Kaut kā pēdējā nedēļā galīgi nerakstās. Visu laiku atliku un atliku šo pasākumu ar www.mk.gov.lv un tā arī neko neuzrakstīšu normālu. Laikam jau nav lemts, bet vismaz ievietošu to, kas tika sasūtīts.
Publicēju šo visu balstoties uz MK saita oficiālās relīzes pamata, kur bija rakstīts sekojošais:
"Brice aicināja ikvienu interesentu piedalīties "www.mk.gov.lv" izsludinātajā aktuālajā jautājumā un paust savu viedokli par mājas lapas saturu un izskatu, kas var tikt mainīts, jo "nav monumentāls izdevums". "
Skol atsūtīja šo bildi, kur redzams MK saits uz Macintosh tipa datora mac. Kāpēc tas tā ir varētu gari un plaši rakstīt, bet es to nedarīšu, jo nav iekšās to darīt.
Laacz atzīmēja, ka saits pirmajās dienās vērās freimos un patiesā saita atrašanās vieta bija http://mk1.sitesupra.com un www.mk.gov.lv bija tikai aizsegs un skaista adrese. Pieļauju, ka tas bija dēļ steigas ar kādu šis saits tika palaists. Šobrīd gan saits jau izskatās pilnībā pārvācies uz gov.lv serveri, bet sitesupra.com *spogulis* vēl joprojām darbojas.
Laacz pārsūtīja šo bildi Hello world! – reāls spēks. Principā tie, kas paspēs varēs šo lapu redzēt arī dzīvajā lūk šeit vai šeit http://www.mk.gov.lv/lv/?id=577 un arī bilde, ja nepaspējāt ievērtēt oriģinālu Hello world mk.gov.lv.
Es nezinu cik labs ir šis Vide Infra Group izstrādātais CMS, bet apskatot lapas kodu izsecināju, ka tas joprojām ir tik pat līks cik tas bija dzinēja SiteSupra pirmajos iedīgļos. Laikam jau uz nestabilu pamatu normālu māju neuzcelsi. Es pieļauju domu, ka šajā jautājumā man nav taisnības un SiteSupra 2.0a uz kuras ir bāzēts MK saits, ir baigi labais verķis. Bet diemžēl man ir nācies strādāt ar versiju, kas bija (manuprāt) SiteSupra dzinēja pamatā un, lai to aprakstītu man nāktos izmantot visus iespējamos lamuvārdus kādus jebkad esmu dzirdējis vai kaut vai lasījis interneta plašumos, lai pilnvērtīgi aprakstītu šī rīka iespējas.
Gribiet kaut vienu līku koda gabalu?
Lūdzu kaut vai sāksim no pirmās rindiņas:
<meta http-equiv=’Content-Type’ content=’text/html; charset=windows-1257>
Kas atradīs SiteSupra vai arī tās izstrādātāju *universālo* gļuku dabūs balvā – neko. Jebšu varēs sevi uzskatīt par HTML guru…
Vairāk neko nerastīšu, jo tiešām jūtos noguris un nav man tāda azarta kā te vienam cilvēkam, kas *paņēma* priekšā ļebedjeva (ar mazo burtu) studijas izstrādāto saitu Aizkraukles Banka. Ļoti sīku un detalizētu *recenziju* par šo ļebedjeva studijas izgāšanos, Latvijas banānu republikas tirgū, veidojot AB saitu var palasīt šajā forumā. Katram gadījumam es uztaisīju spoguli vēsturei, jo parasti šādas lietas nejauši kaut kur pazūd un tā about ab.lv. Iesaku izlasīt visiem, jo šeit tiešām ļoti kārtīgi izķemmēts ab.lv saits un var redzēt, ka cilvēks ir aplauzies jo klients tika citam. Starp citu Latvijā visi lielie izstrādātāji palika ar garu degunu, jo AB saita izstrāde tika lebedjeva studijai. Domāju, ka pēc šāda saita neviena normāla Latvijas banka vairs nedarīs tādas muļķibas.
Ja gribiet zināt manu viedokli, tad ab.lv saits ir izstrādāts labi un arī salīdzinoši augstā līmeni, bet tikai ne priekš bankas weba, kaut kādai reklāmas firmelei jā, bet ne bankai 😉
Nu pirncipaa jau vienkaarshi aplikt to Ljebedeva gara darbu alja Aizkraukles Banka, bet manupraat tur svariigaakais nebija tehniskais izpildiijums vai kaut kaadi dizaina shedevri. Vienkaarshi Aizkraukles Bankai vajadziiga bija reklaama, ko vinji vienkaarshi norealizeeja. Tieshi taapat to norealizeeja arii RRR vai kaa vinju tur tagad sauc. Tagad par Aizkraukles banku zinaas ne tikai dalja no Latvijas iedziivotaajiem, bet arii ljoti daudzi Krievijas pilsonji, kas ir daudz lielaakaa skaitaa un tur jau klientu loks ir buutiski lielaaks un plashaaks. Principaa gari un plashi diskuteejama teema, jo tas viss ir maarketings. Gluzhi taapat straadaa arii firmas aarzemees – kaut vai tas pats AMD sadarbojoties ar DivX izstraadaataajiem, Compaq sadarbiiba ar F1 utt., kas ir ljoti speeciiga reklaama un meerkjeeta uz konkreetu auditoriju, kura arii “uzkjeras”. Un kaa coolynx saka, tad paareejie var suukaat Chuoa-Chupsu un atpuusties ;-).
Nu nepiekritīšu, ka AB.lv lapa neder bankai. Neesmu liels banku pozicionējuma speciālists, bet domāju, kā tāpat kā jebkurā citā biznesā, katra banka jau tomēr pozicionējās nedaudz savādāk. Hansabanka ir liels palīgs visiem visās situācijās, Parex arī tēmē uz kaut ko tādu. Mazākas bankas specializējas uz mazākām nišām, apkalpo tikai korporatīvos klinetus (Baltikums), tikai “vienkāršo tautu” (Hipotēku banka), turīgus indivīdus un viņu biznesus(AB), pavisam konkrētus (savējos) induvīdus un viņu biznesu (Māras banka)utt. Aiz ko katrai no šīm bankām vajag arī savu pieeju marketingā līdz ar to arī vebi jātaisa savādāki. Hansenei tas ir kaut kas uz korporatīvo portālu, arī parexam tāpat, krājbankai arī.
AB.lv kā jau mazākas specifiskas nišas (turīgi indivīdi un viņu biznesi) pārstāvji spiež uz tīru un nesamākslotu, bet gaumīgu dizainu + vieglu un saprotamu funkcionalitāti, bez pārliekas fīču pārblīvētības, tā, lai ir gaumīgi, moderni, ērti, saprotami. Pārējais jau tiek kārtots ar klientu personiski.
Mmm… runaajot par to rindinju pietruuxt nobeidzoshaas peedinjas or whatever kaa to nosaukt 8)
Kas attiecaas uz Maciem, vai vispaar kaadeelj page dazhkaart izskataas pavisam liiki, kad aizej pie cita kompa… tad nju kaads browsers, kaadai opsisteemai bla bla bla… pats ne vienu vien reizi esmu saskaaries ar sho probzu – tipa gljuki ir, bija un buus 8)
Par Hello world‘iem – izstraades serveris, izstraades lapele, izstraades gljuki, kas gan iisti nav gljuki. Kaarteejo reizi nekad neaizmirsiishu kaa pasham sanaaca nolazhot un kad cilveeki prezenteeja lpp vislaik tajaa paraadiijaas kaut kas jauns – gadaas 8)
Par dizainiem – uzskatu, katram savs uzskats, viedoklis, gaume… nothing to say 8)
Ziniet par 500’000 zaljajiem, vai cik nu tur iisti bija var uztaisiit DAUDZ LABAAKU SAITU un tas tur idinjsh lebedevs vai kaa nu tur iesuukaa…
Hansabanka rulee 😉
ja vēl Hansabanka pārtaisītu savu hanzanet + pieliktu dažas extras, kas ir digi.parex bankaa (pēdējais apmeklējums no IP adreses un vēl šis tas), lai strādātu pilnīgi bez javascripts, tad hansabanka būtu manuprāt līdere ne tikai lietotāju skaita ziņā, bet arī ibankas lietošanas ērtuma (bla bla) ziņā.
Nu es pac izmantoju HB Inetbanku un mani taa pilniibaa apmierina… kas man nepatiik ir tas, ka ja izdara transakciju tad vinja reaali notiek ljoti ilgi un ja man jaapaarskaita nauda no viena konta otraa starp bankaam HB uz UniB, tad tas notiek vairaak kaa 24h…. bet tur laikam HB nav vainiigi, jeb ir? 😐
JarX: Hansabanka transakcijas iekš bankas veic aptuveni 10minūšu laikā. Tas ka Unibanka iesako, tad tas jau ir tās bankas vaina ne hansenes.
Hansabankas darbs mani apmierina vienīgi besī tas, ka viss ir balstīts uz skriptiem. Šajā ziņā digi banka ir mācījušies no citu kļūdām un viņu lapā NAV neviena javascripta…
Mjaa… digi pasham nav naacies lietot… UniB tieshaam iesako…
AAa, starp citu, es tev shito jau sen gribeeju teikt, bet 3 (triis) dienas peec noreekinaashanaas Reval Hotel Latvia 1. staavaa restoraanaa man vienam ljoti labi paziistamam cilveekam piezvaniija no HBL un teica, ka lai 7 dienu laikaa ierodas HB “Rolands” peec jaunas kartes, jo ar veco ir meeginaats veikt kaukaadu tur transakciju ko banka ir blokeejusi, bet vinji highly recommendee nomainiit karti…. neteica kaadu tieshi, esot konf. info…
P.S. Jamajam ir VISA krediitkarte, bet BEZ overdrafta, t.i. taa ir peec buutiibas debetkarte, bet lietojama inetaa un aarzemees kaa krediitkarte…