Latvijas iestāšanās ES: suverenitātes jautājums

Tikko bija diezgan spraiga diskusija par to, ka es aktīvi aģitēju “PRET” iestāšanos Eiropas Savienībā un publicēju rakstus kā arī vācu visu negatīvo informāciju par šo tēmu.

Atzīstu, ka tiešām tas tā ir, jo uzskatu, ka ir nepieciešams kaut kāds balanss tam, kas šobrīd notiek Latvijā ar reklāmas kampaņām PAR ES. Ja es uzskatītu, ka viss ir *tīrs* un tiešām mana dzīve nav iedomājama bez iestāšanas ES, tad es tā arī rakstītu, bet diemžēl es tā nedomāju.

Jānis Iesalnieks, iesūtīja savu mēreni eiroskeptisku rakstu (Word formātā 53KiB) vai arī *pliks* eksports uz HTML.

Esmu uzrakstījis mēreni eiroskeptisku rakstu “Latvijas iestāšanās ES – suverenitātes jautājums”, kuru vairāki cilvēki ir visai atzinīgi novērtējuši, taču problēma ir tāda, ka lielie portāli diez vai ņems to pretī dēļ tā, ka tas ir pretējs “pareizajai” nostājai ES jautājumā. Tad nu es iedomājos, ka vismaz Poda lasītāji to varētu izlasīt, kaut arī Pods nav politiska lapa. Būšu pateicīgs par atbalstu, jo galu galā Latvijas iestāšanās ES skars mūs visus, gribas kaut nedaudz likt kaut ko pretī uzpūstajai “Par” kampaņai.

Visi, kas vēlas nobalsot *pagaidu* balsošanā par/pret iestāšanos ES to var izdarīt šajā lapā (tā kā skripts nestrādāja, tad izņēmu norādi, lai nesāpinātu acis un netraumētu vairāk nevienu). Paldies par skriptu Noisexam.

233 thoughts on “Latvijas iestāšanās ES: suverenitātes jautājums

  1. laacz

    Vai viena cilvēka teikto var pasludināt par patiesību? Ar domu — Jānis teica, ka visur tiek atšūts viņa raksts, jo tas esot ‘nepareizs’. Un mēs tam ticam? Es ne pārāk.

    Atbildēt
  2. coolynx

    laacz: par to mees paarliecinaasimies tuvaakajaa laikaa. Delfi jau nedeelju neko nav atbildeejushi, tagad jaagaida Tvnets un Apollo.

    Atbildēt
  3. Pecis

    Lai cilvēki izsakās un komentē. Es esmu PAR Eiropas Savienību, bet neuzskatu sevi ne par optimistu, ne sketpiķi, ne reālistu. Bet es arī esmu par to, ka tautai ir jāizsakās, lai cik tas sakāmais ir par/pret, jo savādāk mēs neiemācisimies demokrātijas pamatprincipus.
    Tā kā cieņa coolynx, ka lai arī es nepiekrītu viņa viedoklim šajā jautājumā, raksti te tiek likti kvalitatīvā līmenī par šo tēmu.

    Atbildēt
  4. Jānis Iesalnieks (Ice)

    Tiešām liels paldies coolynx, ka nopublicēji to rakstu. Ceru, ka Podā nekad nebūs politiskā cenzūra: kas ir “pareizi” un kas nē! Es nepretendēju ne uz ko sensacionālu, jaunu, taču nevar pieļaut, ka masu mēdijos valda absolūta eirofīlisma atmosfēra.

    Atbildēt
  5. Pecis

    Izlasiju rakstu un varu tikai nokomentēt – mēs slimojam ar fobijām un ar neizslimotu ‘varenās Latvijas valsts’ sindromu. Mums liekas, ka mēs varētu būt baigi lieli – valstiskā ziņā. Diemžēl realitāte apkārt ir tāda, kāda tā ir. Mēs nevaram palikt vieni.
    Otrs, cilvēks pat federācijā vai barā tiek cienīts tik daudz, cik pats viņš sevi ciena. Mēs sevi necienam. Mēs visu norakstam uz valdību, utt. uitjpr. visi ir vainīgi, tikai ne mēs. Mēs neejam vēlēt, jo atkal tiks ievēlēti idioti (rezultātā tā arī ir!). Mēs neveidojam partijas un nelielam politikā, jo ‘tur smird’.
    Tā ir veči demokrātija – brīva mūsu izvēle. Stājamies, nestājamies ES. Vēlejam/nevēlejam sev patīkamu partiju Saeimā. Lamājam un neko nedaram, vai tomēr arī daram.
    Ok, stop emotional bullshit, bet tomēr…padomājam par to.

    Atbildēt
  6. redbox

    Nu, nedomāju gan, ka DELFI nodarbojas ar cenzūru pret rakstiem, kas ir PRET Eiropas Savienību, nupat esmu tur lasījis diezgan daudz un sakarīgus rakstus, kuros autori izsaka savu negatīvo nostāju pret ES. (Jāsaka gan, ka izlasot tos rakstus, es saprotu kā§ēc tiem, kas balso par ES nav ar ko atbildēt eiroskeptiķiem, un viņi vienkārši tukši kuļ salmus par to, ka “gan būs labāk”)

    Atbildēt
  7. coolynx

    hu ha: starp citu, ljoti labs jautajums. es visu laiku mekleeju atbildi uz to, bet pagaidaam nesekmiigi. ja atrastu atbildi uz sho jautaajumu, tad iespeejams, ka arii mainiitu savu viedokli vai arii nostiprinaatu jau esosho 🙂

    Atbildēt
  8. Pecis

    hu ha, atbildu tev un visiem, kuriem šis jautājums liekas ļoti grūti saprotams – Eiropas Savienība tika izveidota, lai neatkārtotos kari, konflikti, utt. utjpr. Eiropas valstu starpā, kas plosijušas pietiekami šo kontintenta nostūri. ES Latvija domāja stāties jau 1993. gadā (interesanti, nezinu kur tiem procentiņiem tā pēķšņi domas mainījušās). Jā, ir saistības un ir pienākumi, bet ir arī ieguvumi. Ticiet man, tad Eiropas Savienība vispār neekistētu, ja tā nebūtu.
    ES arī grib daļēji mūs, lai nebūtu stulbas buferzonas, kurā visādi sū… notiek. Lai mēs nepaliktu pelēkajā zonā un te rastos tautas neapmierinātba (TICIET man, ja Igaunija/Lietuva iestāsies, un mēs nē, un mēs dabūsim visus tos ‘labumus’ ko līdz šim, bet broļi tik kustēs straujāk uz priekšu, paši atkal vainosim valdību – ka nav paskaidrojusi, izskaidrojusi, utt.)
    Neviens pie mums pats nebūs vainīgs – tie citi.

    Atbildēt
  9. afanasijs lavrinoks

    PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES PAR ES 😛

    Atbildēt
  10. Jānis Iesalnieks (Ice)

    Pilnīgi piekrītu, ka pa lielai daļai mēs paši esam vainīgi pie savām likstām – valdošā elite tikai cērpj aitas, kuras ļaujas cirpties. Tāpēc jau es rakstu – lai cilvēki paši sāktu domāt, lai arī viņu secinājumi izrādītos pretēji manējiem, taču izdariet šos secinājumus paši, nevis vaļējām mutēm skatieties, ko valdošā elite jums grūž priekšā. Cik ilgi tauta būs tik stulba, ka ļausies šai pavadai, vai tiešām cilvēki nesāks domāt paši!?
    Ticiet man, pēdējo mēnešu laikā esmu izlasījis simtiem lappušu dažādas informācijas par ES – gan pozitīvu, gan negatīvu. Neesmu no tiem, kas tik bļauj, ka “ES ir slikta tikai tāpēc ka ES ir slikta” – mani secinājumi ir izdarīti pēc rūpīgas informācijas ievākšanas un apstrādes. Vēl nesen es biju eiro-optimists, jo pārāk neinteresējos par eiro-skeptiķu argumentiem, mans vadmotīvs bija, ka “citas izejas mums nav”, bet kopš tā laika esmu ieguvis ļoti daudz jaunas informācijas par ES, kas manas domas noslieca par sliktu Latvijas iestāšanai ES – es beidzot sapratu, ka, iestājoties ES, Latvija taču faktiski zaudē savu neatkarību. Nav svarīgi vai mums šī neatkarība tagad ir vai nav (faktiski taču arī tagad tās taču mums nav), taču vai tādēļ ir attaisnojama neatkarības vēl tālāka nodošana kādam citam – suverenitātes attālināšana no latviešu tautas!?
    Visiem kritizētājiem iesaku tiešām to rakstu (/es/lvsuverenitate.doc) izlasīt no sākuma līdz beigām, un tikai pēc tam kritizēt, citādi komentāros nākas atkārtoties.
    Iespējams nedaudz pārspīlēju par to “cenzūru”, taču fakts paliek fakts: eiroskeptisku rakstu masu informācijas līdzekļos ir nesalīdzināmi mazāk nekā eirooptimistisku rakstu. Galu galā arī “tautas kampaņas” organizētāji atzina, ka pēdējā nedēļā būs atklāta aicināšana balsot “Par”. Pasakiet man, kas tā par “tautas kampaņu”, ja tiek ignorēts ~40% Latvijas sabiedrības viedoklis? Tie, kas rīko “Par” kampaņu, saņem milzīgas algas (pat parasti skrejlapu izplatītāji saņem vairākus simtus Ls mēnesī – tas ir no drošiem avotiem), kamēr “Pret” aktīvistiem faktiski netiek dots nekas?

    Atbildēt
  11. Kilroy

    heh. ar taadiem rakstiem var tikai celt PAR balsotaaju daudzumu.
    Man taads jautaajums: Vai tieshaam kaads nav ieveerojis, ka faktiski visi Latvijas gudraakie praati ir PAR. Vai tad tieshaam teiksim Ekonomikas un Finansu ministrijas cilveki ir taadi idioti ka akli agjitetu PAR, zinot, ka nekaa laba tur nebuus. Un nevajag teikt ka vinjiem buus kaads personiigs labums no taa ka balsosim par. Mainaas laiki, mainaas valdiibas. Neba jau nu peec pozitiiva balsojuma shiem iereednjiem atnaaks aploksniites ar smukaam summinjaam.
    Latvieshu problema ir taa, ka mums vienmeer liekas ka valdiiba muus mulkjo. Ministri neko nejeedz, autoritaates mums ir tikai vieteejie koljkas un vanjkas. Redz buut eiroskeptikjim ir moderni. Iegriezham valdiibai, visiem citiem, kas vairaak kaa 10 gadus ir ciitiigi straadaajushi, lai muusu beerni un mazbeerni vareetu dziivot labklaajiibaa.
    Vai tad tieshaam Chehijaa, Slovaakijaa, Sloveenijaa, Lietuvaa, un paareejaas kandidaatvalstiis iedziivotaaji ir taadi auni, ka balso PAR, jo kaa saprotu no skeptikjiem tad mees tikai zaudeesim iestaajoties ES.
    Nu nez dariet kaa ziniet, bet es balsoshu PAR un arii visa mana gjimene balsos par un tas ir galvenais.

    Atbildēt
  12. bush

    saaku ar tresho rindkopu un jau tur – pilniigs uudens un shizofreeniska spriedeleeshana. taalaak atljaavos nelasiit. tipisks eiroskeptikjis.

    Atbildēt
  13. heh

    man tik incee vai tieshaam lv ir kaads kas grib pedofiilus un korumpeetus aakstus joprojaam pie varas?(un taa tam buus buut bez ES 100%) latvija savu attiistiibas iespeeju ir izsmeelusi, saviem speekiem naaksies jebkuraa gadiijumaa liist no suudiem aaraa, bet ar ES to buus izdariit daudz vieglaak. nevaig uztvert ES kaa glaabinju, ES tikai dos iespeejas, kaa mees taas izmantosim jau atkariigs no mums. bet izmainjas IR nepeicieshamas.

    Atbildēt
  14. hvz

    Jānis Iesalnieks pilnīgi neko nejēdz par ES monetāro politiku un likumdošanu :((. Nav brīnums ka šitādus krapus tikai atejā pie sienām var izlīmēt un Delfi, TVnet, Apollo šo jauno censoni laipni pasūta.

    Atbildēt
  15. Lasītājs

    Vienā diskusijā Dumpis baigi pareizi pateica: “Es runājos ar kādu vecīti, kas bija dzimis 1920 gadā un visu savu apzinīgo mūžu bija nodzīvojis suverēnā Valstī. Ja viņam kāds 39 gadā būtu pateicis, ka pēc gada varēs kāds atnākt un pateikt: “Kravājies, pēc 1h lai būtu stacijā ceļā uz Sibīriju…”, viņš smietos gar zemi krizdams. Bet tieši tā arī notika!” Ja kāds domā, ka “mūsdiemās” tas nav iespējams, lai paskatās kas tagat notiem Izrēlā. Es personīgi balsošu PRET bet tikai tāpēc, ka manuprāt vēl neesam “izplēsuši” pietiekoši lojālus noteikumus sev. Esmu ar visām 4ām par stāšanos ES, bet tikai ne tagat.

    Atbildēt
  16. KAC

    to Kilroy: tur jau taa saals, ka tiem ministrijaa buus labaak, bet MAN NEBUUS!!!
    ES balsoshu PRET!!!
    nesen dzirdeeju taadu incantu apgalvojumu –
    pienjemsim, ka tomeer peec eeentajiem gadiem buus labaak, bet mums tad labaak nebuus, tad vai tieshaam taas paaudzes kas to nesagaidiis ir jaaupuree?

    Atbildēt
  17. Kilroy to KAC

    Un kas tad taas ministrijas tavupraat ir? duciitis ministru kas visu naudinju sev pagraabj?
    Nu sorrii. Ja ministrijaam buus labi, buus labi arii tev, jo kas gan cits dod tev bezdarbnieka pabalstu, pensiju, regulee nodokljus un darba algas?
    Labaak peec iestaashanaas nebuus tikai tiem kas pieraduushi uz cita reekjina dziivot. Taa sauktajiem “freeriders”, kas vienmeer iedziivojushies uz taa reekjina ka citi vinju vietaa padara lieku darbu. Buus vairaak jaastraadaa, bet auglji jau neizpaliks. Slinkotaajiem buus suudiigi es piekriitu.

    Atbildēt
  18. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @hvz – es jau nesaku, ka esu baigais specs monetārajā politikā, es tikai gribētu dzirdēt par to diskusijas. Ja esi tik gudrs šajā lietā, tad paskaidro man lūdzu, kā tad būs ar to monetāro politiku? Domāju Latvijā vairums cilvēku nestādās priekšā, kā tas notiks, ja LB nomainīs ECB. Tu mūžā kaut vienu normālu rakstu esi uzrakstījis? Mans mērķis nav publicēšanās Delfi vai Pulicera prēmijas iegūšana, bet gan savu bažu publiska paušana. Tavai zināšanai, mani vēl neviens nav pasūtījis.
    @ui – pasaki, kur un kad es esmu kaut ko Latvianos publicējies? Un ja arī būtu, nav nemaz tik slikts portāls, tikai tāds cietpauris kā tu nespēj pieņemt, ka var būt arī savādāks skats uz pasauli, ne tikai kosmopolītsiks. Un kas tev ir pret nacionāl-sociāl-demokrātiem? Tas ir tikpat normāls politiskais novirziens kā liberālisms, tikai atšķirība tāda, ka liberāļi šajos 13 “neatkarības” gados Latviju ir noveduši postā, izlaupījuši un padarījuši par vienu no sociāli diferencētākajām Eiropas valstīm. Tas, ka ~80% Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma tev jau laikam neko neizsaka!? Tās ir tikai liberālisma ilgstošās valdīšanas sekas.

    Atbildēt
  19. jan09

    piekriitu autoram daudzos punktos…
    2 bush, laacz u.c. – kas jums liedz uzrakstiit savus rakstinjus par teemu: “Kur mums labii buus…”? veel neko argumenteetu un objektiivu par ES liidz shim taa arii neesmu atradis, droshi teikshu PRET…

    Atbildēt
  20. sas

    visi baigi raavaas no austrumiem uz rietumiem, tagat atpakalj 🙂 Man nepatiik tikai viena lieta Eiropas Savienībaa – taa ir LATVIJAS politikju attieksme pret LATVIJAS cilveekiem. Saprataat manu domu?

    Atbildēt
  21. PoRToSS

    Nu es izlasiiju sho peetiijumu un vel vairaak esmu kljuvis paarliecinaats, ka ES mums nav vajadziigs, un atziishos, ka sho Jaanja peetiijumu nelasiijo, jo izskatiijaas kautkaa par iisu lai uzrakstiitu visu siiki un preciizi.
    Nju shitais taa, starpcitu:
    Warning: Cannot modify header information – headers already sent by (output started at /webhotels/domains/www.test001.apollo.lv/www/poll/demo_1.php:10) in /webhotels/domains/www.test001.apollo.lv/www/poll/poll_cookie.php on line 21

    Atbildēt
  22. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @PoRToSS – nevarētu gan šo manu rakstu nosaukt par pētījumu. Drīzāk tās ir manas pārdomas par vienu no Latvijas iestāšanās ES aspektiem – suverenitāti. Tas man šķita būtiskākais, jo, ja būtu ķēries klāt visiem sīkumiem, sanāktu nevis 3 A4 lapas, bet gan 30. Mani personīgi nogurdina visa šī runāšana par visādiem sīkumiem, tur jau tā lieta, ka ES kampaņā būtiskās lietas tiek noslīcinātas + un – jūrā, kas cilvēkiem putro galvas.
    Starp citu arī TVNET ir ielicis šo manu rakstu: http://www.tvnet.lv/news/readers/index.php?id=1961297

    Atbildēt
  23. redbox to hu ha

    Klausies, tu tomēr kādreiz padomā, kādēļ ES uzņem tieši 10 dalībvalstis? ES tas ir liels ekonomisks tirgus (pēc jaunās konstitūcijas, tas būs arī politisks aparāts), un šim tirgum ir vajadzīgs noiets. 10 jaunas valstis, kurās bez muitas nodevām un kvotām ievest Eiropas lielākajās valstīs saražotās preces, manuprāt, ir diezgan labs arguments. Bet ko nu par Latviju, ES aiziet vēl tālāk, neviena no ES amatpersonām neizslēdz arī Krievijas iesaistīšanos tirdzniecības aprisēs. Priekš kam? Atbilde – Eiropa kļūst par šauru, ES meklē vēl lielāku noieta tirgu savām precēm un pakalpojumiem. Es nebrīnīšos, ja pēc kāda laika tur tiks iesaistīta arī kāda Āzijas valsts. Par to ir vērts padomāt, atbildot uz jautājumu – Kādēļ tad ES mūs grib? Viņi nav filantropi, un pilnīgi noteikti labadari arī ne

    Atbildēt
  24. hvz

    Jānim Iesalniekam:
    Nu es gana daudz normālu un gan jau ka tik pat arī nenormālu rakstu esu uzrakstījis savā dzīvē, tā nu ir sanācis :).
    ECB neaizstās LB, tā tikai pārņems atsevišķas (pat ne lielāko daļu) LB funkcijas. LB būs varbūt ne tik plašas, bet ļoti ievērojamas kontroles iespējas pār valsts ekonomiku. Pie tam līdz iestājai eiro zonā mums vēl ir jānodzīvo. Pozitīva balsojuma rezultātā 20. septembrī tikai ap 2007. gadu mēs varētu iestāties eiro zonā. Un, šeit gan baidos samelot, ka tik par to nebūs jātaisa vēl viena tautas nobalsošana.

    Atbildēt
  25. Gan`X

    Es esmu pret eiropas savieniibu, jo tad latvijai fispaar nebuus teikshanas par savu tirgu. Un ar ja mees iestaasimies celsies preceem cenas 🙂

    Atbildēt
  26. redbox to hvz

    Nē, te nu tu melo, ja mēs iestāsimies tagad ES, tad pēc jaunās konstitūcijas mēs automātiski pārejam eiro zonā, nemāku gan precīzi pateikt kurā gadā – 2007. vai 2008. Ar to arī jārēķinās – iestāšanās ES nozīmē “lata nāvi” 😉

    Atbildēt
  27. Budzis

    Gan’X: Un kada teikshana mums ir patreiz? Iegriezam leishiem – vini atbild ar to pashu. Bet ar ES i veel trakaak, ja daudz spreegaasim, nogrieziis visu musu eksportu uz 0. Un ko tad mees dariisim, jo jau tagad 2/3 iet uz ES zonu? Visi blaustaas, ka musos saredz tikai tirgu. Ok! Es tikai priecaatos par to, nevis gaudotu – depresiivie regioni viniem nu nekaadi nav vajadziigi, JO – busim mes te pliki un nabagi, nebuus nekaads tirgus vinju preceem; depresiivie regioni nodarbosies ar darbaspeka eksportu uz bagatajaam valstiim. Ok, speci viniem i vajadziigi, bet ne visi. Un veel jo mazaak viniem vajadziigi tie musu darba mekletaji bez izgliitiibas un bandiiti, kam buus briiva parvietosanas pa ES. Shaa vai taa, bet domaaju, ka ES naaksies padomaat, kaa nodroshinaat musu tautsaimniecibas attiistiibi – kaadu specializaaciju mums piedaavaat.

    Atbildēt
  28. otto

    Man, protams traki patīk autora piegājiens – garš raksts ar t.s. “argumentiem” un pašās beigās “…Tas būs mans balsojums par Latvijas neatkarību, jo es ticu…”. Bet kā jau mēs labi zinām ticība ir galīgi irracionāla padarīšana un tai argumentus nevajag. Tāds maziņš “loģikas” paraudziņš. Man jau patika. :-)))
    Bet no cilvēkmīlestības viedokļa labāk būtu, ja Latvija nobalsotu PRET. Es, tādā gadījumā, varēšu aizlaisties uz kādu civilizētu zemi, teiksim Lietuvu. Bet kur spruks tie “reālistiski” domājošie “nopietnie” cilvēki, ja notiks nelaimes gadījums un Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas valsti, kur kā zināms, būs jāstrādā? Tā izvēle nemaz nav tik liela. :-)))) Veiksmi!

    Atbildēt
  29. coolynx

    otto: man tevis zheel. kaa tu maiziitei naudinju nopelni, ja tagad nestradaa? varbuut uz pabalstiem dziivo? Cik es dzirdeeju, tad ES pabalstus nepaaugstinaas proporcionaali cenu kaapumam un diez vai vareesi gurkji laist. es arii neticu, ka ar shaadu attieksmi “straadaat var tikai zem ES tupeles” mees taalu tiksim. kad iestaasimies, tad atradiisies atkal kaads aizbildinaajums, lai nestradaatu…
    nez, ko, tad reklamees – izstaashanos? vai arii kad pienjems lielo krievzemi savaa pulkaa, tad atkal bljaus, ka jaastaajas aaraa no ES, jo neviens neteica, ka eiropa tiks paplashinaata tik taalu 🙂
    cirks.

    Atbildēt
  30. Kertais909

    Nu raksts ir rakstits no sirds, tiesham priece ka ir gudri cilveki, kas doma par Latvijas valsti. JA godigi man shi izvele atgadi vai man shodien izveleties coca-colu vai arii kadu “mineral udeni” no krana , kas razhots te pat latvija. Bet mums visiem japiekrit ka shii tik tiesham bus vesturiska izvele par ko stastis berniem skola pec paris simts gadiem , varbut ari atrak. Kamer esmu skolnieks man prieks ka nav jabalso, bet lai gutu pilnigi priekshtatu par ES gribetu izlasit at konstituciju un direktivu darbibas principus.

    Atbildēt
  31. broadcast255

    buus juutama lejupsliide pec kuras leena augshupeja(varbuut), latvija ljoti zaudees no ES un es to apzinos. ja tagad juus sakat ka ir gruuti un algas ir mazas, tad peec iestaashanaas ES juus vispaar savilksiet jostas. miiljie cilveeki pastieies, kas daraas – eirooptimisti te staasta ka buus tas un buus shitas. tagad paraadaas leenaam info, ka celjus tomeer nelabos, jaunus nebuuvees. kaa ta taa? ES tak mums shito un to. Pigu kaa izraadaas. Un tas ir tikai saakums, leenaam saaksies – aa nu jaa to jau nevajag, tam nau naudas, nu bez taa iztiksim, liidz vispaar nekas netiks apgreidots, iedots. ES mees esam vajadziigi kaa savas grimstoshaas ekonomikas uzprishinaajums taadaa zinjaa, ka te buus noieta tirgus. Ne kas vairaak. Ne1 latvija neineresee vairaak kaa objekts, uz kuru uzvaariities. Man saap sirds par muusu naakotni, no otras puses es apzinos, ka IT tehnologjijas un bizness vareetu buut viena no retajaam nozareem kas dabuus to kaapumu. Laucinieki es nezinu ko dariis. Pastieties cik tagad importee galju, graudus. Kas buus tad es nezinu … Padomaajiet kaapeec ES valstiim ir tik zemi finansu raadiitaaji … kaapeec …

    Atbildēt
  32. otto

    coolynx: Nevajag mani žēlot, ar to es tieku galā pats. 🙂
    Zini kā mazi bērni spēlējas? Viņi paši izdomā visādas šausmas un tad paši sirsnīgi baidās no saviem izdomājumiem. Kaut kādas analoģijas es redzu arī starp eurofobiem – viņi izdomā briesmu stāstus par Eiropu un tad paši skaļi klaigā par savām bailēm. Galvenais, ka dzīves realitāte, kas ir pilnīgā pretrunā ar viņu fanāzijām, šos nemaz nemulsina. Teiksim par to, ka līkos gurķus vajadzēs mest ārā, ka Krieviju uzņems ES un tā būs noteicēja pār Eiropu, ka … nu labi, eurofobi paši zin visus savus pekstiņus, kurus viņi cenšas izdomāt, lai tikai nodemonstrētu savas domāšanas neordinaritāti un savdabīgo protestētāju garu.
    Ja man būtu labāks raksturs, es eurofobus žēlotu, bet tā kā visaugstākais ir mani apveltījis ar izcili riebīgu dabu, tad es no sirds novēlu piedzīvot visiem eurofobiem viņu pašu izvēlēto ceļu. :-))))

    Atbildēt
  33. otto

    broadcast255 : kā tad tur iznāk? “…juus vispaar savilksiet jostas” un “…ka te buus noieta tirgus”. Tobiš grimsim nabadzībā, bet pirksim nevajadzīgās Europas lietas uz vella paraušanu. Cik gan stulbi var būt tie kapitālisti, vai ne, ja viņi cer uz šitādu biznesu. :-)))))

    Atbildēt
  34. broadcast255

    tieshi taa, tu pareizi saprati. pirkt, tas ir daudzaas noziimees. viesvienkaarshaakais, protams ir paika vai kaada meebele. peec ES likumiem, kuri viltiigi ir sastaadiiti – muusu valdiiba dabuus izveeleeties un pirkt piem. kompjus skolaam nevis leetaakos un labaakos, bet tos kurus spiezh ES direktiivas – razhotus vaacijaa, par speciaalu cenu. vaacieshi vaariisies letinji grauziis sakaltushu maiziiti. lobeeti tiks nevis izdeviigaakie projekti LV naakotnei, bet tie kas nesiis pikjiiti lielajaam ziviim ieksh ES. tu domaa ka varenie ES ir tie labie ziemassveetku veciishi, kas te tagadaas ierodaas latviju glaabt un pacelt ? tu vari paskaidrot kapeec tas buutu izdeviigi ? tas ir bizness. redzot kaa muusu valdiiba riikojaas man nav ticiibas, ka vinji izpleesiis to naudu un nogaadaas liidz parastajam cilveekam. nav. toties biedra nauda ir varen saaliita. LV tauta ir viegli iespaidojama ar spiidiigiem papiiriishiem un spozhiem saukljiem, sapnjainiem soliijumiem. zhalj

    Atbildēt
  35. otto

    broadcast255: Jā, viedi vārdi, viedi vārdi! Ja Tu vēl pastāstītu kaut ko tik pat dziļi analītisku un skaistu par to, kāda situācija būs tad, ja latvju tautu piemeklēs tā lielā laime būt galīgi neatkarīgiem, tad es Tavā priekšā noņemšu cepuri! :-))))

    Atbildēt
  36. Hmmm...

    Nu šobrīd esmu pret. Mana personiskā prognoze – ja Latvija iestājas ES, tad ekonomikas attīstības temps samazinās, bezdarbs palielinās, algas neaug, cenas aug (vairāk vai mazāk); ja neiestājas, tad pie saprātīgas valdības (he,he pagaidām kaut kā nespīd) sakarīgi izķepurojamies atpakaļ pie bijušā līmeņa un gana normāli dzīvojam.

    Atbildēt
  37. Kilroy

    Cik labi ka sheit miitoshaas daljas iipatsvars ir veel skolniecinji, kam nu galiigi nav nekaadas sajeegas par ES. Labi ka vinji nevarees balsot, savaadaak veel toch neistaasimies un tad vareesim pastalaas dancot starp igauniju un lietuvu uz kurieni ies pikjis bet muuseejie pastalnieki varees vaariities savaa sulaa

    Atbildēt
  38. Anonīmais

    Padomaajiet labaak kas notiks: LTU un EST iestaajas a LAT nee. Tas buus reals majiens Eiropai ar koku, ka nevajag mums vinjus. Nu ok, ja nevajag nevajag Eiropas vechiem labaak sadarboties ar LTU un EST jo taa vairs nebuus lieka robezha, lieka muita e.t.c. Finansu kapitaals pluudiis uz jaunajaam Es daliibvalstiim a mees mazie knarinji pastalaas dancosim. Procentu likmes kaaps, krediitus vairs nevareesim atlajuties jo Eiropas nauda LAtvijas bankaas vairs nenaaks taados apmeeros, jo redz mees pastalnieki jau varam arii pashi izdiivot. Eksporteesim no Liepaajas un Daugavpili un no Ludzas uz Saldu. Nu tik buus. ES daliibvalstis nepirks no mums ne to pieninju ne to kocinju, neko jo ta buus vienkaarshi naudas izshkjeerdeeshana. Vinji ies pie LTU, kas savu produkciju realizees stipri leetaak jo pie vinjiem pluudiis Finansu kapitaals kaa arii nebuus muitas apgruutinaajumu.
    Taa kaa pastalnieki jeb skeptikji, Dancosim tik taalaak 🙂

    Atbildēt
  39. Hmmm...

    Hei Kilroy, par kādu piķi ir runa 8O!?
    Latvijai ir jāmaksā ES: 2004 69 2005 106 2006 109 milj.eiro
    Kopā 284 milj. eiro jeb aptuveni 184.6 milj Ls
    Savukārt 2004-2005 Latvija no ES budžeta var (tikai varbūt) iegūt 1.6 miljardus eiro
    Netiek runāts par nosacījumiem šīs summas saņemšanai
    Latvijas iemaksas ES budžetā obligātas, bet summas saņemšana atpakaļ atkarīga no Latvijas spējām izpildīt ES nosacījumus.
    Kilroy, pastāsti, kur Latvija ņems šīs iemaksas un kur ņems līdzekļus nosacījumu izpildei, lai dabūtu to piķi, ko laikam minēji?
    Un pastāsti lūdzu arī par citām ekonomikas lietiņām, kas ar šo ir saistītas un nebūt neliecina par lielā ES onkuļa labvēlību.

    Atbildēt
  40. coolynx

    atljaushos papildinaat Hmmm…, ka ES tikai liidzfinansees 50% apmeeraa tos projektus kuri buus atbilstoshi prasiibaam utt. utjp. pie nosaciijuma, ja Latvija no saviem liidzekljiem segs otrus 50%.
    tagad ir jautaajums, kur Latvijas valdiiba njemsh sho otru pusi 1.6miljardu apmeeraa?
    es neironizeeju, vienkarshi ir radies taads priekshstats, ka dalja cilveeku dziivo vienaa valstii, bet dalja kaut kur citur.

    Atbildēt
  41. neadequac

    pag pag tie lielie kliedzeeji par to ka ja neiestaasimies tad mees te pastalaas dancosim – taas valstis kas nav iestaajushaas ES (Switzerland, San Marino, Norway, Monaco, Iceland u.t.t.) ko baigaa pirmatneejaa laikmetaa nosliigushas un ir globaalaa izolaacijaa? un ja iestaasimies tad pastalaas taapat dancosim. tikai eiropastalaas. 🙂

    Atbildēt
  42. To neadequac

    Man liekas katrai šai valstij ir sava īpatnība, kas ļauj tai dzīvot tīri ok
    Šveice – vēsturisks finansu centrs
    San Marino un Monako – vai nav gadījumā sava veida nodokļu paradīze? vai varbūt biezo valsts?
    Norway – bagāta ar naftas resursiem tās teritoriālajos ūdeņos
    Iceland – vai tur gadījumā arī nav kaut kādi dabas resursi – termālā enerģija? tūrisms?

    Atbildēt
  43. Tāpat vien

    Vispār jau sava taisnība tajā rakstā ir.
    Galvenais, kas mani uztrauc ir – vai mums vispār būs kāda teikšana tajā jaunajā ES veidojumā un vai kopumā mums visiem būs labāk pie tam “short-term”-ā (20-30 gadi) un nevis kaut kādā tur mistiskā “long-term”-ā (>50 gadiem), kas nekad nepienāks, vismaz man. Es pilnīgi noteiktu neesmu gatavs upurēt savu tagadējo labklājību LIELĀS nākotnes vārdā.
    Es uzskatu, ka Latvija pieļāva ārkārtīgi lielu kļūdu ārpolitikā. Vajadzēja vienoties ar lietuviešiem un igauņiem un varbūt pat mēģināt piesist kanti poļiem, lai izkarotu labvēlīgākus nosacījumus. It kā jau esam kaimiņi, bet tomēr visu laiku taisām kašķi (ievērtējiet broļuku komentārus DELFI par mūsējo zaudējumu basketbolā). Poļi pati par sevi ir liela valsts un tāpēc spēja panākt savu, bet mēs LV, EST un LIT esam sīkaļas un bez kopējas sadarbības neko nepanāksim.
    Ja pavērojat, kas notiek ES, tad varēsiet ievērot, ka LIELAIS dara kā grib, bet mazajam – NAV izvēles. Piemēram, ES kādreiz noteica, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par ~3%, bet tagad ES lielvalstis – Vācija un Francija – mēģina panākt šīs normas grozīšanu … tā kā neatrodot partnerus citu valstu vidū būs grūti.

    Atbildēt
  44. broadcast255

    tieshi taa – kapeec interesanti ir valstis kuras balso konsekventi pret un sasniedz augstaakus attistiibas tempus ? kas attiecaas uz tiem skolniecinjiem, es shaubos vai es, coolynx, hmmm buutu skolniecinji taapat kaa lielaakaa dalja, kas uzdroshinas domaat ar galvu nevis skalji reproduceet to, ko iemaana peedeejaa laika psihologjiskais terors – ja nieistaasies ES latvieti, tev buus pizdec. Kaads teica ka argumenti truukst par to, ka mees atiistiisimies labaak bez ES. Man ir slinkums mineet – aiziejiet uz www.nees.lv un palasiet tur ir diezgan detalizeeti.

    Atbildēt
  45. Tāpat vien

    Saistībā ar iestāšanos ES es redzu divus variantus:
    1) dēļ lētā darbaspēka (‘būs gan jākonkurē ar LIT un EST) Latvijā short-termā ieplūst finansu kapitāls un tiek ražotas preces ES lielvalstīm – izdevīgi, jo nepastāv vairs nekādi tirdzniecības barjeras. Tādējādi diezgan ātri mēs varētu panākt ES valstis, taču lai tas būtu iespējams jābūt izglītotiem vietējiem speciālistiem. Šaubos vai lauksaimniecība ir tā nozare, kur finansisti vēlēsies ieguldīt naudu – laika apstākļi nav tie labākie – vasaras pārāk īsas 🙁 Tāpēc unskilled (= mazās saimniecības) lauksaimnieki izmirs. Atvainojiet, bet man nav pilnīgi žēl. Sen bija laiks pārstāt grūzt naudu šajā nozarē, būtu labāk izglītojuši cilvēkus tā vietā. Zemi un mantu var atņemt, nopludināt, bet zināšanas – nē.
    Protams te var kāds var piebilst, ka tagad viss piederēs ES kapitālistiem – es gan nesaprotu kur te ir problēma, ja vietējais ir izglītots, labi paēdis un apģērbts, brauc ar jaunu autiņu, reizi gadā brauc uz kādu tālu sapņu zemi. Man personīgi pilnīgi nekas, ka tam ES kapitālistam ir 50 jaunākie Ferrari, Buccatti vai Zaporožeci savā mega krutajā garāžā.
    2) izglītotais darbaspēks uzreiz izmanto robežu trūkumu un brauc strādāt, kur labi maksā. Latvijā paliek tikai “labākās” padibenes un politiskais [birokrātiskais] aparāts, kas mēģina tēlot, ka pilda birokrātiskas procedūras. Ar laiku arī politiskais aprāts izzūd. Šeit lēnām sāk smirdēt. Veidojas milzu izgāztuves. Notiek fundamentālas parmaiņas – Latvija ES valstu skolās ģeogrāfijas stundās turpmāk tiek pieminēta kā “Stinky Desert”.
    Lai nenotiktu 2.variants (labi es mazliet pārspīlēju), vajag domāt kā izglītotos cilvēkus noturēt … man liekas, ka šī ir mazā niša, kur Latvijai ir brīvas rokas darīt ko grib. Varbūt, piemēram, piešķirt valsts kredītus izglītībai – atstrādāt [atmazgāt :)] naudu drīkst tikai Latvijā.

    Atbildēt
  46. neadequac

    kaa jau tika mineets – muusu galvenais (vieniigais?) speeks ir zinaashanaas. taatad informaaciju tehnologijas ir muusu naakotne. ar vai bez ES, informaaciju tehnologijaas ir muusu speeks. bet ar taadu izgliitiibu kaada ir tagad, nekas liels nespiid…

    Atbildēt
  47. noisex`

    2 Portoss, hvz: caurmeraa visi bugi ir izncinati ieksh polla….vairs nav to megacaurumu, ko atstaju valjaa, kad bija disableeti cookies, kad uz atru roku uzliku shito pollu nedomaju, ka tauta bus tik tizla un megjinas visu sachakareet…tagad ir uztaisits ari prieksh latvieshu tautas, kas visu laiku grib kaut ko sachakaret, lai ari pashi neko nespej izdarit un uztaisiit lietas labaa. visi fake IP n-tie balsojumi tika nahrinizeeti.

    Atbildēt
  48. otto

    “Visi, kas vēlas nobalsot *pagaidu* balsošanā par/pret iestāšanos ES to var izdarīt šajā lapā. Paldies par skriptu Noisexam.”
    Nu lielais paldies gan! Tad, kad mēģināju tur nobalsot, tad izrādījās, ka no manas IP adreses jau ir balsots. Un tas jau par kaut ko liecina. Par to cik korekti šādas lietiņas tiek bīdītas.

    Atbildēt
  49. ursa

    Arī šis raksts neko nemainīs, jo tas laiks baigi strauji tuvojas. Ja mainīsies tautas domas, tad varbūt par kādu vienu procentu. Domāju, ka šajā laikā – no pavasara līdz šodienai – katram ir iesēdies viens variants, par kuru viņš balsos. Bieži vien cilvēki neatkāpjas no savas nostājas principa pēc un tas nemaz nav tik peļami. Ja bija nostāja “Jābūt neatkarīgiem”, tad ok – tas ir labi. Ja bija nostāja “Jāiet kopsolī ar attīstītākām valstīm”, tad ok – arī tas ir labi. Žēl tikai, ka runājot ikdienā ar draugiem vai dzirdot runas sabiedriskajā transportā, dzirdami tādi stulbi argumenti uz vienu vai uz otru pusi, ka liekas – “vai, vai, vai! Labi, ka tur – Eiropā – neviens neredz, cik stulba un neizglītota ir mūsu tauta”. Sory, tautieši, bet tā ir. Un tas stulbums tiešām ir tā latviešu spītība – “ja es iedomājos balsot Jā/Nē, tad es nepārdomāšu”. Lai gan ir vērts pievērst uzmanību augstāk minētam rakstam, kā arī daudziem citiem rakstiem, arī “elites muļķībām”, kaut tikai viena iemesla dēļ – ne katrs spēj sakarīgi uzrakstīt 🙂 Un ne katrs, kas raksta, raksta tikai popularitātes dēļ. Vēl 11 dienas un kā rādās patreizējais balsojums podā, tad ir manāma nosliece uz vienu pusi. Tas ir labi, ka vairākums ir vienis prātis – ir manāma neliela vienotība. Ceru, ka to neviens nesagraus, vai būsim tur, vai te!

    Atbildēt
  50. ursa

    Nu redz, otto, tas jau par kaut ko liecina – tā vietā, lai uztaisītu labāku balsošanas skriptu, tu izrādi nevarību un bezspēcību un nonievā cita darbu. Priecājies, ka tev nav jāpiepūlas un ka tavā vietā kāds ir nobalsojis :)))

    Atbildēt
  51. MZM

    Man aizvien vairaak saak gribeeties balsot pret, lai peectam vareetu braukt augumaa visiem eiroskeptikjiem, kad mums saax iet suudiigi.
    Par vai pret ES nepaliidzees pret to, ka: “dazhi pimpji ir visus [muus] liidz ausiim suudos ierakushi” (Armands – Uzpeerkamaas dirsas)
    Balsojums par/pret ES NAV balsojums par/pret valdiibu/saeimu/resnajiem pimpjiem valsts iestaadees. Vinji ir bija un bus neatkariigi no daliibas ES.

    Atbildēt
  52. otto

    ursa: Tas jau nu laikam būtu pēdējais, ko es darītu – rakstītu visādus skriptus par prieku citiem. Tik daudz laika man nav. :-))
    Un par balsošanas rezultātiem arī nesatraucos – man, atšķirībā no eurofobiem, ir izvēles iespēja. Es varu strādāt un dzīvot arī ārpus Latvijas.

    Atbildēt
  53. Vaards

    Diemzeel nav laika tagdad paarskatiit komentaarus, ko cilveeki tiekushi, bet uzrakstiit domas atradiisies laiks 😉 Domaaju, ka lielie portaali neizlaidiis sho rakstu cauri – jo raksts ir klasificeejams kaa reaals suuds, kuraa ir pielaistas vairaakas neprecizitaates un nezinaashanas kljuuudas. Gaudotaajs, ibio.
    V.

    Atbildēt
  54. ThA-B

    Ei ta juus ar visu savu suverinitaati/neatkariibu/pateetiskoPatriotismu. Da nahren man suverinitaate/neatkariiba/pateetiskaisPatriotisms, ko es nevaru ne apchamdiit, ne dupsii iekniebt!
    ZB shis topics jau. Parunaajam labaak kaa TO dara bitiites un zakiishi!

    Atbildēt
  55. MZM

    neadequac :: 09.09.2003 / 01:04 : LOL Sen nebiju taaa reecis. Noklausiitos kursu par ekonomisko geograafiju tu vairs tik paarliecinoshi nepuustu 😉 Tik pat labi tad jau var piemineet arii kaa salidzinaajumu Bruneju – maza valstinja, ne ar 1 nedalaas savos labumos 😛

    Atbildēt
  56. Delerium

    Varētu jau sūtīt 3 mājas tālāk to ES, bet tas nozīmētu, ka man patīk, ka ASV vienīgajiem ir teikšana par to, kas notiek pasaulē. Jo vairāk valstu būs ES, jo stiprāka tā būs (ja ne rīt, tad pēc 10 gadiem), jo lielāka teikšana tai būs pasaulē. Un varbūt vismaz ap pensijas vecumu vairs nebūs caur asarām jāsmejas par to, kāds idiots ir ASV prezidents (jo ASV nebūs vienīgais spēlētājs pasaulē).

    Atbildēt
  57. Grrr

    Vobščem tak. :]
    Ņe nužen vam nahren etot Jevrosojuz.
    Govoriķe emu “ņet”.
    U nas v SNG tože vesma neploho, i ljudi čelovečņeje.

    Atbildēt
  58. Kārlis

    Heh, balsošana gan tāda dīvaina, pateica, ka no manas iekšējās 10.1…. adreses jau esot balsots :). Žēl gan, būs jānomaina uz citu, lai nobalsotu 😛

    Atbildēt
  59. Pleshs

    gljuks taa balsoshana izsuutiju vesalam baram shito lai sabalso – vinji sabalsoja a tas gljukainais skripts jau pus stundu raada vienus un tos pashus skaitljus
    Suuc kaukaac atvainojiet par izteicienu.

    Atbildēt
  60. U.F.

    Arii shii raksta autors Jaanis Iesalnieks nodarbojas ar demagogjiju (kaa savaadaak lai nosauc izteikumus “neesiet naivi”, “Nepieļaujiet, ka jūs tur par muļķiem” vai arii “turklāt nevar vēl zināt, kas būs ar ES konstitūciju – visai iespējams, ka tā stāvēs pāri LR Satversmei”, veeriiba jaagriezh uz “visai iespeejams”). Lai vai kaa, man ir radies priekshstats, ka shiis lapas autors coolynx ir eiropesimists. Tad nu iisumaa pastastiishu sava eiro-opti/pesi-misma attiistiibas veesturi. Vairaak no emocionaalaas puses.
    Saakumaa (90to g. beigaas) ES likaas kaa taals un neaizsniedzams (kaut kad taalaa un nezinaamaa naakotnee) gaishs teels, uz kuru vajag tiekties, kur ljoti daudz kas ir krutaak nekaa pie mums un virziiba uz taadu savieniibu ir vieniigais logjiskais celjsh. Un tad peekshnji kaadaa dienaa kluva skaidrs, ka paarredzamaa naakotnee notiks referndums, kuraa man jaaizdara 1 izveele no 3: palsot PAR, balsot PRET vai NEBALSOT vispaar.
    Saakotneeji mana nostaaja bija konkreeti PAR. Deelj taa, ka ES ir visaadi benefiti, kurus mees taa vienkaarshi, aarpusee palikot, dabuut nevaram, kaa arii tas, ka, atceroties kaa PSRS un peecPSRS laikos vieteejie cilveeki skatiijaas uz ES, buutu vienkaarshi ideaals “pies” Krievijai, ja exPSRS dalja kljuutu par ES valsti. Respektiivi, es gribu buut tur, kas man beerniibaa likaas kaa sapnju zeme. Arii shodien.
    Veelaak, kad jau izveertaas visaadi par/pret ES peetiijumi, es tieshaam no taa visa iespaidojos un izdomaaju, ka vajag balsot PRET, lai valdiiba buutu spiesta domaat, ko dariit situaacijaa, kad pirmais referendums buus vai nu negatiivs vai nu tajaa nebuus kvoruma, un taa, iespeejams, panaaks labaakus dazhus iestaashanaas punktus, jo, redz, buus arguments “pie shaadiem nosaciijumiem tauta negrib staaties ES”. Es 2 pienjeemumus/zinaamos pienjeemu kaa aksiomas. 1 – mees taapat agri vai veelu buusim ES; 2 – peec citu kandidaatvalstu pieredzes, no visiem nobalsojushajiem PAR balsoja ap 90%, bet bija probleemas ar kvorumu, un pie mums diezin vai buus iipashi savaadaak. Respektiivi, ar vienu savu balsi PRET es varu panaakt to, ka sastaadu nenoziimiigo mazaakumu, bet veidoju buutisko kvorumu. Taapeec es izdomaaju, ka neieshu balsot vispaar 😉
    Un peedeejais etaps shajaa visaa ir tas, ka es tomeer gribu buut ES, bet man nepatiik veids, kaa tiek pasniegta izveele pirms gaidaamaa referenduma, kaa arii milziigaa demagogjija, kas valda shajaa laikaa. Kaa arii par pashsaprotamu es pienjemu to, ka neizdevushaas pirmaa referenduma gadiijumaa noteiktu buus otrs referendums, kuraa es noteiktu balsotu PAR. Shajaa briidii es ieshu balsot PRET, taadeejaadi veidojot maznoziimiigo mazaakumu un noziimiigo kvorumu, ar savu PRET pauzhot attieksmi pret visu sho ambraazhu, tajaa pashaa laikaa domaas balsojot PAR.

    Atbildēt
  61. ntais viedoklis

    Man pie kaajas ka suverinitaate vai kaa vinju tur sauc aizies pa pieskari, kautvai paardeevee latviju par moldaaviju, nonjem latuinju, aizliedz tautasteerpus, tas po, galnais ka man vieglaak dziivot paliek. Tie kas dziivoja na haljavu buus jaasaak domaat ar galvu, tie kas dziivoja pateicoties “vadiibai” dziivos veel labaak. 🙂
    Aniivai mees iex ES buusim, shis spams nau nekaa veerts, sen jau nolemts ka lv jaabuut iex ES un basta.

    Atbildēt
  62. noisex

    Delerium, otto: IP chekoshana notiek pec: reala hosta, forwardetaa, tb proxy, un headera, tb iespejas iekshejas IP..tapec var radities, ka esi ja balsojis…tas tika izdarits tapec, lai nepieljautu vairakkarteju balsot spaidishanu, jo ka redzejies latvieshiem ir tads idiotisma sindroms visu sapist un visus apchakareet: tapec ir tik krasi noteikumi, tb: 1a reala Ip -1s reals balsojums..tie kas stradaa caur socks vai proxy, vai kadi citu mistisku routingu, kur gateways ir jau piedalijies shaja balsojumaa, sorry -tada ir dzves patiesiba
    p.s Un teica jums tas Varenais-nebus jums krapties 🙂

    Atbildēt
  63. karuuzo

    Man tikko iesuutiija:
    ******
    Sods par ES aģitāciju
    LR Krimināllikums:
    82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.
    (1) Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko
    neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu
    citu valsti vai likvidēt citādā veidā – soda ar brīvības atņemšanu uz
    laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām
    mēnešalgām.
    (2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas
    valstiskās neatkarības likvidēšanu nolūkā iekļaut Latviju vienotā
    valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā, –
    soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas
    sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
    Par ko balsosiet?
    Vai kāds grib pārliecināt mani, ka vajag balsot PAR?
    ******
    m

    Atbildēt
  64. Pecis

    Vispār esmu aizdomājies, ka visa šitā ambrāža parāda mūsu realo dzīves uztveri, kas ir totāli garām – mēs GAIDĀM ka kaut kas notiks. Kaut kas baigi labs. Pēkšņi visi politiķi kļūs godīgi. Pēkšņi visi sāks maksāt nodokļus un PIETIKS visiem. Lembers un Šķēle samierināsies un ies dalīt banānus Ventspils un Rīgas bezpajumtniekiem.
    NEKAD TĀ NEBŪS. Un vēl ļoti liela piezīme – Latvijas nākotni es redzu tikai tad, ja cilvēki te sapratīs, ka ne NACIONALITĀTE, ne arī kaut kāds URĀ PATRIOTISMS, ne arī ES, ne ASV, etc. nepalīdzēs tikt mums galā. Ka vienkārši ir jājiet un JĀDARA, jāmaina tie idiotismi, kas jums nepatīk šajā vietā, kurā jūs dzīvojat.
    Esmu runājis personīgi ar pāris cilvēkiem, kas piedalījās šīs kampaņas veidošanā – teikšu godīgi, šo cilvēku mērķi bija visgodīgākie. Tas, kā tas ir izvērties – jā, demagoģija no abām pusēm, jā, sviests ka galva plīst pušu – ir mūsu arī pašreizējā SLIMĪBA, kura, ikdienā noklusēta, lektin lec ārā nejauši noklausītās sarunās, DELFI un citu portālu komentāros.
    MĒS VIENKĀRŠI TĀDI ESAM. Un ja mēs neko nemainīsim savā attieksmē, vienalga kur mēs būsim, nebūs nekādas nozīmes. Mums vienmēr gandrīz būs sūdīgi.

    Atbildēt
  65. Ainaars

    Shveice ir ES jau 40 gadus …
    vai taa ir zaudeejusi savu nacionaalo identitaati ???
    Kaapeec visi visu laiku federaaciju asociee ar PSRS ???
    Es to driizaak asocieetu ar ASV …
    Var jau protams teikt ka usa-sux, tachu dziives liimenis tur ir ok …
    es arii gribeetu taa dziivot …

    Atbildēt
  66. ThA-B

    Karuuzoo: es shito kaukur jau teicu – pieveersiet uzmaniibu priekshpeedeejam vaardam – “VALSTISKO”. Kas nosaka valsti? Vairs gluzhi neatceros, bet bija runa par valstii kaa par teritoriju ar iedziivotaajiem/satversmi/geerboni/karodzinjiem/himnu un veel nez ko tur.
    Neviens neko taadu nenjems jums, bljauriemJohaidii, nost. Kad kaads runaas nopietnus. Es saku nopietnus argumentus, jo tas, ko teica (agdieskaadsmankaunsbijtodzirdeet) Jaunietis no venspils augstkolas TV3 tokshouaa – “Zaudeesim savu suverinitiritiripiripampamtaati”.
    Tas nav arguments. Un argumenti shajaa (suveriniritiripiripampam) gadiijumaa nestraadaa.

    Atbildēt
  67. ThA-B Iekaisinaats

    Un kaadeelj vieteejie eiropesimisti priecaajaas par Suomijas Eiroreālistiem? Pesimisms nav saliidzinaams ar Realitaati.

    Atbildēt
  68. coolynx

    ThA-B: peec taviem tekstiem izsecinaaju, ka tu esi ljoti labi informeets par to, kas muus sagaida ES. es diemzheel veel neesmu izdariijis savu izveeli un taapeec mekleeju atbildes uz paaris jautaajumiem.
    No kurienes Latvijas valdiiba peec iestaashanaas ES 3 gadu laikaa dabuus aptuveni 2miljardus eiro, lai nomaksaatu daliibas maksu un segtu 50% no potenciaalajiem projektiem, ko daljeeji finansees ES?
    Kaa atbilde der arii noraade uz kaadu lapu kuraa ir vismaz skice ar apreekjiniem par iespeejamiem finanseejuma avotiem.

    Atbildēt
  69. NormaalsCilveeks

    Ziniet tauta mees te iesliigstam un runaajam par dziljaam domaam kaa monetaaraa politika un citas gudras runas bet …
    paklausiet manu vienkaarsha normaala cilveecinja viedokli saistiibaa ar ES …
    Lai valsts vareetu saukties par valsti ir jaabuut 2vaam lietaam (peec mana necilaa viedoklja raugoties) 1) VALDIIBAI 2) VALUUTAI
    labi valdiibinja mums buus bet kaa ar valuutu ?
    VISAAM EIROPAS VALSTIIM IR SAVA UNIKAALA VALUUTA KAS IZSAKA VINJU IDENTITAATI – tiem kas tankaa seez un nejeedz par ko es runaaju apskatieties uz eiro moneetaam
    Domaajiet ka Latvijai buus savi eiro – FIGUSKI
    un taadeel pajaat man taadu ES – eediet zaali esmu PRET !

    Atbildēt
  70. Velko

    Nja… man tik taada sajuuta, ka iestaashanos ES var saliidzinaat ar zobaarsta apmekleejumu pirms 10 – 15 gadiem (kad anesteezijas izmantoshana nebija paaraak izplatiita). Saakumaa buus suudiigaak (kad urbs tad saapees), bet peec tam paliks labaak…

    Atbildēt
  71. Budzis

    NormaalsCilveeks: Ko nu dirsies par valuutu! Aizej uz Rumbulas tirgu un paskaties, kadas valutas ir cenas! Un par nekustaamo tirgu arii neaizmirtsti….

    Atbildēt
  72. karuuzo

    ThA-B: Es to vienkaarshi paarpubliceeju, jo man iepatikaas pati ideja. Ja mees nonaaktu liidz tiesai, nedomaaju, ka vareetu vinneet. Bet viena lieta gan, valdiiba veikti izmainiija Latvijas satversmi, lai vieglaak buutu nobalsot PAR iestaashanos ES, t.i., lai valstiski svariigus leemumus, vareetu izlemt ar mazaaku tautas atbalstu, vai precizeejot, ar tautas mazaakumu. Ja nemaldos, shobriid pietiek ar pozitiivu balsojumu 1/5 vai 1/6 no latvijas pilsonjiem, lai pienjemtu shaadus leemumus.
    Un nevajag tikai staastiit, ka patvaljiigi mainiit satversmi, pazeminot latvijas iedziivotaaju iespeeju noteikt savas valsts likteni, ir ljoti pozitiivs un apsveicams solis. Taa kaa nevajag.
    m
    PS. Ja godiigi, man jau taa ES saak seedeet aknaas un sheit es rakstu tikai taapeec, vinja pati lien virsuu, kaa taada veca padauza.

    Atbildēt
  73. Jānis Iesalnieks (Ice)

    Tas, ka es varbūt neesmu labs Web-developeris, nelietoju savā lapā Java scriptus un PHP (varbūt arī tai manai lapai nav pārāk labs dizains) nenozīmē ka esmu muļķis un nevarētu uzrakstīt normālu rakstu (tos, kas saka, ka lielie portāli nekad neliktu manu rakstu varu iepriecināt – TVNET ir ielicis manu rakstu pie Lasītāju rakstiem). Salīdzinot ar lielum lielo vairumu Latvijas iedzīvotāju, manas zināšanas par ES ir ļoti labas, kas arī pierādījās manās diskusijās ar profesionāliem eiropropagandētajiem pagājušonedēļ pasākumā pie McDonalda, daudzos jautājumos viņi atzina, ka man ir taisnība.
    Tam, kas norādīja uz manu komentu Latvianos jūlija beigās – es jau pats teicu, ka manas domas attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES pēdējo mēnešu laikā ir krietni mainījušās. Esmu pastiprināti pētījis literatūru un dažādu informāciju par šo jautājumu un mainījis savu viedokli. Lai arī es agrāk biju centriski eiro-optimistisks, tagad es vienkārši esmu centriski eiro-pesimistisks, vienkārši jaunā informācija ir mani nosvērusi no centriski “Par” uz centriski “Pret”.
    @U.F. – tu teici, ka es lietoju frāzi “visai iespējams”, bet es to darīju apzināti, jo man tiešām nav pārliecības, ka mani secinājumi ir 100% pareizi, es pieļauju iespēju, ka kļūdos, tāpēc arī šis raksts nav absolūtā apgalvojuma formā. Bet no taviem komentiem izreit, ka tu laikam esi 100% pārliecināts par savu taisnību. Jau rakstā teicu, ka cilvēks, kas par savu taisnību ir pilnīgi pārliecināts par 100% vairāk balstās uz emocijām nevis apsvēršanu. Manuprāt tikai caur šaubām var nonākt pie patiesības.

    Atbildēt
  74. coolynx

    Budzis: uz sitienu es tev nepateikshu to adresi, kur es izlasiiju par pusotru miljardu eiro, ko ES plaanoja ieguldiit Latvijaa. varbuut shii summa ir mazaaka? bet kaa jau tu zini, tad sho naudu reaali varees dabuut tikai, ja otru pusi, kas ir tik pat liela segs Latvijas valdiiba. preteejaa gadiijumaa mees tikai maksaasim nodevu par daliibu ES.

    Atbildēt
  75. DeenRave

    man te doma ienāca prāta.
    Tur pie komentāru sākumu notiek baigā gruzīšana ar to, ka cenzē rakstus, “nepareizos” iekš Delfiem, avīzēm un visur citur neņem pretī (ar “nepareizajiem” saprotot PRET ES) jo lūk ir sazvērestība bez maz vai. Visi pazīstamākie Latvijas prāti ir nopirkti, lai runātu par ES, un vispār, valsts kārtējo reizi muļķo tautu.
    Varbūt tā nemaz nav. Varbūt patiešām lielākā daļa apzinīgi domājošo cilvēku ir PAR. Tas viss izskatās pēc tā, ka cilvēki, kuri ir pārliecināti eiroskeptiķi NEVAR pieņemt domu, ka kāds labprātīgi ir PAR ES.

    Atbildēt
  76. otto

    Noisex – saki jau kā ir: nemāku es nodrošināt servisu, tāpēc tā sanāk. Bet tādus vārdus no programmera nekad neizdzirdēsi. :-))))

    Atbildēt
  77. MZM

    NormaalsCilveeks :: 09.09.2003 / 11:48 : LOL :: “Domaajiet ka Latvijai buus savi eiro – FIGUSKI” http://www.bank.lv no comments
    Taa kaa lielaakaa dalja eirobljaaveeju (optimisti+pesimisti) ir tirgus sievu liimenii, tad iesaku vispirms pagoogoleet. Protams tos, kuri saka “visi vinji ir maitas un melji”, nekaadi argumenti nepaarliecinaas 😉
    http://www.fm.gov.lv/page.php?id=35 Tur var atrast gan pozitiivo/negatiivo aspektu uzskaitiijumu, gan maksaajumu apreekjinus.

    Atbildēt
  78. Delerium

    Jāni Iesalniek, Tava web lapa sekundes laikā parādīja, ka Tu esi ļoti jauns (un to apstiprināja arī lapā publicētais CV) – nu ļoti jau naivs noformējums. Turpat arī atrodama informācija par Tavu izglītību un politisko pieredzi, kas ir pietiekoši maza, lai būtu grūti uztvert Tevi kā autoritāti. Visi nevar būt ar pamatīgu pieredzi politikā, ekonomikā un citās jomās, lai gana precīzi varētu pasi prognozēt, kā būs labāk, bet ļaunākais, kas var notikt, ir sekot citam aklajam …

    Atbildēt
  79. Lupus

    un visvairaak mani uzjautrina fakts ka cilveeki kaa absoluuto patiesiibu pienjem internetaa publiceetos apskatus, aviizhu rakstus un visas lielaas aptaujas…
    Ha.

    Atbildēt
  80. ZBH

    2 Pecis : doms mainiijaas ar viedaa Maks van der Stuul viziiteem un pamaaciibaam, mainiisanaas turpinaas ar avien vairaak un vairaak infs un dezinfs (peedeejaa it iipas no optimistiem, lai nosleept inf, ko vin pas netiisaam izlaidus caur vai pat izmuldeejus) ienaaksanos. tagad skaidrs?

    Atbildēt
  81. ZBH

    2 Budzis : specializaacij jau skaidr – atkritum paarstraad. peedeejo paars meenes notikum to skaidr pieraad – juulijaa (tautai to pastaastiij meenes veelaak) uzbrauciens par nespeej paarstraadaat savs galjs atkritums (sankcijs tik piesoliits pat kaa export nogriesan), tagad galjs milt krav it kaa no Horvaatijs, un veel ar kaart lielaak kvantum rindaa no turiens pat. a jevrop pill ar tiem miltiem, jo lopiem izbarot tos vairs nedriikst.

    Atbildēt
  82. MZM

    NormaalsCilveeks :: 09.09.2003 / 12:51 :: tankistiem :: http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/avrev/2003/avrev0303/index.php – atbilde uz taviem eiro jautaajumiem/dezinformaaciju

    Atbildēt
  83. Budzis

    ZBH: A bet vot nespiid! Tagad visus tos dranjkjus var grust iekshaa pie mums, jo neesam ES un vinju eko prasibas uz mums neattiecas. Un taa suudu ieveshana patreiz ir dazu uznemiigu “biznesmenju” lietinjas, nevis valts politika… Cita lieta – korumpeetu ierednju darbiba, kas dod shadas atljaujas – celt visadus skraapjus kur pagadaas, ievest visaadus suudud utt.

    Atbildēt
  84. ZBH

    2 Hmmm: no kuriens Tu izrak tos 1.6 miljards, pie tam tikai trijos gados? sasummeej kopaa vis, ko mums sol? a to es liidz sim lielaak skaitl par 700 miljoniem jevrik cetros gados nebiij maniijs.
    skaists skaitls sanaak, ja pareekin, ka mees neiram vieniigie, un pie tam ne tie lielaakie, tipaar kaart pustriljons. aizdoms, ka tas paarsniedz jevrohoz oborot tanii pasaa laik periodaa.
    tauties neapjeedz, ka tas, ko mums sol, iraid tas, ko mums varbuut atmaksaas peec pirksans.
    es te kaadam tagad vareet tikpat bezatbildiig pasoliit iedot 15kLs mersh iegaadei. peec nopirksans, protams. nenoticeejaat? a kaapeec jevrohozam ticat? taapeec, ka pa TV reklamee?

    Atbildēt
  85. ZBH

    2 Budzis : eko prasiibs var saspraust individuaalaa kaartaa, bez staasanaas kaadaa sojuzaa tikpat lab, kaa aizliedzaam vest liellop gal no BSE skartajaam valstiim.

    Atbildēt
  86. ZBH

    2 Anoniimais : jee, beibii, leish dziivaas cepur kuldam, sanemdam veel vairaak kaa liidz sim. pasam smiekl nenaak? tev nelieks, ka vin dabuus sponsoreet jevroaparatcik un vin gimens locekl kosmiskaas algs un sociaalaas fiics, kaa arri veel vien tilt buuvnieciib Lapzemee, lai ziemelbriez var skriet paar aizsalus up, dziivs liimen celsan Bulgaarijaa, Horvaatijaa un Ukrainaa i.t.d.i.t.p? tocno nelieks? a kas tad tavupraat to sponsorees? vaacies foreva? figu, vaaciesiem IKP pieaugum 0% un budzet deficiits lot smag virs 3%.

    Atbildēt
  87. ZBH

    2 neadequac : nu un ko, Island to termaalo energij uz kaad valst mozj eksportee? incant, kaa 🙂
    ar ko mees sliktaak par Island, kuraa kok neaug?
    a mees neiram Iirij, Griekij un Portugaal, zinies, taas iraid otraa Eirops pusee un CCCP komandekonomik un taas seks nepaziist.

    Atbildēt
  88. tapirs

    Neiestājoties ES Latvijas neatkarība tiešām palielināsies. No mums tāpat kā no Mongolijas pasaulē vairs nekas nebūs atkarīgs.:)

    Atbildēt
  89. ZBH

    2 Delerium : baig iri noilgojies doties uz Iraak un dot reindzeriem pa purn? 🙂 kaad reaal pretspeek jevrohozs ameerikai var dot? kad biij ciinj “negribam amiish geneetisko paik eiropaa”, ameerik pateic, ka tad hana jevropijs teeraud noietam pie shiem, un uzreiz viss nokaartojaas.

    Atbildēt
  90. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @Delerium – Protams, ka man nav diez ko liela pieredze ne politikā, ne ekonomikā, galu galā, kur gan viņa man rastos, ja esmu tikai 2. kursa students. Neuzskatu arī sevi par diez kādu autoritāti, tikai domāju, ka arī man ir tiesības izteikties, man īstenībā ir piegriezušies to dižo “ekspertu” viedokļi, kuri pa visiem masu informācijas līdzekļiem ir izvazāti līdz nelabumam. Īstenībā lasot lielāko daļu visādu uzņēmumu vadītāju, kaut kādu ierēdņu un organizāciju vadītāju viedokļus, man tie liekas diez gan nepārliecinoši, bieži vien es pats varu izdomāt normālākus argumentus (tai skaitā arī normālākus “Par” argumentus) nekā viņu paustie. Protams, ir arī daudzi inteliģenti un pārdomāti viedokļi (gan “Pret”, gan “Par” pusē), taču tie ir stiprā mazākumā pat starp “autoritāšu” viedokļiem. Bieži vien, lasot visādu mākslinieku un blondu ierēdnīšu argumentus, nāk smiekli – kur gan itkā tik pazīstami cilvēki var gvelzt tādas nepārliecinošas muļķības, kā cilvēkiem var būt tik naivs skats uz ES? Palasiet paši Politika.lv publicētos “autoritāšu” viedokļus, puse no viņiem ir vienkārši smieklīgi (tai skaitā smieklīgi ir vairāki “Pret” “argumenti”). Un kāpēc lai es nevarētu publicēt savu viedokli, manuprāt tas ir daudz jēdzīgāks nekā dažu labu “autoritāšu” viedoklis?!

    Atbildēt
  91. Jānis Iesalnieks (Ice)

    Nu bļāviens, tikko apskatījos – savu mūžu manā mājas lapā nav bijuši tik daudz apmeklētāji kā šodien! Īstenībā gan tur nav ko redzēt, vienīgi iegūt informāciju par mani (tā tā lapa arī vispār ir domāta). Tikai atcerieties, ka tas, ka nemāku taisīt web-lapas nenozīmē, ka esmu stulbs kā te daži izteicās. Ja kāds tā spriež, tad tas liecina tikai par viņa paša stulbumu.

    Atbildēt
  92. ZBH

    2 tapirs: a negribi paspiideet ar aspraatiib un pateikt, kur taads neatkariibs defineejums pirmoreiz paraadiijaas, un kurai valstij? 🙂
    es ta aceros 🙂

    Atbildēt
  93. Delerium

    Iesalniek, nesaspringsti. Vismaz es neteicu, ka Tu esi stulbs, tikai to, ka Tavas lapas dizains ir naivs. Ja gribi, lai Tev sekotu pūļi, tad esi gatavs, ka kāds bariņš sekos tikai tādēļ, lai apmētātu ar akmeņiem. Es, protams, viņu skaitā, jo “neatzītie ģēniji” man nepatīk.

    Atbildēt
  94. Asstra

    Mani nedaudz interese sodien pazinotais fakts, ka tiek mainiti ES “PAR” balsotaju reklamaas veidotaji.. Ko tas varetu liecinat? Kadam paliek bail???

    Atbildēt
  95. DeenRave

    Delerium viņš nav naivs, viņš ir zaļš (pie kam ļoti)
    citāts no Iesalnieka mājas lapas:
    hobiji, brīvā laika pavadīšana
    sērfošana internetā, amatier-programmēšana (bet netaisos savu dzīvi saistīt ar datoriem),datorspēļu spēlēšana, grāmatu lasīšana, ceļošana, riteņbraukšana; daudz laika arī pavadu kačājot un veidojot savu filmu, mūzikas (MP3) un spēļu kolekciju datorā.
    intereses
    kosmosa izpēte, fantastika, vēsture, ģeogrāfija, politika, ekonomika, jaunākās tehnoloģijas un viss, kas saistīts ar datoriem
    Iesalniek, lai tu varētu izdarīt tādus secinājumus (kādus tu mēģini savā rakstelī par ES) tev nevar būt hobiji “mp3 kačāšana” un intereses no desu ražošanas līdz atomreaktoru iedarbināšanai ar psihokinētisko spēku.
    Jo, kā pats saproti, lai izdarītu secinājumus par tik abstraktu lietu kā valstiskā identitāte vai mazāk abstraktām lietām kā piemēram, ES monetārās politikas iektekme uz Latvijas attīstību pēc iestāšanās ES ir jābūt ekspertam.
    Lai būtu eksperts ir jāstrādā (pie kam gan pašizglītojoties, gan saņemot akadēmisko izglītību) attiecīgajā sfērā.
    Piedod, bet tavus komentus nevar lasīt sakarīgi, jo visur rēgojas “es”, “man”, “manuprāt” utt. Atsit smagi pēc narcisima un jaunības maksimālisma (ko tie vecāki vispār saprot, lohi tādi, pats esmu liels un visu zinu).Tas, ka tu savā klasē iespējams biji gudrākais un perspektīvākais (iespējams, tikai iespējams) nenozīmē, ka tu vari stāties līdzās lielajiem onkuļiem kuri taisa politiku. Visticamāk, ka šiem pašiem “blondajiem ierēdņiem” ir daudz vairāk zināšanu par ES lietām kā tev. Galu galā viņi ir vairāk nodzīvojuši par tevi, attiecīgi viņiem ir nākusi klāt tāda primitīva (un nevienam nevajadzīga) lieta kā pieredze un viņi jau ir kaut kas (iespējams, ka kādam tas skaitās pazemojums strādāt valsts atalgot darbu valsts iestādē, tomēr domājams, ka tādu idiotu ir maz) kamēr tu esi nulle, kas savā dzīvē vēl neko nav izdarījusi (pārdesmit GB sakačātu mp3 neskaitās).
    P.S. man nav nekādu iebildumu pret viedokļu publicēšanu, arī pret tavējo, bet tajā brīdī, kad tu kā vilciens nesies pa sliedēm un neesi spējigs pat paskatīties pa malām, kur nu vēl saprast kas tur notiek un stum SAVU patiesību, piegriežās.
    P.P.S. Nē es neesmu PAR ES. Un tieši tādēļ man ir kauns, ka kaut kādi antiņi šādā veidā (ko tik lieliski māk Iesalnieks) sačakarē visu iespaidu par eiroskeptiķiem.

    Atbildēt
  96. Maarcis

    Man Jaanis Iesalnieks neko nesachakaree. Turpinaam paljauties uz pieredzeejushajiem politikjiem, speciaalistiem, kas visu izdariis kaa vajag.

    Atbildēt
  97. DeenRave

    aizmirsu pielikt, nav brīnums, ka tavu rakstu neviens neņēma pretī, brīnos par to, ka to izdarīja coolynx un tvnet. Pareizrakstības kļūdas ir kaudzēm (neskaitot tādas kuras ir redzams, ka neuzmanības), piemēram, runājot par demogoģiju derētu zināt kā tas rakstās.

    Atbildēt
  98. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @DennRave – protams esmu jauns un zaļš, bet neuzskatu, ka spriedelēšana par ES ir tikai dižo “ekspertu” un “pieredzējušo” cilvēku prioritāte. Nezinu, cik pats esi “pieredzējis”, bet man nav tāds ārprātīgs respekts pret “ekspertiem”, kuri īstenībā ir iesīkstējuši savos pasaules uzskatos. Nedomāju ar vaļēju muti pastāvēt klusu kamēr kaut kāds eksperts runā. Nu nav man nekāds respekts pret tiem, kas pa šiem 13 gadiem Latviju noveduši postā. Un nedomāju, ka tikai iegūstot “grādus” vai “gadus” cilvēks ir ko vērts. Īstā vērtība ir jaunatnē, izglītotā jaunatnē, kura spēs līdzšinējo “eliti” nobīdīt malā.
    Nezinu kā tev, bet man liekas, ka plašs interešu loks ir intelekta pazīme, jo ieciklēties kaut kādā vienā nozarē jau var, kā to dara amīši, bet es nekad negribētu, lai latvieši kļūtu tik stulbi kā amerikāņi, kas ir profi savā šaurā specialitātē, bet par visu citu viņiem nav ne jausmas.
    Nedomāju, ka esmu sabojājis priekšstatu par eiroskeptiķiem, drīzāk jau tu.
    Un nesauc mani par nulli, ja pats esi nulle! Gribētu zināt, ko pats tādu “dižu” esi izdarījis, ka vari citus saukt par nullēm.

    Atbildēt
  99. otto

    ======
    Kaapeec Eiropa uznjem mazu valstinju, ja tas vinjai NAV izdeviigi???
    valdošā elite tikai cērpj aitas, kuras ļaujas cirpties.
    iestājoties ES, Latvija taču faktiski zaudē savu neatkarību.
    [neatkarība] faktiski taču arī tagad tās taču mums nav
    Tie,…saņem milzīgas algas

    …bet tikai ne tagat.
    tiem ministrijaa buus labaak, bet MAN NEBUUS!!!
    Latviju ir noveduši postā, izlaupījuši

    ES tas ir liels ekonomisks tirgus , un šim tirgum ir vajadzīgs noiets.
    Viņi nav filantropi, un pilnīgi noteikti labadari arī ne

    tad latvijai fispaar nebuus teikshanas par savu tirgu.
    celsies preceem cenas
    iestāšanās ES nozīmē “lata nāvi” 😉
    ES pabalstus nepaaugstinaas proporcionaali cenu kaapumam
    buus juutama lejupsliide
    latvija ljoti zaudees no ES
    ir gruuti un algas ir mazas, tad peec iestaashanaas ES juus vispaar savilksiet jostas
    celjus tomeer nelabos, jaunus nebuuvees.
    peec ES likumiem, kuri viltiigi ir sastaadiiti
    nesiis pikjiiti lielajaam ziviim ieksh ES.
    ekonomikas attīstības temps samazinās, bezdarbs palielinās, algas neaug, cenas aug (vairāk vai mazāk)
    pie saprātīgas valdības sakarīgi izķepurojamies atpakaļ pie bijušā līmeņa un gana normāli dzīvojam. [Bijušais līmenis? Kā Padomijā? otto]
    Vieni dzīvo uz naudas čupas, citi uz …… citas čupas.
    tad pastalaas taapat dancosim. tikai eiropastalaas. 🙂
    neesmu gatavs upurēt savu tagadējo labklājību LIELĀS nākotnes vārdā.
    mēs esam sīkaļas
    LIELAIS dara kā grib, bet mazajam – NAV izvēles
    sen jau nolemts ka lv jaabuut iex ES un basta.
    Prieks redzēt arvien vairāk nacionālistus
    No kurienes … dabuus aptuveni 2miljardus eiro, lai nomaksaatu daliibas maksu
    Domaajiet ka Latvijai buus savi eiro – FIGUSKI
    specializaacij jau skaidr – atkritum paarstraad.
    vin dabuus sponsoreet jevroaparatcik un …kosmiskaas algs
    ======

    Jeb es atkal ne tā būšu sapratis latvieša mentalitāti? :-))))

    Atbildēt
  100. Grrr

    Kā es minēju vienā no iepriekšējām coolynxa raisītajām diskusijām, es balsošu par ES kaut vai tikai tāpēc, ka es jau zinu kā ir bez… un gribu redzēt kā ir “ar”. 🙂 Un vispār iesaku neņemt visu tik nopietni. Ne jau nu tā būs, ka ES te pēkšņi pārmainīs visu dzīvi.
    Es vēlos iebilst arī pret ES kā kaut kādu monolītu simbolu. “ES” tā nav “Brisele”. Tās uz doto brīdi jau ir 15 valstis, un pēc jaunās paplašināšanās tur būs 25, + vēl 3 kandidātvalstis. Pie nostādnes “The rule of law is fundamental to the European Union. All EU decisions and procedures are based on the Treaties, which are agreed by all the EU countries“, mūsu valstij būs gana lielas iespējas bīdīt savas intereses (īstenībā visvairāk protams, ja spēsim normāli kooperēties ar Lietuvu un Igauniju, jāvienojas tikai par to kādas kopīgas intereses mēs Baltijas reģionā aizstāvam).
    Tirgoties ar valstīm, kuras ir ES, ir vieglāk, ja pats esi ES – tavs iekšējais tirgus ir, lielos vilcienos ņemot, visa ES. Lietuva savu izvēli ir izdarījusi. Cik redzu no ziņām, igauņi arī diezgan droši balsos “par”.
    Ja mēs balsosim “pret”, par mūsu partneriem vieglāk būs izvēlēties valstis, kas arī nav ES.
    Ņemot vērā patlabanējo situāciju tās tātad varētu būt (pirmās paņēmu tās, ar kurām, cik saprotu, mums ir lielākas šanses sastrādāties):
    Ukraine
    Belarus
    Moldova
    Russia
    Norway
    Switzerland
    Albania
    Andorra
    Bosnia-Herzegovina
    Croatia
    Former Yugoslav Republic of Macedonia
    Iceland
    Liechtenstein
    Monaco
    San Marino
    Serbia and Montenegro
    Vatican City
    Manā uztverē sanāk, ka lielākā daļa no mūsu reāliem tirgus partneriem tad varēs būt NVS valstis. Un, ziniet, ja tā būs, tad domāju, pēc gadiem 10 mēs arī paši tajā NVS iestāsimies… lai ērtāka dzīve.

    Atbildēt
  101. otto

    Iesalniek! Kad tu pēdējo reizi biji Amerikā? Un vai tu dzīvu amerikāni vispār esi dabā redzējis? Ja ar tādu aplombu pļurksti par amerikāņiem? Ko? :-))))

    Atbildēt
  102. DeenRave

    aizmirsu pielikt,
    nav brīnums, ka tavu rakstu neviens neņēma pretī, brīnos par to, ka to izdarīja coolynx un tvnet. Pareizrakstības kļūdas ir kaudzēm (neskaitot tādas kuras ir redzams, ka neuzmanības), piemēram, runājot par demogoģiju derētu zināt kā tas vārds ir rakstāms.

    Atbildēt
  103. Maarcis

    Ja jau, tad jau… Forshi, ka ir cilveeki, kas shitaas lietas njem nopietni, kaa “jaunais un zaljais” autors. Njem pie sirds, taa teikt. “Suvirinitaate” uz taa fona man liekas pilniigs nieks. Es neko pilniigi nesaprotu no ekonomikaam un tas mani arii neinteresee, bet ja jaaklausaas apgalvojumos “shobriid shis jautaajums netiek diskuteets”, “buus jums labi”, un “neesiet apvainojushies kalpi”, tad labpraatiigi sevi par kalpu neuzskatiishu (kaut faktiski taads arii buutu).

    Atbildēt
  104. Jānis Iesalnieks

    @otto – neesmu bijis Amerikā, man tēvs nesen bija un viņš tieši arī šito stāstīja. Jau no pašu amerikāņu filmām ir redzams, cik viņi ir stulbi. Viņiem ir drausmīga specializācija – tas nozīmē, ka savā sfērā amerikānis tiešām ir gudrs, bet citās – ne sevišķi.

    Atbildēt
  105. otto

    Iesalniek: Kņigu ja, koņečno, ņe čital, no mņeņije imeju. :-))))
    Par EU un brrrrriesmīgajiem Briseles birokrātiem tev onkulis stāstīja, ko? :-)))

    Atbildēt
  106. Lupus

    Iesalnieka k-gs lieliski demonstrē savas zināšanas par etiķeti, situācijas izpratni un arī savu vispārējo zināšanu līmeni…
    Ehh… tā iet ja cilvēki uzskata ka studijas viņus par kaut ko pataisīs…

    Atbildēt
  107. Grrr

    >>> @DennRave – protams esmu jauns un zaļš, bet neuzskatu, ka spriedelēšana par ES ir tikai dižo “ekspertu” un “pieredzējušo” cilvēku prioritāte.
    Tur jau ir tā nelaime. Es arī esmu vidēji jauns un vidēji zaļš. Un arī spriedelēju. Taču “spriedelēšanā” kā tādā arī ir savas likumības. Diemžēl tevis rakstītajā dokumentā ir tikai emocionāla argumentācija: “neesiet dumji”, “vai tiešām jūs domājat”.
    Tu esi lasījis par ES, cik saprotu. Taču ar to arī nopietns raksts atšķirās no vāvuļošanas (kādu šajos komentāros piekopju gan es, gan tu, gan pārējie), ka tiek kārtīgi minēti avoti, citāti utt. Citiem vārdiem sakot, ja tu saki “ECB monetārā politika būs Latvijai neizdevīga”, tad KĀ MINIMUMS vajag minēt kādu rakstu galu, no kura tas būtu secināms, bet nopietnam rakstam vajag arī sīkāk izanalizēt, kā, kāpēc, un kādā veidā tad ECB politika būs neizdevīga.
    Citādi sanāk tā. Premisa: “ES ir slikta”, argumentācija: “vai tiešām jūs esat dumji?”, secinājums: “ES tiešām ir slikta”.
    Ņem vērā, es nesaku, ka tevis rakstītajam NAV pamata. Es apgalvoju, ka tevis rakstītajā pamatojumu NEVAR REDZĒT, jo nav dotas nekādas pietiekošas norādes uz faktiem, kas to apliecina.
    Līdz ar to, piedod, bet šādā kvalitātē to var uztvert tikai kā “dvēseles sāpi”, citiem vārdiem sakot, tādu pašu vāvuļošanu.

    Atbildēt
  108. DeenRave

    Klausies Iesalniek, nu tu atkal brauc auzās. Es jau nekur neminēju, ka es esmu kaut ko izdarījis, ka mans viedoklis ir pareizāks, ka es lielais vieninieks (tjipa neesu nulle) vai kā tamlīdzīgi, vai ne tā? Ja izlasīji kārtīgi, tad pamanīji, ka es mēģināju salīdzināt tevi ar tiem, kurus pats nodirs un nevis ar sevi, jo neuzskatu, ka man ir pietiekami plašas zināšanas par ES un ar to saistītjām lietām.
    Esi tik labs un paskaidro kādā postā (tb. no kuras paradīzes izveduši) Latviju 13 gados ir noveduši politiķi, būs interesanti paklausīties.
    Izglītota jaunatne ir laba lieta. Vēl labāk ir tad, kad nostumj malā “eliti”. Hitlers domāja tāpat, kad tasīja savu Hitlerjūgendu :c)).
    Par to interešu loku – ir ļoti būtiski saprast atšķirību starp vispusīgām un virspusīgām zināšanām. No visa pa druskai sauc par virspusīgām, tjipa zinam dafiga, bet tajā brīdī kad ir runa par konkrētām lietām čiks vien sanāk.
    Savukārt vispusīgas zināšanas tev nevar būt principā, gadu un izglītības ir par maz. Kur ir tavs grāds? Zinātniskās publikācijas?
    Par to eiroskeptiķu bojāšanu, es vismaz nelecu ar pieri sienā un necenšos pasludināt sevi par Mesiju.
    BTW, vienas jomas pārzināšanu sauc par Specializāciju. Amerikāņi varbūt arī ir stulbi, resni un pārliecīgi patriotiski, bet viņi IR. Un nedomāju, ka dzīvot ASV līmenī atteiksies vairāk par dažiem izredzētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tātad, kaut kāda fīča tajā visā ir…

    Atbildēt
  109. lupus

    par ASV: Vinju probleema ir taa ka vinji ir DAUDZ. Un mees redzam vinjus visus – gan stulbaakos, gan gudraakos eksemplaarus. Juus domaajat ka latvieshi ir dikti gudraaki? Skuju jums, vienkaarshi mums gudros cilveekus vairaak redz, jo nav tik lielas taas masas lai vinji pazustu. Tas arii viss.
    Un Latvijas specializaacijas truukums, ir TRUUKUMS, jo rezultaataa mums ir ljoti nopietnas gruutiibas atrast cilveekus kas kaut ko jeedz – neshaubos ne mirkli ka puse no tiem kas lasa pods un saucas par eliitiem firmu balstoshiem koderiem asv atbilstu labi ja viduveejiibai…
    Visam ir savi plusi un savi miinusi – mani nedaudz aizskar tas ka paaraak daudz cilveeki saak iedomaaties ka kategoriski perfekti zin par ko runaa… (lai arii neesmu pats daudz labaaks)

    Atbildēt
  110. Lupus

    un par ES – par vai pret. Piedraazt visas reklaamas akcijas, agjitaaciju u.c. popularizeeshanas jautaajumus. Tas ir vienkaarshi debiili ka kaada meediju agjentuura(s) tagad maaciis muus dziivot. Viss ko var dariit – pashi izdomaajiet vai latvijai ir objektiiva iespeeja paliekot aarpus ES aatri un veikli nekljuut par krievijas un nvs sateliitvalsti, vai mees esam gatavi atteikties no iekljaushanaas pasaules vadoshajaa kopienaa, nevis (atkal – peec pasaules ieskatiem) kljuut par puskriminaaliem treshaas pasaules outsaideriem, kurp brauks zviedri, pedofiili. Ko mees varam zaudeet iestaajoties ES, ja pietiekami daudz valstis jau pietiekami ilgu laiku atrodaas ES un neko, saglabaajushas nosaukumus, uzskata sevi par pietiekami nacionaalaam…
    Es balsoshu _par_. Jo es uzskatu ka shobriid Latvijai ir tomeer jaabuut piederiigai Eiropai, nevis ex_ussr valstiim. Kaut vai taadeelj lai maniem beerniem (ja taadi buus), buutu nedaudz plashaakas iespeejas dziivot, nevis ciiniities par izdziivoshanu. Jo es uzskatu ka nelatvieshu kopienas (lai arii kaadas) pa 5% no iedziivotaaju skaita ir labaakas kaa 51% krievu kopiena. Jo es uzskatu ka naudu var taisiit tikai naudu paarvietojot, un seezhot savaa sulaa mums nekaada nauda apkaart negoriisies. Jo es uzskatu ka es tomeer neveelos riskeet un dziivot Latvijaa, bez jebkaadas politiskaas, ekonomiskaas aizmugures ar krieviju blakus.
    Protams mana izveele vairaak ir deelj rusicisma, bet – arii tas ir veids kaa saglabaat latvijas neatkariibu. Vai vismaz pastaaveeshanu.

    Atbildēt
  111. Fatalis

    Vispār interesanti kā jūs esat palaiduši garām pāris gana svarīgus faktus. Viens no tiem: Latvijai ES būs tikpat liela teikšana, kā, teiksim, Vācijai vai Lielbritānijai. Pietiks mūsu izvirzītajiem cilvēkiem kam nepiekrist, un tas nenotiks. Un ar latu pašlaik arī nemaz tik labi nav. Kad mēs nomainīsim Ls ar eiro, piem., nevarēs vairs no Lietuvas vest šurp dārzeņus un pārdot te, saņemot par to vairāk naudas nekā savā zemē. Un neviens vairs ar autobusu nebrauks uz to pašu Lietuvu, lai tur tirgū ko nopirktu. Un vēl kas: ja jūs tiešām uzskatat, ka tā visa ir augsta līmeņa konspirācija pret tautu, un tajā ir iesaistīti visi tie inteliģenti cilvēki, kuri ir par ES…
    Un runājot par t.s. nacionāl-sociāl-demokrātiem: vai tad viņiem tieši nebūtu jātiecas pēc tā, lai Latvija pievienojas ES? Vai tad viņiem nebūtu jāvēlas, lai mūsu valstī cilvēki dzīvo tādā līmenī kā rietumos?
    Izstāties var divu gadu laikā. T.i., par to ir jāpaziņo divus gadus pirms tam.
    Jā, rau, tādus cilvēkus kā Iesalnieks vajadzētu laist pie varas! Citēju: “Nu nav man nekāds respekts pret tiem, kas pa šiem 13 gadiem Latviju noveduši postā.” Jā, valdībai bija un ir problēmas, bet vai mūsu valsts ir novesta postā? Šai personai laikam pirms tiem 13 gadiem vēl nebija iestājies ‘apzinātais vecums’, un arī vēsturi viņš nav mācījies.
    Manuprāt, mēs šobrīd esam paraugs citiem – ir valstis kuras var no mums mācīties kā ir jāveido demokrātiska valsts. Gan ar problēmām, tomēr ar nākotni.
    Visiem ir tiesības domāt ko viņi grib, un visiem ir tiesības būt muļķiem. Tāda taču ir demokrātijas daba.

    Atbildēt
  112. Lupus

    pieziime: Par latu – pagaidiet kaadu briidi, vinjsh sabrux. Vismaz taadas baumas kliist, un nezin kaadeelj man liekas ka vareetu buut sameeraa patiesas ;D
    Par to teikshanu – cik nu es saprotu, mums taa teikshana NEBUUS TIK liela kaa lielajaam valstiim…

    Atbildēt
  113. Hmmm...

    2 Hmmm: no kuriens Tu izrak tos 1.6 miljards, pie tam tikai trijos gados?
    ….
    Autors: ZBH :: 09.09.2003 / 14:00
    Atbilde jāmeklē 29.sadaļā uzņemšanas līgumā, ja nekļūdos :O)

    Atbildēt
  114. Hmmm...

    Kļūdījos gan, 1.6 miljardi atrodami šeit, sarunu 29.sadaļā,
    Finansu un budžeta nosacījumi:
    http://www.am.gov.lv/lv/index.html?id=3301
    :O)))

    Atbildēt
  115. Hmmm...

    Klau, sudrabs, ko saki par variantu, Baltijas savienība – Lietuva,Latvija,Igaunija?
    Manuprāt, ja šo ideju saprātīgi realizētu, tā patiktu, gan pašiem, gan R, gan A.

    Atbildēt
  116. DX

    Citaats no lieliskaa Iesalnieka sacereejuma: Secinājumi. Ja esat kosmopolītiski noskaņots (jūs vairāk jūtaties kā eiropietis nekā kā latvietis), jums īpaši neuztrauc Latvijas valstiskums un suverenitāte, bet vairāk interesē paša maciņa biezums, tad, manuprāt, diezgan droši varat balsot „Par” Latvijas iestāšanos ES
    Paklausies, ko pats saki, pirms saac runaat par demogodismu un populismu. Phui, slikti metaas, lasot, nav briinums, ka neviens nepublicee.

    Atbildēt
  117. Vaards

    Man itkaa prieks, ka PODS.LV atkal “atgriezies Eiropaa” un taas probleemaas, bet no otras puses – baigais slinkums salmus kult… Skatos, ka nekur taalu neesama tikushi 😉 Jaa, kaadreiz bija slinkums kaartiigi noformuleet domu, tik pamest kaadu blablabla, tad tagad slinkums vispaar izteikties – nezinkapeec liekas, ka tie viedoklji palikushi veel tupaaki un veel taalaaki no elementaaru lietu sapratnes. Laikam shim jautaajumam pieveersushies ne tikai iesaceeji, bet arii tie, kam ekonomika un politika normaalaa ikdienaa vispaar ir pusliidz sveshs jeedziens.
    Tapeec:
    1. http://www.rppp.gov.lv/latviski/dokumenti.htm [Sheit runaa par regjionaalo attiistiibu 2004-2006 u.c. gadiem. Bija arii ierpieksheejo terminju attiistiibas plaani. Tur daudzi jautaajumi vareetu palikt skaidraaki, gan par IKP, gan visaadaam probleemaam, gan par latvijas virziibu uz kautkurieni… Ja vien paarvaram slinkumu un ar dalju no dokumentiem iepaziistamies].
    2. http://www.economics.lv/?l=lv&cat=17programme ;
    http://www.economics.lv/?l=lv&cat=17referati
    Ja Jums liekas, ka Uldis Osis, vai Nordea Banka, vai kaads cits tukshus salmus kulj, tad uzticieties vismaz Latvijas zinaatniekiem (Latvijas Zinaatnju Akadeemijas Ekonomikas instituutam), kursh tomeer nepaarstaav NEKAADAS intereses – domaaju tur daudz dokumentu ko vaidzeetu katram kaartiigam skeptikjim izlasiit, lai prasmiigi noformuleetu savus PRET argumentus.
    Nevis kaa shobriid – esmu PRET jo neko nerubiju. Neko nerubiju, tapeec ka esmu pret, Tapeec ka esmu pret neko negribu rubiit. Esmu pret jo es esmu pret. Pret, tapeec ka esmu vienmeer pret. Pret jo par velti neko nedod. Pret, jo man negribas buut par. Pret jo visi buus par -vismaz es pret.
    Un veel. Peedeejaa laikaa panesies visaas diskusijaas mest iekshaa to nodraazto kriminaallikuma 82. pantu. Diemzheel man juus jaasaruugtina – ierobezhojot valsts ekonomisko attiistiibu, ierobezhojot taas daliibu vienotaa un speeciiga struktuuraa, taadejaadi aizstaavot tas intereses globaalaakaa videe, pakljaujot valsti nevajadziigam riskam, ka taa var peekshnji atkal NVS paarstaavnieciiba kljuut, ierobezhojot LV jaunatnes iespeeju briivi apguut (Bezmaksas, vai samazinaatas maksas!) profesionaalu izgliitiibu ES attiistiitaakajaas valstiis [[[ Un tikai nevajag liet, ka tie vecie aazhi-pensionaari ieksh LU, kas padomjlaikos tikpat tupi bija cik tagad, peekshnji ir palikushi viedaaki un speej JUMS biznesa vadiibu vai starptautisko ekonomiku iemaaciit ]]], taadejaadi atvedot maajaas ziniibas un prasmes kaa ar tiem “puustoshiem kapitalistiem” konkureet…
    Tad ziniet, uz ko patiesiibaa tas 82.pants attiecinaams…
    Eiropesimisti – zhaveejiet sausinjus! Vagoni juus jau gaida…
    😉
    V.

    Atbildēt
  118. Vaards

    ndqc – Ko Tev taadas bailes no Krievijas ;)? Paranoja ;)? Tjipa Kur mees, tur lielaa Krievija skraida pakalj un ka tik muus pievienot, paarkrievot, apeest un nomushiit.
    Ja pienjemam, ka mees paliekam taadi pashi bomziishi kaa esam, un Krievi arii, tad no ka baidies? Ka vinju migrantiem pietruuks speeka peec 300km brauciena, un shamie paliks Latvijaa? Domaaju, ka migreeshanas instinkta apseestie, taapat kaa gaajputni, savu meerkji saniegs jebkuraa gadiijumaa.
    Ja Krievija tur buus iekshaa, tad veel jovairaak mums tur jaabuut! Un pirms Krievijas. Preteejaa gadiijumaa mees paliekam pavisam konkreets pashizoleejies jampampinju kantoris.
    Bet kameer Krievija sevi sakaartos peec visaam shiim prasiibaam, tikmeer mees buusim tikpat izdeviigaa situaacijaa, cik izdeviigaa bija visi Eiropi-Jaanji, kameer mees sevi kaartojaaam atbilstoshi ES prasiibaam – mees pie vinjiem speesim notirgot visu, bez jebkaadiem buutiskiem ierobezhojumiem u.t.t. Bet vinji skaistiisies “neatbilstoshi ES prasiibaam” un vinjiem vajadzees savas paarstaavnieciibas ES daliibvalstiis u.t.t. U.t.j.p. Un kura ES daliibvalsts shaadaa situaacijaa uzvaariisies – daliibvalsts ar krievisko nosaukumu – Riiga… Tai buut par Ekonomikas dizhcentru – jo tad tieshaam mees sanaaktu centraa, kas mums sniegs neiedomaajamas priekshrociibas shajaa Logjistikas gadsimtaa.
    (Vaacieshi nezheeliigo naudu izgruuzh austrumvaacijas infrastruktuuras sakaartoshanai, Bonnas paarvietoshanai uz berliini, u.t.t., jo visu straptautisko koncernu seedekljiem buus ekonomiski izdeviigi koordineet lietas no centra…
    Bet pievienjoties Krievijai – muusu Riigai ir reaala iespeeja (kaa shajaa apgabalaa lielaakajai pilseetai; valodas peec; mentalitaates un tradiiciju peec), paarnjemt sho viltiigo plaaninju.
    V.

    Atbildēt
  119. coolynx

    Vaards: gludi staasti un taadaa stilaa, bet varbuut tu zini kaadu noraadi, kur aprakstiits kaadaa veidaa Latvija sagrabinaas tos 1.6miljardus ES liidzfinanseetajiem projektiem. ja tas ir tevis dotajaas noraadees, tad vari neatbildeet, jo man veel nebija laika taas izskatiit 😉

    Atbildēt
  120. ZBH

    2 Hmmm : cho to neizstaas, ka tas buut uznemsans liigums, tikai sarun sadals.
    btw, kaa tai pasai Vaacijai veics ar liigum, kuraa atrunaats budzet deficiits, izpild? 🙂

    Atbildēt
  121. ZBH

    2 Lupus : kaa tev patiik taads variants – 19 kopiens pa 5% no kopeejaa katr? 🙂
    ehh, no canis lupus beedz, uz ursus arctos kriiti.

    Atbildēt
  122. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @Grrr – piekrītu, ka manā rakstā nav atsauces uz avotiem, bet tas tāpēc, ka nebiju šo rakstu domājis kā nez kādu zinātnisku rakstu (starp citu, palasiet arī “ekspertu” rakstus Delfos vai kur citur – reti kur ir minēti kaut kādi avoti, lielākoties ir autora viedoklis). Otrkārt, ja es būtu tur visu vēl sīki paskaidrojis (piemēram, par ECB), tad man sanāktu ne 3 A4 lapas, bet 10, jo skaidrot ko būtu ļoti daudz. Īstenībā es biju domājis, ka, lasot šo rakstu, lasītājs jau būs apguvis vismaz daļu no rakstiem un pētījumiem, kas pieejami Nē ES, Eiropas Integrācijas Biroja u.c. ar ES saistītās lapās.
    @Fatalis – runājot par tiem 13 gadiem. Protams, kaut kādam biezajam var likties, ka pa šiem 13 gadiem Latvijā viss ir gājis uz augšu, bet kā ir ar ne tik biezajiem. Padomju laiku beigās es biju pietiekoši apzinīgs, lai redzētu, ka tad nebija tik daudz nabago kā mūsdienās, tad nebija tāda sociālā noslāņošanās kā tagad (~80% cilvēku dzīvo zem iztikas minimuma). Ap 1990 gadu Latvijai bija viens no lielākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju starp tagadējām kandidātvalstīm, bet tagad tas ir pats zemākais. Tas nenozīmē, ka es tagad idealizēju padomju laikus, bet to, ka, ja 90o gadu sākumā visas reformas būtu izvērstas saprātīgāk, mēs joprojām varētu būt viena no bagātākajām kandidātvalstīm. Tāpēc man ir pamats teikt, ka pa šiem 13 gadiem liberālās valdības Latvijai nodarījušas lielu postu – no vieniem no bagātākajiem esam kļuvuši par nabadzīgākajiem (starp kandidātvalstīm).
    To vēl mēs redzētu, kuram ir labākas vēstures zināšanas – ja būt laiks, varētu tevi izsaukt uz vēstures “dueli”, bet netaisos tādu muļķu kā tu dēļ šķiest savu laiku.
    @DeenRave – Runājot par virspusīgām zināšanām – domāju virspusīgas zināšanas faktiski visās jomās ir labāk nekā gandrīz nekādas zināšanas citās jomās kā tas ir amīšu lielum lielai daļai (piedod, ja absolūtais vairums cilvēku nezin, kur tāda Vācija ir, es uzskatu, ka tas jau ir liels stulbums). Un varbūt nespried par manu zināšanu virspusīgumu, ja nezini mani – par daudzām tēmām man ir salīdzinoši dziļas zināšanas (salīdzinot ar tautas vispārējo līmeni).
    Jā, un kur tu redzi, ka es sevi uzskatītu par mesiju?
    Un visiem, kas uzskata, ka Latvija ES būs līdztiesīga Vācijai, Francijai iesaku atmosties no rozā sapnīša. Man smiekli nāk, lasot šitādus apgalvojumus, jūs laikam tam arī ticat?!

    Atbildēt
  123. leeds

    vai nav cuuciibaa?! tajaa nobalsojusho ip sarakstaa es ieraudziiju arii savu ip adresi, kaut arii neesmu tur balsojis 🙁 kaarteejaa fake speeliite…

    Atbildēt
  124. Lupus

    2 ZBH: Tik traki nebuus. Normaalaa ES valstii reaali ir liidz 20 procentiem ar minoritaashu grupaam, kas arii ieksh lv buutu pienjemami.
    Vieniigais – stingri shaubos vai krievija kas skalji kliedz pret latvijas iestaashanos ES taa nu uzreiz brauks prom tikliidz mees iestaasimies.
    2 Janis Iesalnieks: Nu pieveries mazuli! Nesaproti ka tava attieksme – ‘visu perfekti zinu labāk par jebkuru no jums, jūs stulbie idioti’ – ir vienkārši kretīniska. Tipisks Gardas audzēknis.

    Atbildēt
  125. U.F.

    to Iesalnieks: kaa tu domaa, cik vaacieshu zina, kur atrodas L.A. un Njujorka? Vai arii to, ka Vashingtona (pilseeta) neatrodas Vashingtonas shtataa?

    Atbildēt
  126. Vaards

    coolynxsam par tiem miljoniem.
    Nezinu vai atbildeeshu kaa Tu to veelies, bet domaaju, ka papildus skaidrojumi nav nepiecieshami. Turklaat neesmu budzhetu skatiijies (un parasti to neskatos – taadejaadi Einaars man neatskaitaas no kuras naudas vinjsh plaano biidiit to pasaakumu) Bet es bishki pakopeeshu:
    1. Sagatavotais Attīstības plāns definē Latvijas valdības stratēģiju un konkrētās prioritātes laika periodam no 2004. – 2006. gadam nolūkā veicināt sociālo un ekonomisko apstākļu līdzsvarošanu visā Latvijas teritorijā, izmantojot Eiropas reģionālā attīstības fonda, Eiropas sociālā fonda, vadības daļu Eiropas lauksaimniecības un vadības garantiju fonda, kā arī Zivsaimniecības vadības finansu instrumenta līdzekļus. Sagaidāmā Attīstības plāna finansu pakete ir apmēram 850 miljoni eiro, tajā skaitā iespējamais Eiropas Savienības ieguldījums no iepriekšminētajiem avotiem triju gadu laikā varētu sasniegt 560 miljonus eiro.
    2. Ievērojot, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā būs zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja, atbilstoši ES klasifikācijai, Latvija atbilst Mērķa 1 teritorijas statusam. Tas Latvijai dod iespēju papildus iepriekš minētajiem struktūrfondu resursiem saņemt finansējumu arī no Izlīdzināšanas jeb Kohēzijas fonda līdzekļiem liela mēroga vides un transporta infrastruktūrai (paredzamais apjoms triju gadu laikā – 560 miljoni eiro). Maksimālais pieļaujamais atbalsta apjoms no struktūrfondiem un Izlīdzināšanas fonda (neskaitot tiešos lauksaimniecības maksājumus) ir 4% no IKP. ES sniegtā atbalsta pieļaujamais apjoms ir 75%, bet produktīvo investīciju gadījumos – līdz 50% no projekta kopējām izmaksām. Pārējais projekta finansējums ir Latvijas valsts vai pašvaldības, privāts vai aizņēmuma veidā.
    ((..) Vaarda izraavums)
    41. Latvijas valsts parāds, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni, joprojām ir zems, tas ir ievērojami zemāks par Māstrihtas kritērijos noteikto līmeni – 60% no IKP. 2001. gadā valsts parāda apjoms bija 15,0% no IKP. Saskaņā ar Eurostat datiem, Eiropas Savienības dalībvalstu valsts parāda vidējais līmenis 2001. gadā bija 63,0% no IKP. (C) Attiistiibas plaans www.rppp.gov.lv
    — cits dokuments—
    6.tabula – Valsts parāds (milj. Ls)
    1997 1998 1999 2000 2001 2002
    fakts novērtējums prognoze
    Valsts parāds 391,8 372,6 510,7 570,9 720,1 860,5
    % no IKP 12,0% 10,4% 13% 13% 15% 17%
    t.sk. Iekšējais parāds 218,4 231,6 151,7 222,9 251,9 339,0
    Ārējais parāds 173,4 141,0 359,0 348,0 468,2 521,5
    (C) RPPP Nacionaalais attiistiibas plaans
    Taadejaadi secinam – pat pie stagneejosha IKP, izkasot uz paareejo ES beedubraalju kopeejaa katla paraada reekjina veel kaadus 500.Mio Ls, tas buutu tikai puse no Maastrihtas liigumaa noteiktajiem griestiem.
    Dereetu piemineet jau shobriid efektiivi darbojoshos naudas pumpiishu pasaakumus, taadus kaa ES PHARE (Kur visaadus pasaakumus pa E pikji jau no 92.gada biidiijaam) un shobriid aktuaalos – ISPA (Instrument for Structural Policies for Pre-Accession) un SAPARD (Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development) . Taadejaadi kopsh 2000. gada ikgada ES paliidziibas apjoms pieaug par 100 milj. EUrikiem.
    Un peedeejos projektos nepiecieshams valsts liidzfinanseejums – dalju ieguva savelkot cieshaak jostas, dalju palielinot paraadu.
    Un veelviena lieta, ko noveroju – valsts instituucijas ir sagatavojushas kaudzi ar projektiem, ceriibaa uz iestaashanos ES (Gan tiltu un celju buuve, gan visaadu biblioteeku celtnieciibu, gan visaadu citu lietu), un tie visi klusinjaam staav – tiek nogaidiits, un nedaudz stagnee ekonomika shajaa sektoraa shobriid, jo gaida “Lielo pikji” 🙂
    Un veel atgaadinaashu – shajaa biznesaa paarsvaraa darbojas vieteejie uznjeemumi, un kaa redzam peec SKANSKA, tad aarzemju monstri kautkaa nespeej pielaagoties “Nacionaalajaam iipatniibaam”.
    Nesen biju vienaa infrastruktuuras padariishanu razhoshanas uznjeemumaa, kuri saplaanojushi razhoshanas noslodzi ar 70% uz 3.gadiem, ISPA projekta finanseejuma ietvaros – vinju apgroziijums ir 1-2mio LS gadaa, tagad triis gados veel papildus padsmit miljoni Euriki – un nav nepiecieshams liist aara no aadas, tenderos piedaliities u.t.t. Tik razho.
    Un pirms spriest, gan uzmaniibas centraa esoshajam teicamniekam, gan paareejiem buutu nepiecieshams izlasiit Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija (akceptēta Ministru kabineta 2001. gada 17. jūlija sēdē)
    (Lasot varees pamaniit, ka atsevishkji indiviidi vadas peec shii dokumenta, formuleejot savus pienjeemumus un spriedumus, piemeeram, Konsorts peetiijums)
    Un var arii paskatiities kaa sokas ar shiis strateegjijas izpildiijumu: Ziņojums par progresu Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas īstenošanā
    Apnika 🙂

    Atbildēt
  127. Vaards

    Aaaa… Veel gribeejaas pateikt Iesalniekam paaris vaardus par ASV. Pagaajshvasar biju tur un taadaa pashaa garaa BlaBlaBla amzierejos ar ieziemieshiem, tad kas izraadijaas – taa Amerikaaniete (kurai vienas no prestizhakaas ES universitaates (aizmirsu nosaukumu) humanitaaro zinaatnju magjistra diploms kabataa, kura zin Vaacu, Itaalju, IIru un Zviedru valodas, teica, ka nav tik traki – esot veel trakaak… Daudzi ierindas amerikaanji nezina kur ir Kanaada.
    Bet jautaajums – ko tas maina, ja Tu aizbrauksi uz Latgalji un Tev pie veikalinja seedosh onkuliit`s nespees pateikt kuraa valstii atrodas Kllalalamabumpumpura?
    Redzi – ASV nav izgliitiibas programmaa taads priekshmets kaa gjeograafija, to vari papildus izveeleeties.
    Un ko ieguust taads Latvieshu teicamnieks, kas samaaciijies liidz zobiem veesturi, politiku, literatuuru, gjeograafiju? Taa ir lietderiigaa sapraata atshkjaidiishana ar SVIESTU.
    Tad no taada teicamnieka sanaak taads smuks kanaarijputninjsh – kuram spalvinjas spozhas, kursh smuki maak papljaapaat un padziedaat par visaadaam lietaam, kursh lepniibas paarnjemts ciinas par neatkariibu, un izlido pa virtuves logu… Bet vai vinjam ir ielikta pietiekama bagaazha, lai knaabaatu suudu kopaa ar paareejiem zvirbuljiem, lietuu un ziemaa speetu pasleepties laternaa?
    “Tupajam amerikaanim” ir. Tur zinaatne sastaada kaadus 7% no IKP, bet Eiropaa kaadus 2%. Latvijaa laikam 0,2%.
    Iesalniek, vai tieshaam saskati perspektiivas tajaa virzienaa kur studee? Labi – tas lai paliek uz Tavas sirdsapzinjas. Zheel, ka lielais vairums teicamnieku tiek nolaisti podaa, pabeidzot totaalas paarprodukcijas studiju virzienus, kur, turklaat ir totaala neko neradosha sfeera.
    Un ko “Tupie amerikaanji” maacaas?
    Man maasa tur jau 5.gadus studee, tapeec biski vairaak zinu par to maaciishanos. Sheit vidusskolaa vinja nespeeja saprast ne matemaatiku, ne veel visaadus priekshmetus. Tur, peec pirmaa pusgada sanjeema 75% finanseejumu no valsts, kaa viens no labaakajiem studentiem.
    Viss knifs tur, ka pie mums jebkura matemaatika, fizika aiziet kosmosaa, bez reaalas logjiskas sasaistes ar reaalo dziivi – un nevienam nav motivaacijas to visu maaciities (nelietderiigi, nejuuti jeegu un iespeejamu pielietojumu, ja protams neesi apdauziits), kur amerikaanji iet citu celju – nedaudz prastaakaa liimenii to visu pasniedz, bet izskaidrojot ko tu ar to fiichu ko esi iemaaciijies vareesi dariit – shaadaa zinjaa arii Eiropas izgliitiibas sisteema stipri pieklibo.
    V.

    Atbildēt
  128. Vaards

    Leedam – par ko tu satraucies deels, koa :)?
    Vai tad juus visi nebljaujat, ka taapat iestaasimies :)?
    Vai Tev nepatika paraugdemonstreejums PAR ES balsojumaa :)?
    Tak tagad zinaasi – arii aizejot pie veeleeshanu urnas, tev priekshaa izleks pazinjojums: “STOP! No Tavas IP jau ir nobalsots!”
    😛

    Atbildēt
  129. Vaards

    Bet ja nopietnaak, tad noisexam vaidzeetu paskatiities savos skriptos – vai tur kas nav nocikleejies – es vakar eksperimenta peec no Dial-Up zvaniijos (no shii kompa pat nebiju balsojis, pat ar atsleegtiem kukijiem), bet nekaa… kaadi triis 900 iezvanpieejas nummuri – un visi nerulz. Neticaas, ka tam pasaakumam ir tik speeciigs Dialupistu apmeklejums.
    Nemeegjinaaju no aarzemju prokshiem pabalsot, bet…
    Vakar vakaraa tas rezultaats bija tieshi taads pats,kaa to redzu shobriid.
    V.

    Atbildēt
  130. coolynx

    Vaards: calm down. nestraadaa tas skripts. jau vakar izteicu savas pretenzijas noisexam. jaaiznjem laikam pati noraade, lai nesaapina acis 😛

    Atbildēt
  131. Vaards

    OK, Piedod coolynx ja speej sho paaridariijumu sagremoti, ek, bet shoreiz tik daudz to komentaaru, ka es noslinkoju un jamos neizgarshoju – tik taa, patinot paskatiijos ko interesantaakie eksemplaari raksta 😉
    V.

    Atbildēt
  132. Jānis Iesalnieks (Ice)

    @Vaards – nu jā par tām dažādajām izglītības sistēmām vēl varētu gari un dikti strīdēties, bet tas ir ārpus galvenā topika – ES. Man personīgi Latvijas izglītības sistēma patīk daudz labāk, jo man nav bijušas nekādas problēmas ar faktu jūras sagremošanu – ļoti vienkārši, es mācījos tikai to, kas likās personīgi noderīgs, svarīgs, bet pārējam nepievērsu pārāk lielu uzmanību. Tomēr ar visu to man ir patīkami, ka spēju normāli sarunāties par gandrīz jebkuru tēmu, jo tajās visās ir jau kaut kādas priekšzināšanas. Personīgi es negribētu būt tāds “specializētais cilvēks”, kas ārpus savas nozares zina tikai sadzīviskas lietas – varbūt arī tā dzīvot ir vieglāk, jo ir mazāk tādu lietu, kas tevi skar (tas ko tu apzinies, kas tevi skar), bet ir jau tāds teiciens, ka “muļķim dzīvot vieglāk”. Tāču izskatās, ka pasaule iet uz amerikāņu tipa izglītības sistēmu, kas, man par nožēlu, sāk ielauzties gan Eiropā, gan Latvijā (ar to arī izskaidrojams tas, ka notiek intelektuālā noslāņošanās, kas vēlāk izpaužas arī materiālajā stāvoklī).
    Runājot par tās manas izglītības perspektīvu – es uzskatu, ka “labi juristi būs vajadzīgi vienmēr”, turklāt juridiskā izglītība ir daudzpusēja – ar to var strādāt arī ļoti daudzās citās specialitātēs.

    Atbildēt
  133. Jānis Iesalnieks (Ice)

    Hē, mans raksts ticis TVNET pirmajā lapā.
    Pievērsiet uzmanību daudzajām pozitīvajām atsauksmēm:
    choms [10.09.2003, 10:16]
    Paldies par rakstu gan autoram, gan tvnet. Shaadi raksti shajaa laikaa ir vajadziigi kaa eest.
    vija [10.09.2003, 10:54]
    paldies.vairaak taadus rakstus.
    Zemgalis [10.09.2003, 11:39]
    Jāpievienojas citu aktīvistu paustajai pateicībai raksta autoram. Raksts tiešām ir sanācis uz goda, turklāt prieks par to, ka šis raksts ir viens no tiem retajiem, kas pauž pretargumentus, turklāt pamatotus pretargumentus, pret lavīnveida demagoģiju, kas tiek izmantota aģitācijai “par” ES.
    Žulis [10.09.2003, 13:34]
    Visu cieņu raksta autoram!
    Tiem, kas mani te visu laiku kritizē tikai par to, ka es, viens nieka students, “nulle”, esmu atļāvies uzrakstīt un publicēt rakstu par ES, iesaku pašiem uzrakstīt kaut ko un tikai pēc tam ķerties pie citu kritizēšanas.

    Atbildēt
  134. Vaards

    Man dikti nepatiik tas diskusiju stils uz kuru mani Jaanis Iesalnieks vedina (negribas nokaut ceriibu), bet aizstudeejot liidz otrajam kursam, esi sapratis kas ir LABS JURISTS? Tev gali ir, lai uzkraatu Labaa Jurista pieredzi?
    Principaa jau Tev pieeja laba – taapat kaa Dzherinjam skandaleejot ar Celju Policiju – pieteikt sevi tautaas, un tad jau gan ieveeros, ja tieshaam buusi labs un par teemu runaasi.
    Es tikai atceros kaa mees njeemaam darbaa juristu gadu atpakalj (esmu jau podaa staastiijis) – dienaa bija necils sludinaajumus, kur prasiits bija jurists un datorspeciaalists.
    Un tad pienaaca pirmdiena…
    Dienaa pienaaca kaadi 100.CV… Kaada tur profesionalitaate, ja necilam razhoshanas uznjeemuma shitaa te sasuuta CV? Tur kaada treshdalja tika apskatiita, un beigu beigaas pienjeema vienu sievieti, kas taapat jau bija paziistama… Iedomaajies, kaads darbs sekretaarei bija peectam piezvaniit vinjiem visiem un pateikt, ka paldies par piedaliishanos? Vinja Nedeelju no vietas meegjinaaja vinjus visus apzvaniit, atkjekseejot kam piezvaniits – kaut tur pats Bojaars, Gruube vai Plaudis buutu savu CV atsuutiijis.
    Beigaas atlaida – taapat nav jeegas. Jo cilveeki, kas tajaa biznesaa njemas tomeer paarzin visas nianses un nebremzee pasaakumu. Un to pashu es dzirdeeju no vienas bankas krediitu speca – vinjsh arii esot “samazinaajis shtatos” Juristu, jo izraadijaas ka tas neko jeedziigu nedarot.
    Tagad par ASV.
    Var jau buut, ka: Tomēr ar visu to man ir patīkami, ka spēju normāli sarunāties par gandrīz jebkuru tēmu, jo tajās visās ir jau kaut kādas priekšzināšanas. Personīgi es negribētu būt tāds “specializētais cilvēks”, kas ārpus savas nozares zina tikai sadzīviskas lietas taa tas ir, tomeer paskaties sho PDF bildi (C) IMD Shveices ekonomikas instituuts. Pasaules valstu ekonomiku konkureetspeeja
    Un vai tie 1 1 1 1 1 1 , kas USA pretiim, neko neliecina? Vai tieshaam domaa, ka Lielaakais investors ES valstiis ir sainvesteejis un paarnjeemis daudzus biznesa virzienus , nezinot, kur taada ES atrodas, neesot praataa paaraaks par tiem, kas jau izsenis bijushi slaveni ar savaam speejaam nosargaat savu tirgu no paareejiem? Un vai tieshaam to speejushi izdariit tie, kas taadi “specializeeti”, un nerubii par citaam teemaam?
    Bet jebkuraa gadiijumaa – peec taam tavaam kanaarijputninja spalvu spodrinaashanas akcijaam [ Autors: Jānis Iesalnieks (Ice) [www] :: 10.09.2003 / 14:42 ] viss apskataamais izraisa patiesu smaidu 🙂
    [Smukaaka, bet lielaaka (virs 1.mb) PDF bilde par pasaules valstu ekonomiku konkureetspeejaaam]
    http://www01.imd.ch/documents/wcy/content/pastranking.pdf

    Atbildēt
  135. ZBH

    2 Lupus : normaalaa valstii 20%. a mums cik jau iraid, a? cho to uz 50, vai ne? un pie veel 20% no normaalaa buusim taalaak kaa no mans piedaavaataa variant.
    2 Vaards : Sheit vidusskolaa vinja nespeeja saprast ne matemaatiku, ne veel visaadus priekshmetus. Tur, peec pirmaa pusgada sanjeema 75% finanseejumu no valsts, kaa viens no labaakajiem studentiem.
    kuul, un tas nemaz ne smahivajet uz stulbajiem amiishiem? 🙂

    Atbildēt
  136. Vaards

    2 ZBH & 2 ndqc:
    Padirsties jau var, bet tas nebuut nesmahivajet. Lai gan – ZBH kaa vienmeer izceljas ar traapiigumu 🙂 Man prieks, ka vismaz kaads manus garos murgus ruupiigi izlasa ;)))
    Neesi redzeejis indiviidus Latvijaa, kas maacaas un straadaa, maacaas vairaakas augstskolaas un straadaa – un diplomu shamam beigas izprinteee tikuntaa? Tas nesmahivajet uz kautko Latvijaa… saapiigi liidziigaaku?
    Esiet dzirdeejushi par “amerikaanisko dziivesveidu”, kura deelj tiek apkauti, piemeeram, Iraakas teroristi?
    Shis dziivesveids nosaka, ka Ameerika, taa ir zeme, kur ikvienam USA indiviidam tiek nodroshinaatas iespeejas sasniegt visu ko vinjsh dziivee veelas. Taadejaadi visos laikos shii valsts ir sastaaveejusi no laimes mekleetaajiem, kas uz sho zemi braukushi izsisties, laimi mekleet, piepildiit kautkaadus savus sapnjus. Protams, arii sapnji meedz buut dazhaadi.
    Un ja tu redzi ka maacoties to un to, tas Tev buus nepiecieshams tur un tur (piemeeram, starptautisko graamatvediibas jautaajumu risinaashanai Tev jaazin konkreeti priekshmeti), tad Tu arii vinjus izveelies studiju laikaa un apguusti. Nevis kaa Latvijaa – maacies par juristu, bet pats domaa, ka shii profesija ir universaala, un var dariit daudzus darbus. (kad esi iemaaciijies kautkaadas fignjas – muusu varonis vareetu pastaastiit, kaadus priekshmetus vinjsh ir paspeejis apguut, kas juristam buus darbaa nepiecieshami?).
    Tamdeelj ASV aizstaav nieciigas degvielas cenas, nieciigus nodokljus, minimaalas garantijas Tev kaa indiviidam no valsts – viss Tevis pasha rokaas, kaa lemsi, taa buus.
    Toties mees ejam peec cita scenaarija – degviela tiek aplikta ar buutiskiem nodokjliem (saudzeejam dabu, radinam cilveekus mazaak braukaat, ekonomeejam resursus uz automobiiljiem, naftu, celju remontiem un buuvnieciibu), mees ejam uz stingraaku reguleeshanu sociaalajaa sfeeraa, kur vairaak apmaksaata mediciina, kur vairaak apmaksaata izgliitiiba u.c. Taadjeaadi arii indiviidi vairaak izlaizhas – nav jaaciinas un jaacenshas liidz peedeejai asinslaasei.
    Kur valsts ar fondu atbalstu paliidziibu regulee kuras jomas atiistaamas, bet kuras nee – SAPARD, ISPA u.c. visaadi kohezijas fondi.
    Taadejaadi nerodas situaacija, ka shobriid nezheeliigi nepiecieshams attiistiit celtnieciibas biznesu, bet profesionaalju nav- nevar atrast projektu vadiitaajus, kas speetu uznjemties projektu…
    Toties ir maz deriigi juristi un ekonomisti – jo tika briivaa tirgus ekonmikaa kultiveets princips, ka tie ir baigi kuulie dzheki (un visaas augstskolaas sho progresiivo virzienu ieviesa – maaciija par rietumu saimniekoshanas metodeeem… ar padomjlaika profesoriem – un visiem liekas, ka vinji baigi krutie speciaalisti taga ir izmaaciijushies). Kaa rezultaataa tagad biezhi var sastapt Juristus-Rimi paardeveejus, ekonomistus-oficiantus.
    Taa ir nezheeliigaakaa necienja pret cilveekresursiem – Jo shajos virzienos saliida tie apziniigaakie (nevareeja tachu tikt, nezheeliigs konkurs bija, kad es staajos 😉 un… she Tev…
    Tapeec mees ejam celju, kur valsts reguleejumam ir sava buutiska funkcija atveeleeta. Muusu dziivesveidam vajadzeetu atshkjirties no ASV modelja, (tas ir stagneejoshaaks, mazaak konkureetspeejiigs, bet to mazaak iespaido visaadi satricinaajumi).
    V.

    Atbildēt
  137. Vaards

    Eu, bet muusu students ieticis pat delfu lapas otraa rakstaa statusaa, skaitot no augshas 😉
    Ar ko arii apsveicam! 🙂
    V.
    P.S. Laikam Tieshaam Delfi un TvNets ir uzpirkti – tiek izlaisti cauri taada veida eiropesimisti, kas pat citam eiropesimistam radiis veelmi balsot PAR, redzot tik vaaju argumentaaciju PRET (tas pa jokam, protams, lai uztureetu diskusiju – laikam pats ar sevi sheit jau diskuteeju).
    Vai ariii ticamaaka versija – Ja neizlaistu cauri sho sacereejumu, tas noziimeetu – jaa! sazveerestiiba! Labie eiro-pretinieki netiek laisti pie teikshanas. Cenzuura! 🙂

    Atbildēt
  138. DeenRave

    to Vaards
    absoluta taisniiba peedeejaa komentaa, pie kam, es eiropesimists buudams kauneejos no taa, ka starp pesimistiem ir arii shitaadi klauni kaa Iesalnieks. Mosh toch nobalsot par? taa vai taa mees tur iestaasimies.

    Atbildēt
  139. STOP

    Interesanti komentāri par Eiropas un ASV atšķirīgajām izglītības un saimniekošanas sistēmām.
    Tik atšķirīgas jau nemaz nav. Lai gan Eiropā visumā ir vairāk sociāli orientēta. ASV nežēlīgāka it kā, lai gan arī tur valsts atbalsta dažādus ražotājus. t.sk. lauksaimniekus. Jo tā zināmā mērā nodrošina savas valsts neatkarību (kara gadījumā ir sava lauksaimniecība utt.).
    Tomēr abās sistēmās par noteiošo vērtību kļuvusi nauda, nevis cilvēks. Lai gan visur deklarē pretējo.
    Tā ir liberālā ideoloģija, kas pamato nežēlīgo resusru izsmelšanas drudzi, kas nežēlīgas kokurences apstākļos savukārt neglābjami tuvina planētu katastrofai.
    Ir jānāk Jaunai ekonomiskai domāšanai, pretējā gadījumā rietumu dvīņu civilizācijas gaida konfrontācija ar nabadzīgajām valstim, sociāli nemietri iekšpusē. Visbeidzot tālākā perspektīvā var runāt par demogrāikso krīzi, kas agri vai vēlu novedīs pie rietumu islamizācijas. Kāda tad būs ES un ASV? Jo, ja bērni turpinās nedzimt vai arī tiks nonāvēti abortos, tad nežēlīagā konkurence spiedīs kapitālistus pieņemt darbaspēku no citām valstīm. Lai gan globalizācijas apstākļos ražotnes protams var izvietot arī mazattīstības valstīs. Tik un tā imigrācija uz rietumiems saglabāsies.
    Visā šajā globalizācijas procesā cietīs cilvēki, kas kosmopolitizēsies, atrausies no savām nacionālajām saknēm un visumā kļūs nelamīgāki, jo tikai ar mantu un naudu laimi neiegūt. Rietumos ir augtsāks pašnāvību līmenis nekā citur, neskatoties uz particību, piemēram.
    Kas attiecas uz autoru, tad paldies par uzdrīkstēšanos, tika vajadzētu būt pieticīagākam un pazemīgākam savu spēju novētēšanā. Narcisms tik domājoām jaunietim nepiestāv

    Atbildēt
  140. Jānis Iesalnieks

    runājot par narcismu – īstenībā esmu diezgan paškritisks, neesmu arī nekur teicis, ka būtu nez kāds guru šajos jautājumos, taču man nepatīk nepamatota kritika, ka es redz’ nezinot vēsturi, ekonomiku utt. Zinu tās pietiekoši labi, lai varētu apgalvot, kā neesmu nekāds zābaks šajās lietās.

    Atbildēt
  141. latgalec

    to Vaards: nevisiem ASV ir sapnju zeme – es piemeeram nemaz negribu dziivot zemee, kuras iedziivotaajiem paarsvaraa ir ljoti ierobezhots redzesloks, daudzpuseeja cilveeka attiistiiba liecina par sabiedriibas attistiibas liimeni, bez shaubaam katram ir savs “zirdzinsh”, kuraa vinsh rubii un straadaa, bet tas tak nenoziimee, ka visam paarejajam ir jaauzspljauj?
    AVS un “Iraakas teroristi” – neredzu nekaada iemesla taa saukt tautu, kura ciinaas par savu briiviibu. Peedeeja laikaa ir skaidri redzams, ka karsh bija vienkaarshi par naftu! Kur ir “biistamie” kjiimiskie ierochi u.c. suudi ar kuriem Iraakai bija jaabuut piebaaztai liidz ausiim? Un ja pie mums atrod “velnsazinko”, kuru ievajagas onkulim Semam, kas tad buus? Atnaaks, panjems un mums nemaz nepaprasiis! Un piedirst vinjiem buus uz visiem liigumiem un visu paareejo.
    Par speciaalistiem – shaubu nav, ka vinju pietruukst, nekas tachu nerodas no jauna, ir jaamacaas un jaaparnjem pieredze. Nebija vinji tik pieprasiiti padomju laikos, kaa tagad. Taa pat bija ar IT 90 gadu saakumaa un viduu (tagad jau arii iisteniibaa) – nebija speciaalistu un katrs maaciijas, kaa nu kursh vareeja. Toties peec gadiem 10-20, kad beigsies celtnieciibas bums – mums buus vesela kaudze ar ne vienam nevajadziigiem celtnieciibas speciaalistiem. Bet pietruuks varbuut “hrenzinkaadas” specialitaates profesionaalju.

    Atbildēt
  142. Vaards

    Atsevishkju indiviidu zinaashanas var asocieet ar cieto disku – shamie viskaadus gadskaitljus var nosaukt, krustvaardu miiklas speej naski mineet, pat matemaatikas formulinjas samaaciijushies, bet visa taa logjiska sagremoshana un analiitiska ceelonju-seku noveerteeshana kautkaa nesanaak. Vai procesors Tev arii ir iemonteets, Jaani Iesalniek?
    Labi – tas taa, pakaitinaashanai 🙂
    Bet ja nopietnaak, tad ir viena taada fiicha (ko pats noveeroji), ka rakstot peetiijumu no skatpunkta – “peec manaam domaam”, “manupraat”, “es domaaju”, “es esmu”, “es zinu” “esmu diezgan paškritisks”, “neesmu arī nekur teicis”, “man nepatīk nepamatota kritika”, “Zinu tās pietiekoši labi”, “neesmu nekāds zābaks ” – mees apspriezham TAVU viedokli un apriezham TAVU PERSONIIBU, jo tas ir TAVS personificeetais viedoklis. Turklaat Tu izcelies kaa iipashs eksemplaars – diezni vai var veel kaadu taadu atrast, kursh shitik daudz reizes speetu savu “es” uzsveert trijaas rindinjaas (skat. komentaaru 11.09.2003 / 11:32).
    Un Tad lasiitaajs uzdod sev jautaajumu – kas tas taads ir Jaanis Iesalnieks? Vinjsh pat zinjkaares mudinaats aiziet uz maajaslapu, un izdomaa – suuds kautkaads ir tas jaanis iesalnieks. Likaas jau ka Jeezus Kristus atgriezies (gadienaa nejuuties kaa iipashaaks, apdaavinaataaks, taads, kuram tagad jaaveic kautkaada misija – jaaved latvijas tauta aaraa no netikliibas un izniikshanas muklaaja?)
    Domaaju, ka patiesiibaa Tev nav meerkjis sheit pad****ies, bet diskuteeet par lietas buutiibu, tomeer ar katru veershanos pie sava “es”, tu panaac lasiitaaja veelmi mekleet Tavaa acii skabargu – un raksta pamatdoma vairs nav svariiga.
    Taadejaadi – rakstiit ES, MAN, ES DOMAAJU, var tikai taads kretiins kaa “vaards” – jo mans pamatmeerkjis biezhi vien ir uzkurinaat diskusiju un papljaapaat – un ja rakstu no sava NARCISTISKAA “es” skatpunkta – atsauciiba uz mana intelekta noveerteeshanu ir lielaaka 😉 Kaut vai spama suutiishanas gadiijumaa – ja uzrakstu, ka “es” kautko domaaju, rakstu, organizeeju, tad cilveeki to ieveeros daudz labaak nekaa, sausu un bezpersonisku informaaciju jo “es” personiigi veershos pie vinjiem.
    Tomeer shaadu pieeju atljaujos tikai komentaaros (u.c.) – nenopietnos gadiijumos.
    Ja nepiecieshams kaads analiitisks garadarbs, ikvienam jaapieturas pie raamjiem un jaatceras, ka manas domas ir manas domas, bet vispaareejs viedoklis kas vareetu izrieteet no taas un taas informaacijas analiizes – tas ir tas celjsh kaa pasniegt attieciigos secinaajumus, saglabaajot savu itkaa neitralitaati un pieticiigumu.
    Taadejaadi tas ir skumji, ka esi svaigi pabeidzis Ventspils 1.vidusskolu, bet neviens nav iemaaciijis kaa pareizi rakstiit sacereejumus. Taadi laikam ir tie Ventspils gaishaakie praati :).
    Veel dereetu piemineet Konsorts peetiijumu par iestaashanos ES, ko apmelnoja LU politikji, jau sava peetiijuma saakumaa ( liidziigi kaa Jaanis Iesalnieks) sametot ieprieksheejaa peetiiijuma ritenjos visaadus sprunguljus iekshaa…
    Ieveeriibas cieniigs ir veids kaa uz to atbild Uldis Osis – Konsorts peetiijuma galvenais biidiitaajs. (Sheit nav buutiski vai Juus esat par vai pret, buutiski ir pieeja)
    Jau izlasot pirmo rindkopu, luudzu atcerieties, ka to rakstiijis ir Uldis Osis – un ikvienu no tiem teikumiem vareetu noformuleet IBIO, “es!!!” da mees, da ko vinji tur saprot, da penzhi tupie, idinji kautkaadi… bet taa nav.
    Veel ir ieveeriibas cieniigs kopeejais ietureetais stils (lai arii briizhiem ir juutamas atbildes rakstiitaaju ieksheejas dusmas, par LU profesoru shkjeermo pieeju probleemas jautaajumam un shvakajaam zinaashanaam shaados taados pamatjautaaajumos) – bet nekur neparaadaas vedinaajumus uz domu, ka LU vechi ir kautkaadi mudaki, kas neko nesapront…

    Atbildēt
  143. Vaards

    Latgalietim.
    1. Protams, var pienjemt, ka ASV iedziivotaaju redzesloks ir visai ierobezhots, bet buutu veelams uzskaitiit taas pamatveertiibas, kuras vareetu ieskaitiit pie plasha redzesloka? Ja taadu defineejumu ir gruuti noformuleet (varbuut arii nav?), tad naakamais jautaajums ir kaa to izmeeriit un saliidzinaat? Vienu meeriijumu gan vareetu piemineet – ASV labpraat pienjem PSRS, ES u.c. zinaatniekus, kur vinjiem IESPEEJAS ir daudz lielaakas. Un ASV ir tik gudra, cik gudri ir tie indiviidi, kas uz turieni brauc. Veelviens meeriijums vareetu buut speeja analiitiski izteikt spriedumus, piemeeram: “negribu dziivot zemee, kuras iedziivotaajiem paarsvaraa ir ljoti ierobezhots redzesloks” – shkjiet ljoti analiitisks un kompetents viedoklis.
    2. Neesmu korekts. Iraaku piemineeju taadaa sakaraa, ka nodroshinot galveno pamatveertiibu – amerikaanisko dziivesveidu, tas staav paari jebkaadaam citaam nianseem. Un vai Mees par Latviju nebuutu lepni, ja taa speetu nodroshinaat latviskaa dziivesveida paaraakumu, ja buutu nepiecieshams :)?
    3. Speciaalistu jautaajumaa vareetu tomeer buut cita probleema. Ja mums ir skaidra , tad ar dazhaadu peetiijumu, valsts reguleejoshu sviru paliidziibu mees veidojam atbilstoshu vidi shiis strateegjisas piepildiijumam. Nevis kaa sanaaca tagad – izmaaciit Ekonomistu un Juristu ir visleetaakais – tika izveidota kaudze ar komercuniversitaateem, kas tad arii kultiveeja sho pasaakumu, maacot to, ko tirgus pieprasa. Bizness. Savukaart, tirgus pieprasa to, ko reklamee. Tobish – pieprasiijums ir radiits. Jo nevar tachu buut taa, ka nabaga vidusskolniekam vajadzeetu njemt valsts ekonomisko strateegjiju rokaas, noteikt tendences un saprast – shajaa pasaakumaa vinjsh buus luuk tas konkreetais elements. Turklaat, valstij nebija nekaadas sajeegas ko taa veeleetos sasniegt – taa ir paraadiiijusies tagad.
    Lai gan – pirms iet maaciities par programmeetaaju, tomeer arii vajadzeetu padomaat kaa ir izgaajis visaadiem augstskolu virzieniem ,kas saukushies EVM operators, perfokarshu ievadiitaajs, u.t.t.

    Atbildēt
  144. latgalec

    to vaards
    Piekriitu, ka to ir diezgan gruuti un varbuut neiespeejami izmeeriit, lai gan vareetu meegjinaat. Tomeer, ir tachu elementaaras lietas (kas liekas pashas par sevi saprotamas exPSRS iedziivotaajiem), kuras buutu jaazina – gjeograafija, veesture, kjiimija. Vismaz pashos pamatos. Tu nepiekriiti? Es censhos spriest analiitiski, bet, lai pilniigi izveerst savu domu, vajadzeetu diezgan daudz laika, un shis bija tikai viens no argumentiem.
    Par zinaatniekiem u.c. – es uzsveru, ka ASV galvenaa veertiiba ir NAUDA, un zinaatnieki un visi paareejie ir vajadziigi tikai un vieniigi, lai NOPELNIITU. Es arvien biezhaak nonaaku pie sleedziena, ka ASV nav moraalu veertiibu! Karsh par naudu (naftu), kuru atbalstiija gandriiz visa sabiedriiba. Ir daudz shaadu piemeeru, kuri noraada, uz to, ka NAUDA ir vieniigaa veertiiba. Es nebuutu lepns par savu valsti, ja par visu tiktu spriest no naudas un speeka aspekta. Tieshi otraadi, man buutu kauns par savu valsti.
    Par mums – peec neatkariibas atjaunoshanas, tieshaam, daudz kas ir gaajis un iet ne taa kaa gribeetos, bet, kas cits, ka ne mees pashi esam vainiigi?
    Un galu galaa – sarunas teema bija (vismaz saakumaa) ES 😉

    Atbildēt
  145. TheSig

    A ko Tur ko diskuteet. Tikuntaa visa taa balsoshana un agjiteeshana ir pretlikumiiga 🙂 Ja protams kaadam pietiks drosmes par to pateikt valdiibai aciis 🙂
    Izvilkums no krimināllikuma (http://www.pd.gov.lv/likumi/html/krim_lik.html)
    ——
    82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību
    P.1. Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
    P.2. Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
    ——
    Peec idejas visus agjiteetaajus vajadzeetu seedinaat tupuuzii uz 3 gadiem, bet organizaatorus uz 6-iem (hehe shinii kategorijaa ietilpsts arii laikam gandriiz visi muusu valsts varas viir).
    Vai nu kaa vienmeer – uz vinjiem likums neattiecaas!!!
    Kaa secinaajums no taa visaa, kaa minimus – balsoshana buus pretlikumiiga jo tiks balsots par kriminaali sodaamu lietu :))))

    Atbildēt
  146. Vaards

    Latgalec,
    Man radaas jautaajums – kas ir nauda?
    Un ko var panaakt ja Tevi ir vairaak naudas? Nauda ir iespeeja. Visi kaaro to iespeeju dabuut. Jo vairaak naudas, jo vairaak iespeeju.
    Ja valstij ir vairaak naudas kaa paareejaam, vinjai ir lielaakas iespeejas – kautvai tankus saruupeet, ar ko paareejos pakljaut, ieguustot veel vairaak naudas (iespeeju).
    Un tikai no pasha indiviida ir atkariigs vai vinjsh izmantos iespeeju lai attiistiitos pilnveertiigi arii citos virzienos, ja vinja valstii ir lielaakas iespeejas, nekaa citaas valstiis. Ja iespeeja ir lielaaka, tad man tomeer gribeetos logjiski secinaat, ka arii sapratne par intelektuaalaam veertiibaam vareetu buut lielaaka.
    Veel daljeeji vareetu sagremot Jaanja Iesalnieka samurgojumu – principaa jau logjiski secinaats, tikai redzams, ka nav ilgstoshas intereses par tiem jautaajumiem bijis – tiek izlaisti shaadi taadi fakti, kaa rezultaataa sanaak achgaarni secinaajumi.
    Bet kad cilveeks nekritiski piemin kautkaadas citas naacijas tupumu, veel to kaapinot kvadraataa ar apgalvojumu, ka pats neesot dziivu amerikaani redzeejis, un kubaa kaapinot – ka vinja viedais onkulis taa teicis, tad paliek shkjeermi ap duushu.
    Latgaliet, neuzskati to par uzbraucienu, bet veestures sakaraa, vai tu vareetu trijos teikumos (nekur neskatoties) pateikt, kas ir 4.juulijs?
    Latgaliet, vai vari pateikt, kur Tu peedejoreiz izmantoji savas zinaashanas H2O+O2H —> 2HaHa + 2HoHo? Vai atceries, kurv esi pielietojis kjiimijaa apguutos reakciju vienaadojumus? Kad savaam vajadziibaam reekjinaaji molmasu?
    Vai vari pateikt uz kaadas paraleeles atrodas Latvija? Un cik daudz Tev tas paliidzeeja? Maaki atrast polaarzvaigzni pie debesiim? Bet gjeograafijas sakaraa – ja parastu latvijas jaunieti iemestu normaalaa lidostaa, un turpat iemestu taadu pashu amerikaani – kaa domaa kursh labaak saprastu, kaaa visos liimenjos braukaat ar tiem metro, kaa atrast uz kuru terminaali braukt, kur bagaazha atrodama? u.t.t. Vai latvietim paliidzeetu nokljuut maajaas zinaashanas par valdoshiem veejiem un paraleeleem?
    Pasaki man – kur Tu esi dziivee pielietojis kvadraatsakni?
    Var uzskatiit, ka taas ir muusu pamatveertiibas, un taas ir dikti svariigas, bet tas ir tikai muusu pienjeemums – nekaadi pieraadiijumi neliecina par sho lietu svariigumu.
    Tikpat labi es varu apgalvot – Jaanis Iesalnieks ir idiots, jo visi Jaanji ir idioti! Paskatitieties cik daudz Jaanju visapkaart ir, un vai juus esiet redzeejushi kaadu Jaani-zinaatnieku? Jaani-peetnieku? u.c.
    Labi. Tagad pateikshu savu viedokli par ASV. Protams, ka vinji ir konkureetspeejiigaaki, gudraaki un visadi citaadi labaaki par paareejiem – bet mums tas nepatiik. Man nepatiik! Man nepatiik pieeja, nepatiik sevis celshana paar visiem paareejiem. Nepatiik egoistiska attieksme, saliidzinaajumaa ar citiem – un tas ir veelviens aspekts kapeec es veelos pievienoties Eiropas valstu pulcinjam. Tikai vienotiibaa speeks, lai speetu savu identitaati un Eiropejiskaas veertiibas sagalabaat.
    Un naakamais komentaars buus veltiits tam idiotam, kursh veeel par to 82.pantinju atcereejaas…

    Atbildēt
  147. Vaards

    The Sig,
    Kapeec lai Tev neatrastos drosme to pateikt? Bet pirms to dari (lai nekristu kaunaa) varbuut noformulee to domu – kas tad ir taa “valstiskaa neatkariiba”? Kas ir taas veertiibas, kuras mees nedriiksteetu zaudeet? Un kas Tev taas taisaas atnjemt? Un kas ir tas sliktais, kas iestaajas par valstiskaas neatkariibas zaudeeshanu?
    Vai Luksemburga ir zaudeejusi valstisko neatkariibu?
    Vai Daanija?
    Vai Beljgjija?
    Vislabaakais ir tas, ka katrs shii pantinja paarkopeetaajs uzliek sev ziimogu – es esmu idiots, jo es nemaz nezinu kas ir suverenitaate.
    V.

    Atbildēt
  148. latgalec

    to vaards:
    Par pamatveertiibaam – mums (vismaz man) taas ir moraalaas veertiibas, nevis nauda un vara. Tiehsi tas arii visvairaak tracina, kad ar taadaam iespeejaam taas izmanto nevis gariigai attiistiibai, bet tikai bezgaliigajai “veel vairaak naudas”. Attieksme pret paareejo pasauli – mums ir nauda un mees varam visu. Tipisks amerikaanju dziivestils.
    Par “pamatveertiibaam” – nejauc ar elementaaraam pamatzinaashanaam, tas, ka es vinjas neizmantoju ikdienaa, veel nenoziimee, ka man vinjas nav vajadziigas. Ir tachu taadas lietas, kuras vienkaarshi ir jaazina, taaadas, kas tevi pashu attiista.
    Piemeers par amerikaanju-latvieshu jaunieti – un ja vienkaarshu latvieshu jauneekli izmetiis mezhaa un ameikaani – kursh izturees vairaak, kursh spees gaileni no mushmires atshkjirt? Tas iisteniibaa arii ir diezgan patizls piemeers, bet tomeer – katram ir savas veertiibas, katrs taas uzskata par “pareizaam”. Tracina tas, ka amerikaanji atshkjiriibaa no paareejaas pasaules shiis veertiibas ar varu un piespiedu kaartaa meegjina uzspiest citiem. (Vismaz shajaa jautaajumaa muusu domas sakriit).

    Atbildēt
  149. Vaards

    Vai sevi nemaani sho pamatveertiibu sakaraa ;)? Es dazhreiz sev uzdodu shaadu jautaajumu… Gribaas jau buut labam un domaat, ka tas, ka lasu filosofijas graamatas par Sokraatu, Platona gardarbus u.c. (Lai arii tagad peedeejos divus gadus galiigi laiks tam neatliek), tad tomeer man arii gribaas buut krutam dzhekam un braukt ar SL 600 mersedesu, raadot visiem – “Shca meduza”. Un tad nu ir jautaajums – vai domaashana par dziives jeegu, un iemesliem kapeec mees sheit esam un kaa ieguut harmoniju, man buutu primaara, kad peekshnji paveertos iespeeja iesaistiities biznesaa ar PVN krukjiishanu (zinot, ka 100% garantija nesodaamiibai)?
    Bet varbuut shodienas cilveeka “elementaaraas pamatzinaashanas” ir: kaa lidostaa orienteeties? Kaa ievietot SIM karti mobiilajaa? Kaa e-mailu aizsuutiit pazinjam? U.t.j.p. Un mees stagneejam maacoties par kjiimiju tas varbuut buutu zinaatniskais virziens – izzinaat dabas likumsakariibas?
    Piemeers par amerikaanju-latvieshu jaunieti tika izteikts tapeec, lai uzsveertu, ka mums liekas dikten svariigi zinaat kur atrodas aafrika un kas tas taads ekvators ir, bet amerikaanim tas nav svariigi – vinja peec zeme ir plakana, vinjam ir svariigi, ka vinjsh nopeerk biljeti, un aizbrauc paskataas kur ir taa aafrika. Bet gailenes neaug citaas platuma joslaas 🙁 Tapeec neesi korekts. Domaaju, ka aljaskaa dziivojoshu amerikaani iemestu sibiirijaa + latvieti —> amerikaanis buutu daudz konkureetspeejiigaaks, kautvai tapeec, ka buus Discovery skatiijies.
    Bet ja pavisam, pavisam godiigi jaasaka (no personiigaas pieredzes) – tad Amerikaanjiem sit cauri “pohujs” dazhaados jautaajumos, bet intereshu loks vinjiem ir daudz plashaaks, un redzesloks arii veerieniigaaks. Mums ir mazaakas iespeejas, mazaak interesantu un ieveerojamu cilveeku apkaart, un mazaak speejam taa rezutlaataa viens otram sniegt informaaciju, pieredzi, viedokljus – tomeer speejam spriest, ka amerikaanji ir tupi 🙂 Jo universitaates liimenja latvietis, nonaakot ASV, buus nolemts komunikeet ar pamata izgliitiibas amerikaanjiem – kas tad vinju, latvieti, nabadzinju, no treshajaam pasaules valstiim par cilveeku uzskatiis?
    Tur taa probleema ir noslaanjojumaa – praatiigie un attiistiitie tuseejas savaa nodabaa, neegjeri savaa, krievi savaa, un melno darbu dariitaaji savaa. Tapeec arii cilveekam no Latvijas liekas, ka amerikaanji ir tupi – jo vinjsh ar savu ienaakumu liimeni vienkaarshi nespeej uzspljaut uz to liimeni, kuraa normaalie amerikaanji apgrozaas.
    Un daljeeji var saprast arii amerikaanjus, kas uzspiezh savu paaraakumu citiem – no vinju redzespunkta skatoties tieshaam paareejie ir lohi. Un vinjiem ir taisniiba.
    Bet no muusu skatpunkta skatoties – mees visi gribam buut taadi purva diivaniiishi kaadi esam. Un mums ir taisniiba.
    Latgaliet – tad kaa palikaas ar ES?

    Atbildēt
  150. Jānis Iesalnieks

    Vaards :: 12.09.2003 / 13:12
    “Un daljeeji var saprast arii amerikaanjus, kas uzspiezh savu paaraakumu citiem – no vinju redzespunkta skatoties tieshaam paareejie ir lohi. Un vinjiem ir taisniiba.”
    ——
    Redz kā mums te ieradies pamatīgs amīšu fans. Tātad arī tu pēc amīšu domām esi lohs – varbūt tev ir kādi psihiski mazvērtības kompleksi, taču man riebjas, ka kaut kādi popkornu grauzēji, no visas pasaules saradušies laimes meklētāji uz mums skatās no augšas tikai tāpēc, ka viņi ir biezāki. Tieši amerikāņi (protams ne visi) ir lohi, jo kalpo naudai. Un tu, Vaards, esi vēl lielāks lohs (tava paša vārdos runājam), jo amīšu lohiem lien dibenā, celdams viņus debesīs it kā viņi būtu kāda pārākā nācija.

    Atbildēt
  151. latgalec

    to vaards:
    Taa vai taa, katram ir savi uzskati un savas veertiibas un neredzu iemeslu kaapeec man savas domas buutu kaadam jaauspiezh (bet dazhzreiz gribas gan), atskhjiriibaa no amerikaanjiem, kuri to diezgan aktiivi un bezkauniigi dara.
    Par tiem slaanjiem – piekriitu, nevar buut ta, ka visi ir aprobezhoti, jaabuut arii tur cilveekiem.
    Galu galaa – viss noliidzsvarosies – kaut ko vinji paarnjems no mums (cerams), kaut ko mees no vinjiem un viss buus liidzsvaraa, kameer atkal kaut kas nepajuks.
    Nauda – taa nav laime, tas ir vieniigi liidzeklis taas sasniegshanai. Ja kaadam braukshana ar SL 600 un “ziimeeshanaas” ir laime, tas tikai liecina par vinja attiistiibas liimeni, piekriiti?
    Par ES – personiigais viedoklis, kas ir izveidojies no daudziem argumentiem – tiiri personiigiem un emocianaaliem, kaa arii peetot un saskaroties darbaa ar ES prasiibaam, riikojumiem, aktiem u.t.t., piejaucam tam veel mazliet no biznesa perspektiivaam, kuras iestaajoties ES pazudiis pavisam (vismaz man) ir diezgan skaidrs – PRET.

    Atbildēt
  152. Vaards

    Prieks, ka Jaanis Iesalnieks izmainiijis runas stilu – “uz mums skatās “, “man riebjas” – tik divreiz sevi piemineejis 🙂
    Prieks, ka nav lepns palicis – tagad mums zvaigzne! 🙂 Iedomaajies, Jaani Iesalniek – nedeelju apakalj es nemaz nezinaaju, ka Tu taads esi – bet tagad kaadu laiku atcereeshos… Kaut koka-kolas izlozee redzeeshu shaadu vaardu, uzvaardu – tikuntaa zinaaashu O! Tas tachu Jaanis Iesalnieks! 🙂
    Jaani Iesalniek, maniem vaardiem izsakoties Tu esi lohs, jo esi izraavis tikai pusi no citaata – nav korekti. Jo otrajaa pusee citaata tika teikts par to, ka mees esam taadi, kaadi esam. Gribam buut taadi, kaadi esam – un mums ir sava taisniiba. Un tapeec mees, purva diivainiishi, izveidojam apvieniibu, kuras prioritaate ir, lai mees, purva diivainiishi, kasoties savaa starpaa, un risinot savas probleeminjas, nenokljuutu pavisam savaadaak domaajoshas lielvaras varaa.
    Un taadejaadi izveidojot mazo purva diivainiishu apvieniibu (jo daudz taadu mazu purva diivainiishu vienaa apgabalaa), ar meerkji noveerst galvenaas nesaskanjas savaa starpaa, apvienot speekus, uzaudzeet muskuljus (stiprinot vaajaakos no apvieniibas biedriem), un uztaisiit vienu rokaadi globaalajaa varas sadaliijumaa, piesakot, ka ne visur ir nauda noteicoshais faktors.
    Liidz shim shii apvieniiba ir lieliski darbojusies, bet bijusi veel diezgan vaaja, bet kad biezie Latvieshi naaks, tad nu gan visi eiropijaanji ir sazveereejushies uz biezo latvieshu reekjina uzvaariities, sapludinaat sheit iekshaa nigerus (apshaut muusu krievus, kas sastaada 50% no pilseetu iedziivotaajiem), sagruust iekshaa atkritumus, un visaadi citaadi muus izdupseet. Vai ne?
    Un par to, ka es esmu amerikaanju fans – neesi korekts. Esmu biski pasists uz vides jautaajumiem, kaa rezultaataa mani traumee amerikaaniskais dziivesveids, un uzraksti uz auto stikliem: F**K the fuel economy!
    Vienkaarshi – ja redzu ka kaads naivs puika klaaree, ka: “kaut kādi popkornu grauzēji, no visas pasaules saradušies laimes meklētāji uz mums skatās no augšas”, tad man gribot negribot jaaienjem poziicija, kas agaazh shos maldiigos pienjeemumus.
    Kaa domaa – kas ir suudiigaak: kandzhas dzershana, vai popkorna graushana? Un kursh no abiem kultuuras teeliem vareetu buut intelektuaali attiistiitaaks – diezin vai, ka kandzhas dzeeraajs.
    Bet ne to gribeeju teikt – ja mees izraugamies dzert kandzhu – OK! Ja amiishi grauzh popkornu – OK! Viss ir ok, liidz tam briidim, kameer valstis ieveero vispaareejaas cilveektiesiibas – vai ne taa?
    Neredzu ar ko amiishi sliktaaki, meegjinot Tev notirgot popkornu (ja jau nepirktu, tad popkorna un kakdonalda sheit nebuutu), saliidzinaajumaa ar to, ka Tavs spriedums par vinjiem – vinji ir mudaki, jo mans onkulis taa teica, un arii tapeec, ka vinji eed popkornu.

    Atbildēt
  153. DeenRave

    Iesalniek tu vispaar nevienu vaardu no Vaarda teiktaa neesi sapratis :c((
    Run nav par to kursh ir lohs no absoluutaas taisniibas viedoklja, jo taadas nav. Taisniiba tik abstraktos jeedzienos kaa labs/ljauns, skaists/negliits utml ir taa kuru atbalsta vairaakums.
    Piemeeram, sleegtaa sabiedriibaa esi tu un veel 100 cilveeki. Ja 95 no vinjiem domaas, ka tu esi lohs – tu arii buusi lohs un nav nekaadas noziimes tam ko domaas paareejie un veel jo vairaak tu pats.
    Amerikaanji ir 100x vairaak, secinaajumus izdari pats.

    Atbildēt
  154. Vaards

    Latgaliets,
    Par to SL 600 runaajot – nauda nav laime, bet patiikami… Taa pieshkjir zinaamu varu, iespeeju justies paaraakam – citi redz nevar nopirkt taadu auto, bet es varu… Tas ir katra cilveeka mazinjais egoisminjsh – gluzhi taapat kaa Jaanis Iesalnieks ar savaam olimpiaadeem. Droshi vien turpat bija arii gana daudz klasesbiedri, kas domaaja ka vinji ir kruti, jo uzpiipeejushi zaaliiti, un ka tas kuram sekmes labaakas, tas iistens lohs, nemaz jau par taadu olimpiaazhu daliibnieku nerunaajot… 🙂
    Katram sava veertiibu skala.
    Bet par to ES runaajot – kas tad tas par biznesu taads, kuram gals klaat deelj ES jautaajumiem? Zivis celjmalaa tirgo?

    Atbildēt
  155. latgalec

    to vaards:
    Lai gan tas nebija domaats man – tomeer, “kameer valstis ieveero vispaareejaas cilveektiesiibas” – Iraaka ir spilgts piemeers, amerikaanji ieveero NAUDU, neameriaaknju cilveektiesiibas – tuksha skanja.
    Nu redzi – tev patiikami, kad tevi ieveero, bet man tas nav svariigi – galvenais, lai man pasham buutu labi un ar to es nedariitu citiem paari… Bet tas ir ideaalais variants, un dziivee reti kada taa notiek 🙁
    Bizness – kaads ir taads nu ir, bet ar iestaashanos ES vinja vairaak nebuus 🙁

    Atbildēt
  156. Vaards

    Man liekas, ka ne viss ir melns un ne viss ir balts. Un tas pats par Iraakas karu. Domaaaju, ka shaados konceptuaalos jautaajumos nevar tik vienkaarshi izdariit secinaajumus, tur vareetu veel buut visadi knifi:
    1. Iraaka mosh nosponsoreeja tornju spridzinaashanu, un shamos bija laiciigi jaapraamaaca un kaartiigi jaanoper – par piemeeru paareejiem;
    2. Iraaka mosh veidoja kautkaadu politiku, kas apdraudeetu balto rasi kaa taadu – un bija iemesls, lai jamos novaajinaatu, pirms ir nokaveets.
    3. Iraaka mosh arii bija taisiijusi kautkaadus ierochus, bet mosh pashi amerikaanji vinjiem bija kautko aplinkus notirgojushi, vai kaadi krievi, vai veelkautkas taads – un to nebija iespeejams vairs publiskot.
    4. Iraaka mosh bija paaraak nehumaana un paaraak destabilizeejosha regjionaa, ilgaakaa laika posmaa – un vieniigais risinaajums bija to visu nostabilizeet shaadi.
    5. Iespeejams, ka savaadaak nevar ieskaidrot afgaanjiem, iraakieshiem u.c. – kaa noceertot vinjus saknee?
    Un par to “ieveeroshanu” – lai ieveerotu cilveektiesiibas, tam speekam, kas to grib dariit ir jaabuut stipri speeciigaakam naudas zinjaa, svaadaak nekas nesanaaks. Jo otrs naudaa visu veertee.

    Atbildēt
  157. latgalec

    bez shaubaam shaadi globaali konfilkti nevar un nedriikst buut veerteeti viennoziimiigi. Tiem noteikti ir simt visaadi knifi un puspasleepti argumenti, un ja nu:
    Iraaka pati savaa sulaa vaariijaas, nonaaca izolaacija, jo neveeleejaas atziit rietumu veertiibas un pildiit Eiropas un ASV noraadiijumu, kaa vinjiem dziivot. Bet naftas vinjiem ir daudz un daliities vinji negrib, savukaart, teevocis Sems to naftu grib?
    Negribas aizskart teemu “Islams”, jo tad atkal droshi vien saaksies asas diskusijas. Un nevar veel zinaat, kuram tad ir taisniiba – mums ar “demokraatiju”, kuru eiropa un asv meegjina ieviest musulmanju valstiis, vai arii vinju pasaules skatiijumam.

    Atbildēt
  158. Vaards

    Lai jau paliek shiis USA ES, Islama u.c. pamatveertiibas.
    Bet es sveetdien pa TV redzeeju Jaani Iesalnieku ;)!
    Taads sabaidiijies jaunietis – laikam mees paaraak shamo buusim sabaidiijushi ar saviem uzbraucieniem 🙂
    Bet taa visa sakaraa radas cita doma – Dombura vadiitajaa diskusijaa par Tieslietaam saistiibaa ar daliibu ES, pieaicinaatie opozicionaari (lai arii juristi) izskatijaas visai shkjeermi un vaajzinoshi, un pat man, kursh tomeer sliecas PAR virzienaa, bija saapiigi skatiities, ka pretinieku puse sevi atklaati diskreditee. Un doma taada: vismaz kaads no vinjiem vareetu buut apveltiits ar citu funktieri –
    – iestaaties PRET ES ir tiirais nepraats un kaitnieciiba, bet saprotot, ka procentuaali tomeer sanaak, ka iestaasimies, vinjsh brugjee sev iespeeju iesaistiities lielajaa politikaa – jo peec iestaashanaas buus iespeeja visas probleeminjas gaazt uz “Redz, nepaklausiijaat mani!”
    Tjipa jaucot gaisu, pat dievu piesaucot un riskeejot ar LV naakotni, var arii kautkaadu popularitaati sev nodroshinaat + prikols paaris studentinjiem saboreet smadzenes, kas tad nu arii aktiivi PRET paudeeji un liidzskreejeeji paliek.

    Atbildēt
  159. latgalec

    Nu redz, kaut kaads progress ir 🙂 Jaunietis tika TV 🙂
    Es, diemzheel, neredzeeju, bet arii no citaam paarraideem rodas iespaids, ka LV eiroskeptikji nav organizeeti. Nav kautkaada logjiska, kompetenta kodola, kas visu vadiitu 🙁 Un tas nu noteikti nenaak par labu visai PRET kustiibai 🙁

    Atbildēt
  160. Vaards

    Attieciibaa uz PRET viedokli vareetu veel vienu fiichu izteikt – vinji nezin taadu lietu kaa “vienotiibaa speeks”, kaa rezultaataa arii pashi ir pret jebkaadu sadarbiibu, un paskatoties katru no sho kustiibu liideriem:
    Kustiiba par neatkariibu; NeES, klubs415; latvians; u.c. kur viens pats katras vadiitaajs sev zinaamu popularitaati raush, bet paareejie – paareejie arii taapatas, katrs par sevi. Pat savaas lapaas iisti nav linkus viens uz otru iedevushi…

    Atbildēt
  161. TheSig

    To: Vaards
    Te buus atbilde par suverenitaati. Protams ne maniem vaardiem – pameegjini atspeekot:
    Divpadsmit gadus ieilgusī Latvijas suverenitātes apkarošana
    —— citaats ——
    Divpadsmit gadus ieilgusī Latvijas suverenitātes apkarošana

    Jānis Kučinskis, Kustības par Neatkarību valdes dalībnieks
    4. maijā Latvija svinēs 12 gadus kopš Latvijas suverenitātes atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas. Un apmēram tikpat ilgi notikusi mērķtiecīga mūsu suverenitātes graušana un Latvijas nacionālo interešu apkarošana. Turklāt to darījuši ne tik daudz kādi ārvalstu slepenie dienesti vai no padomju laikiem Latvijā saglabātā impēriskā pagrīde, bet gan pie varas esošie politiskie spēki, kas publiski sev piedēvē visus nopelnus par suverenitātes atjaunošanu un arvien ik dienas cīnās ar Interfrontes rēgiem.
    Antikonstitucionālais apvērsums

    Latvijas pamatlikums un suverenitātes juridiskais garants ir Latvijas Satversme. Pēc tās, Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (1. pants) un valsts suverenā vara Latvijā pieder Latvijas tautai, t.i., tās pilsoņiem (2. pants). Tiesa, mūsu Satversme paredz arī iespēju atteikties gan no tautas suverenās varas, gan no valsts neatkarības un demokrātijas. Šādu lēmumu var pieņemt Saeima (76. pants), bet, lai šāds lēmums iegūtu likuma spēku, tas jāapstiprina tautas nobalsošanā jeb referendumā (77. pants). Turklāt tikai tādā gadījumā, ja par to nobalso vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem (79. pants).
    Ja runājam par neskaitāmas reizes pausto valdības, politisko partiju un citu amatpersonu vēlmi atteikties no Latvijas neatkarības un daļu suverenās varas deleģēt starptautiskām institūcijām (Eiropas savienībai, NATO u.c.), tad atbilstoši Satversmes grozījumi patiešām tiek gatavoti. Tātad, ja par šiem grozījumiem nobalsotu vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas republikas pilsoņiem, valdība ar pilnām tiesībām varētu ķerties pie Latvijas suverenitātes demontāžas. Bet – tikai pēc šādas nobalsošanas! Tomēr jau sen vairs nav nekādu šaubu, ka valdība izvēlējusies 1940. gada Ulmaņa un Kirhenšteina valdību kursu. Proti, mūsu suverenitāte tiek grauta arvien paātrinātā tempā, neprasot Latvijas tautas piekrišanu. Atšķirībā no Kirhenšteina valdības, mūsdienu politiķi gan sola referendumu kaut kad sarīkot. Taču tikai pēc tam, kad Latvijas suverenitāte de facto būs jau likvidēta. Kad Latvijas tautsaimniecība būs jau tik sagrauta un cilvēku izdzīvošana tik atkarīga no ārvalstu žēlastības, ka balsot pret Latvijas pievienošanu ES nozīmēs kolektīvu pašnāvību.
    — citaata beigas —

    Atbildēt
  162. Vaards

    The Sig,
    Vai mana censhanaas un liishana aaraa no aadas mekleejot kas ir suverenitaate, kas ir valsts, kaa taas var pastaaveet globalizeetaa pasaules videe, TEVI paarliecinaas PAR labu ES jautaajumaa? Diezin vai. Lai cik diivaini tas nebuutu, bet Tu nepaartraukti citee cilveekus, kas pashi faktiski nav kompetenti spriest par shiem jautaajumiem un iznjemot kaa savu pashrekaamu un demagogjiju, kas atshkjaidiita ar pusmeliem, neko jeedziigu nav pateikushi?
    Un vai maz ir nepiecieshams, Tevi, TheSigu paarliecinaat?
    Sestdienas riitaa piecelshos, leenaa garaa uztaisiishu paaris maiziites un uzvaariishu sev kafiju, tad aizieshu liidz daarzam, apeediishu kaadu aaboli, atnaakshu maajaas, paskatiishos televizoru, tur nekaa interesanta nebuus – panjemshu pasiiti un aizieshu liidz pagasta centram, kur izstaaveeshu 15.min rindu balsojumaa, paklausoties tantuku spriedeleeshanu par slikto ES, kas briiviibu atnjems, nobalsoshu, mosh peectam aizbraukshu ar draudzeni uz kiino, vai aizieshu uz kaadu krodzinju paseedeet, tad veelaak vakaraa paskatiishos saskatiitaas veeleetaaju balsis ieksh TV (slinkums buus kompi sleegt iekshaa), un ar mieriigu sirdi vareeshu iet guleet – 70% saskaitiitas balsis, kur 60-70% veeleetaaju buus nobalsojushi PAR.
    Taadejaadi nesatrauceis – Latvijai nebuus jaapaarsteidz paareejaa pasaule ar apkaunojoshu diivainiibu, kur mees savaa lepniibaa esam noignoreejushi iestaashanos vienaa no prestizhaakajiem pasaules klubinjiem, paliekot kautkaadaa lielvaru starpaa, peleekajaa zoonaa.
    Un tavi piesauktie gurusi-disidenti arii justos gana nelaimiigi, ja vinju antireklaama nostraadaatu – jo tad uz vinjiem visi skatiitos – a ko tagad daram?
    Bet iestaajoties ES, vinji buus sev sagatavojushi LJOOOTI pietiekamu skaitu veeleetaaju, kas vinjus ieveelees naakamaa sasaukuma saeimaa, kur vinji varees klusinjaam turpinaat opoziicijaa urkshkjeet, nepaartraukti noraadot uz “lielo sliktumu”, kas radies no iestaajas ES (ikvienaa pasaakumaa var atrast kautkaadas probleemas, tikai neko nedarot probleemas nerodas).

    Atbildēt
  163. Māšele

    Es tā arī nesaprotu, kāpēc jūs visi braucat virsū Iesalniekam – viņš taču tikai izteica savu viedokli un nevienam to neuzspieda. Un tikai tāpēc, ka jūs viņa viedoklim nepiekrītat, jau nav cilvēks jānod***. Personīgi es esmu PAR Latvijas iestāšanos ES, tomēr esmu pietiekami saprātīga, lai apzinātos arī šīs savienības mīnusus. Bez tam – Jānis Iesalnieks pat tika TV. Vai jums neienāk prātā tāda vieda doma, ka, ja jau Domburs Iesalnieku uzaicināja uz savu raidījumu, tad jau pa kādai sakarīgai domai viņš ir izteicis tajā rakstā?! Un tagad padomājiet – cik daudz sakarīgu rakstu jūs esat uzrakstījuši, pēc kuru publicēšanas jūs esat tikuši uzaicināti uz televīziju? Un pēc tam padomājiet, par ko jūs braucat virsū Iesalniekam (par to, ka cilvēkam ir savs, atšķirīgs viedoklis???)!

    Atbildēt
  164. Vaards

    Māšel, to ko Tu saki, par to mees pilniigi piekriitam!
    Un mums ir patieshaam prieks, ka Jaanis no Vencpiles peekshnji tautaas ticis! Turklaat vinjsh nemaz tik slikts nav – gan paliks drosmiigaaks (es to kameru priekshaa, tieshraidee, tikpat chaabiigs izskatiitos), biski apbruzhaasies un lineaari izsecinaatos spriedumus leenaam apaudzees ar papildus informaaciju – un buus labi.
    Un shajaa gadiijumaa runaashu no sava “es”, jo izskataas, ka esmu viens no peedeejiem tankistiem, kas veel she palicies un pats ar sevi diskutee
    1.citaats no maniem tekstiem:
    Bet es sveetdien pa TV redzeeju Jaani Iesalnieku ;)!
    Taads sabaidiijies jaunietis – laikam mees paaraak shamo buusim sabaidiijushi ar saviem uzbraucieniem 🙂
    2.citaats no maniem tekstiem:
    Principaa jau Tev pieeja laba – taapat kaa Dzherinjam skandaleejot ar Celju Policiju – pieteikt sevi tautaas, un tad jau gan ieveeros, ja tieshaam buusi labs un par teemu runaasi.
    Maashel, bet lai saprastu kapeec muusu attieksme ir taada, kaada taa ir, nepiecieshams palasiit komentaarus, un tuudalinj taps skaidraaks. Skaisti pateikts ir shajaa komentaaraa:

    Narcisam Iesalniekam : Aiz kautrības jau tu nemirsi….
    Autors: otto :: 10.09.2003 / 14:50

    Bet Dombura gadijums – gruuti teikt par to raidiijumu. Bet esmu dzirdeejis, ka totaali pietruukstot eiroskeptikju – neraadiis tachu vislaiku vienu un to pashu Grostinju vai Jaani Silu, kuriem putas paar luupaam jau saak velties, uzdirdot tikai vaardu Eiro-.
    Turklaat Jaanis Iesalnieks taa peekshnji paraadijas, bija redzams galvenaa portaala pirmajaa lapaa, TvNet`aa arii ieraugaams, paarstaveeja atbilstosho tematu – tieslietas, nebija pieskaitaams ne pie viena no grupeejumiem – ko tad veel Dombura k-gs var veeleeties :)?

    Atbildēt
  165. TheSig

    To: Vaards
    Nu gluzhi jau man nevajaga pieraadiit to labumu. Ja runaasim godiigi es labi apzinos i plusus i miinusus, mana kljuuda ir taada ka es diezgan agressīvā veidā mēģinu cilvēkiem ieskaidrot ka ir ļoti labi jāpadomā ‘pirms tāda soļa. Ir daudz kas labs no iestaashanaas ES bet ir arii slikts teiksim gandriiz 50 uz 50. Lieku miinusu iedod tas ka valdiiba un paareejaas instituucijas gandriiz neko nesaka par miinusiem, ieskaitot to, ka atklaati melo par finanseem – nu to vareetu noignoreet protams zinot ka vinji ir melojushi un melos. Pa lielaakai daljai informaaciju man naacaas ljoti ciitiigi mekleet no daudziem avotiem (briinumainaa kaartaa arii finansu minstrijas maajas lapas dziilees atradu taadu dokumentu, kaa pozitīvie un negatīvie aspekti – protams ka vieniigi finansiaalaa jomā, un tie negatīvie mani ne sevišķi apmierina). Apzinoties, ka mūs tikuntā pārdos ES-am – tracina domā, ka par sviestmaizes cenu! Ja mēs tagad nobalsosim pret ES tad kā viens no variantiem ir tas, ka mums piedāvās daudz izdevīgākus nosacījumus. Var gadīties arī ka nē (bet es tomēr riskētu). Atkal variants ar darbu ārpus Latvijas un Imigrantiem – nezinu kā Tev, bet man rūp tas lai maniem bērniem būtu garantēts darbs un neviens viņiem to neatņemtu strādājot par zemāku atalgojumu. Es jau nojaušu Tavus un citu Eirooptimistu teicienus – “ES būs vienādi nosacījumi”, uz ko es uzreiz varu atbildēt viennozīmīgi – tie kas nav redzējuši un izbaudījuši kas ir turki un arābi (nedomāju tos kas savā dzimtenē dzīvo, bet tos kas meklē laimi citās valstīs) nemaz nezin. ka šitai kategorijai likumi nav rakstīti (ne darba, ne krimināl u.t.t.) vienkārši izsakoties viņiem ir nospļauties uz jebkādu konstitūciju un likumiem. Es to visu esu redzējis – un negribu lai pie mums būtu vācijas, somijas un vēl dažādu valstu variants ar problēmām, kas ir saistītas ar šo “ļautiņu” kategoriju. Kad Eirooptimista bērnus uzsēdinās uz adatas (nedo dievs protams) iesaistīs kādā bandā u.t.t., tad redzēsim ko Jūs tad bļausiet. Varbūt tās ir tikai emocijas – bet es zinu par ko runāju, un diemžēl to neapjēdz lielākā daļa no potenciālajiem balsotājiem, jo viņiem nav bījusi iespēja paskatīties kā tas izskatās dzīvajā tanīs ES valstīs, un ja kāds taisās man pierādīt ka nav tā kā es runāju – tad dziļi iesaku aizbraukt uz agstāk minētajām valstīm nevis tūrisma braucienā (neviens jums neies rādīt bardaku), bet tāpat vien un pavandīties pa pilsētām (ne tur kur tūrisma centri un objekti) – es par jūsu nervu un veselibas saglabāšanu nedošu ne pusplēsta santīma. Un iestājoties ES mēs dabūsim pie sevīm ielaist arī šis padibenes. Protams ja neiestāsimies ES paliks augstāki bankas procenti par kredītiem, paliks lētāks nekustamais īpašums (tiem kas viņu ir sapircis tagad – to gan negriētos, jo naudiņu taču izlika ar cerībām iegūt lielāku nadu pārdodot to ES-ā), būs iespēja atīstīties sīkajiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem (iekš ES par lauksaimniekiem aizmirstat – viņiem pašiem savu produkciju nav kur bāzt, tātad kovotas uz pārdošanu un ražošanu Latvijai praktiski nebūs) t.i. tikai daļiņa no tā kas būs neiestājoties ES. Tagad paskatīsimies, kas notiks iestājoties ES – vispirms ņemsims ieguvējus: 1. Tie kam ir liela nauda (tiem vienmēr būs labi), 2. Pilsētniekiem kuriem nav nekāda sakara ar lauksaimniecību. 3 Banku sektora darbiniekiem nu varbūt vēl kadai kategorijai. Tagad paskatīsim zaudētājus. 1. Visi, kas šādā vai tādā veidā ir iesaistīti lauksaimniecībā – šitā kategorija nemaz var necerēt uz ko labu – neviens viņus neatbalstīs! ES jau tā nav kur bāzt saražoto lauksaimniecības produkciju (pierādiet pretējo). (Teiksiet nekas dzersim vācijas pienu, ēdīsim Francijas jogurtus u.t.t – Man gan gribās lietot vietējo produkciju) . 2. Parastie cilvēki (vidējais un zemāk iztikas līmenis), nodokļi paliks lielāki, produkti dārgāki (teiksiet, ka algas būs lielākas – ka tik ne tā! Lika pagaidīt) skat. finansu ministrījas atskaiti par plusiem un mīnusiem.
    Kā redzams vinnētājos būs tikai pilsētnieki un to cilvēku slānis kuru iztikas līmenis ir virs vidējā (jocīgi, bet es arī ietilpstu šinī kategorijā). Un kuriem gluži vienalga ko bāzt kuņģī vai tas būtu vācijas piens (starpcitu atšķaidītais sausais) vai vēl kas.
    Itkā viss emocijas bet diemžēl balstītas uz redzētā un uz faktiem.
    Bet nu netaisos nevienu pārliecināt. Lai jau katrs izlemj pats Vai viņš grib ēst normālus vietējos produktus un droši laist savus bērnus uz skolu bez apsardzes, vai arī dabū šeit latvijā “Bronksu” (salīdzinājums protams ne sevišķi korekts, bet vismaz cilvēki var stādīties priekšā kā tas izskatās, jo ES valstis savu netīro veļu ļoti cieši sargā no publikas acīm) ar visām no tā izrietošām sekām.
    Tagad Pasakat man, kur man no ši teiktā nav taisnības.
    Un mēģināsim bez karstām galvām salikt vienu pretīm otram Plusus un Mīnusus, un paskatīsimies kas sanāks. Jo pierādīt atsevišķi tikai Plusus vai mīnusus ir galīgi bezjēdzīgi – jābut tam visam kopā, lai varētu adekvāti novērtēt kas tomār ir labāk.
    Vai kāds no Eirooptimistiem piekritīs to darīt? vai arī kā lielāko daļu atskanēs neargumentēts sauciens – tas ir muļķības un vis.!

    Atbildēt
  166. Vaards

    The Sig,
    Man prieks, ka vienreiz esi praatiigi uzrakstiijis savu viedokli shajos jautaajumos. tomeer attureeshos no par/pret analiizes sava slinkuma deelj. Aizej labaak shodien Delfi chataa plkst 16.00 uzprasi tos Sandrai Kalnietei.
    Par tiem araabiem runaajot, kas no savas zemes izbraukushi. Paziistu vienu taadu. Vispaar diezgan daudzus – manai maasai viirs ir taads. Liidz es ar vinju nebiju alinju iedzeeris, kad ASV viesojos, tikmeer man liidziigs viedoklis bija.
    Un visinteresantaakais, ka shie araabi par mums domaa tieshi taapat kaa mees par vinjiem – krievi no postsocialaisma valstiim, kas veido kriminogeeno situaaciju un mafiju visaas pasaules valstiis. Tak lietuvieshu kriminaals sastaada 30% no Zviedrijaa padariitajiem noziegumiem. Un iedomaajies cik tad taadaa Lietuvaa ir vispaar iedziivotaaji?
    Tad par tiem araabiem runaajot. Redzi – vinji viens otru atbalsta, vinjiem lielas gjimenes, ar ljoti speciigaam tradiicijaam. Un vinji nebuut neveido “krievu mafiju” (ko nevareetu teikt par mums).
    Un araabs, ko es paziistu, tomeer mainiija manu nacionaali/fashistisko attieksmi pret apkaarteejo pasauli – vinjsh bija straadaajis par oficiantu, maacoties universitaatee, dziivojot no rokas mutee, pabeidzot zinaatnisku peetiijumu par shuunu daliishanos apgaaza kautkaadu citu, sen zinaamu teoriju, u.c. visaadi cieniijams, erudiits, interesants un iecietiigs cilveeks – un pat peec kraasas vinju Latvijaa (kad bija atbraucis ciemos) nebuut neuzskatiija par aarzemnieku – veikalaa, krodzinjos u.c. visi teica latviski savu sakaamo.
    Jebkuraa gadiijumaa – Latvijas narkomaani, bandiiti u.c. nebuut nav labaaki par tiem cilveecinjiem, kas meegjinot sheit nelegaali iebraukt, nokljuus sho te uzskaitiito ietekmee. Ar ko arii pieraadu – pie mums neviens nebrauks, jo nebrauc shobriid. Mees braucam – kaudzeem paziistu jaunus cilveekus, kas iirijaa nelegaali (!) straadaa melnos darbus. Kad melnos darbus mees nebrauksim citur dariit, tad arii varees domaat, ka pie mums kaads tos varbuut vareetu padariit.
    Par tiem ES miinusiem.
    Eiroskeptikji koncentreejas nepareizajaa virzienaa – viss tas ir BLEFS par to ka kaadam ies sliktaak – ekonomiski ies labaak VISIEM (iznjemot nieciigu dalju kautkaadu indiviidu).
    Jautaaajums ir par to, vai ES spees funkcioneet kaa iecereets, vai muus neuzmetiis? Vai nepaarpirks lielie koncerni (kas arii nebuutu tragjeedija – ka tik maksaa pelnjas nodokli un visu paareejo).
    Ja izraadiisies, ka deelj taa, ka latvijai u.c. suudu kantoriem ir dota iespeeja ietekmeet ES leemumus, shie leemumi paliks stagneejoshi, tiks muuzhiigi bremzeeti (jo vienmeer kaadam kautkas nebuus labi), un beigu beigaas atspoguljos “videejo temperatuuru slimniicaa”, tad gan buus chaabiigi – bet par sho jautaajumu, neesmu gan redzeejis nevienu jeedziigu domugraudu.
    Bet par to nogaidiishanu, cerot lielaaku cenu izsist – ja mees nogaidiisim, tad visi tie strateegjiskie plaani lidos pie kaajas, visa plaani, kas sabiidiiti uz ES fondu apsaimniekoshanu, viss lidos pie kaajas, visi biznesa plaani attieciibaa uz finansu un krediitu piesaistiishanu, kaa rezultaataa atkal gaidaama banku sisteemas sahuuposhanaas…
    Labi, ja ES sapratiis, ka taadi asuudi sagaidaami un atstaas mums tos miljonus, ko peeec iestaajas paredzeets dot, bet ja neiedos?
    Tad taa paardoshana par lielaaku cenu, izraadiitos, ka mees esam baaigi daargi samaksaajushi par to, lai vispaar sevi par velti atdotu – shaadu sashuuposhanos deelj nebankrotees lielie ES koncerni, kas sheit arii sastopami, bet tie uznjeemumi, kas ar latvijas kapitalau – taadejaadi mees veel nesagatavotaaki buusim iestaajai ES.
    Veel njem faktoru veeraa, ka nekas nestaav uz vietas – gadus divus atpakalj, krievus uzkatiija par naidniekiem ASV uc. un tad peekshnji krievi taadaa NATO paliek par lielaakajiem draugiem, kopaa mochii afgaanjus. Tad atkal sastriidas irkaajas jautaajumaa – politiskaa situaacija mainaas ljooooooti strauji – iespeejams, ka naakamaa iestaashanas kaarta nemaz nebuus…

    Atbildēt
  167. TheSig

    Netaisos striideeties. Tas ir bezjeedziigi – jo katram ir savi iemesli balsot šā vai tā. Es tikai gluži izteicu savu viedokli (varbūst es gribēju lai mani pārliecina ar faktiem ka man nav taisnības), bet diemžēl tikai dzirdu neargumentētas atbildes. Un ja kāds domā, ka tanī intervijā saņems kādu labi argumentētu atbildi kura atspēkotu ES negatīvās sekas – tas dziļi maldās. Tas jau daudzkārt ir pierādījies, ka politiķis runās un ievirzīs sarunas gaitu (izvairoties no kutelīgiem jautājumiem) tikai par to par ko gribēs runāt – dotajā momentā par ES plusiem. To pašu protams varētu attiecināt arī uz ES pretiniekiem. Nez kapēc neviens nelaizh viņus dzīvajā ēterī kopā? Varbūt kādam tas nav izdevīgi? Loģiski ka kādam tas ir izdevīgi! Tad atliek tikai padomāt kas kontrolē massu saziņas līdzekļus? – Ahaa… tie kam ir nauda, un kā jau es teicu iepriekšrakstītajā visa ši grupiņa ir ieinteresēta iestāties ES. Protams pretiniekiem ļauj izteikties, bet ka redzam aci pret aci nevienu līdzvērtīgu nelaiž. Rodās vēl viens interesants jautājums Valdība (kurai itkā jāpārstāv tauta) pasūtījusi izpētīt ES ietekmes pozitīvos momentus, a kā tad paliks ar negatīvajiem??? Hmm… naudiņas nepietika vai arī kautkas nopietni traucējošs īstenot savu politiku var atklāties? Vai neizskatās pēc tā ka atkal kautko slēpj? Protams vieglāt var veikt aģitāciju uz izanalizētiem faktiem, bet kas notiek kad runa skar to aspektu kurš nav analizēts – izvairīšanās no tiešas atbildes, vai arī nepamatoti apgalvojumi (loģiski a ko viņi var atbildēt – izpētīts taču nav). No kā izriet ka cilvēkiem tiek likti priekšā tikai tie fakti, kuru izpēti bija izdevīgi apmaksāt valdošajai varai un tiem kas viņiem maksā par to.
    Vai kāds var atspēkot to, ka apmaksāta ir tikai pozitīvās ietekmes analīze (pie kam diezgan milzīga nauda varēja katrai pašvaldībai ap 100 000Ls izdalīt soc vajadzībām).?
    To: Vaards
    runaajot par Turkiem un Araabiem es nebiju domaajis ka visi vinji 100% ir taadi, ir arii iznjeemumi. Par nacionaalistu mani arii nevar nosaukt jo man ir ljoti labas attieciibas ar daudziem cittautiešiem, un kā teikt katrā aitu barā ir pa kādai melnai avij, un tā nu ir sanācis ka pārsvarā tās melnās avis tusojaas pa ES (veelreiz atkaartošos ne visi 100% no vinjiem ir pieskaitāmi pie tām melnajām avīm). Atspēko man tādu variantu: kas traucēs itkaa bezdarbniekam saņemot ES bezdarbnieka pabalstu (nu teiksim vinsh pieregjistreejies Vaacijaa un pabalsti tur ir vērā ņemami) tusot pa latviju un darīt te savas lietas? Priekš viņa te nemaz neizskatīsies ekonomiski neizdevīgi tusot.

    Atbildēt
  168. latgalec

    to vaards:
    vairaak sliecos uz the sig viedoklja pusi, kaapeec tu tik pashpaarliecinaati apgalvo, ka visi ekonomiskie argumenti ir BLEFS? papeetot situaaciju, izraadaas, ka nemaz taad sliels blefs arii nav – vakar pat paviideeja informaacija no SM, ka no Briseles tiek biidiita teema – liidzsfinanseejums tiks pieshkjirts tikai peec projekta beigaam! Un kur tad LV njems tos miljonus, lai tos projektus biidiitu?
    par lauksaimnieciibu – lielisks piemeers ir cukura razhosshanas nozare – lv cukurs maksaa 370 ls/t, bet subsideetais es cukurs 40 ls/t, vinjiem tik tieshaam nav kur likt savu produkciju. tehnika vinjiem ir aizgaajusi daudz taalaak un sarazhot vinji liidz ar to var daudz vairaak ar tiem pashiem resursiem.
    vai tad tev ar krieviem, kuri negrib maaciities valodu un normaali, saskanjaa dziivot nepietiek? un ja ar vinjiem veel kaut kaa var ciiniities, kas buus ja sabrauks visaadi melnie? (neesmu rasist, vienkaarshi ata vinjus saucu) Es nesaku, ka visi vinji ir slikti, bez shaubaam jebkuraa sabiedriibaa ir padibenes, tikai jaanjem veeraa, ka normaaliem cilveekiem ir kur braukt, bet taam padibeneem maajaas vairs nav ko dariit un taadelej bruaks “kur labaak” (tavs piemeers par lietuvieshiem noziedzniekiem tieshi to arii pieraada)! tev to pasham gribaas?
    par to ietekmi – un ja leemums buus pilniigi preteejs mazo valstu intereseem, kas tad? skatiisiemies, kaa lielie savaa starpaa mieriigi visu izlemj un briiniisimies, nezinu, mani tas neapmierina nekaadaa gadiijumaa.

    Atbildēt
  169. Vaards

    The Sig,
    Paaraak noraizeejies esi 🙂 Galvenaa probleema, ko es nevaru saprast ir kautkaada iecentreeshanaas – The Sig (lai arii man liekas diivaini shaadi saukt pashu karstaako latvijas NeES paarstaavi shajaa lapaa) un kas tad tam turkveidiigajam tagad liedz tuseeties latvijaa, sanjemot pabalstu Vaacijaa? Vai bezviizu rezhiims traucee? Vai dziivokli nevar iznomaat pa leeto? Vai kas?
    Labi, cits piemeers iecentreetai domaashanai.
    Kapeec muusu krievu bezdarbnieki netuseejas Baltkrievijaa, gan valoda vinju dzimtaa tur, gan viss ir saprotams, gan biezais vari sajusties?
    Ar to es gribu pateikt – mees SEN ESAM ES sastaavaa, tikai shobriid mees esam pabeerna lomaa. Runa iet par to, vai mees legalizeejam savu statusu ieksh ES. Vai taapat kaa ieprieksh – pienjemam bez ierunaam vinju izstraadaatos standartus, un priecaajamies par tiem? KO TAD, Juus domaajat, ka mees vareesim neieveerot vinju standartus!? Un likumdoshanu !? Tad kaa mees speesim paardot savas preces, kas sataada 70% no kopeejaa eksporta (turklaat tie % palielinaasies, jo kaiminji arii tagad buus ES sastaavaa).
    Pat taada bieza valsts kaa Norveegjija ieveero visas prasiibas, ko ES diktee. Turklaat ir taadi gadiijumi, kad EBTA uzliktaas prasiibas vinjiem nav pienjemamas (piemeeram, vieglaa alkahola tirdznieciiba veikalos), bet vinji zem shiim prasiibaam parakstiijushies – taadejaadi izpildiit vinji taas driikst, bet vinjiem nav bijushas tiesiibas pienjemt shaadu direktiivu 🙂
    Par to cukuru, kas eiropaa leetaaks. Kapeec leetaaks?
    Iisteniibaa shii te lieta, ka katrs sargaaja savu cukuru u.t.t. arii noveda pie nepiecieshamiibas izveidot ES – jo ES sastaav no mazaam valstinjaam, un ja katraa valstinjaa ir mazinja ruupniicinj,ak as nemitiigi kaujas ar kaiminjiem, bet nekaadi neuzlabo savu razhoshanu, tad sanaaca taa, ka atnaak amerikaanis, uzcelj vienu kaartiigu ruupniicu taadaa Latvijaa (sakiet, ka taa nevar notikt?) Un peec labaakaas pieredzes, efektiivi, strateegjiski, un plaanoti saak bliezt augshaa cukuru pa kaadiem 30ls/t… Un attiet!
    Shii pasha probleema ir sastopama arii austrumvaacijaa – tur vaacieshi ieshpriceee katru gadu 60-80miljardus USD, bet kaa tas vezums nekust ta nekust – jo kas sanaak, taa nauda aiziet uz visaadu paliidziibu un stuteeshanu tiem pusspraagushajiem, kam taapat jaanospraagst… Un taa taa niiikuljoshana turpinaas – tas ir kaa naudinju iemest skurstenii.
    Tas pats ir ar cukurfabriku – ja pashizmaksa mums ir kaadi 200ls/t bet paareejiem – 20Ls/t, tad mees, sponsoreejot cukura biznesu 180 Latus par tonnu (!!!) izsviezham veejaa – tobish tie aziet uz neefektiivu saimniekoshanu u.t.t. Un mees kopumaa paliekam nekonkureetspeejiigaaki.
    Veel labaaks skaidrojums – ja arbuuzi siltajaas zemees aug taapataas, tik iebaksti zemee, tad mees arii ziemaa vareetu tos audzeet – divstiklu siltumniica nepiecieshama, kaartiigs apgaismojums, siltuma energjija, cilveeki, kas ap tiem njemas, cilveeki, ka sitlumniicu uztaisa – kaa rezultaataa tas arbuuzs maksatu kaadi 10Ls/kg – tie Ls 9.70 uz katru kilo buutu vienkaarshi nosviesti zemee.
    Sheit buutu jautaajums KAPEEC taada atshkjiriiba cenaa ir cukuram? Tapeec, ka nav subsiidijas cukrubieteem? vai tapeec, ka mazas porcijas piedaavaa zemnieki – lielas izmaksas organizeet iepirkshanu? Energoresursi (±taadi pashi kaa ES), vecas iekaartas? Nemaakam straadaat? Visdriizaak… ai pietiks murgot.
    Par krieviem un melnajiem. Man jau protams vizuaali krievi labaak patiik. Bet Melnie (izraeelas araabi un ebreji) tomeer nejuutas apmierinaati, jo pseidozhiidi shamos tur dikti izspiedushi – riebiigaakas naacijas par krievu (tas turklaat nav krievs, bet mongolju/tataaru peecnaaceejs) nevar sastapt.
    Domaaju, ka muusu 40% krievu nepieljaus mazaak indiigu naaciju ienaakshanu sheit – shamie taksh veel lielaaki rasisti nekaa mees.
    Un ja leemums preteejs mazo valstu intereseem, tad buus kaa ar eiroviiziju bija, kad latvieshi un igaunji vinneeja BLATA BUUSHANA – mees esam triis balsis, kas par vienotaam prasiibaam balsos, (buutiskos jautaajumos), kameer taadai vaacijai ir viena balss… Un kaa domaa – kursh krutaaks, triis utis vai viens zilonis?
    Tapeec es arii satraucos, ka deelj nebuutiskaam utu probleemaam, var sanaakt, ka ES darbosies ljoti neefektiivi kopeeju leemumu pienjemshanaa.
    un otraaa postaa iekopeeshu citaatu no Gundara Keninja Kinga (Ljoti ieveerojams pasaules meeroga ekonomists. Turklaat – latvietis) paardomaam shajaa Latvijas izveeles sakaraaa.

    Atbildēt
  170. Vaards

    Gundara Keninja Kinga raksts
    Par aprēķina laulībām ar Eiropas Savienību G.Ķeniņš LA 2.07.02
    Pirmā ir paļauties uz labvēlīgu likteni un absolūtu brīvību, kā arī raudzīt izdzīvot pašiem ar saviem spēkiem, neiesaistoties plašākā apvienībā. Šāda izvēle ir virzība, kas ir līdzīga visas tautas dzīvošanai naturālā saimniecībā, maz importējot un maz eksportējot. Tas ne tikai tikai ierobežo, bet arī kavē modernas saimniecības attīstību. Brīva tauta neizolējas no citām, nestāv malā, bet spēj brīvi rīkoties. Pat ja Latvija spētu ražot vairumu no šodien nepieciešamām precēm, to izmaksas būtu bezjēdzīgi augstas. Šāds mēģinājums apmierināt pašu latviešu vajadzības var laikā gaitā būt tikai nesekmīgs. Izvēloties šo ceļu, sabiedrisko kārtību sagraus vispārēja nabadzība, neapmierinātība un kontrabandas tirdzniecība, vai arī to nožņaugs pašu uzraugu un kontrolieru bari. Valsts būs tik nespēcīga, ka tajā savu kārtību ievedīs stiprākais kaimiņš. Doma, ka Latvijas valsts sarunu vedēji vieni paši izkārtos vislabākās attiecības ar uzņēmējiem tuvākos un tālākos kaimiņos, mani pēc desmit gadu nesekmīgiem centieniem nepārliecina.
    Otrā iespēja ir noraidīt iestāšanos ES un apzināti mesties lielā kaimiņa apkampienos. Ir gluži iespējams, ka Krievijā jau rīt izveidosies labāka saimnieciskā sistēma. Tā būs pakārtota īpatnējai kārtībai, ko grūti saukt par demokrātisku Rietumu izpratnē. Latvijai šādas Krievijas valdnieki nevar ne solīt, ne dot pat ierobežotu autonomiju. Šādā apvienībā var dominēt tikai lielākais un stiprākais partneris.
    Atliek trešā iespēja. Tā ir pārdomāta brīva izvēle iestāties demokrātiskā Rietumu valstu apvienībā ES. Ir daži, kas saka, ka tā Latvija var pazaudēt savu brīvību. Ja brīvība noliedz katru iespēju būt draudzīgu tautu saimē, tad tā ir tikai iebaidītas bārenītes brīvība. Īsta brīvība nav meklējama izolācijā, bet piemērotāku biedru un pieņemamu partneru izvēlē. Politiski ES nav saredzama nevienas valsts hegemonija. Nav arī ne vienas noteicošas valodas, visu aptverošas kultūras vai vienas stipras reliģiskas pārliecības. Kā to norāda itāļu rakstnieks Umberto Eko, ES būs daudzvalodu un daudzkultūru kopiena. Tā neapdraud nevienu no savienībā iekļautām valstīm. Šī ir vienīgā no trim iespējām, kur tautu dažādība tiek ne tikai pieļauta, bet ir tieši kopta. Šī ir vislabvēlīgākā iespēja latviešu tautas ilgam mūžam. Iestāšanās ES ir nesola Latvijai bezbēdīgas dienas, bet daudzsološas iespējas strādāt vērtīgus darbus. Iestāšanās ES ir jāatbalsta, ka iespējami vislabākā Latvijas tālākās izaugsmes izvēle.
    Manuprāt, šī izvēle ir latviešiem tik skaidra, ka tālāka skaidrošana liktos lieka. Taču, atgriežoties pie franciskās domas par aprēķinu laulību, ir ieteicams pārdomāt vairākas iestāšanās nianses. Līguma paredzētās attiecības vienmēr faktiski mainīsies, jo mainīsies apstākļi, kas noteic starpnāciju attiecības. Latvija šodien ir nogājusi jau tālu ceļu saimnieciskās un polītiskās dzīves transformācijas gaitā. Šīs un citas pārmaiņas turpināsies arī nākotnē. Varam teikt, ka izšķirošais Baltijas valstu labklājībai nav tik daudz pats iestāšanās moments, kā savlaicīga izšķiršanās plānot un veikt nepieciešamo savā zemē.
    Pašos pamatos šīm aprēķina laulībām ir iesaistīšanās plašākos tirgus. Ja arī Latvijas saimniecība pašreiz nepiedāvā lielu tirgu Eiropas kaimiņiem, visa ES lieta ir daudz plašāka. Pēc jauno dalībnieču uzņemšanas, ES iedzīvotāju skaita ziņā būs divreiz lielāks par vareno Amerikas tirgu. Kā to rāda statistika no dažādiem avotiem, pasaules nesenā vēsturē ir jau pierādījies, ka iesaiste lielos, pasaules mēroga tirgos paceļ nodarbinātību un ienākumus visās tur iesaistītās valstīs Dažās nozarēs, piemēram informācijas tehnoloģijā, mainošās izmaksas ir ļoti zemas, un tāpēc katrs jaunais pircējs ir vērtīgs un visai saimniecībai izdevīgs. Arī tur, kur jaunas tirgus iespējas meklē tekstilnieki, papīrmalkas un izejvielu ražotāji un šokolādes pārdevēji, lielāks tirgus liekas ļoti vēlams. Arī ES novecojas, un iedzīvotāju pieaugums ir šajā laulību aprēķinā ir nopietni apsverams. Vēl nozīmīgāka ir iespēja augstāk pacelt darba ražību visā paplašinātā ES. Augstāka darba ražība ir īstenībā vienīgā atslēga durvīm uz augstāku labklājību, pat pārticību. No neseniem labiem paraugiem šādiem paraugiem es vēlos pieminēt Īriju.

    Atbildēt
  171. TheSig

    To: Vaards
    U zko es preti stādīšu Ek.h.dok. Andra Sprogja rakstu (atljaushos linku jo ļoti daudz kas japostē). Ļoti cienijams un gudrs vīrs un pie kam ne politiķis.
    Ceru ka nepaspees to rakstu aizvaak Eiro Optimisti (jo linku no savas lappuses jau pāradresējuši uz citu rakstu – jautājums kapēc)

    Atbildēt
  172. Vaards

    Sho rakstu es lasiju pagarinaatajaa versijaaa, ko vareeja atviltk no Nees.lv lapas. Visu cienju shim kungam, bet vinjsh pieljauj daudzas neprecizitaates. Dazhaas vietaas lasot, gribeejaas pa monitoru iespert – galiigi absurdi pinjeemumi. To skaisti izklaastiijis Uldis Osis, kursh ar shiem jautaajumiem tomeer vairaak ir praksee njeemies – to linku es jau iepstoju tur kautkur augstaak
    http://www.politika.lv/index.php?id=106404&lang=lv
    Bet ruupiigaak caurskatiishu maajaas to Andra Sprogja garadarbu – varbuut kas jauns atrodams.
    Lai jums jauks vakars shodien!
    V.

    Atbildēt
  173. Māšele

    Jā, protams, katrai valstij ir jāražo tas, ko tai ir izdevīgāk un piemērotāk ražot, un viss būtu ļoti skaisti, taču ir arī gadījumi, kad ES savu pārprodukciju ieved pie mums un pārdod par pašizmaksas cenām, kuras ir līdzvērtīgas šīs preces pašizmaksas cenām Latvijā. ES veiksmīgi tiek vaļā no savas pārprodukcijas, bet mūsu mazajiem zemnieciņiem nākas savu preci pārdot par cenām, kas ir krietni zemākas par to patiesajām izmaksām, lai tikai cilvēki to pirktu. Un tā Latvijas zemniekiem nākas cīnīties par katru santīmiņu, lai tikai izdzīvotu.
    Varētu jau jautāt, kas tad mums liedz eksportēt savu preci uz ES, pārdodot to par Eiropas cenām, bet arī šeit ES ir gudri izplānojusi. Kvotas, mīļie! Mūsu eksportprecēm tās uzliek visai iespaidīgas, savukārt, mūsu gudrie varasvīri nesteidzas darīt to pašu attiecībā uz importu, kas nak no ES – nevar taču spļaut ES acīs. Tāpēc arī mums sanāk tāda paklausīga muguriņas saliekšana ES priekšā, jo mēs taču par katru cenu gribam Latvijas iestāšanos.
    Lai arī ir šie mīnusi, es tomēr esmu PAR ES, jo ļoti lieliski apzinos, ka vieni paši, t.i., saglabāt neitrālu nostāju mēs nevaram. Un, runājot par suverenitāti, man ļoti skarīga likās The Sig (arī man mūsu varoni liekas jocīgi tā saukt) izteiktā doma – mēs uztraucamies par savas suverenitātes saglabāšanu ES-bā, bet nepadomājam, ka tai varētu būt vēl lielāki draudi, paliekot ārpus ES (respektīvi, draudi no A).
    Vaards, es tev pilnībā piekrītu, ka ES-bā, lai kaut ko ietekmētu lēmumu pieņemšanā, mums būs jāveido koalīcija ar Lietuvu un Igauniju, jo tikai, darbojoties kopā, mēs (Baltijas valstis) panāksim, ka mūsu balsis tiks sadzirdētas.
    Māšele

    Atbildēt
  174. TheSig

    Paldies par komplimentiem. Es tikai izsaku savu viedokli un cenšos respektēt arī oponentus. Par tiem draudiem īsti nevar zināt būs vai nebūs, kaut arī pieļauju domu ka varētu tādi arī pastāvēt, bet izvērtējot visus par un pret- esu nonācis pie secinājuma (kaut arī ar nelielu pārsvaru) bet mans vārds būs pret. Ko nu darīt. Varbū es arī maldos, bet tik un tā pat, ja pret nobalsos 60-70%, rezultātos atspoguļosies 60-70% par, un tāpat domā praktiski 95% no maniem paziņām (bet balsot viņi ies noteikti, kurš par kurš pret – vismaz lai apgrūtinātu valdībai blēdīšanās iespējas). Es ceru uz cilvēku saprātu un spēju analizēt situāciju, vai vismaz spēt uztvērt abu pušu argumentus, lai varētu izveidot savus personigos uzskatus, nevis uzbāztus no valdības.

    Atbildēt
  175. Vaards

    Piebilde par ES kvotaam.
    Uz doto briidi ir taa, ka taas kvotas Latvijai ir noteiktas, bet (kapeec tad es uztveru Grostinju un CO kaa zobu saapes?) bet!
    Mees jau neizpildam taas kvotas. Mees eksporteejam uz ES stipri mazaak nekaa mums atljauj kvotas – taadejaadi, Maashel, Tavi pienjeemumi tomeer nebuus gluzhi korekti.
    Vareetu buut jautaajums tajaa laucinjaa par kuru es juutos visai speeciigs (produktu atbilstiiba un briiva prechu kustiiba – iemesli kapeec ES vispaar izveidojaas), un sheit nu ir muusu pashu uznjeemeeju neuznjeemiiba – visus shos gadus bija iespeejama gan apmaaciiba (paarsvaraa ES sponsoreta), gan iespeejas sakaartot savas razhotnes atbilstoshi ES prasiibaam, u.c.
    Bet kas izraadijaas – muusos veel palicies tas padomju latviesha gars – ko ta es, es jau neko. Un biezhi naacaas noveerot, ka par produktu atbilstiibu ES prasiibaam (kuras arii latvijaa ir likuma kaartaa) seminaaros piedalijaas kaadi padsmit cilveeki. Seminaarus vadiija visvisadaakie eksperti gan no ES, gan latvijas konsultantu firmaam, gan pashi uznjeemeeji, kas kautko izbiidiijushi.
    Un par to muusu zemnieku preces paardoshanu zem pashizmaksas – taa tas ir. It seviskji, ka gadus piecus atpakalj (veel tagad atceros!) viens lauksaimnieks dikti gaudaas par to ka piens jaalej aaraa, nav kam nodot. Un pasham uz galda virtuvee staaveeja RAMA margariina pacinja.
    Tad kaa juus domaajiet latvijaa saradaas tie RIMI, MAKSIMAS, T-MARKETI? Nejau citplaneetieshi tajos peerk – mees pashi sevi un savu ekonomiku necienam, tad mums vieniigaa ceriiba, ka vismaz ES-aa, kaa zoologjiskajaa daarzaa Latvieshu nacijas identitaate tiks saglabaata.
    Maashele,
    Par to leemumu biidiishanu ES-aa, triis muusu valstiim kopaa – domaaju, ka tikai tad mees speesim noveerteet savas identitaates veertiibu – latvietim vienmeer ir nepiecieshams kaads naidnieks ko grauzt – ja taada nav, vinjsh grauzh pats sevi, vai kaiminju blakusmaajaa, vai krievu(laacis), lietuvieti (zhmogas) “karsto” igauni u.t.t. Tiko kaa kaads naidnieks top atrasts, muusu naacija speej paraadiit apbriinojamas speejas pashsaglabaashanas un vienotiibas jautaajumos.
    The Sig,
    Es respekteeju Tavu izveeli – vismaz nebuusim ar pazemojumu iestaajushies ES, tupus, raapus, uz veedera ieraapojushi tajaa… Zinaama lepniiba buus muusos redzama – nabags, bet lepns! 🙂
    Un par to shmaukshanos,
    Nu nebuus taa – nekur nevarees noshmaukties ar taam balsiim. Jaanis Sils (Nees.lv) aktiivi vaac noveerotaajus, kas piedlaiisies katraa(!) veeleeshanu iecirknii. Taadejaadi balsis tiek samestas aizziimogotaa kastee, tad taas tiek saskaitiitas, tad taas tiek nopubliceetas. Vismaz luudzu neesi tik paranojisks – nu nevar tachu taa buut ka, tas ko es shobriid rakstu, pirms Tu to ieraugi, iziet cauri cenzuurai, tieshi taapat kaa viss tas saturs, kas neees.lv lapaa redzams :)?
    Un par tie argumentiem,
    Kaadreiz es arii biju PRET vienotaa tirgus ideju (kad studeeju par to universitaatee), bet saskaroties ar shiem jautaajumiem dziivee, naacaas tomeer atskaarst, ka jautaajuma sapratni nevar balstiit tikai uz melns/balts, tur ir kautkaads taads knifs, kas caur peleekiem tonjiem nosaka kopeejo buutiibu.
    Ar to gribu teikt, ka tas viss ir taisniiba, ka muuseejie zemnieki bankrotees, uznjemeeji bankrotees, u.t.t. Bet tas notiks taaa vai taa, tikai ES gadiijuma mees to naidnieku skaidri redzeesim. Sheit ir vecais labais knifs ar karpaam diikjii – ja tur evienas liidakas nav, tad taas zivis niikuljo un aug chaabiigi (nav instinkts audzeet aatraak masu), turklaat visaadas slimiibas piemetas un kropliishus nav kas izkjer. Jo knifs sleepjas tajaa apstaaklii, ka taapat kaa muusu buuvnieciibas biznesaa nespeej taa iisti ielauzties Skanska, NCC, Readymix u.c. (Mums sava kultuura, savi iereednji pashvaldiibaas, savi straadnieki, kam konvertees samaksaat un kurus “matom” darbos dziit u.c. “Nacionaalaas iipatniibas”) kaa rezultaataa godiigaa konkurencee, iesniedzot piedaavaajumu kaadam tenderim, muuseejie ir konkureetspeejiigaaki, tas pats buus situaacijaa, kur muusu uznjeemeeji sacentiisies vitliibaa ar tiem, kas jau taja vinju biznesaa buus visu muuzhu dziivojushi.
    Bet domaaju, ka nav tik slikti. Muusos padomju gars veel maajo! To es taadaa sakaraa saku, ka austrumbloka kriminaalie elementi lieliski paraadiijushi, ka speej adopteeties eiropas savieniibaa (piemeeram, zviedrijaa), tad gan jau peec attieciibu legalizeeshanas arii baltais un nedaudz peleeciigais biznesss spees savu nishu atrast, un biski sadot pa bikseem tiem kapitaalistiem, kas pieradushi pie bishki taada leeniigaaka tempa, kaa mees.
    Un par sho jautaajumu es zviedrijaa runaaju ar vienu biznesa konsultantu – vinjsh teica, ka nevarot atrast VISPAAR nevienu zviedru firmu, kas vinjam saremonteetu dziivkoli pa sestdienaam, sveetdienaam – vinji principiaali shajaas dienaas nestraadajot.
    Un tad esot atradis nelegaalos lietuvieshus, kas vinjam visu to prasiito izdariijushi stipri leetaak, ljoti kvalitatiivi un aatri. Tik vinjam dikt nepaticies, ka nevar shamiem normaali samaksaat (no firmas reekjina, ar paarskaitiijumu).
    Un lai mees vareetu bez mafijas jumta ar to

    Atbildēt
  176. Vaards

    The Sig, tomeer par to cenzuuru izraadijaas taisniiba- tieshaam teksts liidz Teviim neaizgaaja, iekams kaads to nebuutu cenzeejis. Laikam Kuulinkam buus kaadu 1% no eirokampanjas miljona iedevushi, ka shamaaa skripts nkoda pashas beigas manai messagei… 😉
    tad biju domaajis aptuveni taa:
    ar to nodarboties, mums vajag pavisam maz – nesachakareet.

    Atbildēt
  177. Māšele

    Nu jā, Vaards, daļēja taisnība jau Tev ir par to, ka mūsējie paši neizmanto savas tiesības un iespējas saņemt finansējumu savu ražotņu uzlabošanai un piemērošanai ES prasībām, bet… šeit veidojas nākamais apburtais loks – liela daļa laucinieku nav informēti par savām iespējām un bieži vien – ne jau savas vainas vai pasivitātes dēļ. Laukos nenonāk pietiekami daudz informācijas par šo, Latvijai tik svarīgo tēmu, bet tā, kas nonāk – nav priekš lauku cilvēkiem (un viņu saprašanas līmeņa, bet šeit es nedomāju nevienu apvainot, vienkārši tāda ir realitāte – laukos nesanāk tik daudz laika un iespēju interesēties par politiku un ekonomiku). Šī informācija ir piesātināta ar visādiem gudriem un ekonomiskiem terminiem, kurus šie cilvēki neizprot – tie ir vienkārši cilvēki, ar kuriem jārunā skaidra valoda – konkrēti jāpasaka, kur vērsties ar prasību pēc finansējuma, kas jādara utt. Bieži vien šī informācija ir burtiski pārtulkota no ES bukletiem franču vai angļu valodā, un šis apstāklis to nepadara saprotamāku.
    Apburtā loka turpinājums: vienkāršais cilvēks nav radis iespēju finansēt (vai gūt finansējumu) savas ražošanas uzlabošanu un piemērošanu ES prasībām –> viņš savu preci ražo pa vecam un vēlas to pārdot –> vietējā tirgū to ir gandrīz neiespējami pārdot ar peļņu, jo tirgus ir pārpildīts ar lētākām tāda paša veida precēm, kuras ir importētas no ES (vai citām valstīm) –> ja jau pašmāju tirgū cilvēks nevar pārdot savu preci, viņš nolemj pārdot to ārpus Latvijas –> tā kā viņš nav uzlabojis savu ražošanas un līdz ar to arī preces kvalitāti, tad viņa prece neatbilst ES standartiem un (prece) negūst iespēju tikt eksportētai –> mums atvēlētās kvotas netiek izpildītas…
    Protams, es nenoliedzu, ka atrodas arī tādi eksemplāri, kas sava slinkuma vai neizdarībās pēc nav nodrošinājuši labus apstākļus savas preces realizācijai…
    ES standartiem, neapšaubāmi, ir arī savi LIELIE plusi: pateicoties tiem, mūsu ražotājiem (un arī citu dalībvalstu ražotājiem) ir jāpiedomā pie savas preces kvalitātes. Vienīgi, lielais BET: vai šie standarti vienmēr ir adekvāti un sakarīgi?!

    Atbildēt
  178. Vaards

    Paldies, coolynx (bet man liekas buus par iisu…)!
    Maashel, ok tas atstaasts ir tieshi taads kaa es to saprotu, par 99,5% procentiem saskaniigu viedokli esam panaakushi.
    Bet veel par tiem 0,5% jaaparunaa.
    Parasti ir taa ar to razhoshanu – uznjeemums darbojas, svariigaakie uznjeemuma cilveeki ir par 1000000% iekshaa tieshi pashaa biznesaa, vinjiem galiigi nekam citam laika neatliek, tad atnaak kautkaads buklets par seminaaru…
    Nu ko tad uz to seminaaru suutiis? Nesuutiis tachu kaadu no tiem, kas dikti aiznjemti razhoshanaa… Aizsuutiis “Vaardu” – kautko vinjsh tur dara, iisti nevar saprast ko, bvarbuut tikai cuaraam dienaam seezh internetaa – lai aiziet paklausaas, mosh kautko jedziigu arii sadzirdees…
    Vaards aiziet, paklausaas, jeedziigu ko arii sadzird…
    Atnaak, pastaasta, visis saprot – svariigi! Bet nav laika – tur un shur pasuutiijumam terminjsh tiek norauts. Tagad nav laika… Un taa arii beidzas tie labie nodomi 😉
    Jautaajums par tiem standartiem. Saapiigs jautaajums patiesiibaa.
    Vispirms es gribeeju pateikt, ka standartu pielietoshana ir briivpraatiiga, ja vien to nepielietoshana nevar nodariit kaiteejumu cilveeka dziiviibai, veseliibai, iipashumam un lopa dziiviibai. (Protams tas tieshi taa ir, bet ja nebuus attieciigais standarts ieveerots, 99% nevareesi pieraadiit, ka Tavs produkts speej pildiit tam paredzeetaas funkcijas).
    Un sheit tad arii paraadas visaadi briinumi.
    1. Kad veidojaas likumdoshana par atbilstiibas apliecinaashanu un saistiitajiem jautaajumiem, arii visas nepiecieshamaa struktuuras Ekonomikas ministrijas attieciigie departamenti, Latvijas akreditaacijas birojs, Latvijas standarts, Metroogjijas centrs, vairaakos jautaajumos bija nepiecieshams process, noteikta seciiba kaa lietaam vajadzeetu notikties – atsevishkji jautaajumi bija sakaartoti, apstiprinaati likuma kaartaa, bet atsevishkji palikushies gaisaa karaajoties;
    Un tad sanaaca taa, ka MK noteikumi (peec jaunas pieejas direktiivaam) bija apstiprinaati, un shajos noteikumos bija paredzeeti pielietojamie standarti, ar kuru ieveeroshanu buutu iespeejams apliecinaat produkta atbilstiibu. Bet saraksts taa arii netika publiceets.. gadiem. Latvijas standarts bukseeja.
    Labi, manaa gadiijhumaa tas bija vienkaarshi – es taapat zinaaju kas par standartiem ES valstiis attiwecinaami uz sho direktiivu, tad tie arii tika uznjeemumaa tulkoti, un itkaa tas produkts biski tika pielaagots peec taa standarta prasiibaam (lai gan patiesiibaa taa darba grupa nebija no tieshajiem darba dariitaajiem, kaa rezultaataa tas pasaakums tikuntaa ir pusatbilstoshs, vienaa no Latvijas speeciigaakajaiem razhoshanas uznjemeumiem).
    Bet cik parunaaju ar dazhaadiem citiem liidziiga rakstura uznjeemeejiem – shie vispaar liek miiksto.
    Un visprieciigaakaa veests, ka tirgus aizsardziibas instituucija (pateereetaaju tiesiibu aizsardziibas centrs), arii taads visai chaabiigs izskatas – neesmu redzeejis, ka shameejais buutu aktiivi darbojies un bikstiijis uznjeemeejus, lai shie vairaak pieveersh uzmaniibu shiem jautaajumiem.
    Un veel prieciigaaka veest ir taa, ka ES saaktoneejaam sadarbiibas valstiim shie jautaajumi ir nesakaartotaaki, nekaa mums – vinji jau dibinaaja to ES, vinjiem neviens spiedienu neizdariija, lai sakaartotos, vinjiem PSRS nesabruka. Tapeec – nebuus tik shvaki ar mums!
    Buus taapat kaa ar somiem – vinji peec ES izveides bija spiesti sakaartot savas ieksheejaas lietas, tad arii vinji vilsabaakie eksperti shajos jautaajumos un vislabaak speej paareejiem pastaastiit kas priekshkam nepiecieshams.
    2. Standarti kaa taadi.
    Paarsvaraa tie vispaareejie produktu atbilstiibas standarti ir 1:1 kaa ES harmonizeetie standarti visaas citas valstiis. Bet atsevishkjiem standartiem ir paredzeeta sadalja par “Nacionaalo iipatniibu” ietvershanu tajaa. Tad nu Celju buuvee ir standarts, kas reglamentee bitumena kvalitaati. Un kas sanaak – darba grupa, kas adapteeja attieciigo standartu ietveerusi vienu papildus parametru latvijas apstaakljiem – parafiina saturu bitumenaa.
    Un kas tagad sanaak? Cilveeki no attieciigaas darba grupas ir bijushi ieintereseeti, lai vareetu izniegt sertifikaatu Latvijaa – taatad,
    Latvija bitumenu nerazho (!!!) Tuvaakaa naftas paarstraades ruupniica atrodas Lietuvaa, kur tad arii vareetu peerkot bitumenu, pieprasiit no vinjiem sertifikaatu. Vinji to arii iedos, saskanjaa ar to pashu konkreeto standartu EN ***** Bet pie mums (Vieniigaa unikaalaa valsts, kur nacionaalaas iipatniibas bitumena testeeshanai), tas EN ir savaadaaks…
    Kaa rezultaataa Lietuvas bitumena razhotaaji izsniedz neatkariigas labotratorijas testeeshanas paarskatu [vinji shajos celju buuves jautaajumos ar mums saliidzinaami kaa krievija ar ASV – shos testus veic visai Eiropai, jo starptautiski atziiti un leetaaki],
    Tad pie mums celju buuveetaaji testee to bitumenu uz parafiinu + pieliek klaat lietuvas visu paareejo parametru testeeshanas paarskatu – stiepj uz vienu no kantoriem ( http://home.delfi.lv/bbanc/ser-lv.htm# ), vai ( http://www.sertifikacijascentrs.lv/ ), Kur vinji izprintee sertifikaatu, pamatojoties uz tiem testeeshanas paarskatiem. Un shis sertifikaats (parasts papiiriitis) maksaa vairaak, nekaa taa patiesaa testeeshana.
    Bet ir veel treshais kantoris, kas atrodas Jelgavas Universitaatee – tur darbojas taads viirs kaa Liiduma k-gs. Vinjsh saakotneeji bija viena no augshmineeto kantoru vadiitaajs, bet paaraak paarcentaas ar sertifikaatu izsniegshanu visiem, kas tik maksaa (populaari bija produkta atbilstiibas sertifikaati, pamatojoties uz uznjeemua statuutiem – sertifikaataa ieraksta uznjeemuma regjistraacijas numuru. Konkreetais citrks).
    Tad nu shamais kungs tika izmests no biznesa, un nodibinaaja savu sertifikaacijas centru Jelgavas universitaatee. Un arii shis centrs printee atbilstiibas sertifikaatus, tikai vieniigaa nelaime, ka shis kungs vispaar nav nekaadi atziits veikt testeeshanu un izsniegt sertifikaatu – tapeec vinja sertifikaati taadi viltiigi, lai nesanaaktu pretrunaas ar likudoshanu 😉
    Un deelj taa shameejais kungs ir dusmiigs :Z un laiku pa laikam aviizees liek rakstus par buumvateriaalu atbilstiibu – doma taada, ka patiesiibaa buuvmateriaaliem nav nepiecieshami atbilstiibas sertifikaati, iznjemot cementu, kam vieniigajam paredzeeta sertifikaacija.
    Un vinjam ir taisniiba. Jo sertifikaacija ir briivpraatiiga, ja produkts nevar nodariit kaiteejumu.
    Tikai sheit paraadaas naaakamaa fiicha no buuvnieciibas likuma – buuvzhurnaalaa ir jaaregjistree visi materiaali, kas tiek iestraadaati konkreetajaa objektaa, un tur ir taada ailiite – “sertifikaati”. Taadejaadi katrs gjeneraaluznjeemeejs, kas veic kautkaadus buuvdarbus, neies riskeet, un esmu paarliecinaats, ka neviens no vinjiem nemaz nezin to jautaajumu kopumu, ko es te sarakstijis esmu – vinjam svariigi ir nodot objektu buuvuzraugam, taadejaadi no piegaadaataajiem tiek prasiits sertifikaats, ja vinjsh veelas paardot savu produkciju. Un punkts.
    Ko daru shaadaa situaacijaa es?
    Rakstu sho penteri uz VARAM Buuvnieciibas departamentu (tagad ekonomikas ministrijas pakljautiibaa), luudzu izskaid

    Atbildēt
  179. Vaards

    Rakstu sho penteri uz VARAM Buuvnieciibas departamentu (tagad ekonomikas ministrijas pakljautiibaa), luudzu izskaidrot atbilstiibas apliecinaashanas kaartiibu.
    Shamie man to uz savas veidlapas “izskaidro”, tad shii veidlapa tiek sakopeeta, un kameer datums kaadu pusgadu aktuaals, tikmeer tas darbojas kaa sertifikaats. Tas ir – uznjeemusm pats raksta atbilstiibas delkaraaciju, ka vinja piedaavaatais produkts atbilst attieviigo MK noteikumu izvirziitajaam droshiibas prasiibaa, razhoshana ir saskanjaa ar taadiem un taadiem tehniskajiem standartiem un uznjeemumaa ir ieviesta kvalitaates sisteema saskanjaa ar ISO 9001, kas garantee sho prasiibu ilgtspeejiigu ieveeroshanu.
    Un kad taagudri parunaa ar to buuvuznjeemeeju, vinjsh to deklaraaciju arii panjem pretim. Un izdodas arii to objektu nodot.
    Ar sho es gribeeju viest aptuvenu ieskatu, ka peec ES prasiibaam mees straadaajam jau sen + “Nacionaalaas iipatniibas”. Jo Latvietis ir taads reti pretiigs dziivnieks (jo dziivojis 800.gadus verga dveeseles statusaa) – un tiko vinjam ir iespeeja izdomaat kaa pakalpinaat savus tautas braaljus, taa vinjsh to uzreiz izmanto.
    Kaut vai paskatieties uz vieteejiem uznjeemumiem – itkaa saveejie, itkaa vienas tautas, bet nezinkapeec asociaejas ar konvertu algaam, ar smadzenju chakareeshanu u.c.
    Kameer patiesie izkalpinaataaji, aarzemju kungi, tomeer skaitas veertiiba – taks labaak ir straadaat aarzemju kompaanijaa, nekaa vieteejaa? Vai tad nav dzirdeets taads formuleejums…
    Standartu, standartizaacijas un sertifikaacijas jautaajumos Latvija ir par mazu, lai shie principi efektiivi darbotos – jo tie pashi veezhi adaptee ES standartus, tie pashi veezhi dibina sertifikaacijas organizaaaciju, tie pashi veezhi konsultee uznjeemeejus par vadiibas sisteemaam un produktu atbilstiibas jautaajumiem. Jo aatraak paraadiisies plashaaks veeriens muusu uznjeemeejiem, jo labaak – “nacionaalas iipatniibas” shamie ir daudzmaz apguvushi, bet ES birokraatija ir tiirais nieks, salidizinot ar pashmaaju “Lielvalsts” viltiigajaam sheemaam. Kas tad arii ir viena no konkurences priekshrociibaam – jo jau shobriid ES uznjeemeeji (kaadus gadus piecus vismaz) pilnigi briivi var sheit ievest JEBKO, tikaqi gruuti vinjiem iet ar to padomju cilveeka domaashanu.
    Pietiks – jaastraadaa!
    Ceru, ka aatri pienaaks sestdiena – taa esmu iekaveejis visus darbus…. 🙁

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru DeenRave Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *