Saulkrastu apvedceļš ir pabeigts (papildināts)

Beidzot Saulkrastu apvedceļš ir pabeigts un šodien oficiāli tiks atklāts. Sportiskas intereses vadīts nolēmu iemūžināt šī ceļa izmaksas, lai vēlāk būtu ar ko salīdzināt un atsaukties.

Posms no Lilastes līdz Dūčiem izbūvēts 20,2 kilometrus garš autoceļš ar 11,5 metru platu asfaltbetona segu. Apvedceļa izbūvē izmantoti valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi 79,4 miljonu LVL apjomā.

Atļāvos paspēlēties ar kalkulatoru. Man sanāca, ka šis apvedceļš ir izmaksājis 3.93 milj. Ls/km. Lai varētu salīdzināt ar citu līdzīgu ceļu izmaksām, ir nepieciešams to sadalīt sīkākās vienībās m2, jo ceļu platumi var atšķirties, bet izmaksas uz 1m2 būtu tas pēc kā mērīt.

Pēc maniem necilajiem aprēķiniem sanāk 232 300 m2 asfaltbetona seguma. No kā es sarēķināju, ka viens kvadrātmetrs ir izmaksājis 341.79 Ls.

Nedaudz sarūgtināja tas, ka ceļam tiek dota tikai 3 gadu garantija. Biju dzirdējis, ka valdība plānoja mainīt likumdošanu un pieprasīt 10.gadu garantiju.

Lai gan šim ceļam ir trīs gadu garantija, skaidrs ir tas, ka šis ceļš ļaus Saulkrastu iedzīvotājiem atviegloti nopūsties un uz visiem laikiem aizmirst, kādas izskatās fūres.

Varbūt kāds var padalīties ar informāciju par to kā tas notiek Vācijā. Cik gadu garantiju tur dod? Varbūt, ka lētāk izmaksā algot vācu kompānijas, jo ilgtermiņā tas var atmaksāties.

Papildinājums

Atļāvos izkopēt no šodienas Dienas bizness PDF versijas (abonentiem vai par maksu) bildi ar skaitļiem. Vēlāk precizēšu skaitļus.

Saulkrastu apvedceļš

32 thoughts on “Saulkrastu apvedceļš ir pabeigts (papildināts)

  1. dadzis

    Patiesībā, jā, ģeniāla doma par Vācu kompānijām. Pat ne čehu, austriešu … bet vācu.
    VIsu bāņi ir maksas ceļi, bet vācijā free (nezinu kā vāciski 😉 rakstās).
    Ņemam vācu kantorus, lai tasia mums tādus pašus b”anu kādi ir vācijā, nafig visus lv kantorus. Jo mums antyway pēc 1-2 gadiem to cēlu sāks lāpīt, vai izrādšies ka tam caurlaides spēja ir nekāda.

    Atbildēt
  2. j

    es nez par to kvalitāti. gaujas-lilastes posms, kas celts pirms kautkādiem 5 gadiem( ja nemaldos) vēljoprojām ir _samērā_ labā stāvoklī.

    Atbildēt
  3. Livingston

    No rakstiņa DB.lv varbūt tā grūti saprast, ka nauda nav tērēta tikai par asfaltbetona segumu. Atver Dienas Biznesu pašā viducī un paskaties, cik gājēju pārejas, dzelzceļu un ceļu šķērsojumi kā arī tilti izbūvēti projekta ietvaros. Tad tas cipars neizskatās nemaz TIK traki …

    Atbildēt
  4. Glupais

    Cik sapratu no ziņām, pilnībā tas ceļš pabeigts nav. Bet tas nav būtiski, būtiski ir tas, ka tu neņēmi vērā to, ka tur tika izbūvēti padsmit tilti/viadukti/etc un tas arī ir tas lielas izmaksu sadārdzinātājs. Pirms pāris nedēļām pato ceļu braucu – nu prīmā, būs gana labs. 🙂

    Atbildēt
  5. Vaards

    dadzi,

    Labi, ka tu mums taads speciaalists! Tik saki – no kaa taas vaacu kompaanijas buuvees tos baanjus? No gaisa :)))?

    Ar kaadu tehniku?

    Kas vinjiem asflatu uzrazhos?

    Kaa to asfaltu uzrazhos (nu tur gaazes piesleegums megajaudiigs, elektriiba, pievadcelji ruupniicai lai materiaalus ar kugji vai vagoniem un cisternaam atvestu)?

    Kaada ir intensitaate transporta pluusmai un kaadu baani jaarazho mosh arii zinaasi?

    Un par to laapiishanu.
    Cik esi gatavs maksaat lai celju nelaapiitu?

    Atbildēt
  6. dadzis

    neemsu nekāds speciālists, nepretendēju nemaz. esmu autobraucējs kam “patīk” latvijas ceļi bez gala.

    smiekls nāk par jauno viabaltika ceļu! kur ne apbraukt kādu, ne apstāties malā var sakarīgi … tam vajadzētu būt normālam bānim pa kuru var braukt nelavierējot starp smagajiem vai opīšiem, kas brauc uz 89km/h un nelaiž nevinu garām.

    uzražos, nezuražos … strīdīgs jautājums … nedomāju, ka LV trūkst izejmateriālu, tehnikas, jā, tās nav. naudu atrod vienmēr, mākam tak celt tiltus.
    piekrītu ka nav lēti uztaisīt labu ceļu (kur nu vēl bāni), vajag attīstīt nozari spēcīgi.

    gribu tikai labāku ceļus ne tikai kvalitātē, bet arī plānojuma/projektējuma ziņā. līdz šim vēl nekādus uzlabojumus nejūtu.
    🙁

    Atbildēt
  7. Grrr

    Principā jau ir interesanti.

    Diemžēl arī neesmu speciālists tāpēc varu vienīgi jautāt: – kāpēc Latvijā šķiet, ka vienus un tos pašus ceļus remontē reizi pāris gados un vai tiešām nav tā,ka citās valstīs – piemēram, Zviedrijā, Igaunijā – tas jādara stipri retāk?

    It īpaši interesanti šis jautājums ir saistībā ar ceļa marķējumiem (līnijām), kuras šķiet ilgāk par pusgadu neturās.

    Atbildēt
  8. noisex

    Nevajaga jau vacu melnstradniekus sheit ievest..vajaga vacu tehnologus un buvuzraugus, inzenierus, kuri visu projektee/analizee un uzmana procesu…jo latvieshi tiesham nemak taisit celjus. laikam taamee ieraxta, ka maxas tik un tik, bet gjeneraluznjemejs noligst mazaku kantori, kursh kaut ko muhlji istu proprciju asfaltam neuzjauc utt utjp…2/3 iebaz kabataa un labi, ja 1/3 izteree materialos/tehnikaa/darbiniekos.

    un ja vel shi nauda nav no kaut kadiem strukturialfondiem/ES, tad nu taa ir ista slaucama govs..var prasit ari milardu par kilometru :)))

    Atbildēt
  9. E13m3nT

    Nezinu kaa ir citur eiropaa, bet cik atceros tad USA bija taa ka asfaltu mainiija katru gadu 😀 Es gan nerunaaju par lielajiem celjiem jo tie nu vinjiem ir zaibis no betona vai kaa tml taisiiti.
    Bet lielaakaa dalja celju vinjiem biezhi vien ir vel trakaakaa staavoklii nekaa te pie mums 😀

    Atbildēt
  10. kristaps

    Cik Vācijā esmu redzējis remontdarbus, tad parasti asfalta biezums ir kādi 20-30cm. Cik Latvijā esmu redzējis, asfalta biezums ir smieklīgi mazs.

    Atbildēt
  11. j

    kristaps, šai gadījumā bija arī pamatīga kārta. dzīvoju netālu no tiem darbiem, uz acumēra pat vairāk par 30cm un apakšā vēl ntās kārtas pamata.

    Atbildēt
  12. Atbalss: Googlei veiksmi un vēl šis tas.

  13. bezmiegs

    fleimot par sho teemu var daudz, bet nu izteikshu arii savu viedokli, kaads tuvu paziistams cilveeks nesen saaka straadaat celju buuves firmaa par buuvdarbu vadiitaaju, un staasti jau vecie labie, ne jau latvieshi nemaak buuveet, bet gan ekonomee cik vien var tb ja slaanim ir jaabuut 20 cm tad uzliek labaakajaa gadiijumaa 15 cm, navars paliek kabataas…atnaak uzraugs kas njem paraugus no celja kvalitaates, shim iebaazh naudu kabataa lai shis njem paraugu vienaa stuurii kur viss ir pareizi izdariits, un lieta dariita, garantija tikai uz 2-3 gadiem …tik ilgi izturees…a peec tam kaut vai uudens pluudi… taada luuk iisteniiba.

    Par tiem vaacu speciaalistiem kas uzraudziitu …doma buutu pareiza, un pie viena vareetu arii ekonomistus atvest un veel aparis speciaalistus lai tak paliidz un uzrauga… galu galaa tak ES naudu teereejam shajos treknajos gados… tas pat buutu ES interesees, bet nevienam sheit tas nav un nebuus izdeviigi, taapeec pagaidaam visi paliksim savaas vietaas un mutes te daudz dzeseet taapat nav veerts 😉

    Atbildēt
  14. Mr. JMT

    par tām bedrēm un lāpšanu (no ceļinieku stātītā)

    teholoģija:
    izkasa skaitas malas
    sajauc šķembas biezā slānī at tādu kā pulveri/līmi
    uzlej kārtīgu kārtu asfalta

    prakse:
    uzkaisam kā pūdercukuru to saistvielu
    un uzsmērē asfaltu pa virsu, krāsai

    un tur līdz pirmajam salam 🙂 cerams, bet tas nevienam neinteresē, jo visiem kas atlec

    Atbildēt
  15. Vaards

    > paziistams cilveeks nesen saaka straadaat celju buuves firmaa par buuvdarbu vadiitaaju

    Nu baac kaada kompetentu speciaalistu kjeediite sanaak! wow!

    Lai saaktu straadaat par buuvdarbu vadiitaaju, tam salashnjam vajag buuvdarbu vadiitaaja sertifikaatu. Lai taadu dabuutu, tam shestakam ir jaabuut diplomam un daaaudzu gadu pieredzei. Taadejaadi vinjsh nevar izpildiit nesenaa noveerotaaja logjisko nosaciijumu nesen saaka .

    Savukaart par paareejo staastu kur viens shestaks (kursh neko protams nesaprot), staasta otram shestakam, kursh vispaar neko nesaprot vispaar sist pret sienu vajadzeetu. Nav tik lielu asfalta biezumu nevienai no kaartaam, kaa komenteetaajs dadzis iespamoja – peldees taa zapte un celjarullis iebuksees :D.

    Iisi:

    Celju buuveejot, neatkariigi noliigtaa buuvuzraudziiba veic uzmeeriishanas paarbaudes katram solim. Un ir taada zinaatne kaa matemaatika – ievestie materiaali tiek sareekjinaati peec ieksheejaam pavadziimeem (nu tur uzreiz var piemest, kaartas biezums 5cm, laukums taads, masa taada – tik un tik kvadraati), kuras izraksta asfaltbetona ruupniicas svaru maajaa (jaa, svari kalibreeti metrologjijas centraa, pats paarbuadu visus shos etapus) – cik daudz asfalts tiek iekrauts (nu tur graamatvediiba, nodoklji vai zinies), tad buuvdarbu vadiitaajs arii plaano cik daudz vinjam vajag to asfaltu. Tam seko liidzi buuvuzraudziiba, kura visus papiiriishus akceptee.

    Un tiko kaa buuvuzraugam liekas, ka asfalta kaarta (jo buuvuznjeemeejs ir ieintereseets nopelniit un razhot peec iespeejas preciizaak, pieljaujamaas robezhaas, tuvojoties minimaalajai robezhai) peec taada aptuvenaa apreekjina tonnas=ieklaatie kvadraatmetri izskataas, ka buus plaana… Vinjsh momentaali tur panjems paraugu 😉

    Katram sava maiziite jaapelna, vai zinies!

    Ibo to visu jau peecaak taapat varees redzeet, saprast noveerteet. Un iedomaajies variantu – ir pa plaanu.

    Jaa – ir bijis. Jaa ir freezeejushi nost un buuveejushi pa jaunu.

    Un paareejiem idiotiem atbilde par to kapeec zviedrijaa celji labaaki. Un arii pie leishiem labaaki.

    Pie mums celjus neatkariibas gados nav buuveejushi (reku, pirmie 20km pa visiem shiem gadiem). Bet visa nelaime ir suudiigi izbuuveetos pamatos… Padomju laikos tam jautaajumam iipashu uzmaniibu nepieveersa. Pat ljaunaak – bija taada fishka kaa optimizaacijas priekshlikumi. Projekteetaajs sareekjina un saprojektee celju, atnaak chuvaks, iesniedz partijas bosiem priekshlikumu – nakuj tur shkjembas taadas krutas 20 cm vajag. ieliekam 15 cm un leetaas dolomiita – ekonomija, u.t.t. Faktiski tos racionalizaacijas priekshlikumus skatiija citi ljaudis, ne tie “sliktie”, kas “nepareizi” saprojekteejushi bij maskavas, lietuvas HVZ kuros citos kantoros.

    Kaut vai shim 20km saulkrasatu apvedcelja posmam pirmais taisnas kusaks (ja brauksiet paluureet to celju) tika buuveets caur purvu, tur 5m dziljumaa kuudra bija jaarok aaraa. taalaak kur saakas skanju aizturoshaa siena, tur bija maalaina grunts, kur tika ieklaats zem shkjembaam gjeotekstils, veikti nenormaali nosusinaashanas u.c. darbi (makareejaas tur nenormaali ilgi liidz dabuuja atbilstoshus apstaakljus, Taalaak tur ir izrakts pazeminaajums – tur tika izbuuveeta vesela apkaartnes melioraacijas un nosusinaashanas sisteema, lai tas pamats neshljuukaatu.

    Vopshem – visa djeela pamataa. Ja celja pamats nestabils, tad po ko tur pa virsu smeeree. Pamats izseediisies u.t.t. virskaarta plaisaas un muusu jaukaas ziemas ar regulaaraam + – temperatuuras un sasalusha uudens svaarstiibaam momentaali to virskaartu sagrauj.

    Plus veel pusspraagushie zemnieki (lai vinjiem viegla smilts!), kuriem tomeer neljauj neviens liidz galam atmest pedaaljus – ar saviem balkjvedeejiem paarkaapj slodzi uz ass, taadejaadi savaa apkaimee piebeidz jau taa suudiigos celjus.

    A vot taadu celju, kur buutu pamats normaali izbuuveets… Taadu latvijaa nav (par zviedriem nerunaasim, vinjiem pamats ir no graniita). Bet leishiem taa lieta kaut kaa negaaja cauri ar tiem optimizaacijas priekshlikumiem. Un celju instituuti pie ivnjiem bija attiistiiti, taadejaadi visaadu tuftu tur nevareeja partijniekiem ausiis iesmeereet. Kauchkaa nepaveicaas mums, luuk 😉

    Tapee – tagad naaksies to visu paarbuuveet 😀

    Par baltajaam liinijaam kas nodilst. ir stulbi, piekriitu. Valsts celji tiiri ekonomisku apsveerumu deelj izveeleejushies shaadu variantu – kraasot katru gadu, nevis uzklaat to smaakji, kas VIA baltika gabalaa. Savaadaak tas smaakjis nenodilstoshais izmaksaa tikpat, cik ieklaataa celja attieciiga laukuma vieniiba.

    Par stulbajiem VIA Baltica pusotras joslas celjiem. Stulbi, piekriitu – mani, kaa agresiivu autobrauceeju arii besii. Bet peec satiksmes intensitaates un taas perspektiivaa pieauguma… Nesanaak tur autobaanis. Sou – peec jevropas standartiem tomeer jaacelj celhs pa 100 miljoniem/20km. Nevar celt divreiz plataaku 😉

    Par Garantijas terminju.

    Par sho glupiibu ilgi sprieda. Celju buuveetaaji no saakuma spljaudiijaas, tad jau saaka apsveert papildus biznesa iespeejas – kaa vinjiem paarpirkt celju uztureetaaju firmas un veidot jaunas struktuuras.

    Bet veselais sapraats uzvareeja un tomeer naaca maajaas – jo redzies, celju buuveejot, katrs taa etaps tiek saskanjots ar buuvuzraugu, autoruzraugu (projekteetaajs).

    Un ja tur saaks lociities pamats taalaa naakotnee, visdriizaak, ka vaina ir projektaa. Tad kaa lai buuvuznjeemeejs to zin kaadu fufeli vinjam buus iesmeereejushi buuveet? Vinjam visaadam gadiijuam jaaparedz vai nu papildus naudinja projekta ekspertiizei, kas buutu liidzveertiiga paarprojekteeshanai, vai papildus naudinjas (aptuveni divreiz daargaak nekaa uzbuuveet!) garantijas uztureeshanai.

    Jo Garnatijas laikaa (to triis gadu laikaa) buuvuznjeemeejs chinjii taas shkjidraas liinijas (katru gadu paarkraaso – jo projektaa vinjam taadas leetaas ir iebaaztas [[Protams, vinjsh taamee iereekjina tos triis garantijas gadus. Taapat kaa paareejie konkursa daliibnieki]]] ), nolauztaas ziimes, smadzenju donoru izdauziitaas margas u.c. taadas lietas.

    Vopshem – apnika rakstiit.

    Iisi par labo un slikto:

    Celju buuvee shobriid ir sasniegts labs liimenis, ir daudzas kompaanijas (pat mazas) sapirkushas modernu un preciizu asfalta tehniku, asfalta ruupniicas jaunas un daudz, ir izveidotas laboratorijas, (akrediteetas!), kas speej visai sakariigi interpreteet visus rezultaatus par grunts sastaavu, par izbuuveeto pamatu, par asfaltu u.t.t. Un Saliidzinot starpalboratoriju testeeshanas pasaakumos tie rezultaati ir saliidzinoshi tuvi – dazhiem dazhaas poziicijaas nedaudz leekaa, bet kopumaa baigi OK uz doto briidi.

    Sliktais:
    Truukst speciaalistu. Nenormaali truukst. Celju buuvee straadaa visaadi lohi bez attieciigas specializaacijas (ieskaitot mani) 😀 bet ok, es menegeeju globaalus procesus, atbildiibu par pashiem darbiem neuznjemos :DD

    Nav vieteejo materiaalu. Tie jaaimportee. Bet nav arii vieteejo normu – piem, peec Autocelju specifikaacijaam 2005 (veel aktuaals dokuments)

    http://www.lad.lv/LV/?i=107&DirID=42

    Daudzus darbus vispaar nevareetu normaali veikt – jo papiirs sastaadiits peec teoreetiskiem apsveerumiem un daudzos jautaajumos nav peetiita esoshaa situaacija. Kas to peetiis?

    Piem, smilts latvijaa ir visvairaak esoshais un pieejamais materiaals. Ja nebuutu Lilastes karjera (skandalozi norakts Dveeselju kalns, biotops u.c.) tad saulkrastu apvedcelju nevareetu izbuuveet. Jo pat lislastes smilts neatbilst. Bet visi saprotam, ka smilts nepiecieshama lai uzbeertu kalninju, uz kura peecaak pashu celju uzbuuveet.

    Nu taadaa garaa. Viss sakaartojas, bet probleemu veel daudz.

    Paldies par uzmaniibu. Tagad tirlinji (dadzis, piemeeram) driikst salikt miinusinjus – a to es taads sashmigojies peec celja nodoshanas te briivaa valodinjaa taa papljaapaaju. 🙂

    Atbildēt
  16. hei

    Vaards tiešām labi uzrakstījis.

    dadzis, kā noprotu, tad autobāņus Vācijā ceļ ar dzelzsbetona pamatu un priekš Latvijas izmaksas būs kā Dienvidu tiltam. Vispār jau Vācijā pirmie autobāņi tika pabeigti pagājušā gadsimta 30tajos gados, tā ka mums vēl viss priekšā – arī magnētiskie vilcieni.

    Arī kādu laiku domāju par vācu(lasi – ārzemju) speciālistu neuzpērkamību, kā alternatīvu latviešu korumpētajām firmām, bet ja jūs zinātu cik zibenīgi šie apgūst visas likumdošanas nepilnības… tad jau vieglāk ir pagaidīt, kamēr valsts tiek sakārtota un kabatā ļaut bāzt vietējiem.

    Atbildēt
  17. bezmiegs

    nu jau gan kaadu aizkjeera 😉 …nenjem tik ljoti visu pie sirds vaards… dziivot buus vieglaak. Pashi labi zinam kaadaa zemee dziivojam un pashi vien vinju esam radiijushi taadu kaada vinja ir, gan celju buuvee gan buuvnieciibaa projekteeshanaa nekustamos iipashumos paartikaa un kur tik veel ne, katram gribas dziivot labi, un tad redz visi esam pieradushi mekleet caurumus likumdoshanaa vai vienkaarshi tupa shamukties kur varam, nu tad tagad cepties par to buutu taa kaa mazliet dumji man domaat.

    Atbildēt
  18. Bo

    izmaksas ir pilniigi OK! pofig ka kaads paaris ljimonus kabataas iebaaza, bet to celju lietosim mees daudz un dikti! nevis kaa to smirdiigo biblioteeku par 500ljimoniem. mees vareetu uzcelt 7 shaadus ljoti efektiivus apvedceljus par to naudu.

    Atbildēt
  19. eermaniitis

    veel jau jaareekina zemes cena – tas viss bija no privaatiipashniekiem atpirkts

    un labi jau buutu ka celjam tikai un vieniigi asfaltbetons vajadziigs

    uzmet uz lauka asfalta pljeku – kaut arii metru biezu – i kas beigaas sanaaks – aha – Latvijas celsh 😉 – jox protams – bet zemes darbi tur bija baigie – un janu veel kaada inzhenierbuuve kaa uzbeerums vai 2 liimenjuskeersojums tad sanaak cipars gan

    Atbildēt
  20. jan09

    to Vaards
    nepiekriitu tev dazjos jautaajumos:
    par pamatiem – kur kjeeri, ka PSRS laikaa nedomaja par pamatu? OK, tehnologjijas bija citas, bet jaajaas taapat (es teikshu, ka vairaak – tehnologjijas bija citas) – cik tad tagadeejiem jaunbuuveetajiem celjiem tava firma dod garantiju? 2 gadus, kaa LV pienjemts, vai vairaak?
    kaa ar taadu mazu niansi, ko piekopj celju buuves uznjeemumi – celja sashaurinaashana par 5-10 cm? pat pie nepiecieshamaa biezuma – cik uz 1km ietaupaas?
    veel jautaajums, kas nav tev adreseets:
    nah celju rajoniem LV celt jaunus ofisus par n-miljoniem (taadi ir 36, ja nekjuudos)? tiem 5-6 priekshniekjeljiem? nah sapirka visiem suuda priekshniekiem un puspriekshniekiem jaunas mashiinas, kas paarsvaraa tiek izmantotas marshrutaa maajas – darbs – pusdienlaiks maajaas – darbs – maajaas – privaataas dariishanaas ar neierobezjotu degvielas pateerinju, apmaksaatu pilnu remontu utt?
    nav ko briiniities, ja nav naudas celju remontiem/tiiriishanai utt ;(
    ps kaa celju buuves firmaa straadaajosh – tu degvielu savam auto kad peedeejo reizi pirki par savu naudu???

    Atbildēt
  21. Vaards

    > par pamatiem – kur kjeeri, ka PSRS laikaa nedomaja par pamatu?

    Man tur darbaa ir onkas, kas jau no 50-tajiem gadiem veel straadaa un draud, ka tuliit, tuliit tomeer ies pencijaa… Vai zinies – shie tak visus lativjas celjus arii ir uzbuuveejushi un smuki speej pastaastiit kaa optimizaacija un vides piesaarnjoshana darbojas.

    > cik tad tagadeejiem jaunbuuveetajiem celjiem tava firma dod garantiju?

    Garantija tiek dota saskanjaa ar konkursa nolikumu. Piemeeram parasti tas noziimee, ka Latvijas celjiem 3.gadi un Juurmalas ielaam 5.gadi.

    Protams – visi celju buuveetaaji buutu dikti prieciigi buuveet celjus kaa saulkrastu apvedcelju (un arii tam tika skopais variants izmantots materiaalu izveelee, nebuus nekaads druumais ilgdziivotaajs, iisteniibaa – vareeja labaak buuveet) un dot normaalu garantiju. Bet vai zinies – tiek paredzeets projektaa, tad izsludinaatajaa konkursaa cik plaanu kaartinju uz bedriiteem pa virsu ir jaauzziekjee, lai nodoklju maksaataajs var apziniigi kaadu gadu pabraukaaties. Un tad nu tas, kursh izdomaa veidu, kaa konkursaa iesniegt visplaanaako pieljaujamo uzziekjeejamo kaartu, ar leetakajiem materiaaliem un metodeem, tas buuvee. Tam nav jaasatraukaajas, ka cilveekiem nav darba, apgrozaamie liidzeklji peekshnji iekraajas, vai nav, tehnikas ruupniicu diikstaave u.t.t.

    > celja sashaurinaashana par 5-10 cm?

    Chitaj knjigu! http://www.lad.lv/LV/?i=107 Specifikaacijas tev sniegs atbildi. Vispaar jau celju buuvee peec projekta, nevis peec fantaazijaam.

    pat pie nepiecieshamaa biezuma – cik uz 1km ietaupaas?

    Ja chinjii tikai asfaltu – spainis uz metru ietaupaas. taatad tuukstots spainji asfalta! 🙂

    Bet ja njemam veeraa, ka celjam ir divas puses un kraapnieki straadaa abaas celja pusees (dadzim tas draugs nesphpetnais droshi vien, kas nesen par buuvdarbu vadiitaaju straadaat saacis) – tad divreiz vairaak spainju!

    (Kaut gan – Dadzha korishs jau kraapjas uz pusi plaanaaku asfaltu taisot, taadejaadi vinjam shitaa sheema sanaak uz pusi neizdeviigaaka nekaa paareejiem)

    > veel jautaajums, kas nav tev adreseets

    Man adreseets nav, bet patika! Prieks, ka vel muusu Internaataa iespamo pa kaadam iistam un tiiram latvietim!

    > ps kaa celju buuves firmaa straadaajosh – tu degvielu savam auto kad peedeejo reizi pirki par savu naudu???

    Kaa kad!?
    Pagaajshnedeelj nopirku vienreiz pa 7Ls un naakamajaa dienaa pa 8Ls… Vienkaarshi biju izluudzies shefam atvaljinaajumu un aizshaavis uz leishiem vienaa vispaarizgliitojoshaa seminaaraa nedeelju pamaaciities. Bet man ar pilnu baaku vairaak par 900km nobraukt nekaadi nesanaak, saproties – probleema! ;-)))

    Turklaat tu jautaajumu nepareizi uzdevi – savam auto es degvielnu neesmu pircis jau dazhus gadus. Pirku darba autinjam. Vajadzeeja jau tos chekus aizstiept uz graamatvediibu, bet gan jau es kaut kaa agresiivi braucot tos nobraukuma ciparus savilkshu kopaa.

    Turklaat – varu palieliities – pa visiem shiem gadiem siltajaa gada sezonaa biju beidzot dabuujis nelielu atvaljinaajumu! Daudzi darbaa mani apskauda 🙂

    Tiesa – man jau taapat haljava – nav kaa buuvdarbu vadiitaajiem naktiis riigas ielas jaasfaltee, un sestdienaas sveetdienaas arii. Vispaar jau shiem ar haljava – nav ar trolljuku trijos naktii uz objektu jaabrauc. Vo djeela, ne?

    Labi – es Tev taa godiigi pastaastiiju kaads slikts kraapnieks esmu. Davai, klaasti tagad mums kaa tu grauj Latvijas ekonomiku. Gan jau ir kaadi paaris veidi, a ;-)?

    Atbildēt
  22. dadzis

    nu gan vārds sacepies … uzraksti grāmatu, daudz jau vairs netrūkst un visi būs laimīgi.
    man no tā labāk nepaliek anyway. no tā ka uzzin (itkā) kapēc mums ir tik sūdīgi cik ir … banānu republika ir un paliek un uz labo pusi ietr ļoooooti lēnām.

    Atbildēt
  23. Vaards

    dadzi, ja jau uz labo pusi iet tik leenaam… Varbuut tieshi Tava paliidziigaa roka ikuraat pietruukst :)?

    Man jau tomeer liekas, ka uz labo pusi iet baigi aatri – reku – valdiiba pat censhas izdomaat visaadus veidus lai uz labo pusi iet nedaudz leenaak. Savaadaak iet tik labi, ka ekonomika aug paarmeeriigi aatri – paskat, biblioteeku jau taisaas celt pa 500 miljoniem. Droshi vien, ka truukst to ceelaaju, lai visus debesskraapju un paareejo saceltu. Bishkuc iemetiis sprunguli ritenjos, lai viss sabalnseejas.

    Atbildēt
  24. dadzis

    vo vo … tā izskatās. no ārpuses visiem ir sūdīgi, naudas nav, bet iekšienē cenšas sagrābt ar viern vairāk un vairāk, nu lai neapstrūkstas, jo ilgi jau tik lab … tfu (!) … sūdīgi nebūs tak. 😀
    tilts … gaismas pils … ziloņu māja ar mums būs maktena un kur tad ceļiem un pārējam, sorr, visam jau nevar pietikt protams.

    Atbildēt
  25. Fedja

    Vārds, labs teksts. Man kā Limbažu raj. Skultes pag. iedzīvotājam jaunais apvedceļš un posms Dūči-Stiene ir mega sasniegums no valdības puses. Pie tam vakar jau iesvētīju jauno posmu, iemaksājot pogainajiem pirmos 20EUR. Bet nu gribētos dzirdēt atbildi uz sekojošu jaut., kāpēc ceļš nav līdzens, tobiš purina, it sevišķi savienojuma vietās ar pārvadiem. Un arī jaunais Dūči-Limbaži asfaltētais posms purina riktīgi, ja ātrums ir virs simta. Vai tiešām tik grūti norullēt tos ceļus līdzenus? Nu kā visus normālus ceļus rietumos, kaut vai Polijā A2 bāni.

    Ja kas mums tur Skultes pag. kaut kā visiem dīķi veiksmīgi sarakās, zinu vismaz 10 gab., kāmēr tā īstā tehnika “ceļus būvēja”. Un ja kas, Vārdam taisnība, pats redzēju, kā veči kasīja nost 300m jaunuzklātā asfalta.

    Atbildēt
  26. Vaards

    Fedja,

    Esi ziemaa braucis pa ledu? Pa aizsalushu ezeru? Itkaa uudens staav konstantaa un perfektaa liimenii, pakaapeniski sasalst un vienmeeriigi peld pa virsu taa visa ledus plaatne. Bet braucot ar mashiinu krata nenormaali (ja ir shipotas riepas un simtinju vispaar speej izspiest deelj sakjeres truukuma).

    Tie negludumi ir puscentimetru robezhaas, tobish, izpilda visu standartu prasiibas. Bet uz to aatrumu taas svaarstiibas tomeer juut.

    Polijaa un vaacijaa baanji ir no betona (ja mani atminja nevilj?) un virsmu speciaali plenee.

    Bet vai mums latvijaa buutu nepiecieshama speciaala izvirtiiba un virsmas sliipeeshana, lai ieguutu papildus gludumu – taadejaadi jau uzreiz nochakareejot virskaartu (bliiveejot ar celjarulljiem taa virskaarta forshaak sabliiveejas un ir izturiigaaka pret atmosfeeras iedarbiibu – tas taa teoreetiski itkaa).

    Ja nemaldos, tad tas gabals, kas caur Baltezeru iet, tika shitaa apstraadaats. Bet tur jau celjam kaadi pieci gadi – lai arii redzams, ka rises nekaadas nav, bet gan jau buus padilis un negludumi visaadi saveidojushies.

    Bet a tiiri par ceelonjiem kas rada tos mini trampliininjus – tur daudzi faktori var buut par ceeloni. Manas subjektiivaas domas ir taadas, ka Asfalta ieklaajeejaa ieberot vienu asfalta kravu taa vedot ir dahzadaas vietas jau dazhaadaak atdzisusi, un pirmaa asfalta porcija visus dzelzhus uzsilda, sevi atdzessjot, taadejaadi peecaak celjarullis to vietu mazaak izmiica. Un taadaa pat veidaa visi paartraukumi, segregaacija (asfaltu vedot, smagie lielaakie komponenti nedaudz salien uz chupas malaam) u.t.t.

    Atbildēt
  27. Fedja

    Vārds: Var būt ka tev ir taisnība, bet vēl piektdien norullēju 200 km pa Portugāles ceļu, kurš, manuprāt, ir būvēts ne vairāk kā 5 gadus atpakaļ, nu tāds pasvaigs, un speciāli pievērsu uzmanibu tam, ka nešūpo nemaz. Tas nebija betons – parasts asfalts.

    Tam posmam, kas no Gaujas tilta iet līdz Lilastei un arī Baltezerā – nešūpo. Posmam gar Ādažiem un jaunajam posmam un virzienā uz Limbažiem – šūpo. Tas liek domāt, ka 5 gadus atpakaļ tika izmantota cita, labāka tehnoloģija. Nu un es, kā kārtīgs latvietis, šīs atšķirības spēju izskaidrot vienīgi ar izejmateriālu zādzību, strādnieku paviršību, uzraugu korumpētību… 🙂

    Paldies džeki, labs darbs izdarīts!

    Atbildēt
  28. Vaards

    Fedja, jau rakstiiju, ka faktori kas ietekmee taas nelielaas nobiides ir megadaudz. Nevareeshu nekaadi komenteet kas nu kuram vareetu buut nogaajis greizi konkreetajaa situaacijaa. Zinu, ka koleegaam sanaaca divaas vietaas aarpus pieljaujamaam robezhaam esoshu ieseedumu freezeet aaraa un likt pa jaunu.

    VIA baltica virskaartas likshanaa ir piedaliijushas gandriiz visas latvijas noziimiigaakaas firmas – katrai ir kaads gablainjsh ticis – taa shtraase ir kaa taada kopeejaa seja visiem celju buuveetaajiem.

    Visu firmu asfalteeshaas brigaadees parasti meegjina iekomplekteet peec iespeejas pieredzeejushaakos un labaakos kadrus.

    Diemzheel pieredzeejushu, ar atbilstoshu izgliitiibu darbu vadiitaaju latvijaa gandriiz nav.

    Arii vienas firmas ietvaros var buut taadi darbu vadiitaaji, kam sanaak, bet citi… Kam nesanaak. Nu ir taa.

    Sen pieraadiijies fakts, ka jaunaakas tehnologjijas, preciizaakas un efektiivaakas iekaartas galaprodukta kvalitaati nekaadi neuzlabo un nepasliktina – jo paar visu vienmeer staav procesi un cilveeciskais faktors.

    Atbildēt
  29. Sofers

    Kautkāds sviestains,tas apvedceļs sanācis.Izbraucot Rīgas virzienā,no Kuršu benzīntanka,nu kautkā ņesanāk aizbraukt uz Saulkrastiem,tāpēc,ka aizmirsies ir uztaisīt nobrauktuvi uz Saulkrastu veco šoseju Lilastes galā.Interesanti,kā tur ir domāta satiksmes organizācija?Jāmet ripā uz šosejas un jābrauc atpakaļ.Taspats,kā braucot Rīgas virzienā var tikt Kuršu veikalā,vai braucot uz Tallinas pusi,kafejnīcā var tikt,bet turpināt ceļu uz tallinas pusi nav iespējams:)Banānu republika:):):)

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru eermaniitis Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *