E-vielas tavā uzturā

Skatos, ka puiši raksta par jaunu resursu E-vielas.lv, kurā var uzzināt, kādas kaitīgas E-vielas ir produktos, ko mēs ikdienā lietojam savā uzturā. Līdz šim man nebija ne mazākās nojausmas par to, ko katrs no tiem E burtiņiem ar cipariem nozīmē. Jāatzīstas, ka es ar ironiju skatījos uz cilvēkiem, kuri uzmanīgi izpēta attiecīgā produkta sastāvu jeb E burtiņu daudzumu tajā.

Izdomāju papētīt, kas ir tajos pašos jogurtos un čipsos. Divi kārumi ar kuriem ik pa laikam panašķojos. Abi saraksti ir nepilnīgi, jo tajos ir tikai neliels piedāvāto produktu klāsts. Ar sarakstā minētajiem jogurtiem viss ir daudz maz ciešami, jo kaitīgo E-vielu saturs nav liels vai arī atsevišķos jogurtos to vispār nav. Savukārt kartupeļu čipsi vairumā gadījumu satur vismaz vienu vai divas kaitīgās E-vielas. Sarakstā bija tikai Ādažu čipsi, bet es paņēmu Lay’s paciņu un tajā atradu sekojošas kaitīgās vai pat bīstamās e-vielas:

Nātrija glutamāts E-621
Dinātrija 5`-ribonukleotīds E-635

Interesanti ir tas, ka uz paciņas šīs vielas bija minētas bez E-ciparu pieminēšanas. Iespējams, ka tas ir ar mērķi, lai lieki nebiedētu cilvēkus. Uzmanību jāpievērš tam faktam, ka šīs vielas ir bīstamas uzturā.

Un mērķa auditorijai uzturā nav ieteicams lietot.

Ietekme uz veselību
Galvassāpes
Neskaidra redze
Astma
Depresija
Bronhu spazmas
Redzes pasliktināšanās
Sirds slimības
Negatīvi ietekmē
Plaušas
Kuņģi
Acis
Zarnas

Izmantošanai bērnu uzturā – bīstama.

Šitādus visādus draņķus mēs ēdam.

Iekarsu un gribēju noskaidrot kādi draņķi ir sabāzti iekš Coca-Colas, bet tā arī neko neatradu, ja neskaita Amonija sulfīta karamele E-150d. Nez kāpēc man radās iespaids, ka viņi nav uzrakstījuši pat desmito daļu no sastāva, kas tur ir sabāzts.

Domāju, ka ne man vienam būs azarts pētīt iepakojumus. Man šķiet, ka tai lapai vajadzētu uztaisīt ērtu veidu kā iesūtīt bildes un E-vielu skaidrojumus, lai tauta varētu papildināt katalogu ar jaunām precēm un produktiem.

125 thoughts on “E-vielas tavā uzturā

  1. Reinis

    Tas nav tik vienkārši, ka varētu apskatīties produkta sastāvu un pateikt, kādu tieši risku veselībai tas rada. Koncentrācija ir svarīga. Tās vielas ir regulētas nevis aizliegtas tieši tāpēc, ka pietiekami zemās koncentrācijās nav pamata domāt, ka tās būtu bīstamas. Jādomā drīzāk ir par to, vai to daudzums produktos atbilst normām, vai vietējās normas nav novecojušas (evielas.lv sākumlapā kaut kas tāds ir apgalvots) utt.

    Atbildēt
  2. spic

    There it goes again. Teksts par to, ka viela ir bīstama uzturā, bez cipariņiem, ir tukša pļāpa. Puskilograms cukura, simts grami sāls un četri litri ūdens arī ir traki kaitīgi uzturā. Bet vispār vēl varētu izveidot “nokārodasvēzis.lv”, kurā būtu pieminātes melnās strīpiņas uz zobu tūbiņām, pārvārīts karstvīns un ģēnētiski modificēti āboli.

    Atbildēt
  3. Boldriks

    Neaizmirsīsmim, ka ļoti daudzas vielas var izteikt “E” formā. Te jau minēja iepriekš. Visa šī ažitoažēšana nav nekas vairāk kā “vecu tantuku” biedēšana. Tikai intelektuāli sekls un nezinošs cilvēks kritīs panikā par katru E.

    Atbildēt
  4. bush

    Muļķības. Un, manuprāt, muļķības tāpēc, ka ja būtu tā, kā tur rakstīts(to, ko bojā), tad šī pārtikas piedeva būtu aizliegta.

    Atbildēt
  5. CooLynX Raksta autors

    Nav jau tā, ka viss tas saraksts ir atļauts. Ir, piemēram, šāda Azorubīns S E-123.

    Viela ir pārtikas piedeva.
    Viela izmantošanai Eiropas Savienībā ir apstiprināta pārtikas piedeva.
    Aizliegta valstīs:

    Amerikas Savienotās Valstis.
    Austrija.
    Krievija.
    Norvēģija.
    Somija.

    Atbildēt
  6. normunds

    es brīnos par mūsu tumsonību. tā vietā lai pajautātu ķīmiķim ko īsti nozīmē tas vai cits e nosaukums, mēs pārvelkam treknu krustu visām e vielām un sakām skaļu: nē. Tas nekas, ka aiz cīpara E330 slēpjas nekaitīga citronskābe vai aiz briesmīgā nosaukuma adipīnskābe slēpjas no biešu sulas iegūts konservants.

    Atbildēt
  7. Vilx-

    Par to E-621 – re, ko raksta Wikipēdija. Tur teikts, ka zinātniekiem nav izdevies atrast nekādus pierādījumus, ka tas būtu kas slikts. Protams, ja lieto normālos apjomos, kā jau te augstāk pareizi pieminēja.

    Atbildēt
  8. CooLynX Raksta autors

    normunds, starp citu, citronskābe nav kaitīga http://www.evielas.lv/additives/148
    Jautājums ir par adibinskābi, kas nav ieteicama bērniem. http://www.evielas.lv/additives/170

    Droši vien, ka derētu šos datus papildināt ar vēl kādu lielumu – daudzumu.

    Atbildēt
  9. Shadowbird

    normunds, nevajadzētu pat jautāt:

    If a food additive has an E number this shows it has passed safety tests and been approved for use throughout the European Union. This approval is monitored, reviewed and amended in the light of new scientific data.

    bush, arī dihidrogēno monoksīdu ir mēģinājuši aizliegt izmantošanai pārtikā. Pa īstam, reāli deputāti u.c. valdības zeki dažādās valstīs ir tiešām pavilkušies uz cilvēku brēkām un mēģinājuši izbīdīt aizliegumu, līdz šim gan nav izdevies. Ja nu gadījumā nezini, par ko runāju, reku sarakstiņš ar īpašībām, no Vikipēdijas:

    Dihydrogen monoxide:
    * is called “hydroxyl acid”, the substance is the major component of acid rain.
    * contributes to the “greenhouse effect”.
    * may cause severe burns.
    * contributes to the erosion of our natural landscape.
    * accelerates corrosion and rusting of many metals.
    * may cause electrical failures and decreased effectiveness of automobile brakes.
    * has been found in excised tumors of terminal cancer patients.
    Despite the danger, dihydrogen monoxide is often used:
    * as an industrial solvent and coolant.
    * in nuclear power plants.
    * in the production of styrofoam.
    * as a fire retardant.
    * in many forms of cruel animal research.
    * in the distribution of pesticides. Even after washing, produce remains contaminated by this chemical.
    * as an additive in certain “junk-foods” and other food products.

    Atbildēt
  10. normunds

    starp citu, citronskābe nav kaitīga

    Nu ko, situ plaukstiņas. parādīsi man to vielu, kas 100% nav kaitīga?

    palasot interneta pļāpu vietnes dažreiz tiešām liekas, ka es esmu iemaldījies sepitņpadsmitā gadsimteņa zemnieku sētā. Argumentācijā tikai iztrūkst pārvēršanās par vilku un astes zvaignes.

    Atbildēt
  11. Jurka

    Nav jau garantijas, ka ražotājs vielu, ko drīkst lietot naža galu uz mucu, neieber ēdamkaroti uz spaini vai tad kāds to spēj izkontrolēt ? Piemēram gaļas ražotāji, kas lieto nātrija glutamātu. Neticu ka tur stāv aptiekas svariņi un procesu apkalpo augstākās kvalifikācijas personāls. Tāpēc ja kāda e-viela lielās devās ir kaitīga, es labāk izvēlos produktu, uz kura iepakojuma tās nav vispār. Protams, ja ir tāda alternatīva.

    Vai Latvijā ir iespējams pārbaudīt e-vielu koncentrāciju produktā un vai tas tiek darīts ?

    Atbildēt
  12. normunds

    ak jā, piemirsu vienu lietu pateikt. viss šis ir bizness. no abām pusēm. viena puse saņem finansējumu lai bīdītu pārtikas piedevas, otra puse saņem finansējumu lai stāstītu cik šīs piedevas ir sliktas.

    bet beigu beigās es ceru, ka tas viss rezultēsies turpat kur pēdējās desmitgades hits “global warming” – nāksies vien atzīt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. ka, lai sasniegtu lielas daļas pārtikas piedevām inkriminētās briesmu lietas tās nāksies patērēt uzturā 100 kārtīgi pārsniedzot čipsiem vai cīsiņiem pievienoto daudzumu n gadu laikā.

    nauda dara brīnumu lietas.

    Atbildēt
  13. normunds

    Nav jau garantijas, ka ražotājs vielu, ko drīkst lietot naža galu uz mucu, neieber ēdamkaroti uz spaini vai tad kāds to spēj izkontrolēt ?

    nuka, par vilku pārvērtušos cilvēku neviens vēl nav redzējis, bet nav nekādas garantijas ka tā nevar notikt 😀

    toč 17 gadsimteņa zemnieku sēta 🙂

    Atbildēt
  14. Jurka

    toč 17 gadsimteņa zemnieku sēta 🙂
    Kurš ir lielāks ‘zemnieks’ – tas kurš izturas pret nevajadzīgu vielu bāšanu personīgajā vēderā ar veselīgu skepsi vai tas, kurš braši štopē iekšā katru sū, ko piedevu ražotājs izlobējis, lai varētu ražot lētāku, krāsaināku un izturīgāku ‘pārtiku’ ?

    Atbildēt
  15. normunds

    tas kurš izturas pret nevajadzīgu vielu bāšanu personīgajā vēderā ar veselīgu skepsi

    ņemot vērā, ka “veselīga skepse” lielākotiesu ir “argh, un te arī ir Exxx, nekur neko vairs dabīgu nopirkt nevar”, tad jā – tas ir zemnieka piegājiens lietām. jo zemnieks nezina kas ir konkrētais Exxx, bet viedoklis par to ir 🙂

    ak jā, es labprāt ieraudzītu argumentētu izklāstu par ražotāja lobiju teiksim kādai desmitajai daļai no augstākminētajā weblapā atronamajiem Exxx. man tiešām patiktos reiz lasīt argumentus, ka to, to un to Exxx kāds ir lobējis.

    Atbildēt
  16. Sarky

    “jo zemnieks nezina kas ir konkrētais Exxx, bet viedoklis par to ir :)”

    Nu re, un tapēc ejam uz www.eviela.lv un iegūstam informāciju.

    Atbildēt
  17. normunds

    Sarky, jā, un izlasām, ka par provi citronskābe per se ir kaitīga 🙂

    lai tas saraksts būtu puslīdz vērā ņemams, ir jānorāda daudzumi. bez tiem jebkura saruna par e piedevu kaitīgumu ir tukšs un neargumentēts bazars.

    Atbildēt
  18. esjauneko

    Vienreiz redzēju, ka pa teļuku rādīja, kā “max**ā” bēra pus litru kaut kāda dzeltena pulvera gaļas masā, viņi vēl teica “šito nefilmējiet”.

    Doh… mēs pēc tam to visu apēdam.

    Atbildēt
  19. japets

    normunds, ko piesējies zemniekiem?
    Izglītots zemnieks ne tikai fiziski, bet arī intelektuāli sados pa knābi, ka maz neliekas.

    Atbildēt
  20. otto

    Kungi, neaizmirstiet tak par drausmīgajām nāves zālēm – nātrija hlorīdu! Tam sastāvā ir hlors, ar kuru Pirmajā pasaules karā ģiftēja zaldātus Rietumu frontē! 😉

    Atbildēt
  21. M

    Viss tik slikti, viss tik kaitīgs, ārprāts, ārprāts…

    Nātrija benzoāts (http://www.evielas.lv/additives/66)
    Negatīvi ietekmē: Plaušas, Smadzenes, Ādu
    Izmantošanai bērnu uzturā – nav droša.

    Vispār jau šī pati viela lielā daudzumā ir atrodama arī pavisam dabiskos apstākļos augušās dzērvenēs. Tātad arī tās bērniem dot nevar?

    Protams, vajag skatīties ko bāz mutē, bet nu nevajag taču stresot par katru e burtiņu uz produkta iesaiņojuma.

    Atbildēt
  22. Sarky

    M: Cilvēka organismam ir ļoti nepieciešama arī, piemēram, visparastākā dzelzs. tu taču nesāksi dzelzs stieni grauzt? Tāpat arī ar tavām dzērvenēm…

    Un par to. ka ja būtu tā, kā tur rakstīts(to, ko bojā), tad šī pārtikas piedeva būtu aizliegta. – cigaretes arī ir atļautas, piemēram, un par tām nav pat diskusiju “lielās vai mazās devās kaitīgas”

    Atbildēt
  23. Kŗemilek

    Problēma ir tajā, ka e-vielas bez jebkāda izvērtējuma pārpublicē inetā sasēņotu informāciju.
    Un tad neizbēgami sākas diskusijas par koncentrācijām un labajām un ne-tik-labajām e-vielām.

    Lai resurss tiešām būtu ko vērts, tajā būtu jādarbojas pa kādam kompetentam ķīmiķim/biologam/mediķim, kuri skaidri un gaiši pateiktu: jā Coca-Cola satur fosforskābi. Taču tik zemā koncentrācijā, kāda lietotājam nav bīstama. Tas nenozīmē, ka var iet pie mucas un sākt dzert koncentrētu fosforskābi.
    Līdzīgi par citām vielām: virkni atļauto krāsvielu, iespējams, tomēr nevajadzētu lietot. Toties daudz pa presi vazātais glutamāts īstenībā ir gluži nekaitīgs (ja neskaita dažas nelielas cilvēku grupas ar visai specifiskām veselības problēmām).
    Utt.

    Atbildēt
  24. vr

    Nu apēd katru rītu pa ēdamkarotei sāls (nātrija hlorīda) un jau pēc pāris nedēļām vari gaidīt veselības problēmas. Vienīgi sāli pārdozēt ir pagrūti, jo to uzreiz jutīs, taču daudzas tā saucamās E–vielas ir bez izteiktas garšas vai arī pat uzlabo garšu. Tādā veidā ir pagrūti saprast cik daudz tu tos sūdus reāli apēd. Padomājiet arī par to kāpēc vispār tādas tiek lietotas? Galvenokārt tāpēc lai produktus varētu ilgāk uzglabāt un tie nezaudētu savas īpašības. Rezultātā jūs pērkat pārtiku, kura, maigi izsakoties, nav svaiga.
    Man nav skaidrs kāpēc pat tādā lietā kā ievārījums ir jābāž visādi sūdi. Mājās vārīti ievārījumi mierīgi nostāv gadu bez visādiem sūdiem.

    Atbildēt
  25. vr

    Un vēl, masveidā e-vielas pārtikā lieto samērā nesen (ne ilgāk kā 50 gadus), tāpēc to faktisko ietekmi šobrīd ir pagrūti novērtēt, nekur nav teikts ka viela kas šobrīd tiek uzskatīta par nekaitīgu, pēc pāris mēnešiem netiks uzskatīta par kādas slimības galveno cēloni.

    Vel viena lieta ir tā ka, Rietumeiropā vai Skandināvijā, produktu sastāvs tiek regulāri un kārtīgi pārbaudīts. Arī sankcijas ir tādas ka nevienam nav vēlēšanas riskēt. Tāpēc šaubīgos produktus cenšas nogrūst uz tādām valstīm kā Latvija, kur visu var sarunāt un gala patērētāja intereses nevienu neuztrauc.

    Atbildēt
  26. normunds

    masveidā e-vielas pārtikā lieto samērā nesen (ne ilgāk kā 50 gadus)

    ja nemaldos, lielu daļu pārtikas piedevu izmanto stipri ilgāk nekā 50 gadus. Tas nekas, ka tu tās pazīsti ar citu nosaukumu.

    ai resurss tiešām būtu ko vērts, tajā būtu jādarbojas pa kādam kompetentam ķīmiķim/biologam/mediķim

    🙂 Kolīdz tur pie radīšanas parādīsies ķīmiķis vai biologs, tā resurss ģenerālai publikai paliks ārkārtīgi neinteresants.

    Atbildēt
  27. ZBH

    M : a dzeervens, ja nezinaat, iraid tauts liidzekls utu izskausanai. nez, ko ta taa? 🙂
    neiru kjiimikjs, nezinu, cik radnieciigs viels, bet viens cits benzoaats – benzilbenzoaats – iraid efektiivaa pretkaskj ziedee. tiem, kas nezin – kask izrais mikroskopisk eerciit, kas, kad tiek klaat, dziivaajs aads virseejos slaanos un taadeejaad kairin nervs.
    un cik ta dzeervens vareej lauk beern dabuut? nerij jau spannjiem.
    pavisam dabiigos apstaaklos auguss dzeervens normaal dabuut nevar desmitiem gad, kops panesaas kriev mod braukt puraa ar “laach kjepaam” agraak par visiem kjemmeet nost veel zaljs. kaukaad ciet, negarsiig hern sanaak galaa, lai arri sarkano kraas vins kaukaa ieguust (iraid visaads basnjs, kaa proces paaatrinaat :).

    Atbildēt
  28. ZZZ

    Šīs piedevas ir pillnīggi nekaitīggais ,varru teikt no savas pieredzzes. Tās arvien uzzlabo Jūsu stāvokli. Vienmēr esmu pirrcis labākās Latvijas desas un gardākos čipsus. Glutamāta ietekmē ess kustos tik straujji, ka mana vecā māmuļļa nevar man ar ar galvu izzsekot. Kaimiņš man saka, varbūt tai māmuļai sirds mazsspēja no sintētiskā krējuma, ja jau nevar vairāk pa 5 soļiem noiet. Es domāju, kaimiņš mulld, māmuļai tomēr jau 50 gadi, vienmēr lietojam veselīgo un stillīgo 12% krējumu no Tuukuma piena, kopā ar miesnieka doktora desu. Mani bērni par to kaimiņu un viņa bērniem smejjas, jo viņiem nav tādas jaukas zaķalūpas, kur saldos un krāsainos čupačupus iespraust.

    Atbildēt
  29. Paraziits

    E-621, jeb Nātrija glutamāts ir viela, kas izraisa “Umami” garšas sajūtu (latviski tuvākais minējums varētu būt sāta sajūta), šo vielu lielos daudzumos gāž junkfoodā, lai to ēdo tev it kā būtu tā sāta sajūta un patīkama ēšana, tādēļ mūsdienu jaunatne negūst sāta sajūtu no dabīgiem produktiem, kur nātrija glutamāta koncetrācija ir daudzkārtīgi zemāka. Par šo vielu es to varu apgalvot ar 100% precizitāti.

    Atbildēt
  30. ArtiZ

    Pats vienmēr esmu ēdis to, ko sirds kāro, un īpaši nepievēršu uzmanību visādiem E. Tomēr tas nenozīmē, ka tie draņķi neuzkrājas organismā. OK, varbūt arī katrā no tiem produktiem viss ir nelielās devās un nav kaitīgs veselībai (vismaz atbilst normām), bet iedomājieties dārza svētkus (vasara tuvojas 🙂 – grilējam desiņas, uz šķīvja krāmējam biezā slānī kečupu, uzēdam klāt baltmaizi un uzdzeram kolu. Viss summējas…

    Atbildēt
  31. Argh

    ZBH, tu tač esi pieaudzis, takš iemācies rakstīt normāli.
    Bieži redzu uz ielām, kad braucu garām ar velo 🙂 .. Un vienmēr brīnos 🙂

    Jebkuru ražotā(!) pārtika ir nevisai veselīga, jo rada slogu uz organismu. Ja ēdīs neaiztiktus.nepārstrādātus produktus, tad viss būs bumbās – svaigi kartupēli, svaiga gaļa, tomāti .. viss štokos. Pofig, ka lielākā daļa ģenētiski modificēta, galvenais lai jau organismam vieglāk pārstrādāt. Jo problēmas sākas, kad šitie draņķi uzkrājās, ja bieži ēd.

    pa retam jau visu ko var, gan zālīti, gan čipsus, gan kolu….

    Atbildēt
  32. Vaarna

    Sanāca saruna ar vienu Vides Aizsardzības kluba aktīivstu. Ir viņiem Vides Vēstis un citas valsts dotētas vides fīčas. Un tajās vēstīs raksta puiši par sliktajām ēdamlietām. Godīgi nopērk veikalā slikto e-desu un rakstiskā veidā to desu izķidā, lai lasītājs zin, ko tā draza nodara cilvēka organismam. Talāk citēju:
    “Bet ko tad lai mēs pēc tamar to nopirkto paiku lai darām? Metam ārā? Tā taču tomēr ir paika! Ar šņabi viss aiziet uz urrā!”
    🙂

    Atbildēt
  33. Jurka

    ņemot vērā, ka “veselīga skepse” lielākotiesu ir “argh, un te arī ir Exxx, nekur neko vairs dabīgu nopirkt nevar”, tad jā – tas ir zemnieka piegājiens lietām. jo zemnieks nezina kas ir konkrētais Exxx, bet viedoklis par to ir 🙂
    Tā ir tieši tava pieeja – redz starp Evielām ir arī citronskābe, tātad visas ir labas un dabīgas. Riktīgs zemnieks.

    Kāds ir tavs viedoklis par faktu, ka dažas evielas (tartazīns, hinolīns, utt.), kas citur (Austrija, Norvēģija, utt.) aizliegtas Latvijā var ņukāt iekšā – tur dzīvo atpalikušāki 16.gs. ļautiņi vai arī šo valstu valdībām vairāk rūp pilsoņu veselība ?

    Atbildēt
  34. Smic

    Par weblapu +1
    par E621 +2

    Tiem, kam šķiet, ka konservanti u.c. derīguma termiņu pagarinošā, garšas sajūtas uzlabojošā un ražotāju naudu taupošā draza ir veselīga, lai tik ņukā iekšā!

    Ķekavā cāli līdz kaujamam stāvoklim uzaudzē ~30 dienās. Gadoties eksemplāri arī ar trim kājām. Kopš paviesojos fabrikā, no širpotreba vistu gaļas cenšos izvairīties (pērku neglītās, kārnās tirgū).

    Atbildēt
  35. Stefuks

    Interesanta lieta, tā pastiprinātāk par E vielām sāku interesēties, kad gaidīju sīci,jo daktere stingri noliedza visādus draņķus stumt māgā. Lielākajai daļai jau te ir taisnība – it kā nekas traks ar tiem E konkrētās proporcijās nav. Piemēram, šitā draza E-637 (reāli tagad uz cepumpakas aplūrēju, ir), ko “grūtniecēm nav ieteicams, kā arī, ja bērnu baro ar krūti”. Neticu, ka jamā ir baisā nāvējošā daudzumā konkrētajā cepumpakā, bet ja man nejauši sanāk paņemt arī vēl citu cepumpaku, tad vēl kādu maizi utt, līdz dienā pieļaujamā norma ir elementāri pārsniegta. Par bērnu paiku vispār neizteikšos 🙁
    Pirms kāda gada Santā bija smuks izgriežams makā liekams sarakstiņš ar e-vielām uztaisīts, ko izmantot veikalā – ar domu šitām e-vielām nav ne vainas, bet šitās labāk īpaši neēst. Lūk, šitie e-vielisti varēja pacensties arī ko tādu izdarīt.

    Atbildēt
  36. normunds

    Jurka, mani sajūsmina tas ka tu vēlies dzirdēt manu viedokli 😉

    Anyway, mēs tiešām esam jocīga tauta. Vai kāds vēl atminas par tām zivēm ko krievi aizliedza ievest no Latvijas pirms trim vai četriem gadiem? Kas tu bija? Ak jā, dzīvs sīkums, tikai nedaudz pārsniegts benzopirēna līmenis šprotēs. Kā visi kliedza, kā visi brēca, pūta un elsa, ko tie krievi iedomājas, tak šproti bez tā draņķa nemaz nevar normāli nokūpināt, tak mēs simts gadu tādas šprotes esam ēduši un viss kārtībā. Aizgāja pat tik tālu, ka viens otrs pieprasīja (toč ieņirdzu) krievijai pārskatīt benzopirēna normas.

    Nu ko lai saka, gan jau ka kāds naskais benzopirēna piekritējs cītīgi lasa etiķetes un izvairās ar benzopirēnu pārsātinātās šprotes jaukt ar E piedevas saturošiem produktiem.

    Es esmu daudz reizes teicis un varu tikai atkārtot: kamēr uz iepakojuma neredz drausmīgo E burtu (vai briesmīgo uzrakstu “krējuma izstrādājums”) tikmēr visi ir laimīgi un ēd laizīdamies, kolīdz kāds ierauga E (vai “krējuma izstrādājums), tā atskan sašutuma pilnas runas par to ar kādiem draņķiem mūs baro.

    Atbildēt
  37. vr

    Tikai nevajag! Krējuma izstrādājumu momentāli var sajust. Pāris reizes esmu nopircis un jau pie pirmās karotes var just ka kaut kas nav kārtībā. Kopš tās reizes nosaukumu rūpīgi izlasu, pirms liku grozā. Arī par gaļas izstrādājumiem var teikt to pašu. Diemžēl (vai arī par laimi) pārtikas ražotāji vēl nav pilnībā iemācījušies izveidot dabīgu produkta garšu.
    Tas gan gluži neattiecas uz e-vielām, bet man nav skaidrs kāpēc, piemēram, tiek tirgoti tomāti kam garšas ziņā ar tomātiem nav nekāda sakara? Tā zināmā mērā ir pircēja maldināšana. Principā pie šādu produktu vitrīnas būtu jābūt uzrakstītam – „tomāti ar papīra garšu” (vai kaut kā tamlīdzīgi)

    Atbildēt
  38. normunds

    Krējuma izstrādājumu momentāli var sajust.

    Kopš tās reizes nosaukumu rūpīgi izlasu

    Ko lai tev saka. Krējuma izstrādājums kā tāds neparādījās brīdī kad uz bundžas uzdrukāja šos liktenīgos vārdus. Šo produktu ar nosaukumu “krējums” ražoja ilgus gadus, tikai uzmanību tam kas tajā ir iekšā sāka pievērst pēc tam kad nomainījās produkta nosaukums.

    Atbildēt
  39. Vaarna

    normunds labi pateica (až pati brīnos) 😀 par kreijuma izstrādājumu. simple – 15% krējumā krējuma ir tik maz, ka tas nevar pretendēt uz šādu godpilnu nosaukumu.
    Un ar JĒ-vielām ir tas pac.

    Aber par tomātiem ir cita štelle, ar JĒ nesaistīta – tie ir ūdens augi, spešalī ražoti importam. Tādi, ko var glabāt, vazāt, saldēt, karsēt, bet tiem ne garša, ne izskats nemainās. Tikpat labi tagad nepērkam arī banānus, jo tā šķirne, ko mēs pērkam, ir īpaši ģenētiski radīta, lai būtu worldwide pārdodama. Kāpēc Ēģiptes mazie banāniņi ir nenormāli dārgi? Jo tie ir dārgi pārvadāšanā, jo tie nav domāti Latvijas tirgum.

    Ķipa mēs te pļāpājam par vistām, bet atnāk vr un sāk par pīlēm.

    Atbildēt
  40. VR

    Arī pirms parādījās uzraksts „rējuma izstrādājums” gadījās nopirkt produktus kas maz atgādina krējumu. Īpaši ja izvēlējas ar zemu cenu un zemu tauku procentu.

    to Vaarna
    15% drīzāk varētu būt tauku procents, nevis krējuma procents izstrādājumā.

    Atbildēt
  41. Kŗemilek

    Nujā,
    tauta kliedz, ka e-vielas sliktas – bet pie stendiem, kuros tirgo dārgu “ekoloģisko” pārtiku, rindas nav redzētas…

    Atbildēt
  42. Sarky

    Es esmu daudz reizes teicis un varu tikai atkārtot: kamēr uz iepakojuma neredz drausmīgo E burtu (vai briesmīgo uzrakstu “krējuma izstrādājums”) tikmēr visi ir laimīgi un ēd laizīdamies, kolīdz kāds ierauga E (vai “krējuma izstrādājums), tā atskan sašutuma pilnas runas par to ar kādiem draņķiem mūs baro.

    Normund: Nu? un kapēc tad Tu saki muļķības, un pats brīnies? Kas tur nelōģisks? Kancerogēnas vielas ar mēles receptōriem jāatšķir? Protams, ja nav uzrakstīts, tad apēdam..

    Atbildēt
  43. IvarsR

    Sauciet mani par dīvainīti no 17.gs., bet es veikalos vai no zemniekiem pērku kartupeļus, burkānus, bietes, sīpolus, ķiplokus, ziedkāpostus, kāļus, rutkus, redīsus, tomātus, gurķus, utt. kā arī nepastrādātu gaļu un zivis. Maizi pērku no lauku maiznīcām bez uzlabotājiem, nekādus gaļas, krējuma, sviesta utt. “izstrādājumus”, ķīmiskās zupas, sintētiskās sulas un citas spīdīgās paciņas neatzīstu principā, tāpat arī cepumus, tortes, čipsus, saldējumu un citus tīri rūpnieciskus ražojumus. Paciņa ar rozīnēm, riekstiem ir labākais našķis arī bērniem. Protams, tā nav lētākā ēdienkarte un prasa arī darbu produktus apstrādājot.
    Cik nav redzēts ciemojoties, ka virtuves aprīkojums 5 gadus pēc remonta ir kā no skatloga ņemts, uz galda maximas salāti, bet pie galda stāsti par kuņģa čūlu un citām veselības problēmām.

    Atbildēt
  44. normunds

    Sarky.

    Points ir: šos krējuma izstrādājumus visi ēda gadiem. Bet kolīdz parādījās uzraksts, tā lielākā daļa zināja tiekt, ka viņu garšas kārpiņas ir uzreiz sajutušas palmu eļļas piedevu. Atslēgvārds: uzreiz. Nē, nevis pirms pieciem gadiem, bet tikai tajā brīdī, kad cilvēks izlasīja “krējuma izstrādājums”. Līdz ar to stāstiet man ko gribiet, kamēr uz pakas neuzrakstīs, ka iekšā ir E – noēdīs ka šņakstēs vien un vēl paslavēs cik Latvijā laba partika nopērkama. Tā tu tas cilvēka prāts ir iekārtots.

    Atbildēt
  45. mcgh

    Normund nu ko Tu cepies? Nebūs visiem tāds viedoklis kā Tev, tādēļ iesaku norīt rūgto kumosu par to ka lielākā daļa LV iedzīvotāju uzskata Ē par kaitīgu, tai skaitā arī es.
    ps. Ko Normund teiksi par nitrītsāli, kas ir gandrīz katrā (ja ne visos) gaļas izstrādājumos un kurš maskējas pēc Tava prāta nekaitīgā E-250. Vai Tu dotu produktus ar šo E savai sievai grūtniecības laikā ? 🙂

    Atbildēt
  46. Sarky

    Normund, krējuma izstrādājums ir krējuma izstrādājums, nenovirzies no tēmas. Krējuma izstrādājums nerodas parastam krējumam pievienojot (tā (pār)sauktās) E-vielas. Bet, runājot par krējuma izstrādājumu – jauki, ka beidzot raksta uz iepakojumiem – nav vairs jāzīlē, kas tas ir. Man persōnīgi “Krējuma izstrādājumi” šķiet negaršīgi. Un garša stipri atšķiras. Ja tu nejūti, tad nespried 😉

    Atbildēt
  47. MZM

    Shadowbird – haha. Dabuju pārlasīt nosaukumu divas reizes, līdz manas skolas laika ķīmijas zināšanas atjaunojās līdz līmenim, kurā var saprast kas par briesmīgu zvēru ir tas dihidrogēna monoksīds. Tiešām bīstama viela. Katru gadu vairāki desmiti Latvijas iedzīvotāju iet bojā dēļ DHMO. Vajadzētu aizliegt ar likumu! Cik var mūsu ļaudis bendēt!

    Lai gan protams pāri visam ir šie viedie vārdi:

    Tāpēc ja kāda e-viela lielās devās ir kaitīga, es labāk izvēlos produktu, uz kura iepakojuma tās nav vispār.

    Liekam uzsvaru uz citāta pēdējo daļu, īpaši uz vārdu iepakojuma.

    Atbildēt
  48. normunds

    Sarky, trešo reizi es nestāstīšu. Pārlasi vēlreiz kādā kontekstā es vispār pieminēju krējuma izstrādājumu.

    mcgh, tu uzskati par kaitīgiem visus E, vai tikai kādus noteiktus? Un drīksti nocitēt mani kur es esmu teicis, ka E-250 ir nekaitīgs. Vai visi E ir nekaitīgi.

    Atbildēt
  49. normunds

    MZM,

    Liekam uzsvaru uz citāta pēdējo daļu, īpaši uz vārdu iepakojuma.</i<

    🙂

    Jaunajiem psihologiem es iesaku diplomdarba tēmu: krējuma izstrādājuma uzraksta ietekme uz cilvēka garšas kārpiņām.

    Atbildēt
  50. Jurka

    Jurka, mani sajūsmina tas ka tu vēlies dzirdēt manu viedokli 😉
    ————————-
    Vēlējos, bet nedzirdēju. Atkal izlocījies.

    Līdz ar to stāstiet man ko gribiet, kamēr uz pakas neuzrakstīs, ka iekšā ir E – noēdīs ka šņakstēs vien un vēl paslavēs cik Latvijā laba partika nopērkama.
    ————————-
    Nu ģeniāls arguments. Arī jogurtu ar arsēnu vai ciankāliju cilvēks apēdīs (nu ne visu trauciņu :)) ja netiks brīdināts. Tāpēc jau dažādi dienesti ir kam jārūpējas, lai uzraksti uz iepakojuma būtu un pie tam patiesi.

    Arī par krējuma izstrādājumiem pilnībā nepiekrītu. Pats bodē pērku skatoties uz uzrakstiem, bet kad sencīts bija nopircis sveramo krējumu Maximā, tieši produkta garša un konsistence (tas stiepās kā puņķi, krējums tā nedara) lika meklēt rokā iepakojumu (uz uzlīmes bija kādas 7 sastāvdaļas, kas palīdz iegūt tik pretīgu produktu :)) nevis iepakojums ietekmēja attieksmi pret produktu.

    Atbildēt
  51. Grrr

    Kas interesanti ir tas, ka praktiski neesmu redzējis nevienu pārtikas produkta etiķeti, kur būtu rakstīts CIK īsti konkrētās e-vielas tur ir. Nedz arī, cik daudz ir pieļaujams.

    Līdz ar to rodas jautājums – ja teiksim es ēdu nedēlā 5 produktus, kuriem katram ir konkrētā e-viela, katru viņu ēdu tādā daudzumā, kas nepārsniedz normās — vai nevar būt tā, ka kopā es apēdu vairāk par pieļaujamo?

    Atbildēt
  52. Vaarna

    E-vielu problēmu es redzu apstāklī, ka cilvēks ir losis parastais. Viņš ir tik tups, ka nezin, ko ēd. Tb nevis nezin, ka ēd E, bet nezin, kas ir labs un kas slikts jau pašā pamatā. Es, piemēram, nelietoju kečupu ne jau tādēļ, ka tam ir E, bet tādēl, ka man tas negaršo. Tas pats ir ir vārītajām desām, baltmaizi, ko nezin kādēļ var glabāt 2 mēnešus iepakojumā utt. Un man liekas loģiski, ka man sāls daudzums desās liekas pārāk liels pēc garšas, nevis pēc uzrakstītā.
    21.gs. izlepušajam cilvēkam garšas kārpiņas ir tiktāl atrofējušās, ka to, kā jāgaršo produktam, mēs saprotam, tikai izlasot produkta sastāvdaļas?

    Aber par jogurtiem kā sliktajiem produktiem ir pavisam cits stāsts. Tā saucamajos diētiskajos jogurtos tauku saturs varbūt arī ir zems, bet ir augsts cukura saturs (arī resnām tantēm tas jogurts kaut kā jāiebaro), kas to padara tikpat un vēl sliktāku.

    Un vēl man liekas, ka ažiotāža te ir tik liela, jo te pārsvarā cepas veči. Sivām jau sen viss ir skaidrs par to, kas un cik ir paikā. Gan par E, gan slēptajiem taukiem, gan dienas normu fufeļiem.

    Atbildēt
  53. Vaards

    Normund,

    Es esmu daudz reizes teicis un varu tikai atkārtot: kamēr uz iepakojuma neredz drausmīgo E burtu (vai briesmīgo uzrakstu “krējuma izstrādājums”) tikmēr visi ir laimīgi un ēd laizīdamies, kolīdz kāds ierauga E (vai “krējuma izstrādājums), tā atskan sašutuma pilnas runas par to ar kādiem draņķiem mūs baro.

    Iedomājos, ka šņabim varētu smuki uzlikt virsū tādu uzrakstu: “Satur E-300 kā garšas piedevu”. Vai smēķu paciņai, melnajā rāmī ierāmētu: “Satur E-304!”

    21.gadsmita dullības un jaunlaiku raganu ticības ir apbŗīnojama lieta. Un īapši ražīgi tās parasti iedzīvojas ikurāt ar datoristu štellēm saistītās mikorpasaulītēs. Iespējams, ka šiem cilvēkiem veidojas kaut kāda sava mikoro-nepazināta pašizloācija, kas ietekmējas no savstarpējas domu ietekmēšanās, šo domu savstarpējas tiražēšanas, apspriešanas un voodoo viedoklīšu un patiesību pieņemšanā.

    Un galvenais nelietis nemaz vēl nav pamanīts – Eiropas Savienība, kas tādas E piedevas definējusi, godprātīgajiem latvijas paikas ražotājiem likusi tādas ieviest, rakstīt virsū uz viņu foršajām desām un pieniem. Pat ļaunāk – lika izveidot attiecīgas tirgus uzraudzības institūcijas, attiecīgus reģistrus un attiecīgu sistēmu ar visām tām E-piedevām, ar pārtikas ražošanas risku vadības sistēmām, HACCP un kādām tik vēl ne briesmīgām lietām, ko atkal jau kontrolē un uzrauga institūcija, nepārtraukti pilnveido, visu birokratizē sarežģī un gala rezultātā grūtnieces tāpat panikā nepērk E-piedevas, jo citas grūtnieces Santā sadrukā superīgas tabuliņas.

    Un vēl ir visādi Ivari, kas nopērk kārtīgi laukos kūpinātu suķīti un atmet pedāļus 50.gados, jo ir kāda cita briesma to nokāvuse, piemēram ,holesterīna ietekmē noplīsis tromba gabals smadzenes asinsvadā iegadījies.

    Atbildēt
  54. normunds

    Boja, es apšaubu šo resursu tādā paskatā kāds tas ir tagad. Lai šis resurss taptu lietderīgs un uz to varētu atsaukties ir nepieciešami ķīmiķa/biologa/partikas tehnologa komentāri pie katras E piedevas ar norādītiem minimālajām un maksimālajām devām tiem E kas ir atzīti par kaitīgiem utt utjpr. Lai nav tā ka “maksimā salātos iegāza spaini ar dzeltenu vielu – CIK TAS IR

    Tagad tas ir resurss uz kuru aiziet pašausmināties cik sliktu pārtiku mūs spiež ēst. Brīnos, ka tur vēl neviens nav ielicis dihidrogēno monoksīdu 🙂

    Atbildēt
  55. normunds

    tpu, nepabeidzās doma.

    Lai nav tā ka “maksimā salātos iegāza spaini ar dzeltenu vielu – CIK TAS IR ĀRKĀRTĪGI SATRAUCOŠI ŠAUSMĪGI!!!” Tas ko tur iegāza, cik daudz un kāpēc – kuru vairs interesē.

    Atbildēt
  56. Boja

    Tu domā, ka ķīmiķam/biologam/partikas tehnologam vajadzētu norādīt maksimālās devas (par minimālajām es nesapratu) droši vien dienaktī? un laikam uz cilvēka masas kilogramu?

    Nu laikam jau arī atsevišķi atzīmējot lietošanas pozitīvo/negatīvo iedarbību grūtniecības/zīdīšanas un dažādu slimību gadījumos (diabēts, gastrīts u/c).

    Tad, atliktu tikai panākt, lai vietējie un ārvalstu ražotāji uz produkta iepakojuma norāda, cik mg E-vielas produkts satur. Veikalā es izlasot uz iepakojuma šo informāciju, varētu viegli sarēķināt, cik daudz šodien es šo produktu varētu lietot, un cik drīkstētu man bērns.
    Vienīgi nevajadzētu pieļaut, lai ražotāji uzdot E-vielas daudzumu “uz porciju” vai uz 100g – tas ļoti sarežģītu aprēķinu.

    Jā, tāds resurss tiešām būtu korekts.

    Atbildēt
  57. Boja

    Bet par to “spaini dzeltenas vielas” ko es (hipotētiski) redzētu kā lielveikalā ieber salātos – sorry, es laikam nepirktu. Atzīstu savu, tiešām provinciālismu un zemnieciskumu, kā tu trāpīgi norādīji, bet nē.
    Protams, tās varbūt ir sinepes – bet kāpēc ne iepakojums rūpnīcas, bet spainis, un kāpēc tik daudz…
    Pat nezinu kā savu skepsi pamatot … Kaut kas manī liek domāt, ka es nedzīvoju “vislabākajā no iespējamajām pasulēm” kā nemirstīgā Voltēra Pangloss. Iespējams, ka zemapziņa (izvēles mirklī) uzplaiksnītu šīsvasaras skandāli , kad saindējās cilvēki.

    Atbildēt
  58. normunds

    Boja, normāla reakcija būtu no sākuma uzzināt kas bija tas ko tur iebēra un tad šausmināties, nevis otrādi. A no spaiņiem viskautko ber ne tikai Maximā, es esmu redzējis kā to dara Kanādā un pat rāda pa TV un neko, viņi pasaka ka no šī spaiņa tiek iebērts x un neviens panikā nekrīt gar zemi. Bet tā jau ir, neapzinātās bailes ka tevi noindēs ir spēcīgas 🙂

    un iepakojums ne rūpnīcas – pavisam vienkārši, rūpnīcas iepakojums pārtikas uzņēmumos ir muca, kaste etc, nevis smuka 1.5 litra caurspīdīga pudele.

    Atbildēt
  59. Zh

    īpaši maznozīmīgs fakts ir zemnieku tīro latvijas produktu lietošana, kur neviens nevar zināt īsto sastāvu šai ābolā, no ābeles, kura barības vielas ņem tieši no tā slāņa, kurš bija virspusē Černobiļas negadījuma laikā, vai pienā, vai gaļā, no lopiem kas ganās pļavā, kas vēl saglabājusi padomju laika agroķīmijas eksperimentu paliekas… viss tas ir niecīgos daudzumos, bet tie daudzumi pēc kaitīguma varētu būt salīdzināmi ar ļaunāko E-vielu produkta lietošanu uzturā…

    Atbildēt
  60. Boja

    Nu “Kanādā TV” vai “Kanādā ber ar spaini” / “TV ber ar spaini” nav kritērijs ŠEIT un TAGAD ne man, ne tiem, kam vasarā bija lielā caureja.
    Bet vienu es zinu skaidri – tad, kad šejienes nekanādā (hipotētiskais) mazais Normundiņš izkauks viskošāk spīdōšo sarkan rozā čupa cupsu no vecmāmiņas, tu paskatīsies, kas tas aspartāms ir par saldinātāju, kas tā par pārtikas krāsvielu vai paštukosi cik dienas devu cukura ir kolā. Koncentrācija uz produktā uz kilogramu mazā Normundiņa, apsolu , tev nebūs svariga. Par Latvijas uzņēmumu godaprātu jau nesen bija kāut kādi raksti.

    Atbildēt
  61. normunds

    Boja, es atzīšos godīgi, es nesapratu ko tu ar to gribēji pateikt. Mani aizvainot? Es esmu iemācījies neuztvert uzbraucienus no anonīmiem komentētājiem. Pastāstīt lieku reizi, ka tu domā, ka LV pārtikas ražotāji [un tādi ir arī maximas salātu jaucēji] mūs visus mēģina noindēt? Tam daudz piemērotāka ir tvnet sadaļa pozitīvā latvija, tur tevi ar tavām šaubām paņems ar atplēstām rokām.

    Atbildēt
  62. Boja

    Es nesaprotu, kāpēc tu domā, ka es vēlos tevi aizvainot?
    Es tiešām neprātoju par visies ražotājiem un vieniem jaucējiem (“un viņu plāniem Tevi noindēt!” – joks, šis bija tikai joks, protams).
    Vēlējos tikai uzzināt, kādai būtu jābūt E-vielu lapai, tavuprāt.

    Mani tiešām neinteresē visādas sadaļas portālos (kuras tu lasi acīmredzot) un tavs rūdījums neuztvert.
    Es tikai gribēju norādīt, ka dzīves laikā mainās attieksme pret parādībām (arī e-vielām). Bērni tikai piemēra pēc. Es negribēju tevi aizvainot. Bet, ja kāds ir saslimis ar kādu iekšķīgu vai locītavu kaiti, tu taču neteiksi ka viņš ir muļķis, pētīdams produkta sastāvu un šo vai citu “edible” (no tā esot radies burts E piedevas indeksa priekšā). Arī neviens vesels (pieaudzis) cilvēks taču neēd visu kas tam priekšā veikalā, lai gan zinu, ka dažas vecuma grupas nepēta iepakojumus. Esmu piedalījies vairāku iepakoju izstrādē, zinu ko runāju.

    Atbildēt
  63. Boja

    Tikai jautājums, Normund:
    Vai tiešām visus, kas domā resurss ir derīgs, tu uzskati par tik aprobežotiem un primitīvi domājošiem “ka LV pārtikas ražotāji [un tādi ir arī maximas salātu jaucēji] mūs visus mēģina noindēt?”

    Lai gan, jā, es neesmu ļoti smalks cilvēks, tomēr atļaušos Tev nepiekrist.
    Beigsim šo diskusiju, kur Tev vienam ir taisnība un visi citi ir “17.gs viensētas zemnieki”, kuriem “paliks stipri neinteresanti” parādoties ķīmiķim – taviem vārdiem runājot.

    Atbildēt
  64. IvarsR

    Man tieši paliks interesanti…parādoties ķīmiķim, biologam, dietologam (akadēmiski izglītotam), utt.;nepatīk pārāk populārā valodā sarakstīti teksti, labāk profesionāli un ar literatūras atsaucēm – internetā nav pietiekami daudz bezmaksas informācijas par tehnoloģisko piedevu iedarbību – tā ir tikai žurnālos un grāmatās (arī to maksas interneta izdevumos). Es domāju, ka Normundu ķertu VD lēkme, ja viņš palasītu profesionālo literatūru par šiem produktiem, to metabolismu un ietekmi uz organismu.

    Atbildēt
  65. evielu izstrādātāji

    Paldies par interesi.

    Lapā jau drīzumā ir paredzēti vairāki uzlabojumi. Viens no tiem būs references uz dažādiem resursiem internetā – zinātniskiem, populārzinātniskiem, amatieriskiem, izklaidējošiem un naivi pozitīviem.

