Atvērtā koda dzelži

maijs iemeta adresi uz Wired rakstu par atvērtā koda dzelžu izstrādātājiem OpenCores.org.

Speaking before a group of 30 representatives from the hardware industry Monday night at the Freedom Technology Center in Mountain View, California, Lampret unveiled the organization’s most recent development: a functional system-on-chip microprocessor, developed entirely from freely available open-source blueprints.

“The processors that Intel develops are much more complex than what the open-source groups are working on,” said Intel spokesman Chuck Malloy. “We’re developing chips for high-performance computing, and it seems like they’re mostly concerned with low-power embedded devices.”

Indeed, the CPU that is currently etched on the OpenCores system-on-chip only runs at 160 MHz and does not yet support floating-point operations — a necessity for complex mathematical calculations.

Pagaidām gan tas izklausās diezgan jocīgi, varbūt pat smieklīgi, bet, kas gan atceras kā bija toreiz, kad aizsākās atvērtā koda programmatūras kustība.

Varbūt pēc gadiem pienāks arī tāda diena, kad uz sētām sāks rakstīt – Intel un AMD sux, bet lūk OpenCores rulez.

15 thoughts on “Atvērtā koda dzelži

  1. Lupus

    Ir atšķirība starp atvērtu arhitektūru un reāliem komponentiem (kas nav un nebūs uzspiesti atvērti). Tas viens.
    Divi. Saits jau antikvāra vērtība. Ar to cilvēki nodarbojas jau no kāda 1985 gada, un līdz šim neko sakarīgu nav izdarījuši. Tiesa, jāmet ar akmeņiem uz lielajiem grandiem (intel, amd, via, …), kas visiem darbiniekiem šajā (un ne tikai) jomā lieto NDA un piekrišanu nestrādāt citur šajā industrijā. Trade Secrets.
    Vienīgais kas mani interesē, pirms pāris gadiem cilvēki bij izdomājuši iekš krievijas tīri zvērīgu procesoriņu, kam ar solīja atvērt rasējumus… Nav redzēts :/

    Atbildēt
  2. Kheps

    Uztaisam ‘fabriku’, kurā ieberam 2kg dzelžu, bikiņ poliplastu sabāžam, ievadam vēlamos rezultāta parametru, un šis ‘aftomatom’ izdod ārā gatavu dzelzi.
    Powered by Liepajas Metalurgs : )

    Atbildēt
  3. nbinc™

    Nu par tādiem OpenCores varētu sapņot IT industrijas es te domāju Hardware daļu) sākumā un tad ar lielām grūtībām. Problēma ir iegulsdītā darbā – viss, kas saistīts ar dzelžiem, izgudrošanā un izgatavošanā besīgi dārgi izmaksā. Var protams teorizēt par kaut kādām specifiskām tēmām, bet lai to pārbaudīt dzīvē bus jāsakrāj pietiekoši liels piķis un lielie IT industrijas grandi to tik un tā nogremdēs jo viņiem nav vajadzīgs tāds konkurents (ja to par konkurentu vispāri var nosaukt), viņi jau savā starpā strīdās un kaujās un pieredze gremdēšana vinjiem ir liela 🙂
    Programmatūrā ir cita situācija un tas ir iespējams, jo teorijā neko naudz neizmaksā, teiksim atnāc no darbā mājās un pabaksti kādu kodu uz sava PC (reāli nopērkama manta) – tā vien izklaides pēc un ja tādu “izklaidējušos” ir pietiekoši daudz tad arī kas sakarīgs var sanākt.
    A bet iedomājamies – atnāk tāds freaks mājās un ar savu elektronisko mikroskopu un vēk kādus pāris miljonus vērtu litogrāfisko ierīci mēģina izgatavot kādu jaunu mikreni…… 🙂 nee nu protams ja algas būs atbilstošā līmenī tad varbūt atradīsies kādi kas sev vannas istabā uzrīkos pismiljarda vēru mikroshēmu rūpnīcu 🙂

    Atbildēt
  4. Kamikadze

    Krievija bija elbrus, bet vis apstajas pie finansesanas, es jau gadu nevaru neko sakarigu sadzirdet par to monstru. Bet starp citu vins pec aprakstiem ir LOTI LOTI lidzigs jaunajam AMD 64bit procesoram :), un iek intel Xeona ari itka eot kautkadas ficas no Elbrusa, jo 4 gadus atpakal no krieviem aizgaja viens gudrinieks uz intel.
    Krievija ir gudra, bet TIKAI BEZ NAUDAS.

    Atbildēt
  5. Muudzis

    nbinc, es tev nepierkītu, ka programmatūras rakstīšana neko daudz nemaksā vai ir lētāka par dzelžu izstrādi. Jā varbūt kādas sūda programmeles, bet nopietnas sistēmas izstrāde arī nopietni maksā un paņem ilgu laiku. Pie tam, galu galā, tas dzelzis jau arī tā pati programmatūra vien ir, kas pēc tam tiek sagatavota, lai liktu uz kristāla.

    Atbildēt
  6. entropy

    Tad kad katrs savās mājās ar savu superduper printeri pēc rasējumiem būs spējīgs uzcept sev jaunu videokarti, tad arī varēsim saakt runāt par atvērtā koda dzelzjiem.

    Atbildēt
  7. Mulders

    ar softu un dzelžiem ir dažādi!
    ja kāds Vasja Pupkins kādā Linuxii pieķibina kādu kodu, tad es jamo izčekot un paarbaudīt varu dažās minūtēs. Savukārt ja šamais pac kaut ko pielodēs kādai šēmai, tad lai es paarbaudītu – man reāli visa šēma būs jāpārtaisa piekam jāuztaisa un jādabon materiāli!
    Nēe harware pagaidām netiek līdzi softam!
    Ja nu vienīgi kāds uzdzejotu softu ar kuru var reāli emulēt hardwari! Tad tur saemulē sakombinē kāmēr beigās sanāk kruc procis!

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Dawis Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *