Tautas skaitīšana no 1.marta

Biju dzirdējis, ka arī mani varēs saskaitīt. Atceries pasaciņu par kazlēnu, kurš mācēja skaitīt līdz 10? 🙂 Nu lūk, to varot izdarīt arī internetos. Spiedu uz saites un vēru skatīties – www.tautasskaitisana.lv. Pirmajā reizē atvērās viss labi, kad spiedu uz saitēm, tad sāka līst ārā kļūdu paziņojumi un lapa vairs nevērās. Pieļauju domu, ka visi atnākuši uz darbu gribēja tikt saskaitīti, bet līdzīgi kā es – aplauzās.

Gribēju apskatīties, kā tad īsti mani saskaitīs, bet video kaut kur sākumā pačibēja.

Vēršu vaļā vēlāk, kad lielā masa būs saskaitījusies, jo šobrīd tā lapa ir nelietojama.

37 thoughts on “Tautas skaitīšana no 1.marta

  1. Interesents

    Interesanti būtu zināt cik tad to pieprasījumu serverim bija, ka nogāzās gan tautasskaitisana.lv gan eintervija.cvk.gov.lv. Laiks atkal pacilāt tēmu par kodēšanas efektivitāti un izmestajiem tūkstošiem uz serveriem un to programmatūru

    Atbildēt
  2. Stefuks

    Ar mīlzīgu pacietību pieskaitījos 🙂 Un pieskaitīju Dreefu ar ko arī :DDDD Kaut arī tas man aizņēma stundu – pacietīgi gaidot servera responsus…

    Atbildēt
  3. coolynx Raksta autors

    Jums normāli ver vaļā?
    https://eintervija.csb.gov.lv/Login/Index?ReturnUrl=%2f&AspxAutoDetectCookieSupport=1

    Atbildēt
  4. Stefuks

    Ver, ver vaļā, tikai šausmīgi ilgi….. Recepte vienkārša, palaid, lai čubinās un ej vāri kafiju 🙂 Pēc tam aizpildi vajadzīgos datus, nospied enter un atkal pie kafijas 🙂

    Atbildēt
  5. Mārtiņš Štāls

    Pasakā par kazlēnu visi bija nelaimīgi, ka viņus pieskaita, bet pie mums visi metās simtiem tukstošiem requestus izpildīt nabaga serverīšiem.
    Varbūt vajadzēja administratīvi sadalīt, ka Rīga – tajos un tajos datumos Latgale tajos un tajos un tad būtu mazāk problēmu.
    Lai nu kā(neskatoties uz ķibelēm) principā labs notikums, nevaru vien sagaidīt, kad varēsim rīkot referendumu un citas lietas elektroniski.

    Atbildēt
  6. IngussT

    Autorizēšanās bija samērā ilga, bet pašu jautājumu atbildēšana un klasifikatoru izvēle pietiekami ātra. Visi jautājumi ļoti labi izklāstīti un atbilžu varianti pat ļoti nepārprotami. Vienīgi tā kā es aizpildīju par sevi un pārējiem savas mājsaimniecības locekļiem, tad sanāca jokaini ar deklarēto adresi. Pats nedzīvoju, bet divi pārējie dzīvo, bet tāds jautājums bija tikai man kā atbildētājam. Nu redzēs varbūt, ka kāds uzzvanīs un precizēs.

    Katrā ziņā šāda tautas skaitīšana ir vienkārši ideāla. Nenāk pie tevis cilvēks, netērē tavu laiku (jo ļoti iespējams tieši tanī laikā tu nevari ar viņu runāt), tev nav jālaiž savā mājoklī svešinieki, un nav jāklausās 197!!! jautājumi par sevi un savu mājsaimniecību. Pie tam aizpildot internetā ļoti daudz jautājumi jau bija atbildēti tavā vietā sasaistot tavu personas kodu ar dažādām db – PMLP, UR, VID u.c.

    Atbildēt
  7. budzis

    344 jautajumus pildit bija vienkarshi vaaks!!! To klasifikatoru ieladesanas aiznema 2/3 laika. Un kam tas bija nepieciesams, lai varetu izveleties Latvijas pilsonibu un latviešu valodu!!! Vareja tak uzlikt 3-4 popularakos variantus un parejos jau caur klasifikatoru…

    Atbildēt
  8. Mārtiņš Štāls

    BigUgga! Nu tas ir demagoģisks salīdzinājums, jo googlējam mēs 140 reizes dienā, bet tautas skaitīšana notiek reizi 10 gados. Tāpēc nevajag šaut ar zvirbuļiem pa lielgabalu 🙂 Kaut gan ja viss noritēs ar šo elektronisko pieskaitīšanos, tad kādēļ šādu procesu neuzturēt arī onlainā, piemēram, aizbrauc uz Īriju – ievada datus.

    Atbildēt
  9. he

    Principā šadā variantā varēja noīrēt no Amazon vai googles kādu gabaliņu mākoņa. cenu ziņā domāju ka būtu lētāk nekā tērēt naudu serveriem …
    bet droši vien ka tas nav droši un bla bla bla… mūsu eparaksts taču ir drošs 😀

    Atbildēt
  10. Edgars Koroņevskis

    visu dienu negāja normāli, tagad vismaz tā pirmā lapa, kur banku autorizācija parādās ielādē normālāk. Pirms tam paskatījos, ka serveris stāv uz Microsoft serveriem, realizēts pasākums caur asp.net Nenormāli bremzēja javascriptu ielādes. Piekrītu he, ka varēja izsvērt iespēju uz mākoņa nosēsties, varbūt ssl autorizācijas utml traucē ko tādu izveikt.

    Ja visi centīsies visu laiku šādā režīmā pieskaitīties un lapa tā bremzēs, tad atliek naktī celties augšā un reģistrēties pa nakti. 10 dienas nav tik daudz kā varētu domāt un tā tomēr ir laba iespēja iespējami daudz cilvēkus nointervēt elektroniskā veidā. Katra diena ir no svara, it sevišķi tagad, kad ir šī kampaņa. Pēc tam cilvēki varbūt i aizmirsīs.

    Atbildēt
  11. kaseens

    Labi nerunāsim par to, ka meklēšana pa klasifikātoriem ļoti bremzēja to pasākumu.
    Bet man nav saprotams, ja jau pajautāja par latgaliešu valodas izmantošanu ikdienas dzīvē, kāpēc tad arī nepajautāja cik valodas (nedomāju programēšanas) un kādā līmenī cilvēks zin? Tādu info no VID, UR un citām valsts iestādēm tak nevar ievākt.

    Atbildēt
  12. djhurio

    @IngussT: Doma ir tāda, ka tu TS anketu aizpildi par sevi un savas mājsaimniecības locekļiem. Mājsaimniecība ir personas, kas dzīvo kopā vai viena persona, kas dzīvo atsevišķi. Ja Tu pateici, ka nedzīvo deklarētajā adresē (adrese A), tad noteikti norādīji faktisko dzīves vietas adresi (adrese B). Ja Tu dzīvo mājsaimniecībā kopā ar vēl diviem cilvēkiem, tad loģiski, ka tie pārējie 2 cilvēki dzīvo adresē B. Tāpēc arī par tiem 2 netiek prasīts, vai viņi dzīvo deklarētā dzīves vietā vai nē, jo svarīgi ir uzzināt, kur viņi dzīvo – šajā gadījumā sanāk adresē B.

    Atbildēt
  13. Atis

    Starpcitu, http://defense.lv/2011/03/01/tautas-skaitisana-uzkratie-konfidencialie-dati-pieejami-tresajam-personam/

    @procesors – lieta visnotaļ saistīta – kāda velna pēc tā statistika ir nepieciešama un kāpēc par to jāizgrūž nauda noņemot to piemēram no pensijām vai izglītības.

    Pie tam paskatoties uz to cik līki un nepārdomāti ir uztaisīta sistēma, aptuveni stādoties priekšā servera(u) parametrus, licenžu cenas, izstrādes izmaksas man tiešām ir sajūta ka “e-skaitīšana” ir notrallināta nauda. Rīt noteikti kāds paprasīs vēl pusmiljonu serveru skaita palielināšanai (dzelži + licenzes) lai varētu nodrošināt iespēju vēl 10 tūkstošiem dienā. Šādas sistēmas izveidi nudien negribās atbalstīt.

    Atbildēt
  14. fuj

    Tagad tikai ar e-parakstu un bankas autorizāciju varēs aizpildīt.
    Un kas dīvaini iepriekš aizpildītās 100 000 (iespējams nelikumīgi citu vārdā) anketas neizmetīs.
    Tā kā var izrādities ka latvijā dzīvo 100 000 čukču.

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/csp-aicina-tautas-skaitisanas-anketas-aizpildit-ar-e-parakstu-un-banku-identifikatoriem.d?id=37140035

    Atbildēt
  15. fox

    Dīvaini ka cepšanās sākās tikai otrajā dienā. Tas taču pirms tam jau bija zināms ka autorizācijai pietiks ar pases datiem.

    Atbildēt
  16. Anonīms

    Dīvaini ka cepšanās sākās tikai otrajā dienā. Tas taču pirms tam jau bija zināms ka autorizācijai pietiks ar pases datiem.

    Tāpēc, ka cilvēki nezināja, ka šos datus var dabūt vienkārši uzgooglējot internetā.

    Atbildēt
  17. Anonīms

    Kā kādus? autorizācijai ar pasi, oficiāli nopostoti attiecīgajās valsts iestāžu uc lapās…ziņas vajag skatīties, ibio

    Atbildēt
  18. fox

    Cik % iedzīvotāju datu tur ir nopostēti? Un kad tos nopostēja? 1. martā vai labu laiku agrāk? Par šo datu publisku pieejamību būtu jādot biete pašiem DVI, ka tas netika savlaicīgi konstatēts un novērsts.
    TV skatīšanās nenāk par labu intelektam IBIO.

    Atbildēt
  19. Unabomberz to Fox

    Ja palasa Latvijas vēstnesi tad katrā numurā ir uzaicinājumi uz tiesu, parādās p.k., tāpat arī atsauktās pilnvaras. Katrā likumā par naturalizāciju ir visu naturalizēto personu personas kodi. Zemesgrāmatās parādās.

    Savas pases kopiju cilvēki ir atstājuši mežonīgā kaudzē vietu…

    Atbildēt
  20. viestursp

    Atļaušos izkopēt gabaliņu no Cert listes, ar manuprāt ideālu šīs situācijas izklāstu. Cerams ka autor nedusmosies ka nav (c)

    Ļoti īsi mana pozīcija:

    1) jebkurā gadijumā vispirms ir jātiek skaidrībā, ko un kāpēc mēs gribam sargāt!
    – vai skaitīšanas dati (atbidles) ir publiski vai privāti ?
    – vai šie dati ir jāglabā piesaistīti datu subjektam jebšu ir jāanonimizē?
    – kāds ir šo datu neanonimizācijas mērķis ? cik ilgi tiem ir tādiem jābūt?
    – tad lūk – komkrētā gadījumā datu piesaiste konkrētam subjektam kalpo tikai vienam mērķim – nodrošināt, ka VISI subjekti tiek aptaujāti. Pēc tam, kad dati ir ievākti, tos var atsaistīt no subjekta !
    mehānismi, kā nodrošināt respondentu kopas noklāsanu, ir dažādi.
    pats galvenais – ja šādi pieejam , tad atkrīt jautājums par vēlāku pieeju jau ievadītiem datiem.

    te var būt papildus mērķis – nodrošināt paša datu ievades procesa ērtumu datu ievadītājam – proti –
    nodrošināt iespēju atkārtoti neievadīt to, kas ir valsts reģistros
    papildus jautājums – kas ir tad, kad respondents redz, ka šie dati ir nekorekti ? vai šeit tiek sākts kaut kāds process, lai iniciētu nepareizo datu labošanu ? diez vai …
    nodrošināt iespēju pārtraukt un turpināt datu ievades procesu (tagad 5 minūtes, vakarā pabeigšu)

    2) tas nozīmē, ka noteiktu laika posmu (sākumā ) sistēmai ir jāspēj
    identificēt konkrētu fizisko personu
    atkārttoti identificēt šo pašu personu
    tie ir dažādi mērķi un līdz ar to dažādi realizējami.

    3) nākošais ir jāsaprot, kas ir identifikācija kā tāda ?
    tā ir
    trešās uzticamas puses iznsiegta apliecinājuma pieņemšana (ibanka, e-paraksts)
    paša subjekta apliecinājuma pieņemšana, kurš tiek pamatots ar paša subjekta kontrolē esošu informāciju (ja puses ir pārliecinātas, ka subjekts tiešām kontrolē šo informāciju)
    kā skatāmies uz pasi un vadītāja apliecību kā identitātes nesēju ?
    no vienas puses – tie ir valsts izsniegti identitātes apliecinājumi, kuri ir grūti viltojami
    no otras puses – veicot autentifikācijas procesu, tie tiek pārbaudīti KOPUMā (vai nav viltoti, bojāti, vai fotogrāfiija ir atbilstoša, vai ir vēl derīgi) ?
    vai šo nesēju numuri ir pietiekoša informācija ?
    daļēji, ja rīkojamies kompleksi :
    ja nevaram pārbaudīt attālināti visu pazīmju kopumu (kā piem. Igaunijas ID kartes gadījumā)
    tad ir jāpieņem , ka tie var tikt manipulēti vai būt trešo pušu rokās,
    tas nozīmē, ka
    sākotnējā autentifikācija uz šiem datiem ir jāuzksata par sākotnēju – ir jāpapildina ar tikai konkrētajam subjektam zināmu informāciju (tātad jābūt indiduālas paroles mehānismam)
    ir jāmazina riski , kontorlējot pieļaujamās darbības – tas ir, uz ekrāna izvadām tikai to informāciju, pret kuru oriģinālais datu subjekts neiebilstu un tikai tik ilgi, kamēr konkrētais mērķis nav sasniegts.

    visa šī loģika bija jāveic jau sistēmas arhitektūras izstrādes stadijā un vainot izstrādātājus, ka tie izdarīja to, kas ir rakstīts specifikācijās (kuras ir publiski atrodamas iepirkuma dokuemntācijā) un pēc tam vainot auditorus, ka tie ir palaiduši garām, ir nekorekti .
    Izstrādātājs uztaisīja to un tikai to , kas viņam tika prasīts.
    Vai ir bijusi sistēmas risku analīze jau specifikāciju fāzē ? tas ir jautājums, kas ir jāuzdod sistēmas drošības pārvaldniekam ! un tas ir galvenais jautājums, kas jāatbild pašlaik.

    Atbildēt
  21. Agris

    Mērkaķoties jau te var daudz, bet viss sen būtu atrisināts, ja e-paraksts iegūtu tautas atbalstu. Vai vismaz izplatību kā Igaunijā. Vienīgi Latvijas izvēlētais variants mazlietiņ…

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Mārtiņš Štāls Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *