Brīdinājums maksājumu karšu lietotājiem

Lūk šādus emailus es saņēmu šorīt. Cik nu tie ir patiesi nezinu, bet, ja es būtu aktīvs maksājumu kartes lietotājs, tad uz mani tas iedarbotos.
Noteikti atradīsies kāds, kas mēģinās pierādīt, ka šis ir rūpīgi izstrādāts spams, lai cilvēki nelietotu savas kartes attiecīgajās iestādēs, lai *izēstu* konkurentus kaut kādā specifiskā nozarē vai kā savādāk. Tapēc pieņemiet šo tekstu kāds tas ir un izdariet izvēli paši – ticēt tam visam vai nē.

Luudzu nelietojiet savas maksaajumu kartes sekojoshaas tirdznieciibas vietaas:

Skyline bar - Viesniica Latvija (26. staavs);

Viesniica Latvija;

Lobby bar (Viesniica Latvija);

Dickens Pub (Vecriiga);

Park Hotel Ridzene.

Mineetajos tirdznieciibas punktos tiek kopeeti karshu magneetiskie celinji, un shii informaacija tiek lietota kraapnieciskos noluukos - veicot transakcijas ar kartes datiem citur pasaulee.

Luudzam Juus attureeties lietot savu maksaajumu karti shajos tirdznieciibas punktos!
Shii informaacija nav stingri konfidenciaala, tachu shobriid veel notiek izmekleeshana, taapeec nevajadzeetu to lietot kaa oficiaalu pazinjojumu!

Saviem draugiem un pazinjaam - iesakiet nelietot tur kartes, ja Jums ir aizdomas, ka vinji vareetu to dariit!

P.S. Pats kaut kad janvarii noreekinaajos Dickensaa un man Hansabanka noblokeeja karti, jo siem radaas aizdomas, ka karti kaads izmanto nelikumiigi!

p.s. mans pazinja arii ir kljuvis par upuri, noreekjinoties ar karti, auxmineetajaa Park Hotel Ridzene ... ( -2000 ls )

——–
Emaila beigas.

39 thoughts on “Brīdinājums maksājumu karšu lietotājiem

  1. tm

    Idioti, stulbeņi, lameri. Varējāt jau pierakstīt, ka tas attiecas tikai uz kredītkartēm.
    Debetkartei vari kopēt to joslu kamēr zils paliksi, pie naudas tāpat netikt.

    Atbildēt
  2. tm

    Lai no debetkartes dabūtu laukā naudu ir pin kods jāzina! Kredītkartei interneta norēķinos un arī ar slip mašīnas palīdzību to nevajag. Tur gan arī joslu magnētisko kopēt nevajag .

    Atbildēt
  3. coolynx

    tm: varbūt apskaidro tiem, kas tikko no koka nokāpa. Zin kā es dzirdēju, ka drīz varēs banānus samainīt pret * kartēm. Tik lūk nezinu kādas iemainīt – debeta vai kredītkartes, jo varbūt banāni un ananāsi ir vērtīgāki… 🙂
    Bet, ja nopietni, tad tiešām, lai nosaukt par idiotu, stulbeni un lameri nav jābūt gudrākam par *šādiem* cilvēkiem.

    Atbildēt
  4. tm

    Var jau nokopēt to joslu un mēģināt iepirkties parastā veikalā ar debetkarti, bet tas iet cauri tikai pie mazām summām. Veikalnieki jau sen ir brīdināti par tādiem krāpniekiem un neko daudz tur nevar nokrāpt bet risks liels.
    Teorijā to vieglāk darīt ar kredītkartēm. Tikai tur jau risks arī pamatos ir uz bankas rēķina. Klients zaudē tikai tad, ja pats bijis vainīgs – sadzēries, pazaudējis karti, ..

    Atbildēt
  5. Budzis

    Ja to taa nevareetu dariit, tad shaadas shmaukshanaas nenotiktu. Re kaa ik pa laikam paraadaas info, ka nokerti frukti no austrumeiropas, kas iepirkushies ar viltotaam karteem. Un ne jau pa lielaam summaam, ja kas…

    Atbildēt
  6. marholds@delfi.lv

    man domaat, ka gali jaameklee kaadaa bkc vai pashaas bankaas. no sisteemaam kas staav latvijaa vai phr fig tu otro celinju izvilksi. kases uz serveri suuta tikai numuru, vardu/uzvaardu, expiration date – ar shito infu nekaadu kartes duplikaatu neuztaisiisi

    Atbildēt
  7. coolynx

    marholds: hmm sāk jau palikt interesanti, kas tur par celiņiem. Es biju domājis, ka ir viens celiņš kuru nolasa no kartes un miers mājās, bet ir arī otrs?
    Es no šīm te lietām tiešām neko nesajēdzu un domāju, ka vēl atradīsies kāds, kam tas šķitīs interesanti. Varbūt varētu sīkāk apstāstīt galvenos principus par šo sistēmu ar *diviem* celiņiem un citām niansēm?

    Atbildēt
  8. marholds

    Nu es jau ar nav nekaads specs pa karteem. Bet ir buutiski pirmais celinsh (ja nemaldos tur staav vaards/uzvaards, kartes nr.), otrais celinsh (principaa gara kaukur 20 ciiparu virkne) kursh tai skaitaa expiration date satur. Autorizaacijai ar shito infu pietiek – tjipa lai iepirktos tiiklaa kaut vai. Shito infu ariidzan kases aparaati savaac un nosuuta uz serveri – to var redzeet uz servera “cheka lentaa” – failinsh taads. Lai uztaisiitu duplikaatu (es ta sapratu, baumas tieshi par to) vajag pilniigi visu otro celinju. Resp., no latvijas, phr un kasturveel kur staav Micros sisteemas tu to infu neizvilksi. Vispaar siiku infu par karteem redzeeju kaukaados krievu kuulhackeru sietinjos 🙂 btw ir veel treshais celinsh. Bet to celinju struktuura atshkjiriiga dazhaadiem karshu tipiem.

    Atbildēt
  9. Guru

    Kas tās par debetkartēm, kurām vajag pinkodu? Vai tās vispār izmanto kā maksājumu kartes?
    Kurš ar tādām iepērkas? Nav gadījies sastapties ar to, ka kādā veicī kādam prasītu pinkodu. Arī par lielām summām var norēķināties veikalos svilpojot vien(man liela šķiet 300 Ls), vairāk vidusmēra privātpersonām uz kartes nemaz nav, vai arī limits ir zemāk. Nu, ja kādam izdodas uzmeistarot manas kartes kopiju ar visu tur esošo infu un vēl zināt nummura pēdējos četrus ciparus, tad šis, liekas, ka var pirkties svilpodams.

    Atbildēt
  10. ml

    nu tad baigais briinums ka kopee, visaa pasaulee regulaari kopee celinjus. patiesiibaa vienalga kaada karte, debeta vai krediita, viekaarshi nolasa magneetisko celinju kartei ar speciaalu ieriici (nesen inetaa pa 56 USD redzeeju), nu tad sho informaaciju ieraksta citaa kartee un iet un ieperkas.
    Debetkarshu lietotaajiem mazaak vaig uztraukties, jo debetkartees mazaak naudas parasti glabaa, taapeec kraapniekus saadas kartes neinteresee. tm savos komentaaros kauko murgo par veikalniekiem un mazaam summaam, latvijaa pietiekoshi daudz izraapts arii no debetkarteem, kaukur paari 1000 ls lielaakais, no krediitkarteem vairaaki tuukstoshi. tas taapeec, ka debetkarteem var teereet tikai summu, kas kontaa, krediiteneem bankas krediitu, kas atseviskaam zelta, platiina karteem var sasniegt pat vairaakus desmitus, ja ne simtus (aarkaartigi reti) tuukstoshus dolaaru.
    principaa nevaidzeetu buut shaadai kraapnieciibai, jo: 1) uz kartes numurs atskirsies kas uz cheka, jo uz viltotaas kartes ir aarkaartigi gruuti, briiziem neiespeejami uzdrukaat konkreetu numuru 2) paraksts
    tacu latvijaa paardeveeji, parasti tad kad veic lielus pirkumus, nepaarbauda karti, cerot uz LIELO kaapostu, viniem biezhi arii kads labums tiek, taa nu nereti gadaas ka smalka daama ieiet veikalaa, pa 3500 ls iepeerkas, paardeveejai acis spiid no taa ka meneesha apgroziijums rokaa, neko nepaarbauda, bet peec nedeeljas pati spiesta maksaat par savu neuzmaniibu.
    Taapeec miiljie cilveeki, iepeerkoties ar karteem – izlasiet ruupiigi savas bankas pamaaciibas par maksaajumu karshu lietoshanu un kad noreekinaties skataties vai uz mirkliiti paardeveejs karti kaadaa mashiiniitee, kas nav POS terminaals neieliek, nu restoraanos parasti neredz sho procesu, taa kas ir juusu pashu risks.
    Turklaat tie, kas vaimanaa ka nupat 2000 latus nokraapaa, vismaz 99% gadiijumu nauda tam, ko apkraapa tiek atdota, ja nu neatrdo vainiigo, banka samaksaa jo negrib lai vinju apkeeza kaa kaadu kuras karteem kraapnieciibu nevar atklaat.
    tad veel par augstaakmineetajaam vietaam, visas ir ljoti lieli un ieveerojami klienti, dazi pat pirmajaa apgroziijuma desmitniekaa ar maksaajumu karteem. saadi klienti nekad nekraapjas, jo zin, ka peec tam maksaajumu kartes varbuut nekad nedriikstees apkalopt. viesniicai, kur peec statistikas vairaakums ar karteem noreekinaas, tas noziimee milziigas naudas zaudeeshanu, jo ja teiksim kaads nevarees ar karti samaksaat, jo to nepienjems, vins vienkaarshi nesamaksaas un vairs nekad tur neatgrieziisies. tas ir tas pats kas Maikrosofts liktu kastiitees tukshus diskus un paardotu kaa Vindozes 2002 gada superuzlabotu versiju, un uz suudziibaam atbildeetu – kas pardots, paardots. laikam paaraak ilgs laiks nepaietu, lai kaadas nepatikshanas saaktos, taapat arii neticu ka saadaas lielaas un ieveerojamaas pienemshanaas vietaas kaads cuukaatos ar karteem.
    tam kuram hansene noblekeeja karti, iesaku pastiities vai vins pirms tam nebija baraa Annele, kur paardeveeja visas kartes nokopee un PIN kodu paprasa, aizbildinoties ar jaunaakajiem drosiibas apsveerumiem

    Atbildēt
  11. Lucky

    Rulz … tikai kur es lidziga satura (tikai daudz nopietnaku, man pat nacas piedomat pie ta, ko lasu) lietinjas jau biju lasijis, a!? Ak ja – man tepat vien uz HDD metajas diez ko labz materials par kardinu russian valoda! Vieniga problema … tani aprakstitas fi4as vairs tik viegli, ka agrak, nenostrada :(( … Btw – coolynx – Tu, maita, kad meilu atmetisi ;)!? Un … par to Www.One.lv redzeji? Kas pa fignju? Tas tikai bija uz dazham stundam, ja nemaldos … ;]]]

    Atbildēt
  12. coolynx

    Lucky: manuprāt tas nebija aktuāli, jo saitus mēdz pievērt uz kādu brīdi, kad ir nepieciešama tehniskas iejaukšanās. Tapēc arī neievietoju tavu atsūtīto bildi.
    Memuārus atrakstīšu šodien, jo iepriekš nesanāca laika & noskaņojums nebija, lai kaut ko rakstītu. Rakstīju taču, ka būs tikai vēlāk… zhdjite otveta 🙂

    Atbildēt
  13. Lucky

    Kewl, coolynx! Tad nu good ;]! Patikami, ka tomer atmeilosi … bet par to www.One.lv … Tu vismaz pats ieskreji, apskatijies to prikolu, izpetiji tuvak ;))? Kadel man tonakt (kaut ari biju murgaina stavokli) 6kjita, ka tur ir kas vairak, a ;]?

    Atbildēt
  14. Storms

    Iepeerkoties ar debetkarti nekad nekur man nav prasiits PIN kods. Vieniigais kas tiek prasiits ir paraksts, piekam ljoti reti kursh paardeveejs pieveersh uzmaniibu tam vai paraksts uz kartes vispaar ir. Veel te 1 cilveeks mineeja ka nevar tik viegli viltot parakstu uz kartes – fufelis. Nevienam i nevaig viltot to, jo uz cheka tad tikuntaa parakstiisies viltotaas kartes iipashnieks – taatad paraksti identiski. Izsist Nr uz kartes arii IMHO nau lielas probleemas (pat automashiinaam dzineeja/shasijas Nr paarsit cilveeki!), galvenais ir dabuut tiiras kartes uz kuraam nebuutu nekas uzrakstiits. Starpcitu pat vaards/uzvaards ir pofig kaads, tas var atshkjirties uz magneetiskaas joslas un uz kartes uzdrukaatais – paardeveejs autorizeejot karti terminaalii neredz lietotaaja vaardu un uzvaardu. Taa kaa IMHO viltot kartes nemaz nav tik gruuti. Jaabuut tikai uznjeemiibai un zinaamam saakuma kapitaalam. Protams uz debetkarteem daudz neuzvaariisies.
    Jaa un veel – tas ir normaali ka no debetkarteem nav nokraapts vairaak par 1000Ls. Hansabankas karteem piemeeram ir dienas limits kuru nevar paarsniegt un tas kaareizi IMHO bija ~1000Ls.

    Atbildēt
  15. Gremlins

    Mani ir uztraukusi cita problema. LV es ipasi nebaidos, ka mani var apcakaret(nokopet utt), tadel ir bilances un jebkuru darijumu var apstridet. Vairak mani uztrauc arzemes. Esmu paris reizes konkreti noraustijies, jo bija aizdomas, ka kaut ko meigina muhlit, bet phu phu.. Itseviski Austrumeiropa.. Tipa perc preci veikala.. iedod tev roka terminalu bez vadiem, ludzu ievadiet pinkodu utt. Ta ari nevareju saprast, tas terminals uz infru strada ?? Teoretiski sim proceam var uzlikt vienkarsu kontroli- uzlik limitu, neerti, bet daudz maz drosi .

    Atbildēt
  16. sers henrijs

    Jaa, tracis sacelts pamatiigs… bet ir viens BET. Prokurors lietu pienjems tikai tad, ja buus atrasta “skimming device”. Nav iekaartas – nav lietas 🙁 Tagad visaas meilaa mineetajaas lietaas buus tuksh un kluss kaa bazniicaa… Taadeelj droshi ejiet un uzdziivojiet!
    Par meila autori. Vinja riikojusies augstaakaa meeraa nekorekti, jo: 1) Fakts, ka noraadiitajaas vietaas notiek noreekinu karshu kopeeshana, nav pieraadiits. 2) Shii negatiivaa info rada reaalus zaudeejumus augstaakminetajaam tirdznieciibas vietaam. 3) Nav pastaastiits kaada tipa kartes tiek kopeetas (te jau mineeja – CLASSIC, GOLD un BUSINESS)

    Atbildēt
  17. coolynx

    sers henrijs: šo emailu izdomāju nopublicēt tikai tāpēc, lai uzzinātu patiesību, jo šāda tipa meili izplatās zibenīgi un, ja arī būtu kādi komentāri, tad tie netiktu pārsūtīti tā kā tas notika ar šo tekstu.
    Par autores nekorektumu mēs noskaidrojām, bet kā, tad galu galā ir ar tām kartēm. Ir *nepierādīta* šmaukšanās vai nē?

    Atbildēt
  18. sers henrijs

    Teoreetiski “skimming device” var ievietot jebkur… Tas ir taapat, kaa uz ielas mums var uzbraukt auto, uzkrist uz galvas kjiegjelis utt. Tas ir teoreetiski.
    Praktiski. Nav duumu bez uguns. PIERAADIITS veel nav nekas. Marholds 🙂 jau sho to pastaastiija, aizstaavot Micros un Fidelio sisteemas. Tikai Fidelio izstraadaataajs seezh Zviedrijas cietumaa par “back door” izmantoshanu…
    Mezhoniigie Rietumi paariet uz chipkarteem, bet karshu magneetisko celinju kopeeshanas un karshu viltoshanas tehnologjijas naak pie mums. Shis te gadiijums nebuus peedeejais, baidos, ka buus veel sliktaak, jo muusu darbonji ir ljoti izveiciigi un attapiigi.
    Visvairaak apdarudeetas ir GOLD un BUSINESS kartes, jo tur ir lieli limiti, bet to iipashnieki konta izrakstu apskataas labi ja reizi meenesii. Debetkarshu iipashnieki var neuztraukties.

    Atbildēt
  19. coolynx

    sers henrijs: es biju kaut kad pa TV dzirdējis/redzējis kaut ko pa ausu galam 🙂 tur arī stāstīja par šo problēmu un arī teica, ka Latvijā taisās pāriet uz čip kartēm kurās varēs uzglabāt informāciju par konta stāvokli un principā tām nebūs nepieciešama pieslēgšanās pie centrāles utt. Un, ja nemaldos tas skanēja no Hansabank puses. Toreiz es arī padomāju, ka sākšu lietot maksājuma kartes tikai, tad, kad parādīsies šīs te čip kartes. Iespējams, ka es kaut ko jaucu, jo šis lauciņš pagaidām mani nav īpaši saistījis. Vienīgais, kam es izmantoju karti ir izņemt naudiņu no bankomāta un viss. Internet banka ir cita lieta ;)~

    Atbildēt
  20. sers henrijs

    coolynx: Ar chipkarteem ir apburtais loks – nav izdeviigi ieviest chipkartes, ja nav pietiekamaa skaitaa atbilstoshu POS terminaalu. Bet POS terminaalus, kas saprastu chipkartes, nav izdeviigi ieviest, jo nav pietiekoshi daudz chipkarshu 🙂
    Tiesa, peedeejaa laikaa tiek uzstaadiiti tikai taadi POS terminaali, kas saprot gan chipkartes, gan megneetiskaas. Bet cik ir veco…. =8-/

    Atbildēt
  21. misame

    O, jaa, es arii pa to pashu ausu galam sadzirdeeju kaut kaadu apmeeram 3 minuutes garu vaavuljojienu tipo “chipsi ir no anglju valodas kartupelju salminji, bet chipi ir mikrosheemas un … bla bla … taapeec kartees kartupelju salminju nav”… un taa balss izklausiijaas peec jauno failu balss vai kaut kas tovo…

    Atbildēt
  22. watt

    Mineetais mails visdriizaak ir pilniigi nopietni. Hansabanka nomaina kartes (ar jaunu PIN) visiem, kam bijushas tranzakcijas augstaak mineetajaas iestaadees. (info no SWH-T)
    Taa ka uzmanies, nedod karti nevienam aiznest prom to tavaam aciim lai veiktu “nolasiishanu”.
    Btw, aarzemees iepeerkoties ar Maestro visur ir jaaievada pinkods. Diivani, kaapeec pie mums tikai bankomaatos pinkods jaaievada.

    Atbildēt
  23. coolynx

    misame: jaunos failos tas visticamāk, ka nebija, jo es to raidījumu neskatos. Tas bija citā raidījumā un tur diezgan daudz, ko stāstīja, bet nu who cares anyway.
    Redz, ko Daugis iemeta:
    bankserviss.lv

    Atbildēt
  24. Gremlins

    Wat nesaki viss. Man ir vienkarsa Visa elektron, bet Pin kodu veikalos parasti ir prasijusi ievadit tikai Autrumeiropa. Rietumos- tipa velc un pazudi, nu varbut dazreiz ir paprasi pasi. Esmu norekinajies tani Sky, nekas traks nav bijis, un bija tas diezgan sen jau .. Man ari jaiet mainit karte – vai ?

    Atbildēt
  25. sers henrijs

    Es jau teicu, ka visi jaunuzstaadiitie POS-i saprot chipkartes, bet to saliidzinoshi ir ljoti maz.
    Gremlinam: nee, tas attiecas tikai uz krediitkarteem.

    Atbildēt
  26. ml

    PIN koda ievadi ar speciaalu mashiini ko par PINpad ja nemaldos sauc piekopj tur kur domaa paaraak liela kraapnieciiba, jo ja parakstu var maybe noviltot, tad PIN uzzinaat ir gruuti. Tas vai PIN prasa vai nee ir atkariigs no katras bankas, kaa vinja izlemj, var buut variaacijas pat vienas valsts ietvaros. Protams ir risks, ka PIN var nolasiit kaukaadiigi, bet liidz shim shitaadas mashiiniites ir izraadijushaas droshaakas kaa paraksti. Viltiigie kraapnieki visu ko izgudro, laikam chip kartes jau paspejushi atkost, taa ka nekad nevar droshs, labaak katru meenesi lasiit savas atskaitiities, pornolapaas neievadiit savas krediitkartes numurus un celt breeku tikko kaadu manipulaacijas ar kontu redz. Parasti bankas visu kompensee, lai lieks balagaans neizceljaas.

    Atbildēt
  27. neteikshu

    Mazaak dzert vajag – tad viss buus kaartiibaa. Lai juus zinaatu, ka ja ar klienta karti kautkas ir noticis ne taa, tad par to atbildees banka, un banka jau noskaidros kas un kaa. Piem. mans draux gribeja nonjemt no bankomata 100 Ls, un vinjam neiedeva bankomaats naudu, bet uz reekina bilances palika par 100 Ls mazaak. Beigaas vinsh dabuuja apakalj savu naudu.

    Atbildēt
  28. neteikshu

    un vispaar sakaraa ar sho spama veestuli – es neticu ka tik lielas kompaanijas kaa Reval Hotels nodarbosies ar tadiem siikumiem. Man tur stradaa pazinja ‘dzerienu un edienu nodaljas direktors’, es paintereseshos.

    Atbildēt
  29. Dreef

    Vispaar jau tieshi taadaas vietaas kaa restoraani utt. arii visbiezhaak notiek shmaukshanaas. Nav jaapaziist priekshnieciiba, kas tur raksta papiirus, bet darbiniekus kas tur straadaa. Un taadus es paziistu pietiekoshi daudzus. Tie kas shaadaa sfeeraa jau straadaa pietiekoshi ilgi un nav izvirziijushies uz augshu, tad var secinaat, ka vinjsh ir iestidzis tajaa “purvaa”. Ja juus zinaatu kaada tur ir publika (paarsvaraa baarmenji). Vinji pelna visaados veidos, lai tik vairaak iebaastu kabataa. Ar vienkaarshu dzeramnaudu vinji Latvijaa nemaak vairs straadaat. Vinji shmaucaas uz dzeramiem visaados veidos. Un kad tas veel ir par maz, tad varu iedomaaties, ka karshu kopeeshana taads siikums vien ir. Vinji teeree virs 50Ls dienaa, ko pashi notriec visaadaas izklaidees un paarsvaraa laikam tomeer narkotikaas. Ja kas, tad baumas saaka kliist jau pagaajusho gadu, kad tieshi par sho teemu arii es uzrakstiiju. Bet nu tam keksam bija taisniiba, ka tas ar vien vairaak izplatiisies un gadiisies, jo cilveeki tomeer ir naivi un nesaprot kaa tas vareeja notikt, jo daudziem pashiem slinkums lasiit kas jaaieveero un neviens vinjiem nekad neko atsevishkji nepaskaidro.

    Atbildēt
  30. Pow

    Tad jau laikam HansaBaa kontu karte rullee visvairaak, ar jamo var _tikai_ HB bankomaatos iznjemt pikji. Un taa kaa ar tiem ir pilna Latvija, tad piem., pirms iepirkshanaas nau prob aiziet uz bankomaatu un iznjemt. Nav iipashi eerti, toties droshi…

    Atbildēt
  31. JarX

    HB vispaar rulee, bet tas par Reval Hotel Latvia vareetu buut taisniiba, jo iisteniibaa tas viss ir 1 liels kreiss ma***as uznjeemums….

    Atbildēt
  32. Tiks

    Bet par taam chipkarteem. Bet kaa tiks inaktiveetas pazaudeetaas un zagtaas kartes, ja nesavienojas ar serveri? Un vai tad kaads, kuram ir taads autonoms terminaalinsh nevar mineet to kodu 9999 reizes? Iespeejamais risinaajums, ka chips pats sevi noblokee peec 3 neveiksmiigaam operaacijaam? – taa ir? Un galu galaa, kapeec nevar imiteet chipa darbiibu to nomainot ar citu. Ja autonoms terminaals var paredzeet chipa izejas rezutaatu un noteiktu ieejas parametru, tas noziimee, ka chipa darbiiba pakljaujas preciiziem zinaamiem darbiibas algoritmiem, kurus imiteet nebuutu probleema. Kaads zinaataajs nevar to paskaidrot?

    Atbildēt
  33. Swolotch

    Par peedeejo komentaaru (Autors: Tiks): Vajag noklausiities Ikaunieka kursu automaatu teorija, tad shitaadi dumi jautaajumi aaraa nenaaks.
    Iisumaa par jautaajumu: lai “uzmineetu” funkciju (vispaar jau automaatu, bet tas nav buutiski shobriid) ir jaaveic meegjinaajumi skaitaa n. Lai uzzzinaatu n, jaazin jau kaut kas par pashu funkciju. Pat ja n ir zinaams, tad var izveidot aizsardziibu, lai meegjinaajumus vareetu veikt tikai skaitaa m, m

    Atbildēt
  34. Hindu

    BTW, shaads te ieteikums pirms kaada briizha reaali dzirdeets arii no bankas – klientam un pavisam oficiaali draudziigaa veidaa…
    Var jau buut, ka banka uz spamu pakjeerusies, bet baidos ka akuraat bez pamata jau tas nebuus…

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru sers henrijs Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *