Šobrīd sēžu BarCamp Central Asia atklāšanas ceremonijā. Uz skatuves stāv Kristina, Renat un Beka. Viņi stāsta, kas ir BarCamp un kāpēc tāds tiek veidots. Dominē krievu valoda. Ik pa laikam pažēlo ārzemniekus un kaut ko ik pa laikam pasaka angliski.

Tikko uzsauca uz skatuves amerikāni. Es tā arī nesapratu, kas viņš ir. Šķiet, ka kaut kāds Amerikas vēstnieks mācību jautājumos Kirgizstānā. Izbrīnīja tas, ka viņš runāja krieviski un paralēli angliski.

Viņš stāstīja, ka tas, ko viņš uzraksta jeb saka tiek labots, jo tas ir Amerikas oficiālais viedoklis. Pēc tam viņa tekstam iet pāri 6 cilvēki. Tad viņš pieskārās blogu tēmai. Ja blogs ir viena cilvēka nekoriģēts teksts, tad tā ir viena kopienas dalībnieka balss, kas ir svarīga visai kopienai jeb kaut kā tā. Tad viņš stādīja priekšā Amar C. Bakshi no WashingtonPost, kas braukā pa pasauli un runā ar cilvēkiem, lai saprastu kā pasaule redz Ameriku (How the World Sees America). Mēs ar šo puisi iepriekšējā vakarā dzērām alu un ēdām šašliku. 🙂

Tālāk uzstājās vīrs no Operas. Viņš stāstīja par to kāpēc Opera rullē. Vēl viņš uzsvēra, ka nevajag tikai runāt, bet vajag arī kaut ko darīt, lai tevi uzklausa. Šī iemesla pēc viņi arī sponsorē BarCamp Central Asia.

Te ir neliels klipiņš no reģistrācijas uz BarCamp.

Ārā ir nežēlīgi karsts, bet universitātē ir kondicionieri un te ir patīkams vēsums. Blakus sēž Maksims un Joxa, aiz manis Atoms. Atoms ir ielicis webā arī atklāšanas bildi.

Vairāk informācijas barcampasia.net.

Vakar mums bija iepazīšanās tusiņš, kur bija 200 litri dzīvā alus, ko mēs veiksmīgi arī izdzērām, jo tas bija labs, viss pārējais bija jāpērk pašiem. Bildes no pasākuma var redzēt pie Alieva blogā.