LZA akceptē rakstzīmes @ latvisko izrunu

Noteikti, ka lielākā daļa no jums jau vakar izlasīja ziņu par rakstzīmes @ latvisko izrunu:

LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija (ITTTA) ir izpētījusi un lēmusi par zīmes “@” izrunu, kā arī par vairākiem tās nosaukuma tulkojumiem latviešu valodā.

2003.g. 28.marta ITTTA sēdē vienpadsmit dalībnieki – informātikas un tālsaziņas tehnoloģiju speciālisti vēlreiz apspriedās ar LZA valodnieci Valentīnu Skujiņu un akceptēja šādus “@” papildapzīmējumus:

et-zīme (“et” izrunā ar plato “e”); et (arī ar plato “e”).

Izlasot šīs rindiņas gribējās atviegloti uzelpot, ka beidzot LZA ir nākuši pie prāta, bet nē, turpinājumā atkal sviests.

ITTTA joprojām iesaka lietot vēsturiski pamatoto latvisko rakstzīmes “@” nosaukumu: “komerc-a”. Piemērs: juris-komercā-latserveris-punkts-lv.

ITTTA nerekomendē lietot barbarismus “čats”, “spams”, “onlain”, “saits” bet to vietā izvēlēties vārdus “tērzēšana”, “surogātpasts” vai “e-liekpasts”, “tiešsaiste”, “vietne” (nevis garo un neprecīzo “interneta mājas lapa”).

51 thoughts on “LZA akceptē rakstzīmes @ latvisko izrunu

  1. Kristao

    Neko pielikt neko atnjemt. Tie latvju gudrie latvieshotaaji ir un paliks tupi, visu vinji grib izmainiit, bet kaut kas jau vinjiem ir jaadara algu jau grib sanjemt :). Nesaprotu kaapeec kas jaamaina uz tieshu tulkoju. Pieemeeram taa pati teerzeeshana man tas saistaas ar vecu vecenju klachoshanu, shis pats vaards teerzeeshana man ir mobiilajaa telefonaa, liidz shim briidim nesapratu, kas tas par apziimeejumu. Es te skolaa veel dzirdeeju prikolus, peles paliknis tiks saukts par “Papeli” CD par “Cieshripu”.

    Atbildēt
  2. kex

    Tagad datormaacibas stundaas vareetu ieviest taadu vingrinaajumu, ja jaasastaada kaads teikums ar jauno un, galvenais, pareizo vaardu.
    “Es shodien vienas vietnes teerzeetavaa tieshsaistee sarunaajos ar paziistamu datorspeciaalistu, ka surogaatpasts un e-liekpasts sagaadaa nemazums probleemas.”
    Starp citu reiz podaa es maniiju taadu terminu kaa – jautaatava. Teerzeetava nav nemaz tik slikti :))))))

    Atbildēt
  3. MM-Y

    Nu es domaaju ka visi atceras urkji.lv? 🙂
    Nu visvairaak reeku parauj vaardinji ‘e-liekpasts’, ‘komerc-a’ (itseviski piemeers) un ‘vietne’ (par shito chist veeders saapeeja no smieshanaas) 😀

    Atbildēt
  4. SpēksNoTetiem

    Vel labak man patik hakers – urķis, HD – cietis, CDROM – diskdzinis, peles paliknis – papele ( es atkal domaju ka varetu ”a” vieta teikt ”i”

    Atbildēt
  5. Delf

    vai tad @ nebija vienkaarshi “at” ( “aet ” ang izruna ). laikam vienkarshi partaisiija par “eet” (izruna).
    kaut kaa nesmuki skan tomeer 🙂

    Atbildēt
  6. me

    Man gan diezgan ļoti kaitina žurnāla NEXT bieži lietotais DVD latviskojums – ciparvideodisks. Itkā jau nekā briesmīga, bet dVd NAV VIDEO bet Versatile – daudzpusīgs. Domājiet vīri kautko precīzāku!

    Atbildēt
  7. LongT

    Es ir dums un nesaprotu:
    ar ko atšķiras, piemēram, kompjūterbūšanas un medicīnasbūšanas?
    Kādēļ valodnieki neķeras pie medicīnisko latīnisko vārdu latviskošanas,
    bet ķeras pie kompjūtervārdiem?

    Atbildēt
  8. Vaards

    Es veeleetos ieteikt poda.lv dekoratiivaa banera “Nesudjba” latviskoshanu kaa – “Neliktenis”. Savukaart, coolynx – buutu latviskojams patapinot no jeedzieniskas liidziibas (cool cat – smukulis) Tarzaans vai Mauglis (nezinu, kursh no abiem smukaaks). Veel buutu lietojams arii sinoniims “Saldeets mezha kakjis”, kad stipraaki vaardi izsakaami lapas autora virzienaa 😉
    Bet nopietnaak – probleema tieshaam aktuaala. Ja kaadreiz mani uzjautrinaaja Windows latviskojumi, tad shobriid, saskaroties ar latviskotu Windows un Office XP (Vitriina un Kantoris XP) versiju savaa darba datoraa, man tas vairs jautri neshkjiet… Kaa rezultaataa 99% gadiijumu lietoju sheit nesosha koleegja datora ME Vitriinu, kas veel nav latviskojusies.

    Atbildēt
  9. Jazz

    Varētu kāds entuziasts uztaisīt normālu latviskotu Win. Bez tām starpenēm un citiem barbarismiem!
    Gribētos zināt kā tie LZA “Veidenbaumi” paši ikdienā runā…

    Atbildēt
  10. Kaitnieks

    Iedomaajieties – maza grupinja ar nekompenetntiem cilveekiem un viena paargudra valodniece maina taadu svariigu lietu kaa veselas tautas valodu kaa vien iegribas? Tas ir lielaaks speeks kaa valdiibai – tur naakama valdiiba atcels visu tevis ieviesto, bet valoda paliek uz muuzhu – uz gadsimtiem, gadu tuukstoshiem. Protams, mineetie barbarismi tik tieshaam nekur neder, tachu kas vinjiem dod tiesiibas izdomaat tik nejeedziigus vaardus vietaa? Un kaapeec vinji nelieto gadu gaitaa izveidojoshaas latvieshu valoas iipashiibas, izgudrojot jaunvardus. Zhetons tam, kas atradiis senu vardu, ka beidzas ar liidzskanis + tne. Man, kaa latvieshu valodas patriotam, ir saapiigi, goda vaards.
    Taisniibas labad jaapiebilst, ka dazhi no vinju vaardiem ir lieliski. Diemzheel tie ir mazaakuma.

    Atbildēt
  11. cloned_PT

    LongT: dikti labs poinc . es veel vareetu ieteikt hiperradoshajiem ITTTA saakt ar vaarda “abreviatuura” latviskoshanu .

    Atbildēt
  12. Kārlis

    ‘Izpratne’ un ‘tvertne’ ir latviešu valodas jaunvārdi, tikai no 20. gadsimta sākuma. Tā lūk. Tas tomēr nav īsti latviski, bet iegājies valodā. Par Endzelīna jaunvārdiem arī savulaik smējās. Es neaizstāvu borzovismus, tomēr laiks visu noliks savās vietās. Turpināsim runāt kā nu katyram no mums liekas sakarīgāk. Galvenais, lai viens otru saprastu 😉

    Atbildēt
  13. Kaitnieks

    Ai ejiet pa gaisu 🙂 Man shodien satraukshanaas process aiznjeemis visu CPU laiku un paareejie procesi slikti darbojas.
    Bet teikt, ka runaasim, kaa gribeesim, nav pareizi. Mums taapat kaadreiz jaaraksta dokumentaacija, kursa/bakalaura darbi, publikaacijas zhurnaaliem un tad vienkaarshi naakas lietot (smiekliigos?) Borzovismus. Vareetu par shito teemu paardiities. Pataisiit troksni. Es gan nebuushu tas dariitajs. Vajag kaartiigu cilveku, speeciigu valodnieku un datorikji. Katraa zinjaa tagad neviens cits iznjemot nokrenkjeejushos datorikjus nekaa nezina un domaa, ka ar tulkojumiem mums viss kartiibaa vai veel trakaak, briinaas, kur tie datorikji (mees) tik shausmiigus terminus izgudrojushi. Tad vismaz zinatu, ka taa ir tikai kaut kaada maza komisija, sastaavosha no wannabe Enzeliiniem, kas bojaa muusu un naakamo paaudzhu dziives, un, ka reti kursh ir ar vinju darbu apmierinaats.

    Atbildēt
  14. ZBH

    he, taa “vietne” asocieejs ar kjuul 🙂 “kompaktdisks” vietaa es var piedaavaat “mazripa” 🙂
    2 Kaitnieks: aa, Tu prasiij sen vaard… palaid garaam.
    2 japets: rulzam neir nekaa kopeej ar velsanos, a ar valdiisan. taa ka tipa “dizhvalda” 🙂

    Atbildēt
  15. Migs

    Da taksh nav jaameklee taalu vecais labais TV taksh pareiyi ar saucas par “Taalraadi”:p….servisaa skruveeju stupuicu i neyinaajaam kaa saukt nosaucaam par “guultnju maaju” … lab ka veel neliek te latvijaa visus firmu un produktu nosaukumus latviskot:)))). a to pameeggini iytuulko sony jeb ducati 😀

    Atbildēt
  16. tamster

    [00:58] kaada tev winampam ir mainaamaa apdare?
    [00:58] 2advancieris
    [00:59] kada tev apdare cd speeleetaajam 😕
    [00:59] pirmnjeemuma

    taa luuk arii runaasim 😉

    Atbildēt
  17. Gan`X

    es nesaprotu kam tiem letinīem vaig te tuulko win un visu pārējo latviski ?
    tak mēs ejam uz ES un tur būs tāpat angļu val

    Atbildēt
  18. someone

    ja godīgi, lai viņi visi iebāž savus latviskojumus tur, kur saule nespīd. i mean, es saprotu, cik svarīga ir latviešu valoda n everything un kultūra, bet tā jau ir klaja ņirgāšanās. mīkstnis, diskdzinis, e-liekpasts. tas taču ir izsmiekls nācijai. laikam jau tiešām profesionāļu starpā runāšana tīri latviski ir vairāk kā prikols, ķēmošanās vai tas skaitās ellīgi stilīgi. tipa, vai tu man pa tiešsaisti atsūtīsi to datni, ko vakar ielādēju tavā cietnī? vai cik jauka saskarsne šai lietojumprogrammatūrai. ķēmi, klauni.
    ja nevarēja šos vārdus ieviest tad, kad tas bija aktuāli tad tagad nevienu tāpat nepieradināt vairs. un viņiem vēl algu maksā par šo darbu vērtīgo?

    Atbildēt
  19. freds

    visumā jau daudzu populāru terminu veiksmīga latviskošana nav nekas nosodāms, bet es tikai nesaprotu tieksmi “latviskot” piemēram spamu tiešī kā “komercpastu” – šis jaunvārds pats sastāv no divu latīņu vārdu saknēm

    Atbildēt
  20. latvietis

    vai nav taa, ka datortermini angliski, piem., “toolbar” vai “window”, prieksh tiem, kuriem anglju valoda ir dzimtaa jeb pirmaa valoda shkjiet tikpat stulbi kaa prieksh mums “spiedpogplakne”, “riikjosla” vai “vitriina” utt., jo nevar noliegt, ka shie termini jebkuraa valodaa ir ljoti metaforiski un buutiibaa neadekvaati.
    jau kopsh pirmaas reizes, kad pieseedaamies pie datora redzeejaam “toolbar”, “window” utt. un pienjeemaam to kaa pashsaprotamu. pienjemu, ka, ja mees, kad pirmoreiz buutu pieseedushies pie Windows redzeetu “vitriina” vai “spiedpogplakne” pienjemtu, ka tas ir normaali.
    P.S. kur netaa var paskatiities visus ieviestos latviskotos datorterminus?

    Atbildēt
  21. Kaitnieks

    Varbuut tev ir zinaama taisniiba, latvieti, tomeer arii nekad nezinot angliskos terminus, es sev jautaatu – kaada atshkjiriiba spiedpogai no pogas? Un kur ir vilktpoga? Kaads sakars veidojumam uz datora ar vitriinu? Kaapeec es darbu pie datora beidzeeju nevis beidzu (starp citu shis tulkojums man patiesiibaa ljoti patiik)? Diemzheel mees zinaam, kaadi ir atbilstoshie angliskie termini un taapat arii zinaam, cik viegli tos izrunaat un, ka tie neskan stulbi. Varbuut taa arii ir visa muusu nelaime?

    Atbildēt
  22. tamster

    Ir termini kuri manuprāt skan normāli arī latviešu valodā., nu piem Rīkjosla ir tīri ciešams. Bet nu vietne? komerc-ā? vienumi?
    Varbūt labāk lai paliek angliski?! 🙂

    Atbildēt
  23. inguseens

    Short for digital versatile disc or digital video disc, a type of optical disk technology similar to the CD-ROM. A DVD holds a minimum of 4.7GB of data, enough for a full-length movie.

    Atbildēt
  24. Muudis

    Mani visvairāk tracina tas, ka tiek izgudroti jaunvārdi tad, kad varētu iztikt ar parastiem vārdiem. Nu kapēc jāsaka “rīkjosla”, ja varētu normāli pateikt “rīku josla”. Tāpat tie “galvene” un “kājene”. Tipogrāfijās taču gadu desmitiem ir savi termini (es gan viņus nezinu). Kapēc datoriem jāizgudro kas jauns? Slikti, ka viņi taisa salikteņus.

    Atbildēt
  25. karuuzo

    Es te lasu, lasu un nevaru saprast par kaadiem veikaliem te iet runa un kur ir ceptas vistinjas un cuukas shkjinkjiitis, bet izraadaas ka runa iet par veidojumu, ko ir izveidojusi lietojumprogramma (man patiik shis temnins un es to lietoju (nopietni)) Mozilla Firebird (vai vajag latviskojumu :?) un kuraa jau es kaadas 10 min blenzju. Varbuut caurumus maaju sienaas, kas tiek aizklaati ar caurspiidiigaam silikona oksiida (apmeeram) plaaksneem arii saukt par vitriinu? Window ir un paliek window, neatkariigi, kur tas ir izvietots, vai tad ne?
    Man personiigi vislabaak patiik “Starpotaajs”. No taa var veidot daudz jaukus atvasinaajumus. Atradu arii, kaa tur bija, vieta vai vietne, nu tipa saitu, kuraa to izmanto: http://priede.bf.lu.lv/Fakultate/Datorklase/WinNT.40/Latviski.shtml, bet nezinu, vai tas veel ir aktuaals termins.
    m

    Atbildēt
  26. Muudzis

    Juus te daudzi rinaajat par latvieshu valodu un cik slikti ir tie jaundarinaatie vaardi. Bet kad juus pashi reiz sapratiisiet, ka runai nav kaaju! Taa nekur aiziet nevar!

    Atbildēt
  27. Rajah

    Sveiki! Man ir tāds neliels hobijs – latviskot angliskās programmas, (Irfanview piemēram), saprotams negribu uzmesties par nez kādu valodas specu, bet pilnīgi nāk smiekli par tiem neveiklajiem Tildes tulkojumiem un citiem, kas veikti valsts līmenī (nezin vai tā vajadzētu teikt). Sāknēšana un beidzēšana tas jau ir galīgi garām, kad nonācu līdz atspējošanai, (ko tikai nedēļu atpakaļ apjēdzu, ka tas ir disable), sapratu, ka viņi tur augšā krustvārdu mīklas brīvajā laikā nemaz nerisina, tad viņi būtu zinājuši, ka ir tāda vairāku sējumu vārdnīca pelēkos vākos, kurā daudzi vārdi ir jau agrāki bijuši, un ko var paņemt, nevis būtu izdomājuši nez ko jaunu. Tā pati stulbā datne mani tracina, izvēlne, kāpēc nevar būt vienkārši izvēle? Fails jau ir bijis vārds no seniem laikiem grāmatvedībā (lieta domāts). Galvene un kājene, nu tizlums, es dzirdēju ka TV izmanto vārdu galviņa 🙂 Kāpēc nevar būt lapas augša, augšdaļa, apakša, apakšdaļa. Nu pagaidām…

    Atbildēt
  28. Neonz

    Vaards “tieshsaite” IMHO ir ok, “surogaatpasts” un “teerzeeshana” vel daudz maz izcieshami, bet nu kas tas par vaardu “vietne”? Ja reiz gribas iztikt bez sveshvaardiem, var taksh lietot vaardu “vieta” (piem. mana web vieta). Taapat tas “komerc-a” arii kaukaa stulbi skan (lai gan advanceets spambots veel var maaceet at paartaisiit par @, bet nu taadu komerca jau nu toch nesapratiis) 😉 …
    2 Gan`X: nu nez, man patiik latviskaa programmatuura, un buutiibaa ES valstiis cilveeki lieto softus dzimtajaa valodaa (btw, kaadaa sakaraa anglju valoda, ES oficiaalaa valoda ir franchu)… protams, saakumaa ir gruuti pierast ja visu muuzhu esi straadaajis ar programmaam angliski, bet nu kad pierod (vai arii ja pirmstam vispaar neesi ar datoru straadaajis) tad ir norm… starp citu es arii esmu starp datorprogrammu latviskotaajiem, tulkoju FreeDOS latviski 🙂

    Atbildēt
  29. Demolacion

    Njaa ku tik debili cilinji var buut?
    et-zīme (“et” izrunā ar plato “e”); et (arī ar plato “e”).
    shitais jasamacaaaas! :))))
    /me vienkarshi NJIRDZ!

    Atbildēt
  30. allefm

    Muudim
    Tiesa, nedomaasim jaunus. Ir tipograafijaa savi termini. Njemsim tos lietot. Piemeeram taadus vecu poligraafikju teminus kaa … “galvene”, “kaajene” :-)))

    Atbildēt
  31. rvn

    Sakaraa ar manu gada projektu nacaas izlasiit taadu graamatu kaa E-komercija, kas orgjinaala ir anglju valodaa. Sakumaa likaas smiekliigi lasot visus tos latviskojumus e-liekpastu un hvz veel kas, bet ar laiku smiekli pazuda jo no kopeeja konteksta bija sausmiigi gruuti kaut ko saprast, nacas veert valja tildes vardniicu un mekleet angliskos nosaukumus lai kaut ko saprastu( piem atceros ka Baneris bija kaut kas anormaals ). Takaa ta nav joka lieta ko mums te baro visuvarenaa LZA ar literaatiem uz valodzinaataajiem priekshgalaa. Pietam mans draugs uzlika Latvju valodas paku uz XP. Es no kjebliisha nokritu ka Molberts angliski ir Paint. Jautri ne ?

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Gan`X Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *