Extensible Markup Language (XML) svin savu piekto dzimšanas dienu

Šodien Extensible Markup Language (XML) svin savu piekto dzimšanas dienu. w3.org raksta, ka pirmo reizi XML kā W3C rekomendācija tika publicēta 1998.gada 10.februārī.

Par autoriem un pašu XML dzimšanas dienu sīkāk var palasīt šeit.

Tiem, kas brauc blakus tankā un nezin, kas ir XML varu pateikt tikai to, ka XML ir nākotnes tehnoloģija ne tikai webam, kas varbūt kādreiz arī aizstās HTML, bet arī citām ierīcēm, kas vēlēsies savā starpā komunicēties.

Teiksim 20xx kaut kādā gadā būs ledusskapis kurš uzbļaus, ka tajā ir beidzies piens. Nu un jūs teiksiet, lai ledusskapis paGooglo un atrod piemērotu veikalu kurā pasūtīt šo pienu. Ledusskapis paGooglos pa interneta veikaliem un paskatīsies, kurā veikalā ir izdevīgākās cenas. Ta kā līdz tam laikam jau būs pieņemti XML vai līdzīgi standarti, tad preču katalogi būs XML vai līdzīgā formātā un jūsu ledusskapis šo standartu sapratīs un veiksmīgi pasūtīs šo pienu. Atskaiti tajā pašā XML formātā nosūtīs uz jūsu mobīlo telefonu…

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

33 komentāri par “Extensible Markup Language (XML) svin savu piekto dzimšanas dienu

  1. f

    vienu dienu sanaaca izlasiit par XML ieksh to w3scools.com un ES sapratu, ka tas XML ir vairaak taa kaa domaats datu aprakstiishanai nevis tiiri webam. Mozh es ko ne taa sapratu, bet chujs taads, ka tik driiz mees no vecaa HTML neatkratiisimies 🙂 Tas i mans subjektiiivi trulais viedoklis.

    Atbildēt
  2. Smejmoon

    labs HTML ir XML .. XHTML ir XML pēc definīcijas ..
    un XML ir SGML (?) apakškopa .. principā strukturēti dati (teksta formā)

    Atbildēt
  3. coolynx

    f: nu man ar taads pac subjektiivs viedoklis ir, ka html tik driiz nenomirs. katraa gadiijumaa xhtml izskataas daudz pozitiivaaks un tas jau ir tuvaaks xml. bet jau tagad daudzaas vietaas xml izmanto kaa exportu no viena pasaakuma uz otru. taa kaa nau nemaz tik traki 🙂

    Atbildēt
  4. Kaitnieks

    f: Tu esi pareizi sapratis.
    Webaa no XML ir lielaaka jeega teiksim, kaa formaats, kaadaa iesniegt kaut kaadus datus vai tieshi otraadi – nodownloadeet kaut kaadus datus XML formaataa un peec tam apstraadaat peec savas patikas, piemeeram uztaisiit aplikaaciju, kas tos izmanto (Piemeeram live365 piedaavaa radio playlistus onlainaa, taapat saitos, kur jaaaizpilda garas formas tiek ljauts uploadeet XML failu ar vajadziigo info) bet ne-webaa tas ir labs formaats, kuraa kaut ko saglabaat (programmas settingus vai tml)
    Pashiem XML veidotaajiem gan ir meerkjis panakt, lai XML aizvieto HTML, bet es nedomaju, ka tas tieshaam notiks.

    Atbildēt
  5. laacz

    Faktiski, XHTML ir tas pats HTML, tikai striktāks. Un par HTML to sauks vēl gadiem. Savukārt, lielāki strīdi tagad raisās par XHTML 2.0, kurš pateicoties w3c censoņiem ir reāli padarīts sarežģīts. Pārāk zamudrījuši jamie to ir. Un tās nav tikai manas domas. Lūk, kur ir tuvākie brīnumi 🙂
    Bet XML, savukārt, iedzīvosies webā. Tas ir bez vārda runas. Piem., tie paši RDF, RSS fīdi, etc. Tas viss jau ir. Lai arī doma ir tikai viena un tā pati — mēs padodam starp dažādām ieinteresētām aplikācijām mazus (uzsvars uz vārda MAZI) un strukturētus (te arī uzsvars:) datu apjomus.
    Mērķis ir izveidot universālu datu uzglabāšanas valodu ar mērķi tos (datus) apmainīt starp dažādām platformām.
    Un tie, kas domā ka HTML (un XHTML) ir apdraudēts, ir tumsoņi 🙂

    Atbildēt
  6. coolynx

    laacz: pilniigi piekriitu, ka (x?)html vismaz tuvaakos gados nenomirs. 🙂
    a par to xhtml 2.0 zeldman bija biku aprakstiijis, ka nav nemaz tik melns tas velns kaa muus baida.

    Atbildēt
  7. :)

    Manupraat XML+XSL ienjems HTML iesildiito vietinju nopietnos pasaakumos jau visai driiz. Pirmkart delj pasha XML – kaa vienmer visur saprotama standarta, un otrkart ar XSL pieliek shim klaat nevis vienkarshu atteeloshanu, kaa to dara HTML, bet logisku, shaa vaarda iistajaa noziimee, tas ir, lapa, kurai pamataa ir XML dati un pa virsu XSL paraadiishanaas logjika. XSL lapu apraksts ir dinamisks savaa statiskumaa un kaa viens no W3C standartiem, vistieshaakais XML draugs, tiks uztverts ar cienju jau pavisam driiz (kad paarluuki maacees XSL un sheemas izpildiit pilniigi).

    Atbildēt
  8. Smejmoon

    paga paga .. vaita ar XSL netiek viens XML dokuments paarveidots par citu .. shai gadiijienaa XHTML?
    varbuut toch vajag kautko tautai uzrakstiit ?? es shad tad izmantoju komplektu
    XML+XSL+CSS, lai atteelotu datus .. bet iisti dziljaak nesmu braucis

    Atbildēt
  9. Delerium

    XLS arī ir style-sheet valoda, tikai ar papildus funkcionalitāti. Ar to var “pārveidot” dokumentu par citu, bet var arī mainīt tikai fonta biezumu tekstā. Un ar XHTML tam visam nav nekāda tieša sakara, ja neskaita to, ka konkrētu doc gribēji redzēt tādā formā.

    Atbildēt
  10. Grrr

    Benvenuto, tas tāpēc, ka XML pats par sevi nav valoda / tagu kopums…
    tas ir vairāk tā kā noteikumi, kuriem ir jāseko, lai fails skaitītos XML.
    Šai sakarībā tur ir maķenīt tagi, bet principā da jebkas var būt XML…
    eg.:

    My very own blah site
    trah tara bah

    būtiskākais ir lai ir kaut kas, kas šādu XML failu spēj interpretēt…
    un tur jau nāk talkā visas pārējās figņas, kurām gan ir manuāļi: XSL, XSLT, XPath uttt.

    Atbildēt
  11. Anonīmais

    lūk kāds bija tas eg domāts:
    <favourites>
    <url id=”1″ href=”http://blah.com/”>My very own blah site</url>
    <url id=”2″ href=”http://tpax.com/”>trah tara bah</url>
    </favourites>

    Atbildēt
  12. Grrr

    un principā, XML + XSLT jau darbojas uz IE 5+ … jautājums tikai, cik labi…
    Ir viena dikti jauka reference: Zvon.org tur ir daudz kas labi pastāstīts un aprakstīts. Galvenais ir visā tajā neapjukt.
    Varat paši pamēģināt:
    šitādu figņu noglabājiet kā teiksim test.xml:
    ——
    <?xml version=’1.0′ ?>
    <?xml-stylesheet type=’text/xsl’ href=’grr.xsl’?>
    <mymusiclist>
    <music id=”1″>
    <author>Punk</author>
    <album>Daft bitch</album>
    </music>
    <music id=”3″>
    <author>Grehehe</author>
    <album>Porcupine</album>
    </music>
    <music id=”9″>
    <author>Grungee</author>
    <album>Percaloso</album>
    </music>
    <music id=”8″>
    <author>Reefer</author>
    <album>Na na na na</album>
    </music>
    </mymusiclist>
    ——
    un tai pašā dirā iemetiet zem nosaukuma grrr.xsl:
    —-
    <xsl:stylesheet xmlns:xsl = “http://www.w3.org/1999/XSL/Transform” version = “1.0” >
    <xsl:output method = “html” indent = “yes” />
    <xsl:template match = “/” >
    <html>
    <body bgcolor=”gray”>
    <xsl:apply-templates />
    </body>
    </html>
    </xsl:template>
    <xsl:template match=”music”>
    <br/>
    <xsl:value-of select=”@id” />
    <font color=”red”><xsl:value-of select=”author” /></font>
    <font color=”white”><xsl:value-of select=”album” /></font>
    </xsl:template>
    </xsl:stylesheet>

    un atveriet xml failu IE5.5 teiksim… 🙂

    Atbildēt
  13. coolynx

    Grrr: XML gan kaut cik cieshami parsee saakot ar 5.5, bet es ieteiktu testeet ar 6.0, jo 5.5 ir probleemas ar apakshliimenjiem. jebkuraa gadiijumaa labaak atstaat xml/xsl apstraadi servera pusei…

    Atbildēt
  14. JIB

    Haj! Emm, me ta ari nesaprta v com kaif. Tipa kads sakars XML ar ledusskapi? To XML var izmantot jebkur? Emm vai es taja varu uzrakstit ari savu sily majas darbu algebra?
    Laikam offtopic. Nu bet please paskaidrojiet, ka ledusskapis atskirs 3% pienu (ko es neciesu) no 2% ar vitaminu B, piedevam 1.5 l paka? Piedevam maces argumenteti un konreti man paskaidrot, ka Tmarketa piens ir letaks.

    Atbildēt
  15. coolynx

    JIB: principaa tas bija tikai ideju lidojums, lai gan principaa diezgan reaals 🙂
    runaajot par pienu un procentiem. tev atliek ierakstiit programmaa kaada ir cena tam, ko tu gribeetu iepirkt un %. attieciigajaa xml failaa kaa viens no parametriem jeb laucinjiem buutu shie te procenti kuri, tad tiktu saliidzinaati.
    skaties augstaak pie Grr komentaara. tur ir ieraksts “music id”, kas satur divus apakshierakstus autors un albums. attieciigi pienam buutu citi ieraksti – tilpums, procenti, cena utt.

    Atbildēt
  16. JIB

    aha. Emmm…
    AHA!! … nu pienemsism ka skaidrs 🙁
    Nuja. Bet man domat rodas cita proba. Probu varetu nosaukt ta “datu struktura” – tipa ledusskapim jazina kadus parametrus jamekle un (kas ne mazak svarigi) lai tur kur vins tos mekle vini butu! Tipa ledusskapis lien ineta un mekle: “Piens”; 2%; 1.5l. A Rimika e-veikla ir “Lotes piens” (mans milikais), “ar normalu tauku saturu”, 1kg. Emm mans ledusskapis aplauzas un rapo talak uz e-Tmarketu (nenavizu).
    Baidos ka si proba ir lielaka par XML stadartu.
    A XML ari nosaka kaut kadu formatesanu skaitliem? Tipa 10 030.45 ir tas pats kas 1.003045E+4 un 10030,4500. Ka ir ar datumiem 01.02.03 -> 2003.2.februarī ?
    Tipa jautajums ir tac: “XML ir domats dokumentu noformesanai vai datu formatesanai?”
    Sodien Laacz ari safanojies par ledusskapjiem 🙂

    Atbildēt
  17. buu

    bush: nu kas tad nu tik kruts tajaa xml-aa ira? vari pateikt?
    vieniigais kam xml der ir MAZU apjomu datu glabaasanai un apmainjai …
    standarts kaa taads ir paaraak sarezgiits palicis un galiigi nau taac kaadu saakumaa vismaz vaardos gribeeja uztaisiit …. bet nu labaaks par sgml iraid ….

    Atbildēt
  18. Grrr

    JIB.
    Fishka ir taada.
    Ka viss XML speeks ir tajaa.
    Ka teiksim, kaut kads ISO vai kada cita standartu komiteja.
    Vai aridzan teiksim kaada organizacija – teiksim Latvijas piensaimnieku asocaacija shini gadijuma.
    Nospriezh, ka, luuk piena XML fails bus shitads:
    <pienishsh>
    <apvardojums>Zobenzobu nakts piensis</apvardojums>
    <slauksanas_laiks>piektdiena</s lauksanas_laiks>
    <tauku_procenti>5</tauku_procenti>
    </pienishsh>
    un sho savu standartu nosauc par teiksim, XML-Piensis-1.0 un publicee webaa.
    Un katrs ledusskapju razhotajs, kuri nolemj teiksim supporteet piena iepirkshanu, zina, ka lai vins dabutu no shiem marketiem shitaa piena info pareizi, vinam javadas pec Piensis-1.0 standarta.
    Bet pats krutakais ir tas, ka isteniba tas fufeliga ledinieka razhotajs var pats savam iekshejam vajadzibam definet produktu sarakstu pavisai savadaku, bet eksistee gana automatizeti filtrinji visadi kas vinam lauj praktiski tikai noradit kuri lauku nosaukumi atbilst kuriem vineejiem, lai vins varetu ieimportet pareizu piena informaciju neko traki neprogrammejot.
    un vel pat vairak, XML parseshana strada taa, ka shitie piensaimnieki var katrs lietot savas privaatas ekstensijas shim Piensis-1.0 standartam, un tas netraucees citiem nolasiit un dabut pareizu kopigo info:
    <pienishsh>
    <apvardojums>Zobenzobu nakts piensis</apvardojums>
    <slauksanas_laiks>piektdiena</s lauksanas_laiks>
    <tauku_procenti>5</tauku_procenti>
    <maksima-eTmarket>
    <istais_piena_razosanas_laiks>15.01.19 93lt;/istais_piena_razosanas_laiks>
    <piena_reala_krasa>zalja </piena_reala_krasa>
    </maksima-eTmarket>
    </pienishsh>

    Un kamer vien vini atstas visu parjeo info sava vietaa, citiem nekas nebus jamaina, lai saprastu ari sho failu (protams ignorejot maksimas etmarketa ekstensijas). a pashi etmarketnieki vares piemeram savukart ieksheeji pateikt – aha, zaljs.. metam cenu bikin nost.

    Atbildēt
  19. Grrr

    buu:
    cik maz ir maz? Mums te serveris nodarbojas ar divkarshu XML parseshanu un tad ar XSLT transformacijam uz HTML… nu labi, nav jau gigabaiti, bet kad klientam nak kada info no DB, tad apjoms ir merams megabaitos 🙂

    Atbildēt
  20. buu

    Grrr:
    dazi simti ierakstu buutu ok …
    bet vai teu neskiet ka bez xml taa parseesana buutu vieglaaka un buutu jaapaarsuuknee ne tik daudzi 0-iites un 1-inieki?

    Atbildēt
  21. Kaitnieks

    buu, es tev pilniibaa piekriitu, tachu, ja tu sho failu (ne-xml, kaut kaadu savu standartu) sadomaasi dot kaadam citam, tad tev buus jaaveido apraksts par to, cik baiti ko noziimee, nu, gluzhi kaa BMP failu headeru apraksti 🙂 Tachu XML fails ir intuitiivaaks un pashaprakstoshs (deskriptiivs).
    Par to lielo paarsuukneeshanu, par laimi ir izgudrota datu kompresija. Protams, uzreiz veidojot datu glabaashanas standartu taa, lai taupiitu uz apjomu, buutu efektiivaak shajaa zinjaa, bet pie muusdienu aatrumiem un tilpumiem izmeeriem tam vairs nav noziimes.

    Atbildēt
  22. Grrr

    Buu:
    bez xml parseshana butu -atraka-.
    Bet -vieglums- ir programmetajiem un adminiem.
    Ja mes runajam par atrumu, tad atrumu vislabako noteikti var dabut, ja pats citigi raksta asembleraa (kaads vel atceras, kas tas par zveru)? Bet tikko runa ir par sarezgitakam lietam, taa ir vajadzigs kaut kas abstraktaaks un vieglak saprotams un lietojams.
    XML ir tas pats princips attieciba uz datu strukturam, kas strukturetaas programmeshanas valodam attieciba uz asembleru. Struktura jau pati par sevi apraksta datus, ko satur.

    Atbildēt
  23. Ed

    NU es veel iisti neesmu iebraucis tamaa visaa.
    Skaidrs – sarakstinju noformeeshana, smuki. okei.
    A kaa buut, ja gribeet grafiski smuku lapu ar visaadaam imageem paraleeli mysql query. Nu tobish ka php/htmlaa taissitu tabeli ar img un attieciigajos TD iemestu pa dazham query, ta tagad ko?

    Atbildēt
  24. Grrr

    tad tagad mums ir kaut kaads kods (kaut vai PHP), kas slegsies pie mysql un atdos atpakal datus (XML formata) un papildus ir XSL stylesheets, kas datus norenderees uz HTML. Un servaks kas saprot, ka XML ir jaapstrada ar XSL.
    Resp. (PHP->MySQL)—> XML + < -XSL ==> HTML
    Respektivi dati ir pilniibaa skirti no to izskata, lidz ar to izskats ir mainams pec patikas, neatkarigi.
    Tb. tev var but 1. XSL prieks paradishanas uz ekraana, 2. XSL prieksh sagatavoshanas izdrukai un 3. XSL prieksh teiksim tiem, kuri img nevar (Lynx useri utt). Un tev optimali vispar NEKAS nebus jamaina tajaa kodaa kas sledzas pie MySQL un razho XML lapu.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.