Vai Latvijas webmeistars ir neaizsargāts?

Delfos paspīdēja diezgan savdabīgs (es pat teiktu pasūtījuma raksts, bet daudzi tam nepiekritīs), bet tajā pašā laikā interesants raksts Latvijā interneta lapas neatzīst par autortiesību objektu.

Delfu secinājumi:

Latvijā šis ir pirmais gadījums, kad interneta lapu autors iesniedzis prasību tiesā savu tiesību aizsardzībai un šādā lietā nav precedentu. No tiesas sprieduma var secināt, ka Latvijas Republikā bez atļaujas var publicēt, izmantot un izgatavot kopijas interneta lapām bez autora piekrišanas, jo tiesa interneta lapas neatzīst par autortiesību objektu, pat tad, ja uz lapām norādīta likumā noteiktā autortiesību aizsardzības zīme (©), kā tas bija norādīts arī uz minētā autora izveidotajām lapām.

Secinājumi izdarīti balstoties uz tiesas spriedumu prasību noraidīt:

tiesa nav guvusi pierādījumus tam, ka uz prasītāja zināšanu pamata izveidotā interneta mājas lapa saturētu jaunrades elementus, proti, tikai prasītājam raksturīgus pielietojumus, risinājumus.

Ir viela pārdomām, ne? Lai gan izlasot rakstu palika neatbildēti vairāki jautājumi. Kāpēc doto darbu neuzskata par autortiesību objektu? Kāpēc tika skartas tieši autortiesības un nevis saistību tiesības, jo pats strīds jau ir tieši dēļ atlīdzības? Vai tiešām mēs esam tik neaizsargāti?

Spainis.lv raksta komentāros atradu norādi uz Shulcs.lv lapu, kurā ir nopublicēts pilnīgāks tiesas spriedums, kas sniedz atbildes uz dažiem jautājumiem, kas palika neskaidri. Tā kā es neesmu jurists, tad mēģināšu izdarīt secinājumus balstoties uz savu pieredzi web lapu izstrādē. Ņemšu un paanalizēšu tiesas spriedumu.

No tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem redzams, ka prasītājs interneta mājas lapas izveides procesā veicis sekojošas darbības: izvēlējies krāsu toņus, izvēlējies interneta mājas lapas atvēršanas kārtību, lapu secību, izvēlējies bilžu atrašanās vietu, informācijas parādīšanas kārtību un teksta izvietojumu uz ekrāna.

No šī teksta es izsecināju, ka klientam tika sniegtas konsultācijas web lapas izstrādē ar detalizētu aprakstu kā izstrādājamā lapa varētu izskatīties un darboties. Iespējams, ka pat tika nodemonstrētas kādas skices. Bet pati lapa netika izstrādāta.

Pamēģināšu ar piemēru izskaidrot kā es to redzu: Speciālists pastāsta klientam, ka dokuments izskatīsies labāk, ja lapas virsraksts būs rakstīts treknākiem burtiem un iecentrēts, bet pats teksts izlīdzināts gar abām malām. Klients tā arī izdara un tagad speciālists no viņa pieprasa autoratlīdzību, lai gan patiesībā viņam būtu tiesības pieprasīt atlīdzību par konsultāciju sniegšanu. Šeit rodas pavisam cits jautājums: vai bija vienošanās par šādu atlīdzību?

Manuprāt tieši tas arī notika. Klients izrādījās pietiekami gudrs un pats ņēma talkā to pašu Front Page un uzmālēja sev mājas lapu, kur izvēlējās pareizo tēmu un krāsu toņus. Katrā gadījumā, nezinot patiesos faktus, šādi filozofēt varētu gari un plaši. Tāpēc turpināsim ar tiesas spriedumu.

Tiesas sēdē netika gūti pierādījumi tam, ka darbs radies autora jaunrades un radošo spēju rezultātā. Tiesa uzskata, ka prasītājs šīs darbības veicis izmantojot jau zināmas tehnoloģijas, metodes, kā arī apgūtās zināšanas. Nav strīda par to, ka prasītājs pats nav izveidojis izmantoto burtu formu, krāsu toni, u.t.t., bet tikai izvēlējies tos no jau esošajiem paraugiem. Tiesa atzīst, ka minētās izvēles izdarīšanai nav nepieciešamas radošas spējas, tāpēc prasītāja darbu nevar uzskatīt par jaunrades darbu. Darba rezultātu, kura izpildes gaitā prasītājs izvēlējies no visas krāsu gammas tumši zilo krāsu, no visiem burtu paraugiem izvēlējies tieši šo noteikto burtu veidu, izvēlējies lapu malu platumu, nevar uzskatīt par radošo spēju rezultātā veiktu jaunrades darbu.

Te var skaidri salasīt augstāk minēto piemēru ar “dokumenta noformēšanu”. Piekrītu, ka ir nepieciešamas zināmas radošas spējas, lai izvēlētos pareizo krāsu gammu, bet to var arī realizēt uz dullo vai aizņemoties no kādas citas mājas lapas. Arī piekrītu tam, ka minimālisma laikā, kas šobrīd ir modē, arī teksta un līniju izveidei ir nepieciešama radoša pieeja, bet tas ir jāpierāda, ka tieši šādas līnijas un šādā veidā neviens cits vēl nav iedomājies pielietot. Lai gan neredzot pašu darbu ir grūti izdarīt daudz maz objektīvus secinājumus un apgalvot, ka tiesai šajā gadījumā nav bijusi taisnība. Derētu kāda speciālista slēdzienu par attiecīgās mājas lapas dizaina unikalitāti.

Es mēģināju noformulēt tos punktus pamatojoties uz kuriem varēja balstīt spriedumu:
1. Skices tika iedotas klientam apskatei, bet pati lapa netika pilnībā izstrādāta;
2. Dizains pēc būtības bija elementāru līniju un burtu apkopojums kuru jebkuram būtu bijis viegli realizēt ar vispār pieejamajiem mājas lapu veidošanas rīkiem vai arī izmantojot gatavus šablonus;
3. Lapa nesaturēja grafiskos elementus kurus autors būtu pašrocīgi izveidojis;

Un varbūt vēl kāds punkts, kas man šobrīd neienāca prātā, bet idejiski es nosliecos domāt, ka tas bija kaut kas primitīvs.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa uzskata, ka prasītāja prasījumi nav izpildāmi atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem, līdz ar to prasība ir noraidāma pilnā apmērā.

Domāju, ka juristi mani palabos un noprecizēs uz kuru likumu un punktu šis gadījums attiecas. Man ir aizdomas, ka tas ir nevis Autortiesību likums, bet gan Civillikuma ceturtā daļa – Saistību tiesības.

Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekiem – jāizdara par labu otrai – kreditoriem – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Šajā gadījumā mantiskā vērtība ir mājas lapa, kas tapa pateicoties autora ieguldītajam darbam un sniegtajām konsultācijām. Attiecīgi autors varēja pretendēt uz kompensāciju par sniegtajām konsultācijām un dizaina skiču izveidi, ja par to bija attiecīga vienošanās.

Aptuveni šādi es to iedomājos.

39 thoughts on “Vai Latvijas webmeistars ir neaizsargāts?

  1. ManInBlack

    Shii iemesla deelj vajag tomer webmasterim vienoties par darba gaitu un atlidzibas maksashanu jau pashaa projekta sakuma. Ideals variants – atlidzibu maksaa pa daljam. Un, uztaisot dizainu, tu vinju nevis met netaa gatavaa veida, bet aizej pie pasutitaja ar cd, paradi, ko esi uztaisijis, un tin prom ar visu savu cd. Mja.. iecekojot www.balttels.lv jus redzesiet, ka tur ari nav mans vards apaksha. :((( Un me par to nepriecajas.
    Cienu cilvekus, kas pat zem kaut kadas kakainas bildites uzliek paraxtu, no kurienes vinja njemta. Jo nu kopet kaut ko un maukt savaa lapaa bez atsauces – nu taa dara tikai sikie stulbie bernelji. Tikko nesen viens genijs 14gadigs apmeram bija manu open source forumu ielicis vienaa lapaa ar paraxtu – veidojis vaax4ever :))) Siicis pat nebija krasas nomainijis..

    Atbildēt
  2. Jhonny

    Gribētu vērst uzmanību uz r akstu TVNETā par šo pašu tēmu. Derētu izlasīt, jo no TVNETā publicētā raksta var “izlobīt” to ka to lapu tomēr ir veidojis tas web-meistars, bet pasūtītājs ir viņu “pasūtījis”, citēju fragnemtu no raksta:
    “Juridiskā biroja „Bluķis Law Office” pārstāvji autora uzdevumā iesniedza tiesā prasību, kad pasūtītājs bez autora atļaujas bija publicējis minēto interneta lapu un tā pilnībā bija apskatāma visiem interneta lietotājiem. Autoram tika liegta pieeja savam darbam (pasūtītājs nomainīja pieejas paroles serverim, uz kura glabājās interneta lapa), kas uzskatāms par rupju autortiesību pārkāpumu.”

    Atbildēt
  3. x3n0d

    Autortiesiibu likums shajaa gadiijumaa ir speciaalaa norma…jaaskataas arii uz kaada likuma kaadiem pantiem balstiits prasiibas pieteikums, jo tiesa neko peec savas iniciatiivas nemaina – ja prasiitaajs nepareizi pamatojis savu prasiibu, tad taapeec arii prasiibu noraida…tiesas pienaakumos neietilpst izskaidrot, ka prasiiba buutu apmierinaamaa tad un tad, ja buutu balstiita uz citiem likumiem…tas ir divu pushu striids…un tikai…
    P.S. piekriitu coolynx – patieshaam vakar delfos izlasot raxtu tas atstaaja pilniigi citu iespaidu, jo tur nebija citeetas sprieduma buutiskaakaas daljas…taatad raxc bija tendenciozs un zhultains…

    Atbildēt
  4. ManInBlack

    Nu it kaa jau tas ir normali, ka nomaina pec tam paroli serverim un veidotajs netiek klat. Tik parasti tak ir taa, ka veidotajs paliek ari pec tam par lapas uzturetaju. Nu vardu sakot – pirms neesat vienojushies ar pasutitaju, nekad nedodiet vinjam lapas sourci un arii nelieciet to netaa..

    Atbildēt
  5. ss

    Coollynx. Prasības būtība (un attiecīgais raksts) bija nevis par saistību tiesības normu neievērošanu (to parasti regulē līgums starp divām pusēm), bet gan, kā to fiksējis prasītājs – par autora tiesību normām, kurām, ja tas nav speciāli atrunāts līgumā, būtu jādarbojas, tā sakot, gandrīz automātiski.
    x3n0d pilnīgi pareizi norāda uz pārējiem apstākļiem. Ja ticam kaut daļai no delfu raksta, var secināt, ka to ieguldījumu, kuru veicis izpildītājs, autora tiesību normas neaizsargā. Delfu raksts bija kārtējais delfu sviests, kurā viss, ko tik var safabricēt, sabāzts vienā maisā. Tam nav nekāda sakara ar autora tiesību, tai skaitā interneta risinājumu aizsardzību Latvijā.

    Atbildēt
  6. InDeusEx

    Ja par konsultaacijaam prasiis autoratliidziibu, tad sanaak, ka man jaamaksaa autoratliidziiba visiem skolotaajiem, kas man skolaa kaut ko maaciijushi.

    Atbildēt
  7. bx

    Nū.. šitais ir nepatīkams gadījums. Es arī no savas pieredzes iesaku pirms kauko sākt vispār darīt prasīt pirmo iemaksu, kas strādā kā kaut neliels garants web lapas veidotājam. Vismaz tādiem “pašdarbniekiem”, kurus pasūtītājs parasti uztver krietni nenopietnāk kā firmas.. un beigās, kad jau esi pavadījis darbā vairākas stundas, pasūtītājs atsaka pasūtījumu.

    Atbildēt
  8. Delerium

    Nav ko brēkāt! Cik tad Latvijā ir to web-dizaineru, kuru dizainu vispār ir vērts spert? Krāsu nomainīšana PHP-Nukē un citos tamlīdzīgos CMS’os nav dizains.
    Labs dizains gan ir jāaizsargā, bet 10 cilvēku dēļ jau neies citi 100 cilvēki diendienā strādāt, lai mainītu likumu, ne tā ?

    Atbildēt
  9. bush

    taads mazinjsh, bet piebilde. visvairaak mani interesee tas teksts, kas ir iznjemts aaraa […]. tas ir viens. es neticu, ka latvijaa tiesneshi ir tik dumji, ka gatavi pataisiit shaadu tiesas spriedumu, man pat ir zinaamas shaubas par to, vai tas ir iists spriedums, jo taa dalja, kas ir motivaacijas dalja, no motivaacijas tur nekaa nav. un ja tas ir iists spriedums, tad, es domaaju , ka tiesa gan jau zinaas, kur jaapiemeero autortiesiibu likums un kur civillikums. taa luuk.
    p.s. nee, toch, jociigs spriedums. katik blukju birojs shitaa nedzen publicitaati.

    Atbildēt
  10. bush

    jja. blukjis law office blefo. taads spriedums nekad nav bijis. kapeec nemin firmas vaardu? kapeec nemin taisiitaaja vaardu? kapeec nemin lapas adresi? kapeec taisiitaajs nav suudzeeejies podaa(nu es vinja vietaa vismaz kauko atrakstiitu)? kapeec ir atstaatas tikai haotiskaakaas daljas? kapeec lursoft datu baazee shaada sprieduma nav? kaapeec?. ipso facto.

    Atbildēt
  11. iBoy

    ..varu tikai pateikt coolynx paldies par korektu raxtu, jo tas kas bija redzams DELFOS un velaak postos Lindas Mazuras taisnoshanaas, izskatijaas peec neprofesinaalas taisnoshanaas…
    ..taada sajuuta ka juriste vispaar nesaprata par ko bija tiesa:))..
    have nice day..

    Atbildēt
  12. Janis

    Nu ta jau, coolynx, tu vareetu kaut kur noshaareet savas lapas kodu, lai var pinu netu ar sho lapu piemeetaat – “supper” – viss vienaads – zini, kur ko mekleet, un taaa taalaak! Pa internetu tik forsha seerfoshana, ka vemt gribas! Latvijaa ir sapiepeejushi tiesneshi -taads man ir viedoklis! Ta jau taa pat var paarspiest graamatas – izdeva Jumava, peec kaada laika – taa pati graamata, tas pats dizains un autors, tikai izdevusi jau Zvaigzne! Pi*dec vienkaarshi……

    Atbildēt
  13. bush

    un veel. nekad ne delfos, ne tvnet, raksti nav rakstiiti shaadaa veidaa. kur katraa otrajaa teikumaa buutu mineeta konkreetaa firma. you know what i mean. normaali shaados rakstos galvenai personai jaabuut prasiitaajam, nevis kaukaadam advokaatu birojam. incanti, cik vajag samaksaat, lai ieliktu shaadu reklaamu?

    Atbildēt
  14. iBoy

    to Janis
    uzmaniigi parlasi raxtiito un pirms uz kaadu blajusties..
    .. bet vel labaak aprunajies ar juristiem un noskaidro kas ir autortiesiibas un kas ir saistiibu tiesiibas, varbuut tad kas pieleks:))..
    tik pat labi autoratliidziibu par dziivoklaj remontu var prasiit celtnieks, vai kurpneiks kas sataisija tavas cauraas tupeles:)) gribeetu rezdeet tad Tavu reakciju:))

    Atbildēt
  15. coolynx

    bush: kaut kas tur nav taa kaa vajag, bet to mums taapat neuzzinaat. bez tam, ja ir kaa tu saki, ka shii lieta nemaz nefiguree datu baazee kaa arii pats raksts ir blefs, tad vinjus var panjemt pie pakaljas par Latvijas tiesu sisteemas apmeloshanu vai kaut kaa taa.

    Atbildēt
  16. Vistu Zaglis

    Spriedums IR īsts un tiesa arī. Vienk. 1) Delfos un TvNetā ir palaista samērā diletantiska preses relīze pēc tam, kad ieraudzīja, ka šis materiāls tautu interesē, un 2) ar [..] izcenzētas daļas, kas neattiecas tīri uz weba izveidi un autora darbu.
    Es to spriedumu nopublicēju tikai tāpēc, ka ierēcu par argumentāciju atsevišķos punktos! Tiesnesei esot bijis arī arguments, ka “ko jūs man te stāstat, man taču pilns kompjūters ar tādām web lapām”! :))
    Un vēl – portālu komentāros bļaušana pamatojas uz pilnīgu likmdošanas nezināšanu (patentiem nav nekā kopīga ar autordarbu) un arī tajā relīzē nav tolkom paskaidrots, par ko runa.

    Atbildēt
  17. bush

    nu jaa, var jau ar buut, ka taa. bet tas, ka tas raksts ir reklaama tam birojam, tas nu ir skaidraaks par skaidru. vienmeer vislabaak villoties ir par to, par ko pats neko nezini. anyway, es te mazliet atljaavos paanalizeet to rakstonkuli, no otras puses, kaa coolynx, un rekas iznaaca. oponeejiet, ja ir kur, buus interesantaak. un sorry, ka nav IT.
    “Tiesa pirms noraidīja interneta lapu autora prasību par autora tiesību pārkāpumu, darba nelikumīgu izmantošanu un kompensācijas samaksu, jo interneta lapa Latvijā neesot atzīstama par autortiesību objektu.”
    Diez kopš kura laika pie juristiem figuree taads termins, kaa “kompensaacija”, bez tam veel jaaizdomaa, ko tad autors domaajis ar autortiesiibu paarkaapumu, jo, shis nav tas gadiijums, kad te buutu jaapin iekshaa taadas lietas.
    “Latvijā šis ir pirmais gadījums, kad interneta lapu autors iesniedzis prasību tiesā savu tiesību aizsardzībai un šādā lietā nav precedentu.”
    zheel, bet jaatziist, ka latvijaa tiesu prakse nebalstaas uz precedentiem, kaa tas notiek ASV un UK.
    “Pasūtītāja pārstāvji neieradās nevienā tiesas sēdē visu šo laiku un arī nesniedza jebkādus paskaidrojumus par autora tiesību pārkāpumu.”
    leemumu nevar pienjemt, pirms nav uzklausiitas abas puses, tas ir skaidrs un zinaams un ir skaidrs, kaa diena
    “Turklāt, šīs lietas pozitīvs iznākums kalpotu par paraugu tiesu praksei Latvijā, izvērtējot nākotnē citus autortiesību pārkāpumus, jo šodien par autora darbu nav uzskatāms tāds darbs, kas radīts uz audekla ar otu un krāsu.”
    teikums ir pilniigs murgs. teksts peec “jo” ir pilniigi nepareizs un neatbilst iisteniibai
    “…un Latvijā ir nepieciešams precedents…
    kaa jau teicu, latvijaa katrai lietai taisa atsevishkju spriedumu, nevis skataas uz vecajiem
    “Juridiskā biroja “Bluķis Law Office” pārstāvji autora uzdevumā iesniedza tiesā prasību pēc tam, kad pasūtītājs atteicās izpildīt vienošanos par samaksu par padarīto darbu…”
    ljoti interesanti. manupraat, cik pie mums maaca, tad parasti iesniedz prasiibu tiesaa tad, kad juridisko/advokaatu biroju uz to kaads ir pilnvarojis, jeb luudzis to dariit, nevis kautkaa nez aiz kaa. neviens vaards, neviens uzvaards neparaadaas. civillietas latvijaa tomeer ir atklaatas un ar spriedumiem var iepaziities jebkursh, tai skaitaa vaardiem un uzvaardiem.

    Atbildēt
  18. Vistu Zaglis

    Shēma ir elementāra. Ir uztaisīta lapa. Par lapu nav samaksāts. Lapa tiek lietota. Pieejas serv., lai jamo aizcirstu ciet – nav.
    Lapas autors vēršas tiesā, un tā kā nav noslēgts līgums, pamato savu prasību ar autora tiesībām. Un tiesnese secina, ka wwwlapa nav autora tiesību objekts.
    Tipa autors var iet atsūkāt, jo tas ko viņš ir izdarījis ir nekas un uz tā pamata neko nevar pieprasīt.
    Relīzē vienkārši sarakstīta pilnīga dura… 🙂

    Atbildēt
  19. bush

    nu ja, logjiski. kaadaa murgaa vish ir pamatojies ar autoratiesiibaam. lapu tachu taisiijaas pirkt. vish vareeja celt prasiibu par liiguma pildiishanu par 1587. CL pantu. nevis jaukt iekshaa taadus briinumus.

    Atbildēt
  20. Vistu Zaglis

    Līguma – ta ņera! Un autortiesības šeit ir autora tiesības uz savu jaunrades darbu, kas ir vienīgais pamatojums piedzīt $$

    Atbildēt
  21. x3n0d

    ko noziimee – liiguma ta njera?
    jebkura mutiska vienoshanaas ir liigums…abu pushu pienaakumi un tiesiibas ir skaidras, tikai netiek pildiitas…
    tikai ar pieraadiishanu taa pagruutaak…

    Atbildēt
  22. coolynx

    Vistu Zaglis: ja ir taa kaa tu saki un tas kex ir izstraadaajis visu webu un iedevis vinjiem *apskatei*, tad vinji ir piesavinaajushies sveshu mantu.
    taadaa gadiijumaa nav jaapierada maajas lapas unikalitaate, bet gan taas iipashnieks, kas to ir izstraadaajis. sheit pat nav vajadziigs liigums, jo svesha iipashuma piesavinaashana ar varu, maldiem vai kaa savadaak traapa zem kaada panta. taa iznaak, ka nav notikusi vienoshanaas par maajas lapas izstraadi un nodoshanu to klienta iipashumaa, bet gan ir notikusi sveshas mantas piesavinaashana. kaut kaada kraapnieciiba vai pat zagshana. kam patiik raknjaaties pa likumiem var pamekleet attieciigo pantu…

    Atbildēt
  23. coolynx

    nav, ko te sviestoties. vienkaarshi jaapanjem sakariigs jurists, lai tas tiek galaa un miers. piekraaptaa autora vietaa es panjemtu citu juristu un blukjus atstaatu celjmalaa.

    Atbildēt
  24. Vistu Zaglis

    Nu tas ir tas, ko es izlobīju no viņu stāstītā! Un nenoliedzu, ka tas process ir panesies baigi līki, jo prasība ir par “par autora personisko un mantisko tiesību pārkāpumu, par darba izmantošanas aizliegšanu, kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu”
    Un vispār – sākās kā vēlme paņirgāties par argumentiem, un tad visi pēc kārtas sāka kaut ko pārprast! 🙂

    Atbildēt
  25. Vistu Zaglis

    Absolūti nenoliedzu! 🙂
    Šiem bija piedūries, ka šis būtu tas labākais pamats atzīt tā autora īpašuma tiesības. Nenogāja… 🙂

    Atbildēt
  26. ss

    Lieta izskatās safrabicēta un prasītājam bezcerīga. Nenopietna no precedenta viedokļa. Ja prasības motīvs nav vienkārši vēlēšanās pabojāt dzīvi atbildētājam, tad tā ir prasītāja neizglītotības piemērs vai vienkārši lēts marketinga triks.

    Atbildēt
  27. gudriitis

    iespejams, ka te ir vairaaki zemuudens akmenji
    1) autors savu darbu taisiijis un nelicinzeeta softa
    2) autors naudu gribeejis skaidruicii par nodokljiem i nedomaajot
    domaaju, ka ja autoram ir bijis miikstais par latvijas likumiem, tad tie vinju neaizstaavees

    Atbildēt
  28. pinka-minka

    varbut kaads zin attieciigo URL? 🙂 gribeetos redzeet kas ta par preci par kuru nav samaksaats, varbuut taads suuds, ka i 5Ls nemaksaa :)))

    Atbildēt
  29. ManInBlack

    To VistuZaglis: nju dizains tev ok ir vel.. bet nu ar php… :))) http://www.asmers.lv/index.php?http://www.virieshi.lv – izlabo shito gluku… it ka neko ljaunu jau nevar izdarit, bet nu nedod dievs tu shadu caurumu atstasi saitam, kam bus biki interesantaka struktuura..

    Atbildēt
  30. Vaards

    1.Domaaju, ka Blukjis & Co ir konkreeti izgaazushies. Advokaatu birojaa ierodas, lai guutu pozitiivu iznaakumu tiesaa (nevis apmaksaatu reekjinu). Taadejaadi, attieciigajiem advokaatiem buutu nepiecieshams vismaz minimaali pastudeet saistosho likumdoshanu.
    2. Jautaajums par webmeistariem bija sheit izmests – kaa vinjiem, nabadzinjiem aisargaat savas tiesiibas? Da taapat kaa ikvienam citam uznjeemeejam. Izveidojot sisteemu: pasuutiijumu atrashana —> piedaavaajuma sagatavoshana —> liiguma sleegshana —> apmaksas nosaciijumi —> izpilde —> peecpaardoshanas serviss (ja nepiecieshams). Zem sadaljas “apmaksas nosaciijumi” arii sleeptos speeles noteikumi: klienta reputaacija, priekshapmaksa, atlades, samaksa pa daljaam, barters, maarketinga triks, dempingoshana u.t.t.
    Atkaape.
    3. Ir naacies (gadus divus atpakalj) nodarboties ar izstraadaajumu viltoshanas probleemu, taadejaadi izlasot webmeistaru gaudoshanu par vinju www suuduku neaizsargaatiibu, reaals smiekls dveeselee iezogas – kurpnieki, bl***, vismaz intelekta zinjaa pilniigi noteikti.
    Patentaizsardzību varētu iedalīt trīs iespējamās kategorijaas: izgudrojuma, dizainparauga un preču ziimes patenteeshana. Neviens no apluukotajiem patenteeshanas veidiem neparedz iespeeju aizsargaat webmeistaru izstraadaajumus ar patentu paliidziibu:
    A. Izgudrojuma patentēšana.
    Izraksts no likuma “Patentu likums”.
    Izgudrojuma patentspēja
    Patentu izsniedz uz izgudrojumu, kas ir jauns, un kam ir izgudrojuma līmenis.
    Izgudrojums ir jauns, ja tas neatkārto neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums veido tehnikas līmeni. Tehnikas līmenis attiecībā uz izgudrojumu ietver jebkuras profesionālās zināšanas, kas līdz patenta pieteikuma saņemšanas vai pieprasītās prioritātes dienai atklātas izmantošanas ceļā vai jebkurā citādā ceļā (rakstveidā vai mutvārdos) kļuvušas pieejamas plašai sabiedrībai.
    Nevar patenteet passhsaprotamas lietas, nevar patenteet lietas, kas nonaakushas apskatee PIRMS patenteeshanas (ja kaads pieraada, ka vinjsh to fiichu ieprieksh ir redzeejis, tad patents nav speekaa. Ja protams vinjsh var taa redzeejuma likumiigumu redzeet) – atcerieties par to, kamdeelj taadaa slepeniibaa tiek tureeti automobiilju prototipi u.c. – tapeec, lai kaads trabants nesaaktu pakaljdarinaat piem. Mercedes A klasi.
    B. Dizainparauga patentēšana.
    Izraksts no likuma “Dizainparaugu aizsardzības likums”
    1.pants. Dizainparaugs un tā patentspēja
    (1) Ar jēdzienu “dizainparaugs” šajā likumā saprot mākslinieciskās projektēšanas (mākslinieciskās konstruēšanas) rezultātā radītu izstrādājuma ārējo veidolu. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti.
    2) Dizainparauga patentu izsniedz par dizainparaugu, kas ir jauns, vizuāli pievilcīgs un izmantojams rūpniecības vai amatniecības izstrādājumos.
    (3) Dizainparaugs ir jauns, ja līdz dienai, kad patentpieteikums saņemts Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk – Patentu valde), vai līdz prioritātes datumam tas nav bijis zināms no atklātām publikācijām Latvijā un aiz tās robežām vai no atklātas izmantošanas faktiem Latvijā. Dizainparauga novitāti nosakot, ņem vērā arī citu personu agrāk (ar agrāku prioritātes datumu) Patentu valdei iesniegtos dizainparaugu patentpieteikumus, kuri tiks publicēti Patentu valdes oficiālajā biļetenā.
    (4) Dizainparaugu atšķirības var izpausties to formas, konfigurācijas, virsmas uzbūves, ornamenta, līniju salikuma vai krāsu salikuma īpatnībās, tomēr dizainparauga novitāti nosaka, vizuāli novērtējot izstrādājuma ārējo veidolu kopumā.
    Piemeeram, kokakolas shkjiibgreizaa pudele ir dizainparaugs, vai arii spraitam pielietotaas pumpinjas – jo no lietoshanas viedoklja tas nav pashsaprotami izrietosh tehnisks risinaajums.
    Turpretim 200 L benziinmuca nav dizainparaugs, jo tur nav nekaadu dizaina elementu, turklaat izstraadajums nav jauns.

    C. Preču zīmes patentēšana.
    Sho punktu pat nav jeegas iztirzaat.
    Taadejaadi – ja juus ruupiigi iedziljinasities atgremotajos Patenteeshanas likumu tekstos, tad Jums kljuus ksaidrs, ka patenteet to visu vispaar NAV IESPEEJAMS, un vajadzeetu atmest sho domu par www. patenteeshanu.
    Veel vareetu paliist zem konkurences likuma, bet shajaa gadiijumaa ir ljooti sarezhgjiiti savaakt atbilstoshus pieraadiijumus – ko izdariit bija gandriiz neiespeejami pat aciim redzamu ruupniecisku produktu viltoshanas gadiijumaa (to pashu individuaalu risinaajumu pieraadiishanas deelj u.t.t.).
    Autortiesiibu likums atkriit pats par sevi – Nav noveerojama HTML kodeeshanas procesaa radosha jaunrade.
    Pat Pods.Lv saturu es vareetu kopeet pusliidz briivi, un uzjautrinaaties par notiekosho shiis lapas komentaaros – zinjas, notikumu atstaastus, faktus neuzskata par autordarbu. Vieniigais – izklaastiijuma veids un paustais viedoklis vareetu buut (C) objekts. Un komentaari jau nu noteikti (tik tie nav ar (C) nomarkjeeti).
    Rezumeejums – Ja webmeistars grib, lai vinja lapu shaadaa tiesaa atziitu par autordarbu, vai taa buutu patentejama, vai kaa savaadaak atziistama par radoshu jaunradi, tad jaalieto ir metodes, ko raksturotu kaa: “ja tas neatkārto ne

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru bx Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *