Jauns ģēnijs, kas izstrādjis revolucionāru pārlūku jeb liels blefs?

lat.times.lv ir atrodams raksts par kādu 16 gadīgu “ģēniju”, kas 18 mēnešu laikā ir uzrakstījis 780 000 koda rindiņas un izveidojis pasaulē ātrāko (?) pārlūku. Šis ģeniālais izgudrojums uz parasta iezvanpieejas pieslēguma pārlūkošanas ātrumu palielina par 100 līdz 500%.

Jāpiezīmē, ka rakstos nav teikts par to ka tas būtu lejupielādes ātrums, bet gan tikai pārlūkošanas (surfing) ātrums, kas, protams, neizslēdz iespējamo lejupielādes ātruma palielināšanos.

Katrā gadījumā, neesmu redzējis savām acīm, nevaru spriest kā arī apgalvot, ka tas tiešām tā ir vai nav.

Slashdot komentāros izskanēja pāris domu graudi:
1) 780 000 / 18 mēneši ~= 1400 koda rindiņas dienā!
2) varbūt autors ir paņēmis un nedaudz uzlabojis teiksim to pašu atvērtā koda pārlūku “Phoenix”
3) Varbūt vienkārši rakstā ir kļūdas un korespondente nav pareizi sapratusi vai 16 jauneklis nav korekti izteicies par kādu no parametriem

Vienīgais dokumentālais pierādījums par šo izgudrojumu, ko man izdevās atrast ir šī lapa RTE.ie. Te būs pieejami ļoti sliktas kvalitātes RealMedia klipiņi no ziņām, kur knapi var saskatīt kā uz monitora kaut kas mirgo.

Tas bija mans santīms.

45 thoughts on “Jauns ģēnijs, kas izstrādjis revolucionāru pārlūku jeb liels blefs?

  1. hm

    Nuja 5x palielina aatrumu… Protams… Liinijas max ietilpiiba ir 56Kbps, bet laadeejas ar 250Kbps (pienjemot ka serveris nekompresee kontentu). Protams, tas taa var buut, es ticu, par to man nav nemazaako shaubu. Man liekas, ka ir izlaists “pie nosaciijuma ka” saraksts. Un piekljuushana internetam caur iezvanpieeju bezhaubaam paliek arvien aktuaalaaka muusdienaas…

    Atbildēt
  2. karlos

    nu izklausaas peec hoaxa – lai papeetiitu cilvinju reakciju… jo nu ljoti shaubos vai 16gadiigais gjeeniijs vareetu implementeet taa briivi DVD playeri – dabuut attieciigaas deshifreeshanas routiines, autorizeed softu…
    Izklausaas peec bullja suudiem kaut kaa…
    un peec fiich apraksta – vai tik nebuus panjeemis IE6, nomainiijis skinu 🙂 un iesmeereejis 🙂 hehehe

    Atbildēt
  3. zhj

    Tajā sviestainajā times.lv neko lāgā nevar pakomentēt. Bet sīkā čaļa sapņi par IT studēšanu Harwardā jau vien ir ko vērts – Harvarda nav IT universitāte. Viņu pašu lapās pamatā iesaka MIT, kas ir kā reiz priekš tādiem frīkiem.
    Un 1400 rindiņu dienā var sarakstīt labi ja profesionāla mašīnrakstītāja, ja vēl teksts tiek diktēts :).
    Dzert vajag mazāk pirms ziņu rakstīšanas times.lv darbiniekiem.

    Atbildēt
  4. ManInBlack

    Nee nu stilaa vispar.. Ja es macetu shitik atri kodeet.. 🙂 Un vel ar sava browsera palidzibu kaut kadigi panakt, lai uzlabojas piesleguma atrums. He he.. Varetu padomat, ka visi tagadejie browseri speciali ~3 reizes bremzee ielades atrumu lapam, aber shitais mazais nonjemis ierobezojumus. Nju ierekt var reali… 1400 rindas dienaa? Nu baac.. Tad jau pirksti liiki paliek.. A nu pareizi, shis tak droshvien ir uztaisijies progu, ka var ar balsi diktet programmas kodu. Vai ari novacies mashinraxtitaju biedribu.. 😀 Lai nu kaa – jautrs pastaasts.

    Atbildēt
  5. Dreef

    Nu nez. Tur tajaa eng raktaa bija teikts:
    The software was tested by scientists at University College, Dublin,last week and they found it boosted surfing speeds by between 100 and 500 percent depending on the basic dial-up connetion rate.
    Taatad pashi klaat nebijaam un kameer pashi to neredzeesim, tikmeer neticeesim ;-). Dereetu kaut vai lejupielaades menedzeri taadu dabuut ;-).

    Atbildēt
  6. Dreef

    Un par kodu nevajaga tik dikti satraukties. Ne jau katrs ir gjeenijs, kas tik aatri kodee ;-). Nav arii izsleegts, ka aatraak kaut kas jau tika sagatavots vai arii kaut kas ir panjemts no kaada, bet ja uz to ir patents, tad driizaak jau pirmais variants ;-).
    P.S. lat.times.lv var pakomenteet, ja esi esi “kluba biedrs”, tobish regjistreejies ;-).

    Atbildēt
  7. zhj

    Visiem IT studentiem, kas ir lasījuši vienu grāmatu par softa tapšanas procesiem ir skaidrs, ka cilvēkdienā reāli ir uztaisīt ap 10 koda rindiņu – tas ir ieskaitot testēšanu un kļūdu izķeršanu. Vairāk nespīd. Nu varbūt ekstrēmais programmēšanas modelis uzlabo šitos ciparu, bet ne jau par trim kārtām.

    Atbildēt
  8. waterz

    Droshi vien kaarteejais blefs, jo visticamaak aatrums palielinaas nevis kaut kaada uzlabota algoritma rezultaataa, bet gan apgraizot bannerus. Kaadreiz AtGuard lietojot tieshaam lapas laadeejaas daudz aatraak bez banneriem. 1400 rindas dienaa? Pilniigs stulbums – reaali es sho komentu rakstu paaris minuutes, bet vairaak jau kaa 10 rindinjas te nav, bet programmeejot veel ir jaadoma, un ljoti daudz!!! Noteikti kaut kas pamaniitigi modificeets, nevis 100% pashrakstiits softs.

    Atbildēt
  9. Dreef

    Nu 10 koda rindinjas var uzrakstiit parasts programmers, kas Quake dzenaa. Shis skaitlis graamataas tiek rakstiits tiem, kas plaano darbaspeeku. Piemeeram, ir noteikts darbs jaaizdara un, lai izplaanotu cik vajadzees darbinieku, tad vadaas peec shii skaitlja. Peec shii skaitlja vadaas arii tad, kad jaamaksaa alga – teiksim nosaka pamatalgu reekjinot peec shii raadiitaaja un paareejo apreekjina peec koeficenta piemaksu veidaa. Tas ir ne tikai shajaa sfeeraa, bet jebkuraa. Un pasniedzeeji arii nav nekaadi gjeeniji. Mans sievuks RTU kaut kaadaas praktiskajaas nodarbiibaas raksta 250 ziimes minuutee un variet pareekjinaat kaads tur sanaak aatrums dienaa ;-). Pasniedzeejam mati celjas staavus to redzot. Nevajaga taadeelj uzreiz visu spriest peec sevis. Un vispaar bezjeedziiga diskusija, jo tas softs ir jaaredz, lai kaut ko konkreetu vareetu teikt. Bet pirmaa vieta nav joka lieta jaunajiem zinaatniekiem, un ne katrs patentee savus programmu kodus ;-). Taadeelj jaaiztiek ar to informaaciju, kas ir pieejama.

    Atbildēt
  10. Kaitnieks

    Par taam 10 rindinjaam – tur ir maza nianse – taas 10 rindas dienaa sanaak, ja izdala visas uzraxtiitaas rindas ar projektaa iesaistiito cilveeku skaitu, taatad, programmeetaaju, analiitikju, testeetaaju, menedzheru u.t.t.

    Atbildēt
  11. Piw

    es te pameegjinaaju. es arii varu 250 ziimes minuutee. pat vairaak. tiaki reaalu trashu. sample:
    asndlfiawefj;kladfj;lkasdfjas;lkdfjl;kjasdf;lkasjdf;laskdfj

    Atbildēt
  12. niikulis

    nu tur jau droshi bija domaatas koda rindinjas ieskaitot include failus, liidzarto tas nav nekaads raadiitaajs. Citaadi kautkaa nereaali sanaak, tur pat ekstreemaa programmeeshana nepaliidzees. Taa.

    Atbildēt
  13. JIB

    Ja atceras tadus laikus, ka me kodeja C, tad bija ta, ka uzraxtot 3 rindinas source kodu, gala sakompilejas proga, kura esot ~1500rindinas masinkoda :)) gee. Vobhsim tad jau jaruna par kura koda rindam iet runa. Tad no 100 rindinam diena var izspiest vel vairak :))
    Bet nu 16 gadu chaliem medz but parspileta panakumu sajuta

    Atbildēt
  14. Delerium

    Ja koderis dienā spēj uzrakstīt 10 rindiņas kvalitatīva koda, tad viņam neviens algu nemaksās. Un par ko gan? Par 220 rindiņām mēnesī? Vidēji 300 – 500 koda rindiņas būtu normāls rezultāts (neskaitot rindiņas, kas satur tikai “{” vai “begin” :)) ). Bet ir cilvēki, kas var arī 5000 ASM rindiņas 24h laikā uzrakstīt …

    Atbildēt
  15. karlos

    programmētāji…
    reāli programmētāji nevērtējas tikai pēc koda uzrakstītā – vismaz latvijā noteikti. Papildus nāk projektēšana, programmas plānošana, testēšana, kļūdu ķeršana…
    Un rezultātā sanāk apmēram 10-50 rindiņas dienā. Atzīmēšu gan ka šis skaitlis attiecas vairāk uz darbu ar freimworkiem, kur arī pie 10 rindiņām ir zināma funkcionalitāte. Un pārējie 90% darba laika aiziet lai nodrošinātu šo rindiņu uzrakstīšanu. Un funkcionēšanu. Un e-mail lasīšanu. Un komentēšanu par programmētāju produktivitāti.
    Nu tas tā.
    Tas ir ļoti vispārīgi. Bet ja esi guru, tad tiešām raksti simtiem rindiņu dienā. Bet arī tās nebūt nebūs virs 1000…

    Atbildēt
  16. Delerium

    karlos, te jau neviens neko nav teicis par to, cik sistēmanalītiķis vai projektētājs tās rindiņas uzraksta, bet tieši programmētājs. 10 rindiņas dienā velk uz to, ka 50% laika ir pavadīts skatoties bildītes internetā un otru pusi dienas rokas dokumentācijā, lai izdomātu, kā uztaisīt vienkāršu ciklu 🙂
    Un Latvijā jau kādu laiku profesionāli (!) programmētāji nodarbojas ar programmēšanu. Neiet runa par tiem, kas darbojas uz savu roku un vieni paši uzņemas izstrādāt kādu softu. Bet viņi tāpat daudz laika nevelta projektēšanai un saskaņošanai – uzcep visu gatavu un pielabo tikai tad, ja klients nu galīgi nav apmierināts 🙂

    Atbildēt
  17. Delerium

    Starp citu, kaut arī lasīju vairākos resursos par šo koderi, nekur nemanīju pieminam to, kādā izstrādes vidē jaunais censonis ir darbojies. Kāds ir informētāks ?

    Atbildēt
  18. yoghurt

    Varbūt tas ātruma pieaugums tika panākts ar to, ka, kamēr lasa vienu lapu, tiek kešotas pārējās lapas, uz ko norāda tekošās lapas linki u.t.t. Jo biežāk jau cilvēks atver lapu, izlasa, un visdrīzāk nospiedīs kādu linku, nevis rakstīs adresē pēc kārtas visādas adreses un neapskatoties vērs vaļā jaunas. Kopumā tas varētu palielināt sērfošanas ātrumu, nevis kā rakstā minēts – lapas ielādes ātrumu.
    Me jau nezin vai tāda fīča nav jau esošajos pārlūkos.

    Atbildēt
  19. coolynx

    yoghurt: ir speciaali html tagi ar kuriem noraadi nakosho lapu, lai paarluuks to jau vareetu iecachot. M$ IE to atbalsta un Mozilla kopsh kaut kaadas versijas arii saaka atbalstiit.

    Atbildēt
  20. Liepaajniex17

    ko juus te par tiem 250 symb/min raxtiijaat? nu nezinu, vai man pirxti liiki, vai arii cits iemesls ir, kapeec man 360 shkjiet ne paaraak aatri [mans videejais aatrums pirms paaris gadiem.. tagad – nezinu]..

    Atbildēt
  21. ShkelmiZ

    buutu interesanti zinaat, kaadi gan ir tie tagi…
    taa kaa neesmu par taadiem lasiijis, nevaru spriest, varbuut kaads var linku piespeeleet???

    Atbildēt
  22. MZM

    Necepaas tauta! Juus netu ar mosaic esat browseejushi? Ne jau taalajaa 198x gadaa, kad nopentagona db vilkaat, bet muusdienaas? Ja neesat, iesaku pameegjinaat – taaaaads aatrums! Ar Netscape 1.01 ar’ 😉 Tehnika vienkaarsha – atmetam visu ko nepaziistam (flash, jpg utt.) rezultaataa web browseris mazs un ljoti aatrs 🙂
    Ar to kodeeshanas aatrumu ir taa kaa ir. Piem. es 350 rindinjas PHP 4 dienas raxtiiju (nupat pabeidzu:) – kameer izdomaa ko iisti vajag, tad palasa PHP manuaali un tad 3 dienas kodee fiichas un kjer bugus 🙂

    Atbildēt
  23. st00rm

    Vienkaarshi sagatavoja .tmpl [sagatves], kuraas 1375 bija apraxts kas tas buus un vinja meils un 5 rindas dienaa kodeeja to pashu lbo veco Phoenix.

    Atbildēt
  24. Stefuks

    Liepajniex17: klau, puis, tu ar galvu draudzeejies vai kaa? Ja nemaldos, tad savaa laikaa kliida infa, ka pasaulee aatraakais rakstiitaajs raksta 500 ziimes minuutee vai kas taads. 250 ziimes ir normaali – viduveeja sekretaare raksta apmeeram 150-200, 100 ir jaaprot rakstiit cilvim, kas nesen beidzis aatrrakstiishanas kursus. Par sevi varu teikt, ka savaa laikaa trenneejos apmeeram pusgadu ar visiem specifiskajiem aatrrakstiishanas vingrinaajumiem, tagad iru palaidusies, bet vairaak par 300 ziimeem minuutee kaut kaa sasniegt nespeeju. Kad vadiiju aatrrakstiishanas kursus visaadus purnus ar visaadiem pirkstinjiem esmu redzeejusi, bet nu taa reaali aatri rakstoshie arii normaali vairaak par 250-300 neraksta. Pareekjini tachu pats – minuutee ir 60 sekundes, ja tur raksti 360 ziimes minuutee, tad sanaak, ka sekundee tev ir jaauzraksta apmeeram 6 simboli… Taa, ka vai nu tu esi druumais aatrakstiishanas guru vai arii vienkaarshi lej…

    Atbildēt
  25. Liepaajniex17

    Stefuks, nu nez.. maybe taa Stamina meloja [nezheeliigi stulbs, tb neeerts klavas trenazhieris, acis mezhgjaas].. kau4gan domaaju, ka bija 360 un maybe vairaak..

    Atbildēt
  26. Liepaajniex17

    /me te taa biku padomaa.. bet … 150-200.. nu kas tur ir? 2..4 simboli sekundee.. mda.. nu karo4 sanaak, ka ja es veeljoprojaam raxtiitu mailus, tad taga maybe panaaktu pasaules aatraako raxtiitaaju? :)))

    Atbildēt
  27. Liepaajniex17

    Stefuks, nu tikko paproveeju.. minuuti paraxtiiju tavu komentaaru.. sanaaca 395 simboli..
    maybe pameegjini nevis vingrinaajumus, bet reaalus textus? [maili, chats vai kas tml] 🙂

    Atbildēt
  28. Tigers

    Nez kuraa saitaa times.lv shito zinju izraava? Tajaa feikaja cnn, vai kaada lidziigaa lapaa? 🙂 Es arii vakar taimsos izlasiiju un pasmaidiiju…

    Atbildēt
  29. Floyd

    rakstits ka uzlabo surfing speed, nejau bandwidth vai downlaod speed. iespejams tas browseris rij maz resursus un reali atrak saak ladet lapas, iespejams ari ka izmanot kadu savadaku piegajienu lapas ielaadee. es domaju, ka ari ar viskvalitativako savienojumu browseejot nesanaks izmantot liniju pa 100% (atmetot citus iemeslus) kautvai tikai tapec ka browseris pats eed resursus.

    Atbildēt
  30. Delerium

    Btw, nevajag jaukt uzrakstīto simbolu skaitu minūtē ar vārdu skaitu minūtē!!! Nezinu, vai kāds pieņemtu darbā mašīnrakstītāju, kas spētu drukāt tikai ap 100 – 200 simboliem minūtē 🙂 Tur ātrumam jābūt vismaz ap 100 vārdiem minūtē 🙂

    Atbildēt
  31. Liepaajniex17

    st00rm, es tik proveeju pateikt, ka 400 symb/min ir reaali sasniedzams aatrums.. un ne jau kau4kaadiem profiem – programmeetaajiem..

    Atbildēt
  32. Helmārs

    Acīmredzot kārtējās blēņas. Atceros pirms pāris gadiem, ka pēkšņi uzradās ziņās kaut kāds vīrelis, kas it kā spēja iespiest 1,5h filmu ~25 MB. Vai kāds atcerās, kā sauca to cilvēku, ziņu avotu vai ko tamlīdzīgu?

    Atbildēt
  33. Dreef

    Ko juus tur par to aatrumu njematies. Panjemam kaadu aatrrakstiishasnas programmu, kas fiksee aatrumu un izmeegjinat ;-). Var arii pasham hronometru priekshaa nolikt un kaadu referaatu parakstiit.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru Delerium Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *