Gemius Audience statistikas lapa

Gemius Audience Nesen Gemius palaida testa versiju publiskajam topam www.audience.gemius.lv. Tajā piedalās Gemius klienti, kas ir devuši atļauju savus datus publiskot. Man ir dota atļauja no Gemius pārstāvja, ka es drīkstu publicēt šo informāciju pirms oficiālas lapas atvēršanas.

Jāatzīst, ka pagaidām šis tops nav diez ko ērts lietošanā, jo tur nav iespējams izvēlēties sev tīkamās adreses, atlasīt tās un pēc tam brīvi pārvietoties starp “reach, visitors un page views”. Bet ceru, ka serviss tiks uzlabots un ar laiku kļūs lietojams.

Pozitīvais ir tas, ka šāda veida topi sāk parādīties, jo lietotājiem būs iespēja “samērīties”. Igauņiem jau divus gadus darbojās TNS ar savu topu tnsmetrix.emor.ee, kas atjaunojās katru nedēļu. Diemžēl Gemius algoritms ļauj atjaunot datus tikai reizi mēnesī.

Es uzskatu, ka ar nelielu piezīmi par to, ka šie dati var nebūt objektīvi, varētu publicēt arī nedēļas topus, jo nedēļas šķērsgriezumā ir daudz vērtīgāk pētīt katras lapas aktivitātes. Pasaulē tas jau ir pieņemts kā standarts, ka trafiku mēra nedēļas ietvaros. Kampaņas parasti veic nedēļās nevis dienās vai mēnešos.

22 thoughts on “Gemius Audience statistikas lapa

  1. LongT

    Lapas ietērps glīts, patīkams un atbilstošs praktiskajai ievirzei.
    Bet flash tajā lapā gan mani pārsteidza.
    Par satura izmantojumu un parocīgumu gan nepateikšu, nav manas darbības lauciņš.
    Piebilde ārpus tēmas.
    Stundu stāvu domādams, kādēl gan latvieši savu valodu neciena un necildina?
    Dīvaini gan tie ļautiņi, kas aiz Daugavas dzīvojās.

    Atbildēt
  2. kas

    Un kā tad ar mūsu SIA Internet piederošajiem pulss un top.lv? 🙂 Un tad vēl tunt.lv
    Šajā nav pagaidām delfi un apollo, pietrūkst.
    Bet vispār visi skaitītāji ieskaitot šos man smuki bloķē AdBloks 😉

    Atbildēt
  3. CooLynX Raksta autors

    pulsi un topi var turpināt žāvēt vai arī iet pensijā.

    Reklāmas industrijai ir nepieciešami darba instrumenti ar kuru palīdzību mērīt auditoriju. Nevis skaitīt datorus no kuriem notika pieslēgšanās pie attiecīgās lapas, bet skaitīt apmeklētājus.

    Visi lielie spēlētāji jau testē doto servisu, par to var pārliecināties, aizejot uz attiecīgo portālu un apskatīties kodu. Es domāju, ka viņi to lietos, jo uz doto brīdi Latvijā nav cita servisa, kas spētu piedāvāt tos datus, kas visiem ir nepieciešami.

    Atbildēt
  4. Alijs

    Es gan gribu oponēt Coolynx. Kā mērā auditoriju? Kilogramos? Kas ir inteneta lapas apmeklētājs? Cilvēks vai dators? Kā dators zin, kurš cilvēks sēž pie tā? Daudzbērnu ģimene un mājās 1 dators?? Cik statistika saskaitīs apmeklētājus?? Man dators darbā un dators mājās.. Cik apmeklētāji? Pēc jaunās lapas rādītājiem, neredzu neko inovatīvu..
    Kā Tavuprāt saskaitīt apmeklētājus ne datorus? Pats esmu taisījis statistikas sistēmas.. Zinu ar kādām problēmām tās saskaras un pilnīgi korektu risiājumu neredzu.

    Atbildēt
  5. kas

    #6. Un kā tiek mērīta TV kanāla un radio kanāla auditorija?! Interneta lapām tas ir nesalīdzināmi precīzāk. Protams, ka nevari izmērīt ka vienu datoru lieto desmit cilvēku, ja to dara ar vienu userneimu savā galā. Ja ir dažādi userneimi, tad piemēram tie pashi cepumi smuki var atšķirt ka tur ir 10 useri uz tā viena datora, jo cepumi glabājas katram userim savā failā…etc.
    Domāju, ka Ir vajadzīgs, lai lielās firmas pievēršas statistikas mērīšanai LV, ar publicētiem algoritmiem, kā viņi nonāca līdz konkrētam apmeklētāju ciparam. Grubu arī redzēt, ka tās tiešām ir LV adreses, kuras tiek mērītas, nevis kāda LV domēna apmeklētāji, kas ir diezgan bezjēdzīgi.

    Atbildēt
  6. CooLynX Raksta autors

    Alijs, kaut ko vispārinātu esmu aprakstījis jau iepriekš
    http://pods.lv/blog/2006/12/tns_metrix_vs_gemius_traffic.html
    Bet, ja nopietni interesē viņu metodoloģija, tad jāgriežās pie viņu lapā un jālasa pašam.

    Atbildēt
  7. Alijs

    Viņu metodoloģija ir pupu mizas.. ir iespējams noskaidrot sociālās grupas un vēl VISU Interneta lietotāju skaitu.. vēl viņi zin, cik personas, jā.. tieši personas, nevis sīkdatnes vai IP adreses.. Ko tad viņi izmanto? Izseko pēc IP adreses datora atrašanos un tad ar infrasarkanā starojuma palīdzību no mākslīgā zemes pavadoņa paskatās??
    Kā jau es iepriekš teicu, nekā jauna viņiem tur nav.. Tikai solījumi gan kā politiķiem..
    Priecīgus svētkus! 🙂

    Atbildēt
  8. ģirts

    ārkārtīga precizitāte šajā gadījumā nav nemaz tik ļoti svarīga. svarīgi ir tas, ka visiem portāliem tiek pielietota vienāda metodoloģija un varēs redzēt viņu savstarpējo attiecību.
    turklāt, protams, kukiju statistikas sistēmām ir savi trūkumi un savs kļūdas procents, tomēr šī ir visai precīza un labi nostrādāta.

    Atbildēt
  9. kas

    Es nezinu vai kaads to nezin, bet veids kaa noskaidrot vecumu ir aptaujas – polls. Piemeeram sheit Artis uzliek jautaajumu – cik Tev gadu. Liels procents atbildees godiigi, jo cilveeki ir suckers lai tik pastaastiitu k-ko par sevi. ok., subjetiivs viedoklis. un to taalaak lieto, lai meeriitu vecuma grupas. Taa piemeeram boot lv Zigmaars savaa forumaa lielaas par to, ka luuk vinna forumu “neapmeklee neviens 14 gadnieks”. Identiska metode ir ielikt aptauju par “kaadas firmas picu Tu eed” un beigaas paprasiit kuraa gadaa esi dzimis un savu dzimumu. Tiesa datorikki savaa galaa to aatri piebeidz izdzeeshot visus kokiju drankkiibas. Bet skatoties uz boot lv ir daudzi, kuriem tas cepums ar vinnu vecumu un apakshvellas izmeeru veel joprojaam staav uz datora un vinni to raada katru reizi kad ieiet boot lv…

    Atbildēt
  10. CooLynX Raksta autors

    kas, pēc līdzīga principa arī strādā gan Gemius, gan TNS statistikas. Tikai, kā jau es iepriekš rakstīju, Gemius izmanto interneta aptaujas un aptaujās reālos lietotājus no mājas lapas, bet TNS veic aptaujas kaut kur ārpus virtuālās pasaules.

    Atbildēt
  11. audience

    baigākais slinkus komentēt visus tēmas rakstus, tad nu ielieku vienu comentu pie šā – pēdējā.
    Tātad. Pa lielam, pasaulē ir trīs interneta auditorijas pētījuma veidu metodes:
    a) user-centric
    b) site-centric
    c) ad-centric
    Pēdējo pagaidām atmetam, jo nav par šo tēmu.
    a) user-centic vienkārši izsakoties balstīts uz personigo interviju aptaujas. ko šobrīd dara TNS. ar šo metodi cipari ir, saprotamu iemeslu del, aptuveni, toties tiek iegūts daudz maz tuvināts demogrāfiskais portālu profils.
    b) site-centric basltās uz elektronisku mērījumu, parasti uz ‘cepumu’ skaitīšanas bāzes. šeit dabūjam precīzākus apmeklējuma ciparus, bet diezgan šaubīgus demogrāfiskos parametrus. Jo – demogrāfiju, piem. Gemius iegūst no pop-up azpilditajiem logiem, kursh izlec katram n-tajam saitu apmekletajam. ne tu redzi kas tajaa galaa patieshama seezh, ne tu zini kas veel pie taa pasha kompja seezh un ne tu vari uzmineet kur var tas pats cilveeks izmanto netu utt.
    User-centic ir jau Jusu minetais Gemius un TNS Metrix.
    Ko ar to gribeju izskaidrot, ka Gemiusam ir shi viena metode, TNSam shobrid abas. Ja kads salidzina, tad jasalidzina user-centric 1:1. apnika rakstiit… 🙂

    Atbildēt
  12. CooLynX Raksta autors

    audience, ļoti interesanta teorija. 🙂

    Bet tā kā es esmu praktiķis, tad man labāk patīk parunāt par taustāmākām lietām – nedaudz paanalizēsim, ko mēs iegūstam vienā variantā un, ko otrā.

    user-centric personīgo interviju aptaujās mēs iegūstam ļoti “tuvinātus” datus, kas principā neatbilst ne tuvu patiesībai. Piemērs iz dzīves.

    TNS veic user-centric intervijas un publicē šos datus par lapu apmeklējumu. Tiek minēts, ka portālu X dienā apmeklē N tūkstoši apmeklētāju. Pēc kāda laika parādās site-centric dati par šo pašu portālu X, tikai šoreiz jau pēc reāliem datiem mēs redzam, ka šie N tūkstoši apmeklē doto portālu, tikai ne dienā, bet gan nedēļā vai vēl ļaunāk mēnesī. Ups. Kaut kas nogāja greizi.

    Tagad paņemam to pašu Gemius (site-centric) statistiku. Izanalizējam datus un no šiem lietotājiem uztaisam atlasi ar tādu pašu user-centric elektronisko interviju aptauju, izmantojot pop-up logu. Principā tas sanāk tas pats, kas TNS tikai mēs jau strādājam nevis ar nejauši izlasītiem cilvēkiem, bet gan ar zināmiem lapas apmeklētājiem un noteiktu “cepumu” īpašniekiem.

    Kādi dati būs ticamāki? Tie, kur tiek uzskaitīti pliki cepumi un šiem datiem kabināti klāt dati ar gadījuma rakstura cilvēku aptaujām?

    Anonīmās aptaujas ir ticamākas nekā tās kurās ir tiešais kontakts ar intervētāju, jo nepastāv cilvēciskais faktors. Ja tev kāds uz ielas pajautā cik liela ir tava alga, ko tu atbildēsi? Un, ja to pašu jautājumu uzdosi kādam “anonīmam” cepuma īpašniekam, kas tikko apmeklēja tavu lapu. Varbūtība, ka uz ielas samelos ir daudzas reizes lielāka nekā, kad to izdarīs aptaujā, kur cilvēks atbild uz jautājumiem anonīmi, sēžot pie sava datora (drošā vietā), būdams pārliecināts, ka viņš ir anonīms.

    Pēdējā variantā 100% atkrīt iespēja samelot attiecībā par tavas lapas apmeklējumu, jo šī informācija jau ir pieejama. Pārējā informācija būs daudz ticamāka, jo mums ir iespējams izanalizēt sniegtās atbildes, balstoties uz dotā “cepuma” īpašnieka interneta pastaigu vēstures. Pēc tā mēs varam noteikt ticamības pakāpi.

    Principā jau mediju aģentūras un portāli arī tāpēc izvēlējās Gemius, jo ir iespējams iegūt daudz kvalitatīvākus datus, kas nav izzīsti no pirksta. Internetā visu var precīzi izmērīt un šeit “tuvināti” dati neiet krastā. 😉

    Atbildēt
  13. audience

    kopomā esi tuvu ‘praktiskajai taisnibai’, bet par dažiem +/- varētu gan vēl padiskutēt, bet pa lielam, bija tikai viena lieta, ko gribēju pateikt ar savu komentāru – ka iepriekšējos rakstos par tēmu tiek salīdzinātas divas dažādas lietas, t.i. TNS user-centric un Gemius site-centric, lai gan arī TNSam ir sitce-cetric pētījums TNS Metrix. tas arī viss 🙂

    Atbildēt
  14. audience

    aaa veel gribēju komentētājam Alijam piemest info. Alij, ja gribi ko reālu uzbūvēt interneta statistikas vidē, tad cep augšā web paneli. nepieminēju to pie metodēm iepriekš, jo tas mūsu kapitālistiskajā vidē ir tuvu pašnāvībai (pagaidām. naudiskā izteiksmē). Tādejādi Tu vari savervēt reālus userus un skaitīt reālu apmeklējumu, bet tas, protams, izmaksā n reizes dārgāk un diezin vai kads pa to maksaas LV, ja citur pasaulē neiet cauri…

    Atbildēt
  15. Ljolja

    1. User centric vs site centric – 2 principiaali atskiriigas metodes katrai no kuraam savi plusi un miinusi. Kas nu katram labaak tiik, tam lai tic.
    2. Gemius metodologija balstaas uz cepumu skaitiisanu, bet, lai nonaaktu liidz siem datiem, kas publiceeti tajaa lapaa, tiek pielitoti algoritmi, kas noveers “vairaaki cilveeki pie viena datora”, “viens cilveeks pie vairaakiem datoriem” un “cepumu dzeesanas” probleemas. Sie cipari (visitors) NAV cepumi, bet reaalu lietotaaju skaits, protams, apreekinaati peec subjektiiva algoritma.
    3. Panelis straadaa taadaas valstiis kaa, piemeeram, Cehija, Polija, Daanija. Diemzeel, Latvijas tirgus tam veel ir paaraak mazattiistiits – neatmaksaasies.
    4. TNS metrix un gemiusAudience ir divas pilniigi dazaadas lietas.

    Atbildēt
  16. Alijs

    Ljolja man būtu interesanti zināt kaut ko vairāk par šiem algoritmiem. Vai vari minēt konkretu piemēru un norādit uz aprakstu?

    Atbildēt
  17. Atbalss: TNS Metrix un Gemius Audience palaiž publiskos topus » Latvijas interneta pods

Atbildēt uz komentāru Alijs Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *