OpenBSD 3.3

Noteikti, ka atminaties nesen pieminēto skandāliņu par to, ka projektam kurā piedalījās OpenBSD izstrādātāji tika nogriezts finansējums. Tas gan netraucēja turpināt uzsākto darbu pie OS un vakar iznāca OpenBSD 3.3 versija, kas satur būtiskus jauninājumus un uzlabojumus sistēmas drošībā. Neviena OS nav perfekta un droša, bet OpenBSD izstrādātāji cenšas tuvināties ideālam. Izmaiņu ir ļoti daudz un par tiem var palasīt šeit.

Īpaši gribētos izcelt divus jaunumus:
Integration of the ProPolice stack protection technology, by Hiroaki Etoh, into the system compiler. This protection is enabled by default.

Starp citu, ir iespējams šo tehnoloģiju izmantot arī uz FreeBSD un RedHat OS.
Vienkārši OpenBSD 3.3 to satur jau pēc noklusēšanas, bet pārējiem nāksies nedaudz pasvīst, lai to piešķiltu.

Otra lieta, ko gribēju pieminēt ir uzlabojums pakešu filtrā, kas paredzēts cīņai ar spameriem.
spamd, a spam deferral daemon, which SMTP connections can be redirected to. This daemon handles connections based on black lists and white lists, tar-pits the connections, and ensures that the spammer knows why their mail has not been accepted.

Fiška ir diezgan jautra. Var redzēt, ka vīri ir piegājuši no pareizās puses.

spamd is designed to be very efficient so that it does not slow down the receiving machine. Spam is never accepted, but always rejected with either a 450 or 550 error message. The normal way that spam has been dealt with in the past is to either accept and drop, or outright block. When configured to use 450 responses, spamd takes neither of these actions: it rejects the mail back to the senders’ queue.

Rezultātā šis meils turpina uzkrāties uz spamservera diska 🙂

Ar lejupielādi ir tā, ka ISO oficiāli netiek izplatīti, jo tie ir jāpērk CD disku izskatā par amerikāņu naudiņām, bet lejupielādēt var tikai sources no kurām paši taisam savus bootablos CD. To ir daudz vieglāk izdarīt nekā uzlikt pašu OS 🙂

29 thoughts on “OpenBSD 3.3

  1. Yoda

    Bljin, jau kuro reizi meklējot downloadus (u.c drazas) tīklā, faili atrodami visur kur pasaulē, kā likums arī Lietuvā, bet Latvija ir un paliek banānu republika (skat. Sources ClnX raxtā)

    Atbildēt
  2. NewAge

    uzlikt pašu BSD varbūt arī nav tik sarežģīti, bet iedvest viņā dzīvību – tā jau ir māksla, tb lai viņš būtu kautkam derīgs

    Atbildēt
  3. Anonīmais

    Es tikai nesaprotu. Ja te savakushies ir admini, kas mekle jaunu OS saviem serveriem (varbut kads jau ir atradis), tad tas ir OK, bet vai tiesham parastam userim, kas lieto tur Linux vai windoze ka workstation ari varetu kaut kada mera intereset OpenBSD? Kur tad jus gruzhat to? Taisiet dual boot vai jums tur kaudze ar briviem PC metajas majas?

    Atbildēt
  4. MZM

    To: Anonīmais :: 02.05.2003 / 18:21
    Te ir savaakushies NEaprobezhoti cilveecinji, kuri tur acis valja. Ne vienmeer ja neusaa ir tapee jaaignoree labs produkc. Nevajag teikt, ka no OpenBSD nevar labu workstation uztaisiit, jo tie ir meli. Ja tu nemaaki un neko variaak negribi kaa tikai OK>OK>OK>Finish, tad nelasi. Man tas bija ljoti interesanti, it iipashi par to SPAM deemonu 🙂 Vajadzees man arii uz sava servera taadu ieviest, ja vien buus ports zem Linux 🙂

    Atbildēt
  5. Anonīmais

    To: Anonīmais :: 02.05.2003 / 18:21
    Es tikai nesaprotu. Ja te savākušies ir admini, kas meklā jaunu OS saviem serveriem (varbūt kāds jau ir atradis), tad tas ir OK, bet vai tiešām parastam userim, kas lieto Windows kā workstation, arī varētu kaut kādā mērā interesēt kas cits?

    Atbildēt
  6. MZM

    “Strausa aarpolitika” neveicina attiistiibu. TB. ja lieto windows, varbuut beidzot vajag izvilkt galvu no smiltiim un paskatiities apkaart.

    Atbildēt
  7. Anonīmais

    TO MZM:
    Jā, nu es gribētu paskatīties cik daudz laika tev prasīs pieslēgt digitālo foto, video kameru, mobilo, web kameru, skaneri utt. un dabut draiverus (šaubos, ka to vispār varēs izdarīt, jo to ražotāji noteikti neorientējas uz BSD) uz openBSD sistēmas. Protams, ja tev tadu vajadzību nav, tad kā workstation var lietot pilnīgi jebkuru sistēmu, kaut vai, ja browser ir, tad re – jau Internet pārlūkdators!

    Atbildēt
  8. unixdoode

    to Anonīmais:
    nezinu kā ar citiem, bet man visi tie devaisi, ko tu minēji, strādā bez problēmām un pat bez specifiskiem draiveriem. Tiesa gan, tas ir uz FreeBSD 😉
    Es domāju, ka _vidējam_ lietotājam ar BSD vai Linux nevaidzētu būt problēmām. Problēmas var rasties izstrādātajam (developer), ja jābīda sofc priekš windozes.
    Un vēl kas, nopietns ražotājs vienmēr ir padomājis arī par lietotājiem, kas nelieto win.

    Atbildēt
  9. Anonīmais

    To unixdoode:
    Es tev nenoticēšu, kamēr pats ar savām acīm neredzēšu, ka tu, piemēram, vari pieslēgt NOKIA tālruni caur ārējo USB infrasarkano portu un aizsūtīt bildes un polifoniskas melodijas (mid) uz telefonu (NOKIA pie tam nav softa priekš *NIX). Tiesa gan ir, ka nopietns ražotajs padomā arī par citām sistēmām, ja ir nopietns softs, bet vairums jau nav nopietnu un ja domā, tad domā par Linux, varbūt freebsd. Nu nesen gribēju uzlikt nvidia draiverus uz linux. Uzlikās, viss pēc apraksta, bet nahren nestrādā Xlogi. Nu nav man laika iet un troubleshoot tur to fīču.

    Atbildēt
  10. ZBH

    2 Anoniimais – heh, es taapat uz NT4 var paraadiit “uzliku AGP ATI kartockai draivers, kaa radme.txt rakstiits, bet hren, nu neiet man 1024×768 ar 24bpp” 🙂
    personiig es Linuxim (RedHat) nvidia drivaarijs uzlik ar pirmo pieseedien, lai gan Linuxaa es neir nekaads specs (vismaz es sev par taad neuzskat). mozj man apraksts biij cits (delo biij primerno pirms gad)? Q3 gaaj ka prieks.
    unixdood mozj biij cit mobz domaajs, Tu jau Nokia tikai tagad piemineej.

    Atbildēt
  11. MZM

    1kaart atshkjiriiba starp FreeBSD un OpenBSD nau tik liela, lai tas, kas iet uz frejas neietu uz opena. Vispaar atshkjiriiba starp Linux un BSD nau tik liela kaa starp Linux un windows un tapee daudzi Linux risinaajumi labi der arii BSD.
    2kaart Nokia 5x (tas ar mp3 pleijeri) ir elementaari piesleedzams gan pie Linux, gan BSD. Ja neizdodas, eksistee tachu arii Wine.
    3kaart ar softa biidiishanu prieksh windozes nau tik traki – piem. QT aplikaacijas kompileejas gan zem Win, gan Linux/BSD utt. Par softa izstraades iespeejaam liecina arii daudzie Linux softa windows varianti. Protams, softa izstraadee ir jaaizmanto /dev/brain nevis VB 🙂
    4kaart neviens teu nespiezh paariet uz BSD/Linux. Tiek piedaavaata tikai iespeeja izveleeties. Tieshi izveeles iespeeja padara muus patiesi briivus. Vienmeer jaatceras, ka “free software” jaauztver nevis kaa bezmaksas, bet gan kaa briiva – briva izplatiishanai, modificeeshanai utt.

    Atbildēt
  12. unixdoode

    to Anonīmais:
    man tiešām nav Nokia, bet ja vajadzētu specifiskas progzas palaist, tad, kā jau teica MZM, eksistē wine un vmware. Mans Samsung mobilais darbojas perfekti caur IrDA. Varu sūtīt un saņemt faxus un iezvanīties Internetā. NVIDIA draiverus uzlikt un nokonfigurēt arī nav bijušas problēmas. Pamēģini Yanc, kautkas līdzīgs win tooļiem.
    to MZM:
    pilnīgi piekrītu 🙂

    Atbildēt
  13. ZBH

    2 MZM : khem, nezinu par aplikaacijaam, bet nu NTFS supports vai ta OpenBSD 3.3 beidzot iraid? a to nesen naacaas vienai kastei FreeBSD speciaal likt virsuu.
    SMP labaak nepiemineet, galiigaa alfa, afaik 🙂

    Atbildēt
  14. Anonīmais

    Es gan ar wine esmu laidis tikai gatavus exe failus, kas nav kā setup. A kā ir ar setup? Ja to palaiž ar wine, tad setup process notiek kā uz windoze ar next, OK etc. Vai tas nozīmē, ka pilnīgi visas aplikācijas, kas ir uz windoze var palaist uz linux, openBSD etc, arī M$ Office, a kāds ir mēģinājis palaist Tildes Biroju vai kadas speles (Unreal Tournament 2k3)?

    Atbildēt
  15. Anonīmais

    Ha, kruta tiko palaidu setup exe ar wine. Next. OK… Uzliku winamp un The Bat. Tikai nesaprotu, kāpēc tie logi tādi izķēzīti un fonti tādi šķībi, vai tos vispār var dabūt taisnus un gludus, bet vispār jau cepuri nost wine priekšā.

    Atbildēt
  16. MZM

    Neesu meegjinaajis, tachu IMHO fontus var ar rokaam pataisnot.
    Es redzeeju, kaa installfestaa uzlika Nero ar wine, tachu rezultaatu nesagaidiiju.
    Ja vien programma ir jeedziiga (nav tieshaa pieeja dzelzhiem utt), tad to droshi var meegjinaat laist zem wine. Protams, piereguleejot var palaist daudz ko… 100% visas progras nekad neies, tachu siikaak var palasiit: http://appdb.winehq.com/
    To ZBH: Tu vienmeer vari izmantot treshaas puses pakas, ieskaitot FreeBSD, lai darbinaatu to, kas zem OpenBSD neiet, tachu security garantijas nebuus 🙂

    Atbildēt
  17. markizs

    2anonimais
    1)atkarigs no setup softa, kaukadi veci biezhi vien nestradaa
    2)ut2003 ir pieejama linux versija. iet lieliski. tiesa zem linuxa nevis bsd.

    Atbildēt
  18. mee

    Par digitalajam kameram – Uz OpenBSD stradā tās USB, ne firewire, un vēsturiski arī visi Kodak (jau pirms daudziem gadiem strādāja)
    Skaneris – laikam skaties http://www.mostang.com/sane/

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Anonīmais Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *