Policija arestē E-bibliotēkas serverus

Šodien parādījās ziņa par to, ka policija ir arestējusi E-bibliotēkas serverus.

RĪGA, MAR 18, BNS – Ekonomikas policija ceturtdien dienas vidū arestējusi “Ideju foruma” veidotās e-bibliotēkas serverus, līdz ar to tā nav pieejama.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai BNS norādīja, ka pēc vairāku iesniegumu saņemšanas par e-bibliotēkas darbu pirms diviem mēnešiem ekonomikas policija ierosinājusi kriminālprocesu par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu.

Iesāktā kriminālprocesa ietvaros ceturtdien e-bibliotēkas serveri ir atsavināti.

Lai arī es savā rakstā pārāk skarbi izteicos par viņu biznesa modeli, tomēr šoreiz esmu E-bibliotēkas pusē, jo policija, manuprāt, kārtējo reizi ir pārsniegusi savas pilnvaras, lobējot autortiesību aizstāvju intereses.

Spriežot pēc pēdējiem AKKA/LAA izgājieniem ar dziesmu svētkiem, lai arī viņi noliedz, tomēr šķiet, ka krīze ir pieklauvējusi arī pie AKKA/LAA un citu meslu iekasētāju durvīm un darbinieki nezin no kā vēl noslaukt naudu, lai atpelnītu savas algas.

«Visas grāmatizdevēju prasības, kuras tika iesniegtas e-bibliotēkai, ir izpildītas uzreiz pēc to saņemšanas. Īpaši absurdi ir tas, ka esošais ekonomikas policijas izmeklētājas O. Brinkmanes bez izmeklēšanas tiesneša piekrišanas pieņemtais lēmums liedz pieeju bibliotēkai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem tā primāri ir veidota un kuriem nav nekāda sakara ar minēto izdevēju prasību,» klāstīja Vanags.

Tagad arī grāmatizdevēji ir ņēmuši piemēru no AKKA/LAA un ar policijas palīdzību cīnās ar konkurentiem — interneta vides darboņiem, kas piedāvā to pašu saturu par mazāku maksu vai vispār bez maksas.

Biznesā parasti vienojās par kompensāciju, ja kāda no pusēm ir kaut kādā veidā kaitējusi otrai pusei. Šajā gadījumā mērķis ir bijis iznīcināt konkurentus, aizbildinoties ar cēliem saukļiem par autortiesībām.

Cik nožēlojami. Cerams, ka izmeklēšanas rezultātā mēs uzzināsim varoņu vārdus.

E-bibliotēkā jau ir publicēti sašutuma pilni raksti ar pamatojumu kāpēc viņu darbība ir bijusi likumīga. Varbūt izdosies, ko panākt. Turās vīri!

Paldies Dainim par informāciju.

43 thoughts on “Policija arestē E-bibliotēkas serverus

  1. érnt

    Varoņu vārdi ir zināmi:

    E.Vanags atklāja, ka ar iesniegumu policijā pērnā gada 12.novembrī vērsušies Māris Grudulis un SIA “Lietišķās informācijas dienests” un Tatjana Zoldnere (SIA Andrew Nurnberg), savukārt šī gada 12. februārī ar iesniegumu policijā vērsās biedrība “Latvijas grāmatizdevēju asociācija” un 5. martā “Apgāds Zvaigzne ABC”.

    Un nožēlojami šajā situācijā ir visi. Kādēļ Ideju Foruma bibliotēka nevar izvietot informāciju savā jaundzimušajā blogā, tajā vietā kā papagailis vien atkārtojot „nepamatots”, „nelikumīgs”, „nepatiesi fakti” utt.? Kāda viltība liek par to runāt Dienā, bet ne savā blogā?

    Bet galvenais, kas galīgi besī ārā – tās ir spekulācijas uz invalīdu rēķina. Palasot viņu protestus, var secināt, ka IFB ir uzlabojusi bezmaz vai visu Latvijas invalīdu dzīvi, ka tā ir ANO konvencijas postulātu galvenā īstenotāja, ka gluži šiem mērķiem būtu speciāli tas portāls izveidots. C’mon, tas ir pretīgi. Pārbaude notiks, serverus atdos, ja jau tiešām tur viss ir OK ar autortiesībām, bet šo gan cilvēki atcerēsies. Kā vecajā anekdotē par velsieti, kas būvēja lielus tiltus un palīdzēja nabagiem, bet visi atceras vienīgi kā šamais vienreiz izdrāza kazu.

