Šodien saņēmu interesantu e-pastu par to, ka manai eID kartei ir beidzies sertifikātu derīguma termiņš. Aizkrāsoju visus numurus, lai gan tā īsti pat nezinu, ko ar tiem iesākt. 😉
Pēc tam, kad biju atguvies ar mēģinājumiem atcerēties, kas tas ir un ko man tagad ar to iesākt, sāku domāt – vai man vispār kaut ko tādu vajag.
Diezgan daudz esmu rakstījis par Twitter jaunumiem. Tam ir vienkāršs skaidrojums – mani ļoti interesē tas, kā ar tādu jokainu produktu viņi beigu beigās domā atpelnīt investēto naudu. Beidzot laikam esam tikuši līdz tai idejai, kas varētu aiziet. Un tas ir piedāvājums ar kuru Twitter nāk pie izstrādātājiem – Fabric.
Visticamāk, ka tipiskais programmētājs vai cilvēks, kas ir labi informēts par to, ko Twitter ir izdarījis ar trešās puses aplikāciju izstrādātājiem iepriekš, būs visai skeptisks. Pirmajā brīdī es arī nespēju savilkt kopā to kāpēc kompānija ir investējusi gandrīz pusmiljardu zaļo naudiņu, lai iegādātos dažas kompānijas un tagad piedāvātu šo kompāniju pakalpojumus bez maksas. Kaut kas no sērijas par to, ko savulaik izdarīja Google ar Google Analytics. Radās vēlme noskaidrot, kas ir tas, ko viņi plāno. Jo, ja kādu neinteresē nauda, tad visticamāk, ka viņu interesē ļoti liela nauda. 😉
Līdzīgi kā ar Apple Watch, kad tika realizēta fantāzija par visu varošu pulksteni, ko padomju laika cilvēks asociē ar humora filmiņu no Jeralaš sērijas, tagad varēsim savilkt vēl vienu asociāciju. Nu jau ar amerikāņu bērnu sapni – lidojošo dēli no filmas Atpakaļ nākotnē 2.
Šis sapnis ir ieguvis jau reāli taustāmu prototipu un vāc finansējumu. Protams, runa ir par Hoverboard no Hendo.
https://www.youtube.com/watch?v=plwX5NtF530
Nedaudz pilnīgāku priekšstatu var gūt no šī video.
@CSDD_LV twitter kontā parādījās ziņa par to, ka e.csdd.lv pakalpojumā var redzēt automašīnas pēdējās tehniskās apskates datus, kā arī visu nobraukumu, kas ir bijis, kopš tas ir reģistrēts Latvijā.
Auto nobraukuma vēsture par Latvijā veiktajām tehniskajām apskatēm CSDD pieejama bez maksas: http://t.co/2q6Vl3AWAW … pic.twitter.com/lV9O9N0ZN3
— CSDD (@CSDD_LV) October 20, 2014
Super! Ja vēl varētu dabūt datus no Eiropas līdzīgiem servisiem, sajūdzot kopā šasijas numurus, vispār būtu ideāli.
e.csdd.lv šis pakalpojums ir paslēpts zem Tehniskās apskates datiem.
Šo rakstu mani pamudināja uzrakstīt Kirurgs komentārs par to, ka jaunajā OS X Yosemite ir iestrādātas jaunas iespējas, kas vāc informāciju par lietotājiem.
Piemēram, ja nospiež uz Apple izvēlnes un izvēlas About This Mac uz Apple serveriem automātiski tiek nosūtīta informācija par to. Tā kā es lietoju aplikāciju ugunsmūri, tad es to uzreiz pamanīju, jo ugunsmūris mani par to informē.
Jāsaka, ka pēc OS X Yosemite pirmās betas uzlikšanas, es pamanīju, ka ugunsmūris mani brīdina daudz biežāk nekā tas bija agrāk. Pirmajā brīdī pat radās sajūta, ka līdz ar šo OS X Yosemite Apple izstrādātāji ir nodarbojušies tikai ar to, lai sabakstītu jaunus servisus, kas sūta informāciju internetā. Uz vienu aplikāciju ir parādījušies papildus 3 servisi, kas mēģina līst internetā un kaut ko grib izdarīt.
Jau kopš septembra mēģināju uzrakstīt rakstu par jauno OS X Yosemite (beta versiju), bet tā arī neuzrakstīju. Vakarnakt Apple prezentēja savus jaunos produktus. Kursors.lv ir publicēta lieliska tiešraides teksta versija. Neliels kopsavilkums par jaunumiem.
Tātad īsumā: gaisā iOS 8.1, OS X Yosemite. Jauni iPad Air 2 un iPad mini 3 planšetdatori. Jauns iMac ar Retina displeju un jauns Mac mini dators.
Nu re, nu jau ir pieejama OS X Yosemite fināla versija. To var lejupielādēt caur Apple Mac App Store. Sver 5.16GiB.
Pirms likt virsū jauno versiju, es ieteiktu uztaisīt rezerves kopijas. Vēl es ieteiktu divreiz padomāt tiem, kas ir izstrādātāji un kuriem uz datora ir sava izstrādes vide. Migrācija notiks vairāku stundu garumā, jo Yosemite versijā ir atjaunoti komandrindas rīki. Tā kā principā visticamāk, ka nāksies visu pārbrūvēt vai noportēt – kā nu kurš to dara. Un darba diena būs vējā. 😉
Esi kādreiz redzējis šādus kvadrātiņus burtu vietā? Tos it kā dēvē par “tofu”. Chromium blogā ir ziņa par to, ka ChromeOS turpmāk būs jauns noklusētais fonts Noto, kurš nosegs 200+ valodas, kas tiek lietotas pasaulē.
Principā var lejupielādēt šo 362MiB lielo paciņu, uzinstalēt un ielikt kā noklusēto vai alternatīvo fontu savā pārlūkā. Gadījumos, kad pārlūks nespēs atrādīt vajadzīgo burtu, tad ņems talkā to, kas būs uzlikts kā noklusētais.
Principā šis visticamāk, ka kļūs par nākamo noklusēto fontu internetā. Jo tas dod iespēju mājaslapu izstrādātājiem izmantot šo fontu un būt drošiem, ka visi lietotāji stabili varēs izlasīt mājaslapas tekstus. Šeit nav runa par to, ka būs kaut kas neglīti, bet gan par to, ka vispār visu varēs 99.99% izlasīt. 😉
Interesants un ļoti garš raksts ir atrodams The Economist lapā par grāmatām un grāmatu industrijas apskatu – kā gadsimtiem ejot ir mainījušies grāmatu izdošanas un lasīšanas paradumi.
Protams, runa ir par jaunajām tehnoloģijām, kas no vienas puses grauj veselu valstu ekonomikas, tīra vietējo preses izdevumu tirgu un no otras puses piedāvā jaunas iespējas grāmatu industrijai un grāmatu draugiem lasīt grāmatas elektroniskā veidā. Es esmu viens no tiem, kas ir kļuvis par aktīvu grāmatu lasītāju. Cenšos nedēļā izlasīt vismaz vienu grāmatu. Un tas ir tieši pateicoties elektroniskajām grāmatām.
Jāsaka, ka mans ceļš no pirmās informācijas par elektronisko papīru līdz reālai ierīcei bija diezgan garš. Jo pirmo reizi paturēju rokās elektronisko grāmatu 5 gadus pēc tam, kad uzzināju, ka zinātnieki kaut ko tādu ir izgudrojuši, bet iegādājos sev tādu lasītāju vēl pēc 5 gadiem – kopā 10 gadi.
Izrādās, ka šodien 13.oktobrī bija kļūdu diena – The Day of Failure. Interesanta pieredze ir publicēta Db.lv rakstā, kurā 5 uzņēmēji dalās ar savām kļūdām un viens reklamē savu projektu.
Laikam mans šī brīža vislielākais izaicinājums ir šajā citātā.
Man ir bijušas daudzas sāpīgas un ļoti sāpīgas mācības. Tās ir saistītas ar bailēm. Dažādos laikos, dažādās situācijās ir bijušas lielākas vai mazākas bailes no tā, ka pieņemšu “nepareizu” lēmumu un salaidīšu visu dēlī. Grūtos brīžos palīdz šis vingrinājums, lai mazinātu stresu.
Lauris Liberts, draugiem.lv radītājs:
Finansiāli sāpīgākā kļūda bija mūsu gājiens uz Ungāriju. Vēlme nokļūt ārzemēs bija tik stipra, ka mēs pārforsējām un ļoti īsā laikā saģenerējām milzīgus zaudējumus cerībā, ka tos atpelnīsim. Viss izvērtās citādāk un beigu beigās mēs palikām ar divu miljonu latu rēķinu un bijām spiesti to samaksāt.
Starp citu, sīkāk par Draugiem.lv pieredzi ar Ungārijā nokurināto naudu var uzzināt BarCamp Baltics 2008.gada prezentācijā.
Dažreiz ir smieklīgi palasīt kā cilvēki vaino “kādu citu” par to, ka ir sanācis tā kā ir sanācis. 😉
Šoreiz sasmējos par Somijas premjerministru, kas vaino Apple pie tā, ka Somijai ir samazināts kredītreitings un tā ir zaudējusi savu izcilo AAA līmeni.
Standard & Poor’s Ratings Service cut its long-term foreign credit rating on the Nordic country by one notch to AA+ — just as investors are getting increasingly worried about Europe’s economy.
Runa ir par Nokia un industriju, ko sauc par drukāto presi, kas arī ir cietusi. Abas jomas ir saistītas, jo līdz ar Apple inovatīvo produktu iPhone un vēlāk arī iPad, parādījās jaunas iespējas ar jauniem digitāliem produktiem. Vecās Nokias ietina vakardienas avīzēs un izmeta miskastē, jo ar jauniem iPhone var izlasīt jaunākās ziņas portālos.
Before the debut of the iPhone in 2007, Nokia was worth $150 billion, accounting for a quarter of Finland’s economic growth from 1998 to 2007 as well as paying a fifth of all corporation tax in the country. But since the advent of the touchscreen smartphone, Nokia’s shares steadily lost three-quarters of their value before Microsoft swooped and bought the company’s mobile phone business for $7 billion last year.
Spriežot pēc komentāriem, arī mūsu presei ir grūti laiki, jo lielākā daļa lietotāju ir investējuši naudu moderno ierīču iegādē vai vienkārši izmanto efektīvāk savus datorus, lai internetā uzzinātu jaunākās ziņas. Kā redzam, tad ir vismaz viena valsts uz pasaules, kuras premjerministrs uzskata, ka šīs jaunās tehnoloģijas ir ietekmējušas valsts ekonomisko stāvokli.
Informāciju par Latvijas kredītreitingu var atrast Valsts kases mājaslapā.