tutoriālis?). Šo arī nedaudz paķidāšu.

Kā jau virsrakstā teikts – īss pf tutoriālis, jeb kā tas strādā man. Ievērosim hakeru tradīcijas (source is self explaining) un mācīsimies no pf.conf failiņa.Ok, zemāk ir mans /etc/pf.conf

Par hakeriem kaut ko pa ausu galam esmu dzirdējis, bet laikam būšu palaidis garām viņu tradīcijas. No šī raksta es arī neko nesapratu. Padomāju, ka raksts ir pārāk “spēcīgs” manām pelēkajām šūniņām… , bet pirmais komentārs salika visu pa plauktiņiem.

petruha [www] @ 2006-08-05 23:07:38
1) lietot quick skaitaas slikts stils, antispoof rule nekad neizpildiisies, jo taa ir peec ‘pass quick..’
2) prieksh kam vajag antispoof uz lo interfeisa, bet uz aareejaa interfeisa antispoofa nav?
3) ‘pass on lo’ vietaa labaak izmantot ‘set skip on lo’
4) nerakstiits likums ir likt komentaarus pirms ruleem
5) vietaam tu lieto servisu nosaukumus, vietaam portu nummurus, labaak visur ir izmantot vienu
6) mainiigais home ir lieks, shajaa situaacijaa buutu korektaak lietot $int_if:network
7) tcp konnekcijaam ieteicams arii chekot flagus (vismaz flags S/SA)
8) nefiltreet ieksheejo interfeisu ir diezgan slikta ideja
Un visbeidzot – sen nebiju shitaadu murgu redzeejis.

Piekrītu šī komentāra 2,4,5 un 8 punktam kā arī pēdējai piebildei – iespējams, ka pārējiem punktiem arī varētu piekrist, bet diemžēl neesmu kompetents šajos jautājumos. Ko es ar to gribēju teikt? Ja nav laika uzrakstīt saprotamu pamācību, tad labāk nepublicēt tādu rakstu vispār. Lai gan es ne reizi neesmu konfigurējis pakešu filtru, tomēr no šīs pamācības man radās iespaids, ka autoram par doto tēmu ir pat mazāka sajēga nekā man, kas par to pirmo reizi lasa. Emm, laikam jau tā domā daudzi, jo no malas vienmēr šķiet, ka tu esi gudrāks nekā pats autors.

Tagad nedaudz par to kādu pamācību es kā cilvēks, kas dziļi sirdī ir OpenBSD fans un bieži vien, redzesloka paplašināšanai, šad un tad palasa rakstus par un ap šo operētājsistēmu, labprāt būtu izlasījis. Jebkura raksta sākumā, tomēr gribētos kaut kādu ievadu kurā pastāstītu, piemēram, kā šajā gadījumā, kas tas mistiskais pf (Packet Filter) tāds ir un kāpēc tas tiek lietots. Man jau patiktu, ja tiktu iekļauta neliela liriska atkāpe par šī lieliskā rīka vēsturi. Starp citu, pf tapšanai varētu vilkt zināmas (attālas) paralēles ar to kā šobrīd top hackers.lv kā arī daudzi citi projekti un produkti. Tajā tālajā 2001.gadā viens vīrs vārdā Darren Reed, izdomāja mainīt FreeBSD ipf filtra noteikumus, toreiz tas vēl tika lietots arī iekš OpenBSD, bet šie noteikumi nebija pieņemami OpenBSD vīriem un vīri bija ar gana lielām ambīcijām kā arī iekšām, lai uztaisītu ne tikai līdzvērtīgu, bet arī daudz spēcīgāku rīku – pf. Ja ambīcijas tiek spēcinātas ar zināšanām un pieredzi, tad bieži vien sanāk ļoti labi un pat izcili rezultāti.

Tālāk pēc liriskās atkāpes varētu turpināt jau ar tehnisko informāciju. Bet arī tehniskai informācijai būtu jābūt vērtīgai. Ja pamācības mērķis bija dalīties pieredzē ar citiem pf lietotājiem, tad vajadzētu paskaidrot specifiskās nianses un iespējamās problēmas, nevis daļēji atstāstīt to, kas ir atrodams OpenBSD pf dokumentācijas lapā daudz saprotamākā veidā. Pretējā gadījumā nostiprinās viedoklis par autora nekompetenci un vēlmi pazīmēties. Tie, kas kaut ko vairāk saprot no šīm lietām, varētu padomāt, ka hackers.lv būs tā pati datuve tikai ar citiem klauniem. Skan varbūt nedaudz skarbi, bet tas ir tas kā es to redzu. Resurss būs tik vērtīgs cik vērtīgs būs tā saturs. Ja autori rakstīs “zīmēšanās” pēc un ķersies pie tēmām par kurām nav nekādas sajēgas, tad arī rezultāts būs atbilstošs – cilvēki, kas kaut ko no tā saprot, vairs nelasīs, bet tie, kas neko nesaprot, rakstīs nesakarīgus komentārus. Beigsies tas viss bēdīgi.

Papildināts
Tagad es atkal būšu vainīgs. 🙂 Puisis atdzisa, nedaudz padomāja un saprata, ka neizturēs kritiku, un aizgāja.

Laigan hackers.lv eksistē tikai pāris dienas, es jau esmu saskāries ar vairāk kritiku un tukšu diršanu nekā to biju reāli paredzējis. Laikam jau cilvēkiem neko nevajag… Katrs grib lai smilšukaste ir viņam patīkamajā krāsā…
Un ko es ar šo gribu pateikt? Es aizeju no hackers.lv. uzcēlis to esmu, lai stāv. būšu tehniskais maintaineris – palabošu to, kas labojams, taču neko jaunu arī netaisīšu…
ja reiz nevajag, tad nevajag. es apsolos vairs nerakstīt rakstus, kas visus tik ļoti besī. visi besītāji varētu pieteikties pie manis personiski – iedošu akauntus, varēsit paši skricelēt ziņas, kas ir tik interesantas!!!
man ir vienalga
es tak izpildīju to ko biju teicis – reanimēju hackers.lv. tagad tas ir tautas rīcībā. kā jau pašā hackers.lv rakstīts – meklējas gudri, guru līdzīgi autori, kas spēj rakstīt netīniski un tā, lai apmierinātu visus sākot no kūlinksa, beidzot ar kaimiņu sašu, kas meklē sevi

Tagad ir atjaunots resurss un ir vajadzīgi spējīgi autori. Ja kādam ir iekšas, tad šī ir tā iespēja kaut ko reālu paveikt. Uz priekšu! Es neironizēju, vienkārši šo gadu laikā nekas nav mainījies un esmu pārliecināts, ka arī nemainīsies – nav mums Latvijā īstu vīru, nav.

Turbo 1000 mēn.

Droši vien, ka liela daļa no mājas dsl lietotājiem sapriecājās par lielisko piedāvājumu, ko šodien saņēma no Lattelekom savā e-pasta kastītē. Ha! Arī es uzķēros un pat paņēmu to “Turbo 1000 mēn.”. Tiem, kas nesaprot par ko ir runa, piedāvāju izrāvumu no lieliskā pakalpojuma reklāmas apraksta.

Turbo 1000 mēn.
Cena: + Ls 1,99 mēnesī (piesaki līdz 27.martam un lieto pirmo mēnesi bez maksas)

Divas reizes lielāks interneta ātrums (līdz 1024/512 Kbit/s) visu mēnesi.
Turbo režīms nodrošina ātrāku mūzikas, filmu un citu failu lejupielādi, kvalitatīvāku interneta radio un on-line video, kā arī on-line spēles bez pārtraukumiem. Paātrināta lielu failu apmaiņa, izmantojot datu pārraides programmas (DC++, Torrent, eDonkey u.c.).

Diemžēl jāsaka, ka ne viss ir tik rožaini kā pirmajā momentā izskatās. Izlasot pakalpojuma tehnisko aprakstu, pamanīju tur vārdiņu NAT, bet apdullināts ar lielisko piedāvājumu nepievērsu tam pienācīgu uzmanību, lai gan vajadzēja.

Pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantota NAT tehnoloģija, kas var ierobežot atsevišķu programmu darbību.

Problēma slēpjās tajā niansē, ka pieslēdzoties pie šīs “lielās trubas” mēs zaudējam savu unikālo IP adresi un internetā izejam jau ar citu IP adresi (NAT servera IP). Tālāk vajag stāstīt? 😉

Tagad pāris fakti.

