Dienas bizness par OpenOffice.org

Raimonds atsūtīja pilno versiju rakstam Dienas biznesā par nupat kā iznākušo Open Office 1.0. Ja nav paveicies būt par Dienas biznesa abonentu arī tad, viņu saitā var piereģistrēties uz lasīt vismaz daļu no rakstiem, kas tiek piedāvāti bez maksas.
Raksta pilnās versijas adrese ir atrodama šeit (ar bildītēm), bet tikai anotāciju var palasīt šeit. Domāju, ka reģistrētiem lietotājiem noteikti būtu jāapmeklē šīs norādes, bet tie, kas nevēlas reģistrēties, bet vēlas izlasīt pilno rakstu var lasīt turpinājumu.
[papildinājums]
Vienīgi ar autorizāciju un piekļūšanu pie rakstiem notiek kaut kādas dīvainības, jo ne vienmēr var nokļūt līdz raksta pilnai versijai. Mēģināju dažādus pārlūkus un dažādus paņēmienus… pirmajā reizē viss kaut kā sanāca, bet tagad nemaz vairs netieku iekšā pie rakstiem 🙁
Sapratu! Pēc izmisīgiem mēģinājumiem tikt pie pilnām versijām galu galā tas izdevās, bet sapratu, ka viņu sistēma manāmi *gļuko*. Var jau būt, ka man visi iespējamie pārlūki uz Windows ME nestrādā tā kā *paredzēts*. 😉

Dienas Bizness: OpenOffice.org – bezmaksas biroja programmatūra

Tos, kam licencētas programmatūras iegāde ir sāpīgs jautājums, varētu iepriecināt ziņa, ka nupat kā plašai publikai kļuvusi pieejama bezmaksas biroja programmatūras komplekta OpenOffice.org 1.0 versija, kuru var izvēlēties kā alternatīvu Microsoft Office.

OpenOffice.org ir Sun Microsystems vadīts projekts, kompānijai sava komerciālā produkta StarOffice izejas kodu savulaik darot pieejamu šobrīd jau plašajam open source (atvērtā programmatūras izejas koda) atbalstītāju lokam. Tādējādi bez Sun speciālistiem OpenOffice.org izstrādē iesaistījušies vairāk nekā 10 000 brīvprātīgo speciālistu, kuri kopīgiem spēkiem 18 mēnešus ilgušajā produkta izstrādes stadijā uzrakstījuši vairāk nekā 7,5 milj. koda rindu, realizējot lielāko open source projektu programmatūras izstrādes vēsturē. Šobrīd gatavais produkts pieejams lejupielādei un gatavs lietošanai jebkuram interesentam bez maksas.

Jāatzīmē gan, ka jau ilgāku laiku pirms tagad klajā laistās 1.0 versijas iepriekšējās izstrādes starpprodukti ir bijuši brīvi pieejami un iemantojuši pietiekamu popularitāti, kopumā tiekot lejupielādētiem vairāk nekā 4,5 milj. reižu. Tomēr pabeigtās 1.0 versijas iznākšana uzskatāma par lielu soli uz priekšu, radītajam produktam radot interesi mazo un vidējo biznesu vidū.

Uzstādīšana ir vienkārša

Lielākā daļa lietotāju, kas sastapušies ar bezmaksas programmatūras produktiem, neapšaubāmi liecinātu, ka vai nu šie produkti ir vāji izstrādāti, funkcijām nabagi un nestabili, vai arī to uzstādīšana un lietošana ir tikai speciālistam piemērots uzdevums. Tomēr šajā gadījumā jāatzīst, ka, jau sākot OpenOffice.org instalāciju, šie stereotipi tiek lauzti, programm komplektam atstājot maksimāli noslīpēta komerciāla produkta iespaidu. OpenOffice.org mājas lapā (http://www.openoffice.org), kur jūs nonākat, meklējot programmas instalāciju, ir sīki izskaidrots, no kurienes programmatūru lejupielādēt, kādas operētājsistēmas tā atbalsta un kā to uzstādīt. Pēc faila (ap 50 Mb) lejupielādes, sākot OpenOffice.org instalāciju, ātri pārliecināmies, ka arī tik tālu viss darbojas ideāli. Instalācijas gaitā pat tiek demonstrēts līdzīgs slaidšovs kā Microsoft produktu uzstādīšanas laikā, informējot par brīnišķīgajām jaunā produkta iespējām.

Funkciju mazāk nekā MS Office

Tā kā OpenOffice.org uzskatāms daļēji par variāciju par tēmu StarOffice, zinātāji būs lietas kursā, ka kopējā funkcionalitāte šim produktam ir mazāka nekā Microsoft Office programmpaketēm. Tomēr, ja jums ir nepieciešams tikai MS Word alternatīvs teksta redaktors, MS Powerpoint alternatīvs prezentāciju sagatavošanas un demonstrēšanas rīks un MS Excel alternatīva aplikācija, OpenOffice.org būs produkts tieši jums. Pēc funkcionalitātes to var uzskatīt par tiešāku konkurentu MS Office apcirstajai versijai – MS Works. Jebkurā gadījumā: vai jūs iegādājaties MS Office par vairākiem simtiem Ls vai MS Works par desmitiem, OpenOffice.org ir pieejams par brīvu un kaut vai tādēļ vien uzmanības vērts.

Viss vienā aplikācijā

Pirms pievērsties atsevišķām jaunā produkta sadaļām, uzreiz jāatzīmē, ka atšķirībā no Microsoft programmatūras darbs OpenOffice.org ar visiem dokumentiem notiek vienā aplikācijā – t.i., jums nebūs speciāli jāatver cita programma, lai papildinātu Excel izklājlapu pēc tam, kad būsiet tikko pabeidzis rakstīt atskaiti OpenOffice.org teksta redaktorā – atliks tikai izvēlēties File – open un momentā jau varēsiet skaitļu tabulās atzīmēt izmaiņas. Šāda pieeja, protams, ir ērtāka, jo nav jāgaida katrreiz, kamēr konkrētā programma ielādējas (un pēc tam atkal, kad visus excel dokumentus esat aizvēris un jāatver atkal jauns). No otras puses, varētu šķist, ka tādējādi tiek prasīta lielāka datora veiktspēja, taču laikmetā, kad par standartu kļuvuši 128 Mb un 256 Mb operatīvās atmiņas, OpenOffice.org prasītie 64 nav uzskatāmi par nepiebarojamu rijību – arī Microsoft programmatūra nepatērē mazāk.

Tiem, kas nav sastapušies ar ne-Microsoft programmatūru, pirmais jautājums varētu būt par to, vai latviešu valodas atbalsts ir pieejams. Atbilde ir: jā – pilnībā.

Savietošanas problēmu nebūs

Nekādu atšķirību no darba ar MS produktiem šajā ziņā nejutīsiet. Otrs loģisks jautājums skar failu savietošanas iespējas – arī šajā gadījumā problēmu nav, jo OpenOffice.org ļauj gan atvērt MS Office dokumentus, gan saglabāt jaunus MS Office izmantotajos formātos.

Patīkams pārsteigums iedarbinot pirmoreiz OpenOffice.org teksta redaktoru, ir tā nostrādātā vārdu pabeigšanas funkcija – rakstot tekstu, kas garāks par pāris vārdiem, būsiet iepriecināts, ka katrreiz, kad jebkurš no jūsu jau iepriekš uzrakstītajiem vārdiem atkārtosies, programma pati piedāvās to pabeigt, tādējādi aiztaupot jums krietnas pūles un, starp citu, pieradinot jūs rakstīšanas laikā uz klaviatūru neskatīties (jo varbūt jums šis vārds nemaz nav līdz galam atkal jādrukā). Kopējā OpenOffice.org teksta redaktora funkcionalitāte nebūt neatpaliek no MS Office sniegtajām iespējām – sākot no formatēšanas rīkiem līdz pat macro komandu atbalstam, viss komplektācijā ir iekļauts.

Arī Excel izklājlapu redaktors šķiet pilnībā funkcionāls – vismaz no pirmā acu uzmetiena un īsas iepazīšanās ar aplikācijas iespējām parasts lietotājs atšķirības funkcionalitātē noteikti neatradīs. Interesanti ir tas, ka vienlīdz jaunu dokumentu un veidņu sagatavošanai pastāv iespēja izveidot un noglabāt aplikācijā arī jaunas formulas, kuras jūsu aprēķiniem specifiskas un bieži lietojamas.

Powerpoint aizstājējrīks arī neatpaliek no Microsoft lolojuma – faktiski visas komandas ir atrast turpat, kur OpenOffice.org komerciālajam konkurentam.

Var pietrūkt tehniskā atbalsta

Kā patīkams neraksturīgs pārsteigums bezmaksas pieejamai programmai ir OpenOffice.org iekļautā palīdzības datu bāze – tā šķiet tikpat labi nostrādāta kā komerciāli orientētiem produktiem.

Nobeigumā jāpiebilst, ka kopumā gan uzturētās funkcijas, gan lietotāja interfeiss OpenOffice.org šķiet ērtāks nekā MS Office produktiem – komandas ir definētas skaidrāk, sakārtotas loģiskāk, tādēļ itin bieži, lietojot šo programmu, visticamāk nejauši pieķersiet sevi brīnoties, kādēļ Microsoft Office tas bija jādara sarežģītāk.

No otras puses, kā negatīvs moments šīs programmpaketes izmantošanā korporatīvām vajadzībām ir tai trūkstošais tehniskais atbalsts, kāds par maksu tiek nodrošināts komercproduktiem. Jāpiebilst, ka OpenOffice.org uzstādāms uz ar MS Windows, Linux, Sun Solaris un dažādām Unix modifikācijām vadītiem datoriem.

Jānis Linde
Dienas Bizness
07.05.2002

9 thoughts on “Dienas bizness par OpenOffice.org

  1. janchik

    Straadaajot ieksh Open Office, pietruukst latvju spelinga. Veel pamaniiju, ka never valjaa ar passwordu aizklopeetus excel failus. Un veel – ar Calc taisot tabulu un saglabaajot kaa .xls peec 10 min shis saaka bljaut, ka shitas fails satur ko taadu, kas excelim nepatiks un taapeec vajagot saglabaat dzimtajaa formaataa(.sxc)…

    Atbildēt
  2. juris

    apskaties kaa ieksh ta DB tiek genereets hidden inputs “challenge” tur tiek izmantota kaut kaada md5 funkcija (dudinaata ar javascriptu!!!) – taas jeegu neizprotu jo der jebkursh no tiem genereetajiem kodiem
    a pac openoffice ir ok, tikai man nepatiik print layouti + tajaa kalnaa nau tik eerts drag and drop prieksh celliem, un menuci man ne paaraak patika M$ tomeer menucus var vairaak peec sava praata sabiidiit, shim jau pagruutaak, nezinu kaa tur lv spelceku dabuut
    tachu citi raadiitaaji mani patiikami paarsteidza, instalaacijas apjoms vieta uz cietaa diska, ielaades aatrums, neuzkriitoshais helps, tas openDraws ir aptuveni kaa visio iespeejams pat labaaks. nu ja ir 100-200 cilveeku kantoris ar kloneetaam sisteemaam, lietotaaju rokasgraamataam (ko var ko ne) tad shitaadu var droshi likt – ietaupiits buus diezgan daudz un ja lielaakaa dalja buus ieksheejie dokumenti tad pavisam labi, turklaat jau veerojama tendence ka arii ar wordu faili tiek seivoti kaa RTF – jo tas nevar satureet leetos macro viirusus, tad starpiiba ar failu formaatu nesavietojamiibu samazinaas (jo open office noseivotais *.doc nebuus 100% msword *.doc)

    Atbildēt
  3. coolynx

    juris: nu es ievērtēju tur to pasākumu un sapratu, ka par daudz izmuldējos, jo reāli reģistrētam lietotājam *na haljavu* ir pieejams viss arhīvs. Nezinu vai tā ir jābūt vai nē, ja nu gadījumā lietotājam vajadzētu varēt tikt arī arhīvos, tad tur ir smagi gļuki, ja nevajadzētu būt tiesībām, tad ir vēl trakāki gļuki, ko sauc jau par caurumiem 😉

    Atbildēt
  4. gludeklis

    Neslikts raksts, Tikai nepatiik ka komerciaalie softi tiek pasniegti, kaa -perfekti- softi, uz kuriem visiem buutu jaatiecas.

    Atbildēt
  5. Ainars

    Paldies par atsauksmeem Dienas bizness on-line versijai. No malas daudz kas izskataas savadaak nekaa mees passi to redzam. Aicinu visus juus sutit savu viedokli par tehniskam problemam man ainars@db.lv (on-line redaktors) vai musu web lapas programetajam Kristapam (erglis@db.lv).

    Atbildēt
  6. xxx2

    Bet kā ir ar latviešu spelchekeri ??? Laikam jau ka nava… :(((
    Bet vajaga… varbūt kādam ir kādas idejas.. kods ta open sorce… varētu moska papildināt…

    Atbildēt
  7. VV

    http://whiteboard.openoffice.org/lingucomponent/download_dictionary.html – Te viss uzrakstiits. Pagaidaam LV dict. nav, bet ja kaadam ir uznjeemiiba taisiit vai arii ja ir ziniibas, kur var dabuut MySpell vai Ispell vaardniicu LV valodai, tad luudzu, viss pieejams

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *