LongT iesūtīja foršu video, kurā var redzēt vai pareizāk būtu teikt, ka nevar redzēt neredzamo peli.
Vairāk par šo brīnumpeli var palasīt projekta lapā.
Man šķiet, ka pēc nedaudz līdzīga principa strādā arī multi-touchscreen ekrāni. Pirmo reizi šādu paštaisītu ekrānu redzēju Gruzijas Barcampā. Pirms tam par tādu biju dzirdējis saistībā ar Microsoft jaunākajām izstrādēm šajā lauciņā.
Pirms gada tika pārdota Diena un komplektā arī Dienas Bizness. Tā kā nebija īsti skaidrības par jaunajiem saimniekiem, tad Dienā sākās teātris. Teātris beidzās ar to, ka Dienas komanda aizgāja prom.
Šķiet, ka šobrīd jau tuvojamies fināla fāzei, jo aprīlī Dienu atstāja Gastons Neimanis, pirms mēneša nomainījās galvenais redaktors un tagad arī padomes priekšsēdētājs aizgāja.
Šodien lasu, ka Ašeradens izsakās par likvidatoru komandu.
“Tas izskatās pēc laikraksta “Diena” beigu sākuma,” izteicās Ašeradens, vērtējot publiski pieejamo informāciju par laikraksta vadības maiņu. “Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,” Ašeradens komentēja Sergeja Ancupova un Dzintara Zaļūkšņa iecelšanu redakcijas vadībā.
Ašeradens uzskata, ka medija vadības nomaiņas mērķis ir īsi pirms vēlēšanām pārņemt varu laikrakstā un, vai nu to apklusināt, vai sasniegt konkrētus mērķi un pēc tam likvidēt.
“Nav šaubu, ka šo cilvēku uzdevums ir likvidēt šo mediju, jo viņu profesionalitāte, ja mēs ņemtu 100 punktu skalu, ir mīnus 95, ar negatīvu zīmi. Tad jājautā, ko viņi tam medijam var iedot?” retoriski vaicāja Ašeradens.
Pēc visiem šiem soļiem tā arī sanāk.
Man radās jautājums par praktiskākām lietām, t.i., izmaksu pusi. Es kaut kā vienmēr par to naudu cepos. 😉
34 gadus vecais britu miljonārs Džonatans Roulends laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» nopircis par 9,4 miljoniem britu sterliņa mārciņu (septiņi miljoni latu), vēsta avīzes «London Evening Standard» interneta izdevums.
Ja ticēt informācijai par to, ka Diena un Dienas bizness ir izmaksājuši septiņus miljonus latu, tad tas ir diezgan dārgs prieks.
Pieņemsim, ka mērķis ir ietekmēt vēlēšanu rezultātu ar šo divu mediju palīdzību un pēc tam to visu likvidēt. Man šķiet, ka priekšvēlēšanu kampaņai tas būtu tā kā par sālītu.
No otras puses, nojaušot cik lielas summas apgroza shēmotāji dažādos valsts iepirkumos un konkursos, tad 7 miljoni tāds sīkums vien sanāk.
Kāds uzticīgs Poda lasītājs (autors apzināti minēts teksta beigās) gribēja padalīties ar savu sāpi par
Tā nu sanāca ka nomira vienā firmā D-Link 804HV. Ierasta lieta, jo tiem nav dzesēšana. Vajadzēja kaut ko vietā. Pēc 2 dienu apsvērumiem izlēmu pirkt Mikrotik, konkrētāk – . Vajadzīgās fīčas bija, pieredze ar RouterOS arī, un galvenais – ražots Latvijā. Priecīgs, ka nebūs problēmu ar garantijām un sūtīšanām uz Hondurasu, sakonfigurēju savus tunelīšus un iedzēru tērvetnieku. Oi bļāviens, kā es kļūdījos!!! Mikrotik iesaka likt jaunās RouterOS versijas. Lieku, jo oriģinālā bija 3.0 un changelog pārliecināja upgradoties.
Nolēmu, ka sekošu tradīcijām un turpināšu piefiksēt Valda Zatlera soļus internetā. Pirms dažiem gadiem, kad viņš vēl bija vienkārši Valdis Zatlers kā viens no prezidenta kandidātiem, tad nopublicēju saiti uz to viltus blogu. Hajs pacēlās labs.
Pēc nedēļas viņš jau tika ievēlēts par prezidentu.
Savukārt šodien viņš spēra pirmos soļus tviterī. Valdim tagad ir savs tvitera konts.
Ja godīgi, tad es biju pārliecināts, ka viņa pirmo ierakstu veica kāds cits. Tikai tagad – vakarā, es pastaigāju pa prezident.lv lapu un paskatījos galeriju, kurā ir iemūžināti pirmie soļi tviterī. Starp citu, ja Prezidenta kancelejas pārstāvji lasa šo ierakstu (maz kā – Googles ceļi ir neizdibināmi), tad gribēju painformēt, ka kopš 2009. gada 30. oktobra ir iztulkoti un LZA komisija ir apstiprinājusi oficiālos Twitter terminus latviešu valodā.
Tvitera fani ne tikai čurā, bet arī kakā biksēs aiz laimes, jo tagad arī Valdis būs kopā ar Artūru tviterī. Domāju, ka Artūrs jau sen to bija pelnījis. Tagad viņi abi varēs normāli komunicēt, tā kā abiem ir līdzīgi izstrādājumi no ābolu selekcijas un pārstrādes uzņēmuma un beidzot ir arī katram savs tvitera konts. Es jau pa dienu pieteicos sekot Valdim, lai nepalaistu garām kādu svarīgu diskusiju. Novēlu to arī jums.
Es šodien laikam sapratu par ko es balsošu vēlēšanās.
Ceturtdien plānota Pēdējās partijas dibināšana. Daudzi velk paralēles ar Muļķu partiju, kas kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās un šīs partijas darbošanās vairāk bija kā ampelēšanās un farss.
Pēdējās partijas dibinātājs Gints Knoks Latvijas Radio gan norāda, ka partijai ir nopietna programma un vispār tāda ir, jo lielajām partijām šādas programmas nav, tās cer piesaistīt vēlētājus tikai ar kampaņu palīdzību.
Galvenā motivācija būs pavisam triviāla un to jau ir teicis sociologs Arnis Kaktiņš.
Viņaprāt, šādas partijas veidošanās ir spilgts piemērs tam, ka valstī ir iestājusies politiskā krīze.
Savukārt tie, kas balsos par Pēdējo partiju, nebalsos par to tāpēc, ka būs noticējuši tās piedāvātajai programmai, bet gan skaidri apzināsies, ka balsojums ir vienīgais veids, kā pateikt, ka veco, tradicionālo partiju programma vairs nav pieņemama.
Man arī ir pārliecība, ka nebalsot nedrīkst, bet iebalsot nopietnus klaunus gan būtu forši. Labāk varbūt arī nebūtu, bet citādāk gan. 🙂
Iekš man nezināma bloga mazauto.lv atradu foršu shēmu, kurā ir mēģināts attēlot to kas kuram pieder auto industrijā. Šī bilde man tik ļoti iepatikās, ka radās vēlme noskaidrot no kurienes aug kājas. 🙂
Diemžēl lieliskās shēmas pirmavots nebija norādīts un nācās to meklēt pašam. Ierakstīju adreses lauciņā carmagazine.co.uk un aidā.
Pirmie meklējumi bija neveiksmīgi – izšķirstīju žurnāla pēdējo numuru, bet nekā. Tad paspaidīju pa saitē un atkal nekā. Tad pamanīju, ka ir tāda lieliska poga Blog. Hops, tas bija īstais.
Trešajā ierakstā no augšas ir Carmagazine bloga ieraksts, kurā ir pat veselas 3 shēmas pieejamas un neliels aprakstiņš. Tur ir auto industrijas piederības shēma pirms pieciem gadiem (2005.gadā)un tas ko mēs jau redzējām augstāk. Tāpat tur ir arī bilde ar to kā tapa šī shēma.
Once every five years is quite enough. I drew CAR Magazine’s first ‘Tube map’ of the global car industry in 2005 and it nearly fried my brain. The idea seemed simple. With a nod to Harry Beck’s iconic schematic of the London Underground, we’d represent all the major automotive groups as lines and their brands as stops. The lines would only cross where the groups had a significant joint venture; developing new technologies or building cars or engines together. Simple? You try doing it.
Sīkāka sarežģītās shēmas analīze ir pieejama žurnālā. Vai nav forši, ko? Šis, manuprāt, ir lielisks piemērs tam kā internets var palīdzēt drukātam medijam un kā tas būtu jādara.
Šodien kaut kā radās vēlme apskatīties, kas notiek dzelteno portālu frontē.
Vipi jau kuro gadu ietur stabilu pozīciju un izskatās, ka nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.
Kasjauns savu uzvaras gājienu pabeidza 3 mēnešus pēc tam, kad beidzās nauda, izdoma, tika nosmelta visa aktīvā Draugu auditorija vai arī notika kaut kas triviālāks, piemēram, tehniska rakstu problēmas, vai arī vēl kaut kāds cits iemesls.
Patīkami pārsteidza Mango, kas savu uzvaras gājienu uzsāka mēnesi pēc tam, kad parādījās Kasjauns. Laikam toreiz Delfi saprata, ka ar Mango būs ziepes un akcionāri viņus izdrāzīs, ja vēl otro gadu pēc kārtas trafiks turpinās mīņāties uz vietas. Nu redz, brīnumi notiek – pāris neveiklas darbības un drīz “nacionālajam ziņu portālam” nāksies parūmēties.
Mana versija, ka jau rudenī oranžais paies garām dzeltenajam (krāsas no šī grafika).
Mega labs gabals sanācis puišiem. Protams, tas būtu vēl labāks, ja Goblins to būtu ierunājis. Vienīgi, tad plašākā pasaule to nesaprastu.
Laikam jau tiešām pārlūku karā Operai iet galīgi čābīgi, ja reiz fani ķeras pie pēdējā glābiņa – Hitlera. Šobrīd Latvijā Chrome ir divreiz populārāks nekā Opera. Lai vai kā, bet video ir labs. 🙂
No TechCrunch dzīlēm.
Simts gadus nebiju bijis Bootā. Šodien kaut kā tur nokļuvu, jo kaut kur pamanīju virsrakstu par to kā tas ir mainījies 8.gadu laikā.
Pieķēru sevi pie interesanta paraduma – kā es lasu šo lapu. Paskatījos bildītes un palasīju komentārus. Komentāros piefiksēju gaudas par to, ka arī Boot ir kļuvis līdzīgāks lielajiem portāliem un pārgājis uz WordPress. Atrāvu vaļā kodu un skatos – toč. Pārskatīju vēlreiz visu lapu un tikai pēc tam izdomāju, ka izlasīšu šo rakstu par izmaiņām. Tur melns uz balta rakstīts, ka tagad viņi ir kļuvuši moderni, jo izmanto WordPress dzini.
Jaunā BOOT.Lv versija ir balstīta uz populāro WordPress dzini, kas ir ļoti ērti pielāgojams dažādām vajadzībām, turklāt uz šī paša dziņa strādā tādi ārzemju giganti, kā piemēram, Techcrunch.com.
Pirms daudziem gadiem moderni bija rakstīt savu un lepoties ar to. Šobrīd laikam tas vairs nav modē. Lai arī kā tur būtu, man patīk gan izskats, gan tas ko spēj WordPress.
Izskats gan ļoti kaut ko atgādina. Šķiet, ka atsities lielajos brāļos. 🙂
Vienīgi es neesmu pārliecināts, ka tas mani spēs atradināt no augstāk aprakstītā paraduma. Ja godīgi, tad nevarēju atrast neko interesantu. It kā ir pilns ar visādiem rakstiem, bet tie kaut kā nespēja aizraut. Informācijas par maz un reklāmas saturs sit cauri tiem pašiem dažiem rakstiem. Laikam jau zābaku forums ir vienīgais, kas tur ir vērtīgs palicis.
No janitora tvīta uzzināju, ka Delfi ir palaiduši savu blogu servisu – Delfi blogi.
Nemaz nezināju ka a) ceļotāji jau ir uzsākuši ceļojumu; b) DELFI blogi ir publiskoti. http://blogi.delfi.lv/TerezeGunars/
Nezinu, kas tie ir par ceļotājiem, bet servisu balsta WordPress dzinējs.
Iepatikās tas, ka viņi ir paņēmuši smalko gājienu ar “betu” pie logotipa. Man par šito joku ar Apollo betu joprojām cilvēki neliek mieru. 😉
Pirmā lapa izskatās šādi.
Visi blogi atrodas zem galvenā subdomēna blogi.delfi.lv/lietotajs/raksti/. Šim piegājienam ir savi plusi un mīnusi. No portāla koncepcijas viedokļa šeit ir vairāk plusu.
Laikam vēl vajadzētu pieminēt, ka šis nav pirmais mēģinājums iet blogu virzienā.
Forši. Varbūt beidzot iekustināsim blogu kustību arī Latvijā. 🙂