    Vēlamies arī katrai substancei pievienot informāciju par dažādās valstīs noteikto minimālo dienas devu. Godīgi sakot, mēs nesaprotam, ko tie cipari nozīmē, jo būtu jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kautvai patērētāja svars, tātad rādījumam būtu jābūt mg uz kg dienā. Un tad vēl patērētāja vecums (maziem bērniem nevar pielietot to pašu mg uz kg kā pieaugušajiem), alerģiskums, jau iegūtas slimības…
    Tas nebūs objektīvs cipars, bet cerams skeptiķu-prāt tas būs maksimāli tuvs patiesībai un “kautko” aprakstīs.

    Un galu galā, katrs taču pats sev un saviem tuvākajiem ir labākais padomdevējs. Mēs vienkārši vēlējāmies uztaisīt datubāzi par e-vielām un tās (ne)saturošiem produktiem.

    Vielu krāsojums labajās un sliktajās ir subjektīvs, bet bez krāsojuma nemaz nebūtu vērts šo projektu sākt.

    Atbildēt
  66. veseligais

    uuuu kādas diskusijas panesās 😀
    Redz, principā pat no čūsku indes taisa zāles, bet kas par daudz tas par skādi. ja mēs kadreiz iedzeram kolu tas jau nekas, bet skolēni tās limonādes lok katru dienu lielos daudzumos, nav brinums ka starp viņiem ir daudz deģenerātu. Par tiem atļaujām un aizliegumiem valstīs runājot – visam pamatā ir bizness. Tas tak jabūt skaidram, vārdi “aizliegts” tādā un šitādā vlastī jālasa “nesamaksāts”. zinātnieki, petījums par mobīlo telefonu ietekmi uz cilvēku, izrādījjas nekaitīgs. pētījumu pasūtīja… Nokia 😀
    interesants ir fakts, ka aiz daudzām tām ķīmikālijām slēpjas teksts – ietekme uz cilvēka organismu nav izpētīta ( story ar šāmpūniem ar kartējiem E ). Tikai tas netiem afišēts.

    Atbildēt
  67. normunds

    Vai tiešām visus, kas domā resurss ir derīgs, tu uzskati par tik aprobežotiem un primitīvi domājošiem

    Ja runa ir par resursu, kas kaut ko pasludina par kaitīgu bez atsauces vismaz uz vikipēdiju, tad jā. Tā ir ļoti aprobežota un primitīva pieeja informācijas uzņemšanai.

    Kā jau minēju – pa īstam korekts šis resurss būs tikai tad kad tā izstrādāšanā piedalīsies ķīmiķi/biologi/pārtikas tehnologi. tb cilvēki kurus nesamulsinās latīņu valodā uzrakstītais biešu sulas nosaukums ar tam piekabinātu Exxx. Ja tā nebūs, tad es sagaidu ļoti vienpusēju informāciju, kas novedis pie tā ko jau minēja vaards – vienas blondīnes sieviešu žurnālos liek iekšā tabuliņas, bet otras blondīnes ar šīm tabuliņām rokā iepērkas, bet ne vienām ne otrām blondīnēm nav ne mazākās sajēgas kāpēc viņas tā dara 🙂 Un beigu beigās abas blondīnes kopā uzkož ar benzopirēnu pārsātinātās šprotes, jo jāatbalsta taču latvijas produkti.

    Atbildēt
  68. Vaards

    Jā, Vaards arī piebiedrojas tam mazajam neaptēsto pulkam, kas aprunājamo resursu uzskata par glupības paraugdemonstrējumu. Pat tik traki tas ir, ka ar savu glupumu resursa izstrādātāji nodara kaitējumu sabiedrībai.

    Jo nekādi nerodas iespaids, ka attiecīgie resursa veidotāji vispār nojēdz je-b-ko no pārtikas tehnoloģijām, pārtikas aprites, tās reglamentācijas, uzraudzības un visa pārējā. Pārtikas nozare ir vis vis vis detalizētāk reglamentētākā nozare. Vis striktāk uzraudzītā. Un E-vielu uzskaitījums uz paciņām tikai (patiesībā!) skaidri norāda, ka šajā jautājumā viss ir sakārtots un skaidrs.

    Un atsaucoties uz Normunda domu par to, ka pamatots un pētniecisks resurs būtu gauži neinteresants un neapmeklēts, iemetīšu pāris superslepenus linkus, ko katram voodoo interesentam ar patiesu interesi vajadzētu slepeni izstudēt un zināt (vēlams izdrukāt un slepeni zem segas, ar batereju vakaros lasīt. Lasīt, lasīt un lasīt).

    Pārtikas Veterinārais Dienests – uzrauga visādas pārtikas ģēlas. Inspicē visas maksimas un citus iestādes. Tur ir ļoti vērtīga sadaļa – likumdošanas akti. Noteikti jāizlasa. It sevišķi e-vielu resursa veidotājiem.

    http://www.pvd.gov.lv/lat

    Tad ir tādi smuki MK noteikumi Nr 158.
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=153843

    Tur ir pilnīgi visa info tabuliņā – apstiprinātie Ē, to daudzumi, kur izmanto un kapēc. I nekāds zemnieku sētas VooDoo resurss nav vairs nepieciešams. Vajag tikai MK noteikumos ieskatīties.

    Atbildēt
  69. normunds

    vaards, nu tu te kaut kādas glupības raksti! Kādi MK noteikumi? Kāds PVD? Tak vidējam statistiskam interneta lietotājam no bērna kājas ir skaidrs, ka tie zagļi nekādus sakarīgus noteikumus pieņemt nav spējīgi, viņiem taču ir samaksāts! Tur viss ir nopirkts un nolobēts.

    🙂

    Atbildēt
  70. Vaards

    Ek, Normund! Vidējais interneta lietotājs tāpat zin, ka arī Tu esi valdošās kliķes sponsorēts flūderis. To jau uzreiz var redzēt pēc tavas slimīgās ES jautājumu lobēšanas. Ieliks Kūlinks jaunu rakstu par briesmīgajiem ES gurķīšu standartiem, un simts punkti Normunds būs klāt, atkal oponēs tautas vienotajam viedoklim.

    Atbildēt
  71. IvarsR

    Atkal Jūs, divi, Latvijas veselīgās pārtikas rūpniecības apoloģēti :), vai Jums ir:
    1) info kā PVD praktiski kontrolē šo vielu daudzumu – ne tikai pēc “papīriem” un pievienotajiem “papīriņiem”,
    2) pieredze pārtikas kontra..ban..dā un ražošanā, piedevu un aromatizatoru tirdzniecībā,
    3) pārliecība, ka piedevu un lētāko sastāvdaļu (t.s. augu tauki) iedarbība, no tūlītējas līdz attālinātām sekām, ir pilnīgi izpētīta un atzīta par labu ne tikai ražotāja maciņam, bet arī patērētāja organismam,
    4) neaizmirstiet, ka par radiāciju līdz 195X. gadiem neviens neuztraucās, izņemot dažus “idiotus un atpakaļrāpuļus”, kuriem teica, ka nav ko kavēt progresu.

    Atbildēt
  72. Stefuks

    Klau, puiši, varbūt pacentieties tik daudz neēst par E-vielu maskētu žulti – mazāk būs, ko internetā izgāzt.

    Bet vispār man jau patīk šitie džeki “kņigu ņečital, no mņeņije imeju”. Man kā blondīnei, kas minēja “Santas” publikāciju, būs vien jūs jāapgaismo, ka tur kā reizi bija pieaicināti pārtikas tehnoloģi, ķīmiķi un ārsti, tādēļ arī tā tabula bija labi izmantojama, jo tur kā reizi bija skaisti uzrakstīts kas slēpjas zem kura E un kas ir bīstams, bet kas ne, jo, piemēram, nenoliegsim no citronskābes vai jau minētās biešu sulas diezin vai kāds atmetīs ķepas, bet arī to mēdz aizšifrēt zem E burtiņiem. Attiecīgi ir lieliski, ka vismaz kāda publikācija pasaka, ka ne jau no visiem E vajag raustīties. Domāju, ka daļēji tāds pats ir arī e-vielu.lv mērķis. Cilvēki ir tikai ceļa sākumā, bet doma ir laba un gan jau ar laiku viss būs.

    Bet vispār – klau, a Jums kāds ar varu liek pirkt pienu pie zemniekiem, pašiem audzēt kartupeļus un rītausmā iet strautiņā mazgāt matus ar ziepenītēm (ir tādas zilas puķītes), lai nesanākt šampūnu ar SLES (nātrija lauret sulfātu) lietot? Nesaprotu šito ņemšanos ar putām uz lūpām. Nepatīk resurss – neskaties, kam patīk tie arī apmeklēs un pētīs šitos E.

    Atbildēt
  73. normunds

    Attiecīgi ir lieliski, ka vismaz kāda publikācija pasaka, ka ne jau no visiem E vajag raustīties.

    Cilvēks ir tā iekārtots, ka izlasa tikai to ko grib izlasīt. Diemžēl. Un pārmodernā question everything mode tam nenāk par labu, pietiek kādā sarakstā salikt tiešām nekaitīgas (lai gan te jau cilvēki gatavi apzvērēt, ka nav un nevar būt nekaitīgu pārtikas piedevu, ironija protams) ar kaitīgām, lai patiešām izcili aunapieres saprastu, ka šajā sarakstā ir tikai kaitīgas E piedevas, un pārējās neuzskaitītās ir tieši tikpat kaitīgas.

    Atbildēt
  74. normunds

    IvarsR,

    neaizmirstiet, ka par radiāciju līdz 195X. gadiem neviens neuztraucās

    Es atbildēšu tikai uz šo daļu. Tā kā man patīk citāti, te būs viens no vikipēdijas:

    Varbūt pastāsti mums lūdzu kur tu smēlies informāciju, ka ar radiāciju neviens līdz 195x. gadiem neuztraucās? Jebšu tu mēģini vēlamo uzdot par eosšo: ja tu domā, ka neuztraucās, tātad – neuztraucās? Ja tu domā, ka augu tauki ir kaitīgi – tātad ir kaitīgi? Ja tu domā, ka PVD nekontrolē kārtīgi – tātad nekontrolē?

    Atbildēt
  75. normunds

    Atkal sapi$os ar tagiem 🙂

    IvarsR,

    neaizmirstiet, ka par radiāciju līdz 195X. gadiem neviens neuztraucās

    Es atbildēšu tikai uz šo daļu. Tā kā man patīk citāti, te būs viens no vikipēdijas:

    The dangers of radioactivity and of radiation were not immediately recognized. Acute effects of radiation were first observed in the use of X-rays when electric engineer Nikola Tesla intentionally subjected his fingers to X-rays in 1896. He published his observations concerning the burns that developed, though he attributed them to ozone rather than to X-rays. His injuries healed later.

    The genetic effects of radiation, including the effects on cancer risk, were recognized much later. In 1927 Hermann Joseph Muller published research showing genetic effects, and in 1946 was awarded the Nobel prize for his findings.

    Before the biological effects of radiation were known, many physicians and corporations had begun marketing radioactive substances as patent medicine and radioactive quackery. Examples were radium enema treatments, and radium-containing waters to be drunk as tonics. Marie Curie spoke out against this sort of treatment, warning that the effects of radiation on the human body were not well understood (Curie later died from aplastic anemia assumed due to her work with radium, but later examination of her bones showed that she had been a careful laboratory worker and had a low burden of radium. A more likely cause was her exposure to unshielded X-ray tubes while a volunteer medical worker in WWI). By the 1930s, after a number of cases of bone necrosis and death in enthusiasts, radium-containing medical products had nearly vanished from the market.

    Varbūt pastāsti mums lūdzu kur tu smēlies informāciju, ka ar radiāciju neviens līdz 195x. gadiem neuztraucās? Jebšu tev patīk vēlamo uzdot par eosšo: ja tu domā, ka neuztraucās, tātad – neuztraucās? Ja tu domā, ka augu tauki ir kaitīgi – tātad ir kaitīgi? Ja tu domā, ka PVD nekontrolē kārtīgi – tātad nekontrolē?

    Atbildēt
  76. normunds

    IvarsR

    Citēšu tevis paša linku:

    Despite these relatively high exposures, there were no reported injuries to shoe store customers. Unfortunately, the same cannot be said for the operators of these machines. Many shoe salespersons put their hands into the x-ray beam to squeeze the shoe during the fitting. As a result, one saleswoman who had operated a shoe fitting fluoroscope 10 to 20 times each day over a ten year period developed dermatitis of the hands. One of the more serious injuries linked to the operation of these machines involved a shoe model who received such a serious radiation burn that her leg had to be amputated (Bavley 1950).

    Es nesaku, ka radiācija ir kaut kas nekaitīgs, bet tikpat labi visus rtg aparātus var pasludināt par iznīcināmiem, jo rentgenstari ir kaka. Es drošības pēc pajautāšu: fiziku tu esi mācijies? Parēķini tās devas, kas minētas rakstā.

    Atbildēt
  77. IvarsR

    1. Tas ir piemērs kā biznesā tiek mēģināts viss.
    2. Saki man – kāds ieguvums patērētājam ir no vairuma piedevu, izņemot, nedaudz antioksidantu.
    Ražotājs var sajaukt pāris pulverus, pielikt aromātu un krāsu, iegūstot “siera izstrādājumu”, man no tā būs tikai neproporcionāli sliktāk, viņam labāk.

    Tālākais par netēmu:

    Jonizējošo starojumu jāizmanto tikai, ja ieguvums pārsniedz potenciālo kaitējumu, bet pieļaujamās devas no gada uz gadu samazinās.
    Kad tu mācījies fiziku un rādiācijas drošību, neaizmirsti, ka tas nebija mūsdienu rtg ar īsiem impulsiem. Domā, tur bija tikai 1 pircējs dienā?

    …exposure rates that were above 100 mR/hr at a distance of ten feet from the front of the unit.

    Most units also had a push button timer that could be set to a desired exposure time, e.g., 5 to 45 seconds. The most common setting was 20 seconds.

    Atbildēt
  78. Reinis

    Ivar, vai tev liekas, ka produkti bez šīm vielām maksātu tikpat un derīguma termiņi būtu tādi paši? ir pilnīgi iespējams, ka tā nav, un tādā gadījumā tā būtu priekšrocība patērētājiem, kas varētu pat atsvērt varbūtējo risku veselībai. kāpēc izskatās, ka tu jau esi izdarījis secinājumus par pretējo, lai gan ne uz šo, ne citiem sevis paceltajiem jautājumiem atbildes nevari pateikt?

    tavs salīdzinājums ar radiāciju kalpo tikai uzmanības novēršanai. tas nevar parādīt, ka nākotnē tiks atklāts pārtikas piedevu kaitīgums, jo tās ir pārāk atšķirīgas situācijas. tas var tikai parādīt, ka tāda iespēja pastāv, un neviens nesaka pretējo.

    Stefuk, Santa nepaliek par zinātniski uzticamu avotu, pat ja pieaicina ekspertus, jo nav profesionālapskatīta. viņu pieaicinātie eksperti var arī nereprezentēt konsensu zinātnē. tas nav labs avots.

    vai tu zini koncentrāciju tam SLES šampūnos? ar pliku faktu, ka saturā ietilpst kāda kaitīga viela, nepietiek, lai pateiktu, ka produkts pats ir kaitīgs.

    es gribu piezīmēt, ka tev arī neviens nespiež lasīt skeptiķu domas, bet tu tāpat izvēlies to darīt un vēl atbildēt. ir liekulīgi no citiem prasīt pretējo.

    visbeidzot, evielas.lv patiesais mērķis droši vien ir saistīts ar reklāmām viņu vietnē, jo labāku viņi nav spējuši formulēt. viņi ir paskaidrojuši vairākus iemeslus, kāpēc no viņu darbības nav īstas jēgas, un tajā pašā laikā nav atbildējuši uz jautājumu, vai šī darbība nav maldinoša.

    Atbildēt
  79. IvarsR

    1. Tie nebija jautājumi sev, lai uz tiem atbildētu.
    2. Reklāmas evielās nodarīs maz ļaunuma, ja nu tikai konkurentu adminiem.

    Labi, līgsim mieru, katram savs, es došos plānot sava augļudārza paplašināšanu, lai varētu vasarā uzēst kādu jauku ķirsīti, bet biedri no rūpniecības aizstāvības nodaļas varēs viļāt mutē augu tauku pikucīti ar aspartāmu, krāsotu ar azokrāsvielu sarkanais 40, papildinātu ar aromātisku benzaldehīda pilieniņu.

    Atbildēt
  80. Reinis

    es nesaku, ka tie bija jautājumi sev. es saku, ka tu izturies tā, it kā jau zinātu atbildes, lai gan nezini. tavs mēģinājums ņirgāties to apliecina, kā arī tavu liekulību, jo tu vienlaicīgi aicini salīgt un uzbrūc.

    reklāmas evielas.lv rada ētikas problēmu, jo viņi atzīst, ka tā informācija ir maldinoša, bet vienlaicīgi to reklāmu esamība aicina izdarīt lēmumus, balstoties uz šo pašu maldinošo informāciju. ja viņi par to saņem atlīdzību, tas ir interešu konflikts, jo viņu interesēs ir biedēt cilvēkus.

    Atbildēt
  81. Stefuks

    Reini, nu bāc, beidzot mani nokaitinājāt (samērā miermīlīgu radījumu) līdz galam. Tagad rakstu lēnām un cenšoties lietot izcēlumus, jo vīrieši tiešām tekstos nespēj uztvert vienlaicīgi vairāk par vienu domu.

    1. Lūk, parādi manis rakstītajā kaut vienu vietu, kur es būtu, piemēram, rakstījusi, ka nelietoju šampūnu ar to pašu SLES, parabitēniem utt lietām? Nu tiešām parādi lūdzu un tad brauc virsū. To minēju vienkārši tādēļ, ka vienā organiskās kosmētikas ražotāju mājas lapā šito lasīju kā baiso bubuli, bet tas nenozīmē, ka to ņemu par pilnu, jo kā jau rakstīju, tas bija organiskās kosmētikas ražotāja mājas lapā. Tieši tā svarīga ir koncentrācija, ja tas personīgi man būtu svarīgi, tad es raktos, kamēr uzzinātu. Konkrēti manā tekstā tas bija domāts ar ironiju, ja nu kādam nepieleca 😉

    2. Runājot par minētu publikāciju “Santā” – atkal es nesaku, ka viss, kas rakstīts ir sieviešu žurnālos ir jāuztver par pilnu monētu (kur esmu teikusi, ka viss ir jāņem par pilnu), bet gan minēju, ka atšķirība no daudzām citām ļoti kategoriskām publikācijām (nu, piemēram, “Vides vēstīs” vai līdzīgos pasākumos kuri darba specifikas dēļ man bieži vien nonāk uz galda kopā ar rīta kafiju) vismaz tiek apskatītas abas medaļas puses. Taču, ja tik ļoti vēlaties braukt virsū sieviešu žurnāliem, man utt. tak izlasiet vispirms par ko ir runa. Vairāk par visu pasaulē kretinē šitie “kņigu ņečital, no mņeņije imeju” (sorre par atkārtošanos). Ne mana cūka, ne mana druva ir aizstāvēt “Santu” kā vienīgo patiesības avotu, bet gan vairāk brauciens pretī par tēmu viena blondīne uzraksta, bet citas blondīnes lasa un priecājās Teikšu godīgi, ja nebūtu bijis šī teksta vismaz divos iepriekšējos komentāros, es vienkārši būtu konstatējusi, ka puiši cepās un viss – no manas puses vairāk komentu nebūtu.

    Tieši tā skeptiķu domas mani neviens nespiež lasīt (nu bet kā sākot lasīt komentāru, es varu zināt, ka tur būs skeptiķu domas utt? Nu neesmu es ekstrasens) Tur jau tā lieta, ka es parasti arī to visu ignorēju, bet ja vismaz 2 komentāros saskatu konkrētus uzbraucienus man kaut arī pirms tam nevienu neesmu apbižojusi, protams, ka atbildu. Tāpat kā uz tavu uzbraucienu.

    Runājot par e-vielām kā nepatiesas informācijas sniegšanas avotu – nav taču visām tām e-vielām viņi pierakstījuši klāt, ka jamās indīgas utt. Tak pirms mesties virsū ar nepārbaudītiem argumentiem konkrētam resursam papēti viņu rūpīgāk – nu parādi man precīzi ar pirkstu, kur rakstīts, piemēram, ka betanīns (E-162) ir kaitīgs un visiem, kas ēduši jogurtus ar to piedevās vajadzētu iet nošauties? Ja cilvēki šādā veidā cenšas iegūt reklāmdevējus – flag im v ruki, vismaz kāds kaut ko dara. Kā jau teicu, gan viss būs.

    Vsjo – peace. Dažus eksemplārus nepāraudzināsi 🙂

    Atbildēt
  82. Stefuks

    Tā drusku kārtīgāk papētīju e-vielas un te visiem konkrētā resursa lietotājiem iesaku pievērst uzmanību vienkārši konkrētās vielas nosaukuma krāsojumam aprakstā – tur tā glīti bīstamākie radījumi ir nokrāsoti sarkani, ne tik bīstami rozā utt. Patiesībā kā jau teicu, nav tas resurss tik kategorisks vienkārši cilvēka dabā ir šausmināties par visu. Nu Coolynx dramatisma labad izķeksēja pāris trakākos eksemplārus. Lai nomierinātu sakarsušos prātus, tak palasiet kaut vai par to pašu betanīnu (E-162), maltītu (E-965), oglekļa dioksīdu (E-290), tokoferolu (E-306). Šoreiz apzināti nerakstīju tos nosaukumus šīm vielām ar ko tās pazīst normāli cilvēki Kā Jums liekas, cik daudz tautas pirktu parasto arī mājās kūku cepšanai gadu gadiem izmantoto citronskābi, ja uz paciņas būtu rakstīts E-330 nevis citronskābe ;-))))))

    Protams, ja ir vēlēšanās tur arī drausmekļu sarakstu var izķeksēt labu labo 😉 Kā lielāko mīnusu šai lapai tomēr uzskatu faktu, ka nekas nav minēts par pieļaujamajām koncetrācijām, ko var lietot pārtikā, bet diemžēl uz produktu iesaiņojumiem tāpat neviens nemin, ka konkrētā viela ir tik un tik lielā skaitā.

    Atbildēt
  83. AMB

    Vah, vah, vah kā normunds atkal nodarbojas ar tuftoloģiju 🙂 Šoreiz tikai par citu tēmu – ne par autortiesībām.

    Interesanti, kurš ķīmiķis vai pārtikas tehnologs varētu būt tā absolūtā taisnība? Varbūt tas, kas naudu saņem no E vielu izmantotājiem? Ir vairāk vai mazāk kaitīgas E vielas. Es izvēlos pārtiku ar minimālu E skaitu un vēlams bez tām sliktākajām piedevām.

    Runājot par kaitīgumu/nekaitīgumu – ņemsim kaut vai to pašu citronskābi. Principā nekaitīga viela. BET – kur un kā ražota, kas par nevēlamiem piemaisījumiem iekļuvuši ražošanas procesā? Viss ir relatīvs.

    Visas šīs piedevas ir saistītas ar daudzmiljardu biznesu – piedevu ražotāji, pārtikas ražotāji, tirgotāji, farmācija. Es “ticu”, ka viņi domā par parastā cilvēka veselību. Pārfrāzējot vienu teicienu – viņi “padomās” par cilvēkiem un viņu veselību, noķers tos un atkal “padomās”. Līdzšinējā pieredze rāda, ka kapitālisti domā tikai par peļņu – peļņa pāri visam. Par to, kas būs citiem, pēc gada, desmit, simts viņiem ir dziļi nospļauties.

    P.S. Retoriskis jautājums. Varbūt arī galvas likšana zem smagās mašīnas riteņa nekaitē cilvēka veselībai? Nu jā, ir piemēri, ka tas ir kaitīgi cilvēka veselībai. Bet kā Tu zini, ka arī TIEŠI TEV tas būtu kaitīgi? Ja nepamēģināsi – neuzzināsi 🙂

    Atbildēt
  84. Reinis

    piedod, bet tavs aizkaitinājums ir nevietā, jo tā ironija nebija tik acīmredzama, lai kādam būtu jājūtas vainīgam par tās neuztveršanu.

    tu esi juceklīga, jo strīdies pret lietām, ko neviens nav teicis. neviens nav apgalvojis, ka evielas.lv visas vielas pasniegtu kā bīstamas. tas, ka tu atkārto pretējo, neskar neviena argumenta būtību. tas nemaina faktu, ka daļa vielu ir pasniegtas kā bīstamas. tas nemaina faktu, ka šādi tās pasniegt, izlaižot būtisku informāciju, ir maldinoši. tas nemaina faktu, ka evielas.lv praktiski neatsaucas uz citiem avotiem. tu esi izvairījusies atbildēt uz šīm problēmām un būtībā tikai deklarē, ka evielas.lv ideja ir laba. tu nepaskaidro arī to, kāpēc maldināt cilvēkus, lai gūtu peļņu, nav neētiski. “vismaz kāds kaut ko dara” tam nav atbilde.

    kas attiecas uz Santu, man nav jālasa konkrēti tās raksti, lai es zinātu, ka tas nav zinātniski uzticams avots. pat ja es tos lasītu, es tāpat tos nevarētu adekvāti izvērtēt, jo neesmu speciālists attiecīgajās jomās. uzticami avoti ir tikai profesionālapskatītie izdevumi, kuros ir zināms, ka informāciju ir izvērtējuši neatkarīgi zinātnieki, un ir zināma šo izdevumu reputācija.

    Atbildēt
  85. normunds

    Interesanti, kurš ķīmiķis vai pārtikas tehnologs varētu būt tā absolūtā taisnība?

    Protams, question everything 🙂

    Iespējams tev ir taisnība – visobjektīvāko informāciju par ķīmiskām vielām var smelties no vēsturniekiem vai sētniekiem. Pats galvenais lai šis cilvēks nezinātu ķīmiju un tad automātiski viņam nevarētu piesiet to ka viņš apzināti vai neapzināti lobē kādas korporācijas izstrādāto īpaši kaitīgo pārtikas piedevu.

    keep ’em posting tev foršas domas dažreiz uzrakstās 🙂

    Atbildēt
  86. Reinis

    AMB, šis nav 19. gadsimts un tas nav neregulēts kapitālisms. par pārtikas piedevām pastāv likumdošana un tās ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. nepietiek, ka tev ir paranojiskas fantāzijas, tev vajag arī pierādījumus, ka PVD tiešām ir sazvērējies ar pārtikas ražotājiem vai veic savu darbu pietiekami nekompetenti, lai būtu iemesls bažām. viss pārējais, ko tu dari, ir tīra demagoģija.

    Atbildēt
  87. Reinis

    es aizmirsu pateikt, aicināt citus paturēt savus viedokļus pie sevis, bet daudzināt savējo, ir un paliek liekulība. ja grib dzīvot “atbalss kambarī”, var dibināt domubiedru grupiņas.

    Atbildēt
  88. Stefuks

    Eh, kādreiz bija tāds skaists teiciens: nekad nestrīdies ar idiotu, jo viņš tevi novedīs līdz savam līmenim, bet pēc tam sakaus ar pieredzi.
    Labi, labi, Reinīt, čabulīt, bumbulīt, tev nenoliedzami ir taisnība, viss ko tu saki ir gudrs, pamatots un ļoti ētisks 😉

    Atbildēt
  89. AMB

    Reini – kas tas tāds regulētais kapitālisms, kas tagad valda? Tas ir kapitālisms, kurā valda nauda. Un ne jau nu Latvija būs kāda noteicēja, mēs te tādi puteklīši esam lielajā spēlē.

    Ļoti spilgtu piemēru, kā izpaužās tā saucamais “regulētais” kapitālisms var apskatīt

    http://www.youtube.com/watch?v=wg-52mHIjhs

    Īsumā – 80. tajos gados Bayer uzzin, ka viņu produkts hemofīlijas slimniekiem ir inficēts ar HIV. To atsauc no ASV tirgus, vienojas ar ASV Food and Drug Administration, ka Bayer tās iznīcināmās zāļu partijas izvedīs uz Eiropa, Āziju, Latīņameriku. Izveda arī. Nu nomira pēc tam bars hemofīlijas slimnieku, nu un kas? Toties Bayer liela peļņa. Francijā laikam kādu no valsts ierēdņiem iesēdināja, ASV vispār neviens netiek saukts pie atbildības. Droši vien ASV ir “labāks” kapitālisms 🙂

    Šādus “cilvēcīgā” kapitālisma piemērus var atrast vēl un vēl. Ja kāds domā, ka valsts ierēdnis baigi aizstāv iedzīvotāju intereses un netiek bīdītas melnas lietiņas, tad man prieks, ka viņš ir tāds optimists 🙂

    P.S. Mūsu PVD tiešām nav sazvērējies ar pārtikas ražotājiem, tas vienkārši ir impotents veidojums, kas mākt tikai kontrolēt vienkāršas lietas un bez apdomas skrien pakaļ norādēm no Eiropas. Tām lielajām firmām, kas groza tos miljardus, ienākumi ir daudz lielāki kā mūsu banānu valstij. Ne jau šeit kāds kaut ko noteiks, mums “nolaidīs” “pareizo” direktīvu.

    Atbildēt
  90. Reinis

    Stefuks, es neesmu tas, kurš velk diskusiju uz leju. es skaidri pateicu, kāpēc neuzskatu tavu argumentāciju par labu, bet tu atbildi ar ņirgāšanos un apvainojumiem.

    AMB, es atkārtošu vēlreiz: tavas paranojiskās fantāzijas nav pierādījumi. piemērs ar Bayer parāda, ka esošā sistēma nav perfekta, bet tas neparāda, ka konkrētajā gadījumā tikai izskatās, ka PVD darbojas. tu tam neesi sniedzis ne kripatiņas pierādījumu.

    Atbildēt
  91. AMB

    Es nevienam neko netaisos pierādīt – katrs var droši dzīvot savā iedomu pasaulē un domāt, ka tās ir tikai nepilnības sistēmā. Es saku, ka pati sistēma ir sapuvusi 🙂

    Runājot par pierādījumiem un to nozīmi. Ļoti vienkārša situācija – esmu precējies un man ir bērni. No šī fakta cilvēki ar 99.99% pārliecību var teikt, ka man ir bijis sekss ar sievu, BET NEVIENS NEVAR TO PIERĀDĪT 🙂

    Atbildēt
  92. Reinis

    tas ir amizanti, ka tu esi kaut ko iedomājies, pienācīgu pierādījumu pierādījumu tev tam nav, bet iedomu pasaulē tavuprāt dzīvo citi… parasti to sauc par aklu ticību. tas, ka citā situācijā tu zini, ka kaut kas ir patiess, bet nevari pierādīt, to nemaina, turklāt tā situācija pat nav līdzīga.

    Atbildēt
  93. normunds

    Es nevienam neko netaisos pierādīt

    ij nemaz nevajag. Vieglāk ir bārstīties ar nepamatotiem apgalvojumiem un pieprasīt lai citi tos atspēko.

    Atbildēt
  94. M_oby

    Reinim no PVD – laiks eksperimentam

    Jūs pats varētu izveikt eksperimentu ar savām iemīļotajām piedevām, kuras pēc Jūsu, neapšaubāmi zinātniskās pārliecības, ir pamatoti nekaitīgas un izpētītas. Kā kādreiz teica prof. Kluša – “labs farmakologs pārbauda visu uz sevis”, stāstā par to kā vajag izmēģināt nitroglicerīnu.

    Dodieties uz kādu firmu, teiksim, Neo (tie paši kam neoshop) un nopērciet kaut ko pilnīgi drošu, Latvijā atļautu, nezinu ko viņi piedāvā, bet vēlams ar azokrāsvielām skaistumam; parabēniem un butilēto hidroksitoluolu noturībai; heksamīnu; acesulfāmu un saharīnu saldumiņam; glutamātu garšai; parējo un aromātus pēc izvēles + nitrītsāli. Vēlams piepirkt homogenizētu tauku masu aizdaram vai augu taukus, daļēji hidrogenizētos.

    To visu locīt iekšā 5x dienā, līdz atrauga iegūst piedevas aromātu. Pēc gada, trim un pieciem ziņot par rezultātiem un ietaupītajiem līdzekļiem.

    Atbildēt
  95. Reinis

    M_oby, cik ilgi tas tev bija jādomā? te ir vairākas reizes skaidri un gaiši pateikts, tai skaitā es esmu teicis, ka vielu kaitīgums vai nekaitīgums ir atkarīgs no koncentrācijas. ja kāds būtu teicis pretējo, tad tavs domu eksperiments varētu to atspēkot un nebūtu bezsakarīgs.

    Atbildēt
  96. M_oby

    …līdz atrauga iegūst piedevas aromātu.
    <- tas jau arī bija rakstīts par koncentrāciju, jo uz produktiem koncentrācija nav dota, bet aromāts mutē paliek.

    Atbildēt
  97. Reinis

    runāts tiek par to, ka nav iemesla domāt, ka pietiekami mazās devās tās vielas būtu kaitīgas. atnāk M_oby, iesaka lietot tās lielās devās un jūtas viltīgs.

    kaitīgums lielās devās nepierāda kaitīgumu mazās. piemēram, ja ātri izdzer par daudz ūdens, ar to var noindēties, jo tiek izjaukts elektrolītu balanss smadzenēs. vai tāpēc tas ir kaitīgs arī mazās devās?

    eksperimentu es un citi veic jau tāpat, lietojot parastus produktus. pat ja nevar būt drošs par koncentrācijām katrā konkrētajā lietā, ir zināms, ka tās ir noteiktas likumdošanā un PVD tas ir jākontrolē.

    Atbildēt
  98. AMB

    Rein, Reini, tādu naivumu sen nebiju redzējis 🙂

    Pirmkārt, tādām nopietnām lietām kā pārtikas piedevas nepietiek ar “nav iemesla domāt, ka kaut kas mazās devās būtu kaitīgs”, tur jābūt PĀRLIECINĀTAM, ka tas ir nekaitīgi.

    Otrkārt, tas ka kaut kādā likumdošanā ir noteiktas “drošās” maksimālās devas dažādām ķimikālijām, nenozīmē, ka tā arī ir. Laiks iet uz priekšu un var atklāties jauni fakti. It sevišķi grūti ir pārliecinoši noskaidrot ķīmisko vielu ietekmi uz lietotāju bērniem.

    Treškārt, atveram http://en.wikipedia.org/wiki/E_Number

    Ko mēs tur redzam? Pie daudziem numuriem ir forbidden, dangerous, unpermitted visur vai kādā valstī. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka konkrētā ķimikālija kādreiz tika izmantota, jo acīmredzot tika uzskatīts, ka veselību tas neietekmē vai vienkārši kādam bija po par citu veselību, bet PĒC TAM atklājušies fakti, ka konkrētā viela tomēr ir kaitīga un tika aizliegta.

    Ceturtkārt, man prieks, ka Tu esi gatavs veikt bezmaksas eksperimentus, riskējot ar savu veselību. Es labāk atturēšos un centīšos izvairīties no liekiem E savā pārtikā 🙂

    P.S. Rēka sanāca par “nekaitīgo” E240 un tā neseno pielietojumu http://en.wikipedia.org/wiki/Formaldehyde#Contaminant_in_Food

    Atbildēt
  99. Reinis

    Šīs vielas ir pārbaudītas, un iemesli uzskatīt tās par kaitīgām attiecīgajās devās nav atrasti. Pārliecība nāk no idejas, ka tie būtu atrasti, ja pastāvētu. Tas nenozīmē, ka iespēja, ka tās tomēr ir kaitīgas, ir izslēgta, bet tas ir pietiekami labs pamats tās uzskatīt par nekaitīgām.

    Ja ir jābūt absolūti pārliecinātam, tad vispār neko nevarētu ēst, jo zinātne nav matemātika un nepiedāvā absolūtas patiesības. Nevar zināt pilnīgi droši, piemēram, vai burkāni nejauši neizraisa vēzi. Varbūt kādreiz nākotnē to varēs noteikt, kad mēs varēsim kontrolēt visus iesaistītos faktorus.

    Tu ar savu Vikipēdijas saiti atkārto to, ko vairāki citi jau ir mēģinājuši, taču tie nav pierādījumi, ka kādas konkrētas šobrīd atļautās vielas būtu kaitīgas. Tie ir pierādījumi, ka tas ir iespējams, un neviens šādu iespēju nenoliedz.

    Kā jau te kāds cits minēja, ēdot neapstrādātu “organisko” pārtiku bez piedevām arī pastāv risks, ka tā ir kaitīga. Teiksim, gadās, ka augsne ir saindēta. Ja tu neesi pirms ēšanas veicis pārbaudi laboratorijā, tu to nevari zināt. Tas nenozīmē, ka tagad vispār neko nevar ēst.

    Atbilde slēpjas tajā, ka mums jebkurā gadījumā ir jāuzņemas kaut kāds risks. Tev var iespert zibens, uzbraukt auto utt. Tas ir neizbēgami, tāpēc jautājumam ir jābūt nevis par to, vai risks ir, bet par to, kāds tas ir. Šajā gadījumā ir pamats domāt, ka no pārtikas piedevām nav liela riska. Tās tiek kontrolētas, gandrīz visi tās lieto uzturā un “veic bezmaksas eksperimentus, riskējot ar savu veselību”, un dzīvo.

    Un visbeidzot, neuzticēšanās tavam un citu “čujam”, ko tu nevari atbalstīt ar nevienu būtisku pierādījumu, nav naivums.

    Atbildēt
  100. Vaarna

    > it sevišķi grūti ir pārliecinoši noskaidrot ķīmisko vielu ietekmi uz lietotāju bērniem.

    Nu, šodien “gudrās” un attīstītās pasaules uzskatos kaitīgi bērniem arī da jebko aizrādīt, nemaz nerunājot par “uzšaušanu” pa pēcpusi.

    Pievienojos tiem, kas uzskata, ka E-vielu kaitīgums producējas cilvēku prātos nevis organismos kopumā. Pie tam atgādināšu piemēru, ka pašmāju vides aktīvisti nopērk “kaitīgo” produktu, to apraksta no visām sliktākajām pusēm, nopublicē savos žurčikos, un pēc tam, sekojot padomju cilvēka instinktam, šo E-pilno kaku-bjaku kolektīvi apēd. Un ir dzīvi vēl šobaldien.

    Atbildēt
  101. Vaards

    Atkal jāpiekrīt Normunda viedajai ironijai. un AMB to apstiprina uzreiz dubultā:

    1. AMB skaidri mums pierāda, ka visa pasaule ir kapitāla važās, mazais cilvēks ir nolemts un zeitgeists dzīvo mūžīgi mūžos. Un Bayers tirgo tabletītes ar Aids, bet par cik mazais cilvēks ir nolemts, tad šis tā vai tā nepirks Grindeksa tabletītes.

    2. Vēl Normunds mums uz AMB klasiskā piemēra viedi pierāda (par cik visi un visur ir masoni, nopirkti vai sliktie pēc pārliecības), ka zinātniska, sakārtota, daudzumus reglamentējoša, ar laboratorijām un pētījumiem skaidri definēta lapa būs gauži neinteresanta. Nu sakiet lūdzu – cik daudzi ir kaut vai nedaudz palasījuši MK noteikumus 158? 🙂


    > Pie daudziem numuriem ir forbidden, dangerous, unpermitted visur vai kādā valstī. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka

    šis vikipēdijas pārkopētājs un secinātājs vispār ir cilvēces un evolūcijas kronis. Īsts darvinisma piemērs! Varētu mierīgi iet un nošauties, jo viss un visur ir kaitīgs, patiesībā. Tad kāda jēga mocīties?

    Bet patiesībā Tas nozīmē, ka pārtikas piedevas ir pazīstamas jau pārsimts gadus. Un sākotnējā to izcelsme bija tāda, ka pārsimts gadus atpakaļ viens gudrinieks bija izdomājis piedevu maizei (nepateikšu precīzāk), kas bija izteikti toksisks atkritums. Tajā apgabalā mirstība palielinājās darmatiski. Bet piesiet neko īsti nevarēja (katrs pats atbild ko ēd). Ar to brīdi arī radās kaut kāds pirmais saraksts ar “pārtikā aizliegto izmantojamo vielu sarkastu”.

    Un Ē, kas ir forbidden Tas nozīmē, ka sistēma ir sakārtota. Un lērums ar dažādām pārtikas zināmām piedevām ir definētas ar attiecīgiem indeksiem, ieviestas sistēmā un ir tagad zināmas kā sliktas esam.

    Atbildēt
  102. Pēteris Krišjānis

    Lasīt atklātu paranoiķu un pragmatistu strīdus vienmēr ir bijis interesanti 🙂

    Sausais rezumē tomēr ir Wikipedia lapās par E skaitļiem – lai arī cik objektīva/neobjektīva šī sistēma nebūtu, lielākā daļa šo E vielu ir pārbaudītas simtām reižu un atzītas par normālām esam.

    Portāls – pirmajā brīdī šķiet, ka diezgan patruls mēģinājums cilvēkus pārvilināt lietot zemnieku produkciju un pelnīt uz cilvēku vispārējās paranojas rēķina (turklāt bez plašas informācijas tālākam izziņām, nav saites kaut vai uz to pašu Wikipedia). Stulbi, jo es to produkciju tāpat pērku bez šādiem maldinājumiem, apšaubu šādas reklāmas efektivitāti, tas var izraisīt tikai niknumu dažos potenciālos pircējos. Neko neatšķirās no labi zināmas partijas, kas aizstāvēja “tradicionālo ģimeni” ar sievu mājās un vīrieti pie mīļākās 🙂

    Nevajag uzskatīt cilvēkus par primitīviem un neko nesaprotošiem un kurināt paranoju. Vienkārši informējot par potenciālām problēmām normālā latviešu valodā (nevis to izskaistinot), portāla veidotāji iegūtu izglītotus pircējus un apzinīgus cilvēkus, kas tomēr cenšās noskaidrot patiesību, pirms ceļ paniku, taču arī apzinās, ka ir lietas, ko varbūt nevajag pārēsties.

    Par “kāds kādu dzeltenu pulveri bēra gaļā Maximā” vispār nerunāšu – visas vielas lielajiem ražotājiem tiek dotas lielos plasmasas toveros, ieskaitot tādas vienkāršas lietas kā garšvielas, sinepju pulveris, utt. utjpr.

    Atbildēt
  103. Sarky

    Pēteri Krišjāni,
    “mēģinājums cilvēkus pārvilināt lietot zemnieku produkciju “;
    “pelnīt uz cilvēku vispārējās paranojas rēķina” ;
    “šādas reklāmas”
    – tā visa saskatīšana tajā lapā Tev nav paranoja?

    Atbildēt
  104. Pēteris Krišjānis

    Sarky: nezinu, es tikai izteicu, kā tas *man* izskatās 🙂 Palasi manu komentāru velreiz. Esmu par viedokļu daudzveidību, bet kaitina neinformēta uzskata popularizēšana. Tipiska spēlēšana uz cilvēku primitīvu domāšanas līmeni.

    Atbildēt
  105. VR

    „Pārtikas Veterinārais Dienests – uzrauga visādas pārtikas ģēlas. Inspicē visas maksimas un citus iestādes. Tur ir ļoti vērtīga sadaļa – likumdošanas akti. Noteikti jāizlasa. It sevišķi e-vielu resursa veidotājiem.”

    :DD

    Mūsu valdība jau arī, it kā, rūpējas pat visas tautas labklājību, tikai dumjā tauta to nejūt.

    Atbildēt
  106. Kino

    ugunsdzēsēji? ha ha ha! mūsu valdība par mums nerūpējas, tātad arī ugunsdzēsēji par mums nerūpējas. starp citu, es esmu gudrs.

    Atbildēt
  107. Oto

    E260 – etiķis

    Jā ļoti kaitīgs 😀 visi kas to ēduši sen ir miruši tapēc arī nevar vairs iebilst. Vecvecmāmiņa ēda un tā arī tikai kapos satieku.

    Acu kairinājums
    Diareja
    Elpvadu apdegums
    Nieru bojājumi
    Plaušu bojājumi
    Vemšana

    Tak tādas sekas ir tikai 95% etiķskābei. Pat sērskābi var ēst 200x atšķaidītu un nekas.

    Atbildēt
  108. O_o

    Vel tikai vajag visām vielām pierakstīt, ka tās var izraisīt galvaskausa bojājumus (lielā daudzumā, cietā stāvoklī un ātri lidojot) un atzīmēt kā ļoti bīstamas.

    Atbildēt
  109. Ex Nejaucēns

    Sacēluši traci ar E vielām, un tad vēl tautu tur neziņā. Nu kā lai cilvēks zina ja netiek nekur publicēts kas tas par zvēru briesmīgais E…. Krievu portālā atradu atšifrējumu visai paletei. Ja kādam vajag tad lai rok internetā..

    Atbildēt
  110. Atbalss: Intervija ar Evielas.lv veidotāju | Pods.lv

  111. Zveers

    Nu, tagad biologa, kiimikja viedoklis:
    🙂 Jaa, visas vielas ir kaitiigas… parasti to izsaka ar LD50 (deva uz kg kermenja masas, kad 50% izdziivo)… tad veel ir akumulaacijas indeksi, kad vielas nekaitiigaas devaas uzkraajas organismaa liidz LD. Vispaar jau paartikas kjiimija ir gana plasa zinaatne, vietas te maz 🙂

    Paartikas piedevas (visi cepaas par piedevaam, bet visai pavirshi apluuko, kam taas piedevas tiek piebeertas:P) lieto, lai par minimaalu cenu panaaktu maksimaalu efektu… mazaak nekvalitatiiva produkta, ilgaak glabaajas utt. Katrs tacu savaa pagrabaa ir redzeejis ka zaptes burcinjas virspusee ir peleejums, un tas pie 50% cukura koncentraacijas. Paaris g ar E-konservantu un peleejuma tur nebuus! Un ietaupiisies kilogrami ar cukuru… Ja razotaaja produkcijaa veikalaa pamaniis peleejumu – visu partiju vajadzees iznemt, taads likums. (Zapte bija piemeers, ar visaam paartikas preceem taa…).

    Bet ne jau par kaitiigumu ir staasts… Staasts ir par to, kursh pieprasa visas siis vielas produktos… Juus, pateereetaaju kungi, juus (ok, es arii) 🙂 Razotaajs muusu pasaulee ir biznesmenis, kursh grib minimalizeet razosanas izmaksas (daargo izejvielu aizstaat ar leetaaku + E vielu – piem. desa tagad sataav 60-90% milti/ciete/soja/uudens, domaajat ka bez Na-glutamaata juus vinju eestu? Bet vai pirktu desu par 3-4x augstaaku cenu?) un maksimalizeet noietu (garsiigaaks, smarziigaaks, ilgaak glabaajas, vieglaak transporteejas…utt). Tas ir bizness! Kameer produktiem ir pieprasiijums, buus piedaavaajums… Cenas/kvalitaates balanss par kuru pateereetaajs gatavs maksaat. Biznesa meerkjis ir nopelniit naudu, nevis censties veseliigi pabarot pateereetaaju, ja gribat max veseliigaak, uzticiet paartiku audzeet/gatavot cilveekiem kuri juus miil 🙂 Paareejiem ir po*, vai jums peec gadiem vai gadu desmitiem smadzenju suunas izzuus, kauli sadrups vai valkaasiet melnas brilles un baltu spiekiiti.

    Atbildēt
  112. Zveers

    man patiik wiki liste ar E-vielaam
    http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_food_additives,_Codex_Alimentarius

    Un sheit skatamies degradaacijas procesus organismaa (nu, ja ir nojauta par metabolismu kaa taadu)
    http://www.genome.jp/kegg/pathway.html#metabolism

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Kŗemilek Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *