Lēto veikalu ķēde

Šodien ieraudzīju kādu rakstu, kurā tiek minēts, ka kāds prātvēders plāno atvērt “lēto veikalu ķēdi”, kurā varētu nopirkt preces par trešdaļu lētāk nekā citos veikalos.

Ekonomists skaidro, ka kooperatīva mērķis nebūšot gūt peļņu no tirdzniecības.
Projekta sākotnējās investīcijas tiek lēstas piecu līdz 10 miljonu latu apmērā, ko plānots ieguldīt pirmajā kārtā.

Pirmajā momentā šķiet gana cēls mērķis un sakarīgs projekts, bet, ja tā labāk padomā, tad šis būs mākslīgi izveidots projekts, kurā tiks ieguldīta nauda ar sākotnējo mērķi, lai to veiksmīgāk iztērētu. Apstākļos, kad ir jātaupa katrs santīms un jādomā, kā budžetā dabūt papildus līdzekļus, tiek piedāvāts veids kā šos līdzekļus pēc iespējas labāk iztērētu.

Te vēl viens izrāvums no avīzes.

Ekonomists skaidro, ka kooperatīva mērķis nav gūt peļņu, bet nodrošināt maksimālus pārdošanas apjomus pārtikas ražotājiem, vienlaikus saglabājot kooperatīva biedru kā ražotāju konkurenci pircēja interesēs.

Te ir izrāvums no šodienas laikraksta Dienas bizness PDF versijas (pieejams tikai autorizētiem lietotājiem), kas kalpoja par pamatu augstāk minētajam rakstam.

Lai mazinātu vajadzību pēc importa precēm un palielinātu Latvijā ražotās pārtikas produktu noietu, ekonomists rosina izveidot jaunu valsts mēroga veikalu tīklu ar vairākiem simtiem ekonomisko veikalu, kas piederētu pārtikas uzņēmumu izveidotam kooperatīvam un pēc kopīga lēmuma tirgotu visu tā biedru saražoto preci ar fiksētu uzcenojumu, piemēram, 15 līdz 20 % no faktiskās vidējās saražotās preces piegādes cenas esošajos lielveikalu tīklos. Tas ļautu par 20 līdz 30 % samazināt cenas pircējiem, jo, pēc Krūmiņa paustā, esošie tirdzniecības uzcenojumi sākas ar 50 procentiem, taču nebeidzas ar 100 procentiem.

Lai izdarītu kaut cik objektīvus secinājumus, būtu jāredz ekonomiskais pamatojums.

Informēts par ieceri bija arī a/s  Rīgas piena kombināts padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš, bet viņš atzina, ka sākumā jāredz ekonomiski pamatots biznesa plāns, lai varētu spriest par iespēju to realizēt.

Ja pieņem, ka krīze ilgs dažus gadus jeb principā agri vai vēlu beigsies, tad šo veikalu esamība būtu nepieciešama šo laiku un pēc tam tie tīri teorētiski varētu kropļot konkurenci, jo šo veikalu preces pēc būtības tiks subsidētas no valsts kabatas un citos veikalos tās nebūs izdevīgi pārdot.

Radās jautājums, ko gan darīs pēc tam ar šiem veikaliem, kad ekonomiskā situācija būs stabilizējusies? Visticamāk, ka ir jāparedz šo 10 miljonu atpelnīšana noteiktā laika periodā. Vai arī jāparedz, ka tos varēs pārdot kādam no esošajiem veikalu tīkliem. Bet vai tie šos veikalus gribēs?

Bet visvairāk mani sajūsmināja doma par to, ka šāda veikala ideja jau pamatā ir gana absurda – valsts ir radījusi apstākļus, kuros lielākai daļai iedzīvotāju nav līdzekļu, lai izdzīvotu un tagad tiek piedāvāts projekts, kas no visu iedzīvotāju nodokļu maksājumiem uzturēs šādus veikalus, lai pabarotu daļu no iedzīvotājiem. Cīnās ar sekām, bet neliekas ne zinis par to cēloņiem.

Mana doma būtu, izmantot esošos lielākos Latvijas veikalu tīklus, kuros noteiktu maksimālo cenu noteiktām pirmās nepieciešamības precēm, kas ir ražotas Latvijā un subsidētu šīs konkrētās preces. Tādējādi būtu nodrošināts katra iedzīvotāja minimālais preču klāsts izdzīvošanas grozam un zināmi līdzekļi tiktu novirzīti vietējo preču ražotājiem. Principā shēma var būt sarežģītāka, bet ideja tā pati – atbalstīt jau esošus veidojumus un pārskatīt to darbību, iespējas kaut ko uzlabot, lai nebūtu jāveido mākslīgi veidojumi, kas jau pašos pamatos radīs tikai zaudējumus un nav pat vēl īsti skaidrs vai tie vispār varētu strādāt.

40 thoughts on “Lēto veikalu ķēde

  1. Načo

    “Ja pieņem, ka krīze ilgs dažus gadus”

    O, jā, mazais optimists. Lejupslīde vēl turpināsies kādus gadus 5, nemaz nerunājot par augšupeju. Pēc gadiem 10-15 labi ja beigsies šis “labums” Latvijā.

    Atbildēt
  2. Pipuks

    Tās lietas ar vietējo preču subsidēšanu nemaz nav tik vienkāršās. Noteikti ir vesels lērums ar ES normatīvajiem aktiem, kas ierobežo subsīdijas, lai nekropļotu iekšējo tirgu un, visdrīzākais, ja kādam ko gribas subsidēt uz savu galvu, tad jāatsakās no Eirpoas subsīdijām.

    Atbildēt
  3. Pipuks

    Načo, krīze beigsies tad, kad cilvēki beigs domāt ka viss ir pilnīgā d**sā un sāks kaut ko darīt lietas labā. Ar runāšanu par to cik viss ir slikti neviens nevienam nekad nav palīdzējis.

    Atbildēt
  4. CooLynX Raksta autors

    Načo, man ir pārliecība, ka nav nepieciešami 5 gadi, lai viss ietu uz leju – tās lietas, kas nestrādā, beigs pastāvēt jau tuvākā gada laikā. Jautājums ir cits – ko jeb kā mēs izprotam vārdu “krīze” un atkarībā no tā arī varam precizēt to cik ilgi šīs vai citas parādības turpināsies.

    Atbildēt
  5. budzis

    Jā, piedāvā kārtējo pojektu naudas tērēšanai. Un kāpēc “ģēnijs” nevarēja izperēt kādu projektu par dažu jaunu eksportētspējīgu rūpnicu uzcelšanu???

    Atbildēt
  6. Ksd

    Izlasot rakstu, neviļus iešāvās prātā doma, ka tirgus (piemēram, Rīgas centrāltirgus) jau veic šādu funkciju, ka ražotājs tiek savests kopā ar galapatērētāju. Kapēc jāveido kaut kas tāds pats, varbūt tikai citā iesaiņojumā?

    Atbildēt
  7. budzis

    m., sociālisms jau parādīja, ka nav dzīvotspējīgs.
    Komunisms? To varētu mēģīnāt tikai uzreiz uz visas pasaules, savādāk arī neizdzīvos. Vienīgi rezultāts būs kaut kas līdzīgs Orvela “1984.” vai komunistu komunismam 20.gs. sākumā. Cilvēki ir slinki radījumi – bez pletnes un barankas viņi i pirkstu nekustinās.

    Atbildēt
  8. CooLynX Raksta autors

    Ksd, problēma tāda, ka Rīgas centrāltirgus atrodas Rīgā, bet ēst visticamāk, ka gribēs arī lauku rajonu iedzīvotāji. Šī iemesla dēļ veikalu tīkls, kas sedz visu Latvijas teritoriju, būtu daudz labāks risinājums.

    Vienīgi te parādīsies moments, ka šajos veikalos iepirksies arī pierobežu iedzīvotāji. Iespējams, ka tas ir tas, ko ierobežos ES regulas…

    Atbildēt
  9. Ksd

    Bet Latvijā jau nav tikai viens tirgus, ir daudz arī reģionālie. Protams, tirgus nav vietās, kur attālums starp tuvākajām savstarpējām mājām ir 5 un vairāk kilometri. Pieņemu, ka arī tādu veikalu nebūtu nevienam intereses būvēt. Tātad, ja tādi veikali tiek būvēti reģionos, tad tā pat tie ir rajonu centri, jeb blakus tirgum. Un tirgum ir tāda lieta, kā cenas elastība (tirgotājam dienas beigās ir izdevīgāk pārdot to biezpienu nedaudz zem pašizmaksas nekā otrā dienā izmest ārā, tāpat arī ļoti operatīvi tirgū tiek atrasts pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunkts)

    Bet, protams, ka ja to veikalu tīklu projektu izdodas realizēt, tad tam ir arī savas pozitīvās lietas, kā piemēram, vienots sortiments, tīrāki(sanitārāki) apstākļi, valstij tiek nomaksāti nodokļi, utml. Vienīgais, ka par visu jau ir jāmaksā, līdz ar to var iznākt, ka ar visu telpu uzturēšanu, transportēšanu un pārējiem izdevumiem, cena joprojām ir augstāka nekā blakus tirgū atbraukušajam zemniekam.

    Atbildēt
  10. ulzha

    “mākslīgi izveidots projekts” ha interesanti, kurš projekts vai uzņēmums nav “mākslīgi” izveidots

    Ja ir iespējams konkurēt, samazinot izmaksas un apelējot pie atbalsta ražotājiem, tad ir iespējams. Ja nav, tad nav. Kurā biznesa plānā tad nav riska?

    Atbildēt
  11. CooLynX Raksta autors

    Ksd, bet varbūt, tad ir jēga veidot īpašas tirdzniecības vietas jeb atsevišķus stendus, kas atrastos tajos pašos tirgos vai veikalu tīklu telpās un šajās vietās atrastos subsidētās preces. Jo pēc būtības jau nav svarīgi, kur fiziski tas tiek tirgos, bet gan svarīgi, ka tas ir pieejams tur, kur cilvēki iegādājas preces.

    Atbildēt
  12. CooLynX Raksta autors

    ulzha, ar vārdu “mākslīgi” bija domāts veidojums, kuram ir īslaicīga nozīme un kura uzdevums nav kļūt par konkurētspējīgu tirdzniecības vietu, kas spēs pastāvēt arī ilgākā laika periodā, bet gan par valsts uzturētu iestādi, kurā var iegādāties produktus par zemākām cenām nekā citos veikalos.

    Atbildēt
  13. k.

    Protams, valsts nedrīkst subsidēt šādus veikalus, jo citās valstīs tie arī bez subsīdijām ir pelnošākie uzņēmumi. Piemēram, Vācijā ir pilns ar lēto veikalu ķēdēm (piem. Aldi), kur cenas ir stipri zemāka kā standarta veikalos. Tas pats Aldi ir viens no veiksmīgākajiem pārtikas veikaliem, ar līdz pat 40% cenām zemākām nekā parastos veikalos. Protams, CoolLynX ir īsts latvietis, un netaisīs biznesu, ja peļņa nebūs vismaz 50% un uz augšu.
    Bet ja Aldi vai Lidl tagad izdomās atvēr Latvijā kādu veikalu, tad Rimi un Maximas varēs pusi savu veikalu vērt ciet, jo nebūs konkurētspējīgi ar savu uzcenojumu.
    Vēl viena piebilde par Supernetto. Supernetto ir Rimi atrauga, kur viņi tirgo pārpalikumus, turklāt Vācijā mazo cenu veikali pat garantē, ka ledusskapjos neatradīsies produkti, kuriem derīguma termiņš ir mazāks kā 6 dienas.

    Atbildēt
  14. CooLynX Raksta autors

    k., es nezinu no kurienes radās tik aplami secinājumi par manu viedokli, jo es ne vienā mirklī neko tādu nepiedāvāju, gluži pretēji – esmu ar visām četrām par šāda tipa veikalu (Aldi un līdzīgu) izveidi arī Latvijā, ja šie tīkli jau sākotnēji tiek veidoti ar mērķi likt pamatus normālam biznesam.

    Atbildēt
  15. Vaards

    Budzis mums raksta:

    > Un kāpēc “ģēnijs” nevarēja izperēt kādu projektu par dažu jaunu eksportētspējīgu rūpnicu uzcelšanu???

    Atbildu: Tamdēļ, ka eksportspējīga rūpnīca mūslaikos ir vēl muļķīgāka padarīšana, nekā iekšējā patēriņa ķēdes izveide. Pasaulē ir krīze, pirkstspēja mazinās, visus eksportspējīgos ražojumus tagad var mazmājiņā uz nagliņas pakarināt – gan vācu mersedesus, gan japāņu elektroniku.

    K mums raksta:

    Bet ja Aldi vai Lidl tagad izdomās atvēr Latvijā kādu veikalu, tad Rimi un Maximas varēs pusi savu veikalu vērt ciet

    Piektdien piepirku pilnus divus pārtikas maisus jūrmalas Skajā. Pirku un šausminājos. Un skajs kā nebankrotē, tā nebankrotē – cenas atšķirība no RIMI un Maximas ir pat ievērojami pieaugusi. Un cilvēku pilns.

    Tādejādi gribu pateikt – K neko nesparot. Ja Aldi tomēr ienāktu Latvijā, tas bankrotētu. Patiesībā – tas jau bankorotēja, kad uzsāka pirmo veikalu būvniecību un turgus izpēti 😉

    Atbildēt
  16. kāds

    Par Supernetto. Tas ir smieklīgi, ka cilvēki uzskata, ka Supernetto tirgo pārpalikumus! Tas veikals ir ar mazāk smukām vitrīnām un mazāku sortimentu. Tāpēc tur arī ir lētāk. Preces kvalitātes ziņā ne ar ko neatšķiras! Jebkurā veikalā var atrast preces, kam derīguma termiņš ir mazāk kā 6 dienas (kas tā par mērauklu?). Pie tam Supernetto cenas ir būtiski zemākas nekā RIMI.

    Atbildēt
  17. k.

    Vaards: tad kad Aldi gribēja ienākt Latvijā, tad šeit nebija krīze. Krīze izmācīs cilvēkus pareizi iepirkties.
    Sky un tāda tipa veikali, protams, var izdzīvot, kamēr viņiem ir limitēts veikalu skaits priekš tiem cilvēkiem, kuri tur iepērkas ikdienā. Arī Vācijā iepirkšanās centros atrodas abi šādi veikali atrodas pat blakus. Un abi izdzīvo.
    Neesmu pret Sky, turklāt ir labi, ja ir veikali kur tirgo retas mantas. Ja vajag vienkāršu pārtiku, tad iet uz mazo cenu veikaliem, ja vajag alkoholu vai kautko speciālu, tad iet tur kur ir izvēle.

    p.s. Pēc Latvijas un Vācijas Sky cenu salīdzināšanas, secināju, ka mūsu sky ir domāts vācu tūristiem, kuri par jebkādu naudu (pa ar 200-400% uzcenojumu), nostaļģijas vadīti, vēlas nopirkt Vācijā ražoto preci.

    Atbildēt
  18. k.

    kādam: nezinu kādēļ tieši 6 dienas, bet tā viņi garantē, ka tu neiegrābsies pārtikā, kurai rīt no rīta būs notecējis termiņš.

    Atbildēt
  19. Pipuks

    CooLynX, Tava doma par subsidētajiem stendiem ir bišķīt aplama. Kā Tu domā – vai daudz būs tādu veikalu, kas vēlēsies savās telpās izlikt preces, kuras izķers uz nebēdu, bet nopelnīt uz tām nevarēs? Protams, ka nē, jo veikalam taču pamatdoma ir pelnīt. Kurš tad pirks piena paku A par 60 santīmiem no parastā plaukta, ja tāda pati piena paka A stāvēs subsidētajā plauktā par 40 santīmiem?

    Un ja arī kāds piekristu to darīt par labu samaksu no valsts, tad tas nemainītu lietas būtību, jo tā būtu elementāra naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, nevis reāls ietaupījums likvidējot daļu neracionālās tirdzniecības ķēžu peļņas uz ražotāju rēķina.

    Atbildēt
  20. atis

    Man ir nedaudz līdzīga ideja, tikai ar krietni labāku kontroles mehānismu.. bet ar to es padalīšos pēc 17. marta, kad būs zināmi Google Project atlases kārtas rezultāti 🙂

    Šis projekts pagaidām izskatās pēc kārtējā naudas iesūkšanas veida, jo “valsts” noteikti izdomās ielikt kādu pilota dēlu pārvaldē.

    Atbildēt
  21. Vaards

    k, tiekšu skaidrāk – saproti, pārtikas cenas ne-iet-tek-mē tās pirkšanu. Man, piemēram, 5.min gājienā no mājas ir Jeglavas tirgus – izcils lētu kartupelīšu u.c. avots. Un vienīgais kapēc es tur iepērkos, ir banāli stulbs iemesls – patriotisms. Jo esmu apsēsts ar ideju par latvijas preces izvēlēšanos.

    Bet… man tik reti sanāk tur aiziet un nopirkt kartupeļus, skābus kāpostus vai gaļu. Jo par trīsreiz lielāku cenu es to pašu tomēr nopērku RIMI vai MAXIMĀ – jo braucot ar mašīnu, tajā piestāju, visu vajadzīgo sakrauju groziņā un nopērku.

    Un es esmu tipisks lielveikalu klients. Jā, turklāt pienu es nedzeru vispār. Pilnīgi un nemaz. Piensaimnieki var to dot pa velti, bet man tas nav vajadzīgs. Tā nu tas ir, jā. (OK, saldējumu, jogurtu, biezpienu, sieru, krējumu lietoju).

    Domāju, ka visforšākais risinājums tās augšminētās absurdās veikalu ķēdes vietā būtu ieviest amerikāņu elektronikas rebates – kā akcīzes markas uz šņabja.

    Tādejādi mazturīgais nopērkot rebašu preci, noplēš tās rebates, pieliek klāt čeku un reizi mēnesī iesniedz pašvaldībā. Pašvaldība viņam par to atskaita rebašu vērtību. Darbojas sistēma LV rezidentiem, par rebašu precēm.

    Knifs būtu tur, ka tā lielākos budžeta naudas izniekotājus varētu piespiest pirkt latvijas preci – vienalga kas to pasākumu organizēs. Jo rebašu preci pirks arī turīgāki pircēji, kas tās rebates neprasīs atpakaļ (tur tas knifs slēpjas, ka apņēmīgie šo pasākumu noved līdz galam, aizņemtie nenoved).

    Atbildēt
  22. Kŗemilek

    Zināmā mērā problēma slēpjas faktā, ka pie mums pieļāva pārāk lielu lielveikalu īpatsvaru pārtikas tirdzniecībā. Turklāt ārvalstu lielveikalu.
    Tie spēj diktēt noteikumus kā ražotājiem, tā pircējiem, bet sīkās bodītes put ārā.

    Tieši sīktirgotāji varētu būt tie, kas iepērk preces pa tiešo no vietējiem arī ne-tik-lielajiem ražotājiem, apejot vairumniekus un noturot konkurētspējīgu cenu, kā arī palīdzot saglabāt vietējo ražošanu. Diemžēl, tas prasa korekcijas likumdošanā kuras lielveikalu lobijs līdz žim ir spējis nozāģēt saknē.
    Starp citu, pats esmu nesis ābolus uz šādu sīkveikalu, kur tos veiksmīgi tirgoja nost. Visi priecīgi, pircējus ieskaitot.

    Vēl par tirgiem: vismaz Rīgas CT nu nav tā vieta, kur zemnieks pats var ko notirgot. Vesela mafija priekšā, kura piedāvās viņa kartupelīti par sev tīkamu cenu nopirkt un tad ar pieklājīgu uzcenojumu tirgos tālāk.

    Atbildēt
  23. Shadowbird

    Gandrīz neviens, kam vēl ir izvēle, neies uz tirgu, kas ir kaut 15 minūšu kāpiena attālumā, ja 5 minūšu attālumā ir dārgāks veikals. Daudzi neies pat tad, ja būs vienādā attālumā, jo veikals ir vizuāli un psiholoģiski patīkamāka vide, kas rada neapzinātu ticību, ka veikala produkti ir kaut kādā veidā labāki, un tāpēc ir uzcenojuma vērti. Arī visādām mazām ērtībiņām, piemēram groziņiem/ratiņiem, ko var aizstumt līdz pat mašīnai, ir nozīme.

    Atbildēt
  24. normunds

    Zināmā mērā problēma slēpjas faktā, ka pie mums pieļāva pārāk lielu lielveikalu īpatsvaru pārtikas tirdzniecībā. Turklāt ārvalstu lielveikalu.

    principā absurds paziņojums.

    autors taču negrib teikt, ka vietējiem lielveikaliem ir dziļi pajāt uz iepirkuma cenām, jo tās dzen zemē tikai ārvalstu lielvaikali? No šīs loģikas izreit tikai tas, ka principā ir jāpasaka paldies tam ka pie mums ir tādi ārvalstu lielveikali, kam ir krampis dzīt zemē cenas, jo vietēji to nedarīs, līdz ar to vietējos lielveikalos cenas automātiski būs augstākas. Savdabīgs veids atbalstīt vietējo tirgotāju maksājot dārgāk par pienu 🙂

    Tieši sīktirgotāji varētu būt tie, kas iepērk preces pa tiešo no vietējiem arī ne-tik-lielajiem ražotājiem, apejot vairumniekus un noturot konkurētspējīgu cenu

    Man ir viens tāds piemērs – piemājas veikaliņs. Cenas tur ir par procentiem 10-20 augstākas nekā lieveikalā.

    Arī visādām mazām ērtībiņām, piemēram groziņiem/ratiņiem, ko var aizstumt līdz pat mašīnai, ir nozīme.

    Tieši tā. Atminos lasījis, ka lieveikali pieprasa no būvniekiem lai pie ieejas nebūtu trepju u.c šķēršļu pircēju plūsmai. Nu bet tirgus, tas ir tirgus. Vienā vietā trīs kilogramus kartupeļu iesver maisiņā kas knapi vienu kg var izturēt, otrā vietā spēj vien brīnīties par “vietējiem” tomātiem martā etc. etc. Nē nu ir jau OK, bet nevajag sacerēties. Lieveikalā es vismaz varu izlasīt no kurienes ir nākusi gaļa, tirgū man vienkārši ir jātic. Tā kā es neticu uz vārda, tad ir lietas ko es tomēr nopirkšu lieveikalā, jo tur būs zīmīte: izcelsmes valsts::Latvija.

    Atbildēt
  25. Beaviz

    Vai varetu sikak paskaidrot kas bija domats ar “valsts ir radījusi apstākļus, kuros lielākai daļai iedzīvotāju nav līdzekļu, lai izdzīvotu “?!

    KO tishi valsts ir radijusi?

    Cik procentuali ir ‘lielakaa dalja idzivotaju’ kas pashlaik mirst badaa vai taisas to darit tuvakajas 20-30 dienas?

    Tapat gribetos komentaru par briiva tirgus un kapitalisma savietojamibu ar ‘noteiktu maksimālo cenu noteiktām pirmās nepieciešamības precēm’!

    Ja nav skaidorjumu, tad taa diezgan pokemoniski izklausas teksts… tjipa, valsts ir tur tie vinji, bet es te viens seezju un cieshu.

    Atbildēt
  26. Kŗemilek

    Normunds,
    Tu nesaproti vai negribi saprast?
    Lielveikals var piespiest ražotāju tirgot pa lēto, bet pircēju pirkt pa dārgo. Piedāvājot papildus ērtības (viss vienuviet, autostāvvieta un tie ratiņi), lielveikali paņem pirktspējīgāko iedzīvotāju daļu, tajā pat laikā krietni pelnot.
    Atstājot šo lietu pašplūsmā nu esam situācijā, kad 2 -3 lielveikalu ķēdes strādā ar saujiņu ražotāju un vairumtirgotāju un visi kopā faktiski dominē pārtikas tirgū.
    Rezultātā cenas, protams, nekrīt, neskatoties uz to, ka ražotāji tās samazina. Nav _reālas_ konkurences. Ne jau paputējušas sīkbodītes ar viņiem konkurēs. Bet savā starpā lielveikalu ķēdēm cenas nav pat īpaši jāsarunā. Viss notiek pusautomātiski.

    Izeja ir lielveikalu ierobežošana, kas citur jau notiek, nosakot pieļaujamo skaitu teritorijā. To var tikai administratīvi, pašplūsmā nesanāks. Mums cerības pazuda kad atļāva Citymarket ar Rimi apvienoties.

    Atbildēt
  27. normunds

    Kŗemilek, būtu bezgala interesanti izlasīt pamatojumu šim:

    Lielveikals var piespiest ražotāju tirgot pa lēto, bet pircēju pirkt pa dārgo.

    It īpaši otrajai daļai. vai tas ir kāds zinātnei nezināms psiholoģiskā terora veids? ērtības – ratiņi un nobrauktuves ir grūti nosaukt par piespiešanu.

    Es tev ieteiktu nevis cepties par to ka kāds nepiekrīt tavai sazvērestības teorijai, bet nopirkt ekonomikas pamatu grāmatiņu, palasīt un padomāt. Temati: vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, konkurence, liels tirgus, mazs tirgus. Neuztraucies ja ekonomikas teorija neierakstīsies tevis aizstāvētajā teorijā.

    Atbildēt
  28. Vaards

    > nosakot pieļaujamo skaitu teritorijā.

    Šī pērle manu drūmo otra-dienu padarīja gaišāku! Atnāk šitāds te lielveikalu lobētājs, cilvēki salasās un tad visiem jabrīnās – a kapēc cenas lielveikalos dārgākas palikušās? A redzies, viens lielveikals ir, pārējiem nav ko ar šamo konkurēt tajā rajonā. Nedrīkst!

    Un mani patiesi pārsteidz tas, ka šadi tipāži nemaz nevīžo ieiet mazajos veikaliņos un atbalstīt tos, nopērkot par nedaudz dārgākām naudiņām pienu vai krējumu.

    Un viņi pat nav pamanījuši, ka ir vēl arī tādi populāri lielveikali kā neldas, elvi, mego, top u.c. Un šie zlobnie pastarīši tirgo preci par vēl dārgāku naudu, nekā esošie zlobnākie ienaidnieki – Maxima un Rimi.

    Atbildēt
  29. kma

    normund – tajā grāmatiņā pilnīgi noteikti ir arī par “aitām” rakstīts. Visticamāk nav rakstīts par “žirgo galvo” metodēm cīņā ar stulbajiem ražotājiem.

    Atbildēt
  30. rv

    jauna veikalu kjeede latvijaa ienaakt nevar, jo viss jau ir sadalīts. toties var nopirkt kādu esošu – reku igauņi nupat nopirka neldu, skatīsies, ar ko tas priekš klientiem beigsies.

    lidl pirms gadiem latvijaa bija ienācis, ari igaunjos un leishos, bija zemesgabali sapirkti un ofisi atveerti, bet – shie pareekjinaaja, ka biznesa nav un sleedzaas. domaju, ka izgaaja plusos, ja tos vinju zemesgabalus kads nopirka, vel cenu buma viduu.

    Atbildēt
  31. Boldriks

    Vecā labā patiesība – ja gribi pelnīt, dari to uz bagāto rēķina. Nabagi nabagi bijuši un palikuši. Labāk ir pārdot 1 desu par 100 Ls gabalā, nekā 100 deas par latu.

    Atbildēt
  32. tiri-piri

    normunds: iesaku palasīt par monopoliem, oligopoliem, tad varbūt arī radīsies nedaudz vairāk sajēgas par ekonomiku kā vidusskolas pēdējās klasēs vai LU apgūtais no basic microeconomics.
    Tas, kā lielveikalu ķēdes (xujimi un xumaxima) strādā ar piegādātājiem, arī lielajiem, ir pilnīgs pipec. Vai arī to var saukt par regulāru seksu ar vienas puses izteikti dominējošo lomu drāziena procesā! Savukārt pircējs vulgaris nedomā. Viņš iepērkas. Izstiepj roku un paņem to preci, kas atrodas acu augstumā. Ja kādai ir piestiprināta bļemba ar uzrakstu “akcijas prece”, “īpašā cena” vai tml hujņu, tad izvēlas to. Smieklīgi ir salīdzināt parastu, neizglītotu pircēju vulgaris ar profesionālu tirgotāju. Tas būtu tas pats, kas tevi, normund, nostāties pretī Čakam Norrisam.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Pipuks Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *