nitro raksta:
LU laikam par godu savai 85. gadskārtai palaidusi jaunu savas lapas versiju www.lu.lv HTML 4.01, sentēvu metodes, utt. Gribētos zināt, ko tauta domā par pašreizējo izskatu un izkārtojumu. Domāju, ka līdzšinējā lapas versija, lai arī uz nekādām dizaina virsotnēm nepretndēja, tieši ar askētisku padarīja lapas apskati patīkamu. A tagad – gaiši zils, tumši zils, oranžs… smalkāk jau ir, bet vai labāk?
Man gan pašam to atvērt neizdevās. Lapa vērās ļoti ilgi. Stundas laikā atvēru augšējo daļu un kreiso malu. Lai gan no Latnet pieslēguma caur lynx viss mežonīgi ātri atvērās. Izdomāju pamēģināt caur ārzemju proxy un arī atvērās. Laikam kāda viltība, ka uz noteiktiem subnetiem piegriež ātrumu?
Tādiem kā es, kas šo lapu nav apmeklējuši, varētu noderēt web.archive.org saglabātā iepriekšējās versijas kopija no šī gada marta mēneša.
Pamēģiniet ātrumā šeit atrast kaut vai lekciju sarakstu!
nav jau nemaz tik slikti
nesaprotu kāpēc vajadzēja iepriekš salīdzinoši smuku un pārskatāmu lapu šādi izķēzīt…
absolūta izgāšanās. krāsu gamma garām. dizains ne visai. saita struktūra nepārskatāma. un visbeidzot nolēmu paskatīties lapas source. un ko gan es tur ieraudzīju? ne jau smuku, kompaktu kodu ar masīvu css izmantošanu. lapa ir uztamborēta izmantojot vecos labos (labos?) teiblus. un visvairāk mani sajūsmina, ka tas viss vēljoprojām ir statisks html! īsāk sakot, tehnoloģiski tā nav pat vakardiena, bet labi ja aizvakardiena.
http://www.lu.lv/studijas/lekciju-saraksti/20 …
saita struktura tiesham ir beediiga. turklat kreisajaa pusee kaut kada izveelne uz gaishi dzeltena gaishi peleeks. nu kur kaut ko taadu var dabut gatavu :))
thumbs down
man arii nepatika – izskataas pec 90-to weba 🙂
Aivis Ābele: jā, negaidīti, bet uz lekciju sarakstiem links no studijām. Aizdomīgi sarežģīti, ibio..
daysleeper: krāsu gamma ir subjektīvs vērtējums, tāpat kā potenciāli par tik debilu niku kā daysleeper vai ledusledus- ‘kā gan var tādi lohi būt’. krāsu gamma ir ok. zils uz dzeltena ir ok.
Vienais: parastā *.php lapa neies cauri. Domājot par to, kas ir apakšā es drīzāk teiktu, ka ģenerēts *.html pēc izmaiņām. Tā, lai nebūtu katru reizi jālaiž FUCKING LEENAIS PHP.
Runājot par CSS – paprasiet CLX, kā tur īsti ir ar visur saprotamību un tādiem sūdiem.
Reāli, šis ir strādājoš risinājums. VIenīgā problēma ir lēnums dažkārt.
pamazām var kaut ko saprast. pozitīva lieta ir tā, ka studenti var ielogoties un darīt mahinācijas ar saviem b,c daļas priekšmetiem. Šī lapa daudzreiz labāka par iepriekšējo, taču navigācija būtu vēl jāuzlabo.
Baigais monstrs, bet ar palīdzību konfigurēšanā latviski un smukām adresēm palīdzības bildās 😉
https://portal.lu.lv/uPortal/tag.2af428cb9a0d …
Ledusledus – esi dzirdejis tadu jedzienu kaa usability un lietotaju testeshana? ja talak par kodu neko neesi redzejis, tad tur neko nevar izdarit. turklat tiesham jaabriinaas: ‘kā gan var tādi lohi būt’. 🙂 uzreiz jaalec uz eceeshaam.
man patiik.
tabulas, css – whatever?? galvenais, ka es redzu to, ko lu grib lai es redzu
Es nesaprotu… Kāpēc nolikt cilvēku centienus? Nolikt mēs mākam visi, bet paši kaut ko radīt…? Tad nu acis lielas un jēgas nekādas! Visi varbūt nav tādi gudrīši tur PHP vai CSS etc… Iespējams, ka tas kas veidoja to lapu, nepārvalda tās tehnolōģijas… Un galu galā kas par to? Nezināt, tas nav slikti! Varbūt tiešām ejiet un uztaisiet labāku LU lapu… Redzēsim kā noliks jūs pašus!!!
Ivchikx…=)
Ak neee!!!! Tabulas!!!! Atdodiet manus CSS!!!!1111viensviens1!!111!!!!1vienpadsmit1!!1
daysleeper: lietotāju testēšana bija pirms ~pusgada. Kopš tā laika krietni uzlabojies pasākums. Usability ir – bet kā jau vienmēr atrodas bariņš ‘advanced’ cilvēciņu, kuri apjūk lapās ar vairāk kā 4 linkiem un sāk runāt par ne-strukturējam-lietojam-jēdz-un citām ībām. Bez tam, Tu esi feminacists (tas nostrādā vienmēr).
Starp citu latviski būtu pareizi teikt nevis: "…versijas kopija no šī gada marta mēneša." bet gan "versijas kopija no šī gada marta."
Gan jau ka citiem tas netraucē, bet man nepatīk latviskotie krievu izteicieni.
Man nepatīk. Neko saprast nevar:(
Sakara ar to ka atrast atruma lekciju sarakstu, man tas aizņema 3 sekundes , 1 lai lapa atvertos, vel viena izveleties atras saites(kreisaja – augšeja sturii) lekciju sarastu un vel viena izveleties savu fakultati.
Runajot par tehnoloģiju : Lapa tiek ģenereta no xml failiem ar xsl palidzību, vispar izmantots uPortal kanals HyperContent kurš ir ļoti interesants CMS, kuru starp citu izmanto vairak neka 200 vadošie pasaules universitates, parsvara japaņu un Amerikas,ir ari no eiropas piem. University of Oxford un daudziem citiem valstīm. Ir ta ka cilvēks parasti nezin jaunakas tehnoloģijas , kadi var but bus pieejami un zinami cilvekiem latvijā pēc gadiem 5 , un saka HTML 4.01, sentēvu metodes, utt. :)) Smiekligi. Runajot par table , man pašam ta liekas diezgan labs risinajums. Vai kads man var paskaidrot ar ko labak css?
Nu layouts ir neveikls, tas ir jaatziist. normaala lieta prieksh standartizeeta risinaajuma, kursh pie tam vel ir pavecs 🙂
Runajot par tables kaa taadam, piekriitu Cilvēks – CSS baazt visur ir ljoti jauki, bet ir daudz uzmaniigaak jaaliek kopaa layouts ar CSS, nevar to izdariit kljuudaini, tad sanaaks daudz lielaakas ziepes kaa kljuudains Tables HTML.
Teikt ka CSS rulzz, Tables sux – idiotisks apgalvojums, ja tam neseko labs pamatojums. Es zinu, ka ir cilveki kas te vareetu to pamatot pietiekami specigi lai teiktu – jaa, tas ir arguments. Savukart vairums no tiem, kas to blaustaas apkart, pamatot nespej. Jaa, tachu vinji zin – CSS rulzz, tables sux…
Bet kopumaa lapa nav laba (subjektiivi protams).
Tabulas izmantot nav grēks, bet gan nepieciešamība, jo bieži vien ar pliku CSS izkārtojumu vien nepietiek, lai realizētu dažas lietas, jo vienkārši CSS nav tik spējīgs, lai nodrošinātu to, ko var bez spriedzes realizēt ar tabulām.
Bet vismaz nedaudz varēja izmantot CSS iespējas. Piemēram, augšējās izvēlnes ļoti smuki varēja realizēt ar CSS, nevis tā kā šobrīd šis blāķis…
ir vienādas ar <li>Bibliotēka</li> + nedaudz CSS. Pie, kam strādātu tik pat nevainojami.
Protams, tam visam ir nepieciešamas zināšanas, ja cilvēks nekad to nav darījis, tad tās ir mocības. Visticamāk, ka LU paši saviem spēkiem to visu paveica. Attiecīgi jāpriecājās par to pašu.
ivchikx – protams centienus nolikt nav labi, cenšanās ir atzīstama lieta, tomēr jāatcerās, ka runa ir par galveno/zināmāko latvijas universitāti. un tur nepietiek tikai ar cenšanos, tur ir nepieciešamas ļoti labas zināšanas. valsti pārstāv kā nekā.
par to tabulas/css mūžīgo tēmu. ja lapa būtu balstīta uz css, būtu lielāka iespējamība, ka lapa būtu "labāka un pareizāka", jo šķiet vairākums no tiem, kas māk strādāt ar css layouts, māk to pielietot pareizi, vajadzīgi un vietā. ātri uzmetot acis šīs lapas sourcei, likās pabaisi visi spani, classes kopā ar td, vecajiem labahuen spacer’īšiem utt.
labahuen = labajiem 🙂
source diivaina – dalja tagu ar lielajiem dalja ar mazajiem…
to Aivis Ābele:
es gan ātrumā atradu lekciju sarakstu. tas nav nemaz tik grūti izdarāms
Manuprāt lapa ir OK. Tā kā sourci lienu skatīties, ja kaut kas ļoti aizdomīgs rēgojas, šajā gadījumā man pilnīgi po kā tas viss realizēts. Atsevišķu personu izsaucieni par nespēju kaut ko atrast manām ausīm šķiet līdzīga atsevišķu manu kolēģu vaimanām "bet Wordā tur bija tā un šitā…" pārejot uz OpenOffice.org. Bez apvainojumiem, vienkārši liekas, ka dažiem pārāk dziļi sirdī tā iepriekšējā lapa iesēdusies 😉
bet Operā "ātrās saites" nedarbojas..
Iepriekšējā lapas versija, manuprāt, bija lietojamāka…
Vēl man ļoti patika Pētera Caunes teksts: "Eju uz lu.lv skatīties lekciju sarakstu un nesaprotu – kā man tā gadījās ietrāpīt TVNetā?";
www.lu.lv:
Mount Type Partition Perc ent Capacity Free Used Size
/ ext3 /dev/md0 31% 4.97 GB 2.42 GB 7.78 GB
/data ext3 /dev/md4 46% 5.42 GB 5.07 GB 11.05 GB
/home ext3 /dev/md3 10% 4.91 GB 576.11 MB 5.77 GB
/dev/shm tmpfs none 0% 503.26 MB 0.00 KB 503.26 MB
/var ext3 /dev/md2 25% 5.47 GB 1.92 GB 7.78 GB
Totals : 30% 21.25 GB 9.97 GB 32.87 GB
Model Intel(R) Pentium(R) 4 CPU 2.66GHz
Chip MHz 2665.44
Cache Size 512 KB
System Bogomips 5321.52
PCI Devices Intel Corp. 82801DB ICH4 IDE
Intel Corp. 82801DB AC’97 Audio
Broadcom Corporation NetXtreme BCM5702X Gigabit Ethernet
ATI Technologies Inc Rage XL
Adaptec AIC-7892P U160/m
IDE Devices hdc: SAMSUNG CD-ROM SC-148C
SCSI Devices IBM-ESXS DTN036W3UWDY10FN ( Direct-Access )
IBM-ESXS DTN036W3UWDY10FN ( Direct-Access )
coolynx:
CSS ir daudz spējīgāks. Vienkārši ne visi browseri atbalsta visas CSS fīčas vienādi (atkal akmens Internet Explorer lauciņā). Un daudziem cilvēkiem ir veci browseri.
Tabulas principā vajadzētu izmantot tikai tabulāriem datiem.
hmm, pašai lapai nav ne vainas ja ņem vērā ka tā tomēr ir univeristāte (kaut vai salīdziniet ar citu universitāšu mājas lapām)
http://r21vo.rule.lv/index.php?id=47&acti …
Tā engine ir ateja, pie tam maksas. Par dizainu labāk neizteikšos. Neko labāku jau nevar sagaidīt, ja visu mēģina uztaisīt paši.
hmz, kristapz: vari nosaukt kaut vienu gadījumu, kad kāds, kas šādi saka " CSS rulzz, tables sux…" un strādā ar css layouts, dara to nepareizi (t.i. rezultāts ir sliktāks kā strādājot ar table layouts)? vienkārši nezinu tādu gadījumu, neesmu laikam pietiekoši interesējies.
es parasti kaut kā esmu dzirdējis otrādāk, un tad gan bez pilnīgas spējas argumentēt savu viedokli.
turklāt par šo jautājumu argumenti no css aizstāvju puses pēc jau n-tajām diskusijām, lai pārliecinātu kādu table layouts aizstāvi par labu css, būtu vienkārši lieka laipnība un laika tērēšana…
Teikšu tā, ka vecais dizains/struktūra man likās daudz labāka. Vienkāršāka, bet pārskatāmāka. Tagad ir tā, … cilvēks ieiet lapā un pirmajā mirklī apjūk tajā krāsu/iespēju mudžeklī. Tagadējais lapas variants atgādina ziņu portālu, trūkst tikai reklāmu … viss pārējais informācijas izkārtojums tāds pats kā visur citur.
Oi, piedodiet, es jau arī aizrāvos ar kritizēšanu. Tas nebija mans mērķis, vienkārši subjektīvi man vairāk patika iepriekšējais variants.
neko ieprieksh nelasiiju taalaak, kad viens slaveeja veco dizainu…
nu tad taa – nesaku ka shitais ir baigi izdevies vai kaa citaadi labais, bet nu ieprieksheejais ar bija galiigs pee, jo tut cilveeks kas ikdienaa nedarbojaas ar datoru neko nevareeja atrast
piiiis
aatrumaa paskatoties dizains diezgan smuks bet nepaarskataams – kreizajaa pusee navigaacijas dala paaraak saspiesta; un taa jaunumu dala pa 2/5 visas lapas kaut kaa neiederaas. Ja man kaads dizaineris taadaa veidaa lapu savietotu tochna dabuutu visu paartaisiit jo apmekleetaajiem kam nebus baigaa nepiecieshamiiba tur kaut ko atrast, taa lapa juutami atturees apmekleetaajus no informaacijas mekleeshanas … isumaa, nav slikti bet vareeja buut daudz labaak … tas tik mans viedoklis…
manuprāt jaunā lapa ir labāka par iepriekšējo, patīk man ērtums, ievadu vienreiz lietotājvārdu un paroli un lietoju visus LU elektroniskos labumus.
visiem, kuri sašutumā bļaustās par dizainu un pielietoto tehnoloģiju: lapa ir ērta un lasāma, nepamanīju būtiskas kļūdas no interfeisa viedokļa, nepamanīju, ka kautkas darbotos nepareizi uz ugunslapsas un IE, tātad savas funkcijas jaunais LU portāls pilda, taču smuki/nesmuki, patīk šitā krāsiņa vai nepatīk jau ir ļoti subjektīvi jautājumi, kurus varbūt labāk atstāt katra paša ziņā.
IrOk. Krāsu shēma gan salīdzinoši sekla, bet lasāma. Uzreiz rodas sliktas asociācijas ar graftona drazu.
Ir divi nopietni defekti:
1) lietojamības: fiksēts burtu lielums;
2) ētiskas dabas: reklāmas banneri;
Kamēr tas netiks izlabots, lapu var vērtēt tikai apmierinoši. 😉
P.S. Un tas, ka tā ir izstrādāta LU ir labi.
Čota man tā lapa galīgi nelīdzīnās rakstā attēlā redzamajai.
Vai ta paspējuši ko nomainīt?
hmm, krāsu shēma ir Uni defaultā oficiālā, saites beidzot ir saprotamas – var uzreiz atrast visu vajadzīgo, nevis kā iepriekš – 1/2 stunda bija jāpavada spaidot uz linkiem, cerībā, ka šoreiz izdosies izveidot nepieciešamo kombināciju, lai tiktu pie vajadzīgās info.. Man patīk 🙂
Ir jau stilīgi nolikt visus no galvas līdz kājām, izmantojot standartizētu kritiku "CSS vajadzēja", "tables sux", "sentēvu metodes" un tā tālāk. Tā vietā būtu paņēmuši izejas tekstu un pārveidojuši pēc savas gaumes un piedāvājuši pārējiem lai salīdzina, vai kritika ir pamatota, vai nē. Līdzīgi, kā Jāzeps kādu laiku atpakaļ izdarīja ar Apollo jauno izskatu. Citādi – ir vērts paklusēt.
Ja nemaldos, tad portālu izstrādāt palīdzēja studenti, kuri piedalījās attiecīgajā specseminārā. Portālam apakšā griežas Java (atkal, ja nemaldos) un nav grūti iedomāties, ka vidējs LU students nav XHTML + CSS + XML + XSL +XSLT + Java guru.
Attiecībā uz krāsu salikumu un visu pārējo – tā jau ir vairāk gaumes lieta. Vienmēr būs tā, ka kādam nepatiks, liksies par košu, par blāvu vai kā savādāk.
Tas, kas man nepatika ir: reklāmas baneris pašā augšā + iespējams, ka labāk lapu vajadzēja izstiept pa visu loga platumu – tiktu iegūta vieta, lai labāk izvietotos gan ziņas gan ari navigācija abās lapas malās.
Par izejas tekstu nerunāšu, jo man nav laika pierādīt, ka attiecīgais izskats ir perfekti transformējams uz XHTML + CSS
Hehe 🙂 Man arī vienīgais kas nepatika bija banneris, kur normālām universitāšu lapām ir galvenās ēkas fasādes bilde. Tiem organismiem, kam "statisks HTML", vajadzētu brīvprātīgi pieteikt vismaz mēnesi nepļurkstēšanas streiku.
Man patīk – gan dizains, gan krāsas. Kā nestudentam ļoti skaidra un paarskatāma struktūra.
Savāda likās aptauja – jau defaltā ir ielikts atbildes variants!
Ar to ielādes ātrumu ir tā, ka kāds atkal laikam ir rūteru telpā grīdu mazgājis – no Lanet tīkla (pārbaudīts 2. vietās) pēdējās pāris dienās neveras dažu provaideru hostētās lapas (piem. laacz.lv, inbox.lv u.c.), kuras veras aptuveni stundu un tad arī ne pilnībā 🙂
Protams, tas neglābj www.lu.lv Vakardien validators nelaida cauri jamo lapu, jo tā saturēja neUTF-8 simbolus.
foršas krāsas, izkārtojums ir ok – tb dizains norma. vot to eng karodzinu gan varēja aizvākt.. tas tā "lameriski"…
Man patik!
lazha… ja loga platums lielaaks par ~1400, tad kaut kaada zila hu@#ja saak raadiities… bla
nepatiik… tizli… bet subjektiivi
Man ptiik kraasu salikums. Taa starp citu ir gaumes lieta. Un nav tur ko braukt virsuu studentiem, kaa maaceeja taa izdariija. Nav jau nekaada uuberkuulaa korporaacija. Zjeel tik par saveejiem, RTU jau nu vareeja smukaak un sakariigaak uztaisiit.
Tu pats varētu paklusēt. Tie visi ir pamatoti argumenti, un tas ir labi, ka kāds tos piemin. No viedokļu dažādības neviens necieš, tieši otrādi — tā palīdz.
Es pieņemu, ka pati LU neapzinās šo problēmu un viņiem galvenais ir "strādājošs risinājums." Es gribētu redzēt, kā kāds tos atsaldētos pārliecinātu par tā, ko viņi pat nevar saprast, priekšrocībām. Tāpēc pat uztaisot citu, labāku versiju nekas netiktu atrisināts. Galu galā, tur jau ir ielikts pietiekoši liels darbs, lai nevienam pat nerastos doma to likt pārtaisīt from scratch, bet tieši tas arī būtu jādara: izlabot tur neko nevar, jo tā ir ar nolūku uztaisīta nepareizi.
Kāds viedais reiz teica:
Ja tev kaut kas nepatīk, maini to, ja nevari izmainīt, maini savu attieksmi.
komentāros uzskatāmi redzama latvietim piemītošā apdirsēja mentalitāte 🙁
Tavuprāt jebkurai iestādei ir jāiet pie mājas lapu izstrādes kantora, kas par pārdesmit tūkstošiem uztaisīs mega-portālu? Mosties!
Eh, kā te daži gudri runā par "novecojušām" tehnoloģijām un prasa pārstrādāt! Gan jau lielie brēcēji ir no tiem, kas tās jaunās tehnologijas ir pašmērķis, ka nekad neko neuztaisa kā nākas un tad vēl 1/2 gadu tiek novērstas visādas šamo ģēniju saražotās nepilnības, kas uzpeld ekspluatācijas laikā…
Par izskatu: mans viedoklis ir, ka tas ir bezgaumīgs un amatierisks. Pat tas, ka vairumam studentu (spriežot pēc atsauksmēm šeit) patīk, neko nenozīmē, jo saits ir paredzēts nevis vienīgi pašu lietošanai, bet veido iestādes imidžu. Pēc maniem standartiem tāds pat nevienai fakultātei nav derīgs, kur nu vēl lielākajai universitātei valstī.
Bet tā ir vienīgi viņu pašu problēma, un šis — mans necilais viedoklis, tāpēc lūdzu nesāciet mani apsaukāt.
Viena lieta, novecojušas tehnoloģijas, cita – to uzspiestie žņaugi. Normāli nav labi.
Auralis, sen neesmu students, bet man patīk dizains. Parādi sava dizaina ideāla paraugu, ja vari.
Lapa ir OK – var atrast visu, kas nepieciešams, ne tā kā vecajā lapā, kuras struktūra bije diezgan aptuvena, izskatās arī ciešami.
Kritika ir viens no veidiem, kā kaut ko izmainīt.
Nevajag krist galējībās un visu norakstīt principā. Es pilnīgi piekrītu, ka 90 procentos gadījumu tie, kas it kā māk CSS, patiesībā nemāk neko. Bet to var norakstīt uz tā rēķina, ka tas ir relatīvs jaunievedums un tāpēc galvenokārt izplatītīts starp iesācējiem. Pieredzējuši koderi raksta kā viņiem no sākuma iemācīja, un ieraduma inerces kombinācijā ar CSS sarežģītību un pretrunīgajām atsauksmēm dēļ paies ilgs laiks, līdz arī Latvijā tas ieviesīsies un kļūs par normu.
Nē, kur tu redzi, ka es kaut ko tādu esmu teicis? Labi, izrādās, ka uPortal ir par brīvu, bet man viņš tik un tā nepatīk, jo domāju, ka ir arī labākas alternatīvas.
Un, taisnību sakot, es pat nedomāju, ka vietējās aģentūras uztaisītu viņiem kaut ko daudz labāku. Varbūt vienīgi par desmitiem tūkstošu, bet, paskatoties dažus citus vietējos projektus, arī par to rodas šaubas. Tomēr tas nemaina faktu, ka saitam ir stipra amatieriskuma piegarša.
Budzis, varbūt citreiz. 🙂 Un es mazliet nokļūdījos: runa iet ne tikai par izskatu kā to dizaina daļu, kas ir atkarīga no katra cilvēka individuālās estētiskās pārliecības, bet pašu dizainu, t.i., tā tehnisko daļu — to, kas atbild par funkcijām un kuru var vairāk vai mazāk objektīvi novērtēt. Tici man, ja tā saita lietotāja interfeiss būtu izveidots pareizi, tu to nekad pat neievērotu; tā liktos dabiskākā lieta uz pasaules.
Auralis, sen neesmu students, bet man patīk dizains. Parādi sava dizaina ideāla paraugu, ja vari.
Es atvainojos, bet tu neredzi manu atbildi augstāk?
Tas, ka tu vairs neesi students, ne vella nenozīmē. Tāpat kā tiem cilvēkiem, kas nav bijuši ārpus Latvijas, arī Rīga liekas megapilsēta, daži varbūt nav redzējuši neko skaistāku par Delfi.
Auralis, sen neesmu students, bet man patīk dizains. Parādi sava dizaina ideāla paraugu, ja vari.
Pasaki man savu meilu un es tev uzrakstīšu, kas tu esi.
Ups, tā kulixa sistēma+ff+es kopīgs gļuks 🙂
Budzis: Tu labāk pastāsti kā tu to dabūji gatavu. Spaidīji pogu "atpakaļ" un, tad atkārtoti submitoji? 😉
Sistēma pagaidām atrodas testēšanas stadijā. Vari ieteikt, kas būtu nepieciešams, lai šādi "gļuki" neatkārtotos.
nu, labi, es kļūdījos par to, ka tas viss ir statisks html. bet no saviem izteikumiem, ka krāsu gamma ir neveiksmīgi izvēlēta un lapai vajadzētu būt css neatkāpšos. šāda krāsu gamma, kā jau te rakstīja, rada amatierisma iespaidu. un nekas, ka šīs krāsas ir "universitātes krāsas" – tas nav iemesls, lai taisītu neglītu lapu. css ir labāks par table ar to, ka tas ir korektāks vieds lapas layout veidošanai. table ir domāts skaitlisku datu formatēšanai, nevis lapas skeleta veidošanai. var jau pārvietoties pa pilsētu, teiksim, ar trīsriteni, un iespējams, ka sastrēgumstundās ar to varēs ātrāk tikt uz priekšu, taču ilgtermiņā, protams, braukt ar auto ir daudz jēdzīgāk. protams, ka grūtāk jēdzīgi uztaisīt lapu ar css. taču es šeit nevērtēju lapas pēc tā, kā viņas ir vieglāk uztaisīt, bet pēc tā, kas ir korektāks un dzīvotspējīgāks. ja lapu patiešām ir veidojuši kaut kādi studentiņi, tad varu novēlēt LU sākt domāt ar galvu. dot nejēgām taisīt lapu latvijas lielākai universitātei, kuru katru dienu apmeklē simtiem cilvēku ir pilnīgs absurds. tāpat varam izdarīt secinājumus par LU attiecīgās fakultātes studentu kompetenci jeb pareizāk nekompetenci reālu projektu realizēšanā.
vienais: attieeciīgās fakultātes studenti ir paarāk labi algoti, lai to darītu.
auralis: parādi savu ideālo dizainu un es viņu nolikšu.
Kādu vēl "manu ideālo dizainu", idiot.
ta bl, kaada shkjirba css vai table, man tas neparaadaas spiezhot uz linka/lasot tekstu! un es neapmekleeju lu lapu, lai peetiitu source. Un, ja reiz table vs css izveele neietekmee apmekleetaaju, tad taa ir veidotaaja briiva izveele!
Par kraasaam – man ne paaraak patiik, ieprieksheejais variants bij man daudz skataamaaks, bet tas ir LJOTI subjektiivs viedoklis.
coolynx: tā kā tava sistēma neļauj ievadīt ātrāk kā pēc 3 minutem, tad bija jāietur pauze. Un tad vēl kaut kur pa vidam vēl paspaidīju f5 🙂 Vienvardsakot hvz 🙂
vienais : "šīs krāsas ir "universitātes krāsas" – tas nav iemesls, lai taisītu neglītu lapu"
Piedo, bet varbūt tev vienkārši ir sūdīgi (manā uztverē) ar gaumi? Man personīgi riebjas krievu iemīļotie krāsu salikumi, bet viņiem patīk – kultūru un tradīciju atškirības. Lapa ir mierīgos toņos, ko tu piep… krāsām? Man kā skatītājam ir dziļi pie kājas, kādas tur tehnologijas apakšā. man galvenais lai strādā – un tā lapa strāda!
Hmm, nestridaties ar mani un ar Aurali dizaina zinjaa – neiesaku 🙂 Par pashu WWW – nuu..vareja tiesham labak – sheipiem paris efekti uzlikti, paris brushiefekti, tas ir ari viss, bet nu saprotu, ka shada tipa lapaam dizains nav svarigakais, tas gan…imho tas butu pat stulbi, ja lu www butu visa flashaa uz 1Mb vai megauber dizains smags.
Krasu gamma gan mani neiepriecina, bet nu katrs paliek pie sava 🙂 c ya dudes.
noisex: "Hmm, nestridaties ar mani un ar Aurali dizaina ziņā"
Nestrīdēsies ar, nav tā vērts 🙂 Paliekat vien jūs savos maldos vieni 🙂
Ne vienmer asketisms ir labs. Ieprieksejaa versijaa man likaas ljoti nesaprotama un ne-lietotaajdraudziiga – lai kaut ko atrastu parasti naacaas pavadiit ilgaaku laiku. So versiju gan vel neesmu izmeginajis; varbut bus labaka, varbut ne, bet smukaaka izskataas un liidz ar to liekas draudziigaaka un vieglak lietojama.
Bet es vismaz uzzināju kas ir BSA: http://biologs.bf.lu.lv/
Tajā http://biologs.bf.lu.lv/ ir makten prikolīgs javascript pulkstenis 😀
Bet vispār man jaunā LU lapa patīk labāk par veco. Tīri subjektīvi. Vienīgi nesaprotu, kādēļ tur vajadzēja likt to reklāmas banneri. Vai tiešām daži Ls universitātei ir svarīgāki par prestižu?
vienais: varbuut jau kaads blaava, tad sorry, visus komentaarus neizlasiiju, bet taa lapa nav nekaads plain html uz servera – kaut kur saakumaa pamaniiju ka urlii figuree php sessijas id.
banneris tapat kaa spilktas kraasas un tabulains dizains ir kuuul 😉
LU jaunā mājaslapas versija ir ievērojami gaumīgāka un lietojamāka par iepriekšējo.
Aarpraats kaadi te spechuki savaakushies, pilniigi njirdziens naak… Kaada shjirba kaa uztaisiits, manupraat vai ir XHTML valid vai nav, tam nav nekaadas noziimes, galvenais lai saits pilda iecereetos uzdevumus un straadaa ar populaaraakajiem paarluukiem. Akadeemiskie navaroti un tirgus nekad nav gaajushi kopaa un nekas neraada ka kautkas vareetu mainiities arii naakotnee. Kad NORMAALS izstraadaataajs veido saitu vinsh nedomaa par tiem looseriem kas saaks peetiit kodu un apreekt visu projektu kautkaadu nenoziimiigu kljudu vai nepilniibu deelj, bet gan par tiem cilveekiem, kas to saitu lietos ikdienaa. GRIBIET LOOSERI PIEMEERU, LIELAJAAM IESTAADEEM IR DZILJI UZSKJAUDIIT UZ W3C, biznesaa galvenais ir rezultaats! Spilgts piemeers, manupraat, ir www.hanzanet.lv – ne smakas no XHTML un kljuudains HTML, bet kaa jau teicu, tas nevienu NORMAALU cilveeku neinteresee, jo TAAS NAV KRITISKAS KLJUUDAS, kas liegtu straadaat ar mineeto resursu!
http://www.google.lv/search?q=%2Bwhy+XHTML
gundar, kad tika izstrādāts hanzanet un kopš aptuveni kāda laika cilvēki ir sākuši apzināti savā valodā lietot un izprast tādus jēdzienus kā xhtml un w3c? 🙂
ja normāls izstrādatājs domātu par tiem cilvēkiem, kas lieto saitu ikdienā (nevis savām ērtībām, piemēram), tad atkristu tādas problēmas kā sources izķidāšana, jo tur vienkārši nebūtu kam piesieties.
Tātad pirmkārt.
Tiem, kas ilgi un dikti meklēja lekciju sarakstus, piedāvāju pirmajā lapā selectboxu: "Ātrās saites", pašā redzamākajā vietā, augšējā kreisajā stūrī. Kas mums tur ir? "Lekciju sar."? Wow, vai tas varētu būt lekciju SARAKSTS? Ak, laikam gan nē, to jau atrast nevar…
Skuju tā neietekmē apmeklētāju, dirsēji gudrie.
Ātrums! coolynx te iepeistoja koda gabalu tabulu versijā + kā tas izskatītos, ja būtu uzrakstīts ar CSS.
50 rindiņas nosūtīt apmeklētājam ir 50x ilgāk nekā vienu.
Elementāri.
whatever,
Taatad, ja hanzanet.lv tev ir vecs resurs, tad digi.parex.lv nu gan nav nemaz tik vecs un telehanzanet vispaar ir tikai nesen radies. Veel mazs listinsh: solo – www.nordea.lv, lkb – www.onlinebanka.lv, internetbanka – www.multibanka.lv, jaunaa ibanka no unibankas, utt.
Samierinies tachu ar domu, ka daudziem korporatiivo risnaajumu izstraadaataajiem un arii man to skaitaa ir uzshjaudiit uz w3c,…. protams, liidz briidim, kad tas buus aktuaali maniem klientiem! Bet kaa jau noskaidrojaam vinjiem arii ir un buus uzshjaudiit, kameer tas kvalitatiivi nemainiis vinju experience!
P.S.
ja kas man taa arii neizdevaas atrast nevienu ar w3c standartiem savietojamu internetbanku…
gundar, w3c standarti nav patiesības augstākais mērs. bet lieliski palīdz patiesības meklētājiem, kas savējo vēl nav atraduši. katrā ziņā sevišķi kaitinoši ir, ja kāds eksemplārs bļauj, ka w3c standarti ir kaut kas slikts, īsti nemaz nezinot, kas tas ir.
labs bija Grrr piemērs par to, kā tas maina arī klientu experience 😉
turklāt bez standartiem pastāv daudz citu dažādu lietu, kas ir nepieciešamas laba risinājuma izveidē – kaut vai šajā lu gadījumā – izpratne par krāsu gammām, fontiem, tekstu lasāmību, navigācijas izkārtojumu, informācijas izkārtojumu utt. utjp. un tā visa mērķis ir – padarīt lapas lietotāja dzīve vienkāršāku un patīkamāku, un gūt iespējami lielāku labumu klientam no lapas. un šeit es biju gaidījis ko citu no lu. nu nekas, cerības nepiepildījās, dzīvojam tālāk.
par internetbankām – redzi, varbūt tu esi informēts par katra projekta background, bet es neesmu un nemaz nevēlos šajā lietā iedziļināties, ne to izstrādes laikā utt. utjp. un vispār – kopš kura laika internetbankas ir visu lietu mērs? tās tomēr ietilpst citā kategorijā kā "mācību iestāžu interneta lapas". 🙂
es ļoti labi samierinos ar domu, ka korporatīvo risinājumu izstrādātājiem ir uzšķaudīt (kaut gan kāds tam sakars ar lu?:), ja vien tas nekaitē man kā kādas lapas lietotājam, tīri pat labi samierinos, jo tas nozīmē ka tuvākā vai tālākā nākotnē man būs daudz labākas darba iespējas nekā tiem, kas par w3c neko nevēlas dzirdēt 😉
protams var staigāt apkārt apgalvojot, ka neviens jau neveido standartiem atbilstošas lapas, kāpēc ta man tā darīt. nu i labi. nedari, nav spiesta lieta. būs citi kas darīs 😉
whatever, es cienu tavu pieeju no saakuma taisiit visu korekti un pareizi, bet mani mazliet izbesiija tie spruksti kas tur saaka noliet to saitu un reekt par izmantotajaam senteevu metodeem. Taapeec gribeeju paraadiit ka arii korporatiivie biznesa klienti jorpojaam straadaa ar senteevu metodeem, jo taas ir paarbaudiitas dziivee, prasa mazaak laika(un $) izstraadee.
Un biznesaa, Tu jau zini, kas ir noteicoshais – mighty $$$
Peace!
gundars: Tas viss ir labi, tikai nevajag aizmirst arī, ka, piemēram, tas pats digi tika taisīts 2000.gadā, kad vēl bija nepieciešamība uztaisīt saitu, kas korekti strādātu arī ar netscape 4 … Tagad tādus saitus taisītu arī pēc standartiem. Protams, visticamāk, ka lapa nevalidētos, bet tas jau ir otršķirīgi.
Precizēsim. Ciktāl runa ir par webizstrādi, korporatīvie biznesa klienti strādā ar to, ko viņiem uztaisa viņu programmētāji un par metodēm viņiem ir tieši tikpat daudz nojausmas kā trakam sunim par neiroķirurģiju.
Savukārt, programmētāji strādā ar to, ko viņi pārzina. Un tas, no vienas puses, ir pareizi, jo tik tiešām izstrāde var būt (lai arī ne obligāti ir) ātrāka (dēļ tā, ka nav jāmācās nekas jauns, ja izstrādātājs jau CSS nepārzin). Tā kā daļēji es varētu piekrist šim argumentam.
Tiesa gan, novedot to līdz absurdam, par sentēvu metodēm mēs varētu teikt tikpat labi, ka ar datoriem vispār nav jāstrādā, jo visu (bankām šinī gadījumā) var izdarīt ar filiālēm, kantora grāmatām, skaitīkļiem un reklāmām avīzēs. Bet tas nu tā.
Taču, redzi, šinī konkrētajā gadījumā (tabulas vs. CSS) ir divi momenti.
1) tas ko es teicu par ātrdarbību, kurā ietaupījumi,- es ceru, tu nenoliegsi,- tieši atsaucas uz klienta "experience".
2) ja mēs runājam par izmaksām, tad lūdzu neaizmirsīsim, ka katram websaitam ir ne tikai izveidošanas, bet arī uzturēšanas izmaksas, kas ietver arī saita izskata maiņu(un nevajag man teikt, ka korporatīvie saiti nemainās – un kā vēl mainās, katru gadu). CSS gadījumā salīdzinājumā ar tabulām, šīs izmaksas samazinās par to dizaina tiesu, jo lietojot CSS, izskata mainīšana un menedžēšana ir ievērojami vienkāršāka.
Tā kā, lai arī protams visu var taisīt ar tabulām vēl 100 gadu, tieši nopietnie korporatīvie klienti, kuru programmētāji spēs adekvāti izmantot jaunās tehnoloģijas, būs ieguvēji pilnīgi konkrētā naudiskā izteiksmē – vairāk apkalpotu klientu (pa to pašu kanālu var pārraidīt jo vairāk WWW lapu, jo tās ir mazākas), gan arī iespēja samazināt uzturēšanas izmaksas, ciktāl tas attiecas uz dizaina maiņām.
Jo lūgtu atcerēties, ka W3C, IETF, IEEE un visi šie starptautiskie mudžu medžu, kas izstrādā un publicē standartus, to nebūt nedara nedz altruistisku, nedz valstiski birokrātisku motīvu vadīti. Visām šīm organizācijām piķo lielās industrijas (W3C – no Boeinga līdz Vodafone). Un piķo nez kādēļ tieši tamdēļ, lai saņemtu veselīgus un noderīgus standartus.
Starp citu, par tām pašām finansu organizācijām runājot, nepieminēji Lietuvas Hanzas apdrošināšana jau izmanto CSS tur, kur tradicionāli lietoja tabulas, un paredzu, ka arī pārējās Hanza grupas organizācijas savu www resursu nākošās versijas veidos uz CSS bāzes.
Grrr ir pilnīga taisnība. :>
Ģrr: "uzturēšanas izmaksas, kas ietver arī saita izskata maiņu"
Nu mainīts pamatā tiek tikai saturs. Ja notiek nopietna dizaina maiņa, tad parasti tiek mainīts viss klucis – i dizains, i struktūra utt. Banku kā tādu īpaši neinteresē visas tās tehnologijas – viņām sistēmas uzturēšanai vajag lietotājdraudzīgu interfeisu, kur vienā kastītē ieraksti vienu, otrā ielādē bildi utt. Ne viņi zina, ne grib zināt kas to griež apakšā – viņiem vajag drošību, ka tas strādās 100 gadījumos no 100, nevis 99/100
Nav tiesa. Konkrēti, empīriski – mana pieredze ir pretēja, un es 3 gadus nostrādāju kādas bankas IT daļā, kāreiz darbodamies ar internetbankām. Pie tam, ja pareizi saprotu, kā tu domā vārdu "struktūra", tad CSS ļauj ievērojami manipulēt arī ar to. Bet jebkurā gadījumā, manā pieredzē no biznesa puses diezgan bieži tika prasītas atsevišķas konkrētas dizaina izmaiņas. Un atkal – izmaiņu prasīšana ir saistīta ar laiku/naudu, kas patērējama to veikšanai. Ja biznesa puse redz, ka izmaiņas ir iespējamas lētas un ātras, viņi ļoti labprāt tās prasa, kad viņiem vajag.
Neapstrīdu – skat. manu iepriekšējo komentāra sākumdaļu par biznesa klientiem. Bet "kā tādu" nekas neko neinteresē. Vienmēr ir jābūt kādam noteiktam atbildīgajam, kuram jāinteresējas par kāda uzdevuma kādu konkrētu aspektu. Šinī gadījumā, ciktāl tas attiecas uz IT instrumentu izvēli, tam protams nav jābūt bankas prezidentam, taču konkrēā IT projekta vadītājam vai iespējams pat IT attīstības daļas vadītājam (nosakot vispārējo bankas IT produktu attīstības līniju) gan. Savādāk viņi vienkārši piedienīgi neveic savu darbu un nenodrošina banku ar kvalitatīvākajiem risinājumiem => nepamatoti ceļ IT produktu izmaksas.
Nu, teiksim 100/100 nesola neviens arī ar tabulām. Bet ar CSS nu jau ir iespējams panākt tikpat labu strādāšanas drošību kā ar tabulām.