Sestdien piesēdos pie sava Twitter konta un sapratu, ka esmu pazaudējis paroli, jo piereģistrējos labu laiku atpakaļ, bet lietojis to nebiju. Bet nu viss beidzās labi un pagaidām šī nodarbe man netraucē. Uzliku Firefox papildinājumu TwitterFox un tagad man jaunākais ieveļās atsevišķā lodziņā.
Šodien piefiksēju, ka ir parādījies jauns tops – LV twittop, kas sarindo twitotājus pēc tā cik daudz konkrētam Twitter lietotājam ir sekotāju. Lai piedalītos topā ir jāseko līdzi Twittera lietotājam ttoplv.
Mums ir arī vairāki Twitter agregatori – Civciv.lv, ko var apskatīt bez reģistrācijas un Sekoman.lv, kas ir pieejams tikai caur reģistrāciju.
Sekoman ir Tvitera klons, nevis agregators. Vēl taču ir Alberta http://kodari.lv/ 🙂
Un kas tas tviteris tads ir? Kur utilitara jega?
budzi, utilitārā jēga ir tur, ka Google ir gatavi viņus nopirkt. Jēga gan no tā ir tikai Tvitera radītājiem.
Reāli tas ir tas, ko varētu nosaukt par mikroblogošanu – ir gatava platforma, kur tu vienkārši (interneta pārlūks, telefons, SMS) vari nodot ziņu jau esošai auditorijai. Tā ir gatava infrastruktūra. Tu vari jau pats arī santehniku labot, iespējams labāk un pēc savām vēlmēm, bet mainstrīmam ir pieejams tāds serviss kā santehniķis.
Kas tas twiter par sūdu tādu? Neesmu sapratis un laikam nesapratīšu.
Manuprāt twiteris norietēs tā kā 2000 gada .com saule. Es viņu nesaprotu. Saprotu blogus, skype, youtube. gribi postēt blogā no mobilaa, varu saderēt, ka ir kāds wordpress plugins k-kam.
Bet jāpiekrīt, ka pavisam tas neizzudīs, jo asv visi lielākie ziņu kanāli to izmanto k-kādā veidā, iespējams līdzīgi kā panarāma. Un tas, ka google sho grib pievaakt, tad jau k-kadu potenciaalu redz, bet man gan liekas, ka taa vinna pashreizeejaa popularitaate ir bez noziimiiga pamata – kaarteejais burbulis. Jo es tiešām negribu zināt, ko kāda cits ir ēdis brokastīs. es pat negribu zināt, ko es pats ēdu brokastīs.
twiteris, seo, un birkas ir tizlākie šā gadsimta izgudrojumi…