  • Par tādu servisu kā Rapidshare.de un līdzīgiem servisiem, kas ierobežo lejupielādes uz IP adresi mēs varam aizmirst, jo gribētāju no “mūsu” adreses netrūkst. Tagad varēsim lasīt šādus paziņojumus: You have downloaded 100432 KB. Want to download more? Jauki, ne? Vienīgi, vilka kāds cits, bet tev jāgaida rindā kura tā arī var nepienākt, jo vienmēr atradīsies kāds apķērīgāks, kas pasteigsies pirms tevis.
  • Reklāmas piedāvājumā paspīdēja tāda lieta kā DC++, Torrent un eDonkey jeb es teiktu eMule tā kā eDonkey ir miris. Par pirmiem diviem neko nemācēšu teikt, jo gandrīz tos nelietoju, ja neskaita torentu. eMule tīklā jau paspēju aplauzties.
    Pirmkārt, mēs esam nobanoti no šobrīd lielākā dzīvā eMule servera: Error DonkeyServer No1 (62.241.53.2:4242) – Connection refused. Your IP is currently blacklisted., otrkārt, mums visiem ir zems ID (LowID), jo tā kā mēs lietojam proxy, tad pa taisno, bez portu pāradresācijas, neviens pie mums netiek klāt. Savukārt, portu pāradresāciju mdsl fermā tīri fiziski nav iespējams uztaisīt. Tātad, jo zemāks ID, jo sūdīgāk mums ies. 🙁
  • Vēl es pamanīju tādu lietu, ka pastaigājoties pa lapām katra otrā adrese vai vabūt pat katra adrese atverās tikai ar otro piegājienu. Sākumā izmet paziņojumu, ka lūk nevarot pieslēgties, bet pēc tam viss aiziet kā smērēts. Unable to connect
    Firefox can’t establish a connection to the server at www.jebkura-adrese.lv

Ko ar to Turbo, lai iesāk, nezinu. Jo vienīgais, kur tam redzu pielietojumu ir FTP. Tāpēc pirms pieslēgt šo “lielisko” pakalpojumu, vispirms vajag padomāt vai tiešām tev ir vajadzīgs tas ātrais proksis…

Latvijas digitalizācija turpinās

Ir divas ziņas – viena laba, otra, kā parasti, nevisai. Labā ziņa ir tāda, ka beidzot arī satelīttelevīzijas komplektu (DVB-S) īpašnieki, kuriem nav pieejamas kabeļtelevīzijas un nav lietošanā DVB-T digitālais uztvērējs (šajās frekvencēs jau labu laiku var skatīties vietējos kanālus), varēs baudīt vietējās televīzijas – LTV1 un LNT no Sirius. Bez raidītāja pārskanēšanas man vakar rādīja LTV1. LNT pagaidām esot tikai pierakstījies NITā (network information table), bet vēl neko nerāda. Par LTV7 nav ziņu, lai gan šis būtu tas kanāls, ko kā reizi tieši tagad arī gribētos skatīties, no vietējām televīzijām. Oficiālo informāciju par šo kanālu parādīšanos ēterā tā arī neatradu. Tāpēc pārtiekam no tās informācijas, kas ir pieejama.

Sliktā ziņa ir tā, ka baudīt bildes kvalitāti varēs tikai tie, kuriem ir pieejama Viasat karte. Vai nu tiešā veidā, vai arī pastarpināti caur internetu, jo dotais kanāls tiek raidīts kriptētā veidā, izmantojot NDS kriptēšanas sistēmu.

Domāju, ka Sirius spēra šādu soli, jo Latvijā vēl visa nodokļu maksātāju nauda nav “digitalizēta” un silē ir ko ņemt. Attiecīgais kantoris, domāju pamatoti, aizstāv savas tiesības uz vietu pie siles un sāk celt traci (tā pati preses relīze Sirius lapā). Tagad viņi varēs valdībai likt galdā uzskatāmu piemēru, ka viņi ir spējīgi piedāvāt vietējās televīzijas Latvijas tirgum. Es uzskatu, ka bez nopietniem aprēķiniem pateikt kāds risinājums ilgtermiņā būtu labāks nevar, jo kā vienā tā otrā variantā ir savi plusi un mīnusi. Teiksim, ja izmanto satelīta kanālu, tad standarta pakai klāt var dabūt vēl neierobežotu skaitu ar papildus maksas kanāliem, kas tiek raidīti pa visu Eiropu. Ja izmantos DVB-T ar vietējiem raidītājiem, tad kanālu skaits būs ierobežots, jo palaist tikai vienam reģionam (lasi banānu republikai) normālu filmu kanālu varētu būt diezgan sālīti. Jebkurā gadījumā es varu tikai zīlēt kafijas biezumos, jo man nav pieejama informācija par to cik izmaksā viens vai otrs variants. Es jau domāju, ka tautas piečakarētāju mafija panāks savu un beigās tāpat visus apjās. Priecē tas, ka tagad arī Īrijā varēs redzēt Latvijas ziņas. 😉

Boot.lv žurnāls tiek slēgts

Ja godīgi, tad ziņa par to, ka žurnāls Boot.lv tiek slēgts mani pārsteidza. Nez kāpēc bija pārliecība, ka vismaz pusgadu viņi izvilks. Ja ņem vērā to, ka viņu lielākais konkurents, žurnāls “E-pasaule”, decembrī pārtrauca savu darbību, tad tīri teorētiski varēja pieļaut variantu, ka bez žurnāla palikušie lasītāji metīsies uz to, kas vēl ir palicis – Boot.lv un NEXT. Lai gan neesmu kompetents, lai novērtētu šos žurnālus, bet izskatās, ka toreiz komentāros zem raksta par žurnālu tā žults bija pamatota.

Acīmredzot Latvija ir pārāk maza valsts un DATORTEHNIKAS žurnālam, kura sākotnējā vērtība bija nieka 0.90 Ls, bet saturs krietni bagātāks par konkurējošajiem izdevumiem, lasītājiem nebija naudas. Savukārt portāls, attīstījās un katru dienu ieguva arvien vairāk apmeklētājus, kā rezultātā uz doto brīdi interneta portāla apmeklējums sastāda 50’000 unikālu cilvēku mēnesī, pārspējot jebkura Latvijas tehnikas žurnāla pārdošanas apjomus vairākas reizes, kļūstot par nozares līderi. Drukātai presei Latvijā nekad nebūs iespējams sasniegt šādus apjomus.

Tāpēc Janvāra vidū tika nolemts projektu, kas kompānijai ienesa tikai un vienīgi pamatīgus zaudējumus savlaicīgi slēgt un attīstīt portālu, kurš Latvijā ir vadošais mēdijs tehnikas nozarē.

Manuprāt, vienīgā vērtīgā lieta tajā lapā ir zābaku forums. Varbūt saturiski tur nekā prātīga nav, bet vismaz kaut kāda dzīvība kūsā (lai nu tā būtu, ja es kļūdos). Ja uzradīsies kāds spēcīgāks vortāls ar līdzīgu forumu, tad varu derēt, ka sakarīgā foruma daļa ātri vien pametīs šīs viesmīlīgās telpas un atkal būs dimbā. Manā skatījumā – sākumā būtu jāuztaisa lietojama lapa, tad jāpiedāvā kvalitatīvs saturs un jābūt atgriezeniskai saitei ar lasītāju, tad var domāt par kvalitatīvu trafiku, lai gan tauta it kā pie viņiem staigā. Interesanti cik viņu trafiks ir kvalitatīvs? Visu laiku kladzināja, ka žurnāls ir pats labākais un lasītākais – tāds čiks vien iznāca. Tagad kladzina, ka tauta staigā. Nu labi, pagaidīsim pavasari un paskatīsimies, kas tur labs sanāks, lai gan es diezgan skeptiski uz to pasākumu skatos, jo diemžēl neviens no viņu veidotajiem projektiem tā arī nav spējis aizraut.

Kas mūs sagaida 2006.gadā?

No vienas puses jau ļoti gribētos, lai mūsu kiosku vai veikalu plauktos parādītos jauni žurnāli par IT vai tehnikas lietām, internetā atvērtos jauni vortāli, kas piedāvātu kvalitatīvu lasāmvielu nevis vienkārši atgremotu viens otru, mēs beidzot ievēlētu “pareizu” valdību, kas nezog un pilda savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, mums visiem beidzot būtu kāds jūtams labums no Eiropas Savienības, jo celtos labklājības līmenis valstī un prezidentei nebūtu jābola lielas acis, un jātaisa komisijas, kas pētītu šo dīvaino situāciju ar tautas “balsošanu ar kājām”.

Nezinu kāpēc, bet man ir tāda pārliecība, ka kārtējā vēlēšanu izrādē mēs izpildīsim savu pilsonisko pienākumu un nobalsosim par tiem pašiem vēžiem, kas būs sabāzti spožākā iepakojumā, bet “balsojumā ar kājām” piedalīsies atlikusī Latvijas iedzīvotāju daļa. Acis bolīt varētu sākt arī Cūkmens jeb Šreks (nezinu kā tagad moderni viņu sauc), kas līdz šim uzskatīja, ka aizbrauc tikai nekvalificētais darba spēks, jo nebūs, kas maksā nodokļus un nebūs, ko zagt…

Runājot par IT lietām. Žurnāls E-pasaule šogad visticamāk, ka vairāk neiznāks. Oficiālās informācijas pagaidām nav, bet tas ir tikai laika jautājums. Iespējams, ka kāds žurnālu nopirks un turpinās iesākto, lai gan es kaut kā šaubos par to. Rakstu arhīvs jau šobrīd ir daļēji nepieejams. Daļēji, jo pa taisno piekļūt nevar, bet var padot pareizus parametrus un tikt pie rakstiem. Piemēram, mums ir raksts http://www.e-pasaule.lv/00604483 no kura paņemam pirmos 3 ciparus, kas nozīmē sadaļas numuru un atlikušos 5, kas ir attiecīgā raksta id. Saliekot to visu kopā un nometot liekās nulles mēs iegūstam adresi, kas atvērs vēlamo rakstu http://www.e-pasaule.lv/?sadala=6&id=4483.

Kas mums paliek? Palicis ir tikai Next un jaunpienācējs Boot. Pēdējam gan agrāk bija atsevišķa žurnāla adrese, kas tagad ir pazudusi. Pieļauju domu, ka tās dīvainības, kas notiek pēdējā laikā šajā vortālā ir saistītas ar jaunās versijas izstrādi. Ja agrāk es tur iegriezus reizi mēnesī, tad tagad jau iegriežos katru otro dienu, jo ir ļoti interesanti, kādus pigorus viņi atkal izstrādās. Vienu reizi uz pāris dienām noķēru momentu, kad pie kādas no slavu dziesmām par kārtējo “foršo” žurnāla numuru bija atļauti komentāri, tad nu tauta izmantoja izdevību un tā atvilka, ka maz neliekās. Pēc tādām atsauksmēm žurnāla vadība laikam nolēma, ka tāds hokejs viņiem nav vajadzīgs un atslēdza komentēšanas iespējas visā vortālā. Lūk.

Žurnālu pats neesmu lasījis, vienreiz gan sanāca nedaudz pašķirstīt, bet tas arī bija viss. Varu teikt to, ka vizuāli žurnāls ir ļoti pievilcīgs un kopš pirmā numura ir progresējis. Par saturu gan neko nemācēšu teikt. Bet, ja reiz žurnāla veidotāji turpina dziedāt slavu dziesmas, tad jau laikam viss notiek un žurnāls attīstās. Next pat neesmu rokās turējis.

Runājot par internetu. Ja mūs visus nesasēdinās cietumos par pirātismu vai braukšanu pie stūres alkohola reibumā, tad līdz gada beigām katram otrajam sevi cienošam interneta lietotājam būs savs blogs kurā tiks aprakstīti piedzīvojumi pēc kārtējā alkohola lietošanas pasākuma kā arī atgremots citu blogu saturs. Tālāk šos blogus atgremos dažnedažādie vortāli un portāli. Domāju, ka parādīsies arī kāds jauns satura piegādātājs garīgai barībai, bet nekas nopietns un visticamāk, ka nebūs ar IT saistīts. Varētu attīstīties arī korporatīvā blogošana.

TVNET maina ādu

Šorīt IRCā pamanīju diskusiju par to, ka TVNET ir pārtaisīts no tabulu izkārtojuma uz … nu to kruto, kā tur to sauca, ā – CSS izkārtojumu. Lieliski! Pirmais bija Apollo, tagad beidzot arī TVNET. Visu cieņu (bez ironijas). Šī nedēļas nogale, pēc lasītā, viņiem bija, maigi izsakoties, spraiga – ja kāds no Microsoft darbiniekiem būtu piedalījies izstrādes procesā, tad viņš pilnīgi noteikti varētu uzzināt daudz jauna par sevi, saviem vecākiem, radiniekiem un visiem, kam varētu būt kaut attāla saistība ar lielisko produktu Internet Explorer un tā plašajām iespējām kā arī izcilo W3C ieteikto standartu atbalstu. Internet Explorer lietotājiem būtu silti ieteicams turēt mēli aiz zobiem, kamēr vēl ir aiz kā turēt. Kā izteicās viens no izstrādātājiem, tad bija vērts (tālāk seko nesaprotama vārdu virkne vietējā žargonā), lai no 131KiB HTML uz tabulām un speiseriem (pagājušā gadsimta modernākā tehnoloģija – 1px lielas un caurspīdīgas bildītes, kas stutē tabulas un nodrošina to, lai tās noturētos noteiktajos izmēros) bāzēta dokumenta pārtaisītu uz CSS bāzētu izkārtojumu ar 48KiB lapas kodu. Māksla prasa upurus.

Tā ir pirmā publiskā beta versija un daudzas lietas vēl nav pieslīpētas, bet process ir sācies un ledus sakustējies. Sekosim izmaiņām. Lai veicās! Ar nepacietību gaidu un ceru, ka kādreiz kaut ko līdzīgu arī noprezentēs mūsu visvecākais Latvijas portāls. Lai gan no otras puses – kam tas rūp?

Google Analytics

Aizvakar no rīta paspēju vēl pirms lielā bara piereģistrēties iekš Google Analytics. Sākumā viss bija jauki, tad pa dienas vidu kā savēlās tauta tā arī serviss aizgāja pa pieskari – ik pa laikam rādījās paziņojums par “maintenance” darbiem un lapa nežēlīgi bremzēja. Atļāvos uztaisīt nelielu Googles analītiķa apskatu.

Neliels Googles analītiķa apskats

Patiesībā tāds paviršs ieskats vien būs, jo detalizēti aprakstīt visu nav ne laika, ne arī vēlmes.

Aizvakar pamanīju, ka Google piedāvā iemēģināt jaunu bezmaksas servisu Google Analytics. Īsumā varētu teikt, ka tā ir profesionāla statistikas sistēma, ko pirms kāda laika nopirka Google. Patīkami, ka maksas pakalpojums tiek palaists tautās bez maksas. Protams, ne bez aprēķina un saviem ierobežojumiem. Par aprēķinu neko neteikšu, jo ir tikai pieņēmumi, bet ierobežojums uz bezmaksas Google Analytics servisa izmantošanu ir noteikts – nedrīkst pārsniegt 5 miljonu lapu parādīšanas reizes mēnesī. Cik daudz Latvijā atradīsies tādu lapu kurām būs tik liels apmeklējums? Ierindas “blogotājs” var nesaspringt. Piemēram, pirms kāda gada, kad Podā bija vērojams lielākais apmeklējums pie kādiem 3-5 tūkstošiem unikālo apmeklētāju varēja sakasīt līdz 15 tūkstošus lapu parādīšanas reizes dienā. Ja nav nopietnas diskusijas un tautieši pārāk neplosās komentāros, tad sanāk, ka cilvēki vidēji iegriežas lapā kādas 3 reizes. Googles ierobežojums paredz vidēji 160 tūkstošus lapas rādījumus dienā, kas ir reizes desmit lielāks nekā karstākajā dienā Poda vēsturē. Nu vecīt, ja tev ir tik liels apmeklējums, tad es domāju, ka par to var arī samaksāt, ne? 🙂

Google analītiķis ir kruts verķis. Skatos, ka laacz arī fano par to. Viņš te vakar adresīti iemeta uz vienu ierakstu, kur kāds neapmierināts bijušais Urchin, tagad Google Analytics klients izliek savu žulti un apraksta kā kopš aizvakardienas ir pasliktinājies serviss par kuru viņš maksāja $200.

Es viņu saprotu. Škrobe jau ir, ka viņš par pakalpojumu maksāja apaļu ciparu, bet, tad Google vienu dienu ņem un palaiž tautās to kā bezmaksas servisu – saskrien bars ar haļavščikiem un apgāž servisu. Rezultātā tas nestrādā nevienam.

Bet tā ir vēsture. Šodien beidzot ir pieejami dati. Atskaites izskatās lieliski. Vienīgais, ko viņi nepasaka ir tas vai cilvēks ir paēdis brokastīs vai nē, bet domāju, ka arī to ar laiku noteiks.

Ķeramies pie lietas. Piedāvāju apskatīties pirmās atskaites par 14. un 15.novembri. Esmu apmierināts ar atskaitēm, jo, lai arī tagad manai lapelei ir neliels apmeklējums, tomēr nospiedošais vairākums ir līdzīgi domājošie, kas lieto pareizos pārlūkus, proti, Firefox. Ja mēs lietojam vienu pārlūku tātad mums jau ir kaut kas kopīgs. Lai arī kā tur nebūtu, tomēr būtiski ir arī tas, ka cilvēki atgriežās, tātad kaut ko vēl, tomēr cilvēki cer te atrast. Kopš pēdējām reizēm, kad taisīju statistikas atskaites, piefiksēju tādu lietu, ka linux lietotāju skaits ir nedaudz palielinājies un drīz jau sasniegs 5%, iepriekš bija zem 3%. Ekrāna izšķirtspējas ir diezgan interesantas, bet visvairāk šokēts biju par ģeogrāfisko atskaiti jeb precīzāk par to cik smalki par rajoniem un reģioniem tie tiek sadalīti. Šī ir pirmā sistēma, kur kaut ko tādu redzu. Nu un nobeigumā ne mazāk svarīgā lieta mūsu platuma grādiem ir pieslēguma veids. Pēc atskaites ir redzams, ka joprojām 20% lieto iezvanpieeju.

Protams, šī ir tikai neliela (cerams :)) daļa no kopējā apmeklētāju skaita, kas te ieveļās un pēc kāda mēneša varēs redzēt daudz interesantāku atskaiti.

Opera 9p1 un Firefox 1.5 Beta 2 – atmiņas rijēju sacensībās

Uztaisīju pavisam nelielu testiņu un salīdzināju jauno testa Operu ar tādu pašu testa Firefox versiju.

Man tāpat kā daudziem Firefox lietotājiem konkrēti besī šī pārlūka atmiņas rīšana un ar to saistītās problēmas. Tāpēc ik pa laikam metu aci uz konkurējošiem pārlūkiem – ar nepacietību gaidu jauno brīnumu no Microsoft kā arī lūkojos uz Operas pusi, bet kā vienam tā otram ir savi trūkumi un pagaidām palieku uzticīgs Firefoxam. Nedaudz patestējot jauno Operas 9tās versijas betiņu, konstatēju, ka šis pārlūks arī ēd atmiņu un nav nemaz tāds jēriņš kādu to mālē karstasinīgie Operas lietotāji.

Jebkurā gadījumā mani interesēja konkrēti skaitļi – Firefox un Opera salīdzinājums, lai saprastu kura puse vairāk muld. Šī iemesla pēc veicu nelielu testiņu, kas ir pat ļoti subjektīvs, jo pārlūki nav vienādās pozīcijās – Firefox ir sabāzts un pārbāzts ar paplašinājumiem un ir tādā stadijā kādā es to ikdienā lietoju, bet Opera ir tikko svaigi uzlikta. Vienkārši Firefox es gribu lietot ar tām visām iespējām un mani interesē kā tas uzvedās ar konkrētām priekšrocībām un trūkumiem pretstatā Operai, tādu kādu es to lietoju testiem. Diemžēl es nezinu vai Operai ir pieejama līdzīga paplašinājumu sistēma kāda tā ir Firefoxam, domāju ka nē. Tāpēc uzskatu, ka nav jēgas testēt Firefox “pliku”, ja tādu to nekad nelietoju. Cenšos būt godīgs vismaz pret sevi.

Testēju ļoti vienkārši – atvēru abus pārlūkus ar atvērtu vienu cilni (tabu), tad vēru vaļā pa vienai lapai, pēc tam janu cilni un jaunu lapu, klikšķināju uz bildēm, izlecošiem logiem, nosūtīju formas utt. Katru darbību veicu paralēli uz abiem pārlūkiem. Rezultātā pārliecinājos par faktu, ka Opera joprojām labāk tiek galā ar atmiņu un dažos gadījumos ātrāk ielādē kādu lapu. Sistēmu gan pagaidām neizkodu, bet uzvedība ir interesanta. Tiem, kas vēlēsies atkārtot testus jeb mēģinās tos izveikt daudz objektīvāk, varu pateikt, ka interesantākā uzvedība parādās pie 50MiB, kas laikam ir tā, ko būsi nodefinējis pārlūka konfigurācijā kā atmiņas apjoms ar kuru pārlūks drīkst operēt.

Man, protams, izdevās sasniegt rezultātus, kad Opera pārsita Firefox savā rijīgumā, bet tajā pašā laikā, pēc pāris darbībām vai arī sasniedzot noteiktu atmiņas latiņu, Opera veiksmīgi atbrīvoja operatīvo atmiņu, iemetot to virtuālajā, Firefox darīja to pašu tikai daudz gausāk. Tendence bija tāda, ka Opera praktiski visu laiku bija līdere virtuālās atmiņas piedzīšanā, bet Firefoxam garšoja operatīvā. Tajā pašā laikā neslēpšu, ka Opera man šķita daudz vieglāka un atsaucīgāka nekā Firefox – radīja ilūziju, ka ēd mazāk atmiņas.

Sākumā es gribēju aprakstīt katru darbību, bet, tad sapratu, ka nav vērts, jo tāpat to neviens nenovērtēs un kāds klauns vēl pateiks cik labi es protu darboties ar Photoshop. 😉 Tāpēc saliku ekrānuzņēmumus hronoloģiskā secībā vienā logā – starta pozīcija ir pašā augšā un tālāk uz leju ar sarkano līniju ir atdalīts katrs nākamais posms. Kaut kādas noteiktas sistēmas nav, ekrānuzņēmumus taisīju pēc “izjūtām” – atvēru pāris lapiņas, bildītes, lodziņus utt. un hops.

FF vs Opera

Operas fani mani noēdīs, jo es atļāvos tādu greznību un pārtraucu eksperimentēt posmā, kur Opera ir uzbarojusies ne pa jokam. Atzīstos – tas ir ar nolūku darīts. Cilvēki forumos šito bildi izvazās un runās par to. Tā kā liela daļa no viņiem nebūs lasījuši tekstu, tad panesīsies “fleims”. Tas tā arī ir domāts. Patiesībā pēc pēdējā posma Opera smuki atbrīvoja operatīvo atmiņu un sadzina to virtuālajā, bet Firefox uzbarojās. Nopietnākiem testiem ir nepieciešama nopietnāka pieeja, bet viens ir skaidrs, ka Firefox ir lielas problēmas ar atmiņas pārvaldīšanu un tur vēl ir liels darbs priekšā, bet visādi citādi joprojām mans noklusētais pārlūks. Cerot uz labākiem laikiem…

Papildināts
Līdzīgs eksperiments par tēmu ir atrodams pie cu cibā.

Mēs neatbalstām vietējos reketierus un matricas pērkam citur

Lūk kāds skaļš virsraksts sanāca. Sasāpējis vai zinies. Pirms kāda laika rakstīju par kārtējo idiotismu, ko pieņēma mūsu valdība, apliekot ar nesamērīgi lielu nodokli datu nesējus, tādejādi lobējot kādu personu intereses, kas nebūt nebija autori.

Tā kā tur всё схвачено, tad nav jēgas iespringt, jo, ja ne demagoģijas ministre, tad radošā inteliģence noliks visus taisnības cīnītājus pie vietas – ibo nelien, kur tev neprasa, te cilvēki biznesu taisa. Kamēr vieni vārās, mums, tiem, kuriem tas bizness it kā būtu jābaro, ir jāizmanto matricu ceļi, kas ved uz dažādām Eiropas valstīm. Par vienu no tādiem es pirms kāda laika uzzināju zābaku lapā – tur bija izlikts baneris un veda uz saulaino Igauniju – DVD media (papildināts: Uzmanību! Pagaidām neiesaku tur neko pasūtīt, jo izskatās, ka mans pasūtījums, kam vajadzēja būt klāt jau “rīt” ir uz nedēļu aizkavējies?).

Šodien, klaiņojot pa vietējiem blogiem, uzskrēju vienam ierakstam, kura komentāros paspīd pozitīvas atsauksmes par karsto puišu piedāvāto alternatīvu. Tā kā pats jau kopš reketieru nodokļa stāšanās spēkā neesmu nopircis nevienu matricu (vismaz neatceros), tad vecie krājumi ir izbeigušies un ir doma veikt pasūtījumu no karstajiem puišiem. Gan tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī principa pēc, lai ieriebtu demagoģijas minsitrei un visiem tiem idiotiem, kas dzen kapā savus tautiešus.