    Atbildēt
  2. tsingtao

    “arestē serverus” ..
    Visu laiku škita, ka sētas stabu nevar “arestēt”, bet gan tikai atsavināt. Izrādās, ka var. Valodnieki, pī******

    Atbildēt
  3. Arnolds

    érnt – redzes invalīdi tur vien sēdēja un klausījās neskaitāmas audiogrāmatas. To zinu ar reālām personām, nevis pļūtot savu no zila gaisa tapušu viedokli.

    P.S. Nav viņiem tā dzīve arī internetā tik viegla.
    http://etc.appspot.com/29/9/2008/interneta-ka-visi-parajie.html

    Atbildēt
  4. usis

    Nu nav policija tik melna ka to kraso. Nebija sakartotas juridiskas lietas. Lidzigi ka ar visu puishi un meitenes uzskatija ka visu pashi zin un visur joprojam vers durvis ar kaju. Tagad dabus pendeli. Tu daudzkas nebija ka vajag.

    Atbildēt
  5. Unabomberz

    Tavuprāt diena.lv portālā minētais konkrētais autors Māris Grudulis nav ar savu grāmatu nav gana konkrēts fakts?

    Tur tak jābūt zābakam (es domāju e-bibliotēku), lai šitā izdarītos ar grāmatas “Autortiesības” autoru. Puisim tak uzreiz šitā rīcība kā sarkana lupata un principa jautājums izdrāzt to e-bibliotēku 🙂

    Atbildēt
  6. me

    Žēl
    Es arī e-bibliotēku izmantoju. Tiešām bija ok – lielākā audiogrāmatu krātuve kas pieejama latviešu valodā. Beigās gan aizliedza klausīties dažas grāmatas, bet nu vienalga pietika.

    Cerams ka sakārtos juridiskās lietas un turpinās darbu

    Atbildēt
  7. e-remit

    #7 Unabomberz, diena.lv par to rakstīts:

    “Māra Gruduļa, SIA “Lietišķās informācijas dienests” un “Andrew Nurnberg” darbi tika padarīti nepiejami jau pagājušā gada novembrī, “Zvaigznes” grāmatas mums vispār nav bijušas publiski pieejamas (pieejamas tikai invalīdiem) un pēc Latvijas grāmatizdevēju asociācijas lūguma mēs noteiktas grāmatas padarījām nepieejamas šī gada janvāra sākumā,” atklāja E.Vanags.

    Tev liekas, būtu normāli, ja delfi vērstos policijā ar iesniegumu par tvnet un policija vienkārši tā, bez tiesneša sankcijas vienkārši arestētu tvnet serverus? To sauc par biznesa čakarēšanu, nevis juridisku lietu sakārtošanu. Juridiski šamie varēja vērsties tiesā un vienkārši piedzīt no ebibliotēkas kompensāciju – tas būtu korekti.

    Atbildēt
  8. Krist2ps

    Neesmu pagaidām neviena pusē, bet, ja tas ir atkal kārtējais AKKA/LAA izgājiens, tad vēl vairāk vajag atmazgāt viņu tā jau necaurspīdīgi aptraipīto kantori. Diemžēl, bet, kur atkal nonāks šīs atlīdzību naudiņas? Kāda kabatās?

    Atbildēt
  9. Unabomberz

    Man liekas ka būtu normāli ja nevis samauktu tīklā visu ko var un tad ņemtu ārā tos, kuri pamana savu darbu, bet saskaņotu šo pasākumu PIRMS likšanas tīklā. Gruduļu Māris taču nav vienīgais, vai ne?

    Atbildēt
  10. Normunds

    Unabomberz, vai tu traks vai! gluži otrādi – ir jāliek visi, grib viņi to vai nē! informācijas atklātība, web23.321, jaunās tehnoloģijas etc. 😉 neviens nedrīks stāties pretī progresam!

    Atbildēt
  11. e-remit

    Unabomberz, jautājums ir par darbību secību. Šis jau velk uz to pašu principu, kad nesen viens tiesas izpildītājs arestēja vienas Liepājas zivju fabrikas kontus, lai nodrošinātu nelielas summas piedzīšanu. Beigās uzņēmums pirmo tiesas procesu vinnēja, bet reāli viens ierēdnis biznesu izčakarēja.
    Te apmēram tāpat – vienam liekas, ka viņa autortiesības ir pārkāptas, tāpēc viens policists bez tiesneša vai prokurora lēmuma vienkārši arestē serverus. Un ja tiesnesis tagad atzīs, ka serveru arestam nebija pamata, kurš kompensēs e-bibliotēkai zaudējumus? Varbūt tu pieteiksies? Varbūt Normunds?
    Kā jau teicu – viņi mierīgi varēja iesūdzēt e-bibliotēku tiesā, un pieprasīt kompensēt zaudējumus vairākkārtējā apmēra, ja jau gribēja novērst savus zaudējumus.

    Atbildēt
  12. normunds

    e-remit, cik nu es vispār saprotu no jurisprudences, ir noteikta darbību secība, kas ir jāizveic, ja gribi tikt pie taisnības uzvaras. Pirmais – ir jāspēj pierādīt, ka pretējā puse tev ir apzināti nodarījusi zaudējumus, nav reaģējusi uz brīdinājumiem etc. Ja pretējā pusē būtu piem. nelegāla izdevniecība, tad pirmais solis būtu nodrukātās tirāžas arests vai kā nu to sauc juridiski pareizi. Jo tie ir lietiskie pierādījumi. ebibliotēkas gadījumā informācija glabājas uz serveriem, tātad arestēti tiek serveri. Jo bez tā ir ļoti grūti pierādīt, ka ebibliotēka ir vispār kaut ko piedāvājusi lasīt. Mani māc lielas šaubas, ka tiesa kā pierādījumu pieņems screenshotus, lai vai ar ko tie nebūtu taisīti.

    p.s nekur ju nav teikts, ka iesūdzot tiesā, tiesa vai prokurors nelemtu par serveru (lietisko pierādījumu) arestu 😉

    Atbildēt
  13. Shadowbird

    normund, serveros esošo informāciju policija pieprasīja un saņēma vēl decembrī, kad sākās pirmās apsūdzības. Tas iesniegums, uz kura pamata policija savāca serverus, nāca no Zvaigzne ABC, kuras grāmatas vispār nav un nekad nav bijušas bibliotēkā ievietotas (tehniskas kļūmes dēļ bija ievietoti nestrādājoši linki).

    Unabomberz, bibliotēku likums atļauj izmantot autora darbu bibliotēkā bez viņa ziņas, ja par to tiek maksāta autoratlīdzība, kas tika darīts. Bibliotēkai nav nekāda likumiska pienākuma izņemt autora darbu, pat, ja autors to pieprasa, e-bibliotēka to darīja aiz labas gribas. Tāpat, kā izvairīšanos publicēt grāmatas, kas jaunākas par 2 gadiem, lai neietekmētu autoru/izdevēju peļņu.

    Visa cepšanās ir par to, kurš likums ir “stiprāks” — tas, kurš aizliedz bez atļaujas kopēt darbu (autortiesību likums) vai tas, kurš to atļauj darīt bibliotēkām (bibliotēku likums). Principā darbs juristiem, bet serveru arestēšana pilnīgi lieka.

    Atbildēt
  14. e-remit

    Normund

    p.s nekur ju nav teikts, ka iesūdzot tiesā, tiesa vai prokurors nelemtu par serveru (lietisko pierādījumu) arestu 😉

    Vismaz no tevis nebiju tik stulbu komentāru gaidījis. Moš policija varētu tevi vienkārši cietumā ielikt – nevar jau zināt, vai iesūdzot tevi tiesā tiesa nelemtu par tavu iesēdināšanu…

    Atbildēt
  15. Shadowbird

    normund, nekorekti izteicos, biju domājis — nav un nekad nav bijušas izvietotas publiski. Cik zinu, invalīdiem tā bibliotēka strādāja vairākus gadus pirms publiskās atvēršanas, un visā tajā laikā ne Zvaiznei, ne kādam citam pretenzijas neradās. Tā kā par to nav runas.

    Turklāt kaut kur man liekas bija minēts, ka paziņojums par pieejamību tikai dažām grupām parādās arī tiem darbiem, kas datu bāzē reģistrēti (jo oriģināli ir bijuši paredzēti), bet reāli nav ievietoti. Bet nu to droši nezinu.

    Atbildēt
  16. normunds

    e-remit, redzi, policija arī tevi vienkārši var iespundēt uz trim diennaktīm. Ja vajag. Ilgāk ne. Lai iespundētu ilgāk ir nepieciešama prokurora sankcija. Bet tam vairs nav nekāda sakara ar serveriem.

    Atbildēt
  17. Unabomberz

    Shadowbird,

    runa nav par to, kurš likums stiprāks – Autortiesību vai Bibliotēku. Autortiesību likums arī paredz izņēmumus attiecībā uz bibliotēkām. Tas ko dara e- bibliotēka ir cita lieta, viņi pasaka, ka “mūsu serviss ir bibliotēka” un uz priekšu. Tas nekas, ka Autortiesību likums nošķir darbu izmantošanu bibliotēkās un tiešsasaistē un tas nebūt nav viens un tas pats.

    Viena no autora tiesībām – patapināt darbu – ir AT likumā ierobežota, tiesības padarīt darbu pieejamu tiešsaistē savukārt nav ierobežotas. Un ja āboliem pieliek šilti ka tie ir apelsīni fakts jau nemainās.

    PS – neviens vēl nav apgāzis to, ka e-bibliotēka ne nieka nebija tiesīga veidot darbu kopijas (reproducēt darbus) to uzlikšanai uz servera. To viņiem neļauj neviens likums. AT likums saka ka bibliotēka reproducēt darbu uz autortiesību ierobežojumu pamata var tikai:

    “bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos. Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kuri publicēti Latvijā un nav pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.”

    Attiecībā uz e-bibliotēku nu nekādi neizpildās nosacījums “reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos”. Piedodiet, bet sistemātiskums “na ļico” Un pārējie nosacījumi īstenībā arī nenieka neizpildās, šis ir tikai pats kliedzošākais un vieglāk konstatējamais.

    Atbildēt
  18. Arnolds

    Tas ko dara e- bibliotēka ir cita lieta, viņi pasaka, ka “mūsu serviss ir bibliotēka” un uz priekšu…

    Cik zinu viņi nevis tikai _pasaka_, bet bija piereģistrējuši savu servisu kā oficiālu bibliotēku.

    Atbildēt
  19. jaunsudrabiņš

    Mani māc lielas šaubas, ka tiesa kā pierādījumu pieņems screenshotus, lai vai ar ko tie nebūtu taisīti.

    Es gan zinu ka šāda prakse tiek piekopta un tiesa to pieņem kā pierādījumu. Neatceros tik precīzi, bet vajadzēja liekas 4 pieaicinātus lieciniekus, kas ar savu parakstu uz izdrukāta “screenshot” apliecina ka izdruka ir identiska ekrānā redzētajam.

    Atbildēt
  20. Unabomberz

    Arnold,

    tas ka ir reģistrēta bibliotēka nebūt nenozīmē, ka konkrētā darbība ko veic ir bibliotēkas darbība. Man arī ir vadītāja tiesības. Bet ar kamazu braukt es nedrīkstu, jo diemžēl tikai B kategorija.

    Jaunsudrabiņ,

    ir reāla infa par screenshotiem? Prakse, kādā konkrētā lietā? Es līdzīgos gadījumos, kad ir runa par kaut kā netverama fiksēšanu konkrētā brīdī, un ir doma ka vēlāk attiecīgais fakts nebūs pieejams pārbaudei, esmu izmantojis tiesu izpildītāju pakalpojumus fakta konstatēšanai Tiesu izpildītāju likuma 74.panta ietvaros.

    Atbildēt
  21. Shadowbird

    unabomberz, paldies par skaidrojumu. Secinājums, tātad, tas pats vecais — likums ir novecojis un neatbilst faktiskajai situācijai, rezultātā radot pretrunas pats ar sevi. No vienas puses atļaujot reģistrēt elektronisku bibliotēku, bet no otras aizliedzot “reproducēt” darbus elektroniskā formātā. Sanāk tā — elektronisku bibliotēku drīkst un pat vajag (nu tur ANO konvencijas utt.), bet, ja jūs tur bez rakstiskas atļaujas ieliksiet kaut vienu grāmatu, serverus nost un pašus uz tiesu!

    Atbildēt
  22. normunds

    Shadowbird, nu bet tas taču ir tikai normāli, ja pirms izmantošanas ir sakārtotas visas atļaujas.

    te šitā ņemšanās atgādina cirku ap flikr bildītēm vienā latvijas portālā, tikai no cita skatu punkta. Blogeri ņēmās pillām mutēm kliegdami par to cik slikti ir, ka portāls nenorādot bildītes avotu, tas nekas, ka saskaņā ar licenci publicēt drīkst, bet tie cūkas taču nepasaka ka bilde no flikr nākusi, blā, pisec, kā tā var, pa purnu etc. 😉

    Atbildēt
  23. jaunsudrabiņš

    Par screenshotiem reālu piemēru gan nevarēšu piedāvāt.
    Taču, mani interesē vēl cits aspekts – ko darītu policija ja serveris grieztos nevis pats uz saviem dzelžiem, bet izmantojot virtualizāciju (piemēram XEN)?
    Dati var atrasties uz kādu milzīgu ārējo SAN masīvu, ko izmanto 100tiem citas lapas un servisi, savukārt pats front-ends ir virtuāli kaut kur – uz viena no klasterī saslēgtiem datoriem.
    Arestētu datu centru, huh?

    Atbildēt
  24. Shadowbird

    normund, var jau būt, ka es esmu kaut ko palaidis garām, bet kaut kā neatceros dzirdējis, ka bibliotēkām būtu jāsaņem individuāla atļauja no katra autora, kura darbus (vai pat par katru darbu individuāli) tā vēlas padarīt pieejamus lasītājiem (gluži otrādi, atceros visādas akcijas un aicinājumus dāvināt bibliotēkām grāmatas no privātām kolekcijām, un ne vārda par to, ka dāvināt drīkst tikai tādas, kam ir dabūta atļauja). Ja tas tā tiešām ir, atzīstu savu nezināšanu un aizveros. Ja nē, tad automātiski rodas jautājums — kāpēc likums ir labvēlīgs pret klasiskajām bibliotēkām, bet apgrūtina elektroniskās?

    jaunsudrabiņ, labrīt! Cilvēki ar tehnisko izglītību, pat ja aiziet uz policiju, ar reidiem nenodarbojas, tāpēc uz vietas ir tikai “vienkāršie” ļautiņi. Ja datu centrs nevarēs ar pirkstu parādīt, tieši uz kuras kastes atrodas “noziegums”, tad savāks visas. Varbūt tāpat savāks, katram gadījumam, ja būs šaubas vai slikts garīgais.

    Atbildēt
  25. Normunds

    Shadowbird, nu google arī pirms trim gadiem skaļi paziņoja, ka tai ir viss kārtībā un nupat nupat būšot gatava lielākā grāmatu lasītava visā universā. Skarbā realitāte viņiem lika nedaudz aplauzties un tomēr slēgt vienošanos ar ar izdevējiem un autoriem. google books

    p.s unabomberz augstāk ir ļoti labs komentārs kāpēc ebibliotēka tomēr nedara visu pareizi.

    p.p.s grāmatās © ir gan autoriem, gan izdevniecībai. Un ebibliotēka skenējot grāmatas pārkāpj tieši izdevniecību © uz salikumu, korektūru, pavairošanu etc.

    Atbildēt
  26. Shadowbird

    normund, tieši par to jau arī ir runa. E-bibliotēkas darba tehniskā specifika ir atšķirīga no parastās bibliotēkas, un, pateicoties unabomberz komentāram, man tas tapa skaidrāks arī no juridiskās puses. Problēma ir tā, ka šī specifika nonāk pretrunā ar autortiesību likumu. Tieši tāpat, kā pēc būtības pretrunā nonāk jebkura bibliotēka, tikai priekš tām ir radīts speciāls bibliotēku likums un izņēmumi autortiesību likumā. Mazliet pārformulēšu jautājumu, varbūt sapratīsi būtību: kāpēc parastajām bibliotēkām ar savu specifiku ir radīti izņēmumi AT likumā un pat radīts savs likums, bet e-bibliotēkām ar savējo — nav?

    Atbildēt
  27. Unabomberz

    Shadowbird,

    varu dot pilnīgi precīzu atbildi, kura tev diemžēl nenieka nepalīdzēs (kā anekdotē 🙂 ).

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/115/EK, ar kuru saskaņots AT likums paredz valstij tiesības nacionālajos likumos autortiesības attiecībā uz publisko patapinājumu (bibliotēku) aprobežot (kas arī ir darīts visās ES dalībvalstīs).

    Attiecībā uz darbu padarīšanu pieejamu tiešsasaistē AT likums saskaņots ar direktīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK, un te nu direktīva nepieļauj aprobežot autora tiesības un sekojoši var izstiepties vai sarauties, padarīt neko nevar.

    Un mēs nonākam pie iepriekš minētajiem āboliem un bumbieriem. Cita starpā – vārds patapināt ir sena forma no vārda aizdot. Nu kā tu vari teikt, ka no e-bibliotēkas notiek aizdošana/aizņemšanās? Tev tas nešķiet neloģiski? Neko jau tu neaizņemies, tu attiecīgo tekstu lasi tiešsasaistē un viss. Šeit īstenībā ir tā reize, kad tehniski advancēts izmantotājs vēlas autoru darbu izmantošanu digitālā vidē padzīt apakšā zem definīcijas, kas domāta analogajai pasaulei, tāpēc, ka viņam tā ir izdevīgāk. Par spīti tam, ka AT likumā ir regulējums digitālajai pasaulei, bet ak vai – viņš ir piņķerīgs un neizdevīgs (galvenokārt jau neizdevīgs, tāds, kur jāmaksā naudiņas).

    jaunsudrabiņ,

    manas tehniskās zināšanas tik tālu nesniedzas, lai atbildētu tev 100% un ar pārliecību par atbildes pareizumu. Varbūt šeit atbilde varētu slēpties sekojošā iespējā: a) pakalpojumu sniedzēju (SAN masīvu turētājs/īpašnieks/whatever), kura resursi tiek izmantoti autortiesību pārkāpuma izdarīšanā brīdina, lai viņš pārtrauc attiecīgā servisa nodrošināšanu, pretējā gadījumā viņam iestājas līdzatbildība; b) Ja nav reakcijas – darīt to, ko izdarīja Ekon. Policija. (Nezinu tikai vai Kriminālprocess šādu iespēju paredz, AT likums un CPL tīri teorētiski pieļauj to izdarīt civilprocesa ietvaros, jāsaka gan pie piņķerīgiem nosacījumiem).

    Atbildēt
  28. jaunsudrabiņš

    Hmm, ja policija arestē aparatūru lai pārtrauktu viņuprāt nelikumīgu pakalpojuma sniegšanu, vai vispār vairs ir vajadzīgas tiesas? Ja nu policista kungs/kundze ir kļūdījušies? Tādi gadījumi beidzas ar “atvainojiet, mums likās ka tur kaut kas ir” vai ne?

    Ja arguments ir bijis pierādījumu vākšana, tad principā hostinga pakalpojumus sniegt Latvijā ir diezgan jautri, jo jebkurā brīdī var atnākt brašuļi no EP, savākt serverus dēļ kāda klienta uzkopētājiem failiem.

    Attiecībā uz e-bibliotēku. Ja nu pakalpojuma sniedzējam punkts “a” nav bijis (brīdinājums par pakalpojuma pārtaukšanu e-bibliotēkai). Tad kā sanāk? Kinder suprise?
    Kā arī, ja uz serveriem/SAN disku masīva stāv citas lapas/servisi/virtuāli OS, tad ko teikt klientiem?
    Variācija par tēmu būtu apmēram – “Uzliksim jums draugi pagājušusās nakts mysql un e-pastu backupu, dzīvojiet vien tālāk. Iespējams rīt tas var notikt vēlreiz, tādā valstī nu dzīvojam. Policija mums kā zilonis trauku veikalā, bet nu ko tur daudz.”

    Atbildēt
  29. Shadowbird

    unabomberz, tā nav atbilde, tas ir situācijas raksturojums. Vienīgais, ko tu esi pateicis ir, ka tā nav Latvijas lokāla problēma, bet es jau arī netiku teicis, ka runāju tikai par LV likumiem vien. 😉

    Par to patapināšanu gan nesapratu — ja tu sēdi bibliotēkas lasītavā un lasi grāmatu, tā arī nav aizņemšanās, un būtībā ne ar ko neatšķiras no lasīšanas datora ekrānā. Kur tad ir tie āboli un apelsīni?

    Un pa lielam jau AT aizstāvji ir tie, kas bāž analogās pasaules likumus digitālā vidē (piemēram, populārie meli “downloading is stealing”), izņemot, protams, ja tas varētu ļaut kādam izlasīt kādu grāmatu par velti. Tādā gadījumā gan pēkšņi digitālajai pasaulei vajag pašai savus likumus. Kad runa ir par lietotāja tiesībām (tās pašas bibliotēkas, dalīšanās draugu starpā), tad digitāla kopija ir kaut kas pilnīgi cits, nekā fiziska (t.i., “atlaides” uz analogā mēdija izmantošanu neattiecas uz digitālo), savukārt, kad runa ir par sodiem un aizliegumiem, tad gan pēkšņi mp3 kolekcija ir tas pats, kas CD, un nelegāla kopija — tas pats, kas zagts oriģināls. Kaut kā jocīgi sanāk.

    Atbildēt
  30. Unabomberz

    shadowbird,
    es jau nevienu brīdi neteicu par to kā vajadzētu būt vai varētu/nevarētu būt, bet par to, ka šobrīd ir tā un kamēr tas likums nemainīsies tikmēr paliks tā kā ir, sveiki C.O. 🙂 Un ar gribēšanu vien to arī e-bibliotēka nemainīs.

    Par bibliotēku – aizņēmos no bibliotēkas, lai palasītu mājās, vai izmantoju opciju aizņemties un palasīt uz vietas. Izmantošana tiešsasaistē – cita AT likumā paredzētā tiesība, kurai par laimi vai diemžēl (choose yourself) nekādi ierobežojumi AT likumā nav paredzēti.

    Par “downloading is stealing” nestrīdēšos, domāju, ka mūsu viedokļi būs tik kardināli atšķirīgi, ka tam nav jēgas.

    Jaunsudrabiņ,
    es neesmu zinošs krimināltiesībās. Nevaru komentēt par policijas procesuālajām iespējām un darīto un iespējām kaut ko darīt citādāk. Vienīgi tevis minētajā linkā komentāros ir atsauce uz:
    http://en.wikipedia.org/wiki/Cease_and_desist
    Pa lielam taču atbilst manis apstāstītajai kārtībai. Tas ka pie mums hostētāji 90% gadījumu izvēlas vispār likt mīksto un “ignore” uz šāda veida brīdinājumiem ir cita lieta.

    Atbildēt
  31. jaunsudrabiņš

    Vienīgi tevis minētajā linkā komentāros ir atsauce uz:
    http://en.wikipedia.org/wiki/Cease_and_desist

    Nu un? Kā tas ir saistīts ar konkrētajā rakstā minēto lietu un e-bibliotēku. Šeit tas vienkārši netiek piekopts.

    Tas ka pie mums hostētāji 90% gadījumu izvēlas vispār likt mīksto un “ignore” uz šāda veida brīdinājumiem ir cita lieta.

    Varbūt 99%? Varbūt Tu esi 70% stulbs? Nedomāju ka apvainot 90% vietējos hostētājus kā apzinātus likuma neievērotājus ir korekti.
    Kāpēc tik tendicioza un vienvirziena taisnības izjūta?
    Ja nu hostētājs ir ņēmis kredītu lai attīstītu infrakstruktūru un te pēkšņi aparatūra vienkārši nav. Ekspertīzi kā zināms policija nesteidzas veikt īpaši ātri, tiesa vilksies gadiem u.t.t. “Cease and desist” gadījumā hostētājam būtu iespēja izbeigt pakalpojumu “sliktajam” klientam un tā vietā aparatūru izmantot citu klientu vajadzībām.
    Policijai protams uz to visu ir “pajāt”, savukārt klientiem drošāk ir hostēties ārpus LV un atstāt savu naudu tur, jo pastāv daudz lielāka garantija ka cita, uz servera esoša klienta dēļ netiek čakarēti arī tavi e-pasti un lapa.

    Atbildēt
  32. Unabomberz

    Atļaušos palūgt bez bez personīgiem uzbraucieniem. 90% piesaucu rakstot no savas pieredzes, kāda nu ir bijusi, jāatzīst, droši vien ne tik ļoti izvērsta izlase kā gribētos, man protams nav bijusi saskaŗe ar visiem Latvijas hostētājiem.

    Piemēram:
    Uzrakstu jurid. personai a) e-pastā, b) vēstulē c) ierakstītā vēstulē ar atpakaļpaziņojumu. Nulle reakcijas. Seko rīcība d) – tiesa apmierina prasības nodrošinājumu uz vairāk nekā 10K LVL un tiesu izpildītājs apķīlā kontu bankā. Nākamajā dienā cilvēks ir pie manis ar kaudzi pretenziju. Rodas neviltots jautājums kur viņš bija agrāk, ja pat atbildēt neuzskatīja par vajadzīgu tad, kad es viņam pašam rakstīju vēl pirms vēršanās tiesā? Pēc visa šitā sausais atlikums – mierizlīgums ar piekāpšanos no vienas puses un daļēju sākotnējo prasību izpildi no otras puses. Iesaistītās puses atļaušos nesaukt vārdā.

    Man prieks ka visi hostētāji nav tādi. Es ticu ka tas tā ir. Diemžēl man ir nācies ļoti bieži saskarties ar ar pofigismu, mīkstā likšanu un neņemšanu pierē (pieņemu, ka ne vienmēr apzinātu, bet arī ierobežoto resursu diktētu).

    Spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušajiem komentāriem e-bibliotēkai ir bijuši brīdinājumi. Patiesību zinās teikt tikai paši pretenziju izteicēji un e-bibliotēka. Policija izvērtēja situāciju, pieņēma lēmumu, pareizs/nepareizs, redzēsim nākotnē. Es piemēram neatceros daudz šādu serveru izņemšanas gadījumu, varbūt ir bijuši daudzi, kas nav izskanējuši tik publiski.

    Atbildēt
  33. jaunsudrabiņš

    Piedod ja vari, bet par personīgu apvainojumu uztvēru arī 90% Latvijas hostētāju nosaukšana par ne īpaši likumu ievērojošu daļu.
    Protams, par policijas lēmuma pareizību uzzināsim nākotnē, taču kaut kā stulbi sanāk manis jau iepriekš rakstītā ka šādu lēmumu policija principā var pieņemt vienmēr un vienkārši pamatīgi izčakarējot hostētāju un viņa pārējos klientus. Tāpat vien.

    Atbildēt
  34. e-remit

    Man Normunda komentāri patīk – izskatās, ka tas šī paša Normunda komentārs tur: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/198114?comm_page=1
    🙂

    Atbildēt
  35. Shadowbird

    unabomberz, parādi man kaut vienu keisu, kad kāds būtu aizvests uz tiesu par lejupielādi. Tie, kas ir tiesāti par izplatīšanu (uploading/sharing vai tirgošanos), nekad nav tikuši apsūdzēti zādzībā, jo tas ir pavisam kas cits. Tā kā tieši no likuma viedokļa tie ir klaji meli, nav pat runas par viedokli. Citējot tevi pašu — šobrīd ir tā un kamēr tas likums nemainīsies tikmēr paliks tā kā ir, sveiki C.O.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru normunds Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *