Pēc 2011.gada Latvijā var atsākt cukura ražošanu

Interesanta ziņa paspīdēja db.lv par to, ka pēc 2011.gada pastāv iespēja atsākt cukura ražošanu, jo ir atradušies uzņēmēji, kas ir gatavi investēt.

Pēc 2011. gada Latvijā varētu atsākt cukura ražošanu, jo valstī ir uzņēmēji, kas gatavi investēt modernas rūpnīcas izveidē.

Mans viedoklis par to, ka bija  nepareizi likvidēt cukura ražotnes arī tiek apgāzts.

To intervijā izdevumam Lietišķā Diena paziņojis SIA Uzvara–lauks valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš. Viņš atzīst, ka cukura nozares likvidācija savulaik bija pareizs solis, jo „pārstrādes uzņēmumi bija nolietojušies, savas funkcijas tie pildīja, bet ekonomiski rentabli nebija, nespēja konkurēt ar līdzīgiem ražotājiem Eiropā.” Taču, kā uzsver A.Vējš, vienošanās par cukura ražošanas pārtraukšanu Latvijā ir spēkā līdz 2011. gadam, un pēc tam varētu atsākt cukura ražošanu. „Tādas runas virmo,” izteicies uzņēmējs.

Labas ziņas. Varbūt jau ar citu pieeju un ekonomisko pamatojumu var un vajag atjaunot ražošanu.

32 komentāri par “Pēc 2011.gada Latvijā var atsākt cukura ražošanu

  1. Vaards

    Par ražošanu reālā fanā parasti ir cilvēki kam ar to nav nekādas lielās saskares un arī sajēgas. Ražošana ir ļoti laba lieta – tiek iesaistīta ļoti plaša spektra cilvēku ķēde, kas ar to nozari nodarbojas. Tas ir, mums jābūt gataviem turpināt dzīvot indijas un ķīnas lauku iedzīvotāju līmenī – niedru būdiņas (ok, šāļu dēlīšu), lētas drēbītes un ēst nelielas rīsiņu (ok, kartuepļu) porcijas.

    Ja mēs to neesam gatavi darīt, tad cukuru nespīd saražot konkurētspējīgā līmenī.

    Un ja vēl pieņemam faktu, ka no cukurniedrēm audzētais cukurs ir veselīgāks (dabīgāks, mazāk briesmīgo Ē :D), kvalitatīvāks, energoresursus taupošāks un tehnoloģiski vienkāršāks, to ražo cilvēki, kas var atļauties dzīvot niedru būdās, tad:

    – attiecīgā raksta autors ceļ sev popularitāti uz sabiedriski aktuāla jautājuma rēķina. Protams, tas ir pozitīvākais variants. Pastāv jau arī mazāk pozitīvais variants – attiecīgais fantazētājs ir vienkārši muļķis.

    Atbildēt
  2. normunds

    pofig, lai tikai ražo.

    ar vienu noteikumu: pats arī lai rūpējas par pārstrādi, noietu un neprasa subsīdijas. jo biešu cukurs ir dārgāks par cukurniedru cukuru un jāpiemaksā par šī vīra hobiju būs mums visiem.

    Atbildēt
  3. Pipuks

    Normund,

    Lai varētu pirkt lētu cukuru no Dienvidamerikas, pašiem kaut kas ir jāpārdod. Un ja neko nepārdod, tad atliek vien ņemt kārtējo aizdevumu no SVF vai vēl kāda.

    Un lai nestāsta man cilvēki, ka tādās valstīs kā Vācija, Francija un daudzās citās, cukura ražotāji dzīvotu niedru būdiņās. Ja tas tā ir, tad dod Dievs visai Latvju tautai būt nodarbinātai cukura ražošanā un dzīvot tādās pašās niedru būdiņās kā tur.

    Atbildēt
  4. ThA-B

    Es ne par cukuru, bet tautai savi varoņi jāzin. interesanti, ka LV par to praktiski nav rakstiits 🙂
    Eiropas parlaments taisaas pienjemt 138.grozījumu, kas noziimees, ka interneta cenzuura būs klāt. Roberts Zīle noskaņots par.
    vairāk par to http://blackouteurope.eu/

    Atbildēt
  5. Vaards

    Pipuk,

    Lai varētu pirkt lētu cukuru no Dienvidamerikas, pašiem kaut kas ir jāpārdod.

    Pilnīgi noteikti, ka tas tā ir!
    Bet cik stulbi tomēr būtu ražot cukuru un vēl ņemt aizdevumu no “SVF vai vēl kāda”, lai tas cukurs spētu konkurēt ar pasaules tirgus cenu 300-500$/t (mūsu cukurbiešinieks maksā 800$/t ja pareizi atceros no iepriekšējām batālijām) un to naudiņu dot tiem ražotājiem – lai tie pērk dzelžus, noplicina lauksaimniecības zemi, piesārņo lielupi ( Jelgavas cukurfabrikai vajadzēja 12 000 000 LVL investīcijas tikai attīrīšanas iekārtās (ražošanas procesā tiek lietots paliels daudzums ūdens, ķimikālijas, balinātāji un tā visa arhaiskā štelle tāpat būtu jāslēdz ciet vides prasību neatbilstības dēļ u.t.t.). Tādejādi ar apgrozījumu padsmit miljoni gadā un peļņu miljons gadā (pie nosacījumiem, ka būtu brīnums un varētu pārdot to cukuru) attīrīšanas iekārtu izveide vien maksātu 12.gadus rukāt rukāšanas pēc – ja liek burciņā un krāj naudu. Bet ja paņem bankā uz krītiņa, tad vēl 12 gadus par procentiem būtu jārukā.

    A bet tagad Lielupē lejpus Jelgavas esot pat vēži parādijušies 🙂

    Atbildēt
  6. normunds

    ThA-B, fantastika. es līdz šim domāju, ka tikai mūsu cilvēki spēj protestēt protestēšanas pēc. izrādās arī citur ir “ticīgie”, kam pietiek pateikt, ka vajag būt pret un viņi būs pret. jo viņu ticība ir kaut kāds beznosacījuma reflekss.

    būtu ar kaut vienu vārdiņu pieminējuši par ko būs balsojumus, tekstu pacitējuši, tak nē, blackout, blackout, bloody friggin blackout, we’re all gona die in hell.

    Atbildēt
  7. Arnolds

    Vāciju arī pēc II p.k. izveda tukšu – PSRS reparācijās vien paņēma 4500 vāciešu lokomotīvju, neskaitāmas rūpnīcas utt. Bet Vācijā pēc tam ieveda citas – pašas jaunākās tehnoloģijas.

    P.S. Patiess prieks, ka starp mums ir tādi universāli cilvēki kas ir spečuki itin visā – sākot ar cukurniedrēm un e-taloniem un beidzot ar šimpanžu tēviņu reproduktīvo veselību. Respekts un uvažuha.

    Atbildēt
  8. Dveesele

    Totaalu debiilismu juus te maljat, mums nodoklu maksaataajiem naacaas par to stulbo cukuru maksaat divreiz, un veel daargaak. Nau latvija domaata shaada veida razjoshanai, un punkts.

    Atbildēt
  9. Pipuks

    Dveesele,

    Es labāk iedodu latu kaimiņu Jankam, kurš agrāk vai vēlāk arī no manis kaut ko nopirks, nekā 50 santīmus kādam Svensonam, kurš simt gadu no manis neko nepirks un par to vien domās, kā tos manis iedotos 50 santīmus man ar 23% gadā kā patēriņa kredītu iesmērēt.

    Jopcik, kāpēc Turcijā Merši ir 2-3 reizes dārgāki kā citur Eiropā ja vien nav ražoti pašā Turcijā? Tāpēc, ka viņi saprot, ka jābūt pašpietiekamiem un ja gribi plātīties, tad atver maku tā kārtīgi un samaksā nodokļos vismaz tikpat cik kādam ārzemju uzņēmumam.

    Atbildēt
  10. Vaarna

    > Jopcik, kāpēc Turcijā Merši ir 2-3 reizes dārgāki kā citur Eiropā ja vien nav ražoti pašā Turcijā?

    A tāpēc, ka tur visi braukā ar Renōō Kangōō. Pirms nedēļas no Turkiem atgriezos.

    Atbildēt
  11. Vaarna

    Rakstam ir nepareizs nosaukums. Ja tas būtu nodefinēts vēlējuma izteiksmē, pielietojot darbības vārdu “varētu”, tad… ek, bet tad jau nebūtu sensācijas.

    Vobšem man kā personai, kas vēl nupat dzīvoja Jelgavā, ideja par cukurfabriku riebj. Nav forši pamosties nakts vidū no sajūtas, ka ir jāiet vemt, jo logs p anakti atstāts vaļā, bet 3km tālāk cukurenē pa kluso maisa sapuvušos atgreizumus. Nav forši subsidēt nozari, kas nespēj pate nopelnīt, un tad vēl atkauties no lauku tantēm saplīsušās trennuškās un cepumu atlikumiem starp zobiem Jelgavas dzelzsceļa stacijā, kas spiež parakstīties pret cukurfabriku slēgšanu, pie tam vēl uz lapiņas uzrakstot savus personas kodus un adresi.

    Atbildēt
  12. Vaarna

    Pipuks,
    tavs kaimiņu Janka ne tikai par to latu no Tevis neko nenopirks, bet arī vēl aizņemsies.
    Toties Svensons noporks kādu jauku latvju meiču par naudiņām, kāda Jankam i ne sapņos nebūs rādījusies 😀

    Atbildēt
  13. Vaards

    Devs Nulle mums raksta: “Ja pareizi atceros, cukura fabrikas likvidēt lika ES.

    Nē, Dev, nepareizi atceries. Bija tā:

    Akcionāru sapulcei sagatavotajos lēmumu projektos bija ietverti divi iespējamie risinājumi – turpināt cukura ražošanu vai arī to pārtraukt. Cukura ražošanu nolemts pārtraukt, jo veiktie aprēķini liecina, ka cukura ražošana fabrikā pēc ES cukura tirgus reformas nosacījumu ieviešanas kļūs nerentabla.
    Bruss AS “Jelgavas cukurfabrika” preses konferencē uzsvēra, ka akcionāri šodien nobalsojuši ne tikai par fabrikas darbības pārtraukšanu un slēgšanu, bet arī par cukurbiešu nozares likvidāciju Latvijā.

    Protams, aunu bara vidū esot un kalusoties visapkārt skanošajos blējienos (Brisele slikta, ES normas uzspiestās, Direktīvas kaitīgās) grūti ir paskatīties uz augšu un saprast, ka cukurbiešu ražotājiem tika iedots konkrēts un liels kāposts, nevis tiem vienkārši atrāva no zobiem budžeta datāciju pupu un atļāva nomirt brīvā konkurencē.

    http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=47592

    Atbildēt
  14. Kŗemilek

    Paklau, tauta, jūs kāds vispār kādā cukurfabrikā esat iekšā bijuši?
    Jelgava, jūsu zināšanai, bija diezgan pamatīgi modernizēta. Tur lika iekšā nopietnas investīcijas un labu tehniku, atšķirībā no Liepājas, kas vilka iekšā visādus krāmus no Ukrainas. Bet nolikvidēja šā kā tā, jo lielajiem akcionāriem tā sanāca (vismaz īstermiņā) izdevīgāk.

    Dotais rakstiņš ir skaidras sekas šī brīža cukura cenu kāpumam pasaules tirgū – un arī vietējai nenormālajai cukura cenai (ap 20% augstāka nekā tai vajadzētu būt).

    Bet – lai arī kā gribētos atbalstī vietējo ražošanu, tomēr baidos, ka šī beigās tomēr izrādīsies tikai tukša muldēšana. Cukura ražošana ir tehnoloģiski diezgan sarežģīts process ar stipri augstām sākotnējām investīcijām. Jelgavas gadījumā viss jau bija – pieņemšana, kaļķu cehs, iztvaicētāji, kristalizatori, fasēšana, ēkas, trūka tikai normālas notekūdeņu attīrīšanas palaišanās brīdī. Nu to visu jābūvē no jauna.
    Tā ka – labākajā gadījumā iznāks tāda Stendera ziepju fabrikas kopija, kurā ar rokām ražos 5 tonnas nu ļoti ekoloģiska cukura gadā….

    Atbildēt
  15. Vaards

    Kŗemilek,

    Jelgavas cukura rūpnīcā neiru bijis, bet vienreiz ar elektrisko vilcienu garām braucu un visu redzēju. :)))

    Tādejādi tas man dod pilnas tiesības secināt, ka cukur ražošana Latvijā – tas ir vienkārši fantastisks pasākums. Jelgavas noplukušajai cukurrūpnīcai iekšā bija vesela sistēma ar dzelzceļa pievadceļiem, lokomotīves un vagoni.

    Visādi elektrības un gāzes pieslēgumi. Ūdeņu pieslēgumi un sūknenes. N-tie skursteņi un ēkas.

    No tā, ko pa vilciena lodziņu redzēju, secinu:

    Mūsu uzņēmumā (50 milj apgrozījums un kārtīga peļņa, ne tā kā mazam pipukam Jelgavas cukurbrūzim padsmit miljoni) bija nepieciešams izbūvēt pavisam neliel dzezceļa pievadceļu, lai materiālus varētu pa dzelzceļu ievest (dzelzceļš gārām logiem iet) pasākums sanāca pārsimts metri garš, kur 96m paaugstinātā rampa (tādas uz katra stūra ir) izmaksāja pusmiljonu LVL un pāris gadus reālas ņemtnes.

    Gāze – tikai daži (6.km nelielas rūpnīciņas nobarošanai) ņemtne – 5.gadi (dīls ar zemju īpašniekiem, projektēšana, ņemtne, dīli ar LG, LVM u.t.t.). izmaksas… brangi virs pusmiljona. Bet lai ko tādu kā Jelgavas megaprojects paceltu, tak tur tādu apgrozījumu vajag. TĀĀĀDU…

    Kas nozīmē, ka visiem tikai cukurs jāēd! Nevis ceturksnī 1.kg pie tējas.

    Ja esošie īpašnieki nespēja pacelt pasākumu un nesaredzēja kā varētu rentabli strādāt ar esošu bāzi, jaunie sapņotāji vienkārši nekad nespēs pacelt jēdzīgu štelli.

    Atbildēt
  16. ZBH

    Vaards : plz, kur iraid tas cukurniedr cukurs? Kubaa? taa draz, ko tirgo te, iraid hvz kas, tikai ne cukurniedr cukurs.
    sheit normaal import cukur peec ESRS vairs neir. pirms tam biij aarpuskvotinieks pa 7 sanjiem/kg, kur dzin caur Valgu, piem.

    Atbildēt
  17. ZBH

    Dveesele : mees taga par cukur maksaajam 2x daargaak kaa tad, kad tas biij subsideetais. kvalitaat – nu, taad draz nebiij pat Lex-U (JCF) kiimiskais ljevaks, kurs tikai svilinaaj meels receptors, bet tomeer neizraisiij augons. es neir mazohists, taad cukur, ko taga tirgo, man nevaig.

    Atbildēt
  18. Kŗemilek

    ZBH,
    Liepāja vāca ko varēja savākt no demontējamām Ukrainas fabrikām. Arī tas naudu maksāja un jāpērk bija, citādi visa tā būda izjuktu, taču ilgtermiņa pasākums tas nu nekādi nebija, tikai vecā lāpīšana.
    Jelgava ieviesa pat papildus iztvaicētāju, pārejot uz 5-pakāpju (? neatceros vairs, bet viena papildus pakāpe klāt) procesu, kas Liepājai sapņos nerādījās, + kaudzi citu dzelžu. Personāls arī sakarīgāks bija.

    Vaards,
    tātad mums abiem šķiet, ka jaunas CF nebūs 🙂 Bija jau te vieni gudrinieki, kas taisījās eļļas fabriku būvēt, kas palmu eļļu pārstrādātu, citi, kas metanola fabriku solīja, utt…
    Tik vien, ka CF bija ne tikai tās ēkas un sliedes, bet arī pieklājīgas peļņas avots baram zemnieku un visai infrastruktūtrai, kas viņus apkalpoja. Ir diezgan naivi cerēt, ka visiem viņiem tagad ar lauku tūrismu izdosies galus kopā savilkt.

    Rezultātā lauki kļūst arvien tukšāki, vai arī tajos kādi dāņi saimnieko. Ilgtermiņā tas latviešiem var izrādīties ārkārtīgi sāpīgs zaudērjums…

    Atbildēt
  19. Anonīms

    Afigel,

    A kur tu ņēmi info par to vietu Bauskā?
    Esmu pārliecināta, ka dāņi točno neko nebūvēs šajā valstī – man liekas, ka viņiem tāpat ir labi, bez rūpnīcas – viņi ir gandrīz jau monopolisti Latvijā -priekš kam tad vēl ieguldīt lielu naudu un būvēt kkādu rūpnīcu, ja bez tās iet ok?
    Dāņi ir pārāk konservatīvi un mērķtiecīgi, viņi var sasniegt to pašu mērķi arī bez rūpnīcas būvēšanas – un, ja kas, tad viņi vispār ir šokā par šo rakstu 🙂
    Labāk tad uzbūvēt Lietuvā vēl vienu ražotni – viņiem kaut cik kvotas ir piešķirtas…

    Atbildēt
  20. Anonīms

    Kŗemilek,

    Runājot par to JCF personālu – tu domā, ka viņi tagad nabadzīgi sēž un neko nedara?
    Redzēji tādu Cukuru Pluss? Kam tu domā, viņš pieder?:))

    Atbildēt
  21. ZBH

    Kŗemilek : Liepaajai daudz kas sapnos nevareej raadiities, jo vin nebarojaas no kontrabands drazs, atskiriibaa no Jelgavs. vienos un tajos pasos maisos Jelgavai biij lot dazaads saturs, ljevaks biij taads, ko konditoriem dot nevareej.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.