Piezīmes uz NEXT malām jeb atrodi desmit atšķirības.

NEXT Cover Šis jaunais žurnāls NEXT ir izraisījis pārāk lielu interesi lasītājos. Tā vien šķiet, ka drīz interneta versijā būs uzrakstīts otrs žurnāls tikai nu jau no pašu lasītāju puses. Lai vai kā, bet šajā rakstā būs apskatīta DVD tēma, kas tika aprakstīta žurnālā.
Šoreiz raksta autors ir UL no www.dvdclub.lv

Piezīmes uz NEXT malām jeb atrodi desmit atšķirības.

Labi poligrāfiski izdotais, dizainiski manuprāt patīkamais, mūsdienīgai tēmai veltītais žurnāls NEXT nu ir piedzīvojis savu pirmo numuru. Un, saprotams, arī pirmo kritiku. Pie tam pamatotu. Kāpēc? Tāpēc, ka nepietiek ar rakstu tulkošanu vai kaut kur saklausītu informāciju. Par tehnoloģijām ir jāraksta speciālistam. Un vismaz tas, kas šajā žurnāla numurā ir rakstīts par DVD, ir pat tikai amatiera acij tik dīvains, ka nolēmu uzrakstīt šīs piezīmes uz žurnāla malām (nepretendējot uz galīgo patiesību). Turpmāk ar mazākiem burtiem un kursīvā teksts no žurnāla NEXT, 2001. gada decembra numura (Nr. 1) dažādām vietām, pārējais teksts – mans.
1., jeb digitālo televizoru izmēri, krāsa un garša.

Kāpēc digitāla televizora ekrāna proporcijas ir atšķirīgas no parastā?
Tā ir viena no pamatlietām, kas digitālo televizoru un tā attēla kvalitāti atšķir no mums ierastajiem analogajiem TV aparātiem. Analogā televizora ekrāna proporcijas ir 3×4, bet digitālajam televizoram tās ir 16×9, kas to dara līdzīgu lielajam kino ekrānam. Ražotāji ir sākuši izlaist speciālas videokasetes platekrānam, lai filmas būtu ērti skatīties digitālajos televizoros. Tā paša iemesla dēļ| daudzas programmas uz šāda digitāla televizora ir redzamas “lapas formātā”, tas nozīmē, ka attēls ir ekrāna vidū un malas paliek neizmantotas. Var gadīties, ka šādi nebūs redzama kāda titru rinda.

Kas tad īsti ir digitālais televizors? Man nekas par tādiem nav zināms, bet izteikšu dažus pieņēmumus. Šobrīd Latvijā visa TV apraide – gan virszemes, gan pa kabeļtelevīzijām noris analogā formā – metru, decimetru un kabeļtelevīzijas frekvenču diapazonos. Attiecīgi pilnīgi visi televizori ir analogi pēc uztveršanas daļas. Ja pieņemam, ka tālāk runāsim tikai par televizoriem ar kineskopiem, tad arī rādošā daļa – pats kineskops un tās elektriskās shēmas, kas nodrošina attēla formēšanu kineskopā, ir analogas, tāpat kā skaļruņu sistēmas un jaudas pastiprinātāji. Modernajos televizoros var būt ciparu attēla apstrādes shēmas un arī ciparu skaņas apstrādes iespējas. Abos gadījumos uztverto analogo signālu televizora iekšpusē pārvērš ciparu formātā, veic tā apstrādi, regulēšanu, trokšņu filtrēšanu, kā arī pievieno speciālās iespējas. Video signālam tās ir dažādas ar kadru atmiņu saistītas iespējas – stopkadri, stroboskopi, u.t.t., kā arī PIP (Picture In Picture) funkcijas, kas atļauj vienlaikus uz ekrāna izvadīt divas vai vairāk (tas atkarīgs no TV konstrukcijas) TV programmas. Audio signālu ciparu veidā regulē, iespējams iegūt dažādus telpiskus skaņas efektus. Šobrīd ir pieejama arī kompresēta ciparu skaņa (NICAM sistēma, ko pārraida LNT), kas tiek ēterā raidīta, izmantojot analogo nesēju – komplekso TV signālu. Runājot par attēlu (video) ciparu apstrādi, nevar nepieminēt tā saucamo 100Hz tehnoloģiju – tā tiek izmantota, lai uz liela izmēra TV ekrāniem demonstrētais attēls nemirguļotu, tāpēc attēla kadru (pareizāk gan būtu teikt – puskadru) frekvenci dubulto. Visas šīs funkcijas var būt gan parastajiem, 4:3 formāta televizoriem, gan arī platformāta 16:9 televizoriem. Kas attiecas uz citām iespējamajām digitālajām TV tehnoloģijām, tad ciparu signāls iegūstams arī no satelītuztvērēja (DVB-S), kā arī virszemes ciparu TV (DVB-T). Teorētiski, iebūvējot pašā TV aparātā ciparu uztvērēju, ir iespējams iegūt “digitālo” televizoru, kur signāls analogā formātā parādās tikai “mazu gabaliņu” pirms kineskopa. Tomēr arī šādi televizori var būt gan parastie, gan platformāta. Starp citu, no vēsturiskā viedokļa, 4:3 proporcija televīzijā ienāca tieši no kinoteātra, jo līdz (apmēram) 1950. gadam praktiski viss kino (http://www.thedigitalbits.com/articles/anamorphic/aspectratios/widescreenorama.html) tika filmēts tieši šādā proporcijā (sauktā arī par Akadēmisko izmēru, jo 30-jos gados to kā oficiālu pieņēma un apstiprināja Academy of Motion Picture Arts and Sciences). Toties 20.g.s. otrajā pusē praktiski nekas vairs netika filmēts “tik šauri”, toties televīzija vēl ilgi pie šī izmēra turējās. Situācija paradoksāla – pietrūka tikai dažu gadu, jo TV sāka uzņemt apgriezienus un kļuva par masu mēdiju vienlaikus ar kino ekrāna izmēru plešanos plašumā. Ja TV ieviešana būtu aizkavējusies, varbūt arī televizoru ekrāna izmērs jau no sākuma būtu citāds. Platformāta televizori ar ekrāna proporcijām 16:9 parādījās 90-o gadu sākumā, kad dažādās pasaules malās intensīvi sāka izstrādāt dažādas paaugstinātas izšķiršanas TV sistēmas, gan virszemes, gan satelīttelevīzijai. Amerikā par tādu kļuva HDTV standarts, Eiropā – sākumā dažādi MAC (D2, HD), beigās – DVB-S ar mpeg2 kodējumu. Starp citu, pirmās paaudzes platekrāna TV noteikti bija ar parasto, 50 Hz izvērsi un, cik atceros, arī bez cipara apstrādes. Reālais noiets platekrāna televizoriem gan sākās tikai 90-o gadu otrajā pusē – ar DVD straujo attīstību un aizvien lielāku skaitu ciparu TV programmu, kur filmās rādīja oriģinālajās proporcijās – platformātā. Šobrīd lielākajā daļā Eiropas valstu elektronikas veikalos ir atrodami visdažādākie platformāta televizori visām gaumēm un jāsaka, ka to izvēle nereti ir lielāka, kā ierasto 4:3 proporciju televizoru modeļiem. Un nobeigumā – tā arī nesapratu, kas ir “digitālais televizors”. Jūs sapratāt? Lai nu kā – turpinājums sekos.
Autors: UL
www.dvdclub.lv

9 thoughts on “Piezīmes uz NEXT malām jeb atrodi desmit atšķirības.

  1. CHORT

    coolynx, negribi uztaisiit lai arii uz bildes ko tu pieliec “spama” vareetu uzklikshkjinaat taa rezultaataa apskatot to skaidraak?
    gribas citreiz saskatiit kas tajaa bildee iisti ir, shoreiz gribas redzeet taas 10 kakas uz malas.

    Atbildēt
  2. CHORT

    ai veels jau, pat nevaru pareizi tikumus uzraxtiit.
    gribeeju teikt:
    coolynx, negribi uztaisiit taa lai klikshkjinot uz bildes kas ir pie raksta labajaa malaa, taa atveertos jaunaa lapaa 100% lielumaa, lai to varettu saskatiit.

    tinu guleet :F~~~~~

    Atbildēt
  3. CHORT

    ok danke, nepamaniju, tagad esu izguleejies (pie pc nosnaudos 1h, labi ka neko nenahrenizeeju, ir jau sanaacis guljot pie klavishas visaadas komandas saraxtiit)

    bet tomeer vareetu uztaisiit arii lai jebkuram artikjelim ko tu pileiec un ja tam ir bilde, vareetu tai bildei uzklikshkjinaat un nocholeet jamo.

    Atbildēt
  4. UL

    To W: Nu, tas tēlaini par tām desmit atšķirībām, domāju, ka mani komentāri par žurnālu kā reizi 10 turpinājumos salīdīs, lai apskatītu visus tos brīnumus, kas tur sarakstīti… 😉

    Atbildēt
  5. ha ha haa

    “forshs” gan zhurnaals, ja jau pat par vienu rakstu buus komentaari desmit turpinaajumos. Autori laikam liidz shim nav straadaajushi ar galvu.

    Atbildēt
  6. Jar-Jar

    Starp citu ieveerojaat, ka DELFI bija rakstiits par “NEXT” un piemineets shaasi:
    piedāvājot tirgū pieejamo labāko produktu izsmeļošus apskatus, padomus to lietošanā … NEXT ir dzīvesstila žurnāls, kas paredzēts amatieriem, tādēļ tajā profesionāli korekta informācija ir pasniegta viegli lasāmā un bagāti ilustrētā stilā. … “Mums ir izdevies apvienot jaunu reportieru komandu (vidējais vecums – 25 gadi) ar lielu iepriekšējo pieredzi tehnoloģiju žurnālistikā, papildināt tās veikumu ar acīm tīkamu vizuālo materiālu, kas tapis Andreja Apiņa (viens no Latvijas modes izdevumu ietekmīgākajiem māksliniekiem) vadībā, un izmantot bagāto SK Group mediju holdinga pieredzi.” Latvijas lasītājam NEXT sniegs objektīvu materiālu, kas tapis, izmantojot profesionālu testu laboratoriju un pārbaudītu metodoloģiju iespējas. … SK Group rīcībā Maskavā ir viena no pasaulē profesionālākajām testu laboratorijām, kas sniedza iespēju jau pirmajā NEXT numurā iekļaut Latvijā ražotu datoru testus, tādējādi nodrošinot pirmoreiz neatkarīgu un objektīvu vietējo produktu kvalitātes novērtējumu un salīdzinājumu.
    Nu blja… KAS TE (Zhurnaalaa NEXT) BIJA PROFESIONAALS? Tehniski korekta informaacija? Neatkariigi preciizi testi labratorijaas? WTF? Taniis testos nehuja nebija testeets. Ielikti kaukaadi punkti un viss! Kas tie par testiem? Un kuri ir tie zhurnaalisti ar pieredzi tehnologiju zhurnaalistikaa???
    Grrr… SUXX!

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru CHORT Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *