Internet Explorer Object data ievainojamība

Pēdējo nedēļu laikā kaut kā baigi bieži ņem priekšā Microsoft produktus. Praktiski katru dienu mēs saskaramies ar kādu jautrību. Sākumā tika atklāts DCOM RPC caurums, ko pēc tam masveidā skanēja un exploitoja, tad vienkārši izveidoja vīrusus, kas nokāva neskaitāmus tūkstošus lietotāju.

Man jau pašam no šiem caurumiem ne silts ne auksts, jo sēžu aiz ugunsmūra un vienīgā problēma, ja to var uzskatīt par problēmu, bija log failu piemēslošana un lieka tīkla noslodze.

Otra problēma, kas arī bija saistīta ar Microsoft produktiem bija kārtējais vīrusiņš, kas joprojām plosās tepat Latvijas zonā un par sekām parunāsim nedaudz vēlāk. Labi, ka paspēju uztaisīt filtru, kas uz doto brīdi jau ir atsijājis 445 inficētos sūtījumus.

Ceru, ka pienācīgi sagatavoju nākošai jautrībai, kas ir saistīta ar Microsoft produktu – Internet Explorer 😉

tikai.info ir ievietota informācija par jaunu Microsoft Internet Explorer ievainojamību – Internet Explorer Object Data Remote Execution Vulnerability.

Jau kuro reizi, pašus jautrākos caurumus atrod eEye Digital Security speciālisti.

eEye Digital Security has discovered a security vulnerability in Microsoft’s Internet Explorer that would allow executable code to run automatically upon rendering malicious HTML.

This is a flaw in Microsoft’s primary contribution to HTML, the Object tag, which is used to embed basically all ActiveX into HTML pages. The parameter that specifies the remote location of data for objects is not checked to validate the nature of the file being loaded, and therefore trojan executables may be run from within a webpage as silently and as easily as Internet Explorer parses image files or any other “safe” HTML content.

This attack may be utilized wherever IE parses HTML, including websites, email, newsgroups, and within applications utilizing web-browsing functionality.

Forši ne? Man arī patika.

Pirms diviem gadiem, kad rakstīju par to kā ķīniešu lapās izdrāza manu ēzelīti un sačakarēja Windows reģistrus, cilvēki man prasīja, lai padalos ar attiecīgajiem skriptiem. Es, protams, neizplatīju šos skriptus tālāk, jo toreiz vēl tos neķēra neviens antivīruss un vienīgais normālais pārlūks ar apgrieztām iespējām, tomēr bija tas pats Internet Explorer.

Pēc mēneša jau antivīrusi definēja tos kā vīrusus un tādā garā un vēl pēc mēneša es uzrakstīju par to kā vietējie bāleliņi, izmantojot šos skriptus, drāza lētticīgos lietotājus, ierakstot savu lapu kā noklusēto Internet Explorer mājas lapu un starta lapu. Attiecīgi katru reizi startējot Internet Explorer lietotājs nonāca ļaunprātīgā webmeistara lapā.

Kas ir mainījies kopš tā laika?
Ja runājam par Microsoft produktiem, tad tos drāž vēl labāk un iespējām bagātāk nekā pirms diviem gadiem, jo Microsoft taču katru gadu kaut ko jaunu piekodē klāt. Par to liecina kaut vai šis pēdējais caurums.

This example is a more traditional attack. In house, we set up a demonstration system that silently loaded “bo2k” and “subseven” trojans from within a single webpage.

Tiem, kas nesaprata šīs rindiņas, atļaušos pakomentēt. Tātad, eEye speciālistiem, izmantojot augstāk aprakstīto caurumu, bez spriedzes lietotāja datorā izdevās uzsēdināt divus pasaulē populārākos trojas zirgus. Domāju, ka nav nepieciešams stāstīt par to, kas ir trojas zirgi? Ļoti primitīvi – tā ir pilna pieeja un kontrole pār lietotāja datoru.

Protams, var klanīties un turpināt mazohista gaitas – atslēdzot visas Internet Explorer iespējas un katru dienu dzerot rīta kafiju vai tēju soļot draudzīgā solī kopā ar citiem lietotājiem uz Microsoft serveri, lai uzliktu kārtējo papildinājumu vai ielāpu. Es gan nezinu vai no tā labāk paliks un būs lielāka drošības sajūta.

Patiesībā man ir ļoti žēl, ka tik labs pārlūks kāds bija Internet Explorer ir nolaists līdz tādai stadijai, ka cilvēki ir spiesti meklēt glābiņu un izvēlēties citus pārlūkus. Godīgi sakot es ļoti gribētu, lai Internet Explorerim būtu kaut puse no iespējām kādas ir Mozilla Firebird vai sliktākā gadījumā Operai.

Es domāju, ka lieki būtu atgādināt par to, kas notika ar tiem lietotājiem, kas toreiz noignorēja DCOM RPC caurumu un laicīgi nesalāpijās.

Ielāpu var meklēt:
Microsoft Security Bulletin MS03-032

Internet Explorer lietotāji jūk prātā šeit.

49 komentāri par “Internet Explorer Object data ievainojamība

  1. K|NG

    Mjā žēl gan ja pāragri noraks to IE, jo tad sāks aktīvāk meklēt caurumus citos pārlūkos. Nebūtu slikti ja tas IE vēl kādu brīdi karātos gaisā “nosmeļot krējumu”, kas citādāk tiktu pastiprināts uz citiem pārlūkiem 😉 Bet domājams , ka kadu laiku pieraduma pēc tas IE tā arī būs “jūzerfriendlī”. 😉 Nu nez es kad pirmo reizi ieraudzīju internetu, nemaz nezinaju vai tas ir IE vai neIE, knapi mācēju ierakstīt www adresbāra. Nu tagad bišķi takā strupceļš ir sanācis. Nav, vai es vismaz nezinu, tadu alternatīvu pārluku, kurš butu drošs un taja paša laika tikai ar vienu pogu GO 😉 MOZ ir diezgan advancets vienkāršam lietotājam. a vienkāršam lietotajam vajag tikai GO… 😉

    Atbildēt
  2. hvz

    ibio, nu nevajag sistēmā strādāt ar administratora privilēģijām un 99% visu šito krapu neko nespēs tavam kompim nodarīt.

    Atbildēt
  3. N0iSeX

    Nu, ta kaa MS vairs netaisis IE, kaa standalone programmu, bet gan tikai kaa windows komponenti, tad nu patreiz ir gruti prognozet -vai taa kods uzlabosies -vai gluzzi otradi -pasliktinasies….man jau vairal intersee Longhorn -esmu sacerejies, ka tik tieshaam bus savadaka FS kaa NTFS -tipo DB strukturizeshana – solas but megafast – bet nu tas viss ir akarigs no MS tehniskajiem vechiem – karoch ilgi jagaida 🙂

    Atbildēt
  4. Storms

    coolynx: Atlajushos mazliet pielabot tavu tekstu – “Ja runājam par Microsoft produktiem, tad tos drāž vēl biežāk nekā pirms diviem gadiem,”. Ibo shaads defineejums buutu realitaatei vairaak atbilstoshs un mazaak tendenciozs. Kautgan tavos tekstos peedeejaa laikaa ir paraadiijies ljooti daudz tendenciozitaates. Bez jebkaadiem pieraadiijumiem un pamatojumiem vienkaarshi tiek gnusiits uz visiem MS produktiem peec kaartas taapat kaa punpainu tiinju bars tiiklaa kas saklabina shos diivainos softu saliidzinaajumus vienaa virzienaa.
    Shis konkreetais caurums ir tikai kaarteejais pieraadiijums IE popularitaatei. Caurumi ir VISOS softos, tikai atrod tos tikai tiem softiem kuri ir populaari. Populaaram softam ir lielaakas iespeejas nonaakt dazhaadaakaas situaacijaas un lielaaka iespeeja ka kaadam buus interese vinju lauziit. Taa kaa, coolynx, ciinies vien par Firebird popularitaati, paskatiisiemies kas no vinja paliks paari kad tas sasniegs IE popularitaati.
    Un pilnai laimei varu mineet ka MS nebuut nav viscaurumainaakie softi. Piemeeram Checkpoint FireWall-1 patchi un servispakas naak aaraa kaa no lozmeteeja, un neskatoties uz to nevienam nav shaubu par shii softa efektivitaati.

    Atbildēt
  5. Kārlis

    Viedi vārdi, Storms!
    Nez kāpēc arī neviens nebrēc, ka Cisco ir norakstāms, kaut gan nupat nesen tāds problēmu lērums nobira pār nelaimīgajiem neta jūzeriem, ka tik turies.
    P.S. Softu, kuru lieto 2 cilvji – izstrādātājs un viņa kaimiņš, neviens nedrāzīs. Tātad vidrošākais. 🙂

    Atbildēt
  6. Andris

    Piekrītu Stormam. Manuprāt, katrs, kas ir pamēģinājis uzprogrammēt ko nopietnāku, sapratīs, ka bez vabolēm netriviālu programmu uzrakstīt principā nav iespējams un tās tiks atrastas tik daudz, cik tiks meklētas. Izņēmums varētu būt lielu laika pārbaudi izturējušas programmas, taču kā redzam, arī vecās un sevi pierādījušās programmās tiek atklātas jaunas kļūdas vai nepilnības. Nedomāju, ka sīkkompānijas investētu testēšanā vairāk līdzekļus (procentuāli) kā to dara MS. Un galu galā, visi ir tikai cilvēki neatkarīgi no tā, vai strādā MS vai citur. Vienkārši nevajag lolot ilūzijas un pieķerties kaut kur padzirdētām frāzēm vai šitādiem tendencioziem rakstiem, bet vajag palietot no visa pa druskai pašam un izvērtēt, varbūt pat tīri subjektīvi – vai ir pieņemama kļūdainuma/funkcionalitātes attiecība.

    Atbildēt
  7. mrlobber

    Ja visādu citādu caurumu veiksmīga atrašana un exploitošana nepavisam nav triviāla lieta, tad nu šis te ir vienkārši klasiski vaļā atstāta “lūciņa”, taisni kā pēc mācību grāmatas izmantojama. Patiešām jau mazliet par traku sāk palikt.

    Atbildēt
  8. Jim

    hvz: egoists:) ar savām neprivilēģijām mierīgi izsūtīsi epastus tiem kam pilnas privilēģijas:)
    Storms: Jā, caurumi ir visos softos, taču šo caurumu nozīme nav salīdzināma. M$ pats ir atzinis savas kļūdas un by default izslēdzis ActiveX u.c. crap jaunākajās versijās:)))
    Andris: Ne jau kļūdainuma/funkcionalitātes attiecība, bet kļūdainuma nodarīto zaudējumu / funkcionalitātes iegūto labumu attiecība.
    Kārlis: Ne tikai Cisco, daudz interesantas lietas Blaster kontekstā atklājas, bet tie ir tikai adminus interesējoši jautājumi.
    all: un tagad apskatiet šo caurumu Mimail un SoBig kontekstā:) Priecīgu wīkendu:)

    Atbildēt
  9. Anonīmais

    mrlobber, ir jau ir traki, bet vai Tevi nemaz neiepriecina, ka esi pieskaitīts lielajai MS produktu testētāju grupai? :)) Tādi taču mēs visi esam! :))))) Ja nebūtu, kas atrod lūciņas, tad taču viņas tā arī paliktu neaizvērtas, un tas jau būtu bīstami, jo neviens, pat ļaundari par tām nezinātu! :))))))
    Tas, protams, joks.
    Jim, cilvēks ir izvirtusi būtne un jāsamierinās ir ar to, ka funkcionalitāte vairāk ir kā patīkama lieta un nenes būtiskus ieguvumus finansiāli kamēr kļūdainums zaudējumus gan var nest. Nu maksās cilvēki par ērtībām, cerot, ka kļūdas īpašus zaudējumus nenesīs, domāju, ka ar to lielā mērā ir izskaidrojama MS un citu gigantu popularitāte.

    Atbildēt
  10. Grrr

    Ir taisnība, ka bugus var atrast praktsiski jebkurā lielākā softā. Tomēr tas nenozīmē, ka softi būs vienādi pēc bugu daudzuma un to nopietnības.
    Es teiktu, ka jau no sākta gala Microsoft ir licis spiedienu uz savu produktu integrāciju ar visiem pārējiem saviem produktiem, taču nav ņēmis vērā nepieciešamo drošību.
    Piemēram, daudzi ofisa tūļi sāka piedāvāt makro valodas. Taču tikai ar MS Wordu sāka izlpatīties LĒVEŅI ar makrovīrusiem. Un nevajag teikt, ka tas ir tāpēc, ka MSOffice ir visizplatītākais. Uz to brīdi (WinWord 6) Word vēl nebūt nebija dominante, bija gan Wordperfect, gan Lotus Smartsuite (ir vēl tagad galu galā), un tos arī lietoja daudz, it īpaši tur, kur gan networkings gan datorizācija bija tobrīd lielākā pasaulē – ASV.
    Es atceros, tā laika mailing listes lasot, uzdūros interesantam komentāram no (neatceros vairs kāda) tālaika ASV Unix speciālista, kurš bija runājis ar Microsoft pārstāvjiem par drošību… tad lūk viņš bija neticībā saķēris galvu, kad bija sapratis, ka MS, runājot par Windows operētājsistēmu, par drošību vispār nedomā kā par issue (tie bija Windows for Workgroups laiki, kad izstrādē bija NT un W95). Jau vēlāk, kad MS centās sertificēt Windows NT 3.51 kā drošu sistēmu (atbilstoši tā laika standartiem), viņiem izdevās saņemt C2 sertifikātu, TIKAI AR NOSACĪJUMU, KA NT NAV PIEVIENOTS DATORTĪKLAM.
    Unix spečuka viedoklis bija tāds. Drošība ir kaut kas tāds, kas MS sistēmās tiek pieķimerēts klāt pēc tam. Tās dizainējot no sākta gala drošība netiek uzskatīta par faktoru.
    Bija cerība, ka ar WinNT4.0 un turpmākajiem MS produktiem būs labāk. Varbūt nedaudz labāk arī ir… bet neizskatās.

    Atbildēt
  11. ->Grr

    nu, Mirc arī piedāvā lielisku skriptošanas iespēju. Pie tam, ņemot vērā lietotāju lētticību, arī ir iespējams ātri iegūt pilnu kontroli pār lietotāja mašīnu. Tomēr to neviens nemēģina baisi exploitot, man šķiet

    Atbildēt
  12. hurry

    coolynx laikam priekaa breeca, kad uzzinaaja par jauno caumuru IE! “Akal tiem IE lietotaajiem tika, taa vinjiem vajag…” 🙂 Nu tas tā, par to ka coolynx kļuvis pārāk tendenciozs!
    Man ar 160 Mb atminju prataa nenaak paariet uz kaadu mozillveidiigo browseri kaa defaulto!!

    Atbildēt
  13. anti ZBH

    hurry: Man ar 160 Mb atminju a ko ta teff tik maz taas atmiņas? galvu durvīz ir sanācis saspiest? es vēl saprastu, ka tavam datoram būtu 160 mb atmiņas, bet ka cilvēkam… pirmo reizi dzirdu. varbūt tu nemaz neesi cilvēks bet gan kompis?

    Atbildēt
  14. Norkjis

    Un? Nu bija(!) caurums. Jau izlabots, update pie-ejams nu pat ljoti pienjemamaa formaa. So? Un kaa varenie guru sauc tos kas taam alternatiivajaam OS peec installa nekaadus updates neliek paaris gadu laikaa? 🙂

    Atbildēt
  15. Djuke

    …nu ja automatic updates ir iesleegts background rezhiima, tad normaals lietotaajs i nepamaniis ka ir taads bugs – tikliidz buus ielaaps taa tas tiks uzlikts (labi ka nav kernels jaapaarkompilee kaa linuxim :)) )

    Atbildēt
  16. ?

    Es laikam nedaudz nesaprotu, bet tajā M$ saitā, kur var dabūt ielāpus manām acīm pavīdēja tikai 2 patchi – un tie abi priekš Windows Server 2000. Vai ir pieejami patchi pārējiem Winblowziem ?
    Patch availability
    Download locations for this patch
    All version except Microsoft Internet Explorer 6.0 for Windows Server 2003
    Microsoft Internet Explorer 6.0 for Windows Server 2003
    Kaut kā neredzu te ne 98/2k/XP patchus..
    Windowsupdate saitā arī nekāds ielāps man neparādās, savādi

    Atbildēt
  17. ZBH

    Storm, ti nje prav!
    Vis cienj, es saprot, ka Tavs liimens enteeveidiigajos iraid apskauzams, bet taa teez, ka citos bags neatron tikai taapeec, ka tos maz izmanto – kaa Tev lieks, taads proxy softs kaa squid iraid maz izmantots? manaa uztveree vins iraid pills ar bugiem, un sastaad ne mazaak intres salauzt, bet tomeer vins iraid mazbugainaaks par M$ briinumiem.
    btw, es zin vismaz divs frenks, kur par Checkpoint Firewall neir staraa, tur gan pie vains biij nesastraadaasanaas ar Cisco par VPN teem. Rave, man lieks, reiz iemet tehnikaa sav saap.

    Atbildēt
  18. MZM

    hurry: LAME. es Mozilla lietoju uz AMD k6/233 ar 64 Mb RAM. Nav probleemu!
    Kaa tur bija ar to peetiijumu par bugu skaitu closed un open source? ieksh v1.0 vienaadi, bet ieksh v2. un taalaak open source ruleZ.
    Vai tie softa bugu aizstaavji tieshaam iedomaajas, ka softaa, kursh ir izgaaijs piem. OpenBSD source cheku buus taaaaaadi bugi, kaadi tagad ieksh M$ atrasti?

    Atbildēt
  19. cu

    ?: Vecais tu esi unikaals gadiijums!
    Uzmaniigi izlasi shiis rindinjas veelreiz:
    All version except Microsoft Internet Explorer 6.0 for Windows Server 2003
    Microsoft Internet Explorer 6.0 for Windows Server 2003
    Bet vispaar kad shodien tur gaaju patchs laagaa nekachaajaas, bij Page Not Found. Varbuut vienkaarshi ljoti pieprasiits 🙂

    Atbildēt
  20. Norkjis

    MZM: Ak tad tas OpenBSD to sourci baigi cheko un “auditee” razheni? hehe. Kaa ta. Cik ilgi tur dazhi bugi ir iekshaa staaveejushi? P.S. versijas numurs ar tur nekaads 1.0 nav.

    Atbildēt
  21. Norkjis

    ZBH: tajaa numeraacijaa ir kaada jeega? 🙂 Paskaiti taa pasha OpenBSD reliizhu vairumu. Maz neliksies. Kaut kaa neesmu maniijis IE 5.6 5.7 vai 4.4 piemeeram.

    Atbildēt
  22. anti ZBH

    ZBH murga tulkojums normālā valodā (šādi būtu rakstījis ZBH, ja vien viņš nemēģinātu iztēlot sevi par “elītu” datoru guru, un būtu pie logopēda pabijis, lai nav jānorij vārdiem galotnes)
    Storm, Tev nav taisnība!
    Visu cieņu, es saprotu, ka Tavs līmenis entēveidīgajos ir apskaužams, bet tā tēze, ka citos bugus neatrod tikai tāpēc, ka tos maz izmanto – kā Tev liekas, tāds proxy softs kā squid tiek maz izmantots? Manā uztverē viņš ir pilns ar bugiem, un sastāda ne mazāku interesi salauzt, bet tomēr tas ir mazbugaināks par M$ brīnumiem.
    btw, es zinu vismaz divus frenkus, kas par Checkpoint Firewall nav starā, tur gan pie vainas bija nesastrādāšanās ar Cisco par VPN tēmu. Rave, man liekas, reiz iemeta tehnikā savu sāpi.

    Atbildēt
  23. F9

    biedri! 🙂 atskiriibaa no freeware tusinja m$ par savu caurumu kolekcijaam prasa naudinju. un ne mazu. un veel kliedz ka ir krutaakie, aatraakie un droshaakie… tapeec tas m$ arii daudzus taa kaitina… un ie tagad standalone vairs nebuus, taatad vinsh arii buus par naudinju…

    Atbildēt
  24. inguseens

    paarbaudiiju linku: opera neko mieriigi ducina taalaak, bet IE failu izlaida cauri tikai NAV 2002, nozagojaas, ka kautkas nav kaartiibaa un noblokjeeja skriptu.

    Atbildēt
  25. F9

    inguseens: nu bet protams. man opera arii neko nepamaniija jo tas prieks un laime tak domaats ie. slinkums ie laist un experimenteet… 🙂

    Atbildēt
  26. kaka

    lielaako IE un Win caurumu publiceeshana veel tikai ir priekshaa. Esiet iecietiigi pret M$, veel tas prasiis ljoti daudz pacietiibas no windows lietotaaju puses.
    Tas ka coolynx propogandee firebird protams ir subjektiivi no vienas puses. No otras puses tas ir opensorce un luuk variet analizeet sources un mekleet caurumus, un es ticu tomeer tam, ka shiis sources ir nesaliidzinaami labaakaa kvalitaatee par IE sourceem.
    Kas notiktu, IE sources tiktu izstaadiitas publiskai apskatei? …pilniigi iespeejams ka peec to objektiivas analiizes IE vairs netiktu lietots kaa taads.

    Atbildēt
  27. F9

    kaka: labi teikts. galvenais ka m$ nostaaja ir taada ka proprietaarais kods ir droshaaks un labaaks nekaa open source. bet dziivee viss ir savaadaak… :-). un visa lielaa un muuzhiigaa jezga tieshi tapeec ap to m$ ka vinji ar saviem caurumiem iepletushies pa 90% pc tirgus…

    Atbildēt
  28. F9

    Grrr: jaa maarketings m$oftam ir vienkaarshi lielisks. ar taadu naudas daudzumu kaads ir vinjiem savaadaak nemaz nedriiksteetu buut…

    Atbildēt
  29. kaka

    netikai maarketings, nav reaala konkurenta windowsam uz pc platformas. linux potenciaali var kljuut par dektop os, bet liidz tam veel ir kaadi 3-5gadi.(gan jau arii photoshop un citas apps buus linuxam(bez wine)).
    3-5gadi liekas diezgan taalu, bet m$ viss taa neliekas, taapeec laikus jaasaak jau gremdeet(lai arii nav tiehsu pieraadiijumu saistiibai ar SCO lietu, nezkaapeec intuiicija saka ka m$ tur ir devusi savu artavu).
    patesteejot 2.6-test3 kerneli, esmu nonaakusi pie secinaajuma, ka tas tieshaam ir m$ bieds, jaunais kernelis buus paarsteigums netikai jaudiigu serveru, bet arii darba staciju sektoraa. Varbuut esmu ideaaliste, bet es ticu linuxa uzvarai paar m$, viss ir laika jautaajums… veel vairaak laika jautaajums, ja sco uzvarees, jo tad linux attistiiba nonaaktu atpakalj laikaa pa kaadiem 3-4gadiem.

    Atbildēt
  30. F9

    kaka: es arii ticu ka linux desktop jomaa sados m$. tas ir tikai laika jautaajums. bet mees esam pacietiigi. 🙂 un kad mans miiljais lightwave, cool edit, photoshop un premiere buus porteeti uz linux, tad toch rullees! jau tagad taakaa opera ir uz linux es shobriid gatavojos nest nost win nt4 un likt mandrake 9.1 vai varbuut slackware 9.0. taakaa shis kompis domaats tikai inetam tad es domaaju ka neraudaashu peec windozes. 🙂 un taa sco lieta ljoti stipri ozh peec m$ kursh ir toch saacis stresot…

    Atbildēt
  31. kaka

    F9: nav vairs cooledit ir adobe audition 😉
    un ja diskutee par operu, tad nafig vinju, ja tev ir mozilla vai firebird, kuri ir opensource.

    Atbildēt
  32. F9

    kaka: aajaa pareizi kautkur kautkad es to lietu par cooleditu lasiiju… njaa kapeec viss labais vienmeer tiek sachakareets? 🙂 un par to mozillu un firebirdu – pag pag ne tik aatri… laiks raadiis… ja es vareshu tur visu sastelleet (gandriiz) taakaa man operaa viss i tad nekur nav izsleegts ka… 🙂

    Atbildēt
  33. pumpis

    uz manas vecaas kastes ar nieka 160mb RAMa 7. Opera griezhas krietni vien aatraak nekaa tas nelaimiigais suxploreris.
    un kameer visu visus bugus meklee paarsvaraa tikai ieksh IE, nav jaauztraucas ka Opera/Mozilla/etc kluus dikti biistama. varbuut nebuus visi bugi aatri izlaboti, bet neviens pumpains tiinis ari par vinjiem neko nezinaas, bet chakarees tik taalaak nelaimiigo IE
    {sorry ka teikumi biki neveikli sanaaca, paaraak smaga darbadiena… 🙂 }

    Atbildēt
  34. F9

    pumpis: man opera 7.11 uz kastes ar 96mb ram. un iet kaa prieks. un tas pareizi par to ie chakareeshanu… kas kljuust superpopulaars to arii visvairaak chakaree. tapeec alternatiivais softs nedriikst kljuut superpopulaars 😀

    Atbildēt
  35. ZBH

    2 Norkjis : a kaad jeeg biij piesieties pie OpenBSD numur? pieskait M$ softiem pie versijaam viss iekseejos (un biez vien arri ne tikai iekseejos 🙂 builds un RC, maz neliksies
    2 Djuke : es pienem, ka tas biij adreseets tomeer man, a ne tam autosuuknim logopedim Antinjam – da panem kaut vai IE vai IIS.

    Atbildēt
  36. Djuke

    ZBH: nu es nesaprotu kas ir kas. bet manupraat nav korekti saliidzinaat proksi ar browsera programmu vai paarluukprogrammu… taas ir dazhaadas lietas ar dazhaadu funkcionalitaati
    man darbaa reiz bija viens viiruss kas bija caur SSH caurumu inficeejis linux serveri, bija sachakareejis cronu un tas suutiijaa meilus visapkaart nemanjaa
    …un kad linux buus dikti populaars uz desktopiem, tad gan jau arii tam buus viirusi… nu taa vienkaarshi buus…

    Atbildēt
  37. F9

    Djuke: buus populaars. bet cereesim ka ne tik stipri kaa shobriid windoze. pienjemsim 30% linux, 30% windoze un paareejie procenti veel kaads. tad buutu baigi jautri un interesanti. pareizaak sakot – veel jautraak un veel interesantaak. 🙂

    Atbildēt
  38. Long

    njaa, nu ir idiots es. Dazhas dienas atpakalj izlasiiju jau par sho prikolu, bet aatri vien aizmirsu. Vispaar, man liekas ka windows mirst nost leenaa un dabiigaa naavee.

    Atbildēt
  39. lala

    Man taads 1 jautaajums (varbuut stulbs):
    Vai tie klejojoshie *.pif faili kaut kad beigs arii klejot pa netu citaadies man minuutee atnaak 10 maili! Pa dienu tas ir vienkaarshi naaviigs daudzums. Pats stulbaakais ka es neesmu sho mailu licis NEVIENAA web lapaa… bija taada kaa privaata adrese bez spama, a tagad hui =(

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.