Pasaulē tika atcelts tāds pasākums kā Bitcoin Segwit2 Hard Fork, kam vajadzēja sadalīt Bitcoin divās daļās un radīt stresu apkārtējos. Stress būtu radies dēļ tā, ka šī sadalīšanās radītu haosu, jo abi zari pretendē uz lielāku atbalstu, kas attiecīgi nozīmē lielāku varu. Pārējie tirgus dalībnieki pievienotos spēcīgākajam zaram. Līdz tam būtu haoss un gaidīšanas svētki, kamēr noskaidrotos, kurš ir īstais Bitcoin, bet kuram jārok bedre. Par laimi veselais saprāts uzvarēja un tas nenotika, bet Bitcoin cena turpina kāpt.

Kāds tam visam sakars ar virsrakstu? Vistiešākais. Latvijā sākās ikgadējā konference Riga Comm 2017. Šīs konferences ietvaros notiek arī Executive Forum, kuras viena no tēmām ir blokķēde.

Es kā maza medija pārstāvis, kas šajā gadījumā ir Pods.lv, tiku uzaicināts uz šo pasākumu. Par ko es esmu pateicīgs šī pasākuma organizatoriem.

Šī gada tēmas:

Executive Forums ir diskusiju platforma uzņēmējiem, IT un cita līmeņa vadītājiem par pieaugošo informācijas tehnoloģiju (IT) lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. Forums ir īpašs ar to, ka tā saturu izstrādā IT vadītāji, iepriekš sanākot kopā, un izdiskutējot par svarīgiem jomas jautājumiem. Šī gada aktualitātes: sociālā inženierija, kiberdraudi, kiberdrošības operāciju centrs kā jēdziens, mākslīgais intelekts un mākslīgās redzes tehnoloģijas, GDPR iepriekšējā pieredze, banku nākotne, Blockchain – nākotnes tehnoloģija, kā arī alternatīvā enerģija. Forumā ir paredzēta arī aizraujoša lietotāju diskusija “What about the cloud? To Cloud or not to Cloud?”

Mani visvairāk interesēja divas lietas – mākonis un blokķēde. Mākonis ir mana ikdiena, jo, piemēram, šis blogs atrodas mākonī. Kādā mākoņu pakalpojumu servisā ar pāris klikšķiem esmu izveidojis savu virtuālo konteineri, kurā palaidu serveri un uz tā uzliku savu blogu. Tālāk ir kāds cits serviss, kas nodrošina ātrdarbību, lai manam blogam būtu ātra piekļuve no jebkuras pasaules malas un arī aizsardzību pret uzbrukumiem, kad tādi notiek. Varētu pastrīdēties par to vai es izmantoju mākoņu mākoni un tiešām tas ir vismākoniskākais mākonis, bet šī foruma izpratnē, pilnīgi droši var apgalvot, ka es lietoju visīstāko mākoni.

Vēl neesmu atgājis pēc konferences un kuļu sviestu. Aptuveni tādas sajūtas brīžiem pārņēma. Bet tas laikam tāpēc, ka sen nebiju apmeklējis šādas konferences. Tas ar laiku pāries. 😜

Tā kā man ir paveicies un es pazīstu dažus no dalībniekiem, jo iepriekšējās dzīvēs esmu ar viņiem kopā strādājis vai kādos projektos sadarbojies, tad ir iespēja salīdzināt to, ko es zinu no komunikācijas ar viņiem, ar to, kas tiek prezentēts uz skatuves.

Man ir pieejama tikai šāda mazkvalitatīva bilde, kas uzņemta ar mobilo. Jā, kā fotoaparāts šādos apstākļos ar tuvināšanas iespējām, tas ir gaužām nožēlojams. Bet ir labā ziņa – no šī aparāta var arī piezvanīt un brīžos, kad nāk miegs, var pievienoties pārējiem foruma apmeklētājiem un paglāstīt mobilā ekrānu, lai pamielotos ar to, kas publicēts sociālajos tīklos un ziņu portālos.

Domāju, ka varētu uzstādīt AI robotus, kas noskanētu zāli un uzskaitītu apmeklētāju aktivitātes, lai izskaitļotu cik daudzi vēl klausās prezentāciju, bet cik daudz ir to, kas glāsta savus mobilos. Organizatoriem tas varētu noderēt, lai nākamreiz aicinātu citus apmeklētājus, kuriem vecāki vēl nav iegādājušies gudros mobilos telefonus vai arī tādus foruma dalībniekus, kas piestrādā pie savām prezentācijām.

Ja kādu interesē personu atšifrējums, kas knapi saskatāmi šajā attēlā, tad viņu vārdi ir redzami ekrānā redzamajā prezentācijas slīdītē. Es nosaukšu kārtību kādā viņi stāv. No kreisās – Kim, Jānis, Edijs un Andrius. Pēdējais bija pārstāvis no Iekšlietu ministrijas. Tā kā viņš bija pārsteiguma moments šajā diskusijā, tad tāds viņš arī paliks manā ierakstā.

Principā vīrii atnāca un parunāja par lietām, kas viņiem sāp. Industrijas pārstāvji, kas ir saskārušies ar viņu izaicinājumiem, attiecīgajos momentos pasmaidīja, jo tas atsauca atmiņā viņu līdzīgās situācijas. Man patika tas, ka viņi nelēja ūdeni par to kā tiek izmantots mākonis. Skaidrs, ka mākonis arī viņiem ir ikdiena un šobrīd vairs nav nekādu ilūziju par to, ka mākoņu risinājumi pēc būtības nav nekāds brīnumlīdzeklis, kas varētu atrisināt ikdienas dzīvi. Ja tu agrāk jājies ar programmatūru savā datu centrā, tad mākonis ir vēl viens līmenis un tu jājies jau ar tiem pašiem risinājumiem, kas tagad ir izmētāti pa dažādiem mākoņu servisiem.

Izskanēja arī smalkie jociņi par to, ka šefam apnīk IT daļas čīkstēšana – viņš ņem un nopērk servisu mākonī. IT daļa ir uz pauzes un nezina, ko ar to tagad darīt. Vai arī, atnāk kāds mākoņu stūmējs jeb mākoņu servisa piedāvātājs un grib iesmērēt kārtējo brīnumu. Šim pasaka – nu labi, man ir pāris minūtes laika, uztaisi man tādu un tādu servisu, es ievērtēšu. Uz ko saņem atbildi, ko tu – izvēlēties un nopirkt vari pāris minūtēs, bet to risinājumu varēsim darba kārtībā palaist pusgada laikā…

Labā ziņa ir tāda, ja reiz par šādām lietām var jokot, tad tā ir pagātne un lēmumu pieņēmēji šobrīd ir pietiekami izglītoti, ka neuzķeras uz lētiem reklāmas saukļiem un solījumiem, ka mākoņu risinājumi atrisinās tavu ikdienu.

Runājot par blokķēdi. Es biju nedaudz vīlies. Lai arī uz BitFury prezentāciju bija sanākusi pilna zāle, tomēr nepameta sajūta, ka es nebiju vienīgais, kas gaidīja kaut ko vairāk vai citādāku. Publiku pilnīgi noteikti interesē šī tēma, jo tas troksni, ko ir radījis Bitcoin un līdz ar to arī blokķēde ir sadzirdēts. Informācijas bija pārāk daudz, pārāk plaša un man tā šķita pārāk sausa un garlaicīga, ja es klausītos kā parastais mirstīgais un pārāk teorētiska un virspusēja, ja es klausītos kā cilvēks, kas pāris mēnešus interesējās par šo tēmu.

Mēģināšu paskaidrot, kas bija interesanti un ko no tā visa es būtu gribējis, lai apspēlētu.

Piemēram, es biju jau kaut kur pa ausu galam dzirdējis un lasījis, ka BitFury ievieš Gruzijā pilotprojektu, kas reģistrēs īpašumus zemesgrāmatā, jo tādā veidā var samazināt patērēto laiku birokrātijā un izmaksas no $50 vai $200 dolāriem līdz 5 vai 10 centiem. Latvijas kompānija Gruzijā, lai samazinātu izmaksas. Piefiksēji, ja? 😀

Mums Latvijā šis jautājums jau sen kā ir atrisināts un tie visi raksti par krāpnieciskām darbībām saistībā ar īpašumu pārdošanu ar savlaicīgu nereģistrēšanu Zemesgrāmatā un nesakārtotu likumdošanu, kā arī citām līdzīgām padarīšanām ar notāriem, it pagātne. Tāpēc Latvijas kompānijas steidz dalīties ar pieredzi un realizē inovatīvus risinājumus citās valstīts.

Nu jā, es mēģinu jokot. Man būtu bijis interesanti dzirdēt, kāpēc Gruzijā valdība pieņēma lēmumu sakārtot šīs lietas un kāda ir viņu motivācija. Tad būtu viela pārdomām un daudz jautājumu politikāņiem, kas šos jautājumus nekādi negrib risināt Latvijā. Cepiens sociālajos tīklos un medijos varētu izvērsties uz vairākām nedēļām. Bet principā tas ir tas ar ko blokķēde ir laba tieši publiskajā sektorā, kur ir nepieciešama datu caurskatāmība un drošība, lai nodrošinātu publiskos reģistrus.

Varētu apspēlēt arī risinājumu, ko viņi izstrādāja un cik vienkārši to ir lietot parastam mirstīgajam. Kurš no jums pamanīja to dīvaino kvadrātu ar ķeburiem augšējā labajā stūrī? Kāpēc gan neapspēlēt šo joku. Vismaz pusei no zāles bija mobilie pa rokai.

Pasākuma noslēgumā bija diskusija par finanšu sektoru un blokķēdi.

No kreisās – Sanda, Kārlis, Jevgēņijs, Eduards, Aleksejs, Dmitrijs.

Moderators Dmitrijs visu laiku mēģināja provocēt dalībniekus un uzdeva āķīgus jautājumus par to vai un kā mainīsies šī joma līdz ar blokķēdes ienākšanu. Banku pārstāvji cīnījās līdz pēdējām un izmantoja dažādus argumentus, lai aizstāvētu savu “dominējošo” pozīciju un nozīmību. Brīžiem bija jautri salīdzinājumi, kas bira no abām pusēm. Tajā pašā laikā banku pārstāvji skaidri apzinās, ka jau šobrīd finanšu sektors turpina strauji attīstīties, bet jau bez bankām. Banku slaistīšanās ir devusi augļus un iespējas attīstīties jauniem biznesiem, kā nebanku finansēšanas sektoram. Cilvēkam vajag naudu un viņam pie kājas, kas viņam aizdos – banka vai nebankas aizdevējs. Svarīgākais ir cena un ātrums. Lai diskusija būtu jautrāka, vajadzēja vēl kādu dalībnieku, kas spētu bārstīties ar argumentiem no blokķēdes puses.

Starp rindām varēja sadzirdēt, ka bankas ļoti aktīvi seko līdzi kriptovalūtu tirgum un notikumiem ar lielākajiem blokķēžu risinājumiem. Tajā skaitā arī risinājumiem, kas top tieši banku sfērai. Kā argumenti tika minēti vairāku miljonu zaudējumi lietotājiem no hakeru uzbrukumiem, kas banku gadījumā nebūtu iespējami.

Starp citu, šī bija tikai pirmā diena un te es aprakstīju tikai divas tēmas no tā visa lēruma, ko varēja apmeklēt Riga Comm 2017 ietvaros. Vēl var paspēt aizskriet uz rītdienas pasākumu, kur visu dienu vienā laidā runās par blokķēdes risinājumiem un pieredzi. Pasākumā ir veselas 5 skatuves, kur katrā tiek apskatītas savas tēmas. Apnīk tēma vai prezentētājs šķiet garlaicīgs, nav problēmu – ej uz citām 4 skatuvēm un turpini baudīt. Ja arī tas nelīdz, tad vienmēr var satikt sen nesatiktas paziņas un norullēt tā, ka maz neliekas. Dienas paies nemanot. Priekā!