Turpinam par interneta likumdošanu

Pēc šī raksta Reuters raksta ziņas uz pasūtījuma? publicēšanas ienāca viens meils.

GT raksta:
Gribēju rakstīt komentāru, bet kaut kā gari sanāca (skat. pielikumu). Tad pamodās mana autora patmīlība un sāka bļaut, ka pie tāda apjoma gribas ne tikai publicēties, bet arī tapt izlasītam.

Izlasīju. IMHO konkrētā raksta fokusā nav RIAA aktivitātes likumdošanas jomā. Stāsts ir par Timothy Mullen un viņa priekšlikumiem automatizētai tārpu izplatīšanās ierobežošanai. Citēju “Mullen said his hack back idea is different because it is designed to improve the security of cyberspace and would not harm any computer systems.” Šīs idejas jau pāris mēnešus atpakaļ tika apspriestas SecurityFocus.org vēstkopās. Ja nekļūdos, valdošais viedoklis bija – to 😉 nevajadzētu darīt, jo izmantotie tīkla protokoli pēc definīcijas neļauj viennozīmīgi identificēt uzbrucēju. Var mēģināt iedomāties, kādas iespējas tas pavērtu hakeriem – IP adrešu viltotājiem (IP spoofing). Viens safabricēts pieprasījums, un sākas liela apjoma “kauja” starp divu kompāniju serveriem, IDS, rooter’iem, ugunsmūriem utt. Nav jau tārps, bet tomēr… Tāpēc es drīzāk piekristu C. H. Chassot “It is the DoD’s policy not to take active measures against anybody because of the lack of certainty of getting the right person.”

Kas attiecas uz RIAA, būtu interesanti uzzināt, kā viņu vēlmes ir saskaņojamas ar The Cyber Security Enhancement Act, kurš ir visai skarbs attiecībā pret ielaušanos datorsistēmās (līdz pat mūža ieslodzījumam). Tiesa, valsts iestādēm CSEA piešķir visai ievērojamas privilēģijas. Ja līdzīgas tiesības iegūs arī lielākās kompānijas, vienīgie apdalītie paliks “vienkāršie” cilvēki. Viņu saraksti varēs lasīt jebkurš ierēdnis. Viņu datorus varēs kontrolēt jebkurš administrators. Un viņiem būs tiesības par to visu samaksāt… Kurš atceras, kāda bija policejiskas valsts definīcija?

Jebkurā gadījumā ir diezgan skaidrs, ka nopietnas likumdošanas trūkums attiecībā uz Internetu rada galvassāpes ļoti daudziem, kuru intereses – ekonomiskās, politiskās, reliģiskās utt. – tiek aizskartas. Šobrīd mēs varam smīnēt par Ķīnas plāniem pārraudzīt informācijas publicēšanu, šausmināties par ASV attieksmi pret privātu informāciju nacionālās drošības vārdā vai dusmoties par RIAA draudiem uzlauzt pirātiskās produkcijas patērētāju datorus. Tomēr būtu vēlams morāli sagatavoties, ka šis process visticamāk vērsīsies plašumā. Štrunts par politiķiem! Reālas kompānijas (ne .com) zaudē reālu naudu. Internetam kā mēdijam ir divas pamata priekšrocības – informācijas izplatīšanas ātrums un teritorijas/auditorijas apjoms. Pirms nepilniem desmit gadiem tā īsti nebija ne vienas, ne otras. Tāpēc nevienam īpaši nesāpēja galva, ka daži “frīki” izmanto Internetu, lai apmainītos ar pirātiskiem failiem. Šodien… Gan jau paši labi zinat, kad WarCraft 3 bija nopērkams un kad – dabūjams. Tāpat kā daudzas filmas un mūzikas albumi, par programmām nemaz nerunājot. Šodien tas grauj attiecīgo kompāniju pamatbiznesu, tāpēc tās grib cīnīties… ar visiem iespējamajiem paņēmieniem.

Moralizēju? Aizstāvu kapitālistiskos asinssūcējus, kuriem nauda jau tāpat tek pa reni? Nezinu par naudu, ar to lai nodarbojas audits 😉 (bet izskatās, ka virknei ASV kompāniju, varbūt arī AOL Time Warner, tās ir mazāk nekā domāts). Tomēr iespējams būtu vērts padomāt – ja izveidosies sabiedrība, kura principā negrib pirkt, vai atradīsies daudz tādu, kuri principā gribēs ražot? Un nevajag tagad uzreiz pilnā balsī kliegt par GPL. Visu cieņu cilvēkiem, kuri rada produktus ar šādiem licencēšanas noteikumiem, taču tas diez vai ir viņu maizes darbs. Drīzāk jau hobijs brīvajā un varbūt arī ne tik brīvajā laikā 😉

Tātad ir problēma, un tiek meklēts risinājums. Šobrīd izskatās, ka akcents tiek likts uz “kā piespiest nezagt”, nevis “kā ieinteresēt nopirkt”. Kā jau visas piespiešanas, tā izraisa pretreakciju un tāpēc ar īpašu efektivitāti lepoties nevar. Vai man ir labāks priekšlikums? Drīzāk jau nē. Es vienīgi varu konstatēt, ka cilvēkiem acīmredzot saturs šķiet svarīgāks par formu un kvalitāti. Citādi taču viņi izvēlētos programmas kastītēs ar lietotāja rokasgrāmatu, Audio CD un DVD, nevis disku imag’us, mp3 un DVD. Interesanti, kā šāds minimālisms varētu ietekmēt produktu cenu 😉

Nobeigumā es gribētu salīdzinā stāvokli mūsdienu mēdiju industrijā ar Gūtenberga laikiem. Pirms iespiešanas izgudrošanas grāmatu pavairošana notika, pārrakstot ar roku. Ilgs process, mazs produkta apjoms, ierobežots auditorijas apjoms, liela kļūdu varbūtība. Grāmatu iegādi varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki. Tipogrāfiju pārādīšanās situāciju krasi mainīja. Process kļuva ātrāks, būtiski pieauga gan produkta, gan auditorijas apjoms. Grāmatas kļuva pieejamākas. Vārdu sakot, trešā informācijas sabiedrības revolūcija (pirmā acīmredzot būtu valodas, bet otrā – rakstības izgudrošana), kuras ietekmē cita starpā mainījās mēdiju industrija. Arī Internets mainīja kritērijus informācijas izplatībai. Jau minēju informācijas izplatīšanas ātrumu un teritorijas/auditorijas apjomu. Papildus jānosauc salīdzinoši vienkāršā informācijas – teksta, attēla, skaņas – sagatavošana un publicēšana. Un pārpublicēšana 😉 Tas nav pašsaprotami. Vēl pavisam nesen tas prasīja kaudzi naudas, tehnikas un personāla. Tātad kārtējā informācijas sabiedrības revolūcija, un mēdiju industrijai jāspēj pielāgoties, ja tā grib turēties līdzi laikam. Tikai viena nelaime – revolūcija vēl nav beigusies. Pa vecam vairs nevaram, bet pa jaunam vēl neprotam.

GT

33 komentāri par “Turpinam par interneta likumdošanu

  1. flipo

    es ar namaksaashu, neuzskatu par nepiecieshamiibu. Un ja taas kompaanijas saak pielietot uzlauzhanas tehniku tad buus briiva valja hackeriem un tad jau buus daudz gruutaak atrast kursh ko dariijis. ah nu taads murgs tas viss

    Atbildēt
  2. BigUgga

    ljoti labs raksts. shajaa rakstaa GT runaa par kompaaniju ciinju par savu pelnju. logiski – taa arii tam buutu jaanotiek, jo katram par sevi jaaparuupeejas. man arii nepatiktu, ja njemtu nost potenciaalo ‘maiziiti’. kompaanijas grib(ir pieradushas?) guut lielu pelnju. anyway, tagat no otras puses – no lietotaaja. visi mees zinaam, cik maksaa CD, Windows, DVD. cenas ir nenormaalas. logiski izriet, ka lietotaaju comunity meklee leetaakus variantus – veidojam nelicenseetas kopijas, utt. domaaju, cenu samazinaashana shiem maksas produktiem buutu viens risinaajums.

    Atbildēt
  3. bez nika

    Algas pie reizes varbūt arī kāds grib sev samazināt? Atteikties no auto ar 2L dzinēju un pāriet uz 1L tilpumiem? Izmantot mobilo telefonu tik ilgi, kamēr tas kalpo, nevis mainīt katru gadu?

    Atbildēt
  4. gek0

    Iisteniibaa jau tas ir muusos asiniis … jau no pirmsaakumiem – nemaksaat par softu … lai kaads vinjsh buut, lai cik LEETS vinsh buutu … vienkaarshi chakars. A taa – nokachaa, atrodi zaaliites un viss aiziet. Sirdsapzinja – kaads teiks! Mjaaa … nu post sociaalistiskajaa sabiedriibaa par sho paraadiibu buutu lieki runaat kaadus gadus 10 veel vismaz :)))
    Iisteniibaa ir arii veel probleema ar noreekjinaashanos tiiklaa, vismaz muusu platuma graados, kur MasterCard tipa krediitkartes nudien katram otrajam nav (par droshiibu es te nerunaashu). Un taa kaa muusu platuma graados nudien nevarees dabuut visu veelamo softu kastiitees veikalaa, tad atliek tikai tiikls … un atkla nonaakam pie noreekjiniem.
    Mums veel jaaug.

    Atbildēt
  5. Aleksejs

    Tieshaam ljoti labs raksts, GT! 🙂 Kaut nu biezhaak tev ta patmiiliiba atmostos.
    Runaajot par apskatiitajaam probleemaam… no sevis nav ko daudz teikt. Varu rekomendeet palasiit Protecting Copyright in the Digital World un The Futility of Digital Copy Prevention
    Un beigaas citaats no pirmaa linka (jo taapat lielaakaa dalja taa arii neizlasiis 🙂 )
    Every time I write about the impossibility of effectively protecting digital files on a general-purpose computer, I get responses from people decrying the death of copyright. “How will authors and artists get paid for their work?” they ask me. Truth be told, I don’t know. I feel rather like the physicist who just explained relativity to a group of would-be interstellar travelers, only to be asked: “How do you expect us to get to the stars, then?” I’m sorry, but I don’t know that, either.
    /Bruce Schneier/

    Atbildēt
  6. djhurio

    Nee. Cenu samazinaajums te nederees. Ja var dabuut par velti, tad arii 1 santiims ir dargi, vai ne?
    Un par to softu dardziibu? Jaa es ar piekriitu, ka parastam cilveecinjam ir gruuti samaksaat par Adobe Photoshopu un visaam paareejaam softaam. Bet, kursh man apgalvos datoru hards ir leets? Nu nav. Bet sakaraa ar situaaciju, ka hardu mees nevaram nokachaat (nozagt) tik vienkaarshi kaa softu. Tad mees atlicinam taas naudinjas un maksaajam, lai arii cik tas hards maksaa.
    Vienkaarshi, ja ir iespeeja tad zog. Un ko tur vareetu dariit lietas labaa, es protams ar nezinu.

    Atbildēt
  7. Jim

    Labs komentārs (to estj raksts) 🙂
    Tikai, ko īsti autors gribēja pateikt? Mēģināšu nedaudz papildināt…
    1. Internets pašlaik ieņem stipri nozīmīgu vietu attīstītajās valstīs. Ir jau apsteidzis drukātos medijus (varu dot statistiku, ja interesē). USA ekonomikas attīstība ir daudz parādā internetam (b2b partnerattiecības, galvenokārt). Kā arī Rietumu pasaules pamatvērtība – Brīvība ir iemiesojusies Internetā.
    2. Internets, sākotnēji, pēc būtības, nebija paredzēts lietām, kādām tiek izmantots tagad. Tas nozīmē, ka tehnoloģija nav īsti piemērota pielietojumam. Sākotnēji, tā bija pušu savstarpēja vienošanās, izmantot noteiktus protokolus, kopēju mērķu vārdā.
    Internetā ir iespējams darboties, praktiski, anonīmi (izmantojot dažādu protokolu “proxy chain”); veidot privātus tīklus pāri valstu robežām; kriptēt informāciju.
    3. Interneta likumdošana kā tāda īsti nepastāv. Visi normatīvi, kas pastāv reālajā dzīvē, ir jāievēro arī internetā. Par konkrētu sfēru (globālu) rūpējas tā pati organizācija, kas reālajā dzīvē. Mēģinājumi rakstīt likumus tieši internetam prasa pārāk daudz laika, apkārtceļš tiek atrasts ātrāk.
    4. Tiek rakstīti RFC, pastāv tādas organizācijas kā ICANN.org, IETF.org, IANA.org, ISOC.org, IRTF.org, kas savā darbībā mēģina iesaistīt pārstāvjus no visām valstīm un ieinteresētajām pusēm (tieši tāpat kā 3. punktā minētās organizācijas).
    5. Jebkuru materiālu, kas ir aizsargāts ar autortiesībām, var padarīt pieejamu internetā (grāmatas (drukātus materiālus), mūziku, video, datorprogrammas, datu bāzes, utt.). Internetā plaši tiek pārkāptas autortiesības. Identificēt un sodīt pārkāpējus ir diezgan nereāli (2. punktā minēto iemeslu dēļ).
    6. Vai Tu zagtu, ja Tevi nekad nevarētu pieķert?
    7. Precīzi novilkt robežu, kad tiek pārkāpts likums ir pagrūti. “Deep linking” (piem. links, kas ved uz konkrētu rakstu ziņu portālā (līdzīgi leeching)) ir pēdējais strīdus iemesls Eiropā. Daudzi neizprot problēmu pēc būtības. Blakus negatīvajam – tūlītēju ienākumu kritumam, nāk publicitāte, brandings; kas var nest lielākus ienākumus nākotnē.
    8. Tagad secinājumi: Internetu nevarēs ierobežot (ja fiziski nepārtrauks datu pārraidi (bezvadu risinājumi to apgrūtina vēl vairāk)). Taču ir iespējams apgrūtināt pieeju materiāliem, kas ir aizsargāti ar autortiesībām. Pašlaik, man mazāk laika un problēmu prasa JS kartes ielādēšana no DC, kā aizbraukšana līdz veikalam un nopirkšana. Pie kam, tas neprasa īpašas zināšanas vai resursus. Pret to arī tiks vērsta cīņa, drīzāk loģiskā, kā tehnoloģiskā līmenī.
    9. Kā var cīnīties “loģiski” jautāsiet? Neuztraucieties, domāju, Latvijā tik drīz tas nedraud.
    Šai cīņai varētu būt vairāki līmeņi: valsts un kompānijas. Kompānija varētu piedāvāt savus produktus tādā formā, kas nav pilnvērtīgi izmantojami, bez kompānijas līdzdalības, bez fiziskām sastāvdaļām. Valsts varētu noteikt atbildības pakāpes; kad ISP (IPS) ir atbildīgs par visām nebūšanām savā paspārnē, un deleģē atbildību tālāk LAN un WAN adminiem …
    Nedomāju, ka tiks pieļauts DoS.
    Kā arī tiks apelēts pie cilvēkiem, tāpat kā CP (child porn) ir stipri ierobežots, pateicoties pašiem interneta lietotājiem.
    P.S. gek0: Ja pratīsi novilkt, gan jau pratīsi arī paņemt virtuālo karti un nopirkt. Labi, ir tādi kā Microsoft, kur var pieiet pēc principa “Jūsu produkts neatbilst tam, ko solījāt, tāpēc man ir pilnas tiesības nemaksāt”. Bet ir taču daudzi, kam dzīve ir atkarīga no Jūsu labvēlības (writing code for bread), to vajadzētu ņemt vērā. Es maksāju (reti). P.P.S. Murgs man sanāca, bet varbūt kādam noderēs… jautājiet!

    Atbildēt
  8. janis

    Es domaaju ka probleema nav tik liela, jo vienmeer jau paliek firmas, kuras ir saliidzinoshi vienkaarshi nokontroleet. Lielaaka probleema vareetu buut ar privaatpersonaam. Ja paaraak saaks ierobezot internetu, tad vareetu saakt paraadiities alternatiivie tiikli un situaacija paliktu taada pati. Principiaals risinaajums vareetu buut, ja programmas netiek pilniibaa nodotas klientam. Piemeeram Photoshops kaa java applets ar realtime konekciju uz Adobi kur straadaa pati programma. Patiesiibaa tas jau notiek ar web datubaazu risinaajumiem. Protams muuziku vareetu buut diezgan gruuti notureet servera pusee… 🙂

    Atbildēt
  9. GT

    To Jim: Autors (t.i. es) gribēja pateikt, ka dažādu mēdiju pirātiska izplatīšana pārskatāmajā nākotnē reāli var nozāģēt zaru, uz kura paši sēžam. Jā, programmu izstrādātājiem ir zināma priekšrocība – viņiem paliek korporatīvo klienti, no kuriem ir iespējams izsist peso. Toties izklaides industrijas – spēļu, filmu, mūzikas – mērķa auditorija ir privātpersonas. Ja šie produkti netiks pirkti, var būtiski sarukt to piedāvājums. Padomājiet paši, kāpēc EA izdod kārtējo daudzu gamer’u nievāto The Sims sēriju, bet NBA Live uz laiku bija izņemta no aprites. Tāpēc, ka šī spēle tiek ne vien spēlēta, bet arī pirkta.
    Bet, kā jau minēju, šī problēma ir attiecināma uz visu mēdiju industriju. Piemēram, Vācijā ir tāda maksas televīzijas pakotne Premiere World. Pāris gadus viņi taisīja caurumu kabatā Leo Kirham, tagad – Rupertam Mērdokam. Tas ir, nevis nenopelnīja tik, cik gribētos, bet nesa zaudējumus ar daudzām nullēm galā. Šobrīd viņiem ir piestādīts kaut kas līdzīgs ultimātam ar orientējošo termiņu – aktuālais finansu gads. Ja kompānija netiks laukā no sarkanajiem skaitļiem, ļoti reāla ir tās likvidācija. Paši vācieši par to, protams, īpaši nepriecājas. Cēloņu šai jezgai ir daudz – gan “klientu” pirātiskie dekoderi, gan kompānijas lielā apetīte, pērkot translācijas tiesības. Taču rezultātā PW ir nācies būtiski sašaurināt programmu. Var jau optimistiski teikt, ka daba nemīl tukšumu un sliktākajā gadījumā atradīs cita kompānija, kas turpinās šo darbu. Taču nevajadzētu aizmirst, ka vīri debesskrāpja pēdējā stāvā pie garā galda ļoti nopietni skatās uz skaitļiem. Un diez vai izlems piedāvāt produktu, par kuru sabiedrība (vai kāds cits) nav gatava maksāt.

    Atbildēt
  10. GT

    To djhurio: Tieši tāpēc, ka dzelžu zagšana cilvēkiem tiešām asociējas ar zagšanu un netiek piekopta, viens no iespējamajiem scenārijiem ir maksas par intelektuālā īpašuma izmantošanu iekļaušana dzelžu cenā. Zināmā mērā par precedentu var uzskatīt SONY nedaudz pārsteidzīgo piekāpšanos JPEG jautājumā. Ja to apvieno ar dzelžu kalpošanas ilguma mākslīgu samazināšanu, paveras iespēja gūt regulārus ienākumus. Protams, dzelži tādā gadījumā kļūst dārgāki. Protams, maksā visi, sadalot uz galviņām, un rezultātā biroja datora cenā ir iekļauta maksa par mp3 klausīšanos nākamajos 3 gados 😉

    Atbildēt
  11. GT

    To aleksejs: Izlasīju minētos Bruce Schneier rakstus. Ir tieši tā, kā viņš raksta – mēdiju industrijai ir nepieciešams pārskatīt savu finansu modeli atbilstoši modernajām tehniskajām iespējām (un nespējām). Turklāt jāņem vērā, ka zināšanu slieksnis, lai pārvarētu tehnoloģiskās barjeras, turpinās kristies. Jums liekas, ka DC ir vienkārši? Domāju, ka pāris gadu laikā būs pieejamas programmas, kurām atliks vienīgi ievadīt meklēto nosaukumu un mērķa direktoriju. Iespējams, notiks pat automātiska “nosūkto” programmu instalēšana. Nekādas hub’u pārrakšanas, failu izmēru salīdzināšanas, crack’u meklēšanas un CD emulatoru instalēšanas. Sapņoju? Dzīvosim – redzēsim.

    Atbildēt
  12. bez nika

    2 GT: par pēdējo, škietamo vienkāršošanos. Domāju, ka tā viss nebūs. Likumdošanas iestrādes tomēr iet uz priekšu un ir viena ļoti vienkārša (relatīvi) iespēja, kā to visu kontrolēt – pie ISP! Ja ar likumu uzliks ISP neļaut attiecīgo materiālu vienkāršu pārsūtīšanu, tad šis samērā operatīvi piegriezīs skābekli tiem, kas ar to nodarbosies. Te jāņem vērā tas, ka internets jau vairs nav luksus prece un tirgus ir pietiekoši liels, lai varētu nogriezt pieeju šim te klientam, kas izplata warez, zagtu mūziku, filmas.

    Atbildēt
  13. eyeless

    raksc lapz.. bet vienalga tas neatturees mani pirkt/kachaat nelicenz(c)eetu softu :)). par muzonu neuztraucos. klausos NEpopshitu taakaa lielaas ieraxtkompanijas var vienkaarshi man …. :)) a to ko es klausos es tieshaam varu nopirkt originaalu(2-4ls)
    softs tas jau ir savaadaak, bet vienalga es netaisos izmest 500ls par adobe photoshop vai veel sazin cik par winxp.. un vispaar ja saax izplatiit kaukadu bshitu tiklaa tjip tos wormus ta saaxies sviesc.. bet nekas.. jacinaas pret shito shtelli.. pateikshu ka vinji man nozaga manus personigos datus vai veel sazin ko.. vinji nevarees pieraadiit preteejo :D(kautgan es nevareeshu pieraadiit ka tiesham nozaga :D)

    un vispar ja padomaa. piem ja mees straadaatu kaada lielaa softmaking kompanijaa..es shaubos vai visi taa raxtiitu ka cenas sux :))))

    Atbildēt
  14. JarX

    tas ka dalja datu tiek notureeta kompaanijas pusee t.b. uz serva un tad klients konektee caur netu nav reaala, jo paaraak daudz pasaulee ir ADSL, DialUp, ISDN u.t.t. konekti kas ir PAARAAK leeni lai vareetu pilnveertiigi straadaat ar DATIEM uz ineta servera. Ja uz taa servera uzliek tikai kautkaadu autorizaaciju, tad crackeri to vienkaarshi apiet (tas manliekas jau ir izmeegjinaats un nedod rezultaatus)!

    Atbildēt
  15. JarX

    Bez nika: Pie ISP nogriezt? NU KAA? Shobriid tas ir praktiski nereaali, jo ja man ISPs nogriezh kaukaadus portus tad es suudzot pat.ties. aizsardziibas centraa un vinjsh pat man kompensaaciju samaksaas, kameer to visu pienjems LIKUMU veidaa un kameer tas viss saaks darboties paies TIK daudz gadi ka iespeejams mees pashi sev ISPi buusim! Un vienmeer tak atradiisies hackerus (crackerus, warezistus u.t.t.) atbalstoshie ISPi un vienmeer tak varees “sarunaat pa draugam” un kaa tad iisti taa atgrieshana notiks??? Vot tam pasham DC? porti- bullshits, var apiet! vispaar neljauj ka4aat .iso .avi u.t.t. – 1. paarsauc 2. taa nemaz nevar buut jo tikpat tas var buut legaals free stuffs…
    Taakaa DC will live un par to Flock (???) vai kaa nu tur bija ka klients->klients->klients bez ne1 servera…
    Long live warez! 🙂

    Atbildēt
  16. JarX

    Nu paga paga, argumentee savas idejas par to kaa tad ISP nogrieziis visu shito? Un vai kaukas taads ir meeginaats liidz shim (kautvai tanii pashaa ASV) un kaads bija iznaakums?

    Atbildēt
  17. bez nika

    ASV viss notiek ļoti vienkārši – uzliek maksu par trafiku mājas pieslēgumiem! Jā jā, to pašu maksu, ko mēs it kā maksājam vienīgie pasaulē. To nejūt browsējot webu, bet sākot kačāt crapus tev parādās smuks rēķins. Līdz ar to mājas lietotāji vairs nevelk sūdus. Nu un korporatīvās politikas tur ir daudz stingrākas nekā daudzviet Latvijā- ne viens vien jau ir atlaists par interneta nelietderīgu izmantošanu darbā.
    IPS Latvijā tūlīt tiks ieviesta licencēšanas sistēma – vairs kurš katrs šaraškins kantoris nedrīsktēs to darīt. Un licencē jau var ar laiku ierakstīt šādus tādus noteikumus par IPS atbildību šajā sakarā. Pietiks jau ar prasību dienas laikā piegriezt vainīgajam kanālu, ja ir pretenzijas.

    Atbildēt
  18. eyeless

    var jau meginaat arii uzlikt kaukaad packetsniffer tjip kas nosaka welkamaa faila lielumu.. if($filesize > 50000){ exit; } 😉

    Atbildēt
  19. JarX

    tas ko tu, bez nika, saki var buut pareizi par licenzeem, bet kaa jau teicu buus ISPi kas to paarkaaps un naaks pretii cilveekiem. Par trafiku: ne1 asociaacija nevar piespiest visus ISPus njemt maksu par trafiku, jo vienmeer atradiisies kaads, kursh gribees nopelniit un izcelties konkurentu viduu piedaavaajot netrafika apmaksu… gan jau… un sarunaat arii var, protams, buus varbuut sarezhgjiitaaka shii failu apmainja u.t.t., bet taa neko nevar aptureet un korporatiivajiem klientiem nekad nevar prasiit maksu pa trafiku deelj taa ka “tur pasaulee daudz piraati”, jo daudzaam kompaanijaam (liela meeroga ne jau .lv ofisiem) trafiks ar failiem, datiem, videokonferenceem ir TIK liels ka tur maksaat pa MB ir pilniigi nereaali…
    eyeless, buus proga kas sadaliis filmu pa 100MB daljaas (taas novilks) un tad droshi vien buus proga kas automaatiski saliks kopaa…

    Atbildēt
  20. Trots

    Tas pashas Adobes produktu cenas tach ir nesameeriiiiigi uzpuustas. Neviens man neiestaastiis ka Photoshopaa izstraadee ir ieguldiita vairaak nauda ka taapasha windowsaa. Taipashaa laikaa photoshops maksaa laikam kautkas ap 500Ls aaa windows ja njem OEM tad laikam bija

    Atbildēt
  21. docent

    Es nevaru nepiekrist tiem, kas augstāk apgalvoja, ka nekas nav neuzlaužams. Tā tas ir, un tur nepalīdzēs ne nezinkādas reģistrācijas, ne serial # aizsardzība un pat ne Betmens.
    Es pats esmu licencēšanas piekritējs, un izmantoju warez’u pēc iespējas mazāk (cik nu tas ir iespējams, lietojot Windows), jo mācos IT, kā rezultātā manī ir iesēdusies apziņa, ka agrāk vai vēlāk arī mani var kāds čakarēt, lietojot manus vai firmas, kurā es eventuāli strādātu, programmproduktus nelegāli, t.i., nesamaksājot attiecīgās naudas vienības.
    Ir programmprodukti, kurus es lietoju legāli, un uz šo produktu nelegālajiem lietotājiem skatos, maigi sakot, greizi kaut vai tāpēc, ka rodās jautājums: “Kāpēc gan lai tu nemaksātu, kad es esmu samaksājis?”. Domāju, ka tā ir jebkuram, kas ir samaksājis naudiņu par softu (nevis par matricu), un, ja šādu jautājumu no dažādiem cilvēkiem būtu aizvien vairāk, tad tas liktu aizdomāties arī warezistiem.
    Es ar šo savu murgojumu gribēju teikt to, ka tehniski šo jautājumu risināt nav vērts un tas arī nav iespējams. Nelegālās programmatūras jautājums ir jārisina sabiedrības iekšienē ar morālā spiediena metodēm. Iespējams, ka esmu par jaunu un par dumju, taču es tam ticu.

    Atbildēt
  22. Dunduks

    Es uzskatu, ka ja kaads informaaciju publicee, tad lai vai nu reekjinaas, kaa taa tiks izplatiita taalaak arii bez vinja zinjas vai arii izdaraa taa, ka to nav iespeejams izdariit (shobriideejos apstaakljos tas izklausaas nereaali) … un no autortiesiibaam aizsargaajamas/respekteejamas ir tikai autoriibas tiesiibas, tb sveshu darbu neuzdot par saveejo (konkreeti IT laukaa kaada maarrutka peec tas buutu nepiecieshams, jo kursh pirks Dunduka Windows ?!?!?!), kaa arii savu darbu neuzdot zem svesha vaarda …
    ok, /me jau ir laame un nekaadas intelektuaalas veertiibas arii nav sarazhojis, ja neskaita paaris nelielas db, kaa arii tekstinju kaadu, tomeer (varbuut gan arii tieshi taapeec 🙂 ) informaacijas briiviiba, neatgrieshanaas pirmsGuutenberga laikos, kad vareeja pastaaveet tikai viens viedoklis, man ir sasodiiti svariiga … nepatiik man Lielais braalis …
    par autortiesiibaam (konkretei muuziku) man ir taads saliidzinaajums – nezin ko shamie teiktu, ja nopeerkot veikalaa kreeslu vareetu to izmantot tikai maajaas, bet lai izmantotu publiskos pasaakumos vajadzeetu pirkt licenci/papildus maksaat ? vai arii (programmistiem) nopeerkot kreeslu uz taa driiksteetu seedeet tikai viens cilveeks, bet ja tipa BSA redzeetu, ka apseezhas vairaaki, tad ieshkjiebtu kaartiigu naudas sodu ?!

    Atbildēt
  23. ss

    Par rakstu. Tikai beigās tu it kā pieskaries svarīgam jautājumam. Vienkārši izsakoties par to, cik ilgi būtu šodien jādarbojās darbojas autora ekskluzīvām tiesībām. Un te būtu jāatšķir tehniskie risinājumi no orģināldarbiem, teiksim, mūzikā. Ekskluzīvām tiesībām uz tehniskiem risinājumiem, pie tiem pieder arī programmatūra, vajadzētu darboties īsāku laiku nekā tas bija agrāk. Piemēram, tikai 3-5 gadus. Pēc tam tie skaitītos kā vispārzināmas lietas un būtu brīvi lietojami. Tas varbūt samazinātu sabiedrības pretnostādījumu autoriem. Politisko monopolcenu mūžs būtu krietni īsāks. Un otrs, ko nevajag aizmirst, autora tiesības tehnisko risinājumu sfērā principiāli attiecas tikai uz komerciālu izmantošanu.

    Atbildēt
  24. resnix

    Taa licenceeshanas probleema visaadiem windowsiem un Pshopiem atkritiis ar laiku pati no sevis. Ja kontrole pastiprinaasies firmaas pareekjinaas un sapratiis, ka izdeviigaak maksaat vieteejam Linux speciaalistam, nevis gruust naudu Billijam un stulbajiem jenjkiem. Sheit vieniigaa probleema ir muusu korumpeetaas banaanu valstinjas varasviiru stulbums. Izgliitiibas sisteemaa tak iespeejams iemaaciities tikai darboties ar Microsoft produktiem. To pikji, kuru Latvija aizgruuzh jenjkijiem buutu samaksaajushi vieteejiem dzekiem, aizsuutiijushi uz kursiem pie Torvalda. Kaada sekretaarei vajadziiba likt Windows, ja vinja visas savas ikdienas operaacijas var veikt uz bezmaksas Linuxa? Paraadot ljaudiim kaa darbojas Linux vienmeer sastopos ar patiikamu paarsteigumu un jautaajumiem:”a vai var shito uzlikt kopaa ar windows”. Nu pagaidaam kopaa ar widows, kad buus apguvcushi tad jau Windows vietaa